LĪGUMS PAR DRAUDZĪBU UN SADARBĪBU
DIENVIDAUSTRUMU ĀZIJĀ
PREAMBULA
Augstās līgumslēdzējas puses,
APZINOTIES pastāvošās vēsturiskās, ģeogrāfiskās un kultūras
saites, kas vienojušas to tautas;
APŅĒMUŠĀS veicināt reģionālo mieru un stabilitāti, ievērojot
taisnīgumu un tiesiskumu un stiprinot noturību reģiona iekšējās
attiecībās;
TIECOTIES stiprināt mieru, draudzību un savstarpējo sadarbību
jautājumos, kas skar Dienvidaustrumu Āziju, saskaņā ar Apvienoto
Nāciju Organizācijas Statūtu garu un principiem, Desmit
principiem, kas pieņemti Āzijas un Āfrikas konferencē Bandungā
1955. gada 25. aprīlī, Deklarāciju par Dienvidaustrumu Āzijas
valstu asociācijas izveidošanu, kas parakstīta Bangkokā 1967.
gada 8. augustā, un Deklarāciju, kas parakstīta Kualalumpurā
1971. gada 27. novembrī;
PĀRLIECĪBĀ, ka domstarpību vai strīdu izšķiršana starp to
valstīm jāreglamentē ar racionālām, efektīvām un pietiekami
elastīgām procedūrām, novēršot negatīvu attieksmi, kas varētu
apdraudēt vai kavēt sadarbību;
TICOT nepieciešamībai sadarboties ar visām miermīlīgām valstīm
gan Dienvidaustrumu Āzijā, gan ārpus tās, lai pasaulē veicinātu
mieru, stabilitāti un saskaņu;
SVINĪGI VIENOJAS noslēgt Līgumu par draudzību un
sadarbību.
I NODAĻA
MĒRĶIS UN PRINCIPI
1. pants
Šā līguma mērķis ir veicināt ilgstošu mieru, noturīgu
draudzību un sadarbību starp Augsto līgumslēdzēju pušu tautām,
lai stiprinātu to spēku un solidaritāti un veidotu ciešākas
savstarpējās attiecības.
2. pants
Savstarpējās attiecībās Augstās līgumslēdzējas puses ievēro
šādus pamatprincipus:
a) savstarpēja cieņa pret visu valstu neatkarību,
suverenitāti, vienlīdzību, teritoriālo integritāti un nacionālo
identitāti;
b) ikvienas valsts tiesības pastāvēt kā neatkarīgai valstij
bez ārējas iejaukšanās, graujošas darbības vai piespiešanas;
c) neiejaukšanās vienai otras iekšējās lietās;
d) domstarpību vai strīdu risināšana mierīgā ceļā;
e) atteikšanās no spēka draudiem vai spēka lietošanas;
f) efektīva savstarpējā sadarbība.
II NODAĻA
DRAUDZĪBA
3. pants
Lai īstenotu šā līguma mērķi, Augstās līgumslēdzējas puses
cenšas veidot un stiprināt tradicionālās, kultūras un vēsturiskās
draudzības saiknes, labas kaimiņattiecības un sadarbību, kas tās
vieno, un godprātīgi pilda pienākumus, ko tās uzņēmušās ar šo
līgumu. Lai veicinātu savstarpējo sapratni, Augstās
līgumslēdzējas puses sekmē un atvieglo sakarus un saskarsmi savu
tautu starpā.
III NODAĻA
SADARBĪBA
4. pants
Augstās līgumslēdzējas puses veicina aktīvu sadarbību
ekonomikas, sociālajā, kultūras, tehniskajā, zinātnes un valsts
pārvaldes jomā, kā arī jautājumos, kas skar kopīgus ideālus un
centienus nodrošināt starptautisko mieru un stabilitāti reģionā,
un citos kopīgu interešu jautājumos.
5. pants
Saskaņā ar 4. pantu Augstās līgumslēdzējas puses gan
daudzpusējā, gan divpusējā līmenī pieliek visas pūles,
pamatojoties uz vienlīdzības, nediskriminācijas un savstarpēja
labuma principiem.
6. pants
Augstās līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai paātrinātu
ekonomisko izaugsmi reģionā ar mērķi stiprināt pamatu
Dienvidaustrumu Āzijas valstu kopienai, kurā valda pārticība un
miers. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses savu tautu
savstarpējam labumam sekmē lauksaimniecības un rūpniecības nozaru
potenciāla pilnīgāku izmantošanu, tirdzniecības paplašināšanu un
ekonomikas infrastruktūras pilnveidošanu. Šajā saistībā tās
turpina izmantot visas iespējas ciešai un abpusēji izdevīgai
sadarbībai ar citām valstīm, kā arī ar starptautiskajām un
reģionālajām organizācijām ārpus reģiona.
7. pants
Lai panāktu sociālo taisnīgumu un celtu reģiona tautu dzīves
līmeni, Augstās līgumslēdzējas puses pastiprina ekonomisko
sadarbību. Šajā nolūkā Augstās līgumslēdzējas puses pieņem
atbilstīgas reģionālās stratēģijas ekonomikas attīstībai un
savstarpējai palīdzībai.
8. pants
Augstās līgumslēdzējas puses cenšas veidot ciešāko sadarbību
iespējami plašā mērogā un sniegt savstarpējo palīdzību,
nodrošinot mācību un pētniecības iespējas sociālajā, kultūras,
tehniskajā, zinātnes un valsts pārvaldes jomā.
9. pants
Augstās līgumslēdzējas puses tiecas veicināt sadarbību, lai
sekmētu mieru, saskaņu un stabilitāti reģionā. Šajā nolūkā
Augstās līgumslēdzējas puses regulāri sazinās un apspriežas par
starptautiskiem un reģionāliem jautājumiem, lai saskaņotu savu
nostāju, rīcību un politiku.
10. pants
Neviena no Augstajām līgumslēdzējām pusēm nekādā veidā
nepiedalās darbībās, kas apdraud citas Augstās līgumslēdzējas
puses politisko un ekonomisko stabilitāti, suverenitāti vai
teritoriālo integritāti.
11. pants
Lai saglabātu savu nacionālo identitāti, Augstās
līgumslēdzējas puses cenšas stiprināt savu valstu noturību
politiskajā, ekonomiskajā, sociālās un kultūras, kā arī drošības
jomā atbilstoši saviem ideāliem un centieniem bez ārējas
iejaukšanās un iekšējām graujošām darbībām.
12. pants
Tiecoties panākt reģiona labklājību un drošību, Augstās
līgumslēdzējas puses sadarbojas visās jomās, lai veicinātu
reģiona noturību, kura balstīta uz pašpaļāvības,
pašpietiekamības, savstarpējas cieņas, sadarbības un
solidaritātes principiem, kas ir pamats stiprai un dzīvotspējīgai
Dienvidaustrumu Āzijas valstu kopienai.
IV NODAĻA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA MIERĪGĀ CEĻĀ
13. pants
Augstās līgumslēdzējas puses apliecina apņēmību un rīkojas
labā ticībā, lai novērstu strīdu rašanos. Ja rodas strīdi
jautājumos, kas tās skar tieši, jo īpaši strīdi, kas traucētu
mieram un saskaņai reģionā, tās atturas no spēka draudiem vai
spēka lietošanas un šādus strīdus savā starpā vienmēr risina
draudzīgu sarunu ceļā.
14. pants
Lai strīdus izšķirtu reģionālu procesu ietvaros, Augstās
līgumslēdzējas puses izveido pastāvīgu Augsto padomi, kurā katru
Augsto līgumslēdzēju pusi pārstāv ministra līmeņa pārstāvis, lai
izvērtētu tos strīdus vai situācijas, kas traucētu mieram un
saskaņai reģionā.
15. pants
Ja tiešās sarunās neizdodas panākt risinājumu, Augstā padome
izskata strīdu vai situāciju un iesaistītajām pusēm iesaka
piemērotus strīda izšķiršanas līdzekļus, piemēram, starpniecību,
mediāciju, izmeklēšanu vai samierināšanu. Tomēr Augstā padome var
piedāvāt savu starpniecību vai, strīdā iesaistītajām pusēm
vienojoties, darboties kā mediācijas, izmeklēšanas vai
samierināšanas komiteja. Ja Augstā padome to uzskata par
nepieciešamu, tā iesaka atbilstošus pasākumus, lai nepieļautu
strīda vai situācijas saasināšanos.
16. pants
Šajā nodaļā iepriekš izklāstītos noteikumus strīdam nepiemēro,
ja vien visas strīdā iesaistītās puses nav vienojušās par to
piemērošanu. Tomēr tas neliedz citām Augstajām līgumslēdzējām
pusēm, kuras nav strīdā iesaistītās puses, sniegt visu iespējamo
palīdzību šā strīda izšķiršanā. Strīdā iesaistītajām pusēm šādi
palīdzības piedāvājumi jāuztver labvēlīgi.
17. pants
Šā līguma noteikumi neliedz izmantot Apvienoto Nāciju
Organizācijas Statūtu 33. panta pirmajā punktā paredzētos
miermīlīgas strīdu izšķiršanas līdzekļus. Augstās līgumslēdzējas
puses, kas ir strīdā iesaistītās puses, jāmudina censties
atrisināt strīdu draudzīgu sarunu ceļā, pirms tās izmanto citas
Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos paredzētās
procedūras.
V NODAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
18. pants
Šo līgumu paraksta Indonēzijas Republika, Malaizija, Filipīnu
Republika, Singapūras Republika un Taizemes Karaliste. Šo līgumu
ratificē saskaņā ar katras parakstītājvalsts noteikto
konstitucionālo procedūru.
Šim līgumam var pievienoties arī citas Dienvidaustrumu Āzijas
valstis.
19. pants
Šis līgums stājas spēkā dienā, kad parakstītājvalstu valdībām,
kuras noteiktas par šā līguma un ratifikācijas vai pievienošanās
dokumentu depozitāriem, ir ticis deponēts piektais ratifikācijas
dokuments.
20. pants
Šis līgums ir izstrādāts Augsto līgumslēdzēju pušu oficiālajās
valodās, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Tiek sagatavots
kopīgi saskaņots šā līguma teksta tulkojums angļu valodā.
Jebkādas vienotā teksta interpretācijas atšķirības atrisina
pārrunu ceļā.
TO APLIECINOT, Augstās līgumslēdzējas puses ir parakstījušas
šo līgumu un tam uzspiedušas savus zīmogus.
Denpasarā, Bali salā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit sestā
gada divdesmit ceturtajā februārī.
|
Untuk Republik Indonesia
Bagi Pihak Republik Indonesia
Para sa Republika ng lndonesya
Indonēzijas Republikas vārdā -
|

Suharto [Soeharto],
prezidents
|
|
Untuk Malaysia
Bagi Pihak Malaysia
Para sa Malaysia
Malaizijas vārdā -
|

Datuks Huseins Onns [Hussein
Onn],
ministru prezidents
|
|
Untuk Republik Pilipina
Bagi Pihak Republik Filipina
Para sa Republika ng Pilipinas
Filipīnu Republikas vārdā -
|

Ferdinands E. Markoss [Fordinand E.
Marcos],
prezidents
|
|
Untuk Republik Singapura
Bagi Pihak Republik Singapura
Para sa Republika ng Singapore

Singapūras Republikas vārdā -
|

Lī Kuans Jū [Lee Kuan Yew],
ministru prezidents
|
|
Untuk Kerajaan Thailand
Bagi Pihak Thailand
Para sa Kaharian ng Thailand
Taizemes Karalistes vārdā -
|

Kukrits Pramojs [Kukrit
Pramoj],
ministru prezidents
|