Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Augstskolu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) augstākā izglītība — izglītības pakāpe, kurā pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai;

2) augstskolas licencēšana — tiesību iegūšana izglītības iestādei uzsākt studiju programmu īstenošanu un savā vārdā izsniegt izglītības dokumentu pēc studiju programmas apguves;

3) augstskolas akreditācija — izglītības iestādes darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude, kuras rezultātā iestādei piešķir valsts atzītas augstskolas statusu;

4) imatrikulācija — personas ierakstīšana augstskolā studējošo sarakstā (matrikulā);

5) promocija — doktora grāda piešķiršana;

6) habilitācija — habilitētā doktora grāda piešķiršana par ieguldījumu zinātnē un zinātniskās kvalifikācijas celšanas darbā.

2. pants. Likuma piemērošana

(1) Šis likums attiecas uz visām Latvijas Republikā esošajām augstskolām neatkarīgi no to dibināšanas un finansēšanas kārtības un specializācijas. Tas regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju.

(2) Likums reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību, lai saskaņotu augstskolu autonomiju ar sabiedrības un valsts interesēm.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija pārrauga šā likuma izpildi augstskolās, kā arī īsteno valsts politiku augstākās izglītības jomā. Augstskolu intereses Saeimā un Ministru kabinetā pārstāv izglītības un zinātnes ministrs.

3.pants. Augstskolas

(1) Augstskolas ir akadēmiskas vai profesionālas, kā arī akadēmiskas un profesionālas augstākās izglītības un zinātnes iestādes, kurās ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurās studējošajiem līdz ar mācībām un studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi. Augstākās izglītības iegūšanai augstskolās studijas tiek plānotas ne mazāk kā četrus gadus ilgai studiju programmai.

(2) Augstskolas saistībā ar zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu īsteno studiju programmas. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas — zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek iegūta profesionālā kvalifikācija. Vienā augstskolā var īstenot gan akadēmiskās, gan profesionālās studiju programmas.

(3) Augstskolu iedalījums ir šāds:

1) universitātes; tajās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti galvenajās zinātņu nozarēs; pētījumu rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; pastāv vairākas habilitācijas padomes un darbojas doktorantūra; vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi un nosaukumi; galvenajās zinātņu nozarēs universitātes izveido vai iekļauj savā struktūrā pētniecības institūtus (centrus, observatorijas u.c.), kuri veic starptautiski atzīstama līmeņa zinātniskus pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, forumos un konferencēs;

2) profesionālās augstskolas; tajās studijas notiek profesionāli orientētās studiju programmās, tiek veikti praktiski izmantojami zinātniskie pētījumi; profesionālo augstskolu uzdevums ir dot iespēju iegūt plašu, profesionālu, praktiskai izmantošanai derīgu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu augstāko izglītību;

3) pārējās augstskolas; tajās studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības un mākslas nozarēs vai mākslas jomās; pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos; var pastāvēt habilitācijas padome (padomes) un darboties doktorantūra; galvenajās zinātņu nozarēs augstskolas var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētniecības institūtus (centrus, observatorijas u.c.).

(4) Latvijas Republikā iestādes, kuras veic izglītības un mācību darbu, savā nosaukumā vārdus "universitāte", "akadēmija" un "augstskola" var ietvert tikai pēc izglītības un zinātnes ministra apstiprinātas licences saņemšanas.

4.pants. Augstskolu autonomija

(1) Augstskolu autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un augstskolu vadību, kā arī starp augstskolu vadību un akadēmisko personālu.

(2) Augstskolu autonomija izpaužas tiesībās:

1) izstrādāt un pieņemt augstskolas satversmi, veidot personālsastāvu;

2) patstāvīgi noteikt:

a) studiju saturu un formas,

b) studējošo uzņemšanas papildu noteikumus,

c) zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus,

d) savu organizatorisko un pārvaldes struktūru,

e) darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām,

f) citas šajā likumā nostiprinātās tiesības un pienākumus.

5.pants. Augstskolu uzdevumi

(1) Augstskolas nodrošina studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, veselības aprūpes, valsts pārvaldes un citās profesionālās darbības jomās. Tās savā darbībā izkopj un attīsta zinātni un mākslu.

(2) Augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Tās nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās.

(3) Augstskolas veicina tālākizglītojošas studijas un piedalās tālākas izglītības pasākumos. Tās sadarbojas savā starpā, kā arī ar zinātniskās pētniecības iestādēm un citām izglītības iestādēm. Augstskolas sadarbojas ar citu valstu augstskolām, veicina šo sadarbību, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu augstskolām.

(4) Augstskolas organizē savu darbu sabiedrības interesēs, kā arī informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Tās piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās, mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.

(5) Augstskolas rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos.

(6) Augstskolas garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, nosakot to savās satversmēs.

(7) Universitātes uzdevumi un darba kritēriji ir šādi:

1) universitātes galvenais uzdevums ir piedāvāt plašu vispārējo akadēmisko izglītību;

2) universitāte veicina un īsteno studiju un pētniecības darba nedalāmību. Universitātē līdztekus studiju programmu apguvei tiek veikts zinātnisks darbs pēc dažādiem projektiem dažādās laboratorijās un institūtos;

3) universitātes studiju programmu kvalitāte novērtējama ar starptautisku ekspertu palīdzību; studējošo sasniegumi izvērtējami daudzpusīgos studiju programmu gala eksāmenos mutvārdos un rakstveidā;

4) universitāte ar īpašām programmām un finansiāli atbalsta izcilus pētniekus, akadēmisko personālu un studējošos. Tā veicina akadēmiskā personāla un studējošo iekļaušanos pasaules akadēmiskajos procesos.

6.pants. Akadēmiskā brīvība

(1) Augstskolās tiek nodrošināta studiju, pētniecības darba un mākslinieciskās jaunrades brīvība, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām, augstskolas satversmi un normatīvajiem aktiem.

(2) Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās:

1) izvēlēties augstskolu, fakultāti (nodaļu);

2) studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);

3) klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);

4) sastādīt individuālu studiju papildprogrammu.

(3) Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

(4) Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes.

(5) Augstskolu administrācijai ir pienākums garantēt un respektēt šajā pantā paredzētās studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, ja tās nav pretrunā ar šā panta pirmās daļas nosacījumiem.

7.pants. Augstskolu juridiskais statuss un atribūtika

(1) Augstskolām ir juridiskās personas statuss. Valsts dibinātās augstskolas ir pašpārvaldes iestādes.

(2) Augstskolām ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolām ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku.

(3) Personām, kas apguvušas valsts akreditētu studiju programmu, izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu.

II nodaļa
Augstskolu dibināšana, reorganizācija un to tiesiskais pamats

8.pants. Augstskolu dibināšanas kārtība

(1) Augstskolas var dibināt gan Latvijas valsts, gan arī juridiskās personas.

(2) Valsts augstskolas uz izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pamata dibina Latvijas valsts Ministru kabineta personā.

(3) Universitāšu satversmes apstiprina Saeima. Pārējo augstskolu satversmes apstiprina Ministru kabinets.

(4) Ja augstskolu dibina juridiskā persona, tai ir nepieciešama Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegta licence. Licencēšanas kārtību nosaka izglītības un zinātnes ministrs atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

9.pants. Augstskolu akreditācija

(1) Izsniegt absolventiem valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu drīkst tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu. Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Studiju programmas akreditē ne retāk kā reizi sešos gados.

(2) Juridisko personu dibināto augstskolu diplomi tiek valstiski atzīti un tajos atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts ģerboni pēc attiecīgās augstskolas un studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes apstiprināšanas Ministru kabinetā.

(3) Kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, izglītības un zinātnes ministrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija katra mācību gada beigās laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē to augstskolu sarakstu, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, kā arī šajās augstskolās akreditēto studiju programmu nosaukumus.

10.pants. Augstskolu darbības tiesiskais pamats

(1) Augstskolas darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās augstskolas satversmi.

(2) Katra augstskola izstrādā savu satversmi, kurā jāietver:

1) augstskolas nosaukums, adrese un juridiskais statuss;

2) darbības pamatvirzieni un uzdevumi;

3) satversmes un tās grozījumu pieņemšanas kārtība;

4) augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, citu koleģiālās vadības institūciju tiesības, pienākumi un uzdevumi, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, pilnvaru termiņi un atsaukšanas vai atcelšanas kārtība;

5) augstskolas struktūrvienību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība, noteikumi, kuros fiksētas šo struktūrvienību tiesības, pienākumi, pārvaldes sistēma, kā arī vadības ievēlēšanas un apstiprināšanas kārtība;

6) augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība;

7) rektora tiesības tādā apjomā, lai viņš spētu nodrošināt šā likuma 17. panta ceturtajā daļā noteikto atbildību;

8) citi būtiski noteikumi, kuri nav pretrunā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(3) Augstskolas satversmi un tās grozījumus pieņem augstskolas koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Universitātes satversmi un tās grozījumus pieņem universitātes koleģiālās vadības institūcija un pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma apstiprina Saeima.

(4) Augstskolu saimniecisko darbību pārbauda neatkarīga auditoru komisija ne retāk kā reizi divos gados. Pārbaudes izdevumi tiek segti no augstskolas saimnieciskās darbības ienākumiem.

(5) Ja izglītības un zinātnes ministrs konstatē augstskolas satversmes neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai citas nepilnības, viņš var ierosināt Ministru kabinetam vai attiecīgi Saeimai apturēt satversmes (bet ne augstskolas) darbību līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai viņa norādītajā termiņā.

11.pants. Augstskolas reorganizācija vai likvidācija

(1) Lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Priekšlikumam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

(2) Lēmumu par licences anulēšanu juridiskās personas dibinātai augstskolai pieņem izglītības un zinātnes ministrs. Licence tiek anulēta, ja augstskola:

1) neievēro Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasības;

2) neatbilst akreditācijas prasībām.

(3) Licences anulēšanas gadījumā augstskola tiek likvidēta vai pārveidota par tādu izglītības iestādi, kurai nav augstskolas statusa.

(4) Lēmumu par juridiskās personas dibinātas augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem tās dibinātājs.

III nodaļa
Augstskolu pašpārvalde un struktūrvienības

12.pants. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas

(1) Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

1) satversmes sapulce;

2) senāts;

3) rektors;

4) revīzijas komisija;

5) šķīrējtiesa.

(2) Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju ievēlēšanas kārtību, tiesības un funkcijas, kā arī pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību nosaka augstskolas satversme.

13.pants. Satversmes sapulce

(1) Satversmes sapulce ir augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulci ievēlē, aizklāti balsojot, no:

1) profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla;

2) studējošajiem;

3) citām darbinieku grupām.

(2) Pārstāvju ievēlēšanas kārtību, skaitu un pilnvaru laiku nosaka augstskolas satversme.

(3) Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars — par 10 procentiem.

(4) Saskaņā ar augstskolas tradīcijām satversmes sapulces nosaukuma vietā var lietot tādus nosaukumus kā konvents, akadēmiskā sapulce u.c.

(5) Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku (vietniekus) un sekretāru.

(6) Sasaukt satversmes sapulci var rektors vai senāts. Jaundibinātā augstskolā satversmes sapulci sasauc rektora vietas izpildītājs.

14.pants. Satversmes sapulces kompetence

(1) Satversmes sapulce:

1) pieņem un groza augstskolas satversmi;

2) ievēlē un atceļ rektoru;

3) noklausās rektora pārskatu;

4) ievēlē senātu vai apstiprina tā ievēlēšanas atbilstību augstskolas satversmei;

5) ievēlē revīzijas komisiju un šķīrējtiesu;

6) apstiprina senāta, revīzijas komisijas un šķīrējtiesas nolikumus.

(2) Pārējos satversmes sapulces uzdevumus nosaka augstskolas satversme.

15. pants. Senāts

(1) Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras (izskata un apstiprina studiju programmas, dibina un likvidē struktūrvienības u.c.).

(2) Senatorus augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā ievēlē uz termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.

(3) Augstskolas senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju.

(4) Universitātes senāta sastāvā jābūt ne mazāk par 50 procentiem profesoru un asociēto profesoru. Studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazākam par 10 procentiem. Studējošo pārstāvjus senātā ievēlē studējošo pašpārvalde.

(5) Senāta darbību un kompetenci reglamentē satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

(6) Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai augstskolas senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomju un komisiju darbības kārtību nosaka senāta apstiprināti nolikumi.

16.pants. Augstskolas padomnieku konvents

(1) Augstskolā tiek izveidots padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē senātu un rektoru augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu senātā un satversmes sapulcē.

(2) Padomnieku konventu dibina pēc augstskolas senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē augstskolas senāts.

(3) Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.

(4) Izglītības un zinātnes ministrs var pieprasīt izveidot padomnieku konventu pēc rektora un senāta pārstāvju viedokļu noklausīšanās. Ja padomnieku konventa izveidi pieprasa ministrs, viņam ir tiesības iecelt konventa priekšsēdētāju un līdz 50 procentiem konventa locekļu.

17.pants. Rektors

(1) Rektors īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru ievēlē augstskolas satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

(3) Rektora atcelšanu var ierosināt senāts vai padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no augstskolas satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

(4) Augstskolas rektors personiski atbild Latvijas valdībai par:

1) šā likuma un citu likumdošanas aktu izpildīšanu;

2) augstskolas finansiālo darbību;

3) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

4) augstskolas darbības atbilstību augstskolas satversmei.

18. pants. Revīzijas komisija

(1) Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, augstskolas satversmei un vadības institūciju lēmumiem.

(2) Revīzijas komisiju ievēlē augstskolas satversmes sapulce, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

(3) Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību.

(4) Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem senātam.

19. pants. Šķīrējtiesa

(1) Šķīrējtiesa izskata:

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

2) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

(2) Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina senāts, izpilda administrācija.

(3) Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.

(4) Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar satversmes sapulces piekrišanu.

20. pants. Augstskolas struktūrvienības

(1) Augstskolas struktūru nosaka augstskolas satversme. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai Latvijas Republikas augstskolās galvenās struktūrvienības var būt katedras, profesoru grupas, zinātniskās laboratorijas, institūti, fakultātes (nodaļas). Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai katrai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.

(2) Augstskolas struktūrvienības dibina, likvidē, to uzdevumus un funkcijas nosaka saskaņā ar augstskolas satversmi.

21. pants. Augstskolas struktūrvienību patstāvība

(1) Augstskolas struktūrvienībām var būt un var arī nebūt juridiskās personas statuss.

(2) To augstskolas struktūrvienību tiesības, kurām nav juridiskās personas statusa, tiek noteiktas ar senāta apstiprinātu nolikumu. Tām ir tiesības atvērt subkontus. Subkontu atvēršanu un šo kontu līdzekļu izlietošanu regulē augstskolas senāta apstiprināti noteikumi un spēkā esošie likumdošanas akti. Struktūrvienību subkonti tiek veidoti, lai struktūrvienības varētu patstāvīgi izmantot līdzekļus un mērķfinansējumu, tos nedrīkst izmantot citiem mērķiem augstskolā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

(3) To augstskolas struktūrvienību darbību, kurām ir juridiskās personas statuss, reglamentē spēkā esošie likumdošanas akti un nolikums, kuru pēc akceptēšanas augstskolas senātā un izvērtēšanas Augstākās izglītības padomē apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

22. pants. Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums ar juridiskās personas tiesībām

(1) Augstskolas sastāvā var iekļaut vai izveidot valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas, observatorijas un citus uzņēmumus) ar juridiskās personas tiesībām vai zinātniskās iestādes ar juridiskās personas tiesībām, ja tās piedalās studiju programmu realizēšanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām — katedras, profesoru grupas, zinātniskās un mācību laboratorijas. Šīs augstskolas struktūrvienības valsts bezpeļņas zinātniskajos vai mācību uzņēmumos, kuriem ir juridiskās personas tiesības, darbojas uz līgumu pamata.

(2) Lēmumu augstskolas sastāvā iekļaut vai izveidot valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu ar juridiskās personas tiesībām, vai zinātnisko iestādi ar juridiskās personas tiesībām pieņem augstskolas senāts pēc šīs iestādes domes ierosinājuma. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām fakultātēm notiks akadēmiskā sadarbība. Lēmums tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi.

(3) Valsts bezpeļņas zinātniskais vai mācību uzņēmums ar juridiskās personas tiesībām vai zinātniskā iestāde ar juridiskās personas tiesībām pētniecības darbu veic saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību". Šā uzņēmuma statūtus un ievēlēto vai iecelto direktoru (vadītāju) apstiprina augstskolas senāts. Uzņēmuma pārstāvību augstskolas vēlētajās vadības institūcijās nosaka augstskolas satversme.

(4) Valsts bezpeļņas zinātniskajā vai mācību uzņēmumā ar juridiskās personas tiesībām vai zinātniskajā iestādē ar juridiskās personas tiesībām direktoram (vadītājam) šāda uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

(5) Šādi uzņēmumi vai zinātniskās iestādes ar juridiskās personas tiesībām var kļūt par patstāvīgu augstskolas struktūrvienību uz izglītības un zinātnes ministra apstiprināta līguma pamata.

23. pants. Institūts

(1) Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, zinātniskajām laboratorijām) ar nolūku savu zinātnisko potenciālu izmantot kopīgu pētniecisku mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību.

(2) Institūtu kādā zinātnes apakšnozarē var dibināt tad, ja tajā ietilpstošo struktūrvienību sastāvā ir zinātniskais potenciāls, kas atbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

(3) Atbilstoši institūta kvalifikācijai senāts nosaka, kuru akadēmisko personālu var ievēlēt institūta dome.

(4) Juridiski patstāvīga institūta direktoram sava budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

24.pants. Fakultāte

(1) Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības viena zinātnes, mākslas vai profesijas virziena vai vairāku virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti vada dekāns. To ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

(3) Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.

25. pants. Augstskolu koledžas

Augstskolu pakļautībā profesionālās izglītības apgūšanai var izveidot augstskolu struktūrvienības — koledžas, kurās mācību laiks ir īsāks nekā četri gadi. To studiju programmas nodrošina speciālās profesionālās izglītības iegūšanu personām ar vidējo izglītību. Šo studiju rezultātā iegūtā izglītība ir jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru. Šo izglītību nevar pielīdzināt augstākajai izglītībai, un tai nevar piešķirt šā likuma 59.pantā minēto profesionālo kvalifikāciju. Augstskolu koledžu izveidošanu un darbību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

IV nodaļa
Augstskolas personāls

26. pants. Augstskolas personāls, tā tiesības un pienākumi

(1) Augstskolas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais augstskolas personāls, kuram šī augstskola ir pamatdarba vieta;

3) pilnā laika studējošie, arī maģistranti, doktorandi un rezidenti.

(2) Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

(3) Personālam ir tiesības saskaņā ar augstskolas satversmi noteiktā kārtībā piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam.

(4) Augstskolas personālam ir tiesības piedalīties augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

(5) Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

(6) Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

27.pants. Akadēmiskais personāls

(1) Augstskolas akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti, vadošie pētnieki;

3) lektori, pētnieki;

4) asistenti.

(2) Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka augstskola.

(3) Darba samaksas principus augstskolā nosaka senāts, bet darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

(4) Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) augstskolās var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, augstskola var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors.

28. pants. Profesori

(1) Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Par profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu. Mākslas specialitātēs profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senātā pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(2) Profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta nosacījumiem atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Šā līguma projektu saskaņo ar izglītības un zinātnes ministru.

(3) Līdz ar ievēlēšanu amatā profesors atbilstoši profesora štata vietas nosaukumam iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītojošo darbu.

(4) Profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;

2) pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

3) doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam;

4) piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā;

5) jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.

29. pants. Profesoru štata vietas

(1) Profesoru štata vietu skaitu un sarakstu attiecīgās zinātnes vai mākslas apakšnozares augstskolā, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un augstskolu priekšlikumus, nosaka izglītības un zinātnes ministrs. Profesoru skaits atbilst augstskolā pārstāvēto zinātnes vai mākslas apakšnozaru skaitam.

(2) Ja augstskolā ir brīva profesora štata vieta, augstskolas senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par zinātnes vai mākslas apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora štata vietu attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē.

30. pants. Asociētie profesori

(1) Par asociēto profesoru, aizpildot štata vietu, var ievēlēt personas ar habilitētā doktora vai — pirmo reizi — ar doktora grādu. Mākslas specialitātēs asociētā profesora amatā var strādāt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Atkārtota ievēlēšana asociētā profesora amatā iespējama, ja asociētais profesors pirmā termiņa laikā ieguvis habilitētā doktora grādu vai atbilst mākslas augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālajās augstskolās asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas ar doktora grādu un vismaz piecu gadu praktiskā darba pieredzi savā nozarē.

(2) Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33.panta nosacījumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome, un uz tās lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu.

(3) Līdz ar ievēlēšanu amatā asociētais profesors iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītojošo darbu atbilstoši asociētā profesora štata vietas nosaukumam.

(4) Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir:

1) aktīvs pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora štata vietas nosaukumam;

2) pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;

3) izglītojošā darba, īpaši augstākā posma studiju nodarbību un pārbaudījumu vadīšana attiecīgajā kursā, lekciju lasīšana;

4) jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes izglītošana un atbalstīšana.

31. pants. Asociēto profesoru štata vietas

(1) Asociēto profesoru štata vietu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka pati augstskola.

(2) Ja augstskolā ir brīva asociētā profesora štata vieta, augstskolas senāts pieņem lēmumu par to, vai, kad un kādā zinātnes vai mākslas apakšnozarē tiks izsludināts atklāts konkurss uz brīvo asociētā profesora štata vietu un kādai atalgojuma kategorijai, ievērojot funkcijas un uzdevumus, atbilst attiecīgā štata vieta.

32. pants. Docenti

(1) Docentu štata vietu skaitu nosaka pati augstskola.

(2) Par docentu, aizpildot štata vietu, var ievēlēt habilitētos doktorus vai doktorus. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(3) Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes dome vai institūta padome, ja šo institūciju locekļu kvalifikācija atbilst promocijas padomes prasībām. Pretējā gadījumā docentu ievēlēšanas kārtību nosaka augstskolas satversme.

(4) Līdz ar ievēlēšanu amatā docents iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu atbilstoši docenta štata vietas nosaukumam.

(5) Docentu galvenie uzdevumi ir:

1) pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade, kas atbilst docenta štata vietas nosaukumam;

2) lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā, nozarē), īpaši tās pamatkursos.

33.pants. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas procedūra

(1) Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru štata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss.

(2) Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem un pēc pārrunām ar visiem attiecīgā amata pretendentiem padome balsojot pieņem lēmumu.

(3) Katram pretendentam, kas kandidē uz profesora štata vietu, ir jāsaņem neatkarīgs starptautisks vērtējums, kuru organizē attiecīgās nozares paplašinātā habilitācijas padome. Noteikumus un procedūru šādam vērtējumam izstrādā Augstākās izglītības padome.

(4) Padomes galīgais lēmums par profesora vai asociētā profesora ievēlēšanu jāiesniedz augstskolas rektoram. Kopā ar lēmumu iesniedzams šīs padomes debašu protokols un pilnīgs pretendentu saraksts, kurā ietverts padomes vērtējums un pretendentu raksturojums. Ja balsošana notikusi par mazāk nekā trim pretendentiem, tas īpaši jāpamato.

(5) Mākslas specialitātēs profesora un asociētā profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

(6) Jaundibinātā augstskolā asociēto profesoru štata vietu sarakstu uz sešiem gadiem nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.

34. pants. Zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšana

(1) Profesora vai asociētā profesora štata vietas pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē paplašinātā habilitācijas padome.

(2) Docenta, lektora vai asistenta štata vietas pretendenta zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju novērtē fakultātes dome vai institūta padome.

35. pants. Paplašinātā habilitācijas padome

(1) Rīkojot atklātu konkursu profesoru vai asociēto profesoru štata vietu aizpildīšanai, attiecīgā habilitācijas padome tiek paplašināta tiktāl, lai tajā vismaz trešā daļa locekļu būtu attiecīgās nozares habilitētie doktori vai profesionālo apvienību pārstāvji, kuru darbības virziens atbilst attiecīgās štata vietas ievirzei, bet kuri nestrādā attiecīgajā augstskolā. Padomes sastāvā studējošo viedokli pārstāv studējošo pašpārvalde, kurai ir balsstiesības.

(2) Ja augstskolai attiecīgajā zinātnes nozarē nav habilitācijas padomes, vairākas augstskolas kopīgi izveido atbilstošu paplašināto habilitācijas padomi, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

(3) Ārvalstu profesori, kas iekļauti paplašinātās habilitācijas padomes sastāvā, var piedalīties tās darbā neklātienē, iepazīstoties ar dokumentiem un rakstveidā paziņojot savu viedokli par visiem pretendentiem, kā arī to, par kuru pretendentu viņi balso.

(4) Paplašinātās habilitācijas padomes sastāvu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina augstskolas senāts.

36.pants. Lektori

(1) Lektora amatā var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Mākslas specialitātēs un profesionālajos priekšmetos lektoru ievēlēšanas noteikumus reglamentē augstskolas senāta apstiprināts nolikums. Lektorus ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz sešiem gadiem.

(2) Lektoru uzdevumus nosaka augstskolas satversme.

37.pants. Asistenti

(1) Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēlē fakultātes dome vai institūta padome uz sešiem gadiem un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Asistentu uzdevumus nosaka augstskolas satversme.

38.pants. Vadošie pētnieki un pētnieki

Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai fakultātēs un institūtos saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" un augstskolas vai institūta satversmi (statūtiem).

39. pants. Profesionālo studiju programmu akadēmiskais personāls

Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams vismaz desmit gadu praktiskā darba stāžs. Katra augstskola ar sava senāta lēmumu apstiprina prasības, kas izvirzāmas šādu docentu amatu pretendentiem. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

40. pants. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori

(1) Ja augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga štata vieta, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

(2) Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

(3) Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki Latvijā maksā nodokļus, ir atbrīvoti no valsts nodevām par vīzām, kā arī saņem atļauju dzīvot un strādāt Latvijā darba līgumā paredzētajā laikā saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem.

41.pants. Akadēmiskā personāla aizstāšana pagaidu prombūtnes laikā

Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā — docentu, docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora pavēli.

42.pants. Akadēmiskā personāla atvaļinājumi

(1) Augstskolas akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas.

(2) Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) vai habilitācijas disertācijas (seši mēneši) sagatavošanai.

(3) Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

43. pants. Vispārējais augstskolas personāls

Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais augstskolas personāls (administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu), nosaka augstskola saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

V nodaļa
Augstskolās studējošie

44. pants. Augstskolās studējošie

Augstskolās studējošie ir:

1) bakalauru studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistranti;

4) rezidenti medicīnā;

5) doktorandi.

45. pants. Tiesības studēt augstskolā

(1) Tiesības studēt augstskolā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Lai studētu augstskolās, nepieciešams vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

(2) To ārvalstnieku tiesības studēt Latvijas augstskolās, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, regulē šā likuma 83. pants.

46. pants. Uzņemšana un imatrikulācija

(1) Imatrikulācija augstskolā notiek saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, kuri izziņojami ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms attiecīgo studiju sākuma.

(2) Uzņemšanas noteikumi sastāv no divām daļām:

1) no Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumiem, kas attiecas uz visām Latvijas augstskolām;

2) no augstskolas senāta noteikumiem, kas nosaka:

a) kādi mācību priekšmeti un kādā apjomā ir jāapgūst, lai varētu uzsākt studijas katrā no studiju programmām,

b) iestājpārbaudījumu apjomu un sekmīgām studijām nepieciešamo zināšanu un spēju pārbaudes kārtību,

c) ja nepieciešams, papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai arī citu iepriekšēju nosacījumu izpildi.

(3) Ja reflektantu skaits ir lielāks par augstskolas izsludināto studiju vietu skaitu, studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.

(4) Jau esošajām augstskolām trīs gadus iepriekš, bet jaundibinātajām augstskolām — tās dibinot, jāpaziņo, kādi mācību priekšmeti reflektantiem jāapgūst vidējās izglītības apjomā, lai iestātos konkrētajā augstskolā.

(5) Valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Latvijas Republikas Valodu likums.

47. pants. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos

(1) Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie pārbaudījumi citā augstskolā vai tos attiecīgajā augstskolā nokārto papildus. Ja šie nosacījumi ir izpildīti un augstskolai ir attiecīgas iespējas, tā nedrīkst atteikt pretendentu uzņemšanu vēlākos studiju posmos.

(2) Studijas par valsts budžeta līdzekļiem noteikta akadēmiskā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot tikai vienu reizi.

48. pants. Studējošo attiecības ar obligāto valsts dienestu

(1) Valsts licencētu augstskolu sekmīgus pilnā laika studējošos, arī maģistratūrā, rezidentūrā un doktorantūrā studējošos, kā arī maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus obligātajā valsts dienestā neiesauc.

(2) Obligātā valsts dienesta pārvalde nedrīkst traucēt obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām iestāties valsts licencētajās augstskolās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas vai uzsākt studijas nākamajā studiju posmā (maģistratūrā, doktorantūrā) pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma sekmīgas pabeigšanas.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu līdz 1.septembrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei valsts licencēto augstskolu sarakstu.

(4) Valsts licencētās augstskolas katru gadu līdz 1.oktobrim iesniedz Obligātā valsts dienesta pārvaldei sekmīgo pilnā laika studējošo sarakstus.

(5) Ārpus Latvijas to studējošo personu sarakstu, uz kurām attiecināmi šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumi, Obligātā valsts dienesta pārvaldei šā panta trešajā daļā norādītajā termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrija.

(6) Sekmīgiem augstskolu studentiem, ja viņi ir labprātīgi izteikuši vēlēšanos dienēt un šādam dienestam piekritusi Aizsardzības ministrija, ir tiesības pēc dienesta atgriezties studēt tajā pašā statusā kā pirms dienesta.

49.pants. Personas izslēgšana no studējošo saraksta

(1) Personu var izslēgt no studējošo saraksta, ja:

1) tā pati to vēlas;

2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana, kukuļdošana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3) tā augstskolas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus;

4) tā ir pārkāpusi augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

(2) Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic augstskolas rektors vai dekāns. Apelācijas izskata senāts vai fakultātes dome.

(3) Izslēdzot no studējošo saraksta pilna laika studējošo, augstskola vienlaikus par to informē Obligātā valsts dienesta pārvaldi.

50. pants. Studējošo tiesības

(1) Studējošajiem ir tiesības:

1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību;

2) noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.;

3) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

4) saskaņā ar šā likuma 6. pantu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību;

5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

6) augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

7) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

9) dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

(2) Augstskolu studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv Tieslietu ministrijā reģistrētas studējošo sabiedriskās organizācijas.

51. pants. Studējošo skaita noteikšana

No valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studējošo skaitu katrā augstskolā nosaka Augstākās izglītības padome, saskaņojot to ar izglītības un zinātnes ministru. Studējošo skaitu juridisko personu dibinātajās augstskolās nosaka šo augstskolu dibinātāji.

52. pants. Mācību maksa un stipendijas

(1) Mācību maksu pilnīgi vai daļēji sedz valsts, kā arī juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko augstskolas noslēgušas ar studējošajiem.

(2) To studentu apmācību, kuri izturējuši konkursu uz konkrētajā specialitātē valsts noteikto vietu skaitu, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(3) Kārtību, kādā mācību maksu un stipendijas sedz valsts, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

53. pants. Studējošo pašpārvalde

(1) Augstskolas studentiem, maģistrantiem, rezidentiem medicīnā un doktorandiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina augstskolas senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

(2) Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskās personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriskā organizācija vai kā bezpeļņas organizācija. Likvidējoties juridiski patstāvīgai studējošo pašpārvaldei, tās īpašums tiek nodots augstskolai.

(3) Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās;

2) reprezentē augstskolas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

3) nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

(4) Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

54. pants. Studējošo pašpārvaldes tiesības

(1) Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no augstskolas jebkuras struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

(2) Studējošajiem augstskolas senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido augstskolas senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

(3) Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz augstskolas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti.

(4) Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas augstskolas senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

VI nodaļa
Studijas augstskolā

55.pants. Studiju programmas

(1) Studiju programma ietver visas viena akadēmiskā grāda vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmas darbību nosaka speciāls dokuments — studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmu daļu apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, arī tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus;

4) ietver programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību (katedru, profesoru grupu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas izmaksas.

(2) Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atbilstoši attiecīgās augstskolas senāta noteiktajai kārtībai atsevišķi augstskolas profesori, katedras, fakultātes, institūti un citas akadēmiskās un zinātniskās struktūrvienības.

(3) Studiju programmas apstiprina augstskolas senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

(4) Ar senāta lēmumu par jaunas studiju programmas ieviešanu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finansu un tehniskais nodrošinājums.

(5) Studiju programmas likvidācijas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai augstskolā.

56. pants. Studiju reglamentācija

(1) Studijas notiek saskaņā ar attiecīgajā augstskolā apstiprinātajām studiju programmām.

(2) Šis likums nereglamentē studiju atšķirības (studiju saturu, formu, apjomu, pārbaudījumos izvirzāmās prasības un citas atšķirības), kas saistītas ar katras konkrētās augstskolas specifisko darbības jomu (medicīnas, sporta, mākslas, policijas, aizsardzības un citas speciālās augstskolas). Īpašas prasības studijām tiek izstrādātas atbilstoši attiecīgo valsts institūciju vajadzībām, un šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversmes noteiktajā kārtībā.

57.pants. Studiju ilgums

(1) Studiju programmas, kuru apgūšanas rezultātā iegūst augstāko izglītību, nedrīkst būt īsākas par četriem gadiem. Studiju saturam un apjomam, kā arī pārbaudījumos izvirzāmajām prasībām klātienes un neklātienes studijās jābūt vienādām.

(2) Bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai akadēmiskā augstskola piedāvā bakalaura un maģistra studiju programmas kādā zinātnes nozarē vai tās apakšnozarē. Akadēmiskās izglītības studiju programmas maģistra vai tam pielīdzināta akadēmiskā grāda iegūšanai līdz ar bakalaura grāda iegūšanu paredzētas no piecu līdz septiņu gadu ilgām studijām.

(3) Personas, kurām ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds, var turpināt studijas doktorantūrā, kas paredzēta doktora zinātniskā grāda iegūšanai un plānota trim gadiem.

(4) Augstākā profesionālā izglītība ir lietišķajā zinātnē sakņota izglītība, kas sagatavo profesionālai darbībai. Augstāko profesionālo izglītību iegūst pēc vismaz četrus gadus ilgām studijām.

(5) Augstāko profesionālo izglītību ieguvušie, kuriem ir bakalaura grāds, ir tiesīgi turpināt studijas maģistra grāda iegūšanai akadēmiskā augstskolā.

58. pants. Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi

(1) Akreditētām bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

(2) Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa var būt diplomdarba vai diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

(3) Pārbaudījumi noris kompleksi, galvenokārt rakstveidā. Augstskolas uzglabā šos materiālus.

59.pants. Studijās iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija

(1) Atbilstoši valsts akreditētajai studiju programmai augstskolās iegūst:

1) akadēmisko izglītību un šādus grādus:

a) bakalaurs ( akadēmiskais grāds),

b) maģistrs (akadēmiskais grāds),

c) doktors (zinātniskais grāds);

2) augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju.

(2) Augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju, kuru var iegūt, pabeidzot vismaz četrgadīgu augstākās izglītības valsts akreditēto studiju programmu, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(3) Zinātniskās kvalifikācijas iegūšana augstskolās notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

VII nodaļa
Zinātniskā pētniecība

60.pants. Zinātniskās pētniecības mērķis un priekšmets

(1) Zinātniskā pētniecība ir ikvienas augstskolas darba neatņemama sastāvdaļa, un tajā saskaņā ar šā likuma 26.pantu piedalās viss augstskolas akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

(2) Zinātniskās pētniecības darbs augstskolā notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

61.pants. Zinātniskās pētniecības darba koordinācija

(1) Augstskolas finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Pētījumu kopējos plānus un svarīgākos aspektus koordinē augstskola.

(2) Augstskolas, sadarbojoties gan savā starpā, gan ar attiecīgajām zinātniskajām iestādēm, Latvijas Zinātnes padomi un citām ieinteresētajām institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvērtē pētījumu nozīmību un zinātnisko līmeni un lemj par to finansējumu.

(3) Augstskola un valsts institūcijas ietekmē pētījumu virzienus, piešķirot finansējumu noteiktiem pētījumiem, kuros ir ieinteresēta valsts un sabiedrība. Pētījumus var veikt arī par citu personu līdzekļiem.

62.pants. Pētījumu rezultātu publicēšana

(1) Augstskolas akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus.

(2) Augstskola regulāri publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētās struktūrvienības un pētījumu autorus. Šos materiālus augstskola vismaz reizi gadā nosūta citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, kurās notiek līdzīga rakstura pētījumi, kā arī Latvijas Zinātnes padomei, Izglītības un zinātnes ministrijai un citām ieinteresētajām valsts institūcijām.

63. pants. Doktora grāda un habilitētā doktora grāda piešķiršana

(1) Doktora grādu pēc doktorantūras programmas apguves un disertācijas aizstāvēšanas piešķir promocijas padome vai habilitācijas padome. Habilitētā doktora grādu piešķir habilitācijas padome, pamatojoties uz to publicēto zinātnisko darbu aizstāvēšanu, kuri veikti pēc doktora grāda iegūšanas.

(2) Doktora grāda vai habilitētā doktora grāda piešķiršanas kārtību, kā arī visus pārējos ar zinātnisko darbību saistītos jautājumus, kurus nereglamentē šis likums, regulē likums "Par zinātnisko darbību".

VIII nodaļa
Augstskolu sadarbība ar valsts un sabiedriskajām institūcijām

64.pants. Rektoru padome

(1) Sadarbības koordinēšanai un nepieciešamo kopējo pasākumu organizēšanai augstskolas izveido augstskolu koleģiālu institūciju — Rektoru padomi, kurā ietilpst visu valsts akreditēto augstskolu rektori.

(2) Rektoru padome:

1) izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par augstākās izglītības attīstību;

2) lemj par kopēju studiju programmu izveidošanu, akadēmiskā personāla un materiālās bāzes izmantošanu;

3) dod savu atzinumu par likumprojektiem un citiem normatīvajiem aktiem augstākās izglītības jomā;

4) iesaka ekspertus augstskolu un konkrētu studiju programmu akreditācijai;

5) uz ekspertīzes rezultātu pamata izstrādā priekšlikumus par augstskolu akreditāciju;

6) sagatavo priekšlikumus par valsts budžeta līdzekļu sadali augstskolām;

7) reprezentē Latvijas Republikas augstskolas ārvalstīs;

8) savas kompetences ietvaros risina citus ar augstskolu darbību saistītus jautājumus.

(3) Rektoru padomes sastāvu, tās darbības kārtību un kompetenci nosaka Rektoru padomes nolikums, kuru apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

IX nodaļa
Augstākās izglītības padome

65.pants. Augstākās izglītības padomes statuss

(1) Augstākās izglītības padome ir patstāvīga institūcija, kas izstrādā augstākās izglītības valsts stratēģiju, īsteno augstskolu, valsts institūciju un sabiedrības sadarbību augstākās izglītības attīstīšanā, pārrauga augstākās izglītības kvalitāti, nodrošina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz augstāko izglītību.

(2) Augstākās izglītības padome ir juridiskā persona. Tai ir patstāvīga bilance un konts bankā. Augstākās izglītības padomei ir zīmogs ar tās nosaukumu.

66.pants. Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība

(1) Augstākās izglītības padomi deviņu locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. Augstākās izglītības padomes sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Radošo savienību padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Tirdzniecības un rūpniecības kameras; augstākās izglītības jomu padomē pārstāv pa vienam deleģētam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētajām rektoru, augstskolu profesoru un studējošo organizācijām. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu ( ex officio ) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs.

(2) Augstākās izglītības padomes locekļu kandidatūras Saeima var noraidīt, iesniedzot deputātu (frakciju) motivētus iebildumus.

(3) Atsaukt Augstākās izglītības padomes locekli var šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas, iesniedzot Saeimai motivētu atsaukuma rakstu.

(4) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.

(5) Kā pastāvīgs padomdevējs Augstākās izglītības padomes sēdēs piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta pārstāvis.

67.pants. Augstākās izglītības padomes locekļi

(1) Augstākās izglītības padomes locekļi saņem atalgojumu uz darba līguma pamata.

(2) Uz Augstākās izglītības padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām Korupcijas novēršanas likumā.

(3) Par Augstākās izglītības padomes locekli nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

68.pants. Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks

Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi.

69.pants. Augstākās izglītības padomes lēmumi

(1) Visi Augstākās izglītības padomes pieņemtie lēmumi ir pieejami jebkurai ieinteresētajai personai.

(2) Augstākās izglītības padomei ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz augstāko izglītību, tikai šajā likumā paredzētajos gadījumos. Saskaņā ar šo likumu pieņemtie Augstākās izglītības padomes lēmumi ir saistoši valsts institūcijām un augstskolām.

70.pants. Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumi, kompetence un funkcijas

Augstākās izglītības padome:

1) izstrādā augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo koncepciju, paredzot gan valsts, gan juridisko personu dibināto augstskolu attīstību, un veicina visu veidu augstskolu un augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību;

2) izstrādā ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības un zinātnes attīstībai augstākās izglītības sistēmā;

3) izstrādā priekšlikumus par augstskolu zinātniskā darba, personāla kvalifikācijas un studiju programmu kvalitātes celšanu;

4) prognozē valsts attīstībai nepieciešamo studentu skaitu valstī kopumā un izstrādā priekšlikumus par valsts budžeta finansēto studentu skaitu katrā nozarē;

5) izstrādā priekšlikumus par augstskolu struktūras maiņu valstī;

6) izstrādā priekšlikumus par profesoru skaitu augstskolās un rekomendācijas citos augstākās izglītības jautājumos;

7) izstrādā priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu;

8) sniedz Ministru kabinetam vērtējumu par sagatavoto valsts budžeta projektu augstskolu finansēšanai;

9) pieņem lēmumu par augstskolu akreditāciju kopumā un iesniedz to Izglītības un zinātnes ministrijai apstiprināšanai;

10) sagatavo un savas kompetences ietvaros realizē zinātnes un augstākās izglītības integrācijas programmas;

11) uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina augstākās izglītības jautājumus.

71.pants. Augstākās izglītības padomes tiesības

Augstākās izglītības padomei ir tiesības:

1) iepazīties ar jebkuras augstskolas studiju programmas novērtējuma un akreditācijas materiāliem;

2) pieprasīt ārpuskārtas akreditāciju jebkurai augstskolai vai tās studiju programmai;

3) pieprasīt no augstskolām un valsts institūcijām savas darbības veikšanai nepieciešamo informāciju.

72.pants. Augstākās izglītības padomes darba organizācija

(1) Augstākās izglītības padomes darbību reglamentē nolikums.

(2) Augstākās izglītības padomes sēdes notiek pēc vajadzības. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz trīs Augstākās izglītības padomes locekļi, jāsasauc triju dienu laikā.

(3) Par Augstākās izglītības padomes sēdes darba kārtību un tajā pieņemtajiem lēmumiem sekretariāts sniedz informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un sabiedrības saziņas līdzekļos. Lēmumu norakstus nosūta augstskolām un citām institūcijām, uz kurām šie lēmumi attiecas.

73.pants. Augstākās izglītības padomes finansēšana

(1) Augstākās izglītības padomi finansē no valsts budžeta.

(2) Pārskatu par savu finansiālo darbību Augstākās izglītības padome reizi gadā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Augstākās izglītības padomes darbības nodrošināšanai izveido algotu sekretariātu.

74.pants. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs

(1) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja darbs Augstākās izglītības padomē ir viņa pamatdarbs. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs vienlaikus nedrīkst ieņemt citu vadošu amatu.

(2) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par Augstākās izglītības padomes darbu un tās funkciju izpildi.

(3) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs:

1) pārstāv Augstākās izglītības padomi valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā un ārvalstīs, piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām padomes kompetencē esošo jautājumu izskatīšanā;

2) ir Augstākās izglītības padomes finansu rīkotājs;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās izglītības padomes sekretariāta darbiniekus;

4) slēdz līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām Augstākās izglītības padomes darba nodrošināšanai.

(4) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja amatalga tiek pielīdzināta 1. kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai.

75.pants. Informācijas sniegšana

(1) Augstskolu un valsts institūciju sadarbības veicināšanai augstskolas regulāri sniedz informāciju par savu darbību. Informācijā ietverami dati par:

1) augstskolas struktūru;

2) studējošo un pārējā augstskolas personāla skaitu un sastāvu;

3) studiju iespējām un uzņemto studentu skaitu un sastāvu;

4) mācību kursu un studiju programmu piedāvājumu;

5) valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu;

6) saimniecisko darbību, ārpusbudžeta ienākumiem un to izlietojumu;

7) starptautiskajiem sakariem.

(2) Informācija iesniedzama Izglītības un zinātnes ministrijai. Tās iesniegšanas formu, konkrēto apjomu un regularitāti nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

X nodaļa
Augstskolu īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

76.pants. Augstskolu īpašums

(1) Augstskolu īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(2) Augstskolu īpašumu veido:

1) ar Ministru kabineta lēmumu augstskolām nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

2) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas vai arī ko augstskolas iegādājušās par pašu nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

3) augstskolu intelektuālais īpašums saskaņā ar likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām";

4) juridisko personu dibināto augstskolu īpašums, ko nosaka dalībnieku sapulce vai dibinātāji.

(3) Augstskolām ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu savās satversmēs norādīto mērķu sasniegšanai. Augstskolu īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tām valdījumā nodotā valsts īpašuma.

(4) Augstskolām valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

(5) Lai iegādātos nekustamo īpašumu par valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem, augstskolai jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.

77.pants. Augstskolu finansu resursi

(1) Augstskolas finansē to dibinātāji. Valsts augstskolu finansu resursus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko augstskolas gūst, veicot darbību savās satversmēs noteikto mērķu realizācijai. Ar šiem ienākumiem augstskolas rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus. Augstskolas finansu resursu struktūru nosaka augstskolas senāts, bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu senātam, izglītības un zinātnes ministram un attiecīgās nozares ministram vai augstskolas dibinātājam.

(2) Finansu resursus, ko fiziskās un juridiskās personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, augstskola nodod tieši tai struktūrvienībai, fiziskajai vai juridiskajai personai, kas īsteno šo programmu vai pasākumu.

(3) Augstskolas atsevišķu struktūrvienību finansu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst augstskolas budžetā.

(4) Augstskola atver speciālā budžeta kontu, ja tā ir saņēmusi ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 24.01.1997.)

78.pants. Valsts finansējums

(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:

1) no valsts pamatbudžeta izglītībai — optimālajam studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošu bāzes finansējumu, kas ietver līdzekļus komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu iegādei, zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades darbam un personāla algām;

2) no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājamu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;

3) no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizācijai.

(2) Valsts finansiāli un materiāli nodrošina augstskolas tādā apjomā, kas garantē augstākās izglītības un zinātnes potenciāla atražošanu tajās un veicina kultūras un izglītības līmeņa celšanos Latvijā.

(3) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt papildu finansējumu no citiem zinātnes finansēšanas avotiem.

(4) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām juridisko personu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija un privātstruktūra var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām, arī ar juridisko personu dibinātajām augstskolām, par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(5) Kā nodokļu maksātājas augstskolas ir pielīdzināmas bezpeļņas organizācijām, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

(6) Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.12.1996. likumu, kas stājas spēkā 24.01.1997.)

79.pants. Studējošo kreditēšana

(1) Studējošie var izmantot īpašu valsts kredītu no Ministru kabineta dibinātā Studiju fonda.

(2) Valsts kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

80.pants. Augstskolu uzņēmējdarbība un cita saimnieciskā darbība

Pildot savus uzdevumus, augstskolai ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

2) slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī veikt citas juridiskās darbības saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem;

3) izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;

4) veikt augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši augstskolas mērķim.

XI nodaļa
Augstskolu starptautiskā sadarbība

81.pants. Starptautiskā sadarbība

(1) Latvijas Republikas valdība un pašas augstskolas veicina augstskolu starptautisko sadarbību, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.

(2) Nosakot augstskolu finansējuma apjomu valsts budžetā, tiek ņemta vērā katras augstskolas piedalīšanās Eiropas starptautiskās sadarbības programmās. Ja daļa no augstskolas mācību vai zinātniskās pētniecības darba uzdevumiem tiek finansēta no starptautiskās augstskolu sadarbības programmām, augstskolas finansējums no valsts budžeta netiek samazināts.

(3) Valdības vienošanās jautājumos, kas attiecas uz kādu no augstskolām, ir šai augstskolai saistoša. Sagatavojot šādas vienošanās projektu, vienošanās izpildes noteikumi saskaņojami ar augstskolu.

82.pants. Studijas ārvalstīs

(1) Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var iestāties un studēt augstskolās ārpus Latvijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstīs studējošajiem var piešķirt kredītus un stipendijas, kuras nosaka Ministru kabinets.

(2) Uz Latvijas Republikas obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, kas studē augstskolās ārpus Latvijas, šā likuma 48.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus var attiecināt pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija noteiktā kārtībā ir pārbaudījusi, ka studijas notiek augstskolā, kas attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta). Kārtību, kādā ārpus Latvijas studējoša persona tiek iekļauta šā likuma 48.panta ceturtajā daļā minētajā sarakstā, regulē izglītības un zinātnes ministra apstiprināta instrukcija.

83.pants. Ārvalstnieku studijas Latvijā

(1) Ārvalstniekus, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var uzņemt Latvijas augstskolās par pilnā laika studējošajiem saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un šo likumu uz vispārējo noteikumu pamata. Ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību, ārvalstniekus var uzņemt Latvijas augstskolās, ievērojot šādus noteikumus:

1) ārvalstnieku vidējās izglītības dokumentiem jāatbilst Latvijas standartiem. Ārvalstnieku vidējās izglītības dokumenti tiek pārbaudīti šā likuma 85.pantā noteiktajā kārtībā;

2) ārvalstnieku zināšanām, tās pārbaudot vispārējā kārtībā, jāatbilst attiecīgās augstskolas uzņemšanas noteikumu prasībām;

3) ārvalstniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības;

4) mācību maksu ārvalstnieki maksā augstskolai atbilstoši līgumam, ko augstskola noslēgusi ar viņiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mācību izdevumiem.

(2) Ārvalstnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var apgūt daļu studiju programmas Latvijas augstskolās saskaņā ar starptautiskajiem (starpaugstskolu) apmaiņas līgumiem vai starptautiskās augstskolu sadarbības programmu ietvaros atbilstoši uzņemšanas noteikumiem. Ja ārvalstnieku studijas Latvijā notiek starpvalstu apmaiņas ietvaros un ekvivalents studējošo skaits no Latvijas augstskolām studē ārvalstīs, ārvalstnieku studijas Latvijā finansē no augstskolai piešķirtajiem Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem.

84.pants. Ārvalstīs apgūtās augstākās izglītības daļas atzīšana

Ārvalstīs apgūtās augstākās izglītības daļas atzīšanu veic tā augstskola, kurā studējošais turpina savu izglītību. Augstskola nosaka:

1) kurai studiju programmai atbilst ārvalstīs apgūtā augstākās izglītības daļa;

2) kādā veidā studējošais var turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā;

3) ja nepieciešams, — kādas papildu prasības ir jāizpilda, lai varētu turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā Latvijā.

85.pants. Ārvalstīs iegūto akadēmisko un zinātnisko grādu un diplomu atzīšana Latvijā

(1) Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un diplomu, kā arī vidējo vispārējo izglītību apliecinošu dokumentu atzīšanu uz ekspertīzes rezultātu pamata veic Akadēmiskais informācijas centrs.

(2) Iesniegto dokumentu ekspertīzes rezultātā tiek noteikts:

1) vai ārvalstīs iegūtais diploms atbilst augstākajai izglītībai Latvijā;

2) kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam to var pielīdzināt;

3) kādi papildu nosacījumi jāizpilda, lai diplomu varētu pielīdzināt kādam no Latvijā piešķirtajiem akadēmiskajiem grādiem vai diplomiem, ja ārvalstīs iegūtais akadēmiskais grāds vai diploms neapmierina neviena Latvijā piešķirta akadēmiskā grāda vai diploma prasības.

(3) Diploma ekspertīzes rezultātā tā īpašniekam tiek izsniegta izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam akadēmiskajam grādam vai diplomam atbilst ārvalstīs iegūtais diploms. Latvijas izglītības dokumenti pēc ārvalstīs iegūtā diploma atzīšanas netiek izsniegti.

(4) Izdevumus, kas saistīti ar ārvalstīs iegūtā diploma, akadēmiskā vai zinātniskā grāda atzīšanu, sedz diploma īpašnieks.

(5) Ja izglītība tiek turpināta Latvijā, attiecīgā augstskola var veikt papildu ekspertīzi un noteikt papildu prasības.

(6) Zinātnisko grādu ekspertīzi veic habilitācijas padome.

86.pants. Ārvalstu augstskolas Latvijā

(1) Ārvalstu augstskolu filiāles Latvijā var atvērt, ja:

1) attiecīgā augstskola savā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta);

2) Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs ir devis atļauju filiāles dibināšanai.

(2) Ārvalstu augstskolu filiāles iegūst tiesības izsniegt Latvijā atzītus izglītības dokumentus pēc šo filiāļu akreditācijas vispārējā kārtībā. Ārvalstu augstskolas filiāle, kas atvērta saskaņā ar šā panta nosacījumiem, var Latvijā darboties arī bez akreditācijas, bet tādā gadījumā tās izsniegtie diplomi tiek pielīdzināti ārvalstīs iegūtai augstākajai izglītībai un Latvijā tiek atzīti saskaņā ar šā likuma 85.panta noteikumiem.

XII nodaļa
Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija

87.pants. Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija

(1) Augstākās izglītības un zinātnes integrācija tiek veikta saskaņā ar atsevišķi izstrādātiem projektiem. Atbilstoši šiem projektiem augstskolu studiju programmu nodrošināšanā piedalās zinātnisko iestāžu struktūrvienību zinātnieki, saskaņā ar vispārējiem noteikumiem konkursa kārtībā iegūstot augstskolas pastāvīgā personāla statusu.

(2) Augstskolu un zinātnisko iestāžu integrācija notiek uz noslēgtu līgumu pamata. Šo līgumu noslēgšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Pārejas noteikumi

1. Augstskolas triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas saskaņo savas satversmes (statūtus) ar šā likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai.

2. Augstskolas sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas saskaņo visus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu.

3. Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks netiek mainīts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas dienas.

4. Augstskolām, kurām Latvijas Republikas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā ir apstiprinātas satversmes, līdz akreditācijai ir tiesības izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7. panta otrās daļas nosacījumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā.

5. Augstākās izglītības padome gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par profesoru štata vietu sarakstu augstskolās un konkursa izsludināšanas grafiku.

6. Izglītības un zinātnes ministrs divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras.

7. Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu, paredzot tajā secīgu augstākās izglītības un zinātnes integrāciju (zinātniskās pētniecības institūtu izveidi vai esošo institūtu iekļaušanos galvenajos studiju un pētījumu virzienos), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, jaunās zinātnieku paaudzes piesaistīšanu, jaunu finansēšanas un darba samaksas kārtību.

8. Ministru kabinets paredz ikgadējus papildu finansu līdzekļus universitāšu reformas īstenošanai.

9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šā likuma prasībām atbilstošus augstskolu licencēšanas un akreditācijas noteikumus.

10. Licencētām augstskolām jāatjauno licence sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

11. Attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas (4.pants), augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes (12., 53.pants), rektora apstiprināšanas (17.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā specifika.

(27.12.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.1997.)

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 2. novembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1995.gada 17.novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 02.11.1995.Stājas spēkā: 01.12.1995.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība; Izglītība, zinātne, sportsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 179, 17.11.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1, 11.01.1996.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
37967
{"selected":{"value":"24.01.1997","content":"<font class='s-1'>24.01.1997.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"10.06.2019","iso_value":"2019\/06\/10","content":"<font class='s-1'>10.06.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-09.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.11.2018","iso_value":"2018\/11\/15","content":"<font class='s-1'>15.11.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2018","iso_value":"2018\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2018.-14.11.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2018","iso_value":"2018\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2018.-31.03.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2017","iso_value":"2017\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2017.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-31.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.2016","iso_value":"2016\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.06.2016","iso_value":"2016\/06\/20","content":"<font class='s-1'>20.06.2016.-14.07.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2015","iso_value":"2015\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2015.-19.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.11.2014","iso_value":"2014\/11\/12","content":"<font class='s-1'>12.11.2014.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2014","iso_value":"2014\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2014.-11.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.08.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2013","iso_value":"2013\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2013","iso_value":"2013\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2013.-31.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.05.2013","iso_value":"2013\/05\/16","content":"<font class='s-1'>16.05.2013.-31.05.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.02.2013","iso_value":"2013\/02\/28","content":"<font class='s-1'>28.02.2013.-15.05.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-27.02.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2012","iso_value":"2012\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.11.2012","iso_value":"2012\/11\/15","content":"<font class='s-1'>15.11.2012.-30.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2012","iso_value":"2012\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2012.-14.11.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.08.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2011","iso_value":"2011\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2010","iso_value":"2010\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-22.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.07.2008","iso_value":"2008\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.05.2007","iso_value":"2007\/05\/06","content":"<font class='s-1'>06.05.2007.-15.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.02.2007","iso_value":"2007\/02\/24","content":"<font class='s-1'>24.02.2007.-05.05.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-23.02.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.04.2006","iso_value":"2006\/04\/06","content":"<font class='s-1'>06.04.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.08.2005","iso_value":"2005\/08\/31","content":"<font class='s-1'>31.08.2005.-05.04.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.06.2004","iso_value":"2004\/06\/11","content":"<font class='s-1'>11.06.2004.-30.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.01.2004","iso_value":"2004\/01\/10","content":"<font class='s-1'>10.01.2004.-10.06.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.05.2003","iso_value":"2003\/05\/20","content":"<font class='s-1'>20.05.2003.-09.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.12.2000","iso_value":"2000\/12\/26","content":"<font class='s-1'>26.12.2000.-19.05.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.07.2000","iso_value":"2000\/07\/27","content":"<font class='s-1'>27.07.2000.-25.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-26.07.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.01.1997","iso_value":"1997\/01\/24","content":"<font class='s-1'>24.01.1997.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.1995","iso_value":"1995\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.1995.-23.01.1997.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
24.01.1997
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva