Ministru kabineta noteikumi Nr. 400

Rīgā 2026. gada 7. jūlijā (prot. Nr. 36 34. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
7. panta piekto un astoto daļu,
13. panta otrās daļas 1. punktu un 25. panta otro daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 135., 203. nr.; 2011, 48. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 164. nr.; 2015, 13., 40. nr.; 2016, 234. nr.; 2020, 160. nr.; 2021, 8. nr.; 2022, 224. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"1.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību iekšējos ūdeņos un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī (turpmāk - Baltijas jūra un Rīgas līcis), kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā;".

2. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā."

3. Svītrot 8. punktu.

4. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas līcī un Baltijas jūrā, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Zemkopības ministrija uz laiku no viena līdz 15 gadiem."

5. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieki (turpmāk - nomnieki) nepieprasa un neizmanto kādus no noslēgtajos rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumos noteiktajiem zvejas limitiem vai izmanto tos tikai daļēji vai nelielu zvejai atļautās sezonas daļu vai ja pieprasījums pēc rūpnieciskās zvejas tiesību nomas ir ievērojami lielāks par pieļaujamā zvejas limita apjomu, uz šo zvejas limita daļu var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, no kopējā gada limita nošķirot īpašu zvejas limitu licencētajai rūpnieciskajai zvejai un organizējot zveju ar rūpnieciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību."

6. Izteikt 53. punktu šādā redakcijā:

"53. Pašvaldības un Zemkopības ministrija nomas līgumu slēdz, ievērojot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgumu (1. pielikums)."

7. Izteikt 54. punktu šādā redakcijā:

"54. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam (turpmāk - iznomātājs) ir tiesības ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus."

8. Izteikt 62. punktu šādā redakcijā:

"62. Iznomātājs katru gadu sagatavo un nomas līgumam pievieno rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolu (turpmāk - protokols). Protokolā norāda iedalīto nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma un zvejas rīku skaita limitu, kā arī ar zvejas limita izmantošanu saistītos nosacījumus, nomas maksas apmēru un samaksas kārtību kārtējā gadā. Komerciālajai zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un iekšējos ūdeņos zvejas rīku limitu ar pašvaldības lēmumu var piešķirt uz laiku līdz pieciem gadiem, ja zvejas limitā ir paredzēts tikai zvejas rīku skaita limits un ja šis termiņš iekļaujas ar nomnieku noslēgtā zvejas tiesību nomas līguma kopējā termiņā."

9. Izteikt 64. punktu šādā redakcijā:

"64. Iznomātājs, izdarot atbilstošus grozījumus protokolā, var vienpusēji samazināt kārtējā gadā piešķirto zvejas limitu vai nākamajā gadā piešķiramo zvejas limitu, ja nomnieks:

64.1. kārtējā gada trijos ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma limita. Pēc nozvejas apjoma limita samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trijos ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma limita daļas, pie kuras pieskaita 10 procentu palielinājumu;

64.2. sešu mēnešu laikā (neņemot vērā zvejas lieguma periodus) nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita limita."

10. Izteikt 66. punktu šādā redakcijā:

"66. Nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot tam noteiktos zvejas rīku veidus un skaitu un ievērojot attiecīgajā ūdenstilpē vai zvejas vietā (zvejas rajonā) paredzēto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts), kā arī noteikto termiņu un kārtību, kādā maksājama nomas maksa."

11. Izteikt 68. punktu šādā redakcijā:

"68. Iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā dot nomniekam iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot iznomātājam pieejamos zvejas limitus, nomnieka zvejas iespējas un priekšroku papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu."

12. Izteikt 70. punktu šādā redakcijā:

"70. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Zemkopības ministrijas vai attiecīgo pašvaldību nomniekam noteikto nozvejas apjoma limitu vai zvejas rīku skaita limitu, kas norādīts protokolā."

13. Izteikt 71. punktu šādā redakcijā:

"71. Zivju nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita limitu nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatēriņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un šo noteikumu 71.¹ un 71.⁵ punktā minēto zvejas efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu un Zvejniecības likumā zvejniekiem noteiktās priekšrocības. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī atbilstošajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos zvejas limita ierobežojumus."

14. Izteikt 71.¹ punktu šādā redakcijā:

"71.¹ Zemkopības ministrija nomniekam piešķiramo nozvejas limitu nomas termiņa nākamajam kalendāra gadam nosaka proporcionāli iepriekšējā gadā iedalītajam nozvejas limitam un vienu gadu pirms iepriekšējā gada faktiskajā nozvejā izmantotajai limita daļai. Nomniekam, kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas līcī, papildus ņem vērā šādus nomnieka zvejas efektivitātes noteikšanas kritērijus iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā:

71.¹1. aprēķinos par iepriekšējā gada nozvejas limitu tiek ņemts vērā nomniekam iepriekšējā gada sākumā iedalītais nozvejas limits un nomnieka ar citiem nomniekiem notikusī savstarpējā nozvejas limitu apmaiņa uz pastāvīgu laiku;

71.¹2. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā izmantots vismaz 80 procentu apjomā, tiek uzskatīts, ka nomniekam nozvejas limits ir pilnībā izlietots un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā to ietver pilnā apjomā;

71.¹3. ja vienu gadu pirms iepriekšējā gada nomniekam iedalītais nozvejas limits faktiskajā nozvejā izmantots mazāk par 80 procentiem, nākamā gada nomnieka nozvejas limits tiek aprēķināts, to proporcionāli samazinot par neizmantoto nozvejas limita daļu;

71.¹4. par nozvejas limitu, kas nomniekam iedalīts tām zivju sugām, kuras lielākā daļa nomnieku apmaina pret citām zvejas iespējām Zemkopības ministrijas īstenotajā starptautiskās zvejas iespēju apmaiņā, zvejas efektivitāti par iepriekšējo zvejas tiesību nomas termiņu nenosaka un nākamā gada nozvejas limita aprēķinā iepriekšējā gadā šīm zivju sugām sākotnēji iedalīto nozvejas limitu ietver pilnā apjomā."

15. Svītrot 71.³ punktu.

16. Papildināt ar 71.⁴ punktu šādā redakcijā:

"71.⁴ Piešķirot nomniekiem zvejas limitus nākamajam gadam, pašvaldība izvērtē šo noteikumu 71.⁵ punktā minētos zvejas efektivitātes kritērijus, izmantojot valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk - informācijas sistēma) pieejamos datus par nomnieka nozvejas apjomu, zvejā pavadīto dienu skaitu un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmeni, un nomniekiem piešķiramo zvejas limitu samazina par to daļu, kas iepriekšējā gadā netika pilnvērtīgi izmantota. Šādi atbrīvojušos neizmantoto zvejas limita daļu pašvaldība, pamatojoties uz atbilstošu pieprasījumu, var piešķirt:

71.⁴1. nomniekiem, kuru zvejas efektivitātes kritēriji ir augstāki;

71.⁴2. jaunajiem zvejniekiem - fiziskām personām, kuras uz zvejas tiesību nomas iesnieguma iesniegšanas brīdi nav sasniegušas 40 gadu vecumu un kuru mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību komerciālajā zvejā, tostarp kā komersantiem, komersanta dalībniekiem, valdes locekļiem, zvejnieku saimniecību īpašniekiem vai fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, nodrošinot šo zvejnieku pieprasījumu prioritāru izskatīšanu attiecībā uz to zvejas limitu daļu, kas pēc limitu sadales esošajiem nomniekiem vēl atlikusi neizmantota un ir brīvi pieejama, salīdzinājumā ar citiem pieprasījumiem saimnieciskās darbības uzsākšanai zvejniecībā;

71.⁴3. citiem interesentiem, kas iesnieguši zvejas tiesību nomas pieprasījuma iesniegumus, lai uzsāktu komercdarbību zvejniecībā."

17. Papildināt ar 71.⁵ punktu šādā redakcijā:

"71.⁵ Pašvaldības dome, konsultējoties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās administratīvajā teritorijā, bet, ja tādu nav, - ar nomniekiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, izdod saistošos noteikumus par kritēriju piemērošanu komerciālajai zvejai piešķiramo zvejas limitu sadalei tās administratīvajai teritorijai piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos un tās administratīvajā teritorijā esošajos iekšējos ūdeņos, tai skaitā nosakot kritēriju piemērošanu zvejas efektivitātes novērtēšanai atkarībā no nomniekiem iedalīto zvejas iespēju un limitu izmantošanas līmeņa, tostarp atbilstoši vietējai situācijai izmantojot tādus kritērijus kā iegūtās nozvejas apjoms, zvejā pavadīto dienu skaits un iedalītā zvejas rīku limita izmantošanas līmenis."

18. Izteikt 72. punktu šādā redakcijā:

"72. Zvejas limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71., 71.¹, 71.² un 71.⁵ punktā minētajai kārtībai paliek neiedalīts nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un zvejas efektivitāti, vai piedāvāt to pārējiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pretendentiem."

19. Izteikt 74. punktu šādā redakcijā:

"74. Nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu (ja tāds ir noteikts) pēc tam, kad attiecīgajā pašvaldībā saņemta zvejas licence zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto zvejas rīku skaitu vai nozvejas apjomu."

20. Izteikt 75. punktu šādā redakcijā:

"75. Nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz jūras piekrastes joslas var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Zemkopības ministrijā. Zveju ar kuģiem citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nomnieks var uzsākt pēc zvejas licences saņemšanas Valsts vides dienestā, bet trešo valstu ūdeņos - pēc zvejas licences saņemšanas saskaņā ar kārtību, kāda noteikta attiecīgo trešo valstu un Eiropas Savienības nolīgumos zivsaimniecības jomā. Zvejas licenci (izņemot licenci zvejai trešo valstu ūdeņos) izsniedz, pamatojoties uz protokolā noteikto nozvejas apjomu."

21. Izteikt 76. punktu šādā redakcijā:

"76. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamais nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, iznomātājs attiecībā pret nomniekiem ievēro proporcionalitāti, mainot (palielinot vai samazinot) minētos parametrus un sastādot protokolus."

22. Izteikt 79. punktu šādā redakcijā:

"79. Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam ir iedalīts nomniekam zvejai Baltijas jūrā un Rīgas līcī (izņemot jūras piekrasti), var mainīt, arī pamatojoties uz nomnieku savstarpēju vienošanos par zvejas limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam, pēc tam, kad šāda vienošanās iesniegta Zemkopības ministrijā un protokolā izdarīti atbilstoši grozījumi, ievērojot to, ka nomniekam, kas plāno pārtraukt savu turpmāko komercdarbību zvejniecībā, tiek saglabātas zvejas iespējas vismaz tādā apjomā, kas ir atbilstošs zvejas periodam, kuru nomnieks ir pieteicis zvejai konkrētajā gadā līdz zvejas pārtraukšanai, un šīs zvejas iespējas vienam mēnesim aprēķina kā nomnieka iepriekšējo sešu mēnešu vidējo mēneša nozveju, pie kuras pieskaita 10 procentu palielinājumu. Ar šādu nomnieku pēc zvejas pārtraukšanai pieteiktā perioda beigām nomas līgums, pamatojoties uz pušu iepriekšēju vienošanas, tiek pārtraukts pirms termiņa saskaņā ar šo noteikumu 80. punktu."

23. Izteikt 79.¹ punktu šādā redakcijā:

"79.¹ Nozvejas apjoma limitu, kas atbilstoši šo noteikumu 71. un 72. punktam iedalīts nomniekiem zvejai Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, var savstarpēji mainīt, ja nomnieki attiecīgajā pašvaldībā ir iesnieguši abpusēju vienošanos par nozvejas apjoma limita apmaiņu vai nodošanu otram nomniekam. Piekrastes nomnieki nozvejas apjoma limitu var mainīt vai nodot tās piekrastes pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, kura abiem nomniekiem ir iedalījusi atbilstošos nozvejas apjoma limitus, vai arī šāda apmaiņa var notikt starp nomniekiem no dažādām piekrastes pašvaldībām, kuras ir iedalījušas nozvejas apjoma limitus apmaiņā iesaistītajiem nomniekiem, ja šādai apmaiņai no abām pašvaldībām tiek saņemts saskaņojums par nozvejas apjoma limita apmaiņu. Konkrētā pašvaldība apmaiņu veikušo nomnieku rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolos izdara grozījumus."

24. Izteikt 87.¹2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"87.¹2. piemērot šo noteikumu 2.¹ pielikuma II nodaļā norādīto zivju murda, zivju tīkla un reņģu, brētliņu un salaku tīkla limita maksas samazinājumu, kas nepārsniedz pusi no norādītās konkrētā zvejas rīka limita maksas, nomniekam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā tās administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos, pēc šo noteikumu 71. un 71.⁵ punktā minētās zvejas efektivitātes novērtējuma, kā arī ievērojot nomnieka iesniegtu pamatotu apliecinājumu (apliecinājumus) par roņu radītā zaudējuma gadījumu (gadījumiem) nomnieka nozvejai un zvejas rīkiem iepriekšējā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas gada laikā, ja to izlases veidā klātienē ir pārbaudījis un apstiprinājis pašvaldības pārstāvis;".

25. Izteikt 90. punktu šādā redakcijā:

"90. Nomnieki, kam noteikts zvejas rīku skaita limits vai nozvejas apjoma limits iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastē, protokolā noteikto maksu par gada nomu samaksā līdz kārtējā gada 30. jūnijam līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot."

26. Izteikt 91. punktu šādā redakcijā:

"91. Nomnieki, kam noteikts nozvejas apjoms Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes joslas, kā arī citos Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā noteikto maksu par gada nomu maksā katru mēnesi proporcionālās daļās līdz kārtējā gada 30. septembrim līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā, izņemot gadījumus, ja atbilstoši konkrētās zivju sugas zvejas regulēšanas nosacījumiem nomniekam netiek noteikts konkrēts nozvejas apjoms un maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu atbilstoši mēneša faktiskajai nozvejai maksājama līdz nākamā mēneša divdesmit piektajam datumam. Šajā punktā minētās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas iekasēšanu nodrošina Zemkopības ministrija."

27. Izteikt 93. punktu šādā redakcijā:

"93. Ja tiek noteikts zvejas papildlimits vai nomnieki vienojas par šo noteikumu 79. punktā minētā zvejas limita apmaiņu vai nodošanu, attiecīgais nomnieks 10 dienu laikā pēc papildlimita noformēšanas protokolā samaksā par noteikto papildlimitu vai no cita nomnieka iemainīto vai saņemto limitu vai limita daļu, ja otrs nomnieks par to nav samaksājis zvejas tiesību nomas maksu."

28. Papildināt ar 97.¹ punktu šādā redakcijā:

"97.¹ Ja ūdenstilpe, ievērojot normatīvos aktus par publisko ūdeņu nomu, tiek iznomāta zvejas tiesību izmantošanai, pašvaldība ūdenstilpes nomas maksā iekļauj arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda dotācijas veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu, kas nav mazāka par 10 procentiem no ūdenstilpes kopējās nomas maksas. Informāciju par pārskaitīto maksājumu Zivju fonda dotācijas veidošanai pašvaldība iesniedz informācijas sistēmā šo noteikumu 102. punktā minētajā kārtībā."

29. Izteikt 98. punktu šādā redakcijā:

"98. Nomniekiem, kas nodarbojas ar komerciālo zveju, piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 procentiem, ja:

98.1. tiek zvejotas invazīvo sugu zivis vai zivju sugas, kuru krājumi netiek pilnvērtīgi izmantoti un kurām nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība;

98.2. tiek veicināta melioratīvā zveja;

98.3. iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā nomnieka zvejas rīki vai peldošie līdzekļi un pašvaldībai ir iesniegts iesniegums par šo faktu un informācijas sistēmā ir ievietots apraksts par stihisku nelaimi un tās radītajiem zaudējumiem."

30. Papildināt ar 100.² punktu šādā redakcijā:

"100.² Piemērojot samazinātu nomas maksu, atbalsts nomniekam, kas nodarbojas ar komerciālo zveju, kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, un atbalstu samazinātas nomas maksas veidā šo noteikumu 87.¹2. apakšpunktā un 98. punktā minētajos gadījumos sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr.  717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk - Komisijas regula Nr.  717/2014), ievērojot šīs nodaļas nosacījumus."

31. Papildināt ar 100.³ punktu šādā redakcijā:

"100.³ Atbalstu samazinātas nomas maksas veidā nepiemēro, ja nomniekam ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm."

32. Papildināt ar 100.⁴ punktu šādā redakcijā:

"100.⁴ Nomnieks, kam piemēro atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, iesniedz iznomātājam de minimis atbalsta uzskaites veidlapu atbilstoši normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, pievienojot to de minimis atbalsta saņemšanas iesniegumam vai iesniegumā norādot de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru."

33. Papildināt ar 100.⁵ punktu šādā redakcijā:

"100.⁵ Ja atbalstu piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, pirms tā piešķiršanas nomniekam pārbauda, vai fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados pretendenta saņemtais de minimis atbalsta apmērs nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2.a punktā un 5. panta 1. un 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai."

34. Papildināt ar 100.⁶ punktu šādā redakcijā:

"100.⁶ Iznomātājs piešķir un uzskaita atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību."

35. Papildināt ar 100.⁷ punktu šādā redakcijā:

"100.⁷ Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto de minimis atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nedrīkst kumulēt ar komercdarbības atbalstu citu atbalsta programmu vai ad-hoc atbalsta projektā, tostarp ar citu de minimis atbalstu, neatkarīgi no finansējuma avota."

36. Papildināt ar 100.⁸ punktu šādā redakcijā:

"100.⁸ Nomnieks, kam piešķir atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, ievēro darbību ierobežojumus, kas minēti Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā."

37. Papildināt ar 100.⁹ punktu šādā redakcijā:

"100.⁹ Ja nomnieks, kam piešķir de minimis atbalstu samazinātas nomas maksas veidā, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktam."

38. Papildināt ar 100.¹⁰ punktu šādā redakcijā:

"100.¹⁰ Ja tiek pārkāpti Komisijas regulas Nr. 717/2014 nosacījumi, nomniekam ir pienākums atmaksāt iznomātājam saskaņā ar šiem noteikumiem saņemto atbalstu nomas maksas samazinājumam kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem."

39. Papildināt ar 100.¹¹ punktu šādā redakcijā:

"100.¹¹ Nomniekam dokumenti ir jāglabā 10 fiskālos gadus no brīža, kad tam piešķirts atbalsts, bet iznomātājam - 10 fiskālos gadus no brīža, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem."

40. Papildināt ar 100.¹² punktu šādā redakcijā:

"100.¹² Lēmumu par atbalstu samazinātas nomas maksas veidā pieņem atbilstoši Komisijas regulas Nr.  717/2014 7. panta 4. punktam un 8. pantam, un lēmuma pieņemšanas datums uzskatāms par valsts atbalsta piešķiršanas dienu."

41. Papildināt ar 100.¹³ punktu šādā redakcijā:

"100.¹³ Iznomātājs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas izvērtē nomnieka atbilstību Komisijas regulas Nr.  717/2014 nosacījumiem."

42. Izteikt 102. punktu šādā redakcijā:

"102. Pašvaldības reizi gadā apkopo to rīcībā esošās ziņas par iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, ūdenstilpēm, kuras iznomātas zvejas tiesību izmantošanai, un saņemto nomas maksu, kā arī ziņas par līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos pārskaitītajiem līdzekļiem. Minētās ziņas iesniedz informācijas sistēmā līdz 15. janvārim par iepriekšējo gadu."

43. Izteikt 103. punktu šādā redakcijā:

"103. Lauku atbalsta dienests apkopo ziņas, ko pašvaldības iesniegušas informācijas sistēmā saskaņā ar šo noteikumu 102. punktu, un līdz nākamā gada 31. janvārim sagatavo un savā tīmekļvietnē publicē pārskatu par kopējiem iepriekšējā gada rezultātiem."

44. Papildināt ar 111. punktu šādā redakcijā:

"111. Līdz šo noteikumu 71.⁵ punktā minēto pašvaldības saistošo noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim ir spēkā pašvaldību saistošie noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo noteikumu 71.³ punktu, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem."

45. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

46. Izteikt 2.¹ pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

47. Svītrot 4. pielikumu.

Ministru prezidents A. Kulbergs

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒
ekonomikas ministrs V. Valainis

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 7. jūlija
noteikumiem Nr. 400

"1. pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 11. augusta
noteikumiem Nr. 918

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas parauglīgums

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 7. jūlija
noteikumiem Nr. 400

"2.¹ pielikums
Ministru kabineta
2009. gada 11. augusta
noteikumiem Nr. 918

Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu