MINISTRU KABINETA ZIŅAS. PAŠVALDĪBU ZIŅAS

Protokols

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1996.gada vienošanās

Rīgā 1995.gada 25.oktobrī

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 86.pantu Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība vienojās:

1. Tiesību aktu projekti, kuri attiecas uz pašvaldībām.

Ministru kabinets sagatavos likumprojektu grozījumiem likuma "Par pašvaldībām" X un XI nodaļā, kā arī atbilstoši izdarītajām izmaiņām šajā likumā attiecīgi mainīs ar šo likumu saistīto Ministru kabineta noteikumu saturu.

Ministru kabinets (attiecīgās ministrijas) nodrošinās ar pašvaldību jautājumiem saistītu tiesību aktu projektu izstrādi un saskaņošanu ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Latvijas Pašvaldību savienība piedalīsies ar pašvaldību jautājumiem saistītu tiesību aktu izstrādāšanā, sniegs atzinumus par sagatavotiem tiesību aktu projektiem un to grozījumiem.

Valdība strādās pie iespējamām izmaiņām Ministru kabineta noteikumos nr.120 "Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi", paredzot pagarināt atzinumu sniegšanas termiņu par tiesību aktu projektiem no Latvijas Pašvaldību savienības puses.

Ministru kabinetam jāizstrādā noteikumi, kuri aizliegtu monopuluzņēmumiem mainīt to sniegto pakalpojumu tarifus budžeta gada laikā. Tiem jābūt apstiprinātiem ne vēlāk kā trīs mēnešus līdz saimnieciskā gada sākumam un par to ir jāinformē valsts un pašvaldību institūcijas un iedzīvotāji.

 

2. Pašvaldību budžets. Pašvaldību finansu izlīdzināšana.

Ņemot vērā pašvaldību budžetu kopējo ieņēmumu izpildi, kura 1994.gadā bija 127,412 miljoni latu, 1995.gada 6 mēnešos - 77,257 miljoni latu, un pie noteikuma, ka tiek saglabāta esošā proporcija starp valstī noteikto minimālo algu un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, pašvaldību budžetu kopējos ieņēmumus 1996.gadā prognozēt 179,1 miljons latu, ko sastāda:

Pašvaldību ieņēmumi no

- iedzīvotāju ienākuma nodokļa 138,0 miljoni latu

- zemes nodokļa 12,8 miljoni latu

- īpašuma nodokļa 16,4 miljoni latu

- dabas resursu nodokļa 1,8 miljoni latu

- ienākumiem no mežiem 3,5 miljoni latu

- no valsts nodevām pašvaldību budžetā 0,6 miljoni latu

- citi ieņēmumi 6,0 miljoni latu

Kopā - 179,1 miljons latu.

Noteikt mērķdotāciju no valsts budžeta 2,4 miljonu latu apmērā pagasta un rajona pilsētu teritoriālplānošanai - attīstības projektu (ģenerālplānu) izstrādāšanai.

Mērķdotācijas no valsts budžeta internātskolu finansēšanai noteikt 8,8 miljoni latu apmērā, bet valsts mērķdotāciju investīcijām apjomu noteikt 4, 245 miljoni latu apmērā.

Valsts, nododot psihoneiroloģisko pansionātu darbības nodrošināšanas funkciju pašvaldībām, slēdz par to konkrētus līgumus un paredz tam finansējumu no valsts budžeta 4,8 miljoni latu apmērā.

2.1. Saglabājot kārtību pašvaldību finansu izlīdzināšanā, kāda tā bija 1995.gadā, pašvaldību izlīdzināšanas fondam paredzēto dotāciju no valsts budžeta noteikt:

Ministru kabineta viedoklis:

- 52,25 miljonu latu apmērā.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

- 145, 1 miljona latu apmērā, no kurām mērķdotācijas sociālai aprūpei sastāda 25,0 miljonus latu.

Pašvaldību budžetu kopapjoms pamatojams ar šādiem minimāli pieļaujamiem normatīviem:

- veselības aprūpei 37,50 lati - vides aizsardzībai 2,90 lati

- izglītībai 32,79 lati - fizkultūrai un sportam 1,58 lati

- sociālai aprūpei 20,00 lati - pārvaldei 7,62 lati

- tautsaimniecībai 16,53 lati - sabiedriskajai drošībai 1,96 lati

- kultūrai 6,00 lati Kopā - 126,89 lati uz vienu iedzīvotāju.

2.2. Pušu atšķirīgais viedoklis par nodokļu politiku:

2.2.1. Ministru kabineta viedoklis - saglabāt esošo nodokļu ieskaitīšanas kārtību pašvaldību budžetos.

2.2.2. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis - saglabāt esošo nodokļu ieskaitīšanas kārtību pašvaldību budžetos un papildus paredzēt pašvaldībām atskaitījumus procentuāli no pievienotās vērtība nodokļa un uzņēmumu peļņas nodokļa, kā arī noteikt īpašuma nodokļa maksājumu par valsts mežiem un šādi gūtos ieņēmumus ieskaitīt pašvaldību budžetos.

2.3. Puses vienojas 1996.gadā saglabāt 1995.gada pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību, papildus paredzot šādu jaunu kritēriju ieviešanu:

- invalīdu skaits attiecīgās pašvaldības teritorijā;

- vientuļo pensionāru skaits attiecīgās pašvaldības teritorijā;

- daudzbērnu ģimeņu skaits attiecīgās pašvaldības teritorijā;

- attālumu koeficents.

2.4. Puses vienojas, ka valdība strādās pie tāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas mehānisma izstrādes, kas nodrošinātu iespējas pašvaldībām kontrolēt tā iekasēšanas gaitu un piedalīties administrēšanā.

 

Latvijas Pašvaldību savienības īpašais viedoklis:

Jāatceļ pievienotās vērtības nodokļa piemērošana attiecībā uz maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem.

2.5. Puses vienojas, ka valdība strādās pie tādas valsts dotāciju pārskaitīšanas pašvaldībām sistēmas izveidošanas, kas ļautu tās ieskaitīt tieši attiecīgo pagastu un pilsētu budžetos.

2.6. Puses vienojas kopīgi strādāt pie ar pašvaldību budžeta kontu drošību bankās saistītu jautājumu risināšanas.

2.7. Puses vienojas, ka valdība atbalsta un sniedz palīdzību "Pašvaldību bankas" izveidē.

2.8. Puses vienojas, ka valdība paredzēs iespēju nodot atsevišķu valsts pasūtījumu izpildi (reizē ar attiecīgu finansējumu) Latvijas Pašvaldību savienībai un tās mācību centram.

2.9. Ja netiek atcelta pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošana attiecībā uz maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem, tad pievienotās vērtības nodokļa daļa par iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tiek uzskatīta mērķa nodokli, kas tiek ieskaitīts pašvaldībām palīdzības sniegšanai mazturīgiem iedzīvotājiem.

2.10. Lai nodrošinātu savlaicīgu kurināmā iegādi, izveidot valstī kreditēšanas fondu kurināmā iegādei.

 

2.11. LPS speciālais viedoklis:

- jāizveido norēķinu sistēma starp pašvaldībām, pašvaldību uzņēmumiem un valsts budžeta iestādēm, valsts uzņēmumiem savstarpējo parādu dzēšanai;

- jāatrod risinājums iedzīvotāju parādu piedziņai.

 

3. Par pievienošanos Eiropas hartai par vietējo pašpārvaldi.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes sistēmas demokratizācijas procesu nepārtrauktību un to straujāku norisi, valdība paraksta dokumentus par pievienošanos Eiropas hartai par vietējo pašpārvaldi.

 

4. Civildienests pašvaldībās.

Puses vienojas sākt valsts civildienesta pakāpenisku ieviešanu pašvaldībās. Valdība nodrošina šo procesu finansiāli un sniedz metodisko palīdzību.

Pusēm ir šādi atšķirīgi viedokļi:

4.1. Ministru kabineta viedoklis:

Latvijas Pašvaldību savienība veicina civildienesta ieviešanu pašvaldībās.

Pašvaldības sniedz informāciju Civildienesta pārvaldei jautājumos, kas saistīti ar civildienesta ieviešanu.

4.2. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Latvijas Pašvaldību savienība uzskata par nepieciešamu konceptuāli grozīt likumu "Par civildienestu" un piekrīt iesaistīties tā projekta sagatavošanā.

 

5. Par tūrisma attīstību valstī.

Puses vienojas, ka tūrisma veicināšanu jāatzīst par vienu no valsts prioritātēm. Ir jānodrošina valsts garantijas tūrisma attīstību veicinošiem projektiem.

 

6. Ministru kabineta uzdoto pagaidu funkciju finansēšana.

Puses vienojas, ka pašvaldībām uz laiku uzdoto pagaidu funkciju finansēšanu veic no valsts budžeta. Pašvaldības pilda uz laiku uzdotās funkcijas šo finansu resursu ietvaros.

 

7. Citi ar pašvaldību darbību saistīti jautājumi, kuru reglamentācija ietilpst Ministru kabineta kompetencē.

Ministrijas pilda tās saistības, par kurām ir panākta vienošanās sarunu gaitā, bet pašvaldības, savukārt, pilda visas pastāvīgās un uz laiku nodotās funkcijas Latvijas Republikas likumos, Ministru kabineta noteikumos noteiktajos, kā arī savstarpējo sarunu protokolā saskaņotajos apmēros.

Šajā protokolā neiekļautie jautājumi tiek risināti attiecīgo ministriju un Latviju Pašvaldību savienības sarunās.

 

8. Puses vienojas, ka protokolā iekļautie pušu atšķirīgie viedokļi tiek tālāk risināti ar tām ministrijām, kuru komptencē ir attiecīgie jautājumi.

Savstarpējas sarunas tiek turpinātas, līdz iespējama pušu atšķirīgo viedokļu saskaņošana.

 

9. Puses vienojas, ka nepieciešamības gadījumā par citiem sarunu jautājumiem, kas nav iekļauti šajā protokolā, bet kurus abas puses atzīst par aktuāliem, var tikt sastādīti atsevišķi protokoli.

10. Vienošanās protokola atklātums.

Pēc parakstīšanas Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējais vienošanās protokols tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents M.Gailis

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis