Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2000. gada 25. jūlija noteikumus Nr. 243 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju".

Ministru kabineta noteikumi nr. 339

Rīgā 1995. gada 7. novembrī (prot. nr. 60, 27.§)

Noteikumi par uzņēmumu grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Izdoti saskaņā ar likuma "Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu
" 14.panta 3.punktu

I. Noteikumos lietotie termini

Bilance - finansu pārskats, kas pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmēru.

Grāmatvedības bilance ir tabula, kuras divas daļas - aktīvs un pasīvs - ir līdzsvarā. Aktīvā norāda saimnieciskos līdzekļus (īpašumu) - reālos resursus, naudu, nemateriālos ieguldījumus, finansu ieguldījumus un prasības pret debitoriem. Pasīvā norāda saimniecisko līdzekļu avotus (kapitālu) - pašu kapitālu, uzkrājumus un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus (saistības).

Bilances pamatelements ir postenis. Bilances tabulā katram postenim atvēlēta viena rinda. Posteņi tiek apvienoti grupās, un grupas - iedaļās.

Aktīvā ir divas iedaļas - "Ilgtermiņa ieguldījumi" un "Apgrozāmie līdzekļi".

Pasīvā ir trīs iedaļas - "Pašu kapitāls", "Uzkrājumi" un "Kreditori".

Debets - grāmatvedības konta kreisā puse. Līdzekļu uzskaites kontu debeta pusē ieraksta uzņēmuma līdzekļu sākuma saldo un to palielinājumu. Pašu kapitāla un saistību (uzkrājumu un kreditoru) uzskaites kontu debetā ieraksta saimniecisko līdzekļu avotu samazinājumu.

Debetēt - izdarīt ierakstu grāmatvedības konta kreisajā pusē.

Debitori - uzņēmuma parādnieki. Debitoru parādi rodas:

- pārdodot produkciju un nesaņemot samaksu par to;

- aizdodot savus līdzekļus meitas uzņēmumiem, saistītajiem uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem;

- gadījumos, kad uzņēmējsabiedrības dibināšanas brīdī nav iemaksāta pilna parakstītā kapitāla summa;

- citos gadījumos.

Debitoru parādu atlikumi bilancē jāatspoguļo atbilstīgi ierakstiem uzņēmuma grāmatvedības reģistros, kuri saskaņoti ar datiem debitoru grāmatvedības reģistros.

FIFO metode - krājumu iegādes izmaksu novērtēšanas metode, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka uzņēmumā vispirms tiek izlietoti un norakstīti krājumi atbilstīgi pirmās iepirktās partijas cenai, tad - otrās iepirktās partijas cenai utt., kamēr izlietoti visi krājumi, bet faktiskā krājumu izlietošanas secība netiek ņemta vērā. Ar šo metodi uzņēmumā veic periodiskas krājumu inventarizācijas, lai noteiktu krājumu atlikumu apjomu un to novērtētu pēdējās partijas iepirkšanas cenās.

Inventarizācija - uzņēmuma īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu (ilgtermiņa ieguldījumu, produkcijas un naudas līdzekļu) apsekošana, reģistrācija inventarizācijas sarakstos un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem, kā arī prasību un saistību summu saskaņošana ar debitoriem un kreditoriem.

Koncerns - (šo noteikumu izpratnē) uzņēmumu grupa, kura sastāv no vairākiem tiesiski patstāvīgiem uzņēmumiem un kuru, ņemot vērā uzņēmējdarbības mērķus, vada (kontrolē) mātes uzņēmums. Koncerna sastāvā ir mātes uzņēmums un tā meitas uzņēmumi.

Kredīts - naudas vai preču aizdevums; grāmatvedības konta labā puse. Pašu kapitāla un saistību (uzkrājumu un kreditoru) uzskaites kontu kredīta pusē ieraksta saimniecisko līdzekļu avotu sākuma saldo un to palielinājumu. Līdzekļu uzskaites kontu kredīta pusē ieraksta minēto līdzekļu samazinājumu. Kreditoru uzskaites kontu labajā pusē ieraksta citām juridiskajām vai fiziskajām personām maksājamās summas.

Kreditēt - sniegt naudas vai preču aizdevumu; izdarīt ierakstu grāmatvedības konta labajā pusē.

Kreditors - fiziska vai juridiska persona, kas uzņēmumam aizdod naudu vai preces (parasti - ar samaksu vēlākā termiņā un ar noteikto aizdevuma procentu).

Mātes uzņēmums - šo noteikumu izpratnē - uzņēmums, kuram pieder vairāk nekā 50% no cita uzņēmuma pamatkapitāla vai kurš ar līguma palīdzību ir sev nodrošinājis kontroli pār citu uzņēmumu (pieder balsu vairākums).

Meitas uzņēmums - šo noteikumu izpratnē - uzņēmums, kurā mātes uzņēmumam un/vai mātes uzņēmumam pievienotiem citiem meitas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma pamatkapitāla vai ar līguma palīdzību ir nodrošināta minēto uzņēmumu kontrole pār to (pieder balsu vairākums).

Pašu kapitāls - līdzekļu avoti, ko dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu avotu pieaugums. Pašu kapitāla svarīgākās sastāvdaļas ir akciju vai daļu kapitāls, pamatkapitāls, akciju emisijas uzcenojums, rezerves un nesadalītā peļņa.

Peļņas un zaudējumu aprēķins - finansu pārskats, kura pamatshēma noteikta likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34.nr.). Tas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā iegūto peļņu vai radušos zaudējumus.

Pielikums - paskaidrojums (pie gada pārskata) par bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina posteņiem. Pielikumā detalizēti raksturots (ar skaitlisku un aprakstošu informāciju) bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina saturs.

Saimnieciskais darījums - šo noteikumu izpratnē - katrs fakts vai notikums, kas radījis pārmaiņas uzņēmuma īpašuma stāvoklī.

Saistītais uzņēmums - šo noteikumu izpratnē - uzņēmums, kurā citam uzņēmumam (kapitāla ieguldītājam) pieder - 50% pamatkapitāla un nav balsu vairākuma. Kapitāla ieguldītājam ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par saistītā uzņēmuma finansu politiku, darbības veidu un virzienu, turklāt stipri ietekmējot, bet nenosakot (nekontrolējot) tos.

Sarkanais storno - kļūdu labošanas paņēmiens, grāmatvedības reģistros lietojot negatīvus skaitļus neatkarīgi no kļūdas konstatēšanas laika.

Uzkrājumi - summas, kas paredzētas noteiktu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, ja tās var attiecināt uz pārskata gadu vai uz iepriekšējiem gadiem. Šādus izdevumus var paredzēt bilances sastādīšanas dienā, kad to apjoms (lielums) un maksāšanas termiņš nav precīzi zināms. Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas. Uzkrājumu summas nedrīkst izmantot aktīvu vērtības regulēšanai, un gada pārskata pielikumā šīs summas jāpamato par katru izveidoto uzkrājumu veidu atsevišķi (uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām, uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem, citi uzkrājumi).

Uzņēmuma vadītājs - persona, kura ir tiesīga vai pilnvarota pieņemt lēmumus par uzņēmuma darbību. Uzņēmējsabiedrībās par uzņēmuma vadītājiem uzskatāmas valdes vai padomes pilnvarotās personas (priekšsēdētāji, ģenerāldirektori, direktori u.tml.); valsts un pašvaldību uzņēmumos un organizācijās - tiesību aktos noteiktajā kārtībā ieceltās amatpersonas (direktori, vadītāji u.tml.); individuālajā uzņēmumā - īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona.

Uzskaites cenas - uzņēmuma iekšējās uzskaites un kontroles vajadzībām aprēķinātas īpašas cenas, kas apvienotas uzņēmuma iekšējo cenrāžu sistēmā, kurā katram materiālu un preču veidam izveidota sava - nosacīti nemainīga - cena.

Ziņojums - rakstiska informācija (pie gada pārskata) par tiem apstākļiem, kuri nav atspoguļoti bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet kuriem ir nozīmīga loma uzņēmuma līdzekļu un saistību, tā finansiālā stāvokļa un pārskata gada finansu rezultātu novērtēšanā.

II. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumu mērķis un piemērošanas kārtība

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā piemērojami likumi "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 149.nr.) un "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

2. Šie noteikumi attiecināmi uz visiem tiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām (neatkarīgi no to darbības formas un īpašuma veida), uz kurām attiecas likumi "Par grāmatvedību" un "Par uzņēmumu gada pārskatiem", kā arī uz ārvalstu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā (tālāk tekstā - "uzņēmumi").

3. Šie noteikumi neattiecas uz:

3.1. Latvijas Banku, kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kuru grāmatvedības kārtošanas un organizācijas jautājumus, kā arī pārskatu sastādīšanas kārtību nosaka īpaši normatīvie akti;

3.2. tām iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta un kuru grāmatvedības kārtošanas formu un pārskatu sastādīšanas kārtību nosaka īpaši Ministru kabineta noteikumi;

3.3. tiem uzņēmumiem, kuriem gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz likuma "Par grāmatvedību" 9.pantā noteikto apmēru un kuriem nav jāsastāda likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem" noteiktie finansu pārskati.

2. Pienākums kārtot grāmatvedību

4. Katra uzņēmuma vadītāja pienākums ir savā uzņēmumā organizēt grāmatvedību un nodrošināt, lai grāmatvedībā tiktu uzskatāmi atspoguļoti uzņēmuma saimnieciskie darījumi un uzņēmuma īpašuma stāvoklis. Grāmatvedībai jābūt organizētai tā, lai uzņēmuma vadītājs ar tās palīdzību varētu kvalificētai trešajai personai sniegt pārskatu grāmatvedības jautājumos par visiem uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laikposmā un finansiālo stāvokli attiecīgā perioda beigās, kā arī lai būtu iespējams konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

5. Grāmatvedības galvenie uzdevumi ir šādi:

5.1. nodrošināt uzņēmuma vadību ar informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai;

5.2. nodrošināt kontroli pār uzņēmuma materiālo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un uzņēmuma īpašuma saglabāšanu;

5.3. nodrošināt finansu pārskatu lietotājus (ieguldītājus, akcionārus, piegādātājus, pircējus, kreditorus, bankas, valsts institūcijas un citus lietotājus) ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli.

3. Grāmatvedības uzskaites kārtošanas pamatprasības

6. Grāmatvedības organizācijai jābūt lietišķai, grāmatvedībai jābūt skaidrai un pārskatāmai.

7. Grāmatvedībā jāreģistrē visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Visiem uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem jābūt apliecinātiem ar attaisnojuma dokumentiem un iegrāmatotiem uzņēmuma grāmatvedības reģistros. Visi ieraksti grāmatvedības reģistros jāizdara, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un saskaņā ar tiem.

8. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt savlaicīgai, nozīmīgai, patiesai, salīdzināmai, saprotamai un pilnīgai. Finansu informācijai jāatbilst finansu pārskatu sagatavošanas vispārīgo principu prasībām.

9. Finansu pārskati, grāmatvedības reģistri, attaisnojuma dokumenti un grāmatvedības organizācijas dokumenti jāuzglabā sistemātiski sakārtoti visā paredzētajā grāmatvedības informācijas glabāšanas laikā.

10. Uzņēmuma vadītāja pienākums ir nodrošināt grāmatvedības informācijas saglabāšanu un saglabāt arī visu nosūtīto ar uzņēmuma uzņēmējdarbību saistīto darījumu vēstuļu oriģināliem atbilstīgas kopijas (novilkumus, norakstus vai satura cita veida identisku atspoguļojumu, izmantojot teksta, attēlu vai cita veida datu nesējus).

4. Finansu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi

11. Finansu pārskatiem jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

12. Gada pārskats jāsagatavo saskaņā ar strādājoša uzņēmuma principu - uzņēmums darbojas, darbosies arī turpmāk un pārredzamā nākotnē tā darbība netiks apturēta. Gada pārskata struktūrai jābūt skaidrai un pārskatāmai.

13. Saskaņotības (pastāvīguma) princips - pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes. Minētās metodes netiek mainītas pa pārskata periodiem, ja vien nerodas svarīgi iemesli metožu maiņai.

14. Uzkrāšanas princips - ieņēmumi un izdevumi jānorāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma jānorāda ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izdevumi. Bilancē var būt uzkrājumi, saistības, kā arī izdevumi un ieņēmumi, kas attiecas uz nākamajiem periodiem. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem pa attiecīgiem pārskata periodiem.

15. Piesardzības princips - ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrē jau tad, kad paredzama to iespējamība. Jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas - neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem. Piesardzības princips neatspoguļo simetriju, jo, norādot ieņēmumus vai izdevumus, jāievēro dažādi nosacījumi.

16. Formas pakļaušanas saturam princips - uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finansu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

17. Būtiskuma princips - finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansu pārskata lietotāju novērtējumu vai lēmumu pieņemšanu. Nav ieteicams norādīt maznozīmīgus posteņus, kuri neko būtisku nemaina, bet padara finansu pārskatu pārāk detalizētu. Šādā gadījumā bilancē, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķinā ieteicams norādīt apvienotos posteņus, bet pielikumā sniegt to detalizējumu.

18. Izmaksu princips - iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām.

19. Zemākās vērtības princips - apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāpiemēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.

20. Gada pārskatā un grāmatvedībā par naudas vienību un vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība - lats.

21. Gada pārskats jāsastāda latviešu valodā.

5. Grāmatvedības darba organizācija uzņēmumā

22. Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu uzņēmumā var organizēt:

22.1. izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma struktūrvienību vai pieņemot darbā grāmatvedi;

22.2. izmantojot grāmatvedības vai citu uzņēmumu pakalpojumus vai grāmatvedības speciālista pakalpojumus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

23. Individuālā uzņēmuma vadītājs grāmatvedību var kārtot pats.

24. Uzņēmuma vadītājam, kurš pats grāmatvedību nekārto, bet uzdod to veikt citam, jānoslēdz ar šo personu darba līgums vai darbuzņēmuma līgums par grāmatvedības pakalpojumu veikšanu. Minētajā līgumā jānosaka abu pušu pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības jautājumos. Jebkurā gadījumā uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par finansu pārskatu precizitāti un citu grāmatvedības datu atbilstību likumu un šo noteikumu prasībām.

25. Organizējot grāmatvedību, jāņem vērā, ka grāmatvedība nav pašmērķis, bet līdzeklis uzņēmuma vispārīgo mērķu sasniegšanai. Grāmatvedības organizācija ir atkarīga no attiecīgā uzņēmuma saimnieciskās darbības apjoma un veida, grāmatvedībai uzlikto uzdevumu apjoma, grāmatvedības darbinieku skaita, grāmatvedībā izmantojamajiem tehniskajiem līdzekļiem un uzņēmuma finansiālajām iespējām.

III. Uzņēmuma saimniecisko darījumu atspoguļošana grāmatvedībā

1. Saimniecisko darījumu dokumentācija un atspoguļošana

26. Visiem uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem jābūt dokumentētiem, novērtētiem naudas izteiksmē un iegrāmatotiem grāmatvedības reģistros sistemātiskā kārtībā un ievērojot hronoloģiju.

27. Iegrāmatošana jāizdara darījuma dienā vai iespējami drīz pēc tās, bet ne vēlāk kā 20 dienas pēc tā mēneša beigām, kad saimnieciskais darījums noticis.

28. Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt pilnīgiem un precīziem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai kuros izmantotie mēri atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

29. Uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai šo dokumentu kopsavilkumu datiem. Lai izdarītu koriģējošus ierakstus, par attaisnojuma dokumentu jāizmanto grāmatvedībā sagatavota izziņa.

30. Visiem labojumiem un grozījumiem jābūt pamatotiem ar pievienotiem dokumentiem.

2. Divkāršais ieraksts

31. Ieraksti grāmatvedības reģistros jāizdara pēc divkāršā ieraksta metodes. Izmantojot šo metodi, viens un tas pats saimnieciskais darījums par vienu un to pašu summu jāieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra konta kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un saimnieciskā darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.

3. Grāmatvedības konti un to korespondence

32. Grāmatvedības kontos atspoguļojas uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla izmaiņas noteiktā laikposmā. Kontu detalizācijas pakāpe atspoguļojas grāmatvedības kontu plānā. Katrā kontā apvieno pēc sava ekonomiskā satura vienveidīgus līdzekļus, to veidošanās avotus vai saimnieciskos procesus.

33. Kontu sistēmas pamatojums ir grāmatvedības vienādojums:

līdzekļi = saistības + pašu kapitāls

Šīs sistēmas lietošanā ievēro principu - katram grāmatvedības kontam ir divas puses, kurās var izdarīt ierakstus, - debets (konta kreisā puse) un kredīts (konta labā puse).

34. Konta atlikumu perioda sākumā sauc par sākuma saldo un tam jāsaskan ar šī posteņa atlikumu bilancē vai saldo pārskatā (ja bilances posteņos norādītas vairāku kontu apvienotās summas). Konta saldo palielinājuma vai samazinājuma summu periodā sauc par apgrozījumu, bet atlikumu perioda beigās sauc par konta beigu saldo.

35. Kontu savstarpējo saistību, kas rodas, saimniecisko darījumu atspoguļojot ar divkāršo ierakstu, sauc par kontu korespondenci. Ja saimniecisko darījumu atspoguļošanai izmanto divus kontus, lieto vienkāršo kontu korespondenci, bet ja darījumu atspoguļošanai izmanto trīs un vairāk kontus, izmanto salikto kontu korespondenci. Saimniecisko darījumu iegrāmatošanai lietojamo kontu korespondence ir atkarīga no attiecīgā darījuma ekonomiskā satura, klasifikācijas, grāmatvedības kontu plāna un pieņemtajām grāmatvedības metodēm.

36. Norādījumu par to, kura konta kredītā un kura konta debetā jāieraksta saimnieciskā darījuma summa, sauc par grāmatojumu jeb kontējumu. Šāds norādījums rakstiski jāizdara uz attaisnojuma dokumenta vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma, un atbilstīgi tam jāizdara ieraksts attiecīgajos kontos. Grāmatojumi var būt vienkārši un salikti. Saliktā grāmatojuma vienā pusē (debetā vai kredītā) jābūt tikai vienam kontam, bet otrā pusē var būt divi vai vairāki konti. Šī nosacījuma neievērošana iespējama tikai tad, ja vienam un tam pašam attaisnojuma dokumentam (dokumentu kopsavilkumam) ir jādod vairāki grāmatojumi (piemēram, darba algas kopsavilkums, kas apvienots ar sociālā nodokļa aprēķinu.

4. Attaisnojuma dokumenti

37. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību. Attaisnojuma dokumenti var būt ārējās vai iekšējās izcelsmes un atkarībā no to nozīmes sastādīti vienā vai vairākos eksemplāros. Par ārējās izcelsmes dokumentu uzskatāms tāds dokuments, kas sastādīts citos uzņēmumos, nevis pašu uzņēmumā. Par ārēju dokumentu uzskatāms gan ārējās izcelsmes dokuments, gan arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citām juridiskajām vai fiziskajām personām. Visi citi attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem dokumentiem. Ja kādam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšēju attaisnojuma dokumentu.

38. Attaisnojuma dokumentā jānorāda šādas ziņas:

38.1. uzņēmuma nosaukums (ārējiem dokumentiem - arī adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā un nodokļu maksātāja kods);

38.2. dokumenta nosaukums (rēķins, kvīts u.tml.);

38.3. dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs;

38.4. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums (preču veids, pakalpojumu veids u.tml.);

38.5. saimnieciskā darījuma mēri (daudzums, mērvienības, vienas vienības cena un kopējā summa);

38.6. citas saimnieciskajā darījumā iesaistītās personas;

38.7. par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti.

39 Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi rekvizīti (papildu rekvizīti):

39.1. ar darījumu saistītā dokumenta sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs;

39.2. uzņēmuma zīmoga nospiedums;

39.3. tā uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā un adrese, kuram iesniedzams dokuments;

39.4. izpildes termiņi;

39.5. darījumos ar fiziskajām personām - personas kods vai nodokļu maksātāja kods un dzīvesvieta.

40. Ieraksti attaisnojuma dokumentos un grāmatvedības reģistros jāizdara skaidri, saprotami un tā, lai nodrošinātu šo ierakstu saglabāšanos tik ilgā laikposmā, kāds glabāšanai arhīvā noteikts likumā "Par grāmatvedību". Aizliegts grāmatvedības ierakstiem izmantot vienkāršo zīmuli. Attaisnojuma dokumenta veidlapas brīvās rindiņas obligāti jāpārsvītro.

41. Ja grāmatvedību kārto, izmantojot elektronisko skaitļošanas tehniku (datorus) un ir atbilstīgi tehniskie līdzekļi, attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistrus izveido uz teksta informācijas nesējiem, nodrošinot datu attēlu trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, - datu izdruku. Šādā dokumentā rekvizīti var tikt fiksēti kodu un simbolu veidā. To personu paraksti, kas atbild par attaisnojuma dokumentu sastādīšanu, izmantojot datoru, var tikt aizvietoti ar paroli vai citu autorizācijas veidu, kas dod iespēju nekļūdīgi identificēt attiecīgās personas parakstu.

42. Uzņēmuma grāmatvedībā saņemtie ārējās vai iekšējās izcelsmes dokumenti jāpārbauda pēc to formas, satura un aritmētiski, kā arī no saimnieciskā darījuma atbilstības viedokļa.

43. Dokumenti, kuri atbilst attaisnojuma dokumentam izvirzītajām prasībām, izmantojami ierakstu izdarīšanai grāmatvedības reģistros un kontos, lai sistematizētu tajos ietverto informāciju. Pēc dokumenta pārbaudes uz tā norāda grāmatojumu - kuru kontu debetā un kredītā jāiegrāmato attiecīgais saimnieciskais darījums. Lai novērstu atkārtotu ierakstu, pēc ierakstīšanas grāmatvedības reģistrā attaisnojuma dokumentā jānorāda ieraksta numurs.

44. Nedrīkst pieņemt iegrāmatošanai nepilnīgi sagatavotus, darījuma saturam neatbilstīgus vai kļūdainus dokumentus. Šādā gadījumā dokuments jāatdod atpakaļ iesniedzējam minēto trūkumu novēršanai.

45. Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties iekšējo attaisnojuma dokumentu veidlapu formu un saturu, ja tiesību akti nereglamentē attiecīgo dokumentu formu.

5. Grāmatvedības ieraksti, formas un metodes

46. Attaisnojuma dokumentos ietvertā informācija par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem jāieraksta grāmatvedības reģistros. Ir divu veidu ieraksti par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem - hronoloģiskais ieraksts un sistemātiskais ieraksts. Hronoloģiskais ieraksts ir saimniecisko darījumu reģistrācija žurnālā mēneša dienu secībā, bet atsevišķas dienas ietvaros - darījumu kārtas numuru secībā. Sistemātiskais ieraksts ir darījumu reģistrācija pa grāmatvedības kontiem.

47. Hronoloģisko un sistemātisko ierakstu organizāciju un savstarpējo sakarību sauc par grāmatvedības formu. Var lietot žurnāla-virsgrāmatas formu, memoriālorderu formu, žurnālorderu formu, kā arī grāmatvedības datorprogrammas. Grāmatvedības formas atšķiras ar hronoloģisko un sistemātisko reģistru skaitu un uzbūvi, sintētiskā un analītiskā ieraksta kopsakaru, hronoloģiskā un sistemātiskā ieraksta savstarpējo sakarību, kā arī ar uzskaites paņēmieniem.

48. Ierakstus, kas aptver pēc ekonomiskā satura vienveidīgu līdzekļu un to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu uzskaiti grāmatvedības kontos, sauc par sintētiskajiem ierakstiem. Sintētisko ierakstu uzdevums ir dot vispārēju pārskatu par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām un pašu kapitālu.

49. Atsevišķu uzņēmuma īpašuma objektu vai to avotu atlikumu, kā arī minēto atlikumu izmaiņu detalizētu uzskaiti grāmatvedībā veic ar analītiskajiem ierakstiem. Analītisko ierakstu uzdevums ir dot pārskatu par konkrēto īpašuma objektu, krājumu vai parādu sastāvdaļu atlikumiem un apgrozījumu.

6. Hronoloģiskie reģistri

50. Hronoloģiskajos reģistros jeb žurnālos visus saimnieciskos darījumus reģistrē hronoloģiskā secībā, lai no šiem reģistriem varētu gūt priekšstatu par katrā dienā, mēnesī vai gadā notikušajiem darījumiem.

51. Žurnāla ierakstiem jānorāda šāda informācija:

51.1. saimnieciskā darījuma datums;

51.2. saimnieciskā darījuma kārtas numurs;

51.3. atsauce uz attaisnojuma dokumentu, tā sagatavošanas datums un reģistrācijas numurs;

51.4. to kontu kodi, kuru debetā un kredītā iegrāmatojams saimnieciskais darījums;

51.5. kontu debetā un kredītā ierakstāmās summas.

7. Sistemātiskie reģistri

52. Sistemātiskajos reģistros darījumus sistematizē, apkopojot pēc ekonomiskā satura vienveidīgās grupās. Sistemātiskie reģistri ir galvenā grāmata un analītiskās uzskaites reģistri. Galvenajā grāmatā darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem. Analītiskās uzskaites reģistros darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet atsevišķiem īpašuma objektiem un krājumu uzskaites vienībām - arī naturālā izteiksmē.

8. Grāmatvedības reģistru kārtošana

53. Grāmatvedības reģistri jākārto latviešu valodā. Ja saimnieciskajā darījumā piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad pēc pušu vienošanās var lietot arī otru - šai personai un revidentiem pieņemamu - valodu. Grāmatvedības reģistros var lietot kodus, saīsinājumus vai simbolus.

54. Uzņēmumos, kur saimniecisko darījumu un attaisnojuma dokumentu skaits ir neliels, par galveno grāmatvedības reģistru var izmantot žurnālu-virsgrāmatu. Žurnālā-virsgrāmatā var atspoguļot katru saimniecisko darījumu, norādot kopējo summu un iegrāmatojot attiecīgo kontu debetā un kredītā. Ja uzņēmuma darbība ir plašāka un noteikta veida saimnieciskie darījumi bieži atkārtojas, šos darījumus var iereģistrēt atsevišķos uzkrājumu reģistros. Katra mēneša beigās saimniecisko darījumu kopsummas no šiem reģistriem ieraksta žurnālā-virsgrāmatā. Papildu žurnālam-virsgrāmatai un uzkrājumu reģistriem minētajos uzņēmumos nepieciešams iekārtot analītiskās uzskaites reģistrus īpašuma objektu, krājumu, norēķinu atlikumu un apgrozījuma uzskaitei.

55. Uzņēmumos ar plašu darbības apjomu un lielu darījumu skaitu nepieciešama grāmatvedības darba dalīšana, lai grāmatvedībā vienlaikus varētu nodarbināt vairākus darbiniekus. Minētajos uzņēmumos jāiekārto dažādi žurnāli un uzkrājumu reģistri, bet galvenajā grāmatā jāieraksta šajos žurnālos un uzkrājumu reģistros apkopotie dati par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Jāiekārto arī analītiskās uzskaites reģistri.

56. Katra mēneša beigās kā sintētiskajos, tā arī analītiskajos kontos jāaprēķina debeta un kredīta apgrozījumi un atlikumi (saldo), kā arī jāsastāda atsevišķu kontu apgrozījuma pārskati un jāveic sintētiskajos un analītiskajos kontos norādīto summu savstarpēja saskaņošana. Pirms finansu pārskatu sastādīšanas šie dati obligāti jāsalīdzina. Jāievēro, ka sintētiskā un analītiskā uzskaite ir saimniecisko darījumu atspoguļošanas divi veidi, kuri ir saistīti savā starpā un viens otru papildina.

57. Pēc savas formas grāmatvedības reģistri ir grāmatas, kartītes, vaļējas lapas u.tml., kas pielāgotas ekonomiskā satura ziņā vienveidīgu saimniecisko darījumu uzskaitei. Datoru tehnoloģijas apstākļos grāmatvedības reģistrus sastāda un kārto ar speciālu grāmatvedības datorprogrammu palīdzību.

58. Uzņēmuma vadītājs, ievērojot tiesību aktos noteiktos vispārējos metodoloģiskos principus, var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības kārtošanas metodes un formas, grāmatvedības reģistru skaitu, uzbūvi un uzskaites paņēmienus atkarībā no konkrētā uzņēmuma struktūras, saimnieciskās darbības rakstura, saimniecisko darījumu biežuma (skaita) un apstrādājamās informācijas apjoma.

9. Grāmatvedības ierakstu labojumi

59. Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam (norādītam, kas, kad un kāpēc labojis) un apstiprinātam ar tās personas parakstu, kas izdarījusi labojumu. Nedrīkst izdarīt labojumu tā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tas izdarīts. Nedrīkst izdarīt labojumu, dzēšot (iznīcinot) sākotnējo ierakstu.

60. Labojumu var izdarīt ar jaunu ierakstu, ar kuru labo vai atsauc iepriekšējo ierakstu. Šādiem koriģējošiem ierakstiem jāsatur labojuma datums un atsauce uz koriģējošo dokumentu (grāmatvedības izziņu).

61. Sarkano storno kļūdu labošanā var lietot tikai tad, ja grāmatvedību kārto ar roku. Ja grāmatvedību kārto, izmantojot datorus, labojumus izdara ar jaunu (pretēju) ierakstu.

62. Lai izdarītu jaunu, koriģējošu ierakstu, jāsastāda grāmatvedības izziņa par to, kurā dokumentā jānorāda labojuma datums, tās personas uzvārds, kura atļāvusi veikt labojumu, labojuma iemesls un labojamā (sākotnējā) ieraksta kārtas numurs hronoloģiskajā reģistrā. Uz labojamā (sākotnējā) attaisnojuma dokumenta jāuzraksta, kad sagatavots koriģējošais dokuments un kad izdarīts labojums.

10. Grāmatvedības dokumentu un reģistru glabāšana

63. Katrā uzņēmumā visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventāra un inventarizācijas saraksti, gada pārskati, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti jāuzkrāj, sistemātiski jākārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas noteiktajā kārtībā. To glabāšanas termiņi saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" ir šādi:

63.1. galvenajai grāmatai, kā arī gada pārskatiem un to pielikumiem - 10 gadu. Pēc tam tie nododami valsts arhīvos;

63.2. inventāra sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem (kontu plāniem, kodifikatoriem u.c.) - 10 gadu;

63.3. attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem - 75 gadi;

63.4. pārējiem grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem - pieci gadi (ja pabeigta revīzija). Strīdu, domstarpību, izmeklēšanas un tiesas gadījumā minētie dokumenti glabājami līdz galīgā lēmuma pieņemšanai.

64. Uzņēmumos, kuros grāmatvedība tiek kārtota, izmantojot speciālas grāmatvedības datorprogrammas, sistemātiski jākārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas.

65. Attaisnojuma dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un citiem grāmatvedības dokumentiem līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā jāglabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Ar roku apstrādātos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secībā un iesietus vai sašūtus mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās.

66. Uzņēmuma arhīva dokumentus fiziskās un juridiskās personas nedrīkst izņemt no uzņēmuma, tos var izmantot tikai ar uzņēmuma vadītāja piekrišanu. Izņēmums ir tiesību aktos paredzēti īpaši gadījumi, kad pēc saskaņošanas ar uzņēmuma vadītāju Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas noteiktajā kārtībā izgatavojamas dokumentu kopijas, kas atstājamas dokumentu oriģinālu vietā.

67. Uzņēmuma likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā uzņēmuma arhīva turpmāko uzglabāšanas kārtību pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju nosaka likvidācijas komisija, kura sakārto dokumentus un nodod tos tālākai glabāšanai valsts arhīvos vai reorganizācijas rezultātā izveidotā uzņēmuma arhīvā.

68. Par attaisnojuma dokumentu, grāmatvedības reģistru, grāmatvedības organizācijas dokumentu un citas uzņēmuma grāmatvedībā un arhīvā novietojamās informācijas saglabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

IV. Grāmatvedības organizācijas noteikumi

1. Grāmatvedības organizācijas dokumenti

69. Uzņēmumā jābūt uzņēmuma vadītāja apstiprinātiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem, kuros noteikta kārtība, kādā tiek dokumentēti uzņēmuma saimnieciskie darījumi, izdarīta ilgtermiņa ieguldījumu un krājumu uzskaite un inventarizācijas, organizēta dokumentu apgrozība, kārtoti grāmatvedības reģistri. Grāmatvedības organizācijas dokumentos ietilpst arī uzņēmuma grāmatvedības kontu plāns, šī plāna, kā arī kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu klasifikācijas kritēriji, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumi un gada pārskata un citu finansu pārskatu sastādīšanas noteikumi.

70. Grāmatvedības organizācijas dokumenti jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā 10 gadus pēc izmaiņu izdarīšanas tajos vai to aizvietošanas ar citiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem.

2. Saimniecisko darījumu cikli un sistēmas

71. Lai uzņēmuma vadītājs varētu apstiprināt uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentus, viņam jābūt priekšstatam par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem.

72. Ir trīs galvenie saimniecisko darījumu cikli:

72.1. ieņēmumu veidošanas (preču un pakalpojumu realizācijas) cikls - darījumi, kas attiecas uz uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu un naudas līdzekļu ieguvi, ieskaitot rēķinu izrakstīšanu un uzskaiti, preču piegādi un naudas ieņēmumu savākšanu;

72.2. preču un pakalpojumu iegādes cikls - darījumi, kas attiecas uz preču un pakalpojumu pasūtīšanu, saņemšanu un maksājumu izdarīšanu (ieskaitot darba algas uzskaiti un maksājumus);

72.3. ražošanas cikls - darījumi, kas attiecas uz produkcijas ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, preču un materiālo vērtību apgrozību, izmaksu uzskaiti un pašizmaksas kalkulāciju.

73. Katrs saimniecisko darījumu cikls ietver vairākas saimniecisko darījumu sistēmas, kuru skaits un struktūra ir atkarīga no konkrētā uzņēmuma saimnieciskās darbības.

74. Ieņēmumu veidošanas (preču un pakalpojumu realizācijas) ciklā ietilpst trīs saimniecisko darījumu sistēmas:

74.1. preču un pakalpojumu pārdošana;

74.2. samaksas saņemšana par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

74.3. pircēju un pasūtītāju pretenziju pieņemšana un pārdoto preču atpakaļ pieņemšana.

75. Preču un pakalpojumu pārdošanas procesā ietilpst šādas darbības:

75.1. pasūtījumu pieņemšana (mutiski, pa telefonu, pa pastu u.tml.) un iereģistrēšana (pasūtījumu grāmatā vai uz iepriekš numurētām veidlapām);

75.2. kredīta termiņu un piegādes nosacījumu (cena, piegādes veids u.tml.) noteikšana;

75.3. pasūtījuma nosacījumu saskaņošana ar klientiem (pircējiem);

75.4. preču piegādes dokumentu (preču pieprasījuma, iesaiņojuma un piegādes dokumenti vai viens kombinēts dokuments, kurā apvienoti iepriekš minētie dati) vai pasūtījuma izpildes rīkojuma (ražošanas pieprasījums vai preču pieprasījums piegādātājiem) sagatavošana;

75.5. preču piegādes vai pasūtījuma izpildes atspoguļošana grāmatvedībā (pamatojoties uz uzņēmuma vadītāja pilnvaroto personu apstiprinātiem rēķiniem, kam pievienoti dokumenti, kas apliecina preču piegādi vai pasūtījuma izpildi).

76. Apmaksas saņemšanā par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem ietilpst šādas darbības:

76.1. naudas saņemšana un noguldīšana bankā (skaidras naudas pieņemšana kasē, ar čekiem, pa pastu, ar starpnieku vai bankas naudas pārvedumu palīdzību un naudas noguldīšana bankā);

76.2. samaksāto summu salīdzināšana ar iereģistrētajām maksājamo rēķinu (debitora parādu) summām;

76.3. tirdzniecības atlaižu un citu atlaižu noteikšana (rēķinos norādīto summu samaksas samazinājuma noteikšana atkarībā no pirkto preču daudzuma vai faktiskās samaksas termiņa);

76.4. naudas ieņēmumu un atlaižu atspoguļošana grāmatvedībā.

77. Pircēju un pasūtītāju pretenziju un atpakaļ saņemto preču uzskaitē ietilpst šādas darbības:

77.1. preču un pretenziju saņemšana;

77.2. saņemšanas ziņojumu sagatavošana (uz iepriekš numurētām veidlapām, kurās tālākās apstrādes gaitā ieraksta turpmāko ar konkrēto gadījumu saistīto informāciju);

77.3. pretenziju pārbaude;

77.4. kredītrēķina sagatavošana (kārtas numuru secībā, ietverot datus par atpakaļ saņemto preču daudzumu, cenām un summām) un nosūtīšana;

77.5. pretenziju un atpakaļ saņemto preču uzskaite grāmatvedībā (atbilstīgi kredītrēķiniem).

78. Preču un pakalpojumu iegādes ciklā ietilpst piecas darījumu sistēmas:

78.1. preču un pakalpojumu iegāde;

78.2. maksājumi par saņemtajām precēm un pakalpojumiem;

78.3. pretenziju sastādīšana un preču atdošana atpakaļ piegādātājiem;

78.4. darba samaksas aprēķināšana;

78.5. darba algas maksājumi.

79. Preču un pakalpojumu iegādes procesā ietilpst šādas darbības:

79.1. nepieciešamo preču un pakalpojumu veidu noteikšana;

79.2. preču un pakalpojumu pasūtīšana;

79.3. preču un pakalpojumu saņemšana, pārbaude un pieņemšana (saņemto preču nosaukumu, daudzuma kvalitātes pārbaude salīdzinājumā ar pavaddokumentu un pasūtījumu, faktisko datu ierakstīšana preču piegādes dokumentā vai īpašā preču un materiālo vērtību saņemšanas zīmē un šo datu apliecinājums ar parakstu);

79.4. preču glabāšana vai preču vai pakalpojumu izmantošana;

79.5. preču un pakalpojumu atspoguļošana grāmatvedībā (atbilstīgi piegādātāju rēķiniem, kas saskaņoti ar piegādes pavaddokumentiem un dokumentiem par preču vai pakalpojuma saņemšanu; pirms iegrāmatošanas jāpārbauda summu pareizība).

80. Darba samaksas uzskaites (aprēķināšanas) procesā ietilpst šādas darbības:

80.1. pastāvīgo datu - darbinieku darba samaksas nosacījumu un ieturējumu veidu - noteikšana;

80.2. nostrādātā darba laika vai saražoto produkcijas vienību uzskaite;

80.3. darba algu, piemaksu, prēmiju u.tml. aprēķināšana (pamatojoties uz pastāvīgajiem datiem un datiem par faktisko veikumu);

80.4. ieturējumu summas aprēķināšana.

81. Darba algas maksājumus var izdarīt, izrakstot čeku, noguldot naudu tieši darbinieka kontā bankā vai izmaksājot no uzņēmuma kases skaidrā naudā. Par neizmaksātajām algām jāsastāda saraksts un tajā ietverto personu dati jāsalīdzina ar darbinieku uzskaites datiem. Minētajā sarakstā ietvertās summas jāuzskaita īpašā kārtībā.

82. Rūpnieciskās ražošanas ciklā ietilpst trīs saimniecisko darījumu sistēmas:

82.1. preču produkcijas ražošana pārdošanai;

82.2. izejvielu, pamatmateriālu, palīgmateriālu un gatavās produkcijas glabāšana;

82.3. saražoto preču piegāde klientiem (pircējiem un pasūtītājiem).

Analogi nosaka ražošanas ciklu celtniecībā, tirdzniecībā un citās nozarēs.

83. Preču ražošanas procesā ietilpst šādas darbības:

83.1. ražošanas vajadzību noteikšana un plānošana;

83.2. preču produkcijas ražošana;

83.3. ražošanas izmaksu uzskaite grāmatvedībā (nepieciešama ražošanas izmaksu precīza uzskaite un atspoguļošana grāmatvedības reģistros, kā arī pašizmaksas kalkulācija saskaņā ar konkrētā ražošanas procesa īpatnībām un uzņēmumā pieņemto kārtību);

83.4. nepabeigto ražojumu atlikumu uzskaite (atlikumu apjoma noteikšana naturālā izteiksmē un to vērtības aprēķināšana grāmatvedībā).

84. Izejvielu, pamatmateriālu, palīgmateriālu un gatavās produkcijas glabāšanas sistēmā ietilpst to nepārtraukta uzskaite no materiālu saņemšanas brīža līdz gatavās preču produkcijas piegādei pircējam. Būtiska šīs uzskaites sastāvdaļa ir inventarizācijas.

3. Dokumentu apgrozības apraksts (shēma)

85. Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu vai saņemšanu no citiem uzņēmumiem, pieņemšanu uzskaitē, apstrādāšanu un nodošanu arhīvā reglamentē dokumentu apgrozības apraksts vai shēma, ko apstiprina uzņēmuma vadītājs.

86. Dokumentu apgrozības aprakstā vai shēmā jāparedz dokumentu sagatavošanas, pārbaudes un apstrādes secība, norādot veicamo darbību savstarpējo sakarību, izpildīšanas termiņus, izpildītājus, eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu un ilgumu.

87. Dokumentu apgrozības aprakstu izmanto gadījumos, kad tiek veikti vienveidīgi darījumi, pārējos gadījumos izmanto dokumentu apgrozības shēmas, kas parāda dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās.

4. Lietvedības vispārējie principi grāmatvedībā

88. Lietvedība ir saimnieciskās darbības dokumentēšana un darbs ar dokumentiem. Lietvedību uzņēmumā reglamentē uzņēmuma vadītāja apstiprināta lietvedības instrukcija.

89. Lietvedības procesā ietilpst:

89.1. dokumentu sagatavošana un noformēšana;

89.2. dokumentu apgrozība;

89.3. dokumentu reģistrācija;

89.4. dokumentu izpildes kontrole;

89.5. lietu nomenklatūras sastādīšana un lietu formēšana;

89.6. uzņēmuma arhīva darbs.

90. Lietvedībā dokumentus grupē pēc šādām pazīmēm:

90.1. pēc dokumentu veida (to rāda nosaukums);

90.2. pēc dokumentu uzdevuma (organizatoriskie dokumenti, rīkojuma dokumenti, grāmatvedības dokumenti u.tml.);

90.3. pēc dokumentu virzības (saņemtie, nosūtāmie vai iekšējās lietošanas dokumenti);

90.4. pēc dokumentu darbības un glabāšanas laika;

90.5. pēc citām pazīmēm.

91. Dokumentu rekvizīti ir dokumentu sastāvdaļas, kas:

91.1. piešķir dokumentiem juridisku spēku;

91.2. unificē dokumentu noformēšanu, veicina dokumentu sagatavošanu un izpildi;

91.3. nodrošina sistēmu un operativitāti dokumentu apstrādē, virzībā, izpildes kontrolē, turpmākajā lietošanā un glabāšanā.

92. Visos dokumentos juridiska nozīme ir šādiem rekvizītiem:

92.1. dokumenta autors;

92.2. dokumenta sagatavošanas vai izdošanas datums;

92.3. dokumenta teksts;

92.4. paraksts;

92.5. dokumenta sagatavošanas vai izdošanas vieta.

93. Dokumenta autoram par sevi jāsniedz šādas ziņas:

93.1. juridiskai personai - pilns oficiālais uzņēmuma nosaukums atbilstīgi uzņēmuma izveidošanas, dibināšanas vai reģistrēšanas dokumentam, norādot institūciju, kurai uzņēmums pakļauts, vai, ja tādas nav, - uzņēmuma teritoriālo piederību. Kopā ar uzņēmuma pilno nosaukumu var norādīt tā simboliskos vai saīsinātos nosaukumus;

93.2. fiziskai personai - vārds un uzvārds (ja dokumenta veidlapā nav norādīts citādi), kā arī saskaņā ar dokumenta saturu un to, kam un kādā nolūkā adresēts dokuments, par autoru jāsniedz kādas no šādām papildu ziņām:

93.2.1. personas kods;

93.2.2. dzīvesvieta, adrese;

93.2.3. darbavieta, norādot ieņemamo amatu;

93.2.4. mācību iestāde, fakultāte un kurss, kurā autors mācās;

93.2.5. personu apliecinošu dokumentu dati.

94. Attiecībā uz dokumenta parakstīšanu jāievēro šādi nosacījumi:

94.1. fiziskas personas dokumentu pašrocīgi paraksta fiziskā persona. Juridiskas personas dokumentu paraksta amatpersonas, kurām ir normatīvi noteiktas tiesības to darīt;

94.2. ja uzņēmuma nosaukums nav norādīts veidlapā, jāraksta pilns amata nosaukums (pirms tā jāraksta uzņēmuma nosaukums);

94.3. ja dokumentu paraksta komisija, pirmais dokumentu paraksta komisijas priekšsēdētājs, pārējie paraksti jāizvieto alfabētiskā secībā;

94.4. uzņēmuma vadītājs var pieprasīt, lai dokumenta projektu pirms tā parakstīšanas vizē par dokumenta saturu atbildīgās personas.

95. Dokumenta sagatavošanas vai izdošanas vieta jānorāda atbilstīgi attiecīgās administratīvi teritoriālās vienības ģeogrāfiskajam nosaukumam. Ja saskaņā ar dokumenta saturu nepieciešams norādīt pasta adresi (iestādes un struktūrvienības nosaukumu līdz pat telpas numuram vai citām konkrētas vietas pazīmēm), to izdara dokumenta tekstā.

96. Dokumentos var būt dažādi rekvizīti ar juridisko palīgfunkciju un nozīmi dokumentu virzībā, kā arī iekšējā kontrolē - adresāts, ziņas par savu uzņēmumu, virsraksts, pielikums, saskaņojuma uzraksts, firmas zīme, kodi, norāde uz saņemto dokumentu, dokumentu izpildītājs, rezolūcija, lapas, lappuses numurs, atzīme par kontroli, saņemšanu, izpildi u.tml.

97. Darījumu sarakste ir sarakste starp juridiskām personām, starp fiziskām personām vai starp fiziskām un juridiskām personām par kādu (parasti tiesisku) attiecību veidošanu, to maiņu vai izbeigšanu vai par kādu savstarpēju (parasti komerciālu) vienošanos. Par darījumu saraksti uzskata vēstules (to skaitā sniegtās garantijas un galvojumus), faksus, telegrammas u.tml.

98. Dokumenta reģistrācija ir process, kurā pieraksta ziņas par dokumentu (dokumenta autors, datums, veids, numurs, satura izklāsts), atzīmē tā reģistrācijas datumu un piešķir tam reģistrācijas numuru. Saņemtos dokumentus reģistrē saņemšanas dienā, nosūtāmos un iekšējās lietošanas dokumentus - parakstīšanas vai apstiprināšanas dienā. Saņemtos un nosūtāmos dokumentus reģistrē katru atsevišķi. Rīkojuma dokumentus numurē pa to veidiem pēc kārtas kalendāra gada ietvaros.

99. Lai nodrošinātu pilnīgi visu darījumu reģistrēšanu grāmatvedībā to rašanās secībā, darījumiem to rašanās brīdī jāpiešķir kārtas numurs; visi darījumi jāuzskaita atbilstīgi to kārtas numuram.

100. Attaisnojuma dokumentā numurs parasti tiek ierakstīts dokumenta sagatavošanas procesā, tomēr grāmatvedības dokumentu veidlapu iepriekšēju secīgu numerāciju ieteicams paredzēt jau šo veidlapu sagatavošanas procesā, tādējādi samazinot iespējas ar nodomu vai netīši kļūdīties attaisnojuma dokumentu numerācijas procesā.

101. Attaisnojuma dokumentu numerācija ir grāmatvedības dokumentu lietvedības metode, kas ļauj pārbaudīt, vai visi iesniegtie attaisnojuma dokumenti ir secīgi numurēti, vai neiztrūkst kāds dokuments un vai vairākiem dokumentiem nav piešķirts vienāds kārtas numurs.

5. Grāmatvedības kontu plāns, kodi un saīsinājumi

102. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts sistematizēts sintētisko kontu saraksts. Grāmatvedības kontu plānu uzņēmumā izstrādā ilglaicīgai lietošanai, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju vienoto grāmatvedības kontu plānu (tālāk tekstā - "vienotais grāmatvedības kontu plāns") un detalizējot to atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskās darbības īpatnībām, kā arī, ja nepieciešams, paredzot iespēju uzņēmuma grāmatvedības kontu plānā ieviest papildu kontus (specifiskiem saimnieciskajiem darījumiem).

103. Ja uzņēmumā ir pamatota nepieciešamība izmantot citu grāmatvedības kontu plānu, tā lietošana pieļaujama tikai tiesību aktos noteiktajā kārtībā, nodrošinot gada pārskata sastādīšanu atbilstīgi likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un nodokļu aprēķināšanai nepieciešamo informāciju.

104. Kontu numuru (kodu) sistēma atvieglo grāmatvedības kontu izvietošanu galvenajā grāmatā, kurā kontu nosaukumus nepieciešams ierakstīt to numuru (kodu) secībā. Kontu numurus izmanto attaisnojuma dokumentos un grāmatvedības reģistros atsaucei par saimniecisko darījumu summu ierakstīšanu kontos.

105. Vienotais grāmatvedības kontu plāns ir izveidots atbilstīgi bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina shēmām saskaņā ar likumu "Par uzņēmuma gada pārskatiem". Katrs uzņēmums pēc šī kontu plāna var izveidot savu individuālu, konkrētu kontu plānu atbilstīgi savām nozares un strukturālajām īpatnībām.

106. Kontu kodi ir veidoti decimālajā kodēšanas sistēmā. Kodā ir četras zīmes. Pirmās divas zīmes ir obligātas visos gadījumos. Trešajā zīmē bez vienotajā grāmatvedības kontu plānā norādītajiem kodiem ir atstāti arī neaizņemti rezerves kodi, kurus uzņēmums, ja nepieciešams, var lietot citu kontu kodēšanai. Ceturtā zīme lietojama brīvi, pēc uzņēmuma grāmatveža ieskatiem izveidojot sīkāk detalizētus kontus. Ja nepieciešams, kodam var pievienot arī piekto, sesto un secīgi - nākamās zīmes.

107. Visi vienotajā grāmatvedības kontu plānā iekļautie kodi ir sadalīti vairākās ekonomiski vienveidīgās grupās. Tās apvienotas divās lielās iedaļās: bilances kontos un operāciju kontos. Koda pirmā zīme norāda kontu grupu.

108. Bilances kontu grupas ir šādas:

108.1. "Ilgtermiņa ieguldījumi";

108.2. "Apgrozāmie līdzekļi";

108.3. "Pašu kapitāls";

108.4. "Uzkrājumi";

108.5. "Kreditori".

109. Operāciju kontu grupas ir šādas:

109.1. "Saimnieciskās darbības ieņēmumi";

109.2. "Saimnieciskās darbības izdevumi";

109.3. "Dažādi ieņēmumi un izdevumi, peļņa un zaudējumi".

110. Vienotais grāmatvedības kontu plāns attiecas tikai uz finansu grāmatvedību. Uzņēmuma vadības grāmatvedības vajadzībām (izmaksu grupēšanai, sadalei un pārdalei, kā arī pašizmaksas kalkulācijai un citiem aprēķiniem) uzņēmuma grāmatvedības kontu plānā var paredzēt īpašus kontu nosaukumus un kontu numurus (kodus), kuri sākas ar kodu "9".

111. Ja krājumu veidu, izmaksu posteņu sastāvdaļu vai citu uzskaites objektu detalizētai klasifikācijai uzņēmumā ieviestas īpašas kodu sistēmas (ciparu vai burtu kodi), simboli vai saīsinājumi, uzņēmumā jābūt uzņēmuma vadītāja (uzņēmēja, īpašnieka) apstiprinātiem attiecīgo sistēmu aprakstiem (kodifikatoriem), kā arī simbolu un saīsinājumu lietošanas noteikumiem.

6. Klasifikācijas kritēriji un īpašuma tiesību apliecināšana

112. Uzņēmuma līdzekļi atkarībā no to apgrozības laika tiek klasificēti ilgtermiņa ieguldījumos un apgrozāmajos līdzekļos.

113. Apgrozāmie līdzekļi ir uzņēmuma līdzekļi, kurus paredzēts pārvērst naudā, pārdot vai izlietot tuvāko 12 mēnešu laikā vai uzņēmuma parastajā saimnieciskās darbības ciklā, ja tas ir ilgāks par vienu gadu (piemēram, celtniecības uzņēmumiem). Saimnieciskās darbības cikls ir laikposms starp naudas līdzekļu izdošanas brīdi preču vai pakalpojumu iegādei un preču vai pakalpojumu pārdošanas brīdi pircējiem (klientiem), lai saņemtu naudu.

114. Ilgtermiņa ieguldījumi ir uzņēmuma līdzekļi, kurus paredzēts izmantot ilgstoši (ilgāk par vienu gadu) vai kuri ieguldīti ilglietojamā īpašumā (pamatlīdzekļi, nemateriālie ieguldījumi, ilgtermiņa finansu ieguldījumi).

115. Lai uzņēmuma grāmatvedībā līdzekļus varētu pareizi klasificēt, nepieciešams izstrādāt un uzņēmuma vadītājam apstiprināt uzņēmuma saimnieciskajā darbībā pastāvīgi izmantojamo līdzekļu klasifikatorus.

116. Uzņēmuma rīcībā jābūt dokumentiem, kas apliecina īpašuma objektu tiesisku iegūšanu (piemēram, tiesas nolēmumi, notariālie akti, līgumi, rēķini).

Čpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (zemes gabaliem, ēkām, būvēm) nostiprināmas ar ierakstu zemesgrāmatā, kur atzīmējamas arī ziņas par šo tiesību ierobežojumiem (sakarā ar īpašuma apgrūtinājumiem vai parādiem). Saskaņā ar likumu "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 34., 72., 144.nr.) nekustamā īpašuma atrašanās uzņēmuma bilancē pati par sevi nerada īpašuma tiesības.

7. Pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) plāns un uzskaites kārtība

117. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi, kuru lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kuri:

117.1. paredzēti izmantošanai produkcijas ražošanā, pakalpojumu sniegšanā, iznomāšanā vai izīrēšanā, uzņēmuma administrācijas, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām;

117.2. nav paredzēti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību.

118. Pamatlīdzekļu objektiem vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupām, kuru derīgās lietošanas laiks ir ierobežots, to iegādes vai izgatavošanas izmaksas vai pārvērtēšanā iegūtais vērtības pieaugums pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā derīgās lietošanas laikā. Pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laiku uzņēmumu finansu un saimnieciskās darbības vajadzībām nosaka uzņēmuma vadītājs (īpašnieks), pamatojoties uz gūto pieredzi par līdzīga veida pamatlīdzekļu faktiskās izmantošanas laiku vai citiem faktoriem, kas raksturo pamatlīdzekļu nolietošanos (darba stundas, izstrādājuma daudzums, nobraukuma kilometri u.tml.).

119. Uzņēmuma vadītāja apsvērumi par pamatlīdzekļu objekta vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupas amortizējamo vērtību, derīgās lietošanas ilgumu un nolietojuma aprēķināšanas metodi jāietver pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) plānā, kurš jāapstiprina uzņēmuma vadītājam. Minētajā plānā kā sastāvdaļu var ietvert arī pamatlīdzekļu objektu vai līdzīgu pamatlīdzekļu grupu amortizējamās vērtības sadalījumu pa pārskata gadiem, kuru laikā tos paredzēts izmantot.

120. Uzņēmuma vadītājs var izvēlēties pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas metodi un periodu (mēnesi, ceturksni vai visu gadu) un vienkāršot mazas vērtības objektu (inventāra) uzskaites un vērtības dzēšanas kārtību.

121. Pamatlīdzekļu objekta nolietojumu sāk rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc tā nodošanas ekspluatācijā un beidz - ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā pamatlīdzekļu objekta izslēgšanas no pamatlīdzekļu sastāva vai pēc tā amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas izmaksās. Pamatlīdzekļu tehnisko apkopju, remonta un rekonstrukcijas laikā nolietojuma aprēķināšana netiek pārtraukta.

122. Pamatlīdzekļu objekta kopējā aprēķinātā nolietojuma summa nedrīkst pārsniegt tā amortizējamo vērtību.

123. Galveno amortizējamo pamatlīdzekļu objektu vai to grupu derīgās lietošanas laiks periodiski jāpārbauda un, ja izrādās, ka tas lielā mērā atšķiras no iepriekšējā novērtējuma, jānoregulē amortizācijas normas kārtējam periodam un nākamajiem periodiem. Izmaiņu ietekme jāpaskaidro tā perioda gada pārskata pielikumā, kurā notikušas šīs izmaiņas.

124. Izvēlētajai amortizācijas aprēķināšanas metodei jābūt piemērotai pastāvīgi, ja vien apstākļu maiņa neattaisno metodes maiņu. Pārskata periodā, kurā ir mainīta aprēķināšanas metode, jābūt aprēķinātām un norādītām metodes maiņas sekām, kā arī gada pārskata pielikumā jāpaskaidro izmaiņu cēlonis.

125. Pamatlīdzekļu amortizējamo vērtību nosaka, no uzskaites vērtības atskaitot iespējamo ieņēmumu summu, kuru varētu iegūt pilnīgi nolietota pamatlīdzekļa likvidācijas rezultātā (lūžņu vērtību u.tml.). Ja šī vērtība ir nenozīmīga vai nav iespējams to aprēķināt, pamatlīdzekļu amortizējamās vērtības un nolietojuma aprēķinos to var neievērot. Ja paredzama liela lūžņu vērtība, pamatlīdzekļa nolietojums jānosaka, ņemot vērā šo vērtību, kā arī paredzamos pamatlīdzekļa izslēgšanas (likvidācijas) izdevumus.

126. Pamatlīdzekļu nolietojums jāaprēķina katrā pārskata periodā atbilstīgi iegrāmatotajai pamatlīdzekļu vērtībai attiecīgajā gadā un tādā pašā apmērā jānorāda peļņas un zaudējuma aprēķinā neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem.

127. Katram uzņēmuma vadītājam, pamatojoties uz tiesību aktiem, vispāratzītiem principiem un izvēlētajām metodēm, jāapstiprina sava uzņēmuma pamatlīdzekļu uzskaites kārtība un pamatlīdzekļu nolietojuma uzskaites politika.

128. Aprēķinot ar nodokli apliekamā ienākuma apmēru, uzņēmuma saimnieciskajā darbībā lietojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantā noteiktajā kārtībā.

Jāņem vērā, ka minētā likuma prasības attiecas vienīgi uz ienākuma nodokļa aprēķiniem un nenosaka pamatlīdzekļu un to nolietojuma uzskaiti finansu grāmatvedībā. Tādēļ ienākuma nodokļa vajadzībām aprēķinātā pamatlīdzekļu nolietojuma summa var atšķirties no tās, kura aprēķināta uzņēmuma finansu un saimnieciskās darbības vajadzībām pēc pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laika un ietverta uzņēmuma gada pārskatā peļņas un zaudējumu aprēķina sastāvā.

8. Krājumu uzskaites kārtība

129. Krājumi ir uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi:

129.1. kas pēc savas nozīmes ir izejvielas vai materiāli, ko paredzēts izlietot preču produkcijas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā;

129.2. kas paredzēti pārdošanai saskaņā ar uzņēmuma pamatdarbību;

129.3. kas atrodas ražošanas un pārstrādes procesā pirms to pārdošanas.

130. Krājumi sākotnēji jānovērtē atbilstīgi to iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

131. Krājumu atlikumu iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas tieši saistīti ar pirkumu, piemēram, transporta un pārvietošanas izdevumus, muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītos nodokļus (atņemot tās nodokļu summas, kuras jāsaņem atpakaļ).

132. Produkcijas, nepabeigto ražojumu un pasūtījumu ražošanas izmaksas aprēķina, attiecīgās produkcijas ražošanai izlietoto materiālu iegādes izmaksām pieskaitot citus izdevumus, kas tieši saistīti ar ražošanu (tiešos izdevumus darba samaksai un attiecīgos sociālā nodokļa atskaitījumus, kā arī tiešās izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai privātpersonas). Ražošanas izmaksās var iekļaut arī noteiktu daļu no izmaksām, kas netieši saistītas ar attiecīgās produkcijas ražošanu, ja šīs izmaksas attiecas uz to pašu periodu (ražošanas tiešā vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženieru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas ar sociālā nodokļa atskaitījumiem, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, ražošanas telpu apkures, apgaismošanas u.tml. izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli un citi ar ražošanu saistīti izdevumi).

133. Krājumu iegādes izmaksās vai ražošanas pašizmaksā nav ietveramas šādas izmaksas:

133.1. administrācijas vispārējās izmaksas (netiešās izmaksas, kas radušās uzņēmuma vadīšanas, kontroles un administrēšanas procesā, piemēram, direktoru, sekretāru, grāmatvežu un citu darbinieku darba algas un sociālā nodokļa atskaitījumi, pārvaldes funkcijām izmantoto ēku un iekārtu nolietojums, remonta un uzturēšanas izmaksas, ieskaitot nomas vai īres maksu, apgaismošanu, apsardzi, apkopšanu u.tml., kancelejas, pasta un citi izdevumi);

133.2. pārdošanas izmaksas;

133.3. uzglabāšanas (noliktavas) izmaksas (izņemot tās, kuras rodas ražošanas procesā, nepabeigto ražojumu uzglabāšanā līdz to apstrādei nākamajā ražošanas procesa stadijā).

Minētās izmaksas norādāmas finansu pārskatos attiecīgā perioda administrācijas izmaksu vai pārdošanas izmaksu sastāvā.

134. Tādu gatavās produkcijas vienību, kuru krājumi netiek papildināti vai aizvietoti ar tādām pašām produkcijas vienībām, kā arī pēc īpaša pasūtījuma ražoto preču (vai sniegto pakalpojumu) atlikumu vērtība jānosaka, izmantojot pieņemtās vienas vienības pašizmaksas kalkulācijas metodes. Visos pārējos gadījumos krājumu atlikumu vērtība jānosaka, lietojot vidējo svērto cenu (izmaksu) metodi vai FIFO metodi.

135. Gada pārskata bilancē krājumi (izejvielas un materiāli, nepabeigtie ražojumi, gatavie ražojumi, preces pārdošanai un citi krājumi) jānorāda atbilstīgi to faktiskās iegādes vai ražošanas izmaksām vai arī zemākajām tirgus cenām pārskata gada pēdējā dienā (ja tas ir pietiekami pamatoti kādu nepārejošu apstākļu dēļ un ja to apliecina attiecīgi dokumenti). Obligāti jālieto zemākais novērtējums. Aizliegts novērtēt krājumus augstāk par to iegādes vai ražošanas izmaksām. Zemākās tirgus cenas bilances sastādīšanas dienā atspoguļo pirkto izejvielu, materiālu un preču aizvietošanai nepieciešamās izmaksas, kā arī pašu ražoto nepabeigto ražojumu un gatavo ražojumu paredzamo pārdošanas ieņēmumu tīro vērtību.

136. Krājumu apgrozījumu un krājumu atlikumu izmaiņas uzņēmuma grāmatvedībā atspoguļo, lietojot vienu no šādām krājumu uzskaites metodēm:

136.1. krājumu apgrozījumu (ieskaitot pirkto materiālu izlietojumu un pārdoto preču vērtību) regulāri (katru mēnesi) reģistrē grāmatvedības kontos un nosaka krājumu atlikumu vērtību katra mēneša beigās, kuru precizē pārskata gada laikā (pārskata gada beigās), pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem (krājumu uzskaites nepārtrauktās inventarizācijas metode);

136.2. pārskata gada laikā grāmatvedības kontos nereģistrē ne krājumu atlikumu izmaiņas, ne to izlietojumu, bet pārskata gada beigās, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem, nosaka krājumu atlikumu vērtību, kā arī aprēķina un attiecīgi iegrāmato krājumu atlikumu izmaiņas un to izlietojumu (krājumu uzskaites periodiskās inventarizācijas metode).

137. Krājumu apgrozījuma uzskaiti papildina krājumu regulārās daļējās inventarizācijas sistēma, kas ietver krājumu vienību regulāru pārbaudi, lai pārliecinātos, ka noliktavā uzglabāto krājumu vienību skaits atbilst datiem noliktavas uzskaites reģistros un krājumu grāmatvedības uzskaites reģistros, kā arī minēto reģistru korekcija atbilstīgi inventarizācijā konstatētajām starpībām.

138. Pārskata gada beigās (trīs mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās) jāveic pārskata gada slēguma inventarizācija. Krājumiem, kuri tiek regulāri papildināti, bet kuru apjoms ir mainījies maz, atlikumus drīkst norādīt atbilstīgi grāmatvedības datiem pārskata sastādīšanas dienā (ja uzņēmumā tiek veikta krājumu pastāvīga uzskaite un darbojas krājumu regulārās daļējās inventarizācijas sistēma). Tomēr ne retāk kā reizi trijos gados arī minētajiem krājumiem jāveic vienlaidu inventarizācija, to daudzumu un vērtību pārbaudot dabā.

139. Lai kontrolētu izejvielu, materiālu, nepabeigto ražojumu, gatavo ražojumu, kā arī pārdošanai iepirkto preču krājumus, uzņēmumā jāizveido krājumu kontroles sistēma, kuras ietvaros tiek kontrolēts pieprasījums un piegādes, kā arī tiek veikta krājumu apgrozījuma pastāvīga uzskaite noliktavā un nepārtraukta pārbaude grāmatvedībā (kontos vai uzskaites cenās). Uzņēmuma grāmatvedībā šim nolūkam izveidotajos reģistros izdara ierakstus, kas saskan ar ierakstiem noliktavu uzskaites reģistros (kartītēs), bet papildus satur arī informāciju par saņemto un izsniegto preču un materiālo vērtību iegādes izdevumiem vai ražošanas izmaksām.

140. Katram uzņēmuma vadītājam, pamatojoties uz tiesību aktiem, vispārpieņemtiem principiem un izvēlētajām metodēm, jāapstiprina sava uzņēmuma krājumu uzskaites kārtība.

9. Naudas līdzekļu uzskaites kārtība

141. Naudas līdzekļi ir skaidrā nauda uzņēmuma kasē, bezskaidras naudas līdzekļi uzņēmuma kontos bankās un citās kredītiestādēs, kā arī naudas līdzekļi ceļā.

142. Naudas līdzekļu glabāšanai nepieciešams izvēlēties pietiekami drošas glabāšanas vietas, pienākums glabāt naudu un rīkoties ar to jāuzdod uzticamām un atbildīgām personām. Saskaņā ar likumā "Par grāmatvedību" un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību uzņēmuma grāmatvedībā katru dienu jāuzskaita naudas līdzekļu atlikumi, jāiereģistrē un jākontrolē saņemtie un izdarītie maksājumi.

143. Skaidrā nauda uzņēmuma kasē jāuzskaita, jāiereģistrē un jākontrolē saskaņā ar īpašos Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību.

144. Bezskaidras naudas līdzekļi uzņēmuma kontos bankās un citās kredītiestādēs jāuzskaita un jākontrolē, pamatojoties uz Latvijas Bankas un attiecīgo kredītiestāžu noteikto dokumentāciju. Minēto līdzekļu uzskaitei grāmatvedībā ievieš attiecīgus reģistrus.

145. Naudas līdzekļi ceļā (naudas pārvedumi uz uzņēmuma kontiem bankās, inkasēti skaidrās naudas ieņēmumi u.tml.), kā arī no debitoriem saņemtie čeki un kreditoriem izsniegtie čeki jāiereģistrē un jākontrolē uzņēmumā noteiktajā kārtībā.

146. Uzņēmumi savus naudas līdzekļus var turēt visās valūtās bez daudzuma ierobežojuma. Katrs ārvalstu valūtā izdarītais naudas ieņēmums vai maksājums (izdevums) jāpārrēķina Latvijas valsts naudas vienībās - latos - pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, kurš ir spēkā darījuma dienā. Gada pārskata bilancē naudas līdzekļus norāda, pārrēķinātus latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā.

10. Inventarizāciju norises kārtība

147. Par inventarizācijām uzņēmumā ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs, kurš inventarizācijas veikšanai uzņēmumā izveido inventarizācijas komisijas atsevišķu objektu (struktūrvienību, noliktavu u.tml.) inventarizēšanai.

148. Individuālajā uzņēmumā uzņēmuma īpašnieks inventarizāciju var veikt pats.

149. Inventarizācijas komisijas personālo sastāvu, inventarizācijas uzsākšanas un pabeigšanas termiņus nosaka ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu. Inventarizācijas komisiju sastāvā jāiekļauj darbinieki, kuri spēj īsā laikā noteikt materiālo vērtību veidus, daudzumu un to novērtējumu naudas vienībās. Konkrētu objektu inventarizācijai ieteicams komisijas sastāvā izveidot grupas, kurās būtu vismaz trīs cilvēki.

150. Inventarizācija izdarāma materiāli atbildīgās personas vai citas noteiktajā kārtībā pilnvarotās personas klātbūtnē. Ārkārtējos gadījumos uzņēmuma vadītājs pieņem lēmumu par inventarizācijas veikšanu bez materiāli atbildīgās personas klātbūtnes, inventarizācijas veikšanā pieaicinot uzņēmuma revīzijas komisiju (revidentu) vai zvērināto revidentu.

151. Līdz inventarizācijas dienai jābūt pabeigtai visu attaisnojuma dokumentu (par vērtību saņemšanu un nodošanu) apstrādei, izdarītiem attiecīgiem ierakstiem analītiskās uzskaites reģistros (kartītēs, grāmatās u.tml.) un aprēķinātiem atlikumiem.

152. Pirms materiālo vērtību faktiskā stāvokļa pārbaudes uzsākšanas inventarizācijas komisijai:

152.1. jāiepazīstas ar inventarizējamo objektu un inventarizācijas instrukciju, kā arī jāsastāda inventarizācijas veikšanas plāns;

152.2. jāpārbauda, vai visas svēršanas un mērīšanas ierīces ir precīzas un lietošanas kārtībā;

152.3. jāpārbauda, vai uz inventarizācijas brīdi pēdējie saņemšanas un izsniegšanas dokumenti par materiālo vērtību un naudas līdzekļu kustību ir iereģistrēti noliktavas kartītēs, grāmatās u.tml. un nodoti grāmatvedībā. Ja tas nav izdarīts, jādod laiks minēto darbību veikšanai un inventarizācija jāuzsāk tikai pēc tam, kad tās veiktas. Personas, kas ir atbildīgas par materiālo vērtību saglabāšanu, ar parakstu apliecina, ka līdz inventarizācijas uzsākšanai visi materiālo vērtību saņemšanas un izsniegšanas dokumenti iereģistrēti un nodoti grāmatvedībā. Paraksti jāsaņem arī no personām, kurām izsniegtas avansa summas materiālo vērtību iegādei vai pilnvaras vērtību saņemšanai.

153. Ja materiālo vērtību inventarizācija nav pabeigta vienā dienā, telpas, kur tiek glabātas materiālās vērtības, pēc inventarizācijas komisijai iziešanas jāaizzīmogo.

154. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos, kurus sastāda vismaz divos eksemplāros, no kuriem viens paliek pie materiāli atbildīgās personas.

155. Inventarizācijas sarakstus sastāda, ievērojot šādas prasības:

155.1. jānorāda sastādāmā dokumenta obligātie rekvizīti - uzņēmuma un attiecīgās inventarizējamās struktūrvienības nosaukums, dokumenta nosaukums un numurs, sastādīšanas datums, pamatojums, materiālo vērtību un objektu kodi (numuri) un nosaukumi, mērvienības, daudzums, cenas, summas un citi rādītāji (atkarībā no inventarizējamā objekta veida);

155.2. inventarizācijas sarakstus sastāda skaidri un saprotami, izmantojot datoru vai rokrakstā;

155.3. inventarizācijas sarakstus paraksta visi inventarizācijas komisijas locekļi un materiāli atbildīgās personas;

155.4. ja vērtību faktisko stāvokli pārbauda sakarā ar materiāli atbildīgo personu maiņu, inventarizācijas sarakstu sastāda trīs eksemplāros, un persona, kura pieņem materiālās vērtības, parakstās inventarizācijas sarakstā par to saņemšanu, bet persona, kura tās nodod, - par to nodošanu;

155.5. ja inventarizācijas sarakstos ieraksti tiek laboti, jābūt redzamam to sākotnējam saturam;

155.6. kļūdu labošana izdarāma visos inventarizācijas saraksta eksemplāros: svītro nepareizos ierakstus, uzraksta pareizos ierakstus, kā arī norāda, kas un kad labojis un kāpēc labots;

155.7. labojumi jāparaksta visiem inventarizācijas komisijas locekļiem un materiāli atbildīgajām personām;

155.8. inventarizācijas sarakstos nav pieļaujams atstāt neaizpildītas rindas. Inventarizācijas sarakstu pēdējās lappusēs neaizpildītās rindas pārsvītro.

156. Inventarizāciju norisi uzņēmumā reglamentē inventarizācijas instrukcijas, kuras ir izstrādātas saskaņā ar tiesību aktiem un kuras apstiprina uzņēmuma vadītājs. Minētajās instrukcijās jāparedz pārskata gada slēguma inventarizācijas sagatavošanas, veikšanas un dokumentēšanas termiņš un kārtība. Uzņēmumā var paredzēt arī papildu inventarizācijas, periodiskas inventarizācijas, pēkšņās inventarizācijas (ja konstatēta zādzība, materiālo vērtību bojāšana, ugunsgrēks, stihiska nelaime u.tml. vai ja inventarizācijas veic atbilstīgi darba līguma vai koplīguma noteikumiem par darbinieka materiālo atbildību).

157. Revīzijas komisijai (revidentam), zvērinātam revidentam vai valsts kontroles revidentam saskaņā ar likumu prasībām ir jādod iespēja piedalīties inventarizācijās, vērot to norisi, apskatīt un pārbaudīt visu uzņēmumu mantu, iepazīties ar inventarizācijas instrukcijām. Ja nepieciešams, minētās personas var pieaicināt ekspertus un ir atbildīgas par to darbu. Par pieaicinātajām personām revīzijas komisija (revidents), zvērinātais revidents vai valsts kontroles revidents ziņo uzņēmuma vadībai tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

158. Pēc objektu vai bilances posteņu inventarizācijas pabeigšanas inventarizācijas komisija vai attiecīgā inventarizācijas darba grupa noteiktā kārtībā noformē inventarizācijas sarakstus, pievieno tiem dokumentus, kas iegūti vai sagatavoti inventarizācijas gaitā, kā arī paskaidrojumus un priekšlikumus, un iesniedz tos uzņēmuma vadītājam.

159. Uzņēmuma vadītājam (vai citai personai saskaņā ar amata pienākumiem uzņēmumā) jāizskata iesniegtie materiāli un jāpārbauda:

159.1. vai ir iesniegti inventarizācijas saraksti attiecībā uz visiem rīkojumā noteiktajiem inventarizējamajiem objektiem un bilances posteņiem;

159.2. vai inventarizācijas saraksti ir noformēti atbilstīgi noteiktajai kārtībai;

159.3. vai inventarizācijas rezultāti iegūti atbilstīgi inventarizācijas instrukcijai;

159.4. vai iesniegtie paskaidrojumi un priekšlikumi ir pamatoti;

159.5. vai visi inventarizācijas sarakstos norādītie aprēķini ir pareizi.

Cenās un aprēķinos konstatētās kļūdas jāizlabo saskaņā ar šo noteikumu 59. - 62.punktā noteikto kārtību. Katra inventarizācijas saraksta pēdējā lappusē izdara atzīmi par cenu un gala rezultātu aprēķinu pārbaudi. Minētā atzīme jāapliecina ar to personu parakstiem, kuras izdarīja pārbaudi.

160. Uzņēmuma vadītājs organizē kontrolpārbaudes par inventarizācijas veikšanas pareizību un, ja nepieciešams (konstatēti nopietni inventarizācijas noteikumu pārkāpumi u.tml.), uzdod izdarīt atkārtotu pilnu inventarizāciju.

161. Lai varētu precizēt ierakstus bilances kontos saskaņā ar inventarizācijas rezultātiem, uzņēmuma grāmatvedībā sastāda attiecīgus salīdzināšanas sarakstus. Salīdzināšanas sarakstos atspoguļojas starpības starp grāmatvedības datiem un inventarizācijas sarakstu datiem. Inventarizācijas rezultātu noformēšanai var lietot vienotus reģistrus, kuros apvienoti inventarizācijas sarakstu un salīdzināšanas sarakstu rādītāji. Salīdzināšanas sarakstus var sastādīt arī tikai par tām vērtībām, par kurām konstatētas atšķirības no grāmatvedības datiem.

162. Starpības starp grāmatvedības datiem un inventarizācijas sarakstu datiem - novērtējumu starpības, vērtību pārpalikumus, iztrūkumus, zudumus (bojāšanās, morālās novecošanās u.tml.) - jāatspoguļo ar ierakstiem attiecīgajos grāmatvedības kontos saskaņā ar uzņēmuma vadītāja norādījumiem.

163. Inventarizācijas rezultāti jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības reģistros iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kurā inventarizācija tika veikta. Pārskata gada slēguma inventarizācijas rezultāti jāiegrāmato ar pārskata gada pēdējās dienas datumu (arī tad, ja inventarizācija faktiski notikusi vai tās rezultāti iegūti pēc pārskata gada pēdējās dienas).

V. Uzņēmuma iekšējā kontrole

1. Uzņēmuma iekšējās kontroles sistēma

164. Uzņēmuma vadītājam jānodrošina uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmas izstrāde un ieviešana. Iekšējās kontroles sistēmā ietilpst administratīvā kontrole un grāmatvedības kontrole.

165. Administratīvās kontroles mērķis ir samazināt zudumus. Šī mērķa sasniegšanas līdzekļi ir uzņēmuma organizatoriskais plāns, metodes un paņēmieni, lai panāktu efektīvu saimniecisko darbību un tās atbilstību izvirzītajam mērķim.

166. Grāmatvedības kontrolē ietilpst metodes un paņēmieni, ar kuru palīdzību kontrolē uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu, saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, kā arī nodrošina grāmatvedības uzskaites informācijas pareizību.

167. Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas funkciju izpildi, uzņēmuma vadītājam jānosaka uzņēmuma darbinieku pienākumu sadale un atbildība, atdalot uzskaites funkcijas no pārējām funkcijām. Grāmatvedības kontroles pienākumi jāuzdod veikt grāmatvežiem (sadalot pienākumus tā, lai katra saimnieciskā darījuma norisi kontrolētu divas vai vairākas personas) vai uzņēmuma iekšējiem revidentiem.

2. Pienākumu sadale un atbildības noteikšana

168. Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas efektīvu darbību, uzņēmumā jāievēro šādi priekšnoteikumi:

168.1. darbiniekiem jābūt kvalificētiem;

168.2. jābūt konkrētai pienākumu sadalei starp darbiniekiem, nosakot katra darbinieka atbildības pakāpi;

168.3. uzņēmumā jābūt izstrādātiem organizatoriska rakstura dokumentiem (piemēram, grāmatvedības organizācijas dokumentiem). Visos gadījumos, kad nepieciešams rīkoties citādi nekā minētajos dokumentos noteikts, jāiegūst uzņēmuma vadītāja atļauja;

168.4. uzskaites funkcijām jābūt šķirtām no pārējām uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijām.

3. Uzskaites funkciju šķiršana no pārējām funkcijām

169. Uzskaites funkciju šķiršanā no pārējām funkcijām jāievēro šādi principi:

169.1. pienākumam veikt kādu saimniecisko darbību vai darījumu jābūt šķirtam no pienākuma uzskaitīt šīs darbības vai darījuma rezultātus (piemēram, gatavo izstrādājumu uzskaiti nedrīkst kārtot darbinieks, kurš pats šos izstrādājumus izgatavo un par tiem saņem attiecīgu atalgojumu. Uzskaites pienākumi jāveic darbiniekam, kuru uzņēmuma vadītājs īpaši pilnvarojis pārzināt un kārtot gatavās produkcijas uzskaiti.);

169.2. līdzekļu glabāšanas un pārzināšanas pienākumam jābūt šķirtam no līdzekļu grāmatvedības uzskaites pienākuma (piemēram, lai samazinātu līdzekļu piesavināšanos un kļūdīšanās iespējas, grāmatvedis nedrīkst rīkoties ar skaidro naudu (pārzināt kasi), bet kasieris nedrīkst kārtot skaidrās naudas uzskaiti grāmatvedībā. Šī paša iemesla dēļ darbinieki, kuri atbild par krājumu glabāšanu noliktavās, nedrīkst kārtot šo krājumu uzskaiti grāmatvedībā.);

169.3. pienākumam dot atļauju veikt darījumus ar līdzekļiem jābūt šķirtam no pienākuma glabāt un pārzināt attiecīgos līdzekļus (piemēram, darbiniekam, kurš iekasē maksu (pieņem samaksu), nedrīkst uzdot pienākumu kārtot bezcerīgo debitoru parādu uzskaiti un norakstīšanu, un darbiniekam, kurš atļauj samaksāt rēķinus, nedrīkst uzdot pienākumu pašam kārtot arī šo rēķinu samaksas uzskaiti.).

170. Grāmatvedības darbinieku pienākumiem jābūt sadalītiem tā, lai katra saimnieciskā darījuma norisi kontrolētu vairāki darbinieki (piemēram, darbinieks, kurš aprēķina algas, nedrīkst kārtot šo algu izmaksu vai nesaņemto algu uzskaiti. Datoru tehnoloģijas apstākļos darbinieks, kurš ievada datus, nedrīkst kārtot datoru programmas nodrošinājumu vai pārzināt datoru ekspluatāciju.).

4. Saimniecisko darījumu atbilstības kontrole

171. Lai nodrošinātu saimniecisko darījumu atbilstību likumiem, uzņēmuma statūtiem un iekšējās kārtības noteikumiem, grāmatvežiem vai revidentiem jāpārbauda, vai pareizi piemērotas likumos un uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos noteiktās likmes, tarifi, limiti u.tml. pastāvīgie dati (piemēram, vai piemērotas pareizās nodokļu likmes, algu apmaksu tarifi, pircējiem piešķirtā kredīta vai materiālu izlietojuma limiti).

172. Pirms ierakstu par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem izdarīšanas, kā arī izdarot revīzijas, attaisnojuma dokumentos ietvertie dati jāpārbauda dažādos veidos, lai pārliecinātos par to, ka darījumi veikti atbilstīgi uzņēmuma saimnieciskajai darbībai un ir faktiski notikuši. Pati vienkāršākā saimniecisko darījumu atbilstības kontroles metode ir norādījums, lai tie uzņēmuma darbinieki, kuri saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību ir atbildīgi par konkrētajiem darījumiem, ar savu parakstu attaisnojuma dokumentos apstiprinātu attiecīgā saimnieciskā darījuma esamību un atbilstību. Darījumu atbilstības kontroles sarežģītākās metodes ir saistītas ar normu un limitu noteikšanu. Šādā gadījumā atbildīgajiem darbiniekiem īpaši jākontrolē tikai novirzes no minētajiem iepriekš noteiktajiem kritērijiem.

173. Lai nodrošinātu to, ka netiek iegrāmatoti fiktīvi (faktiski nenotikuši) darījumi, jāveic pienākumu sadale: pienākums veikt saimniecisko darījumu un pienākums sazināties ar darījumā iesaistītajām trešajām personām (darījuma partneriem) jāuzdod dažādiem darbiniekiem (sazināšanās ir savstarpējo norēķinu salīdzināšana, sarakste ar klientiem u.tml.).

174. Svarīgs saimniecisko darījumu atbilstības kontroles paņēmiens ir ar šiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu savstarpēja salīdzināšana (piemēram, salīdzina piegādātāju rēķinus ar preču pieņemšanas dokumentos norādītajiem preču nosaukumiem, kvalitāti un daudzumiem).

175. Plaši izmantota saimniecisko darījumu atbilstības kontroles metode ir atbildības par noteiktiem darījumu veidiem vai konkrētiem darījumiem uzdošana konkrētām personām vai struktūrvienībām. Tas var būt vispārēja rakstura pilnvarojums (piemēram, veikt visus uzņēmuma iepirkumus atbilstīgi noteiktajam limitam) vai arī pilnvarojums veikt konkrētu darījumu (piemēram, nopirkt materiālus konkrēta pasūtījuma izpildei).

176. Lai nodrošinātu to, ka ieraksti par saimnieciskajiem darījumiem netiek mainīti un netiek iereģistrēti fiktīvi darījumi, jāierobežo personām, kas nav tam pilnvarotas, iespējas piekļūt uzskaites datiem (piemēram, datoru tehnoloģijas apstākļos jāierobežo iespējas piekļūt datu reģistriem, programmām u.tml., ieviešot paroles un veicot kodēšanu).

5. Līdzekļu saglabāšanas kontrole

177. Lai nodrošinātu uzņēmuma līdzekļu saglabāšanu un aizsargātu tos no neatļautas izmantošanas vai piesavināšanās, uzņēmumā jāievieš tāda kārtība, ka uzņēmuma līdzekļi ir pieejami tikai tām personām, kuras uzņēmuma vadītājs īpaši pilnvarojis ar tiem rīkoties.

178. Parasti minēto kārtību attiecina uz naudas līdzekļiem, vērtspapīriem, krājumiem un citiem īpašuma objektiem, ko viegli pārvērst naudā vai kurus var izmantot personiskajām vajadzībām. Taču šī kārtība jāattiecina arī uz grāmatvedības reģistriem, neaizpildītām dokumentu veidlapām un zīmogiem, lai nerastos iespēja mainīt ierakstus vai izmantot tukšās veidlapas neatļautiem ierakstiem.

179. Līdzekļu saglabāšanas kontroles metodēs ietilpst arī uzņēmuma līdzekļu, kā arī grāmatvedības ierakstu pasargāšana no fiziska rakstura bojājumiem, iznīcināšanas vai nozaudēšanas.

180. Lai nepieļautu līdzekļu nepamatotu izmantošanu, grāmatvedības ierakstu saglabāšanas kontrole ir sevišķi svarīga, ja grāmatvedību kārto ar datoru.

6. Grāmatvedības informācijas pareizības kontrole

181. Lai nodrošinātu grāmatvedības sniegtās uzskaites informācijas pareizību, jāpārbauda, vai katrs saimnieciskais darījums ir iegrāmatots pareizā kontā un savlaicīgi un vai norādītā summa ir pareiza. Summu un kontējumu precizitāti parasti kontrolē, pārbaudot kalkulācijās, pielikumos un kopsavilkumos ietvertos aprēķinus un kontējumus. Kontrolējot saimniecisko darījumu iegrāmatošanas savlaicīgumu, precizē, vai visi darījumi, kuri attiecas uz pārskata periodu, atspoguļoti šī perioda grāmatvedības reģistros un finansu pārskatos.

182. Lai nodrošinātu grāmatvedības sniegtās informācijas pilnīgumu, pareizību un atbilstību attaisnojuma dokumentos vai to kopsavilkumos sniegtajai informācijai, veic dažādu grāmatvedības reģistru datu savstarpējo salīdzināšanu un saskaņošanu. Datu salīdzināšanas un saskaņošanas mērķis ir atklāt grāmatvedības reģistros ieviesušos kļūdainos, fiktīvos vai nepilnīgos ierakstus (piemēram, salīdzina ierakstus galvenajā grāmatā ar uzkrājumu reģistros un žurnālos ietverto datu kopsummām, saskaņo datus par naudas ieņēmumiem ar debitoru parādu uzskaites reģistra datiem, izdarot tajā atzīmi par parādu samaksu, salīdzina krājumu uzskaites konta datus ar inventarizācijas rezultātiem. Salīdzinot krājumu uzskaites kontu un inventarizācijas rezultātu datus, varētu atklāties, ka nav iegrāmatotas inventarizācijā radušās starpības).

VI. Grāmatvedības cikla noslēgums un gada pārskata sastādīšana

1. Grāmatvedības cikls

183. Grāmatvedības cikls ir process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus, kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu.

Pārskata periods var būt jebkurš laikposms (mēnesis, ceturksnis, gads), kas ietver pilnu grāmatvedības ciklu. Parasti jēdzienu "grāmatvedības cikls" attiecina uz 12 mēnešu ilgu laikposmu - uz pārskata gadu.

184. Grāmatvedības ciklā ietilpst šādas darbības:

184.1. kontu atvēršana;

184.2. darījumu analīze un iegrāmatošana;

184.3. kontu saldo aprēķināšana;

184.4. saldo pārskata sastādīšana;

184.5. finansu pārskatu sagatavošana;

184.6. koriģējošo ierakstu iegrāmatošana;

184.7. slēguma ierakstu iegrāmatošana.

185. Pārskata gada sākumā uzņēmumā jāiekārto grāmatvedības reģistri un jāatver konti galvenajā grāmatā vai žurnālā-virsgrāmatā, kā arī jāieraksta kontu sākuma saldo (kontu atlikumu pārskata gada sākumā):

185.1. uzņēmumam, kas uzsāk darbību, - pamatojoties uz inventarizācijas sarakstos, statūtos, līgumos u.tml. dokumentos ietverto informāciju (sākumbilances datiem);

185.2. uzņēmumiem, kas turpina darbību, - pamatojoties uz iepriekšējā pārskata gada slēguma bilances datiem.

186. Pārskata gada laikā jāanalizē uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem, jāizdara ieraksti grāmatvedības reģistros, jāaprēķina kontu datu kopsummas un ne retāk kā reizi mēnesī jāieraksta tās galvenajā grāmatā.

2. Saldo pārskats, koriģējošie ieraksti un kontu slēgšana

187. Saldo pārskats jeb kontu atlikumu pārskats ir darba tabula (darba lapa), kas sagatavota tā, lai, pamatojoties uz tās datiem, varētu sastādīt finansu pārskatus. Saldo pārskatu sagatavo un lieto, lai atvieglotu finansu pārskatu sagatavošanas procesu un nodrošinātu pārskatu datu atbilstību ierakstiem galvenajā grāmatā. Saldo pārskatu lietderīgi iekārtot kā darba tabulu, kuras rindās ieraksta kontu numurus uzņēmuma garāmatvedības kontu plāna secībā atbilstīgi galvenajai grāmatai, bet ailes ieteicams iekārtot šādi:

Kontu numuri Kontu atlikumi Papildu iegrāmatojumi un precizējumi Slēguma iegrāmatojumi Jaunie kontu saldo Peļņas un zaudējumu Pārskata bilance aprēķins
  D-ts K-ts D-ts K-ts D-ts K-ts D-ts K-ts D-ts K-ts D-ts K-ts

188. Saldo pārskatu jāizpilda secīgi: jāsāk ar kontu atlikumiem pēc stāvokļa uz pārskata gada pēdējo dienu; jāieraksta papildu iegrāmatojumu summas un precizējumu summas; jāieraksta operāciju kontu slēguma iegrāmatojumu summas un jāaprēķina jaunie kontu atlikumi. Izmantojot minētos datus, var aizpildīt finansu pārskatiem paredzētās ailes, kā arī aprēķināt neto peļņu.

189. Izmantojot aizpildītā saldo pārskata datus, grāmatvedība veic šādas darbības:

189.1. sagatavo finansu pārskatus;

189.2. sagatavo grāmatvedības izziņas un izdara koriģējošus ierakstus hronoloģiskajos un sistemātiskajos reģistros un galvenajā grāmatā;

189.2. iegrāmato kontu slēguma ierakstus. Kontu slēguma rezultātā tiek dzēsti operāciju kontu, kā arī privātkontu atlikumi.

190. Kontus slēdz, izdarot šādus grāmatojumus:

190.1. ieņēmumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta debetā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta kredītu;

190.2. izdevumu uzskaites kontus slēdz ar ierakstu konta kredītā, korespondējot ar peļņas vai zaudējumu konta debetu;

190.4. peļņas vai zaudējumu kontu slēdz ar ierakstu konta debetā vai kredītā (atkarībā no tā, vai pārskata gada finansiālais rezultāts ir peļņa vai zaudējumi), korespondējot ar peļņas izlietojuma kontu (atsevišķos gadījumos - ar pašu kapitāla uzskaites kontiem);

190.5. peļņas izlietojuma kontu slēdz ar pašu kapitāla uzskaites kontiem;

190.6. privātkontus slēdz ar ierakstu konta debetā vai kredītā (atkarībā no tā, vai līdzekļi ieguldīti vai izņemti), korespondējot ar pamatkapitāla uzskaites kontu.

3. Gada pārskata sagatavošanas noteikumi

191. Visiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmēj-sabiedrībām un bezpeļņas organizācijām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, uz kuriem attiecas likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem", jāiesniedz šo noteikumu 194.punktā minētajās institūcijās uzņēmuma gada pārskats, kurā ietverta uzņēmumu bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, pielikums un ziņojums.

192. Visi uzņēmumu gada pārskati pakļauti obligātai revidentu pārbaudei.

193. Pārskata gadam (vispārīgā gadījumā) jāaptver 12 mēneši un parasti jāsakrīt ar kalendāra gadu.

194. Gada pārskats ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām jāiesniedz:

194.1. Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai;

194.2. statistikas iestādei pēc uzņēmuma atrašanās vietas;

194.3. ministrijai vai citai pārvaldes institūcijai (ja uzņēmums atrodas tās pārziņā);

194.4. bankai (ja tas paredzēts līgumā).

195. Gada pārskatā dati jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem.

196. Gada pārskata dati jāpamato ar likumā "Par grāmatvedību" noteiktajā kārtībā veiktas inventarizācijas rezultātiem.

197. Gada pārskata adresu daļā jānorāda uzņēmuma pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un citi rekvizīti atbilstīgi uzņēmuma statūtiem. Uzņēmumiem, kas atrodas ministrijas vai citas pārvaldes institūcijas pārziņā, jānorāda attiecīgās institūcijas nosaukums.

198. Sastādot bilanci, jāievēro, ka:

198.1. nemateriālie ieguldījumi un pamatlīdzekļi bilancē jānorāda to atlikušajā (neto) vērtībā, kas aprēķināta, sākotnējai vērtībai gada sākumā pieskaitot palielinājumus un atņemot samazinājumus un norakstījumus pārskata gada laikā, kā arī atņemot nolietojuma (amortizācijas) atlikumu pārskata gada beigās;

198.2. naudas līdzekļi un naudas norēķini ar debitoriem un kreditoriem ārvalstu valūtās jāiekļauj bilances posteņos, pārrēķinot šos līdzekļus pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa pārskata gada pēdējā dienā;

198.3. bilances postenī "Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls)" jānorāda:

198.3.1. valsts un pašvaldību uzņēmumiem - valsts (pašvaldību) īpašuma norobežotā daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai (drīkst atšķirties no statūtos norādītā pamatkapitāla apmēra, ja palielinājums vai samazinājums ir saskaņots ministrijā vai citā pārvaldes institūcijā, kuras pārziņā uzņēmums atrodas);

198.3.2. akciju sabiedrībām - parakstītais kapitāls, kura lielums fiksēts sabiedrības akcionāru reģistrā;

198.3.3. sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (arī kooperatīviem, paju sabiedrībām u.tml.) - visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma, kuras apmērs fiksēts sabiedrības statūtos;

198.3.4. individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, kuru gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 45000 latu (pārskata gada sākumā), un citiem viena īpašnieka uzņēmumiem (izņemot valsts un pašvaldību uzņēmumus), ja tie nav dibināti kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību - uzņēmējdarbības veikšanai nošķirtā pašu kapitāla daļa (var būt arī vienīgā pašu kapitāla sastāvdaļa; pašu kapitālu var norādīt arī bez sadalīšanas sastāvdaļās).

199. Sastādot peļņas un zaudējumu aprēķinu, jāievēro, ka posteņos "Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas" (ja uzņēmums aprēķinu sastāda pēc perioda izmaksu metodes) un "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas", "Pārdošanas izmaksas", "Administrācijas izmaksas" (ja uzņēmums veic peļņas un zaudējumu aprēķinu pēc apgrozījuma izmaksu metodes) norādāmās summas nosaka saskaņā ar uzņēmuma darbības īpatnībām atbilstīgām pašizmaksas kalkulācijām. Šo kalkulāciju saturu, izmaksu attiecināšanas kārtību un netiešo (pieskaitāmo) izmaksu sadales principus nosaka pašizmaksas kalkulācijas instrukcijas, kuras ir apstiprinājis uzņēmuma vadītājs.

200. Uzņēmuma gada pārskata rādītāji teksta, skaitļu un tabulu veidā jāpaskaidro gada pārskata pielikumā. Gada pārskata pielikumā uzņēmumiem jāsniedz paskaidrojumi saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" atbilstīgi savai uzņēmējdarbības formai, uzņēmuma lielumam un uzņēmējdarbības apjomiem.

201. Ziņojumā jāietver informācija par apstākļiem, kas nav atspoguļoti bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet ir nozīmīgi uzņēmuma līdzekļu un saistība, kā arī uzņēmuma finansiālā stāvokļa un pārskata gada finansu rezultātu novērtēšanā.

4. Koncerna gada pārskata sastādīšanas kārtība

202. Koncerna gada pārskats ietver mātes uzņēmuma un meitas uzņēmumu gada pārskatus, kas apvienoti, izmantojot pieņemtās konsolidācijas metodes (tālāk tekstā - "iesaistīti konsolidācijā" vai "konsolidēti"). Koncerna gada pārskats sniedz informāciju par visu koncernu kopumā kā par vienu atsevišķu saimniecisko vienību, neņemot vērā pārskatā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas. Pamatojoties uz koncerna gada pārskata datiem, finansu pārskatu lietotāji var iegūt priekšstatu par koncerna finansiālā stāvokļa kopainu.

203. Koncerna gada pārskatā jāietver gan ārvalstīs, gan Latvijā esošie meitas uzņēmumi, kuros mātes uzņēmuma līdzdalības daļa tieši vai netieši (ar citu meitas uzņēmumu starpniecību) pārsniedz 50% vai kuros mātes uzņēmumam ir balsu vairākums (saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar pārējiem kapitāla ieguldītājiem).

204. Konsolidācijā nav jāiesaista meitas uzņēmumi:

204.1. pār kuriem paredzēta tikai īslaicīga mātes uzņēmuma kontrole, jo līdzdalības daļas tajos ir iegūtas un tiek turētas tikai tādēļ, lai tuvāko 12 mēnešu laikā tās pārdotu tālāk;

204.2. kuri darbojas ilglaicīgu ierobežojumu apstākļos, kas stipri samazina to iespējas nodot līdzekļus mātes uzņēmumam (piemēram, politiskā nestabilitāte, karš vai atsavināšanas draudi valstī, kurā atrodas meitas uzņēmums, meitas uzņēmuma likvidācija vai bankrots).

Mātes uzņēmuma, kā arī koncerna gada pārskatā līdzdalība minēto meitas uzņēmumu kapitālā jānorāda kā ilgtermiņa finansu ieguldījumi bilances aktīva postenī "Līdzdalība meitas uzņēmumu kapitālā" atbilstīgi zemākajai vērtībai pārskata gada pēdējā dienā.

205. Koncerna gada pārskatu var sastādīt kā koncerna ziņojumu, ja to nosaka koncerna sastāvs vai citi īpaši apstākļi. Lai nerastos maldinošs vai nepareizs priekšstats par koncernu kopumā, koncerna ziņojumu var sastādīt šādos gadījumos:

205.1. ja meitas uzņēmumi neietekmē visa koncerna finansiālā stāvokļa kopainu, jo to rādītāji, salīdzinot ar visu koncernu, ir maznozīmīgi;

205.2. ja viena vai vairāku meitas uzņēmumu darbības virziens pārāk atšķiras no pārējo koncerna uzņēmumu darbības virziena (piemēram, bankas un apdrošināšanas sabiedrības).

Ziņojuma sastādīšanas iemesls jāpaskaidro detalizēti.

206. Koncerna gada pārskata sastāvdaļas ir koncerna bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins un pielikums.

207. Koncerna gada pārskata sagatavošanas procesā mātes uzņēmuma finansu pārskatus jāapvieno ar meitas uzņēmumu finansu pārskatiem, saskaitot kopā līdzīgos pārskata posteņos ietvertās līdzekļu, saistību, pašu kapitāla, ieņēmumu un izmaksu summas.

208. Lai koncerna gada pārskats būtu sagatavots kā vienas atsevišķas saimnieciskās vienības gada pārskats, jāievēro šāda konsolidācijas procedūru secība:

208.1. savstarpēji jāizslēdz mātes uzņēmuma ieguldījuma uzskaites vērtība ikvienā meitas uzņēmumā un tam atbilstīgās līdzdalības daļas vērtība katra meitas uzņēmuma pašu kapitālā;

208.2. pilnībā jāizslēdz koncerna uzņēmumu savstarpējie darījumi un savstarpējo norēķinu kontu atlikumi, to skaitā pārdošanas ieņēmumi, izmaksas un dividendes;

208.3. pilnībā jāizslēdz vēl neiegūtā (nerealizējusies) peļņa, kas radusies no koncerna uzņēmumu savstarpējiem darījumiem un ietverta līdzekļu vērtībā, piemēram, krājumu un pamatlīdzekļu uzskaites vērtībā;

208.4. jāizslēdz vēl neesošie (nerealizējušies) zaudējumi, kuri radušies no koncerna uzņēmumu savstarpējiem darījumiem un par kuru summu ir samazināta līdzekļu uzskaites vērtība, ja vien radušās izmaksas nav jau atlīdzinātas (segtas);

208.5. jānosaka mazākuma līdzdalības daļa konsolidēto meitas uzņēmumu neto ienākumos pārskata periodā un jāveic koncerna uzņēmumu kopējo ienākumu nepieciešamās korekcijas, lai nonāktu pie tās neto ienākumu summas, kas attiecas uz mātes uzņēmuma ieguldījumu daļu;

208.6. jānosaka mazākuma līdzdalības daļa konsolidēto meitas uzņēmumu īpašumā un koncerna bilancē tā jānorāda atsevišķi no saistībām un mātes uzņēmuma akcionāru pašu kapitāla;

208.7. mātes uzņēmuma un koncerna gada pārskatā ietveramo meitas uzņēmumu finansu pārskatu datumiem jābūt vienādiem.

209. Sagatavojot koncerna gada pārskatu, koncerna ietvaros jāizmanto vienas un tās pašas grāmatvedības metodes, lai atspoguļotu līdzīgos apstākļos notikušus līdzīgus saimnieciskos darījumus. Ja meitas uzņēmums izmanto citādas grāmatvedības metodes nekā tās, kuras pieņemtas, lai koncerna gada pārskatā atspoguļotu līdzīgos apstākļos notikušus līdzīgus saimnieciskos darījumus, šī uzņēmuma gada pārskatu attiecīgi koriģē tad, kad to izmanto koncerna gada pārskata sagatavošanā. Ja aprēķināt šādu korekciju summas praktiski nav iespējams, šāds fakts jāpaskaidro, norādot arī informāciju par to struktūrvienību īpatsvaru koncerna gada pārskatā, kurām izmantotas atšķirīgas grāmatvedības metodes.

210. Meitas uzņēmuma darbības rezultāti jāietver koncerna gada pārskatā no meitas uzņēmuma iegādes dienas, t.i., ar datumu, kad mātes uzņēmums faktiski ieguva īpašuma vai kontroles tiesības pār meitas uzņēmumu.

211. Likvidētā (pārdotā) meitas uzņēmuma darbības rezultāti jāiekļauj koncerna peļņas un zaudējumu aprēķinā līdz meitas uzņēmuma likvidācijas (pārdošanas) dienai, t.i., līdz datumam, ar kuru izbeidzas mātes uzņēmuma kontrole pār meitas uzņēmumu. Starpība starp ieņēmumiem no meitas uzņēmuma likvidācijas un likvidētā uzņēmuma līdzekļiem uzskaites vērtībā, atskaitot tā saistības, pēc stāvokļa uz likvidācijas dienu tiek norādīta koncerna peļņas un zaudējumu aprēķinā kā peļņa vai zaudējumi no meitas uzņēmuma likvidācijas.

212. Konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu akciju vai daļu grāmatojuma vērtība jāaprēķina proporcionāli konsolidācijā iesaistīto uzņēmumu pašu kapitāla daļai. Aprēķināšana jāveic, ņemot vērā grāmatojuma vērtību datumā, kurā šie uzņēmumi tika pirmo reizi iekļauti konsolidācijā. Radušās summu starpības jāiegrāmato tieši zem tiem konsolidētās bilances posteņiem (ciktāl tas ir iespējams), kuru vērtība ir augstāka vai zemāka nekā iegrāmatotā vērtība. Summu starpības jānorāda koncerna bilancē atsevišķā postenī ar nosaukumu "Uzņēmuma nemateriālā vērtība". Šādu kārtību nepiemēro mātes uzņēmuma kapitāla akcijām vai daļām, kas atrodas mātes uzņēmuma paša vai kāda cita konsolidācijā iesaistītā uzņēmuma īpašumā.

213. Akcijas un daļas, kas atrodas meitas uzņēmumos un pieder citām personām, kā arī summas, kas atrodas pie konsolidācijā neiesaistītiem uzņēmumiem, jānorāda koncerna bilancē atsevišķā postenī ar atbilstīgu nosaukumu "Mazākuma intereses (mazākuma līdzdalības daļa)".

214. Ieņēmumu un izdevumu summas, kas rodas no konsolidētajiem meitas uzņēmumiem un attiecas uz akcijām vai daļām, kā arī citu personu īpašumu, kurš nav saistīts ar koncerna uzņēmumiem, jānorāda peļņas un zaudējumu aprēķinā atsevišķā postenī ar paskaidrojumiem, ka tas attiecas uz mazākuma līdzdalības daļu.

215. Mātes uzņēmuma gada pārskats jāsaista ar koncerna gada pārskatu. Mātes uzņēmuma līdzdalība meitas uzņēmuma kapitālā sākotnēji jānorāda iegādes izmaksās, bet katra pārskata gada beigās jākoriģē atbilstīgi mātes uzņēmuma līdzdalības daļas vērtībai meitas uzņēmuma pašu kapitālā. Šim nolūkam nepieciešams izmantot meitas uzņēmuma gada pārskata informāciju. Minēto finansu ieguldījumu vērtības izmaiņas mātes uzņēmuma gada pārskatā jāatspoguļo šādi:

215.1. vērtības palielinājums vai samazinājums sakarā ar meitas uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem (atbilstīgi ieguldītā kapitāla īpatsvaram procentos) jānorāda peļņas un zaudējumu aprēķina posteņos "Ieņēmumi no līdzdalības meitas un saistīto uzņēmumu kapitālos" vai "Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un vērtspapīru vērtības samazināšanās";

215.2. vērtības palielinājums vai samazinājums sakarā ar meitas uzņēmuma bilances pašu kapitāla posteņa "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" vai citu tādu rezervju atlikumu izmaiņām, kuras nav izveidotas no meitas uzņēmuma peļņas, jānorāda mātes uzņēmuma bilancē, attiecīgi palielinot vai samazinot posteņa "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" atlikumu;

215.3. meitas uzņēmuma aprēķināto dividenžu summas apmērā jāsamazina bilances posteņa "Līdzdalība meitas uzņēmuma kapitālā" un jāpalielina bilances posteņa "Naudas līdzekļi" vai "Meitas uzņēmumu parādi" atlikums;

215.4. ja ieņēmumi no līdzdalības meitas uzņēmuma kapitālā ir lielāki par attiecīgajā gadā meitas uzņēmumā mātes uzņēmumam aprēķināto dividenžu summu, tad, izdarot peļņas sadali (sadalot peļņu), starpība jāattiecina uz posteni "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve".

216. Mātes uzņēmuma, kā arī citu uzņēmumu gada pārskatos līdzdalība saistīto uzņēmumu kapitālā jānorāda līdzīgi tam, kā tiek norādīta līdzdalība meitas uzņēmumu kapitālā, ievērojot šo noteikumu 215.punktā norādīto kārtību. Koncerna gada pārskatā līdzdalība saistīto uzņēmumu kapitālā jānorāda ar ierakstu vienā šāda paša nosaukuma bilances postenī.

217. Pārējie ilgtermiņa finansu ieguldījumi sākotnēji jānovērtē to iegādes izmaksās, bet pēc tam tos var pārvērtēt atbilstīgi zemākajai vai augstākajai vērtībai pārskata gada pēdējā dienā. Ja mātes uzņēmuma, kā arī citu uzņēmumu gada pārskatos pārvērtēšanas rezultātā radies ilgtermiņa finansu ieguldījumu vērtības pieaugums, tas jānorāda bilances postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve". Pārvērtētā ieguldījuma vērtības samazinājums jānoraksta no šīs rezerves, bet, ja vērtības samazinājums ir lielāks par šo rezervi, starpība jāattiecina uz izmaksām, to norādot postenī "Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un vērtspapīru vērtības samazināšanās". Saņemtās dividenžu, procentu un citu maksājumu summas jānorāda peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus".

Koncerna gada pārskatā tie ilgtermiņa finansu ieguldījumi, kuri nav līdzdalības daļas konsolidācijā iesaistītos meitas uzņēmumos, jānorāda bilancē attiecīgi nosauktos ilgtermiņa finansu ieguldījumu posteņos.

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministre I.Sāmīte

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 339Pieņemts: 07.11.1995.Stājas spēkā: 18.11.1995.Zaudē spēku: 01.10.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 179, 17.11.1995.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
37970
18.11.1995
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva