SAPRAŠANĀS MEMORANDS PAR
EEZ FINANŠU INSTRUMENTA ĪSTENOŠANU
2021.-2028. GADĀ,
ko noslēgušas
ISLANDE,
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
turpmāk tekstā - "Donorvalstis",
un
LATVIJAS REPUBLIKA,
turpmāk tekstā - "Saņēmējvalsts",
kopā sauktas "Puses",

TĀ KĀ ar EEZ līguma 38.d protokolu, kas iekļauts EEZ līgumā ar Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas Firstistes un Norvēģijas Karalistes līgumu par EEZ finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam, ir izveidots finanšu instruments (turpmāk tekstā - EEZ finanšu instruments 2021.-2028. gadam), ar kura starpniecību Donorvalstis sniegs ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā;

TĀ KĀ EEZ finanšu instruments 2021.-2028. gadam ir izstrādāts ar mērķi stiprināt Donorvalstu un Saņēmējvalsts savstarpējās attiecības to tautu abpusējam labumam;

TĀ KĀ ar EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2024. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 4/2024/SC Donorvalstis ir pilnvarojušas Finanšu instrumenta komiteju, kas izveidota ar EBTA valstu Pastāvīgās komitejas 2004. gada 3. jūnija lēmumu Nr. 4/2004/SC, vadīt EEZ finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam;

TĀ KĀ Donorvalstu un Saņēmējvalsts ciešāka sadarbība palīdzēs nodrošināt stabilitāti, mieru un uzplaukumu Eiropā, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem, demokrātiskām institūcijām, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību;

TĀ KĀ Puses piekrīt izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu EEZ finanšu instrumenta efektīvu īstenošanu 2021.-2028. gadā,

PUSES VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. pants
Mērķi

1. EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam galvenie mērķi ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt Donorvalstu un Saņēmējvalstu divpusējās attiecības, nodrošinot finanšu ieguldījumus, lai veicinātu 2. daļā norādītās tematiskās prioritātes. Attiecīgi šā saprašanās memoranda Puses izvēlas finansējamās programmas, kas veicina šo mērķu sasniegšanu.

2. Finanšu ieguldījumi ir pieejami, lai veicinātu šādas tematiskās prioritātes:

a) Eiropas zaļā pārkārtošanās;

b) demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;

c) sociālā iekļaušana un noturība.

2. pants
Tiesiskais regulējums

Šis saprašanās memorands ir lasāms kopā ar šādiem dokumentiem, kuri kopā ar šo saprašanās memorandu veido EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam tiesisko regulējumu:

a) EEZ līguma par EEZ finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam 38.d protokolu;

b) Noteikumiem par EEZ finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā (turpmāk tekstā - Noteikumi), ko izdevušas Donorvalstis saskaņā ar 38.d protokola 9. panta 4. daļu;

c) programmu līgumiem, kas tiks noslēgti par katru programmu, un

d) visām vadlīnijām, ko pieņēmusi Finanšu instrumenta komiteja saskaņā ar Noteikumiem.

3. pants
Finanšu ietvars

1. Saskaņā ar 38.d protokola 2. pantu periodā no 2021. gada 1. maija līdz 2028. gada 30. aprīlim (ieskaitot) finanšu ieguldījuma kopējā summa ir 1 805 miljoni eiro, ikgadējās iemaksās pa daļām 257,86 miljonu eiro apmērā.

2. Saskaņā ar 38.d protokola 6. pantu 1. daļā minētajā periodā Saņēmējvalstij kopumā būs pieejami 50 297 628 eiro.

3. Saskaņā ar 38.d protokola 9. panta 7. daļu un Noteikumu 1.9. pantu Donorvalstu vadības izmaksas sedz no iepriekš norādītās kopējās summas. Sīkāki norādījumi par to izklāstīti Noteikumos. Finanšu piešķīruma neto summa, kas ir pieejama Saņēmējvalstij, ir 46 776 794 eiro.

4. pants
Funkcijas un pienākumi

1. Donorvalstis nodrošina finansējuma pieejamību, lai atbalstītu Saņēmējvalsts iesniegtās, kritērijiem atbilstošās programmas, ko saskaņojusi Finanšu instrumenta komiteja 38.d protokola 3. panta 1. punktā uzskaitītajās tematiskajās prioritātēs un 38.d protokola pielikumā uzskaitītajās programmu jomās. Donorvalstis un Saņēmējvalsts sadarbojas, izstrādājot programmu koncepcijas, kurās noteikta katras programmas darbības joma un plānotie rezultāti.

2. Saņēmējvalsts nodrošina pilnu līdzfinansējumu programmām, kas saņem atbalstu no EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam saskaņā ar B pielikumu un programmu līgumiem.

3. Saņēmējvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus, lai netraucēti īstenotu pilsoniskās sabiedrības fondu Saņēmējvalstī, un atturas veikt pasākumus, kas varētu liegt fonda apsaimniekotājiem neatkarīgi veikt savas funkcijas.

4. Finanšu instrumenta komiteja vada EEZ finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam un pieņem lēmumus par finansiālās palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Noteikumiem.

5. Komitejai palīdz Finanšu instrumenta birojs. Finanšu instrumenta birojs ir kontaktpunkts, ar kuru Saņēmējvalsts sazinās saistībā ar EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam ikdienas darbību.

5. pants
Iestāžu iecelšana

Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Vadošo iestādi rīkoties tās vārdā. Vadošā iestāde pilnībā atbild par EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam mērķu sasniegšanu, kā arī par EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanu Saņēmējvalstī saskaņā ar Noteikumiem. Saskaņā ar Noteikumu 5.2. pantu Vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde ir noteiktas A pielikumā.

6. pants
Daudzgadu plānošanas ietvars

1. Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu Puses ir vienojušās par īstenošanas ietvaru, kuru veido šādi finanšu un saturiskie parametri:

a) saskaņoto programmu saraksts un finanšu ieguldījuma apmērs katrai programmai no EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam un no Saņēmējvalsts;

b) programmu nosaukumi, to mērķis(-i), programmas apsaimniekotāji, granta un nacionālā līdzfinansējuma apjoms katrai programmai, divpusējie mērķi, kā arī īpaši apsvērumi saistībā ar programmu īstenošanu;

c) nosacījumi un/vai īpaši apsvērumi Saņēmējvalsts līmenī attiecībā uz mērķgrupām, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un citiem jautājumiem;

d) attiecīgā gadījumā programmas donorvalstu partneru nosaukumi;

e) attiecīgā gadījumā starptautisko partnerorganizāciju nosaukumi un

f) iepriekš noteiktie projekti, kas ietverami attiecīgajās programmās.

2. Īstenošanas ietvars ir aprakstīts B pielikumā.

7. pants
Divpusējās sadarbības fonds

Saskaņā ar Noteikumu 4.6. panta 1. daļu Saņēmējvalsts novirza līdzekļus, lai stiprinātu Donorvalstu un Saņēmējvalsts divpusējās attiecības. Saskaņotā summa ir norādīta B pielikumā un ir piešķirta divpusējās sadarbības fondam nacionālā un programmas līmenī. Vadošā iestāde vada divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietojumu nacionālā līmenī un izveido Divpusējās sadarbības fonda komiteju saskaņā ar Noteikumu 4.9. panta 1. daļu. Programmas apsaimniekotāji vada savām programmām piešķirtā divpusējās sadarbības fonda izlietojumu. Attiecībā uz Donorvalstu partnerības programmām lēmumus par divpusējās sadarbības fonda izlietojumu programmās pieņem, programmas apsaimniekotājam un programmas donorvalstu partnerim(-iem) vienprātīgi vienojoties.

8. pants
Valsts pārskats

Saskaņā ar Noteikumu 2.6. pantu Vadošā iestāde iesniedz Finanšu instrumenta komitejai ikgadējo valsts pārskatu par EEZ finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā Saņēmējvalstī. Valsts pārskatu iesniedz Finanšu instrumenta komitejai katru gadu ne vēlāk kā 10. martā.

9. pants
Ikgadējās sanāksmes

Saskaņā ar Noteikumu 2.7. pantu ikgadējā sanāksmē piedalās Finanšu instrumenta komiteja un Vadošā iestāde. Ikgadējā sanāksmē Finanšu instrumenta komiteja un Vadošā iestāde var pārskatīt iepriekšējos pārskata periodos gūtos panākumus, apspriest riskus un vienoties par veicamajiem pasākumiem. Ikgadējā sanāksme ir iespēja apspriest divpusējo interešu jautājumus.

10. pants
Pielikumu grozījumi

1. A un B pielikumu var grozīt, Finanšu instrumenta komitejai un Vadošajai iestādei apmainoties ar vēstulēm.

2. Negrozot šā saprašanās memoranda pielikumus, starp programmām var veikt kumulatīvus pārcēlumus līdz 10 % apmērā no programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem ar nosacījumu, ka izmaiņām ir piekritusi Finanšu instrumenta komiteja, veicot attiecīgo programmas līgumu grozījumus.

3. Turklāt, negrozot šā saprašanās memoranda pielikumus vai bez Finanšu instrumenta komitejas atļaujas, izmaksu ietaupījumus un projektos neieguldītās summas var pārcelt uz divpusējās sadarbības fondu ar nosacījumu, ka pārcēlums iepriekš apspriests ar attiecīgās programmas sadarbības komiteju. Līdzekļu pārcēlums no programmas nedrīkst ietekmēt programmas mērķus vai rezultātus. Vadošā iestāde nekavējoties informē Finanšu instrumenta komiteju par šādiem pārcēlumiem, un Finanšu instrumenta komiteja atjaunina attiecīgos programmas līgumus un attiecīgi Divpusējās sadarbības fonda līgumu.

4. Pārcēlumi, kas veikti saskaņā ar 2. un 3. daļu, neietekmē šajā saprašanās memorandā minētos īpašos apsvērumus, nosacījumus, mērķus vai citas prioritātes, un tie ir saskaņā ar tiesiskā regulējuma noteikumiem.

11. pants
Kontrole un pieeja informācijai

Finanšu instrumenta komiteja, EBTA Revidentu padome un to pārstāvji ir tiesīgi veikt tehniskus vai finansiālus uzdevumus vai izskatīšanu, ko tie uzskata par nepieciešamiem, lai pārbaudītu programmu un projektu plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī naudas līdzekļu izlietošanu. Saņēmējvalsts sniedz visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.

12. pants
Reglamentējošie principi

1. Šā saprašanās memoranda īstenošanu visos aspektos nosaka Noteikumi un to turpmākie grozījumi.

2. Donorvalstis un Saņēmējvalsts cieši sadarbojas, lai sasniegtu EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam mērķus, ievērojot tādas kopīgās vērtības un principus kā cilvēka cieņas neaizskaramība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana. Puses vienojas nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un līdzekļu pienācīgu izlietojumu, kā arī labas pārvaldības principus, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu visos EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanas posmos.

3. Visām programmām un pasākumiem, kas tiek finansēti no EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam, ir jāsaskan ar šīm vērtībām un principiem, un jāatturas no atbalsta sniegšanas darbībām, kurās šie principi un vērtības var netikt ievēroti. Tos īsteno saskaņā ar pamattiesībām un pienākumiem, kas noteikti attiecīgajos tiesību aktos un standartos.

4. Saņēmējvalsts veic proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīm vērtībām un principiem visos EEZ finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanas līmeņos.

13. pants
Stāšanās spēkā

Šis saprašanās memorands stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to ir parakstījusi pēdējā Puse.

*******

Šis saprašanās memorands ir parakstīts četros oriģināleksemplāros angļu valodā.

Parakstīts [vieta]		[datums]		Parakstīts [vieta]		[datums]
Islandes vārdā				Latvijas Republikas vārdā

 

Parakstīts [vieta]

[datums]

 

Lihtenšteinas Firstistes vārdā

 

Parakstīts [vieta]

[datums]

 

Norvēģijas Karalistes vārdā

 

A PIELIKUMS

Nacionālās vadības un kontroles struktūras

1. Vadošā iestāde

Vadošās iestādes statusā rīkojas trīs šādi Latvijas Republikas Finanšu ministrijas departamenti:

• ES fondu stratēģijas departaments,

• ES fondu investīciju pārvaldības departaments,

• ES fondu sistēmas vadības departaments.

ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu investīciju pārvaldības departaments un ES fondu sistēmas vadības departaments ir tieši pakļauti Valsts sekretāra vietniekam ES fondu jautājumos, kas rīkojas Vadošās iestādes vadītāja statusā.

Vadošās iestādes funkcijas un pienākumi ir sniegti Noteikumos, jo īpaši to 5.3. pantā.

2. Sertifikācijas iestāde

Latvijas Republikas Valsts kase rīkojas sertifikācijas iestādes statusā. Valsts kase ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Finanšu ministrijai. Valsts kasi vada pārvaldnieks, kas rīkojas sertifikācijas iestādes vadītāja statusā un atskaitās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos.

Sertifikācijas iestādes funkcijas veiks Eiropas lietu departaments. Eiropas lietu departamenta direktors ir tieši pakļauts un atskaitās Valsts kases pārvaldniekam.

Sertifikācijas iestādes funkcijas un pienākumi ir sniegti Noteikumos, jo īpaši to 5.4. pantā un 12.3. pantā.

3. Revīzijas iestāde

Latvijas Republikas Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments rīkojas revīzijas iestādes statusā. ES fondu revīzijas departamenta direktors, kurš ir tieši pakļauts un atskaitās Latvijas Republikas finanšu ministram, veic revīzijas iestādes vadītāja pienākumus.

Revīzijas iestāde rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, Starptautisko apliecinājumu uzdevumu standartu un ētikas kodeksu.

Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes.

4. Organizatoriskā shēma

 

B PIELIKUMS

Īstenošanas ietvars

Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu šā saprašanās memoranda Puses ir vienojušās par šajā pielikumā izklāstīto īstenošanas ietvaru.

1. Īstenošanas ietvara finanšu parametri

	Latvija	EEZ FI ieguldījums	Nacionālais ieguldījums
	Programma
1	Vietējā attīstība un noturība	43 000 000 €	7 588 235 €
	Citi piešķīrumi
	Tehniskā palīdzība saņēmējvalstij (Noteikumu 1.10. pants)	1 378 785 €	0 €
	Divpusējās sadarbības fonds nacionālā līmenī (Noteikumu 4.7. pants)	2 098 009 €	0 €
	Divpusējās sadarbības fonds programmas līmenī (Noteikumu 4.10. pants)	300 000 €	0 €
	Neto piešķīrums Latvijai	46 776 794 €	7 588 235 €

2. Nosacījumi

Nav piemērojams

3. Īpaši apsvērumi

Programmas līgumā norāda summu, kas programmai iedalīta no divpusējās sadarbības fonda. 

No divpusējās sadarbības fonda nacionālā līmenī līdz 1 500 000 € atliek sadarbībai ar Baltijas Mediju izcilības centru.

Saskaņotajā piešķīrumā programmai un divpusējās sadarbības fondam iekļauj EEZ Finanšu instrumenta ieguldījumu Latvijai saistībā ar izaicinājumiem, kas radušies iebrukuma Ukrainā rezultātā, 2 786 572 € apmērā. Šo līdzekļu plānoto izlietojumu izklāsta programmas koncepcijā.

Saskaņā ar Noteikumu 8.11. panta 4. daļu piešķīrums tehniskajai palīdzībai ir noteikts 2,75 % apmērā, ja Vadošā iestāde to ir lūgusi un iesniegusi pamatojumu. Vadošā iestāde nodrošina, ka viss piešķīrums ir nepieciešams Vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes uzdevumu izpildei.

Programmā tiks integrēta dzimumu līdztiesība un digitalizācija. Programmas koncepcijā izklāsta, kā tas tiks sasniegts.

4. Īstenošanas ietvara pastāvīgie parametri

Turpmāk aprakstītā programma ir jāīsteno atbilstoši Finanšu instrumenta komitejas apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumu 6.3. pantu.

A. Vietējā attīstība un noturība

Programmas mērķi:	Labāka noturība pret katastrofām Noturīgākas, iekļaujošākas un ilgtspējīgākas kopienas
Programmas grants:	43 000 000 €
Programmas līdzfinansējums:	7 588 235 €
Programmas apsaimniekotājs:	Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Programmas donorvalsts partneri:	Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorāts Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija
Programmas jomas:	Katastrofu novēršana un gatavība tām Vietējā attīstība, laba pārvaldība un iekļaušana
Īpaši programmas apsvērumi	Programmai jāveicina labāka sociālā noturība Latvijā. Tai skaitā programma risinās izaicinājumus, kas radušies iebrukuma Ukrainā rezultātā. Programmas izstrādē un īstenošanā pēc vajadzības iesaista Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Kultūras ministriju. Norvēģijas Civilās aizsardzības direktorāts rīkojas programmas donorvalsts vadošā partnera statusā. Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija rīkojas programmas donorvalsts partnera statusā programmas jomā "Vietējā attīstība, laba pārvaldība un iekļaušana". Vismaz 31 245 000 € atvēl programmas jomai "Katastrofu novēršana un gatavība tām". No šī piešķīruma apmēram 27 445 000 € atvēl civilās aizsardzības infrastruktūras pilnveidošanai, ko sīkāk izklāsta programmas koncepcijas aprakstā. Apmēram 3 800 000 € atvēl iepriekš noteiktajam projektam noturības sagatavotības darbībām un valsts, pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības savstarpējai sadarbībai, lai koordinētu reaģēšanas pasākumus krīzes situācijās, kur Iekšlietu ministrija ir projekta īstenotājs, sadarbībā ar Kultūras ministriju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kā arī donorvalstu partneriem. Programmā iekļauj pasākumus, kas veicami, lai stiprinātu Krievijas un Baltkrievijas pierobežas reģiona noturību, reaģējot uz izaicinājumiem, ko rada iebrukums Ukrainā. Tam piešķir atbalstu apmēram 500 000 € apmērā no programmas, ko sīkāk izstrādā programmas koncepcijas izstrādes posmā. Vismaz 8 000 000 € atvēl programmas jomai "Vietējā attīstība, laba pārvaldība un iekļaušana". No šī piešķīruma apmēram 5 000 000 € atvēl, lai palielinātu pašvaldību, NVO un iedzīvotāju spēju būt sagatavotiem ārkārtas situācijām un reaģēt, tostarp īstenojot iepriekš noteikto projektu, kurā Latvijas Pašvaldību savienība ir projekta īstenotājs un kas tiek īstenots sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas lielo pilsētu asociāciju un Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociāciju. Apmēram 3 000 000 € atvēl iepriekš noteiktajam projektam, kas risina informācijas integritāti, pilsonisko iesaisti, noturību un sagatavotību krīzes situācijām un ko īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar reģionālajām bibliotēkām un attiecīgo(-iem) projekta donorvalsts partneri(-iem). Programmā īpašu uzmanību pievērš Latgales reģiona attīstības veicināšanai. Maksimālo finansējuma apmēru ieguldījumiem infrastruktūrā un iekārtās (tehniskie pasākumi) nosaka programmas līgumā.