Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījums Enerģētikas likumā

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20. nr.; 2000, 17. nr.; 2001, 12. nr.; 2005, 8., 13. nr.; 2008, 14. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 106. nr.; 2011, 36., 161. nr.; 2012, 186. nr.; 2014, 60. nr.; 2016, 37., 52. nr.; 2018, 76. nr.; 2019, 212., 214., 240. nr.; 2021, 22. nr.; 2022, 78.A, 137.A, 144. nr.; 2023, 231., 247. nr.; 2024, 67., 124., 181.A, 242. nr.; 2025, 124. nr.; 2026, 40. nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants

(1) Sistēmas operators, siltumenerģijas ražotājs un elektroenerģijas ražotājs, kura īpašumā vai valdījumā ir hidroelektrostacija ar jaudu 240 MW un vairāk vai koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu 150 MW un vairāk, nosaka amata vietas vai darbiniekus, kuru amata vai darba pienākumi ir tieši saistīti ar attiecīgās sistēmas vai enerģijas ražošanas objekta darbības nodrošināšanu, bojājumu novēršanu un darbības atjaunošanu gaisa telpas apdraudējuma, terorisma draudu vai terorakta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā.

(2) Ja ir izsūtīts agrīnās brīdināšanas paziņojums par gaisa telpas apdraudējumu, saņemta kompetentās institūcijas informācija par terorisma draudiem vai noticis terorakts, valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija vai izņēmuma stāvoklis, sistēmas operators, siltumenerģijas ražotājs un elektroenerģijas ražotājs, kura īpašumā vai valdījumā ir hidroelektrostacija ar jaudu 240 MW un vairāk vai koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu 150 MW un vairāk, nodrošina šā panta pirmajā daļā minētajās amata vietās nodarbināto personu vai darbinieku gatavību veikt neatliekamos darba pienākumus, ja nepieciešams novērst attiecīgās sistēmas vai enerģijas ražošanas objekta bojājumus vai atjaunot to darbību.

(3) Sistēmas operators, siltumenerģijas ražotājs un elektroenerģijas ražotājs, kura īpašumā vai valdījumā ir hidroelektrostacija ar jaudu 240 MW un vairāk vai koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu 150 MW un vairāk, nodrošina darbiniekus, kuri gaisa telpas apdraudējuma, terorisma draudu vai terorakta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā veic darba pienākumus paaugstināta riska apstākļos, ar atbilstošiem un konkrētajiem darba pienākumiem piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.

(4) Ja ir notikusi katastrofa, kas saistīta ar enerģijas ražošanas, pārvades, sadales vai uzglabāšanas infrastruktūru, tajā skaitā katastrofa, ko izraisījis terorakts vai kas notikusi gaisa telpas apdraudējuma laikā pēc agrīnās brīdināšanas paziņojuma izsūtīšanas, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, sistēmas operators, siltumenerģijas ražotājs un elektroenerģijas ražotājs, kura īpašumā vai valdījumā ir hidroelektrostacija ar jaudu 240 MW un vairāk vai koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu 150 MW un vairāk, var nodarbināt darbiniekus virsstundu darbā, pārsniedzot Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, ja tas nepieciešams katastrofas seku novēršanai, sistēmas vai enerģijas ražošanas objekta bojājumu novēršanai vai darbības atjaunošanai.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajos gadījumos nodarbinātā darbinieka kopējais darba laiks, ieskaitot virsstundu darbu, nedrīkst pārsniegt 60 stundas nedēļā. Par virsstundu darbu nosaka piemaksu 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes un par nakts darbu - 50 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Darba devējs nodrošina darbiniekam pienācīgu atpūtas laiku, ievēro darba aizsardzības prasības un organizē darbu tā, lai neradītu apdraudējumu darbinieka drošībai un veselībai, ņemot vērā darba raksturu, slodzi un intensitāti.

(6) Sistēmas operatora pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto pasākumu īstenošanu, iekļauj attiecīgā sistēmas pakalpojuma tarifos."

Likums stājas spēkā 2026. gada 1. oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 2026. gada 24. septembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2026. gada 30. septembrī

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījums Enerģētikas likumā Statuss:
Vēl nav spēkā
vēl nav spēkā
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 24.09.2026.Stājas spēkā: 01.10.2026.Tēma: Enerģētika; Administratīvās atbildības ceļvedisPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 188, 30.09.2026. OP numurs: 2026/188.2
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
371223
84
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Atsauksmēm
Apmācības
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Piekļūstamība
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"