1999. gada Otrais protokols
1954. gada Hāgas konvencijai par kultūras vērtību
aizsardzību bruņota konflikta gadījumā
Hāgā, 1999. gada 26. martā
Konvencija, Hāga, 1954. gada 14. maijs
Pirmais protokols, Hāga, 1999. gada 14. marts
Puses,
apzinoties nepieciešamību uzlabot kultūras vērtību aizsardzību
bruņota konflikta gadījumā un izveidot pastiprinātu aizsardzības
sistēmu konkrēti norādītām kultūras vērtībām;
vēlreiz apstiprinot to noteikumu svarīgumu, ko ietver
Konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta
gadījumā, kura pieņemta Hāgā, 1954. gada 14. maijā, un
uzsverot nepieciešamību šos noteikumus papildināt ar pasākumiem,
kas veicina to īstenošanu;
vēloties Augstajām līgumslēdzējām pusēm sniegt līdzekli vairāk
iesaistīties kultūras vērtību aizsardzībā bruņota konflikta
gadījumā, nosakot atbilstošas procedūras;
uzskatot, ka normām, kas reglamentē kultūras vērtību
aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, ir jāatspoguļo
starptautisko tiesību attīstība;
apstiprinot, ka starptautisko paražu tiesību normas turpinās
regulēt jautājumus, ko nereglamentē šī protokola noteikumi,
ir vienojušās par turpmāko.
1. nodaļa.
Ievads
1. pants.
Definīcijas
Šajā protokolā lieto šādas definīcijas:
a) "Puse" nozīmē šī protokola dalībvalsti;
b) "kultūras vērtības" nozīmē kultūras vērības, kā
noteikts Konvencijas 1. pantā;
c) "Konvencija" nozīmē Hāgas konvenciju par kultūras
vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, kura noslēgta
Hāgā, 1954. gada 14. maijā;
d) "Augstā līgumslēdzēja puse" nozīmē Konvencijas
dalībvalsti;
e) "pastiprināta aizsardzība" nozīmē pastiprinātas
aizsardzības sistēmu, kas noteikta 10. un 11. pantā;
f) "militārs mērķis" nozīmē objektu, kurš savas
būtības, atrašanās vietas, nolūka vai lietojuma dēļ sniedz
faktisku ieguldījumu militārajās darbībās un kura pilnīga vai
daļēja iznīcināšana, pārņemšana vai neitralizācija attiecīgajā
laikā esošajos apstākļos nodrošina konkrētu militāru
priekšrocību;
g) "nelikumīgs" nozīmē piespiedu kārtā vai citādi
pārkāpjot piemērojamās okupētās teritorijas nacionālo tiesību
normas vai starptautisko tiesību normas;
h) "saraksts" nozīmē Starptautisko pastiprināti
aizsargāto kultūras vērtību sarakstu, kas noteikts atbilstīgi
27. panta 1. daļas b) apakšpunktam;
i) "ģenerāldirektors" nozīmē UNESCO
ģenerāldirektoru;
j) "UNESCO" nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas
Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju;
k) "Pirmais protokols" nozīmē protokolu par kultūras
vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, kurš noslēgts
Hāgā, 1954. gada 14. maijā.
2. pants.
Saistība ar Konvenciju
Šis protokols papildina Konvenciju attiecībās starp Pusēm.
3. pants.
Piemērošanas joma
1. Papildus noteikumiem, ko piemēro miera laikā, šo protokolu
piemēro situācijās, kuras minētas Konvencijas 18. panta 1.
un 2. daļā un šī protokola 22. panta 1. daļā.
2. Ja šis protokols nav saistošs kādai no bruņotā konfliktā
iesaistītajām pusēm, tas ir saistošs šī protokola Pusēm to
savstarpējās attiecībās. Turklāt šis protokols tām ir saistošs
attiecībā pret konflikta dalībvalsti, kurai tas nav saistošs, ja
pēdējā pieņem šī protokola noteikumus, un tik ilgi, kamēr tā šos
noteikumus piemēro.
4. pants.
Saistība starp 3. nodaļu un citiem Konvencijas un šī
protokola noteikumiem
Šī protokola 3. nodaļas noteikumu piemērošana neskar:
a) Konvencijas I nodaļas un šī protokola 2. nodaļas
noteikumu piemērošanu;
b) Konvencijas II nodaļas noteikumu piemērošanu, bet
gadījumā, ja starp šī protokola Pusēm vai starp Pusi un valsti,
kas šo protokolu pieņem un piemēro atbilstīgi 3. panta
2. daļai, kultūras vērtībām ir piešķirta gan īpaša
aizsardzība, gan pastiprināta aizsardzība, piemēro tikai
pastiprinātas aizsardzības noteikumus.
2. nodaļa.
Vispārēji noteikumi par aizsardzību
5. pants.
Kultūras vērtību aizsargāšana
Sagatavošanas pasākumi, ko atbilstīgi Konvencijas
3. pantam miera laikā veic kultūras vērtību aizsargāšanai
pret sekām, kuras paredzamas bruņota konflikta gadījumā,
atbilstoši situācijai ietver uzskaitījumu sagatavošanu, ārkārtas
pasākumu plānošanu aizsardzībai pret uguni vai konstrukcijas
sabrukumu, kustamo kultūras vērtību pārvietošanas sagatavošanu
vai atbilstošas in situ aizsardzības nodrošināšanu šādām
vērtībām un par kultūras vērtību aizsargāšanu atbildīgo
kompetento iestāžu izraudzīšanu.
6. pants.
Cieņa pret kultūras vērtībām
Lai nodrošinātu cieņu pret kultūras vērtībām atbilstīgi
Konvencijas 4. pantam:
a) atkāpe karadarbības akta veikšanai pret kultūras vērtībām
pamatojoties uz imperatīvu militāru nepieciešamību, Konvencijas
4. panta 2. daļas nozīmē var tikt piemērota tikai tad
un tik ilgi, kamēr:
i) attiecīgās kultūras vērtības to funkcijas dēļ ir
pārveidotas par militāru mērķi un
ii) nav citas praktiski iespējamas alternatīvas iegūt militāru
priekšrocību, kas būtu līdzīga priekšrocībai, kuru sniedz
karadarbības akta vēršana pret attiecīgo mērķi;
b) atkāpe kultūras vērtību izmantošanai, kas tām var radīt
iznīcināšanas vai postījumu draudus, pamatojoties uz imperatīvu
militāru nepieciešamību saskaņā ar Konvencijas 4. panta
2. daļu var tikt piemērota tikai tad un tik ilgi, kamēr nav
iespējama izvēle starp attiecīgo kultūras vērtību izmantošanu un
citu praktiski iespējamu paņēmienu līdzīgas militāras
priekšrocības iegūšanai;
c) lēmumu atsaukties uz imperatīvu militāru nepieciešamību
pieņem tikai virsnieks, kam pakļauta militāra vienība, kura pēc
lieluma ir vienāda vai lielāka par bataljonu, vai vienība, kura
ir mazāka, ja apstākļi neļauj rīkoties citādi;
d) tāda uzbrukuma gadījumā, kura pamatā ir lēmums, kas
pieņemts atbilstīgi a) apakšpunktam, ar efektīviem
līdzekļiem sniedz iepriekšēju brīdinājumu, ja apstākļi to
atļauj.
7. pants.
Piesardzības pasākumi uzbrukuma laikā
Neskarot citus piesardzības pasākumus, kas atbilstīgi
starptautiskajām humanitārajām tiesībām jāveic, īstenojot
militāras operācijas, katra konfliktā iesaistītā puse:
a) dara visu, kas ir praktiski iespējams, lai pārliecinātos,
ka objekti, kuriem paredzēts uzbrukt, nav aizsargātas kultūras
vērtības atbilstīgi Konvencijas 4. pantam;
b) veic visus praktiski iespējamos piesardzības pasākumus,
izvēloties uzbrukuma līdzekļus un paņēmienus, lai nepieļautu un
jebkurā gadījumā pēc iespējas samazinātu nejaušus postījumus
atbilstīgi Konvencijas 4. pantam aizsargātām kultūras
vērtībām;
c) atturas no lēmuma sākt jebkādu uzbrukumu, par kuru var
paredzēt, ka tas atbilstīgi Konvencijas 4. pantam
aizsargātām kultūras vērtībām var nodarīt tādus nejaušus
postījumus, kas būtu pārmērīgi attiecībā pret konkrēto un tiešo
paredzamo militāro priekšrocību, un
d) atceļ vai pārtrauc uzbrukumu, ja kļūst redzams, ka:
i) mērķis ir atbilstīgi Konvencijas 4. pantam aizsargātas
kultūras vērtības;
ii) par uzbrukumu var paredzēt, ka tas atbilstīgi Konvencijas
4. pantam aizsargātām kultūras vērtībām var nodarīt tādus
nejaušus postījumus, kas būtu pārmērīgi attiecībā pret konkrēto
un tiešo gaidāmo militāro priekšrocību.
8. pants.
Piesardzības pasākumi pret karadarbības sekām
Konfliktā iesaistītās puses, cik tas praktiski iespējams:
a) pārvieto kustamas kultūras vērtības no militāru mērķu
tuvuma vai nodrošina atbilstošu in situ aizsardzību;
b) atturas militārus mērķus novietot kultūras vērtību
tuvumā.
9. pants.
Kultūras vērtību aizsardzība okupētā teritorijā
1. Neskarot Konvencijas 4. un 5. panta noteikumus, Puse,
kas okupējusi visu citas Puses teritoriju vai tās daļu, attiecībā
uz okupēto teritoriju aizliedz un nepieļauj:
a) kultūras vērtību jebkādu nelikumīgu izvešanu, cita veida
pārvietošanu vai īpašumtiesību nodošanu;
b) jebkādus arheoloģiskos izrakumus, ja vien tie nav absolūti
nepieciešami, lai aizsargātu, dokumentētu vai saglabātu kultūras
vērtības;
c) kultūras vērtību jebkādu pārveidošanu vai to izmantošanas
veida maiņu ar mērķi slēpt vai iznīcināt kultūras, vēsturiskas
vai zinātniskas liecības.
2. Jebkādus arheoloģiskos izrakumus kultūras vērtībās vai
kultūras vērtību pārveidošanu vai izmantošanas veida maiņu
okupētajā teritorijā veic, ja to neliedz apstākļi, ciešā
sadarbībā ar okupētās teritorijas kompetentajām valsts
iestādēm.
3. nodaļa.
Pastiprināta aizsardzība
10. pants.
Pastiprināta aizsardzība
Kultūras vērtībām var nodrošināt pastiprinātu aizsardzību, ja
tās atbilst šādiem trīs nosacījumiem:
a) tas ir cilvēcei ārkārtīgi nozīmīgs kultūras mantojums
b) tās aizsargā atbilstoši valsts normatīvie un
administratīvie akti, kuros atzīta to īpašā kultūras un
vēsturiskā vērtība un nodrošināta visaugstākā līmeņa
aizsardzība;
c) tās neizmanto militāriem nolūkiem vai militāru objektu
aizsegšanai, un Puse, kuras rīcībā ir attiecīgās kultūras
vērtības, ir iesniegusi deklarāciju, kurā apstiprina, ka tās šādi
neizmantos.
11. pants.
Pastiprinātas aizsardzības piešķiršana
1. Katra Puse komitejai iesniedz sarakstu ar kultūras
vērtībām, kurām tā plāno lūgt piešķirt pastiprinātu
aizsardzību.
2. Puse, kuras jurisdikcijā vai uzraudzībā ir kultūras
vērtības, var prasīt tās iekļaut sarakstā, kas jānosaka
atbilstīgi 27. panta 1. daļas b) apakšpunktam.
Šādā pieprasījumā iekļauj visu nepieciešamo informāciju, kas
saistīta ar 10. pantā minētajiem kritērijiem. Komiteja var
aicināt Pusi iesniegt pieprasījumu par kultūras vērtību
iekļaušanu sarakstā.
3. Citas puses, Starptautiskā Zilā vairoga komiteja un citas
nevalstiskās organizācijas ar atbilstošu pieredzi var vērst
komitejas uzmanību uz konkrētām kultūras vērtībām. Šādos
gadījumos komiteja var lemt par aicinājumu Pusei iesniegt
pieprasījumu par attiecīgo kultūras vērtību iekļaušanu
sarakstā.
4. Pieprasījums iekļaut kultūras vērtības, kas atrodas
teritorijā, kuras suverenitāti vai jurisdikciju apstrīd vairāk
nekā viena valsts, un to iekļaušana nekādā veidā neskar strīda
pušu tiesības.
5. Saņemot pieprasījumu par iekļaušanu sarakstā, komiteja par
to informē visas Puses. Puses sešdesmit dienu laikā var komitejai
iesniegt savus iebildumus par šādu pieprasījumu. Šos iebildumus
sagatavo, tikai pamatojoties uz 10. pantā minētajiem
kritērijiem. Tiem jābūt konkrētiem un saistītiem ar faktiem.
Komiteja iebildumus izskata un pirms lēmuma pieņemšanas Pusei,
kas pieprasījusi iekļaušanu, nodrošina pamatotu iespēju sniegt
atbildi. Ja komitejai ir iesniegti šādi iebildumi, lēmumus par
iekļaušanu sarakstā, neņemot vērā 26. pantu, pieņem ar
klātesošo un balsojošo komitejas locekļu četru piektdaļu
vairākumu.
6. Lemjot par pieprasījumu, komitejai jākonsultējas ar valsts
un nevalstiskajām organizācijām, kā arī atsevišķiem
ekspertiem.
7. Lēmumu piešķirt vai atteikt pastiprinātu aizsardzību var
pieņemt, tikai pamatojoties uz 10. pantā minētajiem
kritērijiem.
8. Izņēmuma gadījumos, kad komiteja ir secinājusi, ka Puse,
kas pieprasa kultūras vērtību iekļaušanu sarakstā, nevar izpildīt
10. panta b) apakšpunktā minētos kritērijus, komiteja
var nolemt piešķirt pastiprinātu aizsardzību, ja pieprasītāja
Puse iesniedz starptautiskās palīdzības pieprasījumu atbilstīgi
32. pantam.
9. Sākoties karadarbībai, konfliktā iesaistītā puse var
steidzami pieprasīt tās jurisdikcijā vai uzraudzībā esošu
kultūras vērtību pastiprinātu aizsardzību, iesniedzot komitejai
šādu pieprasījumu. Komiteja šo pieprasījumu nekavējoties nosūta
visām konfliktā iesaistītajām Pusēm. Šādos gadījumos komiteja
attiecīgo Pušu iebildumus izskata paātrinātā kārtībā. Lēmumu
piešķirt pagaidu pastiprinātu aizsardzību pieņem pēc iespējas
ātri un, neņemot vērā 26. pantu, ar klātesošo un balsojošo
komitejas locekļu četru piektdaļu vairākumu. Pagaidu pastiprinātu
aizsardzību komiteja var piešķirt, gaidot pastiprinātas
aizsardzības piešķiršanas parastās procedūras iznākumu, ja tiek
ievēroti 10. panta a) un c) apakšpunkta noteikumi.
10. Pastiprinātu aizsardzību kultūras vērtībām komiteja
piešķir no brīža, kad tās iekļautas sarakstā.
11. Ģenerāldirektors Apvienoto Nāciju Organizācijas
ģenerālsekretāram un visām Pusēm nekavējoties nosūta paziņojumu
par visiem komitejas lēmumiem iekļaut kultūras vērtības
sarakstā.
12. pants.
Pastiprinātā aizsardzībā esošu kultūras vērtību imunitāte
Konfliktā iesaistītās puses nodrošina pastiprinātā aizsardzībā
esošu kultūras vērtību imunitāti, atturoties tās padarīt par
uzbrukumu objektiem vai šādas vērtības vai to tuvāko apkārtni
jebkādā veidā izmantot militāro darbību atbalstam.
13. pants.
Pastiprinātas aizsardzības zaudēšana
1. Pastiprinātā aizsardzībā esošas kultūras vērtības šādu
aizsardzību zaudē tikai šādā gadījumā:
a) ja šādu aizsardzību aptur vai atceļ atbilstīgi
14. pantam vai
b) ja un tik ilgi, kamēr attiecīgās vērtības to lietojuma dēļ
ir kļuvušas par militāru mērķi.
2. Šī panta 1. daļas b) apakšpunkta apstākļos šādas
vērtības var būt uzbrukuma objekts tikai tad, ja:
a) uzbrukums ir vienīgais praktiski iespējamais līdzeklis
izbeigt 1. daļas b) apakšpunktā minēto vērtību
lietojumu;
b) ir veikti visi praktiski iespējamie piesardzības pasākumi,
izvēloties uzbrukuma līdzekļus un paņēmienus, lai izbeigtu šādu
lietojumu un nepieļautu vai jebkurā gadījumā pēc iespējas
samazinātu kultūras vērtību bojājumus;
c) ja vien apstākļi to ļauj, tūlītējas nepieciešamās
pašaizsardzības dēļ:
i) pavēli par uzbrukumu dod pavēlniecības augstākais
operatīvais līmenis;
ii) pretējās puses spēkiem ar efektīviem līdzekļiem tiek dots
iepriekšējs brīdinājums, pieprasot izbeigt 1. daļas
b) apakšpunktā minēto lietojumu, un
iii) pretējās puses spēkiem tiek dots samērīgs laiks labot
situāciju.
14. pants.
Pastiprinātas aizsardzības apturēšana un atcelšana
1. Ja kultūras vērtības vairs neatbilst kādam no šī protokola
10. pantā minētajiem kritērijiem, komiteja var apturēt to
pastiprinātas aizsardzības statusu vai šo statusu atcelt,
svītrojot attiecīgās kultūras vērtības no saraksta.
2. Šī protokola 12. panta nopietna pārkāpuma gadījumā, ko
rada pastiprinātā aizsardzībā esošu kultūras vērtību izmantošana
militāru darbību atbalstam, komiteja var apturēt to pastiprinātas
aizsardzības statusu. Ja šādi pārkāpumi ir ilgstoši, komiteja
izņēmuma gadījumā var atcelt pastiprinātas aizsardzības statusu,
svītrojot attiecīgās kultūras vērtības no saraksta.
3. Ģenerāldirektors Apvienoto Nāciju Organizācijas
ģenerālsekretāram un visām šī protokola Pusēm nekavējoties nosūta
paziņojumu par visiem komitejas lēmumiem apturēt vai atcelt
kultūras vērtību pastiprinātu aizsardzību.
4. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas komiteja Pusēm dod iespēju
izteikt viedokli.
4. nodaļa.
Kriminālatbildība un jurisdikcija
15. pants.
Šī protokola nopietni pārkāpumi
1. Persona izdara pārkāpumu šī protokola nozīmē, ja tā, ar
nodomu un pārkāpjot Konvenciju vai šo protokolu, veic kādu no šīm
darbībām:
a) padara pastiprinātā aizsardzībā esošu kultūras vērtību par
uzbrukuma objektu;
b) pastiprinātā aizsardzībā esošas kultūras vērtības vai to
tuvāko apkārtni izmanto militāru darbību atbalstam;
c) lielā apjomā iznīcina vai sagrābj kultūras vērtības, kas
aizsargātas saskaņā ar Konvenciju vai šo protokolu;
d) kultūras vērtības, kas aizsargātas saskaņā ar Konvenciju
vai šo protokolu, padara par uzbrukuma objektu;
e) zog, izlaupa vai nelikumīgi piesavinās kultūras vērtības,
kas aizsargātas saskaņā ar Konvenciju, vai vērš pret tām
vandālisma aktus.
2. Katra Puse pieņem tādus pasākumus, kādi var būt
nepieciešami, lai atbilstīgi tās nacionālajiem tiesību aktiem
noteiktu, ka šajā pantā minētie pārkāpumi ir noziedzīgi
nodarījumi, un par šādiem pārkāpumiem nosaka atbilstošus sodus.
To darot, Puses ievēro tiesību un starptautisko tiesību
vispārējos principus, tostarp normas, kas individuālu
kriminālatbildību attiecina arī uz citām personām, ne tikai uz
tām, kas tieši izdara attiecīgo aktu.
16. pants.
Jurisdikcija
1. Neskarot 2. daļu, katra Puse veic nepieciešamos
normatīvos pasākumus, lai par 15. pantā minētajiem
pārkāpumiem noteiktu tās jurisdikciju šādos gadījumos:
a) ja pārkāpums izdarīts attiecīgās valsts teritorijā;
b) ja iespējamais pārkāpuma izdarītājs ir attiecīgās valsts
valstspiederīgais;
c) 15. panta a)-c) apakšpunktā minēto pārkāpumu
gadījumā, ja iespējamais pārkāpuma izdarītājs ir tās
teritorijā.
2. Attiecībā uz jurisdikcijas īstenošanu un neskarot
Konvencijas 28. pantu:
a) šis protokols nenovērš ne individuālas kriminālatbildības
iestāšanos, ne jurisdikcijas īstenošanu atbilstīgi piemērojamām
valsts vai starptautiskajiem tiesību aktiem un neskar
jurisdikcijas īstenošanu atbilstīgi starptautiskajām paražu
tiesībām;
b) izņemot gadījumus, kad valsts, kas nav šī protokola Puse,
atbilstīgi 3. panta 2. daļai pieņem un piemēro tās
noteikumus, to valstu bruņoto spēku locekļiem un
valstspiederīgajiem, kuras nav šī protokola Puse, izņemot tos
valstspiederīgos, kas dien tādas valsts bruņotajos spēkos, kura
ir šī protokola Puse, neiestājas individuāla kriminālatbildība
atbilstīgi šim protokolam, un šis protokols nevar uzlikt
pienākumu noteikt jurisdikciju pār šādām personām vai tās
izdot.
17. pants.
Kriminālvajāšana
1. Puse, kuras teritorijā ir konstatēta 15. panta
1. daļas a)-c) apakšpunktā minēto pārkāpumu iespējamā
izdarītāja klātbūtne, ja tā šo personu neizraida, bez jebkādiem
izņēmumiem un bez pārmērīgas kavēšanās vēršas savās kompetentajās
iestādēs kriminālvajāšanas uzsākšanai atbilstīgi valsts tiesību
aktiem vai attiecīgā gadījumā atbilstīgi attiecīgajām
starptautisko tiesību normām.
2. Ja atbilstīgi, neskarot attiecīgās starptautisko tiesību
normas, ikvienai personai, attiecībā uz kuru tiek veikta
tiesvedība saistībā ar Konvenciju vai šo protokolu, visos
tiesvedības posmos tiek garantēta taisnīga attieksme un taisnīga
tiesa saskaņā ar nacionālajām vai starptautiskajām tiesībām, un
šādai personai nekādā gadījumā nedrīkst sniegt mazāk labvēlīgas
garantijas kā tās, ko paredz starptautiskās tiesības.
18. pants.
Izraidīšana
1. Protokola 15. panta 1. daļas
a)-c) apakšpunktā minētie pārkāpumi ir uzskatāmi par
ietvertiem jebkurā izdošanas līgumā, kas starp jebkurām Pusēm
noslēgts pirms šī protokola stāšanās spēkā, kā pārkāpumi, par
kuriem var piemērot izdošanu. Puses apņemas ietvert šādus
pārkāpumus katrā izdošanas līgumā, kas turpmāk tiks noslēgts
starp tām.
2. Ja Puse, kas izdošanu saista ar nosacījumu, ka ir noslēgts
līgums, saņem pieprasījumu par izdošanu no citas Puses, ar kuru
tai nav noslēgts izdošanas līgums, tad pieprasījumu saņēmusī Puse
var pēc saviem ieskatiem uzskatīt šo protokolu par izdošanas
tiesisko pamatu attiecībā uz pārkāpumiem, kuri minēti
15. panta 1. daļas a)-c) apakšpunktā.
3. Puses, kas izdošanu nesaista ar nosacījumu, ka ir noslēgts
līgums, atzīst 15. panta 1. daļas
a)-c) apakšpunktā minētos pārkāpumus par pārkāpumiem, par
kuriem tās var savā starpā piemērot izdošanu, ievērojot
pieprasījumu saņēmušās Puses tiesību normu nosacījumus.
4. Ja nepieciešams, izdošanas nolūkos starp pusēm uzskata, ka
15. panta 1. daļas a)-c) apakšpunktā minētie
pārkāpumi ir izdarīti ne tikai vietā, kur tie veikti, bet arī to
Pušu teritorijā, kuras ir noteikušas jurisdikciju atbilstīgi
16. panta 1. daļai.
19. pants.
Savstarpēja juridiska palīdzība
1. Puses viena otrai sniedz pēc iespējas plašāko palīdzību
saistībā ar izmeklēšanu, kriminālprocesu vai izdošanas procedūru,
kas ierosināta par 15. pantā minētajiem pārkāpumiem, tostarp
palīdzību to rīcībā esošo pierādījumu iegūšanai, kas nepieciešami
šīm procedūrām.
2. Šī panta 1. daļā noteiktos pienākumus Puses pilda
atbilstīgi visiem nolīgumiem vai saskaņā ar citu vienošanos par
savstarpēju juridisko palīdzību, kas var būt starp tām noslēgti.
Ja šādu līgumu vai vienošanās nav, Puses palīdzību viena otrai
sniedz atbilstīgi saviem nacionālajiem tiesību aktiem.
20. pants.
Atteikuma iemesli
1. Izdošanas nolūkā 15. panta 1. daļas
a)-c) apakšpunktā minētos pārkāpumus un savstarpējas
juridiskās palīdzības nolūkā 15. pantā minētos pārkāpumus
neuzskata par politiskiem noziegumiem, par pārkāpumiem, kas
saistīti ar politiskiem noziegumiem, vai par pārkāpumiem, kas
izdarīti politisku motīvu dēļ. Tāpēc ar šādiem pārkāpumiem
saistītu pieprasījumu par izdošanu vai savstarpējas juridiskās
palīdzības pieprasījumu nevar noraidīt tikai tā iemesla dēļ, ka
tas attiecas uz politisku noziegumu vai uz pārkāpumu, kas
saistīts ar politisku noziegumu, vai uz pārkāpumu, kas izdarīts
politisku motīvu dēļ.
2. Nevienu šī protokola noteikumu nevar interpretēt tā, ka tas
uzliek pienākumu izdot vai sniegt savstarpēju juridisko
palīdzību, ja pieprasījumu saņēmušai Pusei ir pamatots iemesls
uzskatīt, ka pieprasījums par izdošanu saistībā ar 15. panta
1. daļas a)-c) apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem vai
savstarpējas juridiskās palīdzības pieprasījums attiecībā uz
15. pantā minētajiem pārkāpumiem ir iesniegts, lai pret kādu
personu veiktu kriminālvajāšanu vai lai to sodītu rases,
reliģiskas pārliecības, valstspiederības, etniskās izcelsmes vai
politisko uzskatu dēļ, vai ja attiecīgais pieprasījums šīs
personas situācijai nodarītu kaitējumu jebkura minētā iemesla
dēļ.
21. pants.
Pasākumi attiecībā uz citiem pārkāpumiem
Neskarot Konvencijas 28. pantu, katra Puse veic tādus
normatīvos, administratīvos vai disciplināros pasākumus, kādi var
būt nepieciešami, lai izbeigtu šādus aktus, ja tos veic ar
nodomu:
a) izmantot kultūras vērtību jebkādā veidā, kas pārkāpj
Konvenciju vai šo protokolu;
b) nelikumīgi izvest kultūras vērtību, citādi pārvietot vai
nodot īpašumtiesības no okupētās teritorijas, pārkāpjot
Konvenciju vai šo protokolu.
5. nodaļa.
Kultūras vērtību aizsardzība tādu bruņotu konfliktu gadījumā, kas
nav starptautisks
22. pants.
Bruņoti konflikti, kas nav starptautiski
1. Šo protokolu piemēro bruņota konflikta gadījumā, kas nav
starptautisks un kas izceļas kādas Puses teritorijā.
2. Protokolu nepiemēro iekšēju nekārtību un saspīlējumu
situācijās, piemēram, nemieru gadījumā, atsevišķu vai sporādisku
vardarbības aktu vai citu līdzīga veida aktu gadījumā.
3. Ne uz vienu šī protokola noteikumu nevar atsaukties, lai
aizskartu kādas valsts suverenitāti vai kādas valdības atbildību
ar visiem likumīgajiem līdzekļiem saglabāt vai atjaunot
sabiedrisko kārtību attiecīgajā valstī vai aizsargāt nacionālo
vienotību un valsts teritoriālo integritāti.
4. Neviens šī protokola noteikums neskar tās Puses prioritāro
jurisdikciju pār 15. pantā minētajiem pārkāpumiem, kuras
teritorijā izcēlies bruņots konflikts, kas nav starptautisks.
5. Ne uz vienu šī protokola noteikumu nevar atsaukties, lai
attaisnotu tiešu vai netiešu iejaukšanos bruņotajā konfliktā
jebkāda iemesla dēļ vai tās Puses iekšlietās vai ārlietās, kuras
teritorijā izcēlies attiecīgais konflikts.
6. Šī protokola piemērošana 1. daļā minētajām situācijām
neietekmē konflikta pušu juridisko statusu.
7. UNESCO var piedāvāt konfliktā iesaistītajām pusēm savus
pakalpojumus.
6. nodaļa.
Institucionāli jautājumi
23. pants.
Pušu sanāksme
1. Pušu sanāksmi sasauc vienlaikus ar UNESCO ģenerālo
konferenci un koordinēti ar Augsto līgumslēdzēju pušu sanāksmi,
ja to sasauc ģenerāldirektors.
2. Pušu sanāksme pieņem savu reglamentu.
3. Pušu sanāksmei ir šādi uzdevumi:
a) ievēlēt komitejas locekļus atbilstīgi 24. panta
1. daļai;
b) apstiprināt pamatnostādnes, ko komiteja izstrādā atbilstīgi
27. panta 1. daļas a) apakšpunktam;
c) nodrošināt pamatnostādnes un pārraudzīt to, kā komiteja
izmanto fondu;
d) izskatīt ziņojumu, ko komiteja iesniedz atbilstīgi
27. panta 1. daļas d) apakšpunktam;
e) apspriest visas problēmas, kas attiecas uz šī protokola
piemērošanu, un attiecīgā gadījumā sniegt ieteikumus.
4. Pēc vismaz vienas piektās daļas Pušu pieprasījuma
ģenerāldirektors sasauc Pušu ārkārtas sanāksmi.
24. pants.
Komiteja kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta
gadījumā
1. Ar šo izveido komiteju kultūras vērtību aizsardzībai
bruņota konflikta gadījumā. Tās sastāvā ir divpadsmit Puses, ko
ievēl Pušu sanāksme.
2. Komiteja vienreiz gadā sanāk kārtējā sesijā un ikreiz, kad
tā uzskata, ka tas ir nepieciešams, - ārkārtas sesijās.
3. Nosakot komitejas sastāvu, Puses tiecas nodrošināt dažādo
pasaules reģionu un kultūru taisnīgu pārstāvību.
4. Puses komitejas locekļi par saviem pārstāvjiem izvēlas
personas, kas ir kvalificētas kultūras mantojuma, aizsardzības
vai starptautisko tiesību jomā, un tās, savstarpēji
apspriežoties, cenšas nodrošināt, lai komitejā kopumā būtu
atbilstoši speciālisti visās šajās jomās.
25. pants.
Pilnvaru termiņš
1. Pusi komitejā ievēl uz četriem gadiem, un to atkārtoti var
ievēlēt tikai vienu reizi.
2. Neņemot vērā 1. daļas noteikumus, pilnvaru termiņš
pusei no tiem komitejas locekļiem, kurus ievēl pirmajās
vēlēšanās, beidzas tās Pušu sanāksmes kārtējās sesijas beigās,
kura ir pēc sesijas, kurā tie ievēlēti. Šos komitejas locekļus
pēc pirmajām vēlēšanām izlozē šīs Pušu sanāksmes
priekšsēdētājs.
26. pants.
Reglaments
1. Komiteja pieņem savu reglamentu.
2. Kvorumu veido komitejas locekļu vairākums. Komitejas
lēmumus pieņem ar balsojošo komitejas locekļu divu trešdaļu
vairākumu.
3. Puses nepiedalās balsošanā par jebkādiem lēmumiem, kas
attiecas uz kultūras vērtībām, kuras skar bruņots konflikts, kurā
tās ir kāda no Pusēm.
27. pants.
Uzdevumi
1. Komitejai ir šādi uzdevumi:
a) izstrādāt pamatnostādnes šī protokola piemērošanai;
b) piešķirt, apturēt vai atcelt pastiprinātu aizsardzību
kultūras vērtībām un noteikt, uzturēt un veicināt Starptautisko
pastiprināti aizsargāto kultūras vērtību sarakstu;
c) uzraudzīt un pārraudzīt šī protokola piemērošanu un
veicināt pastiprinātā aizsardzībā esošu kultūras vērtību
noteikšanu;
d) izskatīt Pušu ziņojumus un sniegt par tiem savu atzinumu,
lūgt precizējums, ja nepieciešams, un Pušu sanāksmei sagatavot
savu ziņojumu par šī protokola īstenošanu;
e) pieņemt un izskatīt starptautiskās palīdzības
pieprasījumus, ko iesniedz atbilstīgi 32. pantam;
f) lemt par fonda izmantošanu;
g) veikt jebkādus citus uzdevumus, ko tai var uzdot Pušu
sanāksme.
2. Komitejas uzdevumus veic sadarbībā ar ģenerāldirektoru.
3. Komiteja sadarbojas ar starptautiskajām un valstu
valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām, kuru mērķi ir
līdzīgi Konvencijas, Pirmā protokola un šī protokola mērķiem. Lai
palīdzētu tās uzdevumu izpildē, komiteja uz savām sanāksmēm
padomdevēju lomā var aicināt ievērojamas profesionālas
organizācijas, piemēram, tās, kurām ir oficiālas attiecības ar
UNESCO, tostarp Starptautisko zilā vairoga komiteju (ICBS)
un tās struktūrvienībām. Padomdevēju lomā var aicināt arī
Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas
pētījumu centra (Romas centrs) (ICCROM) un Starptautiskā
sarkanā krusta komitejas (SSKK) pārstāvjus.
28. pants.
Sekretariāts
Komitejai palīdz UNESCO sekretariāts, kas sagatavo komitejas
dokumentus un tās sanāksmju darba kārtību un ir atbildīgs par tās
lēmumu īstenošanu.
29. pants.
Fonds kultūras vērtību aizsardzībai bruņota konflikta
gadījumā
1. Ar šo izveido fondu šādiem nolūkiem:
a) sniegt finansiālo vai cita veida palīdzību, lai atbalstītu
sagatavošanas vai cita veida pasākumus, kas miera laikā inter
alia jāveic atbilstīgi 5. pantam, 10. panta
b) apakšpunktam un 30. pantam, un
b) sniegt finansiālo vai cita veida palīdzību saistībā ar
ārkārtas, pagaidu vai cita veida pasākumiem, kas jāveic, lai
kultūras vērtības aizsargātu bruņota konflikta gadījumā vai tad
kad pēc karadarbības beigām tās nekavējoties pārvieto atpakaļ
inter alia atbilstīgi 8. panta
a) apakšpunktam.
2. Fondu atbilstīgi UNESCO finanšu reglamenta noteikumiem
veido kā ieguldījumu fondu.
3. Izmaksas no fonda veic tikai tiem mērķiem, par kuriem
komiteja nolemj atbilstīgi 23. panta 3. daļas
c) apakšpunktā minētajām pamatnostādnēm. Komiteja var
pieņemt iemaksas, ko paredzēts izmantot tikai konkrētai
programmai vai projektam, ja komiteja ir nolēmusi šādu programmu
vai projektu īstenot.
4. Fonda kapitālu veido:
a) Pušu brīvprātīgās iemaksas;
b) iemaksas, ziedojumi vai novēlējumi, ko izdarījušas:
i) citas valstis;
ii) UNESCO vai citas Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas
organizācijas;
iii) citas valstiskas vai nevalstiskas organizācijas un
iv) valsts vai privātas struktūras vai fiziskas personas;
c) procenti, ko maksā par fonda līdzekļiem;
d) savāktie līdzekļi un ieņēmumi no pasākumiem, kas organizēti
fonda labā, un
e) visi citi resursi, ko atļauj fondam piemērojamās
pamatnostādnes.
7. nodaļa.
Informācijas izplatīšana un starptautiskā palīdzība
30. pants.
Izplatīšana
1. Puses ar atbilstošiem līdzekļiem un jo īpaši ar izglītības
un informācijas programmām tiecas stiprināt visu savu iedzīvotāju
izpratni un cieņu pret kultūras vērtībām.
2. Puses pēc iespējas plašāk izplata šo protokolu gan miera
laikā, gan bruņota konflikta laikā.
3. Visām militārajām vai civilajām varas iestādēm, kas bruņota
konflikta laikā uzņemas atbildību attiecībā uz šī protokola
piemērošanu, pilnībā jāzina tā teksts. Šim nolūkam Puses
atbilstīgi:
a) iekļauj pamatnostādnes un instrukcijas par kultūras vērtību
aizsardzību savā militārajā reglamentā;
b) sadarbībā ar UNESCO un attiecīgajām valstiskajām un
nevalstiskajām organizācijām izstrādā un īsteno miera laika
mācības un izglītības programmas;
c) ar ģenerāldirektora starpniecību viena otrai nosūta
informāciju par tiesību aktiem, administratīvajiem noteikumiem un
pasākumiem, kas veikti atbilstīgi a) un b) apakšpunktam;
d) ar ģenerāldirektora starpniecību viena otrai pēc iespējas
savlaicīgi nosūta informāciju par tiesību aktiem un
administratīvajiem noteikumiem, ko tās pieņēmušas, lai
nodrošinātu šī protokola piemērošanu.
31. pants.
Starptautiskā sadarbība
Šī protokola nopietnu pārkāpumu gadījumā Puses apņemas
rīkoties - kopīgi ar komitejas starpniecību vai atsevišķi -,
sadarbojoties ar UNESCO un Apvienoto Nāciju Organizāciju un
atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem.
32. pants.
Starptautiskā palīdzība
1. Puse komitejai var pieprasīt starptautisku palīdzību
attiecībā uz pastiprinātu aizsardzību esošām kultūras vērtībām,
kā arī palīdzību attiecībā uz 10. pantā minēto tiesību aktu,
administratīvo noteikumu un pasākumu sagatavošanu, izstrādi un
īstenošanu.
2. Konfliktā iesaistītā puse, kas nav šī protokola Puse, bet
kas atbilstīgi 3. panta 2. daļai pieņem un piemēro tā
noteikumus, var komitejai pieprasīt atbilstošu starptautisku
palīdzību.
3. Komiteja pieņem noteikumus par starptautiskās palīdzības
pieprasījumu iesniegšanu un nosaka šīs starptautiskās palīdzības
iespējamos veidus.
4. Puses tiek mudinātas ar komitejas starpniecību sniegt
jebkādu tehnisko palīdzību Pusēm vai konfliktā iesaistītajām
pusēm, kas to pieprasa.
33. pants.
UNESCO palīdzība
1. Puse var vērsties pie UNESCO un pieprasīt tehnisko
palīdzību kultūras vērtību aizsardzības organizēšanai, jo īpaši
attiecībā uz sagatavošanas pasākumiem kultūras vērtību
aizsargāšanai, profilakses un organizatoriskiem pasākumiem
ārkārtas situācijās un valsts kultūras vērtību nacionālā
uzskaitījuma sagatavošanai vai saistībā ar jebkādām citām
problēmām, kas radušās, piemērojot šo protokolu. UNESCO šādu
palīdzību piešķir atbilstoši apjomam, ko nosaka tās programma un
tās līdzekļi.
2. Puses tiek mudinātas sniegt tehnisko palīdzību divpusējā
vai daudzpusējā līmenī.
3. UNESCO ir pilnvarota pēc savas iniciatīvas Pusēm iesniegt
priekšlikumus par šiem jautājumiem.
8. nodaļa.
Šī protokola izpilde
34. pants.
Aizstāvošās valstis
Šo protokolu piemēro sadarbojoties ar aizstāvošajām valstīm,
kas ir atbildīgas par konfliktā iesaistīto pušu interešu
aizsardzību.
35. pants.
Samierināšanas procedūra
1. Aizstāvošās valstis piedāvā savu starpniecību visos
gadījumos, kad tās uzskata, ka tas ir kultūras vērtību interesēs,
jo īpaši tad, ja starp konfliktā iesaistītajām pusēm ir
domstarpības par šī protokola noteikumu piemērošanu vai
interpretāciju.
2. Šim nolūkam katra no aizstāvošajām valstīm pēc vienas Puses
vai ģenerāldirektora uzaicinājuma, vai arī pēc savas iniciatīvas
var konfliktā iesaistītajām pusēm ierosināt sasaukt to pārstāvju,
jo īpaši par kultūras vērtību atbildīgo varas iestāžu sanāksmi,
ja nepieciešams, tās valsts teritorijā, kas nav konfliktā
iesaistītā puse. Konfliktā iesaistītajām pusēm ir pienākums
atbildēt uz tām iesniegtajiem priekšlikumiem par sanāksmi.
Aizstāvošās valstis konfliktā iesaistīto pušu apstiprināšanai
izraugās personu, kas ir tādas valsts valstspiederīgais, kura nav
konfliktā iesaistītā puse, vai personu, ko izraudzījies
ģenerāldirektors, un šo personu priekšsēdētāja lomā aicina
piedalīties minētajā sanāksmē.
36. pants.
Mierizlīguma procedūra, ja nav aizstāvošo valstu
1. Tāda konflikta gadījumā, kurā nav izraudzītas aizstāvošās
valstis, ģenerāldirektors var piedāvāt savu starpniecību vai
rīkoties, izmantojot jebkādu citu mierizlīguma procedūru vai
starpniecības veidu, lai atrisinātu attiecīgās domstarpības.
2. Pēc vienas Puses vai ģenerāldirektora uzaicinājuma
komitejas priekšsēdētājs var ierosināt konfliktā iesaistītajām
pusēm, ja nepieciešams, sasaukt to pārstāvju, jo īpaši par
kultūras vērtību atbildīgo varas iestāžu, sanāksmi tās valsts
teritorijā, kas nav konfliktā iesaistītā puse.
37. pants.
Tulkojumi un ziņojumi
1. Puses šo protokolu tulko savā oficiālajā valodā un šos
oficiālos tulkojumus nosūta ģenerāldirektoram.
2. Puses ik pēc četriem gadiem komitejai iesniedz ziņojumu par
šī protokola īstenošanu.
38. pants.
Valstu atbildība
Neviens no šī protokola noteikumiem attiecībā uz personu
kriminālatbildību neskar valstu atbildību saskaņā ar
starptautiskajām tiesībām, tostarp pienākumu sniegt
reparācijas.
9. nodaļa.
Nobeiguma noteikumi
39. pants.
Valodas
Šis protokols ir sagatavots angļu, arābu, franču, krievu,
ķīniešu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz
autentiski.
40. pants.
Parakstīšana
Šī protokola datums ir 1999. gada 26. marts. Tas ir
atvērts parakstīšanai visām Augstajām līgumslēdzējām pusēm Hāgā
no 1999. gada 17. maija līdz 1999. gada
31. decembrim.
41. pants.
Ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana
1. Augstās līgumslēdzējas puses, kas parakstījušas šo
protokolu, atbilstīgi savām attiecīgajām konstitucionālajām
procedūrām to ratificē, pieņem vai apstiprina.
2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus
deponē ģenerāldirektoram.
42. pants.
Pievienošanās
1. Citas Augstas līgumslēdzējas puses šim protokolam var
pievienoties no 2000. gada 1. janvāra.
2. Pievienošanos veic, deponējot pievienošanās dokumentu
ģenerāldirektoram.
43. pants.
Stāšanās spēkā
1. Šis protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad
deponēti divdesmit ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas
vai pievienošanās dokumenti.
2. Pēc tam attiecībā uz katru Pusi tas stājas spēkā trīs
mēnešus pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās dokumenta deponēšanas.
44. pants.
Stāšanās spēkā bruņota konflikta gadījumā
Konvencijas 18. un 19. pantā minētajās situācijās šī
protokola ratifikācija, pieņemšana vai apstiprinājums, vai
pievienošanās šim protokolam, ko Puses deponējušas pirms vai pēc
karadarbības vai okupācijas sākuma, stājas spēkā nekavējoties.
Šādos gadījumos ģenerāldirektors nosūta 46. pantā minētos
paziņojumus, izmantojot visātrāko saziņas veidu.
45. pants.
Denonsēšana
1. Katra Puse var šo protokolu denonsēt.
2. Par denonsēšanu paziņo ar rakstisku dokumentu, kuru deponē
ģenerāldirektoram.
3. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc denonsēšanas
dokumenta saņemšanas. Tomēr, ja, šim periodam beidzoties, Puse,
kas paziņojusi par denonsēšanu, ir iesaistīta kādā bruņotā
konfliktā, denonsēšana nestājas spēkā līdz karadarbības beigām
vai līdz brīdim, kad ir pabeigti kultūras vērtību repatriācijas
pasākumi, atkarībā no tā, kas notiek vēlāk.
46. pants.
Paziņojumi
Ģenerāldirektors informē visas Augstās līgumslēdzējas puses,
kā arī Apvienoto Nāciju Organizāciju par visu 41. un
42. pantā paredzēto ratifikācijas, pieņemšanas,
apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu un par 45. pantā
paredzēto denonsēšanas dokumentu deponēšanu.
47. pants.
Reģistrācija Apvienoto Nāciju Organizācijā
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu
102. pantu šo protokolu pēc ģenerāldirektora pieprasījuma
reģistrē Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā.
TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, attiecīgie pilnvarotie
ir parakstījuši šo protokolu.
PIEŅEMTS Hāgā 1999. gada divdesmit sestajā martā vienā
eksemplārā, kuru deponē UNESCO arhīvā un kura apliecinātas
kopijas nosūta visām Augstajām līgumslēdzējām pusēm.