Ministru kabineta noteikumi Nr. 438
Rīgā 2026. gada 28. jūlijā (prot. Nr. 40 20.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2014.
gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes
shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles
kārtība"
Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības
likuma
4. panta divpadsmito daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos
Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas,
darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis,
2014, 165. nr.; 2015, 210. nr.; 2016, 135., 199. nr.; 2017, 193.
nr.; 2019, 142. nr.; 2021, 60. nr.; 2022, 75. nr.; 2023, 40. nr.;
2025, 62., 228. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Pārtikas kvalitātes shēmā visi pārtikas aprites posmi ir
izsekojami, pārtikas kvalitātes shēmas produkta ražotājs (turpmāk
- operators) ievēro prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem
pārtikas kvalitātes shēmu jomā, un lietošanai pārtikā paredzētais
produkts ir laists tirgū. Kontroles institūcija ir tiesīga
pieprasīt operatoram papildinformāciju vai dokumentus, kas
apliecina konkrētā pārtikas kvalitātes shēmas produkta
realizāciju."
2. Svītrot 12. punktu.
3. Izteikt 41.13. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"41.13. apliecinājumu, norādot realizēto
bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumu un realizācijas
vietu. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kas ir iesaistīts
bioloģiskās lauksaimniecības kontroles un uzraudzības sistēmā un
izmanto noteiktu īpatsvaru bioloģisko produktu, apliecinājumā
norāda arī šo produktu atbilstošo procentuālo daļu pēc vērtības
(euro) vai svara (kg) saskaņā ar normatīvajiem aktiem
bioloģiskās lauksaimniecības jomā."
4. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (1.
pielikums).
5. Izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (2.
pielikums).
6. Izteikt 10. pielikumu jaunā redakcijā (3.
pielikums).
7. Izteikt 13. pielikumu jaunā redakcijā (4.
pielikums).
Ministru prezidents A.
Kulbergs
Zemkopības ministrs U. Augulis
1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 438
"8. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas
kvalitātes shēmas prasības graudaugiem un to produktiem, eļļas
augiem un to produktiem
1. Graudu, eļļas augu,
zirņu un pupu kvalitātes prasības
1. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes kontroli veic
operators, pieņemot katru partiju.
2. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu kvalitātes rādītāji
atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes
rādītājiem.
1. tabula
Graudu, eļļas augu, zirņu
un pupu kvalitātes rādītāji
| Nr. p. k. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
Piezīmes |
| 1. |
Kvieši |
mitrums, % |
ne vairāk kā
14 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - kviešu graudi |
| Hagberga
krišanas skaitlis, s |
ne mazāk kā
220 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - kviešu graudi |
| proteīna saturs
(sausā masā), % |
ne mazāk kā
12,5 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - kviešu graudi |
| Zeleny
indekss, ml |
ne mazāk kā
30 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - kviešu graudi |
| atkritumu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
1,0 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - kviešu graudi |
| citu kultūraugu
graudu piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
4,0 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - kviešu graudi |
| sīko graudu
(kas iziet caur 2,0 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
2,0 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - kviešu graudi |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
|
| ar melnplauku
inficēti graudi |
nav
pieļaujami |
|
| ar fuzariozi
inficēti graudi |
nav
pieļaujami |
|
| melno graudu
(Claviceps purpurea) klātbūtne, % |
ne vairāk kā
0,05 |
|
| 2. |
Rudzi |
mitrums, % |
ne vairāk kā
14 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - rudzu graudi |
| Hagberga
krišanas skaitlis, s |
ne mazāk kā
120 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - rudzu graudi |
| atkritumu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
1,0 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - rudzu graudi |
| citu kultūraugu
graudu piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
4,0 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - rudzu graudi |
| sīko graudu
(kas iziet caur 1,4 x 20 mm sietu) piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
2,0 |
nosaka
operators, ja nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas
produkts - rudzu graudi |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
|
| ar melnplauku
inficēti graudi |
nav
pieļaujami |
|
| ar fuzariozi
inficēti graudi |
nav
pieļaujami |
|
| melno graudu
(Claviceps purpurea) klātbūtne, % |
ne vairāk kā
0,05 |
|
| 3. |
Mieži, rudzi un kvieši (iesala ražošanai) |
dīgtspēja, % |
ne mazāk kā 95 |
|
| proteīna saturs sausā masā, %: |
|
|
| miežiem (alus iesala ražošanai) |
līdz 12 |
|
| rudziem (alus iesala ražošanai) |
līdz 18 |
|
| kviešiem (alus
iesala ražošanai) |
līdz 15 |
|
| mitrums, % |
ne vairāk kā
14 |
|
| homogenitāte
(vienas šķirnes sēkla), % |
ne mazāk kā
95 |
|
| citu kultūraugu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
2 |
|
| atkritumu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
1 |
|
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
|
| 4. |
Rapšu sēklas |
erukskābes
saturs, % |
ne vairāk kā
2 |
|
| bāzes mitrums,
% |
ne vairāk kā
8 |
|
| atkritumu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
2 |
|
| 5. |
Auzas |
mitrums, % |
ne vairāk kā
14 |
|
| tilpummasa,
g/l |
500-600 |
|
| citu augu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
2,0 |
|
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
|
| 6. |
Linsēklas, saulespuķu un ķirbju sēklas |
bāzes mitrums,
% |
ne vairāk kā
8 |
|
| atkritumu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
2,0 |
|
| 7. |
Pupas, zirņi |
mitrums, % |
ne vairāk kā
14 |
|
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
|
| citu augu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
2 |
|
| 8. |
Kaņepju sēklas |
bāzes mitrums,
% |
ne vairāk kā
9 |
|
| atkritumu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
2,0 |
3. Auksti spiestu nerafinētu augu eļļu iegūst ar mehāniskas
spiešanas metodi.
4. Nerafinētai augu eļļai mehāniski nodala fosfatīdus un
gļotvielas.
5. Operators vismaz reizi gadā augu eļļai akreditētā
laboratorijā nosaka benzo(a)pirēna saturu, un tas nepārsniedz 2,0
µg/kg mitra svara.
6. Operators vismaz reizi gadā produktiem, izņemot augu eļļu,
nosaka aflatoksīnu summu (B1 + B2 + G1 + G2), un tā nepārsniedz
4,0 µg/kg produkta.
7. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu
kvalitātes kontroli veic operators katrai produktu partijai.
Partijas apjomu nosaka operators.
8. Graudu, eļļas augu, zirņu un pupu pārstrādes produktu
kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma 2. tabulā minētajām
prasībām.
2. tabula
Graudu, eļļas augu, zirņu
un pupu pārstrādes produktu kvalitātes prasības
| Nr. p. k. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. |
Kviešu milti |
krāsa |
balta ar
dzeltenīgu vai zilganu toni |
| smarža |
raksturīga
svaigiem miltiem, bez citas smaržas |
| mitrums, % |
ne vairāk kā
15 |
| pelnvielu
saturs, % |
ne vairāk kā
1,26 |
| Hagberga
krišanas skaitlis, s |
ne mazāk kā
220 |
| lipekļa saturs,
% |
ne mazāk kā
25 |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
|
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
3,0 |
| 2. |
Rudzu milti |
krāsa |
pelēcīgi
zilgana vai balta |
| smarža |
raksturīga
svaigiem miltiem, bez citas smaržas |
| mitrums, % |
ne vairāk kā
14,5 |
| pelnvielu
saturs, % |
ne vairāk kā
1,7 |
| Hagberga
krišanas skaitlis, s |
ne mazāk kā
120 |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
|
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
ne vairāk kā
3,0 |
| 3. |
Putraimi |
krāsa |
raksturīga
attiecīgās krāsas graudu putraimiem |
| smarža |
raksturīga
svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas |
| mitrums, % |
ne vairāk kā
14,0 |
| veselo kodoliņu
saturs (neattiecas uz grūbām), % |
ne vairāk kā
0,5 |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
| atkritumu
piemaisījumu saturs, % |
ne vairāk kā
3 |
|
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
ne vairāk kā
3,0 |
| nenolobīti
graudi, % |
ne vairāk kā
1,5 |
| lauztie kodoli
(grūbās), % |
ne vairāk kā
4,0 |
| miltiņi, % |
ne vairāk kā
0,5 |
| 4. |
Pārslas |
krāsa |
raksturīga
attiecīgās krāsas graudu pārslām |
| smarža |
raksturīga
svaigiem graudu produktiem, bez citas smaržas |
| mitrums, % |
10,0-14,0 |
| atkritumu
piemaisījumu saturs, % |
ne vairāk kā
0,35 |
| peroksidāzes
aktivitāte |
neaktīva |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
|
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
ne vairāk kā
3,0 |
| 5. |
Gaišais miežu, kviešu, rudzu iesals |
krāsa
(EBC) |
raksturīga
attiecīgās krāsas iesalam |
| mitrums alus
iesalam, % |
ne vairāk kā
6 |
| mitrums
samaltam maizes iesalam, % |
ne vairāk kā
10 |
| iejavas
skābums (alus iesalam), pH |
5-7 |
| pārcukurošanās
(min.) |
5-20 |
| ekstraktvielas
sausā vielā, % |
ne mazāk
kā:
75 - miežiem
70 - kviešiem
70 - rudziem |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
| 6. |
Speciālie iesali |
krāsa
(EBC) |
raksturīga
attiecīgajam iesalam |
| mitrums, % |
ne vairāk kā
8 |
| ekstraktvielas
sausā vielā, % |
ne mazāk kā
60 |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
| 7. |
Auksti spiesta nerafinēta augu eļļa |
ārējais
izskats |
raksturīga
eļļas veidam |
| krāsa |
raksturīga
eļļas veidam |
| smarža,
garša |
raksturīga
eļļas veidam, bez nevēlamas piegaršas |
| peroksīdu
skaitlis, mekv. aktīvā O2/kg |
ne vairāk kā
15 |
| skābes
skaitlis, mg KOH/g |
ne vairāk kā
4,0 |
| mitruma un
gaistošo vielu masas daļa, % |
ne vairāk kā
0,2 |
| nešķīstošie
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
0,05 |
| 8. |
Manna |
krāsa |
raksturīga
produktam |
| smarža |
raksturīga
produktam, bez citas nevēlamas smaržas |
| mitrums, % |
ne vairāk kā
15,5 |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
| pelnvielu
saturs, % |
ne vairāk kā
0,6 |
| 9. |
Lobīti zirņi, veselie |
krāsa |
raksturīga
zirņiem, gaiši dzeltena, dzeltena |
| smarža |
raksturīga
zirņiem, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma |
| mitrums, % |
ne vairāk kā
14 |
| atkritumu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
0,5 |
| graudu
piemaisījumi (dīgušas sēklas, bojātas sēklas, saēstas
sēklas), % |
ne vairāk kā
3,0 |
| kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
| šķelto zirņu
klātbūtne, % |
ne vairāk kā
5 |
| 10. |
Lobīti zirņi, šķeltie |
krāsa |
raksturīga
zirņiem, gaiši dzeltena, dzeltena |
| smarža |
raksturīga
zirņiem, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma |
| mitrums, % |
ne vairāk kā
14 |
| atkritumu
piemaisījumi, % |
ne vairāk kā
0,5 |
| lobīti zirņi
veselie, % |
ne vairāk kā
5 |
| graudu
piemaisījumi (dīgušas sēklas, bojātas sēklas, saēstas
sēklas), % |
ne vairāk kā
3,0 |
|
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
ne vairāk kā
3 |
| 11. |
Pupu milti |
krāsa |
raksturīga
pupām |
| smarža |
raksturīga
pupām, bez blakus smaržām, pelējuma, sasmakuma |
| mitrums, % |
ne vairāk kā
14 |
|
metālmagnētiskie piemaisījumi, mg/kg |
ne vairāk kā
3 |
9. Pārvadājot miltus beztaras veidā specializētā transportā,
operators katrai partijai veic kvalitāti apliecinošu dokumentu
kontroli. Ja rodas strīdi, veic miltu fizikāli ķīmiskās
analīzes.
2. Maizes, miltu
izstrādājumu un kaņepju pavalga ražošana
2.1. Maizes un miltu
izstrādājumu ražošana
10. Maizes un miltu izstrādājumu ražošanā izmanto miltus, kuru
kvalitātes prasības atbilst šajos noteikumos minētajām
prasībām.
10.1 Maizes ražošanā neizmanto pārtikas piedevas,
izņemot askorbīnskābi un askorbātus (E 300, E 301, E 302), un tās
nenonāk produktā, pārnestas no kompleksajām sastāvdaļām.
11. Rudzu maizes mīklu gatavo ar dabīgo ieraugu.
12. Sāls saturs 100 g maizes nepārsniedz 1,25 g.
13. Šķiedrvielu daudzums 100 g rudzu rupjmaizes nav mazāks par
6 g.
14. Transtaukskābju saturs nepārsniedz 1 % no kopējā tauku
daudzuma.
15. Ekstrūzijas procesa sausmaizītes ražo no miltu un kliju
maisījuma bez ierauga un raudzēšanas.
16. Miltu izstrādājumu (izņemot šo noteikumu 15. pielikumā
minētos produktus) ražošanā neizmanto aromatizētājus.
17. Rīvmaizes ražošanā izmanto maizes un miltu izstrādājumus,
kas atbilst šo noteikumu prasībām. Rīvmaize atbilst šādiem
rādītājiem:
17.1. mitrums gala produktā nepārsniedz 4 %;
17.2. E. coli nepārsniedz 10 kvv/1 g;
17.3. pelējums - ne vairāk kā 5 x 100 kvv/1 g.
2.2. Kaņepju pavalga
ražošana
18. Kaņepju pavalgu ražo no sasmalcinātas kaņepju sēklu masas
un nerafinētas auksti spiestas augu eļļas šādās proporcijās:
18.1. sasmalcināta kaņepju sēklu masa - 70-90 %;
18.2. nerafinēta auksti spiesta augu eļļa - 10-30 %.
3. Alus, kvasa un iesala
dzēriena ražošana
3.1. Alus ražošana
19. Alus izejvielas ir ūdens, iesals un apiņi. Rūgšanas
procesa nodrošināšanai lieto alus raugu.
20. Vienai alus šķirnei var izmantot vairākus iesala veidus,
arī no dažādiem piegādātājiem.
21. Alus ražošanā iesala pirmmisas blīvuma palielināšanai
neizmanto cukuru, cukura sīrupu vai to aizvietotāju.
22. Alus raudzēšanas un pēcraudzēšanas laiks nav mazāks par 15
dienām atbilstoši alus šķirnes tehnoloģiskajai shēmai un produkta
gatavībai.
3.2. Bezalkoholisko iesala
izcelsmes dzērienu ražošana
23. Iesala dzēriena un kvasa sausnas pamatizejviela ir
iesals.
24. Kvasa ražošanā izmanto raugu tīrkultūru.
25. Alus, kvasa un iesala dzēriena kvalitātes kontroli veic
operators, un tā kvalitāte atbilst šā pielikuma 3. tabulā
minētajiem rādītājiem.
3. tabula
Alus, kvasa un iesala
dzēriena kvalitātes rādītāji
|
Nr. p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
Kontrole
|
|
1. |
Alus |
sausnas masas
daļa pirmmisā, % |
10-20 ±
0,5 |
kontroli veic
operators katrai partijai |
| spirta
tilpuma daļa, % |
3,8-5,5 ± 0,5
5,5-6,5 ± 1,0
|
kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā
katrai alus šķirnei |
|
CO2 masas daļa, % |
ne mazāk kā
0,3 |
| 2. |
Nepasterizēts
alus |
ZNGB |
3,0 g nav
pieļaujama |
kontroli veic
operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus
šķirnei |
| 3. |
Pasterizēts/
sterili filtrēts alus |
MAFAM
KVV/1g |
ne vairāk kā
20 |
kontroli veic
operators ne retāk kā 2 reizes gadā katrai alus
šķirnei |
|
4. |
Iesala dzēriens |
sausnas masa,
% |
6,5-14 |
kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā |
skābums,
ml
1n NaOH/100 ml vai pH |
2,5-3,5 ±
0,5 |
|
CO2 masas daļa, % |
ne mazāk kā
0,3 |
| ZNGB 100
g |
nav
pieļaujama |
| raugi,
pelējumi 1 g |
nav
pieļaujami |
|
5. |
Kvass |
sausnas masa,
% |
6,5-14 ±
0,5 |
kontroli veic operators ne retāk kā 2 reizes gadā |
skābums,
ml
1n NaOH/100 ml vai pH |
2,5-3,5 ±
0,5 |
|
CO2 masas daļa, % |
ne mazāk kā
0,3 |
| ZNGB 100
g |
nav
pieļaujama |
26. Alus, kvasa un iesala dzēriena organoleptisko novērtēšanu
veic vismaz reizi gadā atbilstoši uzņēmumā izstrādātiem
kvalitātes standartiem.
27. Alus organoleptiskajā novērtēšanā vērtē dzēriena dzidrumu,
krāsu, aromātu, garšu, apiņus un putas/ogļskābo gāzi
(CO2).
28. Kvasa un iesala dzēriena organoleptiskajā novērtēšanā
vērtē dzēriena dzidrumu, krāsu, aromātu, garšu un ogļskābo gāzi
(CO2)."
2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 438
"9. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas
kvalitātes shēmas prasības dārzeņiem, kartupeļiem, sēnēm un to
pārstrādes produktiem
1. Ja produkts tiks marķēts ar šo noteikumu 5. pielikuma II
nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir
primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts
atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu
integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un
kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu
aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās
audzēšanas reģistrā vai ka produkts ir audzēts atbilstoši
normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības ražošanu,
produktu marķēšanu, uzraudzību un kontroli.
2. Kartupeļi cietes ražošanai, ja ciete tiks marķēta ar šo
noteikumu 5. pielikuma II nodaļā minēto norādi, ir audzēti
saskaņā ar šā pielikuma 1. punktā minētajām prasībām vai
normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību kā pārejas
periodā ražoti produkti, un to apliecina normatīvajos aktos par
bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās
kontroles institūcijas izsniegts dokumentārs pierādījums (izziņa
par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu vai
sertifikāts).
3. Svaigie dārzeņi, kas paredzēti pārstrādei, ir svaigi, bez
lieka virsmas mitruma, tīri, neplaisājuši.
4. Pārstrādei paredzēto dārzeņu kontroli katrai partijai veic
operators.
5. Gurķi, zaļie zirnīši, mārrutki, galviņkāposti, dilles,
sīpoli, burkāni, kartupeļi, pupiņas, baklažāni, ķirbji, skābenes
un paprika atbilst šā pielikuma 1. tabulā minētajiem kvalitātes
rādītājiem.
1. tabula
Kvalitātes rādītāji svaigiem
dārzeņiem, kartupeļiem un sēnēm
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītāji
|
|
1.
|
Gurķi |
Gurķu vidus ir
blīvs, ar negatavām, mīkstām sēklām |
|
2.
|
Zaļie
zirnīši |
Veseli un
svaigi zirņi, ar plānu un maigu apvalku. Bez svešķermeņu un
zemes piemaisījumiem. Gatavības pakāpe (pēc finometra) - ne
vairāk kā 56 grādi |
|
3.
|
Mārrutki |
Mārrutku saknes
ir bez bārkšsaknēm, bez zaļās lapu daļas, nesavītušas.
Zemes piemaisījumi - ne vairāk kā 2,5 % no kopējās masas.
No ziemas glabāšanas vītušas saknes - ne vairāk kā 15 % no
kopējās masas. Sakņu diametrs - ne mazāks par 1,5 cm. Sakņu
garums ne mazāks par 6 cm. Mehāniski bojātas (plaisas,
nobrāzumi) - ne vairāk kā 5 % |
|
4.
|
Galviņkāposti |
Kāpostu
galviņas - noteiktam pārstrādes veidam piemērotas šķirnes,
stingras, lapas cieši piekļautas, svars nav mazāks par 0,5
kg |
|
5.
|
Dilles |
Bez saknēm.
Pieļaujamas viegli apvītušas, ar apdzeltējušām lapām līdz 5
% no masas. Dilles bez pelējuma, nav puvušas, nav
apkaltušas, bez zemes piemaisījumiem |
|
6.
|
Sīpoli |
Sīpola galviņa
stingra, nogatavojusies, sausa, ar labi apžāvētām, sausām
ārējām zvīņlapām, izžāvēts sīpola kakls, bez zemes
piemaisījumiem |
|
7.
|
Burkāni |
Nesažuvuši,
sulīgi, ar mazu serdes daļu. Zemes piemaisījumi ne vairāk
kā 2 % |
|
8.
|
Kartupeļi |
Kartupeļi bez
asniem, bez zaļiem plankumiem, bez tukša vidus un nav
apsaluši. Zemes piemaisījumi ne vairāk kā 1 % |
|
9.
|
Kartupeļi
cietes ražošanai |
Cietes saturs
nav mazāks par 15 % |
|
10.
|
Kartupeļi čipsu ražošanai |
Bumbuļu izmērs
ne mazāks par 38 mm |
| Puve - ne
vairāk par 2,4 %, kaitēkļu bojājumi - ne vairāk par 10 %,
dziļš kraupis - ne vairāk par 15 %, augšanas plaisas - ne
vairāk par 15 %. Kopējo bojājumu summa nepārsniedz 17 %
(procenti noteikti pēc masas) |
|
11.
|
Pupiņas |
Veselas, bez
svešķermeņu piemaisījumiem. Vienmērīgu gatavības
pakāpi |
|
12.
|
Skābenes |
Svaigas,
sausas, stingras jaunās lapiņas, zaļā krāsā, garša un
smarža raksturīga svaigām skābenēm. Lapiņas nogrieztas
aktīvās veģetācijas periodā, bez citu augu piemaisījumiem.
Lapas sulīgas, ar botāniskai šķirnei raksturīgu lapu formu.
Pieļaujamas viegli apvītušas - līdz 2 %, tikko veidoties
sākuši ziedneši - līdz 1 % |
|
13.
|
Paprika |
Izmērs:
šķirnes ar iegarenu formu - garumā ne mazāk par 6
cm;
šķirnes ar apaļu formu - diametrā ne vairāk par 6
cm;
augļa sieniņas biezums - ne mazāks par 4 mm.
Pieļaujamās novirzes: neatbilstoši izmēram - ne vairāk
par 5 %, viegli apvītuši - ne vairāk par 5 %, ar sauso
puvi - ne vairāk par 10 %
|
|
14.
|
Šampinjoni |
Sēnes svaigas, baltas, cepurīte pie kātiņa neatvērusies,
tīras, ar minimālām augsnes paliekām. Smarža un garša
raksturīga šampinjoniem. Sēņu lapiņas gaišas, mīkstums
vienmērīgi blīvs, balts.
Pieļaujamās novirzes: sēnes ar nostieptu mantiju pie
kātiņa, bet neveras vaļā - ne vairāk par 2 %; sēnes ar
nelieliem bojājumiem (tumšas krāsas punktiem) - ne vairāk
par 3 %; sēnes ar viegli pelēcīgu nokrāsu - ne vairāk par
1 %
|
|
15.
|
Baklažāni |
Mīkstums stingrs, porains, sēklas neattīstītas. Izmērs:
diametrs - līdz 10 cm, garums bez ierobežojumiem,
augļkātiņa garums - līdz 2 cm.
Pieļaujamās novirzes: nepareizas formas (līki) - ne
vairāk par 20 %, viegli ieskrāpēta miziņa, nelieli
noberzumi un iespiedumi - ne vairāk par 10 %, diametrs
līdz 12 cm - ne vairāk par 10 %
|
6. Pārstrādātu produktu ražošanā neizmanto pārtikas piedevas -
konservantus. Dārzeņu marinādes ražošanā atļauts izmantot
etiķskābi un etiķi.
7. Produktam pievienotā sāls daudzums:
7.1. svaigiem, mizotiem, vārītiem un tvaicētiem kartupeļiem un
dārzeņiem (vakuumā) sāls nav pievienots;
7.2. marinētiem, skābētiem, sālītiem dārzeņiem un sēnēm - ne
vairāk kā 2,5 g uz 100 g produkta;
7.3. zaļajiem zirnīšiem - ne vairāk kā 0,7 g uz 100 g
produkta;
7.4. dārzeņu salātiem un dārzeņu konserviem - ne vairāk kā 1,2
g uz 100 g produkta.
8. Dārzeņus skābē, izmantojot dabīgas fermentēšanas
metodes.
9. Šā pielikuma 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. tabulā
minētos produktu mikrobioloģiskos un fizikāli ķīmiskos rādītājus
operators kontrolē ne retāk kā reizi gadā, un tie atbilst
attiecīgajās tabulās minētajiem kvalitātes rādītājiem.
2. tabula
Kvalitātes rādītāji konservētiem
dārzeņiem
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Zaļie zirnīši |
Zirņu masas
daļa, % |
zirņi, ne mazāk
kā 55 % no svara |
| Hlorīdu masas
daļa, % |
0,8-1,5 |
| pH |
ne mazāks kā
5,3 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā
100 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 10
kvv/1 g |
|
2.
|
Dārzeņu salāti |
Hlorīdu masas
daļa, % |
0,9-2,25 |
| Titrējamās
skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) |
ne vairāk kā
1,5 |
| pH |
3,0-5,0 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 103 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 5
x 10 kvv/1 g |
|
3.
|
Dārzeņu konservi |
Hlorīdu masas
daļa, % |
0,8-2,0 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 103 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 5
x 10 kvv/1 g |
3. tabula
Kvalitātes rādītāji konservētām,
marinētām sēnēm
|
Nr.
p. k.
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Masas daļa no konservu masas neto:
veselie, %
|
ne mazāk kā
50 |
|
2.
|
Blakus
piemaisījumi |
nav
pieļaujami |
|
3.
|
Hlorīdu masas
daļa, % |
0,7-1,5 |
|
4.
|
Titrējamās
skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) |
0,3-0,7 |
|
5.
|
pH |
ne vairāk kā
4,5 |
|
6.
|
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 103 kvv/1 g |
|
7.
|
Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 5
x 10 kvv/1 g |
4. tabula
Kvalitātes rādītāji galda
mārrutkiem, mērcēm un sinepēm
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Galda mārrutki |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 104 kvv/1 g |
| Titrējamās
skābes masas daļa, % |
0,6-1,9 |
| NaCl masas
daļa, % |
1,0-2,2 |
| pH |
3,0-4,6 |
|
2.
|
Tomātu mērces un kečupi |
Sausnas saturs,
% Brix |
ne mazāk kā
13 |
| Hlorīdu masas
daļa, % |
0,5-3,3 |
| Titrējamās
skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) |
0,3-1,6 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 104 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 1
x 102 kvv/1 g |
| pH |
2,5-4,5 |
|
3.
|
Mērces |
Hlorīdu masas
daļa, % |
0,9-2,5 |
| Titrējamās
skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) |
0,3-1,9 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 104 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 1
x 102 kvv/1 g |
| pH |
3,5-4,0 |
|
4.
|
Sinepes |
Hlorīdu masas
daļa, % |
0,6-3,0 |
| Titrējamās
skābes masas daļa, % (pārrēķinot uz etiķskābi) |
0,5-3,0 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 104 kvv/1 g |
5. tabula
Kvalitātes rādītāji dārzeņu zupām
un tām līdzīgiem produktiem
|
Nr.
p. k.
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā
100 kvv/1 g |
|
2.
|
Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
nav
pieļaujamas |
6. tabula
Kvalitātes rādītāji kartupeļu
pārstrādes produktiem
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Kartupeļu ciete |
Forma |
pulverveida
viela |
| Smarža |
raksturīga
cietei, bez blakus smaržām |
| Mitrums, % |
15,00-20,00 |
| Kopējais pelnu
saturs, % |
ne vairāk kā
0,50 |
| Pelni
(smiltis), nešķ. 10 % HCl, %, maks. |
0,05 |
| Skābums - 0,1
NaOH patēriņš 100 g sausnas neitralizācijai |
ne vairāk kā
12 |
| SO2
saturs, mg/kg |
ne vairāk kā
10 |
| Mikroorganismu
skaits |
ne vairāk kā 1
x 105 kvv/1 g |
| Koliformas,
0,01 g |
nav
pieļaujamas |
| Pelējumi,
raugi |
ne vairāk kā
500 kvv/1 g |
| Salmonellas, 25
g |
nav
pieļaujamas |
|
2.
|
Kartupeļu čipsi, kraukšķīgie salmiņi |
Mitruma saturs,
% |
ne vairāk kā
3,5 |
| Tauku saturs,
% |
28-36 |
| Sāls saturs,
% |
0,8-2,0 |
7. tabula
Kvalitātes rādītāji žāvētiem
dārzeņiem, kaltētām sēnēm, sukādēm, saldētiem dārzeņiem, dārzeņu
nektāriem, ievārījumiem, biezeņiem un tiem līdzīgiem
produktiem
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Kaltēti dārzeņi, kaltētas sēnes |
Ūdens saturs
produktā, % |
10-30 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā:
kaltētām sēnēm 5 x 103 kvv/1 g;
kaltētiem dārzeņiem 2 x 103 kvv/1 g
|
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā
100 kvv/1 g |
|
2.
|
Sukādes |
Ūdens saturs
produktā, % |
10-30 |
| Cukuru saturs
gatavā produktā, % |
ne vairāk kā
82 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 102 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 50
kvv/1 g |
|
3.
|
Saldēti dārzeņi (atsaldēti) |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 105 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 50
kvv/1 g |
|
4.
|
Dārzeņu ievārījumi, biezeņi un tiem līdzīgi produkti |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
5 x
103 kvv/1 g |
| Patogēnie
mikroorganismi un zarnu grupas baktērijas, 1 g |
nav
pieļaujamas |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 50
kvv/1 g |
|
5.
|
Dārzeņu nektāri |
Sausnas masas
daļa, % |
ne mazāk kā
11 |
| Titrējamās
skābes masas daļa (pārrēķinot citronskābē), % |
0,3-0,9 |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ja uzglabāšanas
termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, - ne vairāk kā 50 kvv/1
g, pārējiem - nav pieļaujamas |
8. tabula
Kvalitātes rādītāji skābētiem un
marinētiem kāpostiem
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Skābēti kāposti |
Kopējais
skābums, % |
0,7-1,5 |
| Sāls saturs,
% |
0,8-2,0 |
| Kāpostu un
sulas savstarpējā attiecība, % |
85-90 :
15-10 |
|
2.
|
Skābēti kāposti ar piedevām |
Kopējais
skābums, % |
0,7-1,5 |
| Sāls saturs,
% |
0,8-2,5 |
| Kāpostu ar
piedevām un sulas savstarpējā attiecība, % |
85-90 :
15-10 |
|
3.
|
Marinēti kāposti |
Kopējais
skābums, % |
0,7-1,5 |
| Sāls saturs,
% |
1,2-2,0 |
| Svaigi kāposti
un marināde, % |
60 : 40 |
|
4.
|
Marinēti kāposti ar piedevām |
Kopējais
skābums, % |
0,7-1,5 |
| Sāls saturs,
% |
1,5-2,5 |
| Svaigi kāposti
ar piedevām un marināde, % |
60 : 40 |
9. tabula
Kvalitātes rādītāji svaigiem un
mizotiem, vārītiem un tvaicētiem, skābētiem un sālītiem
produktiem
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Svaigi, mizoti, vārīti un tvaicēti kartupeļi un dārzeņi
(vakuumā) |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 106 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes |
ne vairāk kā
100 kvv/1 g |
|
2.
|
Skābēti un sālīti dārzeņi un sēnes |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 106 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes |
ne vairāk kā 10
kvv/1 g |
| Raugu
šūnas |
ne vairāk kā 1
x 103 kvv/1 g |
| Salmonellas, 25
g |
nav
pieļaujamas |
10. Marinētu dārzeņu saturs konservos no kopējās masas ir:
10.1. vismaz 50 %, ja dārzeņi ir nesagriezti;
10.2. vismaz 55 %, ja dārzeņi ir sagriezti."
3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 438
"10. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas
kvalitātes shēmas prasības augļiem, ogām un to pārstrādes
produktiem
1. Ja produkts tiks marķēts ar šo noteikumu 5. pielikuma II
nodaļā minēto norādi, izejvielu audzētājs un operators, kas ir
primāro produktu ražotājs, nodrošina, ka produkts ir audzēts
atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu
integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un
kontroles kārtību un to apliecina ieraksts Valsts augu
aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās
audzēšanas reģistrā (izņemot meža ogām) vai ka produkts ir
audzēts atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģiskās
lauksaimniecības ražošanu, produktu marķēšanu, uzraudzību un
kontroli.
2. Augļu un ogu pārstrādes produktu ražošanā izmanto svaigus,
saldētus vai žāvētus augļus un ogas, tostarp meža ogas.
3. Pārstrādei paredzētās ogas ir ar šķirnei raksturīgu krāsu
un smaržu, nav pieļaujams, ka bojātu ogu ir vairāk par 3 %.
4. Saldētas ogas nav salipušas, ar lielu sasalušu ledus
kristālu apsarmi. Saldēšanai paredzēto augļu un ogu kontroli veic
operators katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma
1. un 2. tabulā minētajām prasībām.
5. Pārstrādei paredzēto augļu un ogu kontroli veic operators
katrai partijai, un to kvalitāte atbilst šā pielikuma 1. tabulā
un 2. tabulas 4. rindā minētajiem kvalitātes rādītājiem.
1. tabula
Pārstrādei paredzēto svaigo augļu
un ogu kvalitātes rādītāji
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Avenes |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
7,0 % |
| Ogas, kas nav
sasniegušas gatavību |
ne vairāk par 5
% |
|
2.
|
Upenes |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
12,0 % |
| Negatavas vai
brūnas ogas |
ne vairāk par 5
% |
|
3.
|
Zemenes |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
6,0 % |
|
Kauslapiņas |
ne vairāk par
12 gab./1 kg |
| Ogas, kas nav
sasniegušas gatavību |
ne vairāk par 5
% |
|
4.
|
Dzērvenes
(purva) |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
7,0 % |
|
5.
|
Brūklenes |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
10,0 % |
|
6.
|
Mellenes |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
8,0 % |
|
7.
|
Ķirši |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
10,0 % |
|
8.
|
Kazenes |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
7,0 % |
|
9.
|
Lielogu
dzērvenes |
Sausnas saturs
(Brix) |
ne mazāk par
7,0 % |
6. Augļu un ogu ievārījumi un sukādes, saldēti augļi un ogas,
biezeņi ar cukuru vai bez tā, ābolu biezeņi, kā arī žāvēti augļi,
augļu sulas un tām līdzīgie produkti atbilst šā pielikuma 2., 3.,
4. un 5. tabulā noteiktajiem kvalitātes rādītājiem, un tos nosaka
operators ne retāk kā reizi gadā.
2. tabula
Augļu un ogu ievārījumu, saldētu
augļu un ogu kvalitātes rādītāji
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Augļu un ogu ievārījumi |
Augļu saturs
produktos, % |
ne mazāk kā
40 |
| pH |
2,6-3,5 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
5 x
103 kvv/1 g |
| Zarnu nūjiņu
grupas baktērijas, 1 g |
nav
pieļaujamas |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 50
kvv/1 g |
|
2.
|
Augļu un ogu ievārījumi ar samazinātu kaloriju
daudzumu |
Augļu saturs
produktos, % |
ne mazāk kā
40 |
| Sausnas saturs,
% |
28,0-40,0 |
| pH |
2,6-3,4 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 5
x 103 kvv/1 g |
| Zarnu nūjiņu
grupas baktērijas, 1 g |
nav
pieļaujamas |
| Pelējumi un
raugi |
ne vairāk kā 50
kvv/1 g |
|
3.
|
Saldēti augļi un ogas, biezeņi ar cukuru vai
bez tā |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 105 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 50
kvv/1 g |
| Zarnu nūjiņu
grupas baktērijas |
ne vairāk kā 1x
102 kvv/1g |
| Salmonellas, 25
g |
nav
pieļaujamas |
|
4.
|
Saldēti augļi un ogas - izejviela termiskai pārstrādei
|
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 106 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes |
ne vairāk kā 1
x 103 kvv/1 g |
| Raugu
šūnas |
ne vairāk kā 1
x 104 kvv/1 g |
3. tabula
Augļu sulu un tām līdzīgo produktu
kvalitātes rādītāji
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Augļu nektāri |
Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas, 1 g |
ja uzglabāšanas
termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, - ne vairāk kā 50 kvv,
pārējiem - nav pieļaujamas |
| Titrējamās
skābes masas daļa, % |
0,1-1,6
(atkarībā no produkta veida) |
|
2.
|
Augļu sulas (tostarp augļu sulas no koncentrētām
sulām) |
Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas pasterizētiem produktiem, 1 g |
ne vairāk kā 50
kvv |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas nepasterizētiem produktiem, 1 g |
ne vairāk kā 5
x 103 kvv |
| Patulīna
saturs: |
|
| smiltsērkšķu
sulai, ābolu sulai, kg |
ne lielāks par
10 μg |
| citu augļu
sulām, kg |
ne lielāks par
50 μg |
| Zarnu nūjiņu
grupas baktērijas nepasterizētā sulā, 25 g |
nav
pieļaujamas |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi
nepasterizētiem produktiem, 1 g |
ne vairāk kā 5
x 103 kvv |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi
pasterizētiem produktiem, 1 g |
ja uzglabāšanas
termiņš nav garāks par 6 mēnešiem, - ne vairāk kā 50 kvv,
pārējām - nav pieļaujami |
|
3.
|
Sīrupi |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g |
ne vairāk kā 5
x 103 kvv |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas, 1 g |
ne vairāk kā 50
kvv |
4. tabula
Kvalitātes rādītāji sukādēm un
žāvētiem augļiem
|
Nr.
p. k.
|
Produkts
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Sukādes |
Ūdens saturs
produktā, % |
10-30 |
| Cukuru saturs
gatavā produktā, % |
ne vairāk kā
82 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 102 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā 50
kvv/1 g |
|
2.
|
Žāvēti augļi |
Ūdens saturs
produktā, % |
ne vairāk kā
30 |
| Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 5
x 103 kvv/1 g |
| Pelējumu
sēnītes un raugu šūnas |
ne vairāk kā
100 kvv/1 g |
5. tabula
Kvalitātes rādītāji ābolu biezeņiem
ar ogu un augļu piedevu vai bez tās un ar saldo krējumu vai bez
tā
|
Nr.
p. k.
|
Rādītājs
|
Rādītāja lielums
|
|
1.
|
Sausnas saturs,
% Brix |
ne mazāk kā
18 |
|
2.
|
pH |
3,2-4,4 |
|
3.
|
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi |
ne vairāk kā 1
x 103 kvv/1 g |
|
4.
|
Zarnu nūjiņas
grupas baktērijas, 1 g |
nav
pieļaujamas |
|
5.
|
Patogēnie
mikroorganismi, t. sk. salmonella, 25 g |
nav
pieļaujami |
|
6.
|
Pelējumi un
raugi |
ne vairāk kā 50
kvv/1 g |
|
"
|
4. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 28. jūlija
noteikumiem Nr. 438
"13. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 461
Nacionālās pārtikas
kvalitātes shēmas prasības saliktiem produktiem, uztura
bagātinātājiem, garšvielām, tējai, kaltētiem augiem, kafijai un
liofilizētiem produktiem
1. Saliktā produkta, uztura bagātinātāja un liofilizētā
produkta ražošanai izmantoto dzīvnieku izcelsmes izejvielu
kvalitāte atbilst šo noteikumu 6., 7., 11. un 12. pielikumā
minētajām prasībām.
2. Saliktā produkta, uztura bagātinātāja, tējas, garšvielu,
kaltētu augu un liofilizētā produkta ražošanai izmantotās augu
izcelsmes izejvielas atbilst šo noteikumu 8., 9. un 10. pielikumā
minētajām prasībām.
3. Saliktā produkta,uztura bagātinātāja un liofilizētā
produkta ražošanā izmanto dabiskas izcelsmes izejvielas.
4. Garšvielu krāsa un smarža raksturīga attiecīgajam
produktam, konsistence sausa, birstoša, ražošanā neizmanto
pārtikas piedevas un aromatizētājus.
5. Liofilizētu produktu struktūra poraina, trausla.
Pulverveida produktu struktūra sausa, birstoša.
6. Tēja, kafija, garšvielas, kaltēti augi un liofilizēti
produkti atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem rādītājiem.
Tabula
Kvalitātes rādītāji tējai,
kafijai, garšvielām, kaltētiem augiem un liofilizētiem
produktiem
| Nr. p.
k. |
Produkts |
Rādītājs |
Rādītāja lielums |
| 1. |
Tēja, kaltēti augi |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g |
ne vairāk kā 5
x 105 kvv |
| Pelējuma
sēnītes un rauga šūnas, 1 g |
ne vairāk kā
500 kvv |
| 2. |
Kafija
(tostarp ozolzīļu, cigoriņu, miežu) |
Mezofilie
aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g |
ne vairāk kā 5
x 105 kvv |
| Pelējuma
sēnītes un rauga šūnas, 1 g |
ne vairāk kā
1000 kvv |
| Atkritumu
piemaisījumu saturs, % |
ne vairāk kā
0,5 |
| 3. |
Garšvielas |
Kaitēkļu
invāzija |
nav
pieļaujama |
| Pelējuma
sēnītes un rauga šūnas, 1 g |
ne vairāk kā
1000 kvv |
| 4. |
Liofilizēti produkti |
Ūdens
aktivitāte |
ne vairāk kā
0,6 |
| Pelējuma
sēnītes, 1 g |
ne vairāk kā 50
kvv |
| Salmonellas, 25
g |
nav
pieļaujamas |
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Izdoti saskaņā ar
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
|