Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 19

Tukumā 2026. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 6, 6. §)

Lokālplānojuma "Jumpravas pļavas", Tukuma pilsētā un Tumes pagastā, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

IZDOTI
ar Tukuma novada domes 25.06.2026.
lēmumu Nr. TND/1-1.1/26/279 (prot. Nr. 6, 6. §)

Izdoti saskaņā ar
Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu
un Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628
"Noteikumi par pašvaldību teritorijas plānošanas dokumentiem"
91. punktu

Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas lokālplānojuma "Jumpravas pļavas", Tukuma pilsētā un Tumes pagastā, saistošās daļas - Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa - Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums, kas ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa un pieejama Latvijas ģeotelpiskās informācijas portālā ar unikālo identifikatoru https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_34130.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

 

1. pielikums
Tukuma novada domes
2026. gada 25. jūnija
saistošajiem noteikumiem Nr. 19

Tukuma novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000050975
Talsu iela 4, Tukums, Tukuma nov., LV-3101
pasts@tukums.lv http://www.tukums.lv

Lokālplānojums zemes gabaliem "Jumpravas pļavas" Tumes pagastā un Tukuma pilsētā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Prasības transporta infrastruktūrai

1.3. Prasības teritorijas inženiertehniskai sagatavošanai, apgādes tīkliem un objektiem

1.4. Prasības apbūvei

1.5. Prasības teritorijas labiekārtojumam un vides pieejamībai

1.6. Zemes vienību veidošanas nosacījumi

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Savrupmāju apbūves teritorija

2.2. Jauktas centra apbūves teritorija

2.3. Transporta infrastruktūras teritorija

2.4. Dabas un apstādījumu teritorija

2.5. Ūdeņu teritorija

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

3.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

3.2. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

4. Citi nosacījumi

4.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība

1. PRASĪBAS LOKĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS IZMANTOŠANAI, KAS IR ATŠĶIRĪGAS NO TERITORIJAS PLĀNOJUMĀ NOTEIKTĀ

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk tekstā - šie noteikumi) attiecas uz lokālplānojuma teritoriju, kuras robežas attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un atbilst zemes vienībām "Jumpravas pļavas" Tukuma pilsētā (kadastra apzīmējumi 90840030327, 90840030328, 90840030329, 90840030330, 90840030331, 90840030332, 90840030334) un Tumes pagastā (kadastra apzīmējumi 90840030325 un 90840030326), Tukuma novadā (turpmāk tekstā - lokālplānojuma teritorija).

2. Atļautā izmantošana lokālplānojuma teritorijā tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu grafiskās daļas karti "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" un ņemot vērā grafiskās daļas kartē "Teritorijas attīstības un satiksmes organizācijas priekšlikums" principiālos risinājumus.

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā teritorijas plānojuma izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

4. Autotransporta piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības ceļa ar kadastra apzīmējumu 90840030265 ziemeļos (Madaru ceļš - Jumpravas ielas turpinājums), no Smilšu ielas austrumos, no Smilšu ielas dienvidaustrumos un no Mednieku ielas dienvidrietumos.

5. Piekļuvi zemes vienībām lokālplānojuma teritorijā organizē no plānotajām E kategorijas ielām atbilstoši lokālplānojuma grafiskās daļas kartei "Teritorijas attīstības un satiksmes organizācijas priekšlikums", nobrauktuvju izvietojumu precizējot būvprojekta izstrādes ietvaros.

6. Teritorijas dienvidaustrumu daļā plānots autotransporta, gājēju ceļa un inženiertīklu servitūts, kas savieno plānoto ielu zemes vienības I-3-1 un I-3-2. Servitūta platumu un precīzu novietojumu nosaka būvprojekta izstrādes ietvaros. Ielu atļauts veidot arī bez caurbraukšanas iespējas autotransportam, izmantojot to kā gājēju ielu un inženierkomunikāciju koridoru.

7. Ēkām un citām būvēm nodrošina piekļuves risinājumus ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, parametrus paredzot atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

8. Automašīnu stāvvietu un velonovietņu skaitu nosaka būvprojektēšanas laikā, ievērojot normatīvo aktu un valsts standartu prasības.

9. Īstenojot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvi un paredzot sadalīt zemes vienību jaunveidojamās zemes vienībās, autostāvvietas atļauts veidot funkcionāli saistītas, ar kopīgi lietojamu piebraucamo ceļu, izvietot daudzdzīvokļu ēkai piesaistītajā zemes vienībā vai izvietot citā zemes vienībā, ja noslēgta attiecīga vienošanās.

10. Gājēju un velo savienojumiem var tikt paredzēts stiprinātais zāliens vai grants segums.

1.3. PRASĪBAS TERITORIJAS INŽENIERTEHNISKAI SAGATAVOŠANAI, APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

11. Lokālplānojuma teritorijā pirms būvdarbu uzsākšanas veic teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši konkrēto objektu būvniecības ieceres risinājumiem.

12. Inženiertīklu izbūves secību nosaka būvprojektēšanas stadijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

13. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts realizēt pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētās apbūves kārtas vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas.

14. Lokālplānojuma teritorijā plānotajām ielām izstrādā būvprojektus saskaņā ar lokālplānojuma grafiskās daļas kartēm "Teritorijas attīstības un satiksmes organizācijas priekšlikums", "Inženiertīkli", "Ielu šķērsprofili".

15. Inženiertīklus izbūvē ielu teritorijās starp sarkanajām līnijām vai servitūta teritorijās, izņemot situācijas, kurās tas nav iespējams, saskaņā ar lokālplānojuma grafiskās daļas kartēm "Inženiertīkli" un "Ielu šķērsprofili".

16. Lokālplānojuma teritoriju nodrošina ar elektroapgādi, tostarp ielu apgaismojumu, centralizēto ūdensapgādi, centralizēto sadzīves kanalizāciju un lietusūdens novadi, kā arī, daudzdzīvokļu māju apbūvi - ar centralizēto siltumapgādi.

17. Siltumapgādi daudzdzīvokļu māju apbūvei nodrošina pieslēdzoties centralizētajiem tīkliem, savrupmājām un rindu mājām - lokāli katrā apbūvējamā zemes vienībā vai, kad iespējams, pieslēdzoties centralizētajiem tīkliem. Risinājumu precizē būvprojektā.

18. Lietusūdens novadīšana no visām plānotajām ielām paredzēta atklātās lietusūdens novadīšanas sistēmās (grāvī vai ievalkā ar drenāžas vadu zem tās), izņemot plānoto E ielu, kurai lietusūdens novadīšana paredzēta, izbūvējot lietus kanalizācijas sistēmu.

19. Lietus ūdeņu attīrīšanai, uzkrāšanai un novadīšanai atļauts izmatot ilgtspējīgus lietus ūdeņu apsaimniekošanas risinājumus (lietus dārzus, ievalkas u.tml.).

20. Veic esošās ūdenstilpes padziļināšanu un krastu atjaunošanu. Atļauts veidot jaunas ūdenstilpes.

21. Būvniecības rezultātā aizliegts pasliktināt apkārt esošo zemes vienību hidroloģisko stāvokli.

22. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošināšana no centralizētās ūdensapgādes sistēmas (hidrantiem), saskaņā ar grafiskās daļas karti "Inženiertīkli" atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Papildus hidrantu izbūves nepieciešamību, to izvietojumu un skaitu precizē būvprojekta izstrādes procesā.

23. Inženiertīklu izvietojums lokālplānojuma teritorijas inženiertehniskajai apgādei ietverts un ielu šķērsprofili attēloti lokālplānojuma grafiskās daļas kartēs "Inženiertīkli" un "Ielu šķērsprofili". Inženiertīklu risinājumus un izvietojumu precizē būvprojektā.

1.4. PRASĪBAS APBŪVEI

24. Ēkas atļauts izvietot apbūves izvietošanas teritorijās, kuru robežas nosaka minimālā būvlaide no ielas sarkanās līnijas (3 m) un apbūves līnija (pret kaimiņu zemes vienībām - 4 m; pret ūdenstilpēm (dīķiem) - 10 m, aizsargjoslas teritorija precizējama atbilstoši esošo dīķu konfigurācijai pēc pārbūves). Apbūves izvietojuma zona precizējama būvprojektā atbilstoši faktiskajam zemes vienību sadales risinājumam un aizsargjoslām.

25. Lokālplānojuma teritorijas Tumes pagastā ietilpstošajā daļā noteikta apbūves līnija kā perspektīvā būvlaide. Apbūves līnija tiek definēta kā būvlaide līdz ko teritorija tiek iekļauta Tukuma pilsētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. Šajos noteikumos noteiktos attālumus var samazināt, ja to pieļauj citu normatīvo aktu prasības, bet gadījumos, kad ēkas, starp kurām paredzēts samazināt attālumu, atrodas dažādās zemes vienībās, arī saņemot attiecīgā blakus esošās zemes vienības īpašnieka piekrišanu būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. Ēkas atļauts izvietot atbilstoši brīvā plānojuma principiem. To novietojumu precizē būvprojektā.

1.5. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM UN VIDES PIEEJAMĪBAI

28. Plānotajām ielām un apgriešanās laukumiem paredz irdenā (grants) vai cietā (asfaltbetons vai betona bruģakmens) seguma klājumu. Segumu veidu precizē būvprojektā. Strupceļiem, kas ir garāki par 50 metriem, ierīko apgriešanās laukumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Nodrošina vides pieejamību.

29. Attīstot teritoriju, atļauts veidot mākslīgo reljefu, kā arī paaugstināt esošo zemes līmeni gan izmantojot grunti, kas iegūta no dīķu padziļināšanas vai rakšanas, gan pievedot papildus grunti. Pēc būvdarbu veikšanas atjauno zemsedzi.

30. Projektējot apbūvi meža zemēs, iespēju robežās saglabā teritorijā augošos, augstvērtīgos kokus. Saglabājamos kokus precizē būvprojekta izstrādes procesā, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistu (sertificētu arboristu vai ainavu arhitektu). Pie esošā zemes augstuma līmeņa izmaiņām, izvērtē saglabājamo koku dzīvotspēju ilgtermiņā.

31. Apstādījumus projektē un ierīko, izvēloties klimatiskajiem un vides apstākļiem atbilstošu koku, krūmu u.c. apstādījumu sugas. Apstādījumu veidu, kompozīciju un sortimentu nosaka labiekārtojuma projektā.

32. Ūdenstilpju krastus paredz ar attiecību ne stāvāku kā 2:1. Atsevišķās vietās paredz lēzenas (ne stāvākas par 4:1) noejas pie ūdens. Ūdenstilpju bagātināšanai ar skābekli, ilgtermiņā nodrošinot ūdenstilpes neaizaugšanu, vēlams paredzēt ūdens aeratoru (strūklaku), vienlaicīgi paaugstinot arī teritorijas estētiskās kvalitātes.

33. Ūdenstilpju krastos atļauts izvietot vides labiekārtojuma elementus, piemēram, laipas, pontona terases u.tml. atbilstoši vienotam teritorijas sadaļas labiekārtojuma projektam, kas tiek izstrādāts dīķa un/vai publiskās ārtelpas būvprojekta izstrādes ietvaros.

34. Žogus izvieto:

34.1. starp zemesgabaliem - uz zemesgabalu robežas, tie jāizbūvē un jāuztur kārtībā īpašniekiem savstarpēji vienojoties;

34.2. ielas pusē - pa ielas sarkano līniju vai līdz 1 m attālumam no tās zemesgabala pusē gadījumos, ja ielas grāvja augšējā mala sakrīt ar sarkano līniju vai atrodas ļoti tuvu tai, un ir nepieciešamība nodrošināt pārvietošanās joslu gar grāvi tā kopšanai;

34.3. gar meliorācijas grāvi nepieciešamības gadījumā žogs liekams ne tuvāk kā 1 m attālumā no grāvja krants augšējās malas (krotes) zemesgabala pusē. Ekspluatācijas aizsargjoslā žogam jābūt vieglas konstrukcijas;

34.4. gar ūdenstilpēm (dīķiem) žogu ierīko ne tuvāk kā 4 m no virszemes ūdensobjekta krasta līnijas augšmalas (krotes), ja krasts ir lēzens - no ūdens krasta līnijas;

34.5. zemes vienībās, kas robežojas ar ūdenstilpi (dīķi), žogus atļauts izbūvēt līdz ūdens krasta līnijai. Applūstošajā zonā žogam jābūt vieglas konstrukcijas, nodrošinot ūdens brīvu caurplūšanu, kā arī 4 m posmā līdz ūdens krasta līnijai jānodrošina piekļuves iespēju - jābūt vārtiņiem, kā arī konstrukcijai jābūt pārvietojamai, lai nepieciešamības gadījumā varētu piekļūt ūdenstilpes krastam.

1.6. ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANAS NOSACĪJUMI

35. Zemes vienību sadali vai citu zemes vienības robežu pārkārtošanu veic normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, izstrādājot zemes ierīcības projektu (-us).

36. Minimālā jaunveidojamās zemes vienības fronte - 15 m, rindu mājām - 7,5 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams inženierbūvēm vai gājēju savienojuma veidošanai starp teritorijas daļām.

37. Jaunizveidotajām ielām piešķir nosaukumus.

38. Plānoto zemes vienību robežas atļauts precizēt, izstrādājot zemes ierīcības projektu un tie nav lokālplānojuma grozījumi.

2. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

2.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

2.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

2.1.1.1. Pamatinformācija

39. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

40. Savrupmāju apbūve (11001).

41. Vasarnīcu apbūve (11002).

2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot automazgātavas, gāzes un degvielas uzpildes stacijas un citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.

43. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

44. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, privāts bērnudārzs, bērnu pieskatīšanas dienas centrs, telpas interešu izglītībai u.tml.

45. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ģimenes ārstu prakses, citiem ambulatoriem ārstniecības nolūkiem paredzētas telpas.

46. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

47. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

48. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, laukumi, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

49. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

2.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
50.	Savrupmāju apbūve	1000 m2 1	40		līdz 11 2	līdz 3 3	30
51.	Vasarnīcu apbūve	1000 m2 1	40		līdz 9 2	līdz 2 3	30
52.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1200 m2 1	40		līdz 11 2	līdz 3 3	30
53.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	1200 m2 1	40		līdz 11 2	līdz 3 3	30
54.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	1200 m2 1	40		līdz 11 2	līdz 3 3	30
55.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	1200 m2 1	40		līdz 11 2	līdz 3 3	30
56.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 1	40		līdz 11 2	līdz 3 3	30
57.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	1200 m2 1	40		līdz 11 2	līdz 3 3	30
58.	Labiekārtota ārtelpa				līdz 6	līdz 1

2.1.1.5. Citi noteikumi

59. Ūdenstilpju krastos atļauts izvietot vides labiekārtojuma elementus, piemēram, laipas, pontona terases, nodrošinot vienotu elementu dizainu - dabiskos materiālus (koks) un toņus (bēšs, pelēks u.tml.). Privāto zemes gabalu krastu daļās labiekārtojuma elementi veidojami ne dziļāk par 3 m no ūdens krasta līnijas.

2.2. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

2.2.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3)

2.2.1.1. Pamatinformācija

60. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3) ir funkcionālā zona, kas noteikta apbūves kvartāliem lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā, kurā pieļaujams plašs jauktu izmantošanu spektrs paredzot atbilstošu infrastruktūru un teritorijas labiekārtojumu.

2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

61. Savrupmāju apbūve (11001).

62. Rindu māju apbūve (11005).

63. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

64. Biroju ēku apbūve (12001): valsts, pārvaldes u.c. nekomerciālas iestādes, biroju telpas, ieskaitot kopstrādes telpas u.tml.

65. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot automazgātavas, gāzes un degvielas uzpildes stacijas un citus objektus, kas veic piesārņojošas darbības un izņemot azartspēļu organizēšanas vietas.

66. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve, izņemot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem un apdzīvojamām autopiekabēm.

67. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

68. Sporta būvju apbūve (12005).

69. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): pirmsskolas izglītības iestāde, privāts bērnudārzs, bērnu pieskatīšanas dienas centrs, telpas interešu izglītībai u.tml.

70. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): ģimenes ārstu prakses, citiem ambulatoriem ārstniecības nolūkiem paredzētas telpas.

71. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

72. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei, izņemot lauksaimniecības dzīvnieku vai savvaļas dzīvnieku turēšanai vai audzēšanai paredzētas būves.

73. Labiekārtota ārtelpa (24001).

2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.2.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
74.	Savrupmāju apbūve	1000 m2 4	60		līdz 11 6	līdz 3 7	10
75.	Rindu māju apbūve	250 m2	60		līdz 11 6	līdz 3	10
76.	Daudzdzīvokļu māju apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
77.	Biroju ēku apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
78.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
79.	Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
80.	Kultūras iestāžu apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
81.	Sporta būvju apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
82.	Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
83.	Veselības aizsardzības iestāžu apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
84.	Sociālās aprūpes iestāžu apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
85.	Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve	5	60		līdz 21	līdz 5	10
86.	Labiekārtota ārtelpa	5			līdz 6	līdz 1	10

2.2.1.5. Citi noteikumi

87. Atsevišķai ēkai funkcionāli nepieciešamās autostāvvietas var izvietot citā zemes vienībā, ja par to izmantošanu tiek noslēgts rakstisks līgums ar attiecīgās zemes vienības īpašnieku.

2.3. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

2.3.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1)

2.3.1.1. Pamatinformācija

88. Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru un inženiertehnisko apgādi.

2.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

89. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

90. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

2.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.3.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.3.1.5. Citi noteikumi

91. Ielu būvprojektos (tostarp, pārbūves projektos) ņem vērā grafiskās daļas kartē "Ielu šķērsprofili" ietvertos risinājumus. Ielu šķērsprofiliem ir rekomendējošs raksturs un tie var tikt precizēti vai mainīti būvprojekta izstrādes gaitā.

2.4. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

2.4.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4)

2.4.1.1. Pamatinformācija

92. Dabas un apstādījumu teritorija (DA4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

2.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

93. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtoti parki, mežaparki, laukumi, apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (tai skaitā nedzīvojamās ēkas, būves, dīķi, kanāli un citi objekti) iedzīvotāju atpūtas, fizisko aktivitāšu un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

94. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

2.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

95. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekts, tirdzniecības kiosks vai stends, kafejnīca vai restorāns.

96. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

97. Kultūras iestāžu apbūve (12004): brīvdabas estrāde.

98. Sporta būvju apbūve (12005): atklāts vai segts sporta laukums.

99. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

2.4.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunv. zemes vienības platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
100.	8			līdz 6		50

2.4.1.5. Citi noteikumi

101. Teritoriju ap lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā esošo dīķi prioritāri veido kā publiski pieejamu rekreācijas zonu atpūtai pie ūdens gan lokālplānojuma teritorijas, gan Tukuma pilsētas iedzīvotāju izmantošanai.

2.5. ŪDEŅU TERITORIJA

2.5.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

2.5.1.1. Pamatinformācija

102. Ūdeņu teritorija (Ū1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

2.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

103. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

104. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

105. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

2.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

2.5.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.5.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

3. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

3.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

3.1.1. 15 km zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu (TIN16)

3.1.1.1. Pamatinformācija

106. Grafiskās daļas kartē attēlota 15 km zona ap Tukuma lidlauka kontrolpunktu.

3.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.1.3. Citi noteikumi

107. Ierobežojumus teritorijā nosaka normatīvie akti aviācijas jomā.

3.1.2. Līdzšinējā Tumes pagasta teritorija, kas iekļaujama Tukuma pilsētā (TIN114)

3.1.2.1. Pamatinformācija

108. Lokālplānojuma teritorijas daļa Tumes pagasta teritorijā, ko plānots pievienot Tukuma pilsētai.

3.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.1.2.3. Citi noteikumi

109. Teritorijā noteiktais Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) funkcionālais zonējums un sarkanās līnijas stājas spēkā pēc šo teritoriju iekļaušanas Tukuma pilsētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

110. Līdz teritorijas iekļaušanai Tukuma pilsētā, tā izmantojama atbilstoši Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) funkcionālās zonas prasībām plānoto ielu teritorijā un spēkā esošā teritorijas plānojuma funkcionālās zonas Lauksaimniecības teritorija (L) dzīvojamās apbūves prasībām pārējā teritorijā.

3.2. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

3.2.1. Transporta un inženierinfrastruktūras attīstības teritorija (TIN73)

3.2.1.1. Pamatinformācija

111. Perspektīvā vietējās nozīmes iela - transportlīdzekļu, gājēju un inženiertīklu servitūts.

3.2.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

3.2.1.3. Citi noteikumi

112. Servitūta platumu un precīzu novietojumu nosaka turpmākās projektēšanas gaitā.

113. Galvenā izmantošana - inženiertehniskā infrastruktūra un transporta lineārā infrastruktūra piekļuves nodrošināšanai jaunveidojamajām zemes vienībām un to inženiertehniskajai apgādei.

114. Ielu atļauts veidot arī bez caurbraukšanas iespējas autotransportam, izmantojot to kā gājēju ielu un inženierkomunikāciju koridoru.

4. CITI NOSACĪJUMI

4.1. LOKĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

115. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām un risinājumiem.

116. Teritorijas turpmāko projektēšanu, inženierizpēti, inženiertehnisko sagatavošanu un zemes ierīcību veic secīgi, pa teritorijas daļām, nodrošinot projekta attīstību un tai atbilstoši pakāpenisku infrastruktūras izveidi.

117. Lokālplānojuma risinājumos skaidri ir noteikta pirmā apbūves kārta, pārējās apbūves kārtas tiek precizētas būvprojektā. Katru no apbūves kārtām atļauts sadalīt apakškārtās, izdalot atsevišķus būvniecības un attīstības posmus, kā arī savstarpēji apvienot vai mainīt to secību. Pirmajā apbūves kārtā attīsta plānoto A un B ielu posmus un tiem piegulošās zemes vienības lokālplānojuma teritorijas centrālajā daļā (plānotās zemes vienības Nr.1-1 līdz 1-14; 1R-1 līdz 1R-13, numerāciju skatīt grafiskās daļas kartē "Teritorijas attīstības un satiksmes organizācijas priekšlikums"). Pirmajā kārtā veido pieslēgumu Smilšu ielai, izbūvējot jaunu ielu posmus - A ielas posmu plānotajās zemes vienībās Nr. I-1-1 un I-1-2 un B ielas posmus plānotajās zemes vienībās Nr. I-1-3 un I-2-1, veidojot savienojumu ar Madaru ceļu (Jumpravas ielas turpinājumu).

118. Lokālplānojuma īstenošanas ietvaros pašvaldība pārņem dienvidu daļas dīķi un tam piegulošo jaunveidojamo zemes vienību (plānotā zemes vienība Nr. D-3) savā īpašumā un apsaimniekošanā savstarpēji vienojoties ar teritorijas īpašnieku.

119. Ēku būvdarbus atļauts uzsākt pēc attiecīgās apbūves kārtas funkcionēšanai nepieciešamās ielas posma, kas nodrošina satiksmi līdz pieslēgumam pilsētas ielai, izbūves, kā arī inženierkomunikāciju (elektroapgādes, centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, lietus ūdeņu novades sistēmu (grāvju, ievalku, drenāžas vadu)) izbūves vai līdztekus tai.

120. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā.

121. TIN114 teritorijā noteiktās sarkanās līnijas un funkcionālais zonējums Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) piemērojami sākot no brīža, kad šīs teritorijas tiks iekļautas Tukuma pilsētas teritorijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, līdz tam brīdim plānoto ielu teritorijā ir atļauta izmantošana atbilstoši Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) funkcionālās zonas prasībām, savukārt pārējā teritorijā atbilstoši spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktai dzīvojamās apbūves izmantošanai un apbūves parametriem funkcionālajā zonā Lauksaimniecības teritorija (L).

122. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, ja tas tiek īstenots ievērojot šī lokālplānojuma risinājumus un ja tas nav nepieciešams atbilstoši citu normatīvo aktu prasībām.