SAPRAŠANĀS MEMORANDS
PAR NORVĒĢIJAS FINANŠU INSTRUMENTA ĪSTENOŠANU
2021.-2028. gadā,
ko savā starpā noslēgušas
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
turpmāk tekstā - "Norvēģija",
un
LATVIJAS REPUBLIKA
turpmāk tekstā - "Saņēmējvalsts",
abas kopā sauktas par "Pusēm",

TĀ KĀ ar Norvēģijas Karalistes un Eiropas Savienības līgumu par Norvēģijas finanšu instrumentu periodam no 2021. gada maija līdz 2028. gada aprīlim ir izveidots finanšu instruments (turpmāk tekstā - Norvēģijas finanšu instruments 2021.-2028. gadam), ar kura starpniecību Norvēģija sniegs ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā;

TĀ KĀ Norvēģijas finanšu instruments 2021.-2028. gadam ir izstrādāts ar mērķi stiprināt Norvēģijas un Saņēmējvalsts savstarpējās attiecības abu tautu abpusējam labumam;

TĀ KĀ Norvēģijas un Saņēmējvalsts ciešāka sadarbība palīdzēs nodrošināt stabilitāti, mieru un uzplaukumu Eiropā, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem, demokrātiskām institūcijām, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību;

TĀ KĀ Puses piekrīt izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu Norvēģijas finanšu instrumenta efektīvu īstenošanu 2021.-2028. gadā,

PUSES VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. pants
Mērķi

1. Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam galvenie mērķi ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt Norvēģijas un Saņēmējvalstu divpusējās attiecības, nodrošinot finanšu ieguldījumus, lai veicinātu 2. daļā norādītās tematiskās prioritātes. Attiecīgi šā saprašanās memoranda Puses izvēlas finansējamās programmas, kas veicina šo mērķu sasniegšanu.

2. Finanšu ieguldījumi ir pieejami, lai veicinātu šādas tematiskās prioritātes:

a) Eiropas zaļā pārkārtošanās;

b) demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības;

c) sociālā iekļaušana un noturība.

2. pants
Tiesiskais regulējums

Šis saprašanās memorands ir lasāms kopā ar šādiem dokumentiem, kuri kopā ar šo saprašanās memorandu veido Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam tiesisko regulējumu:

a) Norvēģijas Karalistes un Eiropas Savienības līgumu par Norvēģijas finanšu instrumentu periodam no 2021. gada maija līdz 2028. gada aprīlim (turpmāk tekstā - Līgums);

b) Noteikumiem par Norvēģijas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā (turpmāk tekstā - Noteikumi), ko izdevusi Norvēģija saskaņā ar Līguma 9. panta 4. daļu;

c) programmu līgumiem, kas tiks noslēgti par katru programmu, un

d) visām vadlīnijām, ko pieņēmusi Norvēģijas Ārlietu ministrija saskaņā ar Noteikumiem.

3. pants
Finanšu ietvars

1. Saskaņā ar Līguma 2. pantu periodā no 2021. gada 1. maija līdz 2028. gada 30. aprīlim (ieskaitot) finanšu ieguldījuma kopējā summa ir 1 463 miljoni eiro, ikgadējās iemaksās pa daļām 209 miljonu eiro apmērā.

2. Saskaņā ar Līguma 6. pantu 1. daļā minētajā periodā Saņēmējvalstij kopumā būs pieejami 48 010 991 eiro.

3. Saskaņā ar Līguma 9. panta 7. daļu un Noteikumu 1.9. pantu Norvēģijas vadības izmaksas sedz no iepriekš norādītās kopējās summas. Sīkāki norādījumi par to izklāstīti Noteikumos. Finanšu piešķīruma neto summa, kas ir pieejama Saņēmējvalstij, ir 44 650 222 eiro.

4. pants
Funkcijas un pienākumi

1. Norvēģija nodrošina finansējuma pieejamību, lai atbalstītu Saņēmējvalsts iesniegtās, kritērijiem atbilstošās programmas, ko saskaņojusi Norvēģijas Ārlietu ministrija Līguma 3. panta 1. daļā uzskaitītajās tematiskajās prioritātēs un Līguma pielikumā uzskaitītajās programmu jomās. Norvēģija un Saņēmējvalsts sadarbojas, izstrādājot programmu koncepcijas, kurās noteikta katras programmas darbības joma un plānotie rezultāti.

2. Saņēmējvalsts nodrošina pilnu līdzfinansējumu programmām, kas saņem atbalstu no Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam saskaņā ar B pielikumu un programmu līgumiem.

3. Saņēmējvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus, lai netraucēti īstenotu pilsoniskās sabiedrības fondu Saņēmējvalstī, un atturas veikt pasākumus, kas varētu liegt fonda apsaimniekotājiem neatkarīgi veikt savas funkcijas.

4. Norvēģijas Ārlietu ministrija vada Norvēģijas finanšu instrumentu 2021.-2028. gadam un pieņem lēmumus par finansiālās palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Noteikumiem.

5. Norvēģijas Ārlietu ministrijai palīdz Finanšu instrumenta birojs. Finanšu instrumenta birojs ir kontaktpunkts, ar kuru Saņēmējvalsts sazinās saistībā ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam ikdienas darbību.

5. pants
Iestāžu iecelšana

Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Vadošo iestādi rīkoties tās vārdā. Vadošā iestāde pilnībā atbild par Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam mērķu sasniegšanu, kā arī par Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanu Saņēmējvalstī saskaņā ar Noteikumiem. Saskaņā ar Noteikumu 5.2. pantu Vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde ir noteiktas A pielikumā.

6. pants
Daudzgadu plānošanas ietvars

1. Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu Puses ir vienojušās par īstenošanas ietvaru, kuru veido šādi finanšu un saturiskie parametri:

a) saskaņoto programmu saraksts un finanšu ieguldījuma apmērs katrai programmai no Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam un no Saņēmējvalsts;

b) programmu nosaukumi, to mērķis(-i), programmas apsaimniekotāji, granta un nacionālā līdzfinansējuma apjoms katrai programmai, divpusējie mērķi, kā arī īpaši apsvērumi saistībā ar programmu īstenošanu;

c) nosacījumi un/vai īpaši apsvērumi Saņēmējvalsts līmenī attiecībā uz mērķgrupām, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un citiem jautājumiem;

d) attiecīgā gadījumā programmas donorvalstu partneru nosaukumi;

e) attiecīgā gadījumā starptautisko partnerorganizāciju nosaukumi un

f) iepriekš noteiktie projekti, kas ietverami attiecīgajās programmās.

2. Īstenošanas ietvars ir aprakstīts B pielikumā.

7. pants
Divpusējās sadarbības fonds

Saskaņā ar Noteikumu 4.6. panta 1. daļu Saņēmējvalsts novirza līdzekļus, lai stiprinātu Norvēģijas un Saņēmējvalsts divpusējās attiecības. Saskaņotā summa ir norādīta B pielikumā un ir piešķirta divpusējās sadarbības fondam nacionālā un programmas līmenī. Vadošā iestāde vada divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietojumu nacionālā līmenī un izveido Divpusējās sadarbības fonda komiteju saskaņā ar Noteikumu 4.9. panta 1. daļu. Programmas apsaimniekotāji vada savām programmām piešķirto divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietojumu. Attiecībā uz Donorvalstu partnerības programmām lēmumus par divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietojumu programmās pieņem, programmas apsaimniekotājam un programmas donorvalstu partnerim(-iem) vienprātīgi vienojoties.

8. pants
Valsts pārskats

Saskaņā ar Noteikumu 2.6. pantu Vadošā iestāde iesniedz Norvēģijas Ārlietu ministrijai ikgadējo valsts pārskatu par Norvēģijas finanšu instrumenta īstenošanu 2021.-2028. gadā Saņēmējvalstī. Valsts pārskatu iesniedz Norvēģijas Ārlietu ministrijai katru gadu ne vēlāk kā 10. martā.

9. pants
Ikgadējās sanāksmes

Saskaņā ar Noteikumu 2.7. pantu ikgadējā sanāksmē piedalās Norvēģijas Ārlietu ministrija un Vadošā iestāde. Ikgadējā sanāksmē Norvēģijas Ārlietu ministrija un Vadošā iestāde var pārskatīt iepriekšējos pārskata periodos gūtos panākumus, apspriest riskus un vienoties par veicamajiem pasākumiem. Ikgadējā sanāksme ir iespēja apspriest divpusējo interešu jautājumus.

10. pants
Pielikumu grozījumi

1. A un B pielikumu var grozīt, Norvēģijas Ārlietu ministrijai un Vadošajai iestādei apmainoties ar vēstulēm.

2. Negrozot šā saprašanās memoranda pielikumus, starp programmām var veikt kumulatīvus pārcēlumus līdz 10 % apmērā no programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem ar nosacījumu, ka izmaiņām ir piekritusi Norvēģijas Ārlietu ministrija, veicot attiecīgo programmas līgumu grozījumus.

3. Turklāt, negrozot šā saprašanās memoranda pielikumus vai bez Norvēģijas Ārlietu ministrijas atļaujas, izmaksu ietaupījumus un projektos neieguldītās summas var pārcelt uz divpusējās sadarbības fondu ar nosacījumu, ka pārcēlums ir iepriekš apspriests ar attiecīgās programmas sadarbības komiteju. Līdzekļu pārcēlumus no programmas nedrīkst ietekmēt programmas mērķus vai rezultātus. Vadošā iestāde nekavējoties informē Norvēģijas Ārlietu ministriju par šādiem pārcēlumiem, un Norvēģijas Ārlietu ministrija atjaunina attiecīgos programmas līgumus un attiecīgi Divpusējās sadarbības fonda līgumu.

4. Pārcēlumi, kas veikti saskaņā ar 2. un 3. daļu, neietekmē šajā saprašanās memorandā minētos īpašos apsvērumus, nosacījumus, mērķus vai citas prioritātes, un tie ir saskaņā ar tiesiskā regulējuma noteikumiem.

11. pants
Kontrole un pieeja informācijai

Norvēģijas Ārlietu ministrija, Norvēģijas Valsts kontroliera birojs un to pārstāvji ir tiesīgi veikt tehniskus vai finansiālus uzdevumus vai izskatīšanu, ko tie uzskata par nepieciešamiem, lai pārbaudītu programmu un projektu plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī līdzekļu izlietošanu. Saņēmējvalsts sniedz visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.

12. pants.
Reglamentējošie principi

1. Šā saprašanās memoranda ieviešanu visos aspektos nosaka Noteikumi un to turpmākie grozījumi.

2. Norvēģija un Saņēmējvalsts cieši sadarbojas, lai sasniegtu Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam mērķus, ievērojot tādas kopīgās vērtības un principus kā cilvēka cieņas neaizskaramība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana. Puses vienojas nodrošināt maksimālu pārredzamību, pārskatatbildību un līdzekļu pienācīgu izlietojumu, kā arī labas pārvaldības principus, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu visos Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanas posmos.

3. Visām programmām un pasākumiem, kas tiek finansēti no Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam, ir jāsaskan ar šīm vērtībām un principiem, un jāatturas no atbalsta sniegšanas darbībām, kurās šie principi un vērtības var netikt ievēroti. Tos īsteno saskaņā ar pamattiesībām un pienākumiem, kas noteikti attiecīgajos tiesību aktos un standartos.

4. Saņēmējvalsts veic proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīm vērtībām un principiem visos Norvēģijas finanšu instrumenta 2021.-2028. gadam īstenošanas līmeņos.

13. pants
Stāšanās spēkā

Šis saprašanās memorands stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to ir parakstījusi pēdējā Puse.

*******

Šis saprašanās memorands ir parakstīts divos oriģināleksemplāros angļu valodā.

Parakstīts [vieta]		[datums]		Parakstīts [vieta]		[datums]
Norvēģijas Karalistes vārdā				Latvijas Republikas vārdā

 

A PIELIKUMS

Nacionālās vadības un kontroles struktūras

1. Vadošā iestāde

Vadošās iestādes statusā rīkojas trīs šādi Latvijas Republikas Finanšu ministrijas departamenti:

• ES fondu stratēģijas departaments,

• ES fondu investīciju pārvaldības departaments,

• ES fondu sistēmas vadības departaments.

ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu investīciju pārvaldības departaments un ES fondu sistēmas vadības departaments ir tieši pakļauti Valsts sekretāra vietniekam ES fondu jautājumos, kas rīkojas Vadošās iestādes vadītāja statusā.

Vadošās iestādes funkcijas un pienākumi ir sniegti Noteikumos, jo īpaši to 5.3. pantā.

2. Sertifikācijas iestāde

Latvijas Republikas Valsts kase rīkojas sertifikācijas iestādes statusā. Valsts kase ir tieši pakļauta Latvijas Republikas Finanšu ministrijai. Valsts kasi vada pārvaldnieks, kas rīkojas sertifikācijas iestādes vadītāja statusā un atskaitās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos.

Sertifikācijas iestādes funkcijas veiks Eiropas lietu departaments. Eiropas lietu departamenta direktors ir tieši pakļauts un atskaitās Valsts kases pārvaldniekam.

Sertifikācijas iestādes funkcijas un pienākumi ir sniegti Noteikumos, jo īpaši to 5.4. pantā un 12.3. pantā.

3. Revīzijas iestāde

Latvijas Republikas Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments rīkojas revīzijas iestādes statusā. ES fondu revīzijas departamenta direktors, kurš ir tieši pakļauts un atskaitās Latvijas Republikas finanšu ministram, veic revīzijas iestādes vadītāja pienākumus.

Revīzijas iestāde rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, Starptautisko apliecinājumu uzdevumu standartu un ētikas kodeksu.

Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes.

4. Organizatoriskā shēma

 

B PIELIKUMS

Īstenošanas ietvars

Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu šā saprašanās memoranda Puses ir vienojušās par šajā pielikumā izklāstīto īstenošanas ietvaru.

1. Īstenošanas ietvara finanšu parametri

	Latvija	Norvēģijas FI ieguldījums	Nacionālais ieguldījums
	Programma
1	Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas	27 500 000 €	4 852 941 €
2	Korekcijas dienesti	15 000 000 €	2 647 059 €
	Citi piešķīrumi
	Tehniskā palīdzība saņēmējvalstij (Noteikumu 1.10. pants)	1 324 715 €	0 €
	Divpusējās sadarbības fonds nacionālā līmenī (Noteikumu 4.7. pants)	535 507 €	0 €
	Divpusējās sadarbības fonds programmas līmenī (Noteikumu 4.10. pants)	290 000 €	0 €
	Neto piešķīrums Latvijai	44 650 222 €	7 500 000 €

2. Nosacījumi

Nav piemērojams

3. Īpaši apsvērumi

Programmu līgumos iekļauj summu, kas programmām iedalīta no divpusējās sadarbības fonda.

Saskaņotajā piešķīrumā programmai un divpusējās sadarbības fondam iekļauj Norvēģijas Finanšu instrumenta ieguldījumu Latvijai saistībā ar izaicinājumiem, kas radušies iebrukuma Ukrainā rezultātā, 2 723 817 € apmērā. Šo līdzekļu plānoto izlietojumu izklāsta programmas "Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas" koncepcijā.

Saskaņā ar Noteikumu 8.11. panta 4. daļu piešķīrums tehniskajai palīdzībai ir noteikts 2,75 % apmērā, ja Vadošā iestāde to ir lūgusi un iesniegusi pamatojumu. Vadošā iestāde nodrošina, ka viss piešķīrums ir nepieciešams Vadošās iestādes, sertifikācijas iestādes un revīzijas iestādes uzdevumu izpildei.

Programmās tiks integrēta dzimumu līdztiesība un digitalizācija. Programmas koncepcijā izklāsta, kā tas tiks sasniegts.

4. Īstenošanas ietvara pastāvīgie parametri

Turpmāk aprakstītās programmas ir jāīsteno atbilstoši Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumu 6.3. pantu.

A. Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas

Programmas mērķis(-i):	Zaļās vērtības radīšana un konkurētspēja
Programmas grants:	27 500 000 €
Programmas līdzfinansējums:	4 852 941 €
Programmas apsaimniekotājs:	Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Programmas donorvalsts partneris(-i):	Innovation Norway
Programmas joma(-as):	Zaļā uzņēmējdarbība un inovācijas
Īpaši programmas apsvērumi:	Latvijas Ekonomikas ministrija kopā ar Investīciju un attīstības aģentūru ir atbildīgas par programmas sagatavošanu. Programma palielina zaļās vērtības radīšanu un konkurētspēju ekonomikā. Programma atbalsta inovatīvu videi draudzīgo un digitālo produktu un pakalpojumu attīstīšanu un ieguldījumus tajos. Programmas mērķis ir arī atbalstīt ieguldījumus atjaunojamās enerģijas, biodegvielas un ūdeņraža attīstībā. Programmā ietver arī atbalstu jaunuzņēmumiem un sievietēm uzņēmējām. Programmas koncepcijas izstrādes posmā sīkāk izskata iespēju iepriekš noteikt projektu, kura maksimālā granta summa no programmas ir 5 000 000 € un kurš paredzēts piesārņotas(-u) vietas(-u) sanācijai un saimnieciskās darbības atsākšanai. Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija aktīvi jāiesaista projekta izstrādē un jāizskata sadarbības iespējas ar projekta donorvalstu partneriem.
Divpusējie mērķi:

B. Korekcijas dienesti

Programmas mērķis(-i):	Uzlaboti korekcijas dienesti saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas cilvēktiesību standartiem.
Programmas grants:	15 000 000 €
Programmas līdzfinansējums:	2 647 059 €
Programmas apsaimniekotājs:	Tieslietu ministrija
Programmas donorvalsts partneris:	Norvēģijas Korekcijas dienesta direktorāts
Starptautiskā(-ās) partnerorganizācija(-as):	Eiropas Padome
Programmas joma(-as):	Korekcijas dienesti
Īpaši programmas apsvērumi:	Labklājības ministrija un Veselības ministrija aktīvi jāiesaista pasākumu sagatavošanā, lai izstrādātu rehabilitācijas programmu nepilngadīgajiem, kas cieš no atkarībām. Šiem pasākumiem atvēl apmēram 2 750 000 €. Apmēram 8 675 000 € atvēl jaunu pieeju izstrādei attiecībā uz sievietēm, kas atrodas ieslodzījumā. Apmēram 950 000 € atvēl Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes profesionālo spēju palielināšanai sadarbībā ar Norvēģijas ekspertiem saistībā ar programmas donorvalstu partneriem un projekta donorvalstu partneriem. Programmas koncepcijas izstrādes posmā izskata iespēju iepriekš noteikt projektu, kura maksimālā granta summa no programmas ir 1 400 000 € un kas paredzēts Latvijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra un, ja iespējams, Atkarīgo centra turpmākās darbības un attīstības atbalstam. Maksimālo finansējuma apmēru ieguldījumiem infrastruktūrā un iekārtās (tehniskie pasākumi) nosaka programmas līgumā.