Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Par saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu

Informatīvais ziņojums "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021-2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējums" (turpmāk - informatīvais ziņojums) sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojuma Nr. 72 "Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" 6. punktā doto uzdevumu Kultūras ministrijai sagatavot un kultūras ministram līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (turpmāk - pamatnostādnes)¹ īstenošanas starpposma novērtējumu.

Pamatnostādņu nozīme politikas veidošanā un to īstenošanas starpposma rezultāti

Ministru kabinets 2021. gada 5. februārī apstiprināja pamatnostādnes.

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments pilsoniskas sabiedrības un demokrātijas politikas jomā. Pamatnostādnes ir politikas ietvars, kas nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskas sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (NAP2027)² noteikto mērķu un uzdevumu ieviešanu atbilstoši tā prioritātes "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" uzstādījumiem, mērķiem un uzdevumiem.

Pamatnostādņu virsmērķis ir nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa. Pamatnostādnes tiek īstenotas trīs rīcības virzienu ietvaros:

1. Rīcības virziens: Nacionālā identitāte un piederība;

2. Rīcības virziens: Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums;

3. Rīcības virziens: Integrācija.

Pamatnostādņu īstenošanas pamatā ir divi plāni:

- Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2022.-2023. gadam³;

- Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2024.-2027. gadam⁴ (turpmāk - plāni).

Pamatnostādņu virsmērķa sasniegšanas vispārīgais princips ir iekļaujoša līdzdalība, kas ikvienam nodrošina iespējas iesaistīties valsts pārvaldībā un nodrošina plašu sabiedrības pārstāvniecību visā tās daudzveidībā, ir pamats zināšanu un prasmju apguvei, lai stiprinātu nacionālo identitāti, latviešu valodu, sociālo uzticēšanos, iedzīvotāju solidaritāti un sadarbību.

Pamatnostādņu mērķa sasniegšanai ir noteikti trīs galvenie rīcības virzieni un tiem sasniedzamie rezultāti:

1) Nacionālā identitāte un piederība. Rīcības virziena ietvaros paredzēts stiprināt valstiskuma sajūtu un piederības sajūtu Latvijai, veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā un sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā. Tā rezultātā tiek sagaidīts, ka paaugstināsies Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas piederīgi Latvijai, izprot un apzinās Latvijas valstiskuma vērtību, kā arī uzlabosies latviešu valodas prasmes dažādās mērķa grupās un latviešu valodas praktiskais lietojums ikdienas situācijās;

2) Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums. Rīcības virziena ietvaros paredzēts veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi, stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, kā arī veidot kvalitatīvu, drošu un iekļaujošu demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpu. Tā rezultātā ir sagaidāms, ka palielināsies iedzīvotāju skaits, kas aktīvi iesaistās dažādās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs. Vienlaikus tiek prognozēts iedzīvotāju ticības pieaugums spējai ietekmēt politiku un apmierinātība ar demokrātijas darbību, uzlabojumi iedzīvotāju medijpratībā, savstarpējā sadarbībā un uzticēšanās līmeņa paaugstināšanās, kā arī pilsoniskās un politiskās uzticēšanās stiprināšanās visā sabiedrībā;

3) Integrācija. Rīcības virziena ietvaros plānots veicināt Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu integrāciju sabiedrībā un iedzīvotāju izpratni par sabiedrības daudzveidību, mazinot negatīvos stereotipos balstītu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām. Rezultātā sagaidāms, ka Latvijas iedzīvotāju vidū uzlabosies dažādu sabiedrības grupu savstarpējā uzticēšanās, līdzdalība un sadarbība, pieaugs tolerances līmenis un mazināsies stereotipi un aizspriedumi pret dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.

Par amatnostādņu īstenošanu kā atbildīgā institūcija ir noteikta Kultūras ministrija, savukārt līdzatbildīgās institūcijas ir - Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Valsts kase, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Sabiedrības integrācijas fonds.

Lai noskaidrotu neatkarīgu viedokli pamatnostādņu īstenošanas procesā, Kultūras ministrija piesaistīja sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Civitta", kura sadarbībā ar Dr. sc. comm. Mārtiņu Kaprānu 2025. gada 19. decembrī publiskoja izvērtējumu "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums"⁵ (turpmāk - Izvērtējums). Izvērtējums aptver laikposmu no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām. Izvērtējums veikts, piemērojot dokumentu (attīstības plānošanas dokumenti, normatīvie akti, pētījumi un izvērtējumi) un datu (statistikas dati, sekundārie dati) analīzi, veicot aptaujas datu analīzi un veicot individuālās intervijas un grupu intervijas. Izvērtējums sniedz padziļinātu analīzi par pamatnostādnēm, to īstenošanas gaitu, sasniegtajiem rezultātiem un izaicinājumiem. Izvērtējums ir balstīts uz dokumentu analīzi, statistikas datiem, aptaujām un intervijām ar iesaistītajām pusēm. Tajā iekļauti secinājumi par politikas efektivitāti, sabiedrības iesaisti, integrācijas procesiem, medijpratību un valodas politiku, kā arī sniegtas rekomendācijas turpmākai politikas pilnveidei.

Izvērtējums liecina, ka pamatnostādnes nodrošina stratēģiski atbilstošu politikas ietvaru, tomēr to īstenošanu būtiski ierobežo nepietiekama pasākumu aptvere, resursu trūkums un horizontālās koordinācijas izaicinājumi, tajā secināts, ka:

1) Rīcības virzienā "Nacionālā identitāte un piederība" kopumā starp izvirzīto pamatnostādņu virsmērķi, identificēto problemātiku uzdevuma ietvaros un īstenotatajiem pasākumiem pastāv sasaiste. Nacionālās identitātes un piederības stiprināšanai paredzētie pasākumi lielākoties atbilst vajadzībai skaidrot nacionālās identitātes saturu un veicināt kultūrvēsturiskā mantojuma izpratni, īpaši jauniešu vidū. Līdzīgi arī valsts valodas lietojuma veicināšanas iniciatīvas mērķtiecīgi risina problēmas, kas saistītas ar nepietiekamu latviešu valodas lietošanu un citu valodu dominances pieaugumu. Tāpat sociālās atmiņas stiprināšanas pasākumi nodrošina nemainīgu pieeju vēstures skaidrošanā un kopīgas atceres kultūras veidošanā. Atsevišķi plānotie pasākumi, īpaši tie, kas vērsti uz dialoga un kopienu līdzdalības veicināšanu, nav īstenoti vai ir īstenoti tikai daļēji, kas ierobežo mērķa sasniegšanu;

2) Rīcības virzienā "Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums" starp pamatnostādņu mērķi, identificēto problemātiku un īstenotajiem pasākumiem demokrātijas kultūras un iekļaujoša pilsoniskuma jomā ir vērojama sasaiste, taču tā ir nevienmērīga. Demokrātijas prasmju un zināšanu pilnveide galvenokārt tiek risināta caur pasākumiem, kas orientēti uz jauniešu mērķa grupu - pilsoniskās līdzdalības un kultūrpratības jautājumiem un valsts aizsardzības mācībām. Tāpat uzdevuma ietvaros būtiska nozīme ir arī medijpratības attīstībai, ņemot vērā, ka pamatnostādņu ietvaros ir īstenoti nozīmīgi ieguldījumi medijpratības situācijas sākotnējā izpētē. Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas stiprināšanā pozitīvi vērtējams atbalsts reģionālajām nevalstiskajām organizācijām un līdzdalības mehānismu attīstība pašvaldībās. Tomēr daļa plānoto aktivitāšu, kas saistītas ar pilsoniskās sabiedrības iesaistes veicināšanu, nav īstenotas. Informatīvās telpas stiprināšanas jomā paveikts būtisks darbs, īstenojot izpētes un pētījumus par sabiedrības saliedētību, mazākumtautību organizācijām un mediju vidi, tādējādi veidojot nepieciešamo zināšanu bāzi mērķtiecīgākai politikas plānošanai. Paralēli ir īstenoti sabiedrības iesaistes pasākumi un sniegts atbalsts medijiem, tomēr daļa aktivitāšu nav notikusi, kas mazina kopējo progresu. Līdz ar to rīcības virziena ietvaros īstenotie pasākumi kopumā ir virzīti problemātikas risināšanas virzienā, taču to nepilnīgā izpilde un atsevišķu pasākumu neīstenošana ierobežo spēju pilnībā sasniegt uzdevuma izpildi;

3) Rīcības virzienā "Integrācija" ir vērojama savstarpēja sasaiste starp pamatnostādņu virsmērķi, identificēto problemātiku un īstenotajiem pasākumiem. Jaunienācēju integrācijas jomā nozīmīgs ieguldījums ir bijis Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras izveide, kā arī latviešu valodas un integrācijas kursu nodrošināšana. Šie pasākumi atbilst vajadzībai stiprināt atbalstu ārvalstu pilsoņiem un nodrošināt latviešu valodas kā valsts valodas pieejamību dzīvei Latvijā. Tomēr ievērojamais neīstenoto pasākumu skaits, tostarp aktivitātes par starpkultūru komunikāciju un atbalsta sistēmas izveidi Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem, norāda uz nepietiekamu reakciju uz problemātikā definētajām vajadzībām, īpaši attiecībā uz plašāku mērķa grupu un sistēmisku risinājumu izstrādi. Daudzveidības un stereotipu mazināšanas jomā īstenotie pasākumi, piemēram, informatīvās aktivitātes, mazākumtautību kapacitātes stiprināšana, diskriminācijas mazināšanas iniciatīvas un darbs ar naida runas jautājumiem, veicina spriedzes un stereotipu risku samazināšanu sabiedrībā, kā arī veicina starpkultūru dialogu. Vienlaikus atsevišķu pasākumu, piemēram, ģimeņu sadarbības programmas, neīstenošana ierobežo spēju pilnvērtīgi reaģēt uz identificētajiem izaicinājumiem. Kopumā rīcības virziens sniedz ieguldījumu integrācijas un daudzveidības veicināšanā, tomēr tā efektivitāti ierobežo daļēja uzdevumu izpilde un sistēmisku risinājumu trūkums.

Izvērtējums liecina, ka sabiedrības saliedētības un pilsoniskās aktivitātes politika kopumā ir bijusi mērķtiecīga un atbilstoša aktualitātēm pamatnostādņu izstrādes brīdī, tomēr virzība uz izvirzītajiem mērķiem ir bijusi lēnāka nekā plānots. To būtiski ietekmējuši gan ārējie faktori (Covid-19 pandēmija, ģeopolitiskā situācija, migrācijas pieaugums), gan iekšēji strukturāli ierobežojumi. Galvenais sistēmiskais izaicinājums ir politikas sadrumstalotība, ko nosaka pamatnostādņu horizontālais raksturs.

Izvērtējumā secināts, ka saliedētības un pilsoniskās aktivitātes jautājumi tiek īstenoti vairākās nozarēs bez vienotas, pietiekami spēcīgas koordinācijas un uzraudzības struktūras. Vienlaikus horizontālā pieeja ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo jautājumu integrāciju citās politikas jomās, tomēr praksē tā bieži rada atbildības izkliedi, pasākumu fragmentāciju un ierobežotu kopējās ietekmes izvērtējumu. Pamatnostādņu īstenošanu ierobežo arī zema elastība un birokrātiski procesi, kas neļauj pietiekami operatīvi reaģēt uz jaunām krīzēm un aktuālām sabiedrības problēmām. Plānos iekļautie pasākumi lielākoties tiek īstenoti esošo resursu ietvaros, kas samazina iespējas veidot jaunas, starpinstitucionālas iniciatīvas un ilgtermiņā ierobežo politikas ilgtspēju. To pastiprina arī iedzīvotāju uztverē fiksētais saliedētības trūkums - 67 procenti aptaujāto uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā sabiedrība nav kļuvusi saliedētāka (sk. attēls Nr. 1).

Attēls Nr. 1 Respondentu atbildes jautājumā "Lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs piekrītat zemāk norādītajiem apgalvojumiem par izmaiņām pēdējo piecu gadu laikā: Latvijas sabiedrība ir kļuvusi saliedētāka", procentos

Vienlaikus Izvērtējumā konstatēts, ka pamatnostādnēs un plānos nepietiekami atspoguļotas vairākas mērķa grupas, tostarp sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, personas ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugošais ārvalstu studentu skaits, kam trūkst skaidras integrācijas stratēģijas. Būtisks trūkums ir arī sadrumstalota un nepietiekami koordinēta latviešu valodas un integrācijas pasākumu īstenošana jaunienācējiem, tostarp kvalitātes kontroles un pēctecības trūkums.

Kā norāda Izvērtējuma pētnieki, tad saistībā ar jaunienācējiem viens no pārskatāmiem jautājumiem ir saistīts ar latviešu valodas un integrācijas pasākumu, tai skaitā arī kultūrorientācijas kursu, īstenošanu. Līdzīgi kā tas tika norādīts Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.-2023. gadam izvērtējumā⁷, kuru veica sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Civitta Latvija", trūkums ir šo pasākumu sadrumstalotā un fragmentārā īstenošana. Līdz ar to veidojas šādu kursu nepieejamība, jo piedāvājums ir mazāks nekā pieprasījums, tāpat veidojas pārrāvumi pasākumu pēctecīgā nodrošināšanā un tas īpaši negatīvi atsaucas uz tiem jaunienācējiem, kuri ir pārejas procesā starp dažādiem valodas zināšanu līmeņiem.

Vēl joprojām latviešu valodas kursus jaunienācējiem piedāvā vairākas institūcijas, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonds, Nodarbinātības valsts aģentūra, kā arī pašvaldības. Lai arī kopumā mērķa grupas dažādām iestādēm var atšķirties, piemēram, starptautiskās palīdzības meklētāji vai Ukrainas civiliedzīvotāji, tomēr, kā Izvērtējuma veikšanas intervijā norāda izglītības jomas speciālists, būtiska problēma ir bijusi tā, ka kvalitāte nav tikusi kontrolēta un nav veikti nepieciešamie diagnosticējošie pasākumi. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvajā ziņojumā "Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam starpposma un plāna 2022.-2023. gadam īstenošanas novērtējums"⁸ viens no aspektiem, kam turpmāk ir jāpievērš lielāka uzmanība, ir valsts valodas apguve jaunienācējiem. Tā ietvaros šobrīd notiek darbs pie vienotas valodas mācību sistēmas pieaugušajiem izveides.

Ar Kultūras ministrijas 2022. gada 17. marta rīkojumu Nr. 2.5-1-41 apstiprinātā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas uzraudzības padome⁹, kura darbojas atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumiem Nr. 851 "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības padomes nolikums"¹⁰ (turpmāk - Padome) ir nozīmīga informācijas apmaiņas platforma, tomēr tās efektivitāti ierobežo neskaidra loma, konsultatīvs statuss, dalībnieku lielais skaits, zema aktivitāte un nepietiekama fokusa noturēšana uz progresu un rezultātiem. Izvērtējums norāda uz nepieciešamību skaidrāk definēt Padomes funkcijas, stiprināt uzraudzības un progresa analīzes lomu, kā arī mērķtiecīgāk iesaistīt mērķa grupu un pašvaldību pārstāvjus Padomes darbā. Viens no būtiskiem nepieciešamajiem uzlabojumiem, ko norāda vairāki Padomes locekļi, ir nepieciešamība Padomē detalizētāk pārrunāt un diskutēt par sasniegto progresu attiecībā uz pamatnostādņu un to plānu īstenošanu.

Izvērtējuma rekomendācija Nr. 3 "Pārskatīt un uzlabot Pamatnostādņu rezultatīvos rādītājus" iesaka stiprināt rezultatīvo rādītāju uzraudzību un mērīšanu, izmantojot plašāku un sistemātisku datu avotu klāstu, tostarp Sabiedrības integrācijas fonda īstenoto Sabiedrības saliedētības radara pētījumu. Šāda pieeja uzlabotu datu kvalitāti, salīdzināmību un uzticamību, kā arī nodrošinātu pilnīgāku politikas rezultātu izvērtēšanu dažādās sabiedrības grupās un jomās. Vienlaikus tas veicinātu savlaicīgu tendenču un risku identificēšanu, stiprinot datos balstītu politikas plānošanu un uzraudzību.

Attiecībā uz Sabiedrības saliedētības un pilsoniskās aktivitātes politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju novērtējumu, tad pamatnostādņu starpposma ietekmes izvērtējumā 95 procentu apmērā ir izdevies sasniegt divus rezultatīvos rādītājus, vienu rādītāju ir izdevies sasniegt daļēji, bet sešus rādītājus nav izdevies sasniegt norādītajā apmērā. Savukārt četri rādītāji nav salīdzināmi, jo ir mainījies datu avots vai datu apkopošanas un analīzes metodika.

1. rīcības virzienā "Nacionālā identitāte un piederība" rezultatīvais rādītājs par iedzīvotāju lepnumu par piederību Latvijai nav sasniegts plānotajā līmenī. Lai gan ilgtermiņā (10 gadu periodā) novērojams būtisks samazinājums gandrīz par 12 procentpunktiem, pēdējos gados rādītājs uzrāda nelielu pieaugumu, kas norāda uz iespējamu stabilizācijas tendenci.

Attiecībā uz latviešu valodas prasmju uzlabošanu mazākumtautību vidū līdz 2023. gadam tika ieviests tikai viens pasākums, taču kopš 2024. gada pasākumu apjoms ir palielinājies - nodrošināti valodas kursi Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras ietvaros, latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem, aktivitātes mediju jomā un veicināts subtitrētā satura apjoma pieaugums televīzijas programmās.

Attēls Nr. 2 Respondentu atbildes jautājumā "Manas kopienas attieksme motivē mani vairāk lietot latviešu valodu", procentos

2. rīcības virzienā "Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums" Izvērtējums liecina par nevienmērīgu rezultatīvo rādītāju izpildi. No kopumā 10 noteiktajiem rezultatīvajiem rādītājiem:

• divi rādītāji ir sasniegti pilnībā;

• viens rādītājs ir sasniegts daļēji (divi apakšrādītāji sasniegti, divi - nav sasniegti);

• divi rādītāji nav sasniegti;

• trīs rādītāji nav salīdzināmi, ņemot vērā izmaiņas datu vākšanas metodoloģijā starp salīdzināmajiem periodiem.

Vienlaikus Izvērtējums apliecina pozitīvas strukturālas izmaiņas demokrātiskās līdzdalības stiprināšanā, tostarp:

• Pašvaldību likumā ieviesto līdzdalības budžeta regulējumu un iedzīvotāju padomju izveides tiesisko ietvaru, kas paplašina iedzīvotāju iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā vietējā līmenī;

• Sabiedrības integrācijas fonda un Latvijas Pilsoniskās alianses īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes stiprināšanai, kas veicina pilsoniskās sabiedrības ilgtspēju un profesionālo attīstību.

3. rīcības virzienā "Integrācija" subjektīvās diskriminācijas pieredzes rādītājs vērtējamajā periodā ir pasliktinājies par 6,2 procentpunktiem, kas norāda uz pastāvošiem un saasinātiem izaicinājumiem diskriminācijas mazināšanas jomā.

Vienlaikus jānorāda, ka īstenotie pasākumi ir bijuši konceptuāli vērsti uz pamatnostādņu mērķa sasniegšanu, tostarp:

• Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras izveide 2023. gadā;

• latviešu valodas un integrācijas kursi jaunienācējiem;

• atbalsts mazākumtautību kultūras iniciatīvām;

• sabiedrības informēšanas un tolerances veicināšanas kampaņas.

Savukārt, kā liecina 2023. gadā SIA "Civitta Latvija" veiktais izvērtējums "Ietekmes izvērtējums saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānam 2022.-2023. gadam"¹², tad minētā virziena īstenošanā lielākā daļa plānoto pasākumu tika izpildīti vai daļēji izpildīti. Sabiedrības saliedētības un diskriminācijas mazināšanas jomā sekmīgi tika īstenots atbalsts mazākumtautību kultūras aktivitātēm, Latvijas mazākumtautību festivālam, romu integrācijai un sabiedrības informēšanas kampaņām par diskriminācijas mazināšanu. Tika turpināta arī naida runas apkarošanas programma, lai gan daļa apmācību un metodisko materiālu izstrādes vēl bija procesā. Kopumā rīcības virziena īstenošana tika vērtējama pozitīvi - izveidoti nozīmīgi integrācijas atbalsta mehānismi un nodrošināti pamata pakalpojumi ārvalstniekiem, taču vairāku ilgtermiņa pasākumu pilnvērtīgai īstenošanai joprojām nepieciešams papildu finansējums un institucionālā kapacitāte.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam īstenošanas starpposma secinājumi

Galvenās atziņas un secinājumi par pamatnostādņu mērķu un uzdevumu sasniegšanu ir šādas:

- saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības politikas īstenošana kopumā ir bijusi mērķtiecīga, un pasākumi lielākoties ir virzīti uz pamatnostādnēs identificēto problēmu risināšanu, tomēr mērķu sasniegšana ir notikusi lēnāk un nepilnīgāk, nekā sākotnēji plānots;

- pastāv konceptuāla sasaiste starp pamatnostādņu virsmērķi, rīcības virzieniem un uzdevumiem, taču plānos iekļautie pasākumi aptver šaurāku problēmu loku, nekā definēts pamatnostādnēs, kas ierobežo politikas ietekmi;

- daļa pasākumu nav īstenoti vai īstenoti tikai daļēji, īpaši tie, kas vērsti uz:

- pastāvīga dialoga ar sabiedrību nodrošināšanu;

- kopienu sadarbības un neformālās līdzdalības veicināšanu;

- pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas stiprināšanu;

- starpkultūru komunikāciju un integrācijas sistēmisku attīstību.

Par rīcības virzieniem:

- nacionālās identitātes un piederības stiprināšanas jomā sasniegti redzami rezultāti kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, sociālās atmiņas veidošanā un jauniešu izglītošanā, tomēr nepietiekami attīstīts dialogs un kopienu līmeņa sadarbība, kas ir būtiska ilgtermiņa saliedētībai;

- demokrātijas kultūras un iekļaujoša pilsoniskuma jomā pasākumi galvenokārt vērsti uz jauniešu auditoriju, savukārt plašākai sabiedrībai paredzētās līdzdalības un pilsoniskās kapacitātes stiprināšanas aktivitātes īstenotas fragmentāri;

- integrācijas jomā nozīmīgākais ieguldījums ir Sabiedrības integrācijas fonda Vienas pieturas aģentūras izveide un latviešu valodas kursu nodrošināšana jaunienācējiem, tomēr trūkst sistēmiskas pieejas integrācijai plašākām mērķa grupām, tostarp Eiropas Savienības pilsoņiem, ārvalstu studentiem un ilgstoši Latvijā dzīvojošiem nelatviešu valodas lietotājiem.

Par kavējošajiem un veicinošajiem faktoriem var norādīt šādus apstākļus:

- galvenais kavējošais faktors ir nepietiekami un nestabili resursi - finansējums ir fragmentārs, īstermiņa un lielā mērā balstīts ārējos finanšu instrumentos, kas apgrūtina pasākumu pēctecību un ilgtspēju;

- cilvēkresursu trūkums valsts pārvaldē un nevalstisko organizāciju sektorā būtiski ietekmē politikas īstenošanas kapacitāti, īpaši reģionos un mazākās organizācijās;

- attīstības plānošanas sistēma ir bijusi nepietiekami elastīga, lai operatīvi reaģētu uz strauji mainīgo ģeopolitisko situāciju (Covid-19 pandēmija, Krievijas karš Ukrainā, migrācijas pieaugums);

- valsts valodas apguves sistēma pieaugušajiem joprojām ir sadrumstalota, ar nepietiekamu bezmaksas kursu pieejamību, nevienmērīgu kvalitāti un nepietiekamu koordināciju starp institūcijām;

vienlaikus ārējie izaicinājumi ir arī veicinājuši sabiedrības saliedētību, piemēram, pastiprinot latviešu valodas lomu izglītībā, aktivizējot pilsonisko solidaritāti un brīvprātīgo kustību krīžu situācijās.

Par politikas pārvaldību un nākotnes izaicinājumiem:

- politikas horizontālais raksturs ir gan priekšrocība, gan izaicinājums - tas veicina saliedētības principu integrāciju citās politikas jomās, bet vienlaikus rada sadrumstalotību, neskaidru atbildību un ierobežotu koordināciju;

- sabiedrības uztverē nav vērojams būtisks saliedētības pieaugums, ko apliecina arī iedzīvotāju aptauju dati, norādot uz nepieciešamību pārskatīt pieejas un stiprināt politikas ietekmi;

- turpmākajos politikas periodos būtiski izaicinājumi būs:

- informatīvās telpas drošība un dezinformācijas mazināšana;

- sabiedrības polarizācijas un uzticēšanās krīzes pārvarēšana;

- uzņemošās sabiedrības lomas stiprināšana integrācijas procesos;

- neformālās līdzdalības un kopienu attīstības sistemātiska atbalstīšana;

- pilsoniskās sabiedrības ilgtspējas nodrošināšana ierobežotu resursu apstākļos.

Par turpmāko rīcību:

Ņemot vērā Izvērtējuma rekomendāciju Nr. 4 "Palielināt rīcībpolitikas elastību un reaģēšanas spēju" par attīstības politikas plānošanas sistēmas neelastību, Kultūras ministrija, lai nodrošinātu spēju reaģēt uz aktuālo situāciju, plāno izstrādāt un apstiprināt Padomē Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģiju, kuras izstrādē tiks iesaistītas nevalstiskās organizācijas, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) eksperti, ievērojot Eiropas Savienības pilsoniskās sabiedrības stratēģiju¹³;

Izvērtējuma rekomendācija iesaka ieviest elastīgāku plānu pārskatīšanas mehānismu un nodrošināt ikgadēju progresa pārskatīšanu Padomē. Turpmākajā rīcībā nepieciešams precizēt, kā šie risinājumi praktiski veicinās savlaicīgu reaģēšanu uz mainīgiem ārējiem apstākļiem, identificētajiem izaicinājumiem un jaunām sabiedrības vajadzībām. Izvērtējuma rekomendācijā ieteikts skaidrāk raksturot plānoto pārskatīšanas regularitāti, atbildīgo institūciju iesaisti, lēmumu pieņemšanas procesu un to, kā uzraudzības rezultāti tiks izmantoti politikas pielāgošanai.

Savukārt Izvērtējuma rekomendācija Nr. 1 "Stiprināt saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības politikas koordināciju, īstenošanu un uzraudzību" iesaka stiprināt sabiedrības saliedētības politikas koordinācijas mehānismu, pilnveidojot starpinstitucionālo sadarbību, precizējot atbildību sadalījumu un attīstot efektīvākus informācijas apmaiņas un uzraudzības mehānismus. Rekomendācija īpaši akcentē Kultūras ministrijas koordinējošās lomas stiprināšanu, Padomes darbības pilnveidi un ciešāku starpnozaru sasaisti, lai nodrošinātu konsekventāku un efektīvāku pamatnostādņu īstenošanu.

Saskaņā ar Izvērtējuma pētnieku secinājumiem latviešu valodas apguves pasākumi dažādām mērķa grupām tiek īstenoti sadrumstaloti un bez vienotas sistēmiskas pieejas. Šobrīd tiesību aktu portālā (TAP) saskaņošanas procesā ir Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais konceptuālais ziņojums "Par risinājumu institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas apguvē pieaugušajiem" (26-TA-373), kurā ietverti priekšlikumi, lai izpildītu Ministru kabineta 2025. gada 16. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 37 50. §) "Informatīvais ziņojums "Par valsts valodas politikā paveikto un iecerēto. Ziņojums Saeimai par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai"" 3. punktā doto uzdevumu Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un citām iesaistītajām ministrijām sagatavot priekšlikumus institucionālās un kompetenču sadrumstalotības novēršanai valsts valodas politikas jomā ar mērķi padarīt vienkāršāku valsts valodas politikas veidošanu, ieviešanu un pakalpojumu saņemšanu cilvēkam.

Atbilstoši Izvērtējuma pētnieku secinājumiem pilsoniskās sabiedrības politikas turpmākai attīstībai nepieciešams skaidrāks stratēģiskais ietvars un mērķēta pieeja diskriminācijas mazināšanai. Līdz ar to Kultūras ministrijas izstrādes stadijā ir Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģija.

Ņemot vērā minēto, Kultūras ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu un tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu, kas paredz pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.

---

Kultūras ministrs N. Puntulis