Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 221

Rīgā 2026. gada 21. aprīlī (prot. Nr. 22 40. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 19. punktu
un Vispārējās izglītības likuma
4. panta 11., 11.¹ un 13. punktu
un 30. panta septīto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 249. nr.; 2020, 136., 181. nr.; 2021, 60., 189. nr.; 2022, 96., 175., 233. nr.; 2023, 49., 158., 164. nr.; 2024, 72., 81. nr.; 2025, 87. nr.; 2026, 45. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt ar 9.⁴ punktu šādā redakcijā:

"9.⁴ Izglītības iestāde skolēnam ar speciālām vajadzībām, kurš apgūst vispārējās izglītības programmu vai speciālās izglītības programmu, izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu atbilstoši šo noteikumu 17. pielikumam.";

1.2. izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Mācību snieguma vērtēšana ir informācijas iegūšana, lai spriestu par skolēna sniegumu vai sasniegto rezultātu, un tās īstenošanā ievēro skolēna labākās intereses un labbūtību.";

1.3. izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"11.6. vērtējuma obligātuma princips - skolēnam jāiegūst vērtējums visos attiecīgās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

1.4. svītrot 21.7. apakšpunktu;

1.5. izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums);

1.6. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums);

1.7. izteikt 13. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums);

1.8. izteikt 14. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums);

1.9. izteikt 15. pielikumu jaunā redakcijā (5. pielikums);

1.10. izteikt 16. pielikumu jaunā redakcijā (6. pielikums);

1.11. papildināt ar 17. pielikumu (7. pielikums).

2. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājs ‒
viedās administrācijas
un reģionālās attīstības ministrs R. Čudars

1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

"8. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747

Sasniedzamie rezultāti veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi*

1. Daudzveidīgu pamatkustību apguve dod iespēju iesaistīties interesantās, drošās un veselību veicinošās fiziskajās aktivitātēs un ir pamats fiziskās veselības nostiprināšanai
1.1. Pārvietošanās (soļošana, skriešana, rāpošana, pārvietošanās ar sporta inventāru, peldēšana)**
Beidzot 3. klasi	Beidzot 6. klasi	Beidzot 9. klasi
1.1.1. Mērķtiecīgi un radoši veic dažādus vingrinājumus soļojot, skrienot un rāpojot ar ritma, soļu garuma un virziena maiņu atbilstoši videi, piemēram, patstāvīgi izvēlas pamatkustību veikšanas secību	1.1.1. Atbilstoši vides situācijai individuāli un pāros kombinē soļošanu, skriešanu, rāpošanu ar citām pamatkustībām, piemēram, patstāvīgi izveido vingrinājumu apļus	1.1.1. Analizē, izvērtē un patstāvīgi pieņem lēmumus, kombinējot soļošanas un skriešanas vingrinājumus savienojumā ar citām pamatkustībām, piemēram, lēkšanu, mešanu
1.1.2. Demonstrē slīdēšanas, braukšanas, ripošanas pamatkustības pa dažādām virsmām, dažādās vidēs (klasiskie soļi, nobraucieni, bremzēšana, kāpšana, taisnvirziena kustība uz priekšu, krišana, braukšanas uzsākšana un apstāšanās, slidināšanās ar kājām)	1.1.2. Pārvietojas, kombinējot dažādus soļus/kustības pa dažādām virsmām, reljefiem un atbilstoši laikapstākļiem individuāli vai pāros (slīdsoļi, nelīdzenumu pārvarēšana, kustība uz priekšu, atmuguriski, krustsolis, šķēršļu apbraukšana)	1.1.2. Patstāvīgi pieņem labāko risinājumu, kā veikt slēpošanas, slidošanas un braukšanas (ar skrejriteni, ar pašriti, ar velosipēdu un/vai ar skrituļdēli) vingrinājumus atbilstoši situācijai un drošai rīcībai
1.1.3. Atpazīst un lieto sagatavotu, piemērotu sporta inventāru un individuālos aizsardzības līdzekļus, pielāgo tos savam augumam (nūjas, slēpes, zābakus, slidas, velosipēdu, ķiveri, roku un kāju sargus)	1.1.3. Sagatavo sev piemērotu sporta inventāru un individuālos aizsardzības līdzekļus atbilstoši izvēlētajai fiziskajai aktivitātei un laikapstākļiem	1.1.3. Analizē, izvērtē un pieņem izsvērtus lēmumus par sava un citu izvēlētā sporta inventāra un individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstību fizisko aktivitāšu mērķa īstenošanai
1.1.4. Izpilda elpošanas vingrinājumus ūdenī, slīdējumu, roku un kāju kustības ar palīglīdzekļiem un bez tiem, bez noteikta stila	1.1.4. Peld brīvā stilā un izpilda lēcienus ūdenī no baseina malas, saglabājot vertikālu stāvokli	1.1.4. Veic attālumu brīvi izvēlētā peldēšanas stilā atbilstoši savām spējām un analizē sava peldēšanas stila sniegumu pēc paša iepriekš noteiktiem kritērijiem, lai plānotu savu turpmāko darbību
1.1.5. Nirst dziļumā, paceļot priekšmetus zem ūdens no baseina dibena	1.1.5. Nirst tālumā atbilstoši savām spējām, izpildot zem ūdens patvaļīgas kustības ar rokām un kājām, virzoties uz priekšu	1.1.5. Rada un izpilda savām interesēm atbilstošus peldēšanas vingrinājumus niršanas prasmju pilnveidei
1.2. Šķēršļu pārvarēšana (lēkšana, līšana, kāpšana, rāpšanās, velšanās)
1.2.1. Individuāli izpilda dažāda augstuma, attāluma horizontālus un vertikālus lēcienus uz vietas un pārvietojoties, atsperoties uz vienas vai abām kājām ar inventāru un bez tā (lēcieni apļos, no vienas līnijas uz otru, uzlēcieni un lēcieni uz/no paaugstinājuma)	1.2.1. Kombinē un savieno lēkšanu ar citām pamatkustībām dažādās vidēs un ar dažādu inventāru (horizontālās un vertikālās lēkšanas, dažādu zemo konstrukciju pārvarēšana ar pagriezieniem un bez tiem) individuāli un pāros	1.2.1. Savieno un pilnveido lēkšanas kustības vingrošanas, vieglatlētikas un parkūra vingrinājumos atbilstoši situācijai un drošai rīcībai (izmanto mūziku, auklas, atspērienu kārtis, baļķi un dabiskos šķēršļus vidē)
1.2.2. Individuāli pārvar šķēršļus veļoties, kāpjot, rāpojot, lienot uz dažādām virsmām, dažādos virzienos atbilstīgi daudzveidīgai videi	1.2.2. Kombinē un savstarpēji saista līšanu, velšanos, rāpošanu (pārvēlieni, kūleņi, stājas, pārmetieni, balsti, līdzsvari, piramīdas) un kāpšanu (pa vingrošanas sienu, kāpnēm) ar citām pamatkustībām, piemēram, lēkšanu dažādās vidēs, ar inventāru un bez tā individuāli un pāros	1.2.2. Analizē, izvērtē, patstāvīgi pieņem lēmumus un demonstrē kāpšanu pa dažādu konstrukciju sienām, radošas vingrošanas kombinācijas, izvēlas atbilstošu inventāru un muzikālo pavadījumu
1.3. Priekšmetu pārvietošana (mešana, ripināšana, tveršana un sitieni pa priekšmetu)
1.3.1. Ar pedagoga atbalstu izvēlas labāko risinājumu un to īsteno daudzveidīgu priekšmetu (piemēram, dažāda izmēra un smaguma bumbu, apļu, dabas objektu) mešanai, tveršanai, ripināšanai un sitieniem pa priekšmetu dažādos virzienos un mērķos uz vietas un kustībā, ar vienu roku, kāju vai abām	1.3.1. Kritiski izvērtējot savas spējas, kombinē un savieno mešanu, tveršanu, ripināšanu un sitienus pa priekšmetiem ar citām pamatkustībām, piemēram, skriešanu, lēkšanu, uzkāpšanu individuāli, pāros kustībā	1.3.1. Analizē, izvērtē, patstāvīgi pieņem lēmumus, darbojoties pazīstamās un jaunās situācijās vieglatlētikas, sporta spēļu un vienspēļu vingrinājumos un vingrinājumu kopumos, pārvietojot priekšmetus (metot, ripinot, tverot un sitot pa priekšmetu), piemēram, futbola prasmju un fiziskās sagatavotības sekmēšanai
2. Regulāras, sistemātiskas un daudzveidīgas fiziskās aktivitātes ir fiziskās veselības un veselīga dzīvesveida paradumu pamatā
2.1. Kustību rotaļas un spēles, sporta spēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem un vienspēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem***
2.1.1. Darbojas ar daudzveidīgiem priekšmetiem kustību rotaļās un spēlēs, ierosina alternatīvas un atbilstoši spēļu situācijai apvieno priekšmeta vadīšanu, piespēles, metienus/sitienus	2.1.1. Mērķtiecīgi lieto bumbas/priekšmeta vadīšanu, piespēles, serves, metienus/sitienus sporta spēlēs un vienspēlēs ar atvieglotiem noteikumiem vai to vingrinājumos, izpilda vienkāršus uzbrukuma un aizsardzības paņēmienus	2.1.1. Plāno, izvērtē un lieto jaunus un radošus risinājumus, uzbrukuma un aizsardzības paņēmienus dažādās spēles situācijās bumbas/priekšmeta vadīšanai, piespēlēšanai, servēšanai, tveršanai un mešanai/sišanai grozā/vārtos/zonā, ir līdzatbildīgs par sasniegto rezultātu
2.1.2. Sadarbībā ar pedagogu pieņem un ievēro godīgas spēles noteikumus, kontrolē rīcību un dažādu emociju izpausmes rotaļu un spēļu situācijās	2.1.2. Demonstrē ētisku uzvedību, godīgu spēli, kontrolē un atbilstoši situācijai pauž savas emocijas, pārvalda stresu, izmantojot, piemēram, relaksācijas un elpošanas vingrinājumus	2.1.2. Pārvalda savas domas, emocijas un uzvedību saspringtā un strīdīgā spēļu situācijā
2.2. Dejas un ritmiskās kombinācijas
2.2.1. Izpilda dažādu deju pamatsoļus, satvērienus un ritmiskos vingrinājumus individuāli ar priekšmetu un bez tā mūzikas pavadījumā, piemēram, gājiena, polkas, galopa soļus, iekšējo roku sānisko satvērienu, ritmisku soļošanu ar roku kustībām	2.2.1. Mērķtiecīgi izpilda dažādu stilu atsevišķus deju soļus un figūras pāros, apvieno dažādus ritmiskos un vingrošanas vingrinājumus	2.2.1. Izvēlas savām interesēm atbilstošus dažāda stila deju soļus, dejas, kustību kombinācijas ar priekšmetu un bez tā, improvizē, patstāvīgi izvēlas muzikālo pavadījumu
2.3. Piedzīvojumu aktivitātes
2.3.1. Pārvietojas ar apvidus shēmu pazīstamā un labi pārredzamā apvidū (prot orientēt karti pēc apkārtējiem objektiem, saprot kartes shematisku attēlojumu redzamības attālumā, piemēram, skolas stadions, pagalms)	2.3.1. Pārvietojas ar karti labi pārredzamā apvidū (atpazīst orientēšanās kartes krāsas un 10 karšu zīmes skolas apkārtnē), nosaka un kontrolē attālumu kartē un apvidū (izprot kartes mērogu), izmanto kompasu kartes orientēšanai	2.3.1. Pārvietojas nepazīstamā apvidū, izmantojot dažādas kartes, tai skaitā digitālās (atpazīst 20 orientēšanās karšu zīmes, izmanto precīzo virzienu ar kompasu, atrod objektus blakus līnijveida orientieriem), un izvērtē savu sniegumu
2.3.2. Ar pedagoga atbalstu pārvar šķēršļus dabā (nokrituši koki, reljefa nelīdzenumi) vai pašu veidotus šķēršļus (šķēršļu josla ar līdzsvara taciņu, konusi, barjeras)	2.3.2. Dodas pārgājienā un patstāvīgi pārvar šķēršļus dabā, kopīgi ar klasesbiedriem darbojas sadraudzības rotaļās un spēlēs	2.3.2. Plāno un piedalās pārgājienā, pārvarot šķēršļus dabā, orientējas apvidū, veic fiziskos, tūrisma, komunikācijas un sadarbības vingrinājumus, kārto mugursomas saturu atbilstoši pārgājiena ilgumam, attālumam un veidam
2.4. Pašaizsardzība
2.4.1. Mērķtiecīgi mācās drošas pašaizsardzības stājas, pārvietošanos un savilkšanos kamoliņā	2.4.1. Atpazīst situāciju pašaizsardzības paņēmienu lietošanai, izmanto atbilstošu stāju, izpilda kritienus no dažādiem stāvokļiem uz dažādām ķermeņa daļām, prot aizsargāties pret sitieniem, kas izdarīti ar rokām un kājām	2.4.1. Kritiski novērtē situāciju un, izmantojot pašaizsardzības paņēmienus, izvairās un atbrīvojas no pretinieka satvērieniem un apķērieniem, metieniem un žņaugšanas tvērieniem
3. Fiziskā aktivitāte ir priekšnosacījums labai fiziskajai un garīgajai veselībai
3.1. Darbojoties fiziskajās aktivitātēs, raksturo ķermeņa reakcijas, piemēram, sirds ritms, elpošanas biežums, nogurums	3.1. Raksturo sakarību starp fizisko aktivitāti un kognitīvām spējām, piemēram, smadzeņu funkcijām - koncentrēšanos, atmiņu	3.1. Analizē, izvērtē un lieto vingrinājumus, kas ietekmē vielmaiņas, imūnsistēmas, sirds un asinsvadu, kaulu un muskuļu sistēmas veselību
3.2. Apzināti pēc parauga sagatavojas fiziskajām aktivitātēm (iesildīšanās, stiepšanās vingrinājumi)	3.2. Atbildīgi un patstāvīgi sagatavojas fiziskajām aktivitātēm	3.2. Salīdzina paša un citu izvēlētos sagatavošanās vingrinājumus pirms dažādu fizisko aktivitāšu veikšanas
3.3. Pedagoga vadībā piedalās vispārējo fizisko spēju attīstīšanas vingrinājumos (kustību koordinācija, vispārējā izturība, spēks, ātrums, lokanība), uzrāda savas fiziskās gatavības dinamiku, piemēram, lietojot soļu skaitīšanas reģistrēšanas iespējas ikdienā	3.3. Patstāvīgi atpazīst un lieto atsevišķus vingrinājumus savu vispārējo fizisko spēju attīstīšanai (kustību koordinācija, vispārējā izturība, spēks, ātrums, lokanība) un seko līdzi savas fiziskās gatavības izmaiņām veselību veicinošās nodarbībās. Iepazīstas ar digitālo tehnoloģiju iespējām izmantot tās veselīga dzīvesveida praktizēšanā, piemēram, lai reģistrētu slodzes apjomu, skaitītu soļus	3.3. Analizē sev nepieciešamo vispārējās fiziskās sagatavotības vingrinājumu (kustību koordinācija, vispārējā izturība, spēks, ātrums, lokanība) slodzi atbilstoši savām darba spējām un izvērtē savas fiziskās sagatavotības izmaiņas. Izvēlas un lieto digitālās tehnoloģijas savas veselības, dzīvesveida kontrolēšanai un uzturēšanai, piemēram, mobilās lietotnes, plānojot pārgājienus, orientēšanos, klasificē un reģistrē veikto darbu Globālās pozicionēšanas sistēmā (GPS)
3.4. Ģērbjas atbilstoši fizisko aktivitāšu mērķim un laikapstākļiem	3.4. Patstāvīgi izvēlas un lieto apģērbu un apavus atbilstoši fizisko aktivitāšu specifikai, ievēro personīgo higiēnu (piemēram, lietojot mazgāšanās līdzekļus) pirms un pēc fiziskajām aktivitātēm	3.4. Izvēlas, izvērtē un lieto piemērotu apģērbu un apavus savām interesēm atbilstošām fiziskām aktivitātēm gan telpās, gan ārā. Ievēro personīgo higiēnu, lai pasargātu sevi no infekcijām, organismam nevēlamām reakcijām un traumām, un skaidro ar reproduktīvo veselību saistītu infekciju izplatīšanos un profilakses nozīmi
3.5. Pedagoga vadībā plāno un ievēro savu dienas režīmu (miegs, mācības, atpūta)	3.5. Patstāvīgi seko līdzi iepriekš izvirzītam fizisko aktivitāšu daudzumam un saturam savā dienas režīmā	3.5. Spriež par dienas plānojuma ietekmi uz darbspējām, veselību un izvirza mērķus dienas plānojuma uzlabošanai un mērķu sasniegšanai, lai nenodarītu pāri savam ķermenim un pasargātu sevi no traumām
3.6. Stāsta par saviem ikdienas ēšanas paradumiem un spriež par to lietošanu kontekstā ar fiziskām aktivitātēm	3.6. Pēta un pēc paša veidotiem kritērijiem izvēlas lietot veselīgu uzturu pirms un pēc fiziskām aktivitātēm	3.6. Analizē sakarību starp enerģiju, ko uzņem ar uzturu, un ikdienas aktivitātēs patērēto enerģiju un, pamatojoties uz dažādiem informācijas avotiem, veido savu uztura plānu saistībā ar fizisko aktivitāšu apjomu
3.7. Pazīst veselīgu skolas vidi, piemēram, āra un iekštelpu fizisko aktivitāšu zonas, pārveidojams klases telpas iekārtojums, relaksējošā zona, svaigs gaiss, gaisma	3.7. Rīkojas veselību veicinoši, rosina un motivē citus veidot veselīgu skolas vidi	3.7. Pieņem personiski un sociāli atbildīgus lēmumus, iesaistoties veselību veicinošas skolas vides veidošanā
4. Drošību un veselību sev un citiem ietekmē gan paša izsvērti lēmumi, apzinoties varbūtējos riskus un izvērtējot savu rīcību, gan gatavība atbilstoši reaģēt negaidītās un nepazīstamās situācijās
4.1. Atpazīst drošu rīcību savā ikdienā, piemēram, mājas, mācību un apkārtējā vidē, saskarsmē ar cilvēkiem, ārkārtas situācijās, un ar pieaugušā atbalstu rīkojas droši. 4.2. Atpazīst drošu situāciju un ievēro ceļu satiksmes noteikumus, piemēram, izmantojot velosipēdu, skrituļdēli, skrejriteni, skrituļslidas, atrodoties dzelzceļa tuvumā, šķērsojot ielu, ceļu, dzelzceļu. 4.3. Ar pedagoga atbalstu nosauc publiskās fizisko aktivitāšu un brīvā laika pavadīšanas vietas, kurās uzturas (sporta centri, laukumi, slēpošanas un snovborda trases), un to izstrādātos drošības noteikumus	4.1. Novērtē situāciju, pieņem lēmumus un uzņemas atbildību par atbilstošu rīcību, lai pasargātu sevi un citus, atrodoties vietās, kur pulcējas daudz cilvēku, piemēram, stacijās, sabiedriskajā transportā, masu pasākumos, tirdzniecības centros, kinoteātros. 4.2. Izmēģinot jaunas aktivitātes, patstāvīgi izvērtē drošu rīcību ceļu satiksmē, piemēram, braucot ar velosipēdu, skrituļdēli, skrejriteni, skrituļslidām. 4.3. Mērķtiecīgi un ar izpratni ievēro tuvākajā apkārtnē esošo publisko fizisko aktivitāšu un brīvā laika pavadīšanas vietu izstrādātos drošības noteikumus	4.1. Modelē, plāno un analizē dažādus apdraudējumu gadījumus tuvākajā apkārtnē, piemēram, ja ir plūdi, vētra, ķīmisko vielu noplūde, ugunsgrēks, sakaru līdzekļu traucējumu gadījumos. 4.2. Izvērtē un novērš riskus, pieņem lēmumus atbilstoši apkārtējās vides situācijai, braucot ar velosipēdu, mopēdu, skrituļdēli, skrejriteni, skrituļslidām, slēpojot, slidojot un nūjojot. 4.3. Izvērtē publisko fizisko aktivitāšu un brīvā laika pavadīšanas vietu izstrādātos drošības noteikumus un saskata iespējas, ko varētu mainīt, lai uzlabotu vides drošību
4.4. Pedagoga vadībā apgūst koordinācijas vingrinājumus personiskās drošības nodrošināšanai, piemēram, spēju orientēties telpā, kustību reakcijas laiku un māku pielāgot kustības mainīgā situācijā un neierastos uzdevumos	4.4. Izvēlas atbilstošus koordinācijas, spēka un izturības vingrinājumus un lieto tos savas drošības sekmēšanai, piemēram, bēgot pārvar šķēršļus	4.4. Sadarbojoties izvēlas un lieto piemērotus fizisko sagatavotību sekmējošus vingrinājumus, kas palīdz pieņemt drošus lēmumus atbildīgai rīcībai dažādās negaidītās, bīstamās situācijās, piemēram, orientēties cilvēku pūlī un telpu izvietojumā evakuācijas laikā un izvairīties no sadursmēm ar citiem
4.5. Apguvis drošas uzvedības pamatnoteikumus uz ūdens un atpazīst drošas situācijas baseinā un atklātā ūdenī	4.5. Atpazīst un izvērtē situācijas, kad jāsniedz palīdzība "slīkstošajam" (imitē baseinā) no krasta, kad nepieciešams izmantot glābšanas vestes	4.5. Demonstrē drošu rīcību ūdenī un pieņem lēmumu, kā rīkoties iespējamās bīstamās situācijās ūdenī (aizrīšanās ar ūdeni, upes un jūras zemūdens straumes, krampji kājās, aizpeldēšana par tālu no krasta, atrašanās aukstā ūdenī, laivas apgāšanās)
4.6. Izglītības iestādes organizētajās evakuācijas mācībās seko līdzi skolotāja norādījumiem par evakuācijas norisi, iegaumē un ievēro evakuācijas virzienu, galamērķi vai pulcēšanās vietu	4.6. Izpēta ārkārtas situāciju iespējamību skolas rīkotajos pasākumos un analizē drošu rīcību	4.6. Sadarbojoties modelē iespējamās bīstamās situācijas, kad nepieciešama evakuācija (no masu pasākumiem, tirdzniecības centriem, kinoteātriem), jāpieņem droši un atbildīgi lēmumi un atbilstoši jārīkojas
4.7. Pedagoga vadībā apgūst prasmi apkopt sasitumus, brūces un vieglas traumas, atpazīst situācijas, kad nepieciešams lūgt palīdzību pieaugušajam veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā, nosauc ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112	4.7. Spēj novērtēt paaugstināta traumatisma riskus, sniegt pirmo palīdzību sev un nelaimē nokļuvušajiem cilvēkiem, lieto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112, kā arī citu institūciju, piemēram, krīzes centru un uzticības tālruņu, numurus	4.7. Darbojas atbilstoši pirmās palīdzības rīcības secībai negadījuma vietā, pieņem pamatotu lēmumu par palīdzības dienestu izsaukšanu

Piezīmes.
1. * Skolēnam, kuram atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem ir nepieciešama fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām vismaz uz vienu semestri, skola izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, pielāgojot sasniedzamos rezultātus. Skolēna mācību snieguma vērtēšana notiek atbilstoši individuālajā izglītības programmas apguves plānā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
2. ** Skola atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāltehniskajam nodrošinājumam piedāvā iespēju skolēniem 1.-9. klašu grupā apgūt pārvietošanās pamatkustības, vingrinoties vismaz divos pārvietošanās veidos (slēpošana, slidošana, skrituļošana, braukšana ar skrejriteni, ar pašriti, ar velosipēdu un skrituļdēli, nūjošana un peldēšana).
3. *** Skola atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāltehniskajam nodrošinājumam piedāvā iespēju skolēniem 4.-9. klašu grupā apgūt vismaz sešas sporta spēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, piemēram, basketbola, volejbola, futbola, handbola, frisbija, florbola, touch (pieskāriena) regbija, kinn-ball, ūdenspolo un citu spēļu vingrinājumus, un vismaz četras vienspēles ar atvieglotiem vai mainītiem noteikumiem, piemēram, badmintona, galda tenisa, diska golfa, mini kriketa, bočijas, gorodku, mini kērlinga, spīdmintona un citu vienspēļu vingrinājumus."

2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

"11. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747

Pamatizglītības programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 21011111, 11011111, 21011113, 21011114, 23011111, 23011113, 23011114)

1. variants

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

II. Izglītības saturs

2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

3. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

4. Pamatizglītības ieguvi var organizēt klātienes, neklātienes un tālmācības formā.

5. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde atkarībā no izglītības ieguves formas veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā varianta 1. vai 2. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

1. tabula

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹

Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.-3. klase	4.-6. klase	7.-9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda²	624 (18)	490 (14)	315 (9)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2³	208 (6)	385 (11)	525 (15)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		245 (7)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	174 (5)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika	208 (6)	210 (6)	105 (3)
3.3.	literatūra		140 (4)	210 (6)
3.4.	teātra māksla		35 (1)	35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)
4.2.	ķīmija			140 (4)
4.3.	fizika			140 (4)
4.4.	bioloģija			210 (6)
4.5.	ģeogrāfija			210 (6)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	416 (12)	560 (16)	525 (15)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	173 (5)	140 (4)	140 (4)
6.2.	datorika		105 (3)	175 (5)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība⁴	278 (8)	315 (9)	315 (9)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
³ Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
⁴ Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

2. tabula

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹, organizējot pamatizglītības ieguvi neklātienes vai tālmācības formā

Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.-3. klase	4.-6. klase	7.-9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda²	312 (9)	315 (9)	315 (9)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2³	104 (3)	210 (6)	210 (6)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	35 (1)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		175 (5)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla⁴	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika⁴	104 (3)	105 (3)	105 (3)
3.3.	literatūra		105 (3)	105 (3)
3.4.	teātra māksla⁴		35 (1)	35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	104 (3)	105 (3)
4.2.	ķīmija			70 (2)
4.3.	fizika			70 (2)
4.4.	bioloģija			105 (3)
4.5.	ģeogrāfija			105 (3)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	243 (7)	315 (9)	315 (9)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas⁴	104 (3)	105 (3)	105 (3)
6.2.	datorika		105 (3)	105 (3)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība⁴	104 (3)	104 (3)	104 (3)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
³ Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
⁴ Mācību priekšmetos Teātra māksla, Mūzika, Vizuālā māksla, Dizains un tehnoloģijas, Sports un veselība skolēni var apgūt mācību satura teorētisko daļu.

6. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.

7. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.

8. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.

9. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

9.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

9.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums);

9.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;

9.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

10. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.

11. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

12. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

V. Mācību vides raksturojums

13. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un garīgās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

14. Izglītības iestāde, piedāvājot pamatizglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot valsts pamatizglītības standartā plānotos sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto mācību materiālu izstrādei).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

16. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

16.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

16.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

16.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

16.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

16.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

16.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

16.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

16.8. kā skolēni ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā un mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos atbilstoši minētajam plānam;

16.9. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

20. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.

22. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.

23. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

23.1. atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās;

23.2. apvienot viena izglītības posma skolēnus, kuri atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumiem atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, citas otrās svešvalodas apguvei;

23.3. apvienot 1.-3. klašu, 4.-6. klašu un 7.-9. klašu skolēnus mācību priekšmeta Sports un veselība apguvei.

2. variants

Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu

(izglītības programmas kodi 21011111, 11011111, 23011111)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēnam, kurš ir nepilngadīgais patvēruma meklētājs, bēglis vai persona ar alternatīvo statusu, vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, integrējoties izglītības sistēmā, un sniegt papildu atbalstu latviešu valodas apguvē, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

II. Izglītības saturs

2. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu latviešu valodas prasmes līmeni, un mācību priekšmetu saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

4. Pamatizglītības ieguvi organizē klātienes formā.

5. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā varianta 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

6. Izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, plānojot individuālas mācību stundas vai nodrošinot cita veida atbalstu, nepārsniedzot Vispārējās izglītības likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā, ja skolēns atgriezies vai ieradies no citas valsts vai ilgstoši slimojis, vai skolēnam ir citas mācīšanās vajadzības.

7. Izglītības iestāde izstrādā kārtību, kādā notiek individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde, īstenošana, korekcija, atgriezeniskās saites sniegšana skolēnam un skolēna likumisko pārstāvju informēšana.

8. Izglītības iestāde pirms individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrādes organizē skolēna zināšanu un pamatprasmju izvērtēšanu piemērotu atbalsta pasākumu noteikšanai un skolēnu iekļauj viņa vecumam atbilstošā klasē:

8.1. ar prioritizētu latviešu valodas apguvi grupā vai individuāli, nosakot mācību priekšmetu stundu skaitu individuālai izglītības programmas apguvei un prognozējot, ka skolēns varēs apgūt visus plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus, kas noteikti valsts pamatizglītības standartā, beidzot 3., 6. un 9. klasi. Mācību priekšmetu stundu skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši šā varianta 1. un 2. tabulai;

8.2. ar pielāgotu stundu plānu latviešu valodas apguvei grupā vai individuāli un to mācību priekšmetu apguvei, kuros izglītības posma noslēgumā noteikti valsts pārbaudes darbi, nosakot iespēju neapgūt atsevišķus mācību priekšmetus. Apgūstamos mācību priekšmetus un stundu skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši šā varianta 1. un 2. tabulai;

8.3. prioritāri nodrošinot intensīvu latviešu valodas apguvi individuāli vai grupā. Šādu atbalsta pasākumu īsteno ne ilgāk kā vienu mācību gadu, obligāti nosakot arī citus mācību priekšmetus, kuru apguvi neietekmē skolēna latviešu valodas prasmju līmenis. Apgūstamos mācību priekšmetus un stundu skaitu nosaka izglītības iestāde, nepārsniedzot skolēna mācību stundu slodzi nedēļā atbilstoši šā varianta 1. un 2. tabulai.

9. Izglītības iestāde mācību saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam, par pamatu ņemot šā varianta 8. punktā un 1. tabulā noteikto izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu.

1. tabula

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā, organizējot pamatizglītības ieguvi pēc individuālā izglītības programmas apguves plāna

Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets²	1.-3. klase	4.-6. klase	7.-9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda³	624 (18)	624 (18)	624 (18)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2	X	X	X
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	X		X
2.2.	sociālās zinības un vēsture		X
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			X
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	X	X	X
3.2.	mūzika	X	X	X
3.3.	literatūra		X	X
3.4.	teātra māksla		X	X
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	X	X
4.2.	ķīmija			X
4.3.	fizika			X
4.4.	bioloģija			X
4.5.	ģeogrāfija			X
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	X	X	X
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	X	X	X
6.2.	datorika		X	X
6.3.	inženierzinības			X
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība⁴	278 (8)	315 (9)	315 (9)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² Stundu plānā iekļaujamos mācību priekšmetus nosaka izglītības iestāde.
³ Norādīts minimālais stundu skaits. Izglītības posmā no 7. līdz 9. klasei paredz tādu stundu skaitu, lai skolēni varētu sasniegt B1 līmeni. Mācību priekšmetu Latviešu valoda skolēns apgūst pēc latviešu valodas kā svešvalodas metodikas.
⁴ Mācību priekšmetā Sports un veselība norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados. Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

10. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

11. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.

12. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

12.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

12.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot brīvprātības principu (pamats - vecāku iesniegums);

12.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;

12.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

14. Izglītības iestāde skolēnam nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna individuālajām vajadzībām, ievērojot šā varianta 2. tabulā noteikto nodarbību skaitu nedēļā.

2. tabula

Nodarbību skaits nedēļā

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	8	8	8	8	8	8	7	7	7

15. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.

V. Mācību vides raksturojums

16. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo, sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi, kas atbilst skolēnu vecumposma fiziskās un psihoemocionālās attīstības vajadzībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

17. Izglītības iestāde pamatizglītības programmas īstenošanai nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un materiāli tehnisko nodrošinājumu.

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

19. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

19.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

19.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

19.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

19.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

19.5. kā izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību;

19.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

19.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

19.8. kā skolēni ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā un mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos atbilstoši minētajam plānam;

19.9. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

20. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

21. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

22. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

23. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

23.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

23.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

23.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

24. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam.

25. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem nodrošina izglītības iestādei piešķirtā finansējuma ietvaros.

26. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.

27. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

27.1. atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās;

27.2. apvienot viena izglītības posma skolēnus, kuri atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumiem atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, citas otrās svešvalodas apguvei;

27.3. apvienot viena izglītības posma skolēnus mācību priekšmeta Latviešu valoda apguvei;

27.4. apvienot 1.-3. klašu, 4.-6. klašu un 7.-9. klašu skolēnus mācību priekšmeta Sports un veselība apguvei."

3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

"13. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747

Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs

(izglītības programmas kodi 23011911, 11011911, 21011911)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un sagatavošanu izglītības turpināšanai, darbam un dzīvei sabiedrībā, dodot iespēju apgūt sociālajā pieredzē vispārpieņemtās uzvedības normas un saskarsmes kultūru. Izglītības programmas uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.

2. Izglītības programma ir pamatizglītības programmas īpašs veids, kuru īsteno sociālās korekcijas izglītības iestādē.

II. Izglītības saturs

3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

4. Sociālās korekcijas darba saturs noteikts izglītības programmas īstenošanas plānā.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

5. Sociālās korekcijas izglītības iestādē skolēni tiek ievietoti tikai ar tiesas (tiesneša) nolēmumu.

6. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā bērnu ievieto sociālās korekcijas izglītības iestādē.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

1. tabula

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹

Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.-3. klase	4.-6. klase	7.-9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda²	624 (18)	490 (14)	315 (9)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2³	208 (6)	385 (11)	525 (15)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		245 (7)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	174 (5)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika	208 (6)	210 (6)	105 (3)
3.3.	literatūra		140 (4)	210 (6)
3.4.	teātra māksla		35 (1)	35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)
4.2.	ķīmija			140 (4)
4.3.	fizika			140 (4)
4.4.	bioloģija			210 (6)
4.5.	ģeogrāfija			210 (6)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	416 (12)	560 (16)	525 (15)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	173 (5)	140 (4)	140 (4)
6.2.	datorika		105 (3)	175 (5)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība⁴	278 (8)	315 (9)	315 (9)

8. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.

9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu un stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.

10. Ja sociālās korekcijas izglītības iestādē mācās skolēns, kuram ir pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums ar ieteikumu apgūt speciālo izglītības programmu, tad šim skolēnam mācību satura apguvē tiek nodrošināts ārējos normatīvajos aktos noteiktais nodrošinājums un atbalsta pasākumi atbilstoši viņa speciālajām vajadzībām.

11. Lai palīdzētu skolēnam ar speciālām vajadzībām vai skolēnam, kurš ilgstoši nav apmeklējis izglītības iestādi, iekļauties kopējā mācību procesā, izglītības iestāde izstrādā skolēnam individuālu izglītības programmas apguves plānu, ja nepieciešams, nodrošinot individuālas mācību stundas vai cita veida atbalstu.

12. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

13. Mācību satura īstenošanai un sociālās korekcijas nodarbībām izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

14. Skolēna sociālā korekcija notiek nepārtraukti visu uzturēšanās laiku sociālās korekcijas izglītības iestādē grupā un individuāli. Sociālās korekcijas grupu un individuālās nodarbības, pārrunas ar izglītības iestādes pedagogiem un speciālistiem nodrošina skolēna sociālo korekciju un sekmē reintegrāciju.

15. Sociālās korekcijas darbu individuāli katram skolēnam plāno saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka sociālās korekcijas izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus:

15.1. skolēna uzņemšana sociālās korekcijas izglītības iestādē, iepazīstināšana ar izglītības programmu, sociālās korekcijas izglītības iestādes darbu, iekšējās kārtības un drošības noteikumiem;

15.2. adaptācija (līdz sešām kalendāra nedēļām) - skolēna personības izpēte, individuālā sociālās korekcijas plāna izstrāde, skolēna pastiprināta novērošana, tikšanās un nodarbības ar sociālo pedagogu un psihologu;

15.3. sociālā korekcija (grupā un individuāli):

15.3.1. darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība;

15.3.2. vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā;

15.3.3. individuālās/grupu nodarbības;

15.4. reintegrācijas veicināšana - sociālās korekcijas izglītības iestādes darbinieka vadībā skolēns izzina savas iespējas saņemt atbalstu dzīvesvietā pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes atstāšanas. Skolēna reintegrācijas veicināšana tiek īstenota, balstoties uz trīspusējo vienošanos starp skolēna dzīvesvietas pašvaldības pārstāvi, vecākiem vai personām, kas īsteno aizgādību, un sociālās korekcijas izglītības iestādes deleģētu darbinieku.

16. Katram skolēnam iekārto individuālo sociālās korekcijas lietu un izstrādā individuālo sociālās korekcijas plānu. Pēc katra mācību semestra izvērtē skolēna izaugsmes dinamiku un veic nepieciešamās izmaiņas individuālajā sociālās korekcijas plānā.

17. Sociālās korekcijas grupu darba organizācijas pamatforma ir sociālās korekcijas nodarbība, kas tiek reglamentēta sociālās korekcijas nodarbību sarakstā. Sociālās korekcijas nodarbības sociālās korekcijas izglītības iestādē notiek visa kalendāra gada laikā, un minēto nodarbību sarakstus apstiprina atsevišķi mācību laikam un brīvlaikam.

18. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas un to apguves ilgumu paredz sociālās korekcijas nodarbību plānā. Minētās nodarbības atbilstoša speciālista vadībā organizē, izmantojot tam nepieciešamo materiālo bāzi.

19. Sociālās korekcijas nodarbību tēmas izvēlas atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām, ievērojot tematiskajā jomu sadalījumā noteikto nodarbību sadalījumu. Minētajās nodarbībās skolēnus var dalīt grupās, ievērojot viņu intereses un dzimumu, kā arī var apvienot vairāku klašu skolēnus.

20. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā norādīts šā pielikuma 2. tabulā.

2. tabula

Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai izglītības iestādē mācību gada laikā

Nodarbība/klase	Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm
Nodarbība/klase	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguve un karjeras izglītība	2-6	2-6	2-6	2-6	4-8	4-8	4-8	4-8	4-8
Vērtībizglītība un sagatavošana dzīvei sabiedrībā	2-6	2-6	2-6	2-6	2-6	2-6	2-6	2-6	2-6
Individuālās/grupu nodarbības	0-6	0-6	0-6	0-6	0-8	0-8	0-8	0-8	0-8
Maksimālā nodarbību stundu slodze nedēļā	12	12	12	12	14	14	14	14	14

21. Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē brīvlaikā norādīts šā pielikuma 3. tabulā.

3. tabula

Sociālās korekcijas nodarbību plāns sociālās korekcijas procesa organizācijai sociālās korekcijas izglītības iestādē brīvlaikā

Klase	Nodarbību skaits nedēļā pa klasēm
Klase	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās/grupu nodarbības	6	6	6	6	8	8	8	8	8

22. Papildnosacījumi un paskaidrojumi sociālās korekcijas nodarbību saraksta izveidei:

22.1. nodarbības darba prasmju un informācijas tehnoloģiju apguvei un karjeras izglītībai paredzētas motivēšanai darbam vai mācībām, dažādu arodu iemaņu apgūšanai, piemēram, šūšana, kulinārija, kokapstrāde, dārzkopība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, karjeras izglītība, tai skaitā iepazīšanās ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem;

22.2. nodarbības vērtībizglītībā un sagatavošanā dzīvei sabiedrībā paredzētas skolēna vērtību sistēmas veidošanai, viņa sagatavošanai dzīvei sabiedrībā pēc izglītības iestādes atstāšanas un motivēšanai ievērot veselīgu dzīvesveidu;

22.3. individuālās/grupu nodarbības izglītības iestāde organizē pēc izglītības iestādes psihologa, medicīnas darbinieka vai pedagoģisko darbinieku ieteikuma un atbilstoši skolēnu interesēm un vajadzībām. Nodarbības var paredzēt arī skolēniem, kuri pirms tam ilgstoši nav apmeklējuši izglītības iestādi un nepietiekamā līmenī apguvuši izglītības programmu, tādēļ ir nepieciešamas papildu konsultācijas mācību vielas apguvei.

V. Mācību vides raksturojums

23. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

24. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

25. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

25.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

25.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

25.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

25.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

25.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

25.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

25.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā;

25.8. kā skolēni ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā un mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos atbilstoši minētajam plānam;

25.9. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

26. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

27. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

28. Par izglītības programmas apguvi skolēns saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību un sekmju izrakstu atbilstoši Vispārējās izglītības likumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

29. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

30. Izdevumus, kas saistīti ar izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē, sedz no valsts budžeta līdzekļiem, kas šim mērķim piešķirti saskaņā ar valsts budžeta likumu kārtējam gadam.

31. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un sociālās korekcijas nodarbību plānam.

32. Sociālās korekcijas nodarbības apmaksā saskaņā ar sociālās korekcijas nodarbību plānu.

33. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.

34. Maksimālais skolēnu skaits sociālās korekcijas izglītības iestādes vienā klasē - 10 skolēni, minimālais skolēnu skaits vienā klasē - seši skolēni. Ja skolēnu skaits klasē ir mazāks, klases apvieno.

35. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības apvienot 1.-3. klašu, 4.-6. klašu un 7.-9. klašu skolēnus mācību priekšmeta Sports un veselība apguvei.

36. Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amatu vienības un to skaits norādīts šā pielikuma 4. tabulā, un tas atbilst sociālās korekcijas izglītības iestādes finansiālajām iespējām.

4. tabula

Ieteicamās sociālās korekcijas izglītības iestādes pedagogu amatu vienības un to skaits

Amats	Skolēnu skaits
Amats	līdz 24	25 un vairāk
1. Direktors	1
2. Direktora vietnieks izglītības jomā	0,5	1
3. Izglītības psihologs	0,5	1
4. Sporta organizators		0,5
5. Bibliotekārs	0,2	0,25
6. Sociālais pedagogs	Izzina skolēna problēmu loku. Izvirza mērķus un uzdevumus problēmu mazināšanai vai novēršanai. Izstrādā individuālo skolēna sociālās korekcijas plānu un uzdevumus/darāmos darbus saistībā ar to. Izvērtē un dokumentē sociālās korekcijas darba norisi. Reizi mēnesī 30-40 minūtes tiekas individuālā sarunā ar katru skolēnu
7. Internāta skolotājs	Skolēnu skaits internāta grupā no 6 līdz 10. Noteikta stundu samaksa atbilstoši darba laika grafikam, nodrošinot sabalansētu skolēnu mācību un sociālās korekcijas procesa organizāciju, darba un atpūtas režīmu. Atbild par skolēna ikdienas dzīves organizēšanu - pašapkalpošanās, dežūras, nodarbību apmeklēšana, mājas darbu izpilde
8. Speciālais pedagogs	Ja iestādē ir ievietots bērns ar speciālām vajadzībām

4. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

"14. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747

Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs

(izglītības programmas kodi 21015111, 21015211, 21015311, 21015511, 21015611, 21015711)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt vispārējo izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.

2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar speciālām vajadzībām.

II. Izglītības saturs

3. Pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

4. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

5. Skolēnus speciālās izglītības programmās uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

6. Izglītības iestāde katram skolēnam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītības programmā noteikto prasību īstenošanai atbilstoši viņa spējām, prasmēm, izziņas procesu īpatnībām vai veselības stāvoklim.

7. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

1. tabula

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹

Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.-3. klase	4.-6. klase	7.-9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda²	624 (18)	490 (14)	315 (9)
1.2.	svešvaloda 1, svešvaloda 2³	208 (6)	385 (11)	525 (15)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)		105 (3)
2.2.	sociālās zinības un vēsture		245 (7)
2.3.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	174 (5)	105 (3)	105 (3)
3.2.	mūzika	208 (6)	210 (6)	105 (3)
3.3.	literatūra		140 (4)	210 (6)
3.4.	teātra māksla		35 (1)	35 (1)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)
4.2.	ķīmija			140 (4)
4.3.	fizika			140 (4)
4.4.	bioloģija			210 (6)
4.5.	ģeogrāfija			210 (6)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	416 (12)	560 (16)	525 (15)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	173 (5)	140 (4)	140 (4)
6.2.	datorika		105 (3)	175 (5)
6.3.	inženierzinības			35 (1)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība⁴	278 (8)	315 (9)	315 (9)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² 4. klasē vienu latviešu valodas stundu nedēļā ieteicams veltīt literatūras apguvei.
³ Stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve tiek uzsākta 5. klasē.
⁴ Mācību priekšmetā Sports un veselība visās klasēs tiek plānotas trīs stundas nedēļā, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.

10. Izglītības programma katrai speciālo vajadzību grupai tiek īstenota atbilstoši Vispārējās izglītības likumā noteiktajam ilgumam.

11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai skaitā latviešu zīmju valodā).

12. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.

13. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

13.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas darba vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

13.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats - vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);

13.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;

13.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

14. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

15. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.

16. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

17. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna speciālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 2.-8. tabulā norādīto nodarbību skaitu.

2. tabula

Nodarbību skaits skolēniem ar redzes traucējumiem

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	6	5	5	5	6	6	5	4	4
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības orientēšanās, mobilitātes un redzes attīstīšanā	6	5	5	5	4	4	4	3	3
Kopā	12	10	10	10	10	10	9	7	7

3. tabula

Nodarbību skaits skolēniem ar dzirdes traucējumiem

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības dzirdes attīstīšanai un izrunas veidošanai	18	18	18	18	8	6	6	6	6
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	4	5	5	3	3	3	3	3	3
Kopā	22	23	23	21	11	9	9	9	9

4. tabula

Nodarbību skaits skolēniem ar fiziskās attīstības traucējumiem

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	12	12	14	14	15	15	15	14	14

5. tabula

Nodarbību skaits skolēniem ar valodas traucējumiem

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	12	12	12	12	10	8	8	8	8

6. tabula

Nodarbību skaits skolēniem ar mācīšanās traucējumiem

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	8	8	8	8	5	5	3	3	2

7. tabula

Nodarbību skaits skolēniem ar garīgās veselības traucējumiem

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	5	6	6	6	6	6	2	2	2

18. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar speciālām vajadzībām nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.

19. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.

V. Mācību vides raksturojums

20. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

21. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

22. Izglītības iestāde atbilstoši pamatizglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

22.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

22.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

22.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

22.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

22.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

22.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

22.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā un mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos atbilstoši individuālajam izglītības programmas apguves plānam;

22.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

23. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

24. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

25. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

26. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

26.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

26.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

26.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

27. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un grupu atbalsta nodarbību skaitam.

28. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.

29. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības:

29.1. atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās;

29.2. apvienot viena izglītības posma skolēnus, kuri atbilstoši Izglītības likuma pārejas noteikumiem atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, citas otrās svešvalodas apguvei;

29.3. apvienot 1.-3. klašu, 4.-6. klašu un 7.-9. klašu skolēnus mācību priekšmeta Sports un veselība apguvei."

5. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

"15. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747

Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs

(izglītības programmas kods 21015811)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai skolēns savu spēju robežās varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.

2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

II. Izglītības saturs

3. Speciālās pamatizglītības obligāto saturu un tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts pamatizglītības standarts, ievērojot skolēnu veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni.

4. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta nodarbību plāns.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

5. Skolēnus 1.-9. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

6. Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

7. Izglītības iestāde katram skolēnam izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu izglītības programmā noteikto prasību īstenošanai atbilstoši skolēna spējām, prasmēm, izziņas procesu īpatnībām vai veselības stāvoklim.

8. Izglītības programmas īstenošana skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paredzēta deviņiem gadiem.

9. Pedagoģiskā procesa organizēšanai izglītības iestāde veido mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānu, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto kopējo mācību stundu skaitu mācību priekšmetos.

1. tabula

Mācību stundu skaits trijos gados mācību priekšmetā¹

Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.-3. klase	4.-6. klase	7.-9. klase
1.	Valodu mācību joma
1.1.	latviešu valoda	624 (18)	490 (14)	315 (9)
1.2.	svešvaloda	174 (5)	210 (6)	210 (6)
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.1.	sociālās zinības	104 (3)	105 (3)	105 (3)
2.2.	Latvijas un pasaules vēsture			210 (6)
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	208 (6)	210 (6)	210 (6)
3.2.	mūzika	138 (4)	105 (3)	105 (3)
3.3.	literatūra		175 (5)	210 (6)
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.1.	dabaszinības	208 (6)	210 (6)	210 (6)
4.2.	ģeogrāfija			210 (6)
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	451 (13)	455 (13)	490 (14)
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	208 (6)	560 (16)	805 (23)
6.2.	datorika		105 (3)	105 (3)
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība²	278 (8)	315 (9)	315 (9)

Piezīmes.
¹ Iekavās norādīts ieteicamais mācību stundu skaits nedēļā trijos gados.
² Mācību priekšmetā Sports un veselība regulāri, katru nedēļu tiek plānotas trīs stundas visās klasēs, 1. klasē - divas stundas nedēļā.

10. Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, lai izglītības iestāde varētu elastīgi plānot mācību saturu un organizēt mācību procesu atbilstoši sasniedzamajiem rezultātiem, skolēnu vajadzībām un izglītības iestādes iespējām.

11. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina mācību priekšmetu sarakstu un kopējo mācību stundu skaitu katrā mācību priekšmetā mēnesī, semestrī, mācību gadā un uz trim gadiem šādos posmos: 1.-3. klase, 4.-6. klase un 7.-9. klase.

12. Mācību priekšmetu Dabaszinības un Dizains un tehnoloģijas saturā integrēti iekļauj mācību priekšmetu Fizika, Ķīmija un Bioloģija atsevišķus tematus ar atvieglotu mācību saturu.

13. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan pasākumus ārpus kopējās mācību slodzes.

14. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

14.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

14.2. fakultatīvās nodarbības (tai skaitā Koris, Kolektīvā muzicēšana, Kristīgā mācība 1.-3. klasei un Ticības mācība), kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats - vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);

14.3. stundas individuālajam darbam atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;

14.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

15. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

16. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka plānotais skolēnam sasniedzamais rezultāts.

17. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

18. Speciālās izglītības iestāde vai vispārējās izglītības iestāde, kurā ir speciālās klases skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēnu individuālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 2. tabulā norādīto nodarbību skaitu.

2. tabula

Nodarbību skaits

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	6	6	6	6	5	5	2	2	2

19. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem nodrošina izglītības iestādes finansējuma ietvaros.

20. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.

V. Mācību vides raksturojums

21. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

22. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi, vērtēšanas veidi un vērtējuma izteikšanas veidi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā.

23. Izglītības iestāde izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā nosaka:

23.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos;

23.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie vērtējumi;

23.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu izaugsme un ieradumi;

23.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā divus summatīvās vērtēšanas darbus;

23.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai likumiskos pārstāvjus;

23.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos vērtējumus;

23.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada noslēgumā un mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos atbilstoši individuālajam izglītības programmas apguves plānam;

23.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma vērtēšanas jautājumus.

24. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas metodiskos paņēmienus, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs, ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

25. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina liecība, kas ietver skolēna snieguma vērtējumu katrā mācību priekšmetā vai nu semestra un mācību gada noslēgumā, vai mācību gada noslēgumā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi.

VII. Izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

26. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu darbību.

27. Ar izglītības programmas īstenošanu saistītās izmaksas sedz:

27.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts budžeta;

27.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un pašvaldības budžeta;

27.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts, pašvaldības un privātā budžeta.

28. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam mācību priekšmetu un stundu īstenošanas plānam un individuālo un grupu atbalsta nodarbību skaitam.

29. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu.

30. Izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās."

6. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 21. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

"16. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 747

Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs

(izglītības programmas kods 21015911)

I. Izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi

1. Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir nodrošināt skolēnam iespēju apgūt pamatprasmes atbilstoši viņa veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim, nodrošinot attīstības traucējuma korekciju un kompensēšanu vai nodrošinot veselības saglabāšanu, lai skolēns varētu iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu personību.

2. Izglītības programmas uzdevums ir nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem atbilstoši skolēnu veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

3. Izglītības programma paredz katram skolēnam individuāla izglītības programmas apguves plāna izstrādi un īstenošanu.

II. Izglītības saturs

4. Izglītības programmas saturu veido mācību priekšmetu programmas un nepieciešamo individuālo un grupu atbalsta nodarbību plāns.

5. Mācību priekšmetu saturu īsteno atbilstoši katra skolēna individuālajam izglītības programmas apguves plānam.

III. Prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību

6. Skolēnu uzņemšana 1.-9. klasē notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātajām prasībām šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi.

7. Skolēnus izglītības programmā uzņem ar valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

IV. Pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns
(tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem)

8. Izglītības iestāde izglītības programmā noteiktās prasības īsteno atbilstoši skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim.

9. Izglītības programmas īstenošana skolēniem paredzēta deviņiem gadiem. Atkarībā no skolēna veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmas īstenošana var ilgt līdz 12 gadiem.

10. Izvērtējot skolēna spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli, skolēnam tiek veidots individuāls izglītības programmas apguves plāns, par pamatu ņemot vienu no šādiem diviem izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānu variantiem:

1. variants

Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	Klase
Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
1.	Valodu mācību joma
1.	latviešu valoda	X	X	X	X	X	X	X	X	X
2.	Sociālā un pilsoniskā mācību joma
2.	sociālās zinības	X	X	X	X	X	X	X	X	X
3.	Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību joma
3.1.	vizuālā māksla	X	X	X	X	X	X	X	X	X
3.2.	mūzika	X	X	X	X	X	X	X	X	X
3.3.	literatūra				X	X	X	X	X	X
4.	Dabaszinātņu mācību joma
4.	dabaszinības	X	X	X	X	X	X
5.	Matemātikas mācību joma
5.	matemātika	X	X	X	X	X	X	X	X	X
6.	Tehnoloģiju mācību joma
6.1.	dizains un tehnoloģijas	X	X	X	X	X	X	X	X	X
6.2.	datorika					X	X	X
7.	Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
7.	sports un veselība	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Maksimālā mācību stundu slodze nedēļā		22	23	24	26	28	30	32	34	34

2. variants

Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	Klase
Nr. p. k.	Mācību joma un mācību priekšmets	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
1.	Saskarsme (komunikācija, valodas uztvere, izpratne, lietošana)	X	X	X	X	X	X	X	X	X
2.	Sociālās zinības (sociālās iemaņas)	X	X	X	X	X	X	X	X	X
3.	Vizuālā māksla (pasaules izzināšana)	X	X	X	X	X	X	X	X	X
4.	Sports un veselība (kustību attīstīšana)	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Maksimālā mācību stundu slodze nedēļā		22	23	24	26	28	30	32	34	34

11. Izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plāns pielāgojams katra skolēna veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim. Stundu skaits nedēļā individuālajā plānā var būt mazāks par mācību priekšmetu un stundu plānā maksimāli pieļaujamo.

12. Valsts pamatizglītības standartā noteikto mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un skolēnu speciālajām vajadzībām. Skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas ietver gan darbu mācību stundās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.

13. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes iekļauj:

13.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši skolēnu mācību un audzināšanas vajadzībām, iekļaujot tajās, piemēram, veselības izglītības un ceļu satiksmes drošības jautājumus;

13.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu grupai, ievērojot skolēnu speciālās vajadzības, intereses un brīvprātības principu (pamats - vecāku vai likumisko pārstāvju iesniegums);

13.3. individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši katra skolēna individuālajām vajadzībām un attīstības dinamikai;

14. Nodarbības ārpus kopējās mācību stundu slodzes plāno atbilstoši katra skolēna speciālajām vajadzībām tā, lai tās sniegtu atbalstu mācību procesam, kas notiek mācību stundu ietvaros, līdzsvarojot mācību formu dažādību, kuru izvēli nosaka skolēnam plānotais sasniedzamais rezultāts.

15. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību noteiktos kritērijus.

16. Mācību stundās var iekļaut 2-3 minūšu dinamiskās pauzes skolēnu stājas attīstīšanai un nostiprināšanai.

17. Izglītības iestāde skolēnam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem nodrošina individuālās un grupu atbalsta nodarbības atbilstoši skolēna individuālajām vajadzībām, ievērojot šā pielikuma 1. tabulā norādīto nodarbību skaitu.

1. tabula

Nodarbību skaits

Nodarbība	Klase
Nodarbība	1.	2.	3.	4.	5.	6.	7.	8.	9.
Individuālās vai grupu atbalsta nodarbības	8	8	8	8	8	8	7	7	7

18. Individuālās un grupu atbalsta nodarbības vispārizglītojošajās klasēs iekļautajiem skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem nodrošina izglītības iestādei piešķirtā finansējuma ietvaros.

19. Individuālajās un grupu atbalsta nodarbībās var apvienot vairāku klašu skolēnus.

V. Mācību vides raksturojums

20. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu, iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību un veselību veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši skolēnu vecumposma vajadzībām un attīstības īpatnībām un universālā dizaina prasībām, piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve, vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās.

VI. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

21. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi un vērtēšanas veidi ir noteikti valsts pamatizglītības standartā. Skolēna mācību snieguma vērtējumu izsaka Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" 9. pielikumā minētajos apguves līmeņos.

22. Skolēni ir atbrīvoti no valsts pārbaudes darbiem.