2009. GADA HONKONGAS STARPTAUTISKĀ KONVENCIJA PAR KUĢU DROŠU UN VIDEI NEKAITĪGU PĀRSTRĀDI

ŠĪS KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,

ŅEMOT VĒRĀ pieaugošās bažas par drošību, veselību, vidi un labklājības jautājumiem kuģu pārstrādes nozarē;

ATZĪSTOT, ka kuģu pārstrāde veicina ilgtspējīgu attīstību un tādējādi ir labākā iespēja, kā rīkoties ar kuģiem, kam ir beidzies ekspluatācijas laiks;

ATSAUCOTIES uz Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asamblejas rezolūciju A.962(23) ("Vadlīnijas kuģu pārstrādei" [Guidelines on Ship Recycling]), šo vadlīniju grozījumiem, kas pieņemti ar rezolūciju A.980(24), Bāzeles Konvencijas par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu (apglabāšanu) dalībvalstu konferences sestās sanāksmes lēmumu VI/24, ar kuru tika pieņemtas "Tehniskās vadlīnijas pilnīgas un daļējas kuģu demontāžas vadībai videi nekaitīgā veidā" [Technical Guidelines for the Environmentally Sound Management of the Full and Partial Dismantling of Ships] un Starptautiskā Darba biroja Administratīvās padomes 289. sesijas apstiprinātās vadlīnijas ("Drošība darbā un veselības aizsardzība kuģu pārstrādē. Vadlīnijas Āzijas valstīm un Turcijai" [Safety and Health in Shipbreaking: Guidelines for Asian countries and Turkey]);

ATSAUCOTIES ARĪ uz rezolūciju A.981(24), ar kuru Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Asambleja pieprasīja Organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejai izstrādāt tiesiski saistošu dokumentu par kuģu pārstrādi;

ŅEMOT VĒRĀ ARĪ Starptautiskās Darba organizācijas nozīmi kuģu pārstrādē iesaistīto darbinieku darba drošības un veselības aizsardzībā;

TURKLĀT ŅEMOT VĒRĀ Bāzeles Konvencijas par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu (apglabāšanu) nozīmi saistībā ar cilvēka veselības un vides aizsardzību pret nelabvēlīgu ietekmi, ko var radīt šādi atkritumi;

IEVĒROJOT Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15. principā izklāstīto un Organizācijas Jūras vides aizsardzības komitejas 1995. gada 15. septembrī pieņemtajā rezolūcijā MEPC.67(37) norādīto piesardzīgo pieeju;

IEVĒROJOT ARĪ vajadzību veicināt kuģu būvē un uzturēšanā izmantoto bīstamo materiālu aizstāšanu ar mazāk bīstamiem vai, vēlams, nebīstamiem materiāliem, vienlaikus negatīvi neietekmējot kuģu drošību, jūrnieku veselību un drošību un kuģa ekspluatācijas efektivitāti;

NOLEMJOT ar juridiski saistošu dokumentu efektīvi risināt jautājumus attiecībā uz vides, arodveselības un darba drošības riskiem, kas saistīti ar kuģu pārstrādi, ņemot vērā jūras transporta raksturīgās iezīmes un vajadzību nodrošināt kuģu vienkāršu izņemšanu no apgrozības, kad beidzas to ekspluatācijas laiks;

UZSKATOT, ka šos mērķus vislabāk var sasniegt, noslēdzot Starptautisko konvenciju par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. PANTS
Vispārējie pienākumi

1. Katra šīs konvencijas dalībvalsts apņemas pilnīgi īstenot tās noteikumus, lai nepieļautu, vājinātu, samazinātu un, cik iespējams, izskaustu nelaimes gadījumus, traumas un cita veida kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, ko rada kuģu pārstrāde, kā arī veicināt kuģu drošību, cilvēka veselības un vides aizsardzību visā kuģu ekspluatācijas laikā.

2. Nevienu šīs konvencijas pantu nedrīkst interpretēt kā tādu, kas liegtu dalībvalstīm atsevišķi vai kopīgi veikt stingrākus, starptautiskajām tiesībām atbilstošus pasākumus attiecībā uz kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi, lai nepieļautu, vājinātu vai samazinātu jebkādu ar to saistītu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.

3. Dalībvalstis cenšas sadarboties šīs konvencijas efektīvas īstenošanas, ievērošanas un piemērošanas nolūkā.

4. Dalībvalstis apņemas veicināt nepārtrauktu tādu tehnoloģiju un prakses attīstību, kas veicina kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi.

5. Šīs konvencijas pielikums ir tās sastāvdaļa. Ja vien skaidri nav noteikts citādi, norāde uz šo konvenciju vienlaicīgi ir norāde uz Pielikumu.

2. PANTS
Definīcijas

Ja vien nepārprotami nav noteikts citādi, šajā konvencijā:

1. "Konvencija" ir 2009. gada Honkongas starptautiskā konvencija par kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi;

2. "administrācija" ir tās valsts valdība, ar kuras karogu kuģim ir tiesības kuģot vai kuras pakļautībā tas tiek ekspluatēts;

3. "kompetentā(-ās) iestāde(-es)" ir valsts iestāde vai iestādes, kuras dalībvalsts konkrētā(-ās) ģeogrāfiskā(-ās) teritorijā(-ās) vai kompetences jomā(-ās) noteikusi par atbildīgo(-ajām) saistībā ar kuģu pārstrādes rūpnīcām, kas darbojas dalībvalsts jurisdikcijā saskaņā ar šajā konvencijā noteikto;

4. "Organizācija" ir Starptautiskā Jūrniecības organizācija;

5. "ģenerālsekretārs" ir Organizācijas ģenerālsekretārs;

6. "Komiteja" ir Organizācijas Jūras vides aizsardzības komiteja;

7. "kuģis" ir jebkura veida peldlīdzeklis, kas tiek ekspluatēts vai ir ticis ekspluatēts jūras vidē, un ar šo terminu apzīmē arī zemūdens peldlīdzekļus, kuģošanas līdzekļus, peldošas platformas, autonomi paceļamas platformas, peldošas krātuves (PK), peldošas produkcijas krātuves un izkrautuves (PPKI), kā arī kuģus, kuru aprīkojums ir demontēts vai kuri tiek vilkti;

8. "bruto tilpība" (BT) ir bruto tilpība, kuru aprēķina saskaņā ar tilpības noteikšanas noteikumiem, kas minēti 1969. gada Starptautiskās Konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu I pielikumā vai jebkurā šīs konvencijas tiesību pārņēmējā;

9. "bīstami materiāli" ir jebkuri materiāli vai vielas, kas var radīt apdraudējumu cilvēka veselībai un/vai videi;

10. "kuģu pārstrāde" ir pilnīga vai daļēja kuģu demontāža kuģu pārstrādes rūpnīcā, lai atgūtu detaļas un materiālus to pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, apsaimniekojot bīstamus materiālus un citus materiālus, un ietver ar to saistītās darbības, tostarp detaļu un materiālu uzglabāšanu un apstrādi uzņēmumā, bet neietver turpmāku apstrādi vai apglabāšanu citos uzņēmumos;

11. "kuģu pārstrādes rūpnīca" ir noteikta teritorija, kas ir objekts, laukums vai iekārta, kuru izmanto kuģu pārstrādei;

12. "pārstrādes uzņēmums" ir kuģu pārstrādes rūpnīcas īpašnieks vai arī jebkura cita organizācija vai persona, kas atbildību par kuģu pārstrādi pārņēmusi no kuģu pārstrādes rūpnīcas īpašnieka un, uzņemoties šo atbildību, ir piekritusi pārņemt visus šajā konvencijā noteiktos pienākumus un atbildību.

3. PANTS
Piemērošana

1. Ja šajā konvencijā skaidri nav noteikts citādi, šo konvenciju piemēro:

1.1. kuģiem, kas ir tiesīgi kuģot ar šīs konvencijas dalībvalsts karogu vai kas tiek ekspluatēti tās pakļautībā,

1.2. kuģu pārstrādes rūpnīcām, kas darbojas dalībvalsts jurisdikcijā.

2. Šo konvenciju nepiemēro nevienam karakuģim, kara flotes palīgkuģim vai citam kuģim, kas pieder kādai dalībvalstij vai ko pārvalda kāda dalībvalsts, un ko pašlaik izmanto tikai valsts nekomerciāliem mērķiem. Tomēr katra dalībvalsts, veicot attiecīgus pasākumus, kas netraucē šādu tās īpašumā vai pārvaldībā esošo kuģu darbību vai darbības spējas, nodrošina, lai šādi kuģi, ciktāl tas vajadzīgs un iespējams, darbotos saskaņā ar šo konvenciju.

3. Šī konvencija neattiecas uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, un kuģiem, kas visā ekspluatācijas laikā tiek lietoti tikai tās valsts jurisdikcijā esošos vai suverenitātei pakļautos ūdeņos, ar kuras karogu tam ir tiesības kuģot. Tomēr katrai dalībvalstij, veicot attiecīgus pasākumus, ir jānodrošina, ka šādi kuģi, cik iespējams, tiek ekspluatēti saskaņā ar šo konvenciju.

4. Dalībvalstis attiecībā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar to valstu karogu, kas nav šīs konvencijas dalībvalstis, piemēro šīs konvencijas prasības, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka šādiem kuģiem netiek piemērots labvēlīgāks režīms.

4. PANTS
Kontroles pasākumi attiecībā uz kuģu pārstrādi

1. Katra dalībvalsts pieprasa, lai kuģi, kas ir tiesīgi kuģot ar šīs konvencijas dalībvalsts karogu vai kas tiek ekspluatēti tās pakļautībā, ievērotu šajā konvencijā noteiktās prasības, kā arī veic efektīvus pasākumus, lai to nodrošinātu.

2. Katra dalībvalsts pieprasa, lai kuģu pārstrādes rūpnīcas, kas darbojas tās jurisdikcijā, ievērotu šajā konvencijā noteiktās prasības, un veic efektīvus pasākumus, lai to nodrošinātu.

5. PANTS
Kuģu apskate un sertificēšana

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka kuģi, kuri kuģo ar tās karogu vai tiek ekspluatēti tās pakļautībā un uz kuriem attiecas apskate un sertificēšana, tiek apskatīti un sertificēti saskaņā ar Pielikuma noteikumiem.

6. PANTS
Kuģu pārstrādes rūpnīcu licencēšana

Katra dalībvalsts nodrošina, ka kuģu pārstrādes rūpnīcas, kas darbojas tās jurisdikcijā un kas pārstrādā kuģus, uz kuriem attiecas šī konvencija vai kuriem saskaņā ar šīs konvencijas 3.4. pantu tiek piemērotas līdzīgas prasības, tiek licencētas saskaņā ar Pielikuma noteikumiem.

7. PANTS
Informācijas apmaiņa

Dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Organizācijai un dalībvalstīm, kas to pieprasa, informāciju par dalībvalsts licencētajām kuģu pārstrādes rūpnīcām un informāciju, uz kuru balstoties ir pieņemts lēmums izsniegt šādu licenci. Informācijas apmaiņa notiek ātri un laikus.

8. PANTS
Kuģu inspekcija

1. Kuģi, kuram piemērojama šī konvencija, jebkurā citas dalībvalsts ostā vai piekrastes terminālā var pārbaudīt attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pilnvarotas amatpersonas, lai noteiktu, vai kuģis atbilst šai konvencijai. Izņemot 2. punktā minētos gadījumus, šādā inspekcijā vienīgi pārliecinās, ka uz kuģa ir Starptautiskais Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāts vai Starptautiskais sertifikāts par gatavību pārstrādei; šo sertifikātu pieņem, ja tas ir derīgs.

2. Ja uz kuģa nav derīga sertifikāta vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka

2.1. kuģa vai tā aprīkojuma stāvoklis būtiski atšķiras no sertifikātā minētā un/vai no Bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļas vai

2.2. uz kuģa netiek īstenota procedūra saistībā ar Bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļā minēto materiālu apriti,

var veikt sīkāku inspekciju, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

9. PANTS
Pārkāpumu atklāšana

1. Dalībvalstis sadarbojas pārkāpumu atklāšanā un šīs konvencijas noteikumu izpildē.

2. Ja ir pietiekami pierādījumi, ka kuģis tiek ekspluatēts, ir ticis ekspluatēts vai tiks ekspluatēts, pārkāpjot kādu no šīs konvencijas noteikumiem, dalībvalsts, kurai ir šādi pierādījumi, var ierosināt šāda kuģa izmeklēšanu, kad tas ienāk citas dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā vai stacijā, kas atrodas atklātā jūrā. Šādas izmeklēšanas ziņojumu nosūta dalībvalstij, kas to pieprasījusi, attiecīgā kuģa administrācijas kompetentajai iestādei un Organizācijai, lai būtu iespējams veikt atbilstošus pasākumus.

3. Ja tiek atklāts, ka kuģis pārkāpj šo konvenciju, dalībvalsts, kas veic inspekciju, var izteikt brīdinājumu, aizturēt kuģi, to atbrīvot vai aizliegt tam atrasties tās ostās. Dalībvalsts, kas veic šādus pasākumus, nekavējoties informē attiecīgā kuģa administrāciju un Organizāciju.

4. Ja no kādas dalībvalsts tiek saņemts pieprasījums veikt izmeklēšanu, ko papildina pietiekami pierādījumi, ka kuģu pārstrādes rūpnīca darbojas, ir darbojusies vai gatavojas darboties, pārkāpjot kādu no šīs konvencijas noteikumiem, dalībvalstij ir jāveic izmeklēšana šādā kuģu pārstrādes rūpnīcā, kas darbojas tās jurisdikcijā, un jāsagatavo ziņojums. Jebkuras šādas izmeklēšanas ziņojumu un informāciju par veiktajiem vai paredzētajiem pasākumiem, ja tādi ir, nosūta dalībvalstij, kas to pieprasījusi, un Organizācijai, lai tā veiktu atbilstošus pasākumus.

10. PANTS
Pārkāpumi

1. Ar valsts tiesību aktiem ir aizliegti jebkādi šīs konvencijas prasību pārkāpumi, un

1.1. attiecībā uz kuģi sankcijas tiek noteiktas saskaņā ar attiecīgā kuģa administrācijas darbību regulējošiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, kuras valsts teritorijā pārkāpums noticis. Ja administrācija ir informēta par šādu pārkāpumu, tā jautājumu izmeklē un var prasīt ziņotājai dalībvalstij sniegt papildu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu. Ja administrācija ir apmierināta, ka ir pieejami pietiekami pierādījumi, lai attiecībā uz iespējamo pārkāpumu ierosinātu tiesas procesu, tā šādu tiesas procesu liek ierosināt iespējami drīz saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Administrācija par veiktajām darbībām nekavējoties informē Dalībvalsti, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī Organizāciju. Ja administrācija viena gada laikā pēc informācijas saņemšanas nav veikusi pasākumus, tā informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi par iespējamo pārkāpumu, un Organizāciju par iemesliem, kāpēc pasākumi nav veikti;

1.2. attiecībā uz kuģu pārstrādes rūpnīcu sankcijas tiek noteiktas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras jurisdikcijā kuģu pārstrādes rūpnīca darbojas. Ja dalībvalsts ir saņēmusi informāciju no citas dalībvalsts par šādu pārkāpumu, tā jautājumu izmeklē un var prasīt ziņotājai dalībvalstij sniegt papildu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu. Ja dalībvalsts ir pārliecinājusies, ka ir pieejami pietiekami pierādījumi, lai attiecībā uz iespējamo pārkāpumu ierosinātu tiesas procesu, tā šādu tiesas procesu liek ierosināt iespējami drīz saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Dalībvalsts par veiktajām darbībām nekavējoties informē dalībvalsti, kura ziņojusi par pārkāpumu, kā arī Organizāciju. Ja dalībvalsts viena gada laikā pēc informācijas saņemšanas nav veikusi pasākumus, tā informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi par iespējamo pārkāpumu, un Organizāciju par iemesliem, kāpēc pasākumi nav veikti.

2. Jebkura šīs konvencijas prasību pārkāpšana jebkuras dalībvalsts jurisdikcijā ir aizliegta, un sankcijas tiek noteiktas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Kad izdarīts šāds pārkāpums, attiecīgā dalībvalsts

2.1. ierosina savos tiesību aktos noteikto tiesvedību vai

2.2. sniedz kuģa administrācijai informāciju, kas ir minētās dalībvalsts rīcībā, un pierādījumus par notikušo pārkāpumu.

3. Dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar šo pantu paredzētajām sankcijām jābūt pietiekami stingrām, lai mudinātu nepārkāpt šo konvenciju, neatkarīgi no tā, kur šie pārkāpumi notiek.

11. PANTS
Nepamatota kuģu aizkavēšana vai aizturēšana

1. Pēc iespējas jāizvairās no tā, lai, piemērojot šīs konvencijas 8., 9. vai 10. pantu, kuģis tiktu aizturēts vai aizkavēts nepamatoti.

2. Ja, piemērojot šīs konvencijas 8., 9. vai 10. pantu, kuģis ir nepamatoti aizturēts vai aizkavēts, tad tas ir tiesīgs saņemt kompensāciju par ciestajiem zaudējumiem vai nodarīto kaitējumu.

12. PANTS
Informācijas sniegšana

Katra dalībvalsts paziņo Organizācijai, un Organizācija attiecīgā gadījumā dara pieejamu citām dalībvalstīm šādu informāciju:

1. sarakstu ar kuģu pārstrādes rūpnīcām, kas licencētas saskaņā ar šo konvenciju un darbojas dalībvalsts jurisdikcijā;

2. attiecīgās dalībvalsts kompetentās(-o) iestādes(-žu) kontaktinformāciju, tostarp norādot vienu kontaktpunktu;

3. sarakstu ar atzītajām organizācijām un norīkotajiem inspektoriem, kam ir dotas pilnvaras darboties dalībvalsts vārdā jautājumos attiecībā uz kuģu pārstrādes kontroli saskaņā ar šo konvenciju, norādot arī konkrētos pienākumus un nosacījumus, ar kādiem šādas pilnvaras ir nodotas atzītajām organizācijām un norīkotajiem inspektoriem;

4. ikgadējo sarakstu ar kuģiem, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kam ir izsniegts Starptautiskais sertifikāts par gatavību pārstrādei, minot pārstrādes uzņēmuma nosaukumu un kuģu pārstrādes rūpnīcas atrašanās vietu atbilstoši tam, kā norādīts sertifikātā;

5. ikgadējo sarakstu ar kuģiem, kas pārstrādāti dalībvalsts jurisdikcijā;

6. informāciju par šīs konvencijas pārkāpumiem un

7. darbības, kas veiktas pret kuģiem un kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras ir pakļautas dalībvalsts jurisdikcijai.

13. PANTS
Tehniskā palīdzība un sadarbība

1. Dalībvalstis apņemas tieši vai ar Organizācijas un citu attiecīgo starptautisko organizāciju starpniecību attiecībā uz kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi sniegt šādu atbalstu tām dalībvalstīm, kas prasa tehnisko palīdzību:

1.1. nodrošināt mācības personālam,

1.2. nodrošināt attiecīgas tehnoloģijas, aprīkojuma un iekārtu pieejamību,

1.3. uzsākt kopīgas pētījumu un attīstības programmas un

1.4. uzņemties citas darbības šīs konvencijas un ar to saistīto Organizācijas izstrādāto vadlīniju efektīvai īstenošanai.

2. Dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, noteikumiem un politiku apņemas aktīvi sadarboties vadības sistēmu un tehnoloģiju nodošanā attiecībā uz kuģu drošu un videi nekaitīgu pārstrādi.

14. PANTS
Strīdu izšķiršana

Dalībvalstis atrisina savstarpējos strīdus saistībā ar šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, izmantojot sarunas vai citus miermīlīgus līdzekļus, par ko ir panākta vienošanās, tostarp informācijas pieprasīšanu, starpniecību, samierināšanu, izskatīšanu šķīrējtiesā, izlīgumu tiesā, vēršanos reģionālajās aģentūrās, vai vienošanās.

15. PANTS
Saistība ar starptautiskajiem tiesību aktiem un citiem starptautiskiem līgumiem

1. Nekas šajā konvencijā neierobežo valstu tiesības un pienākumus, kurus nosaka ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencija un starptautiskās jūras tiesību paražu normas.

2. Nekas šajā konvencijā neietekmē dalībvalstu tiesības un pienākumus, kas noteikti citos attiecīgos un spēkā esošos starptautiskos līgumos.

16. PANTS
Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Šo konvenciju var parakstīt ikviena valsts Organizācijas galvenajā mītnē no 2009. gada 1. septembra līdz 2010. gada 31. augustam, un pēc tam jebkura valsts tai var pievienoties.

2. Valstis var kļūt par šīs konvencijas dalībvalstīm:

2.1. to parakstot, tādējādi konvencija nav jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina vai

2.2. to parakstot ar nosacījumu ratificēt, pieņemt vai apstiprināt, kam seko ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana, vai

2.3. pievienojoties tai.

3. Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās notiek, šajā nolūkā deponējot attiecīgo instrumentu ģenerālsekretāram.

4. Ja valstī ir divas vai vairākas teritoriālās vienības, kurās saistībā ar jautājumiem, uz ko attiecas šī konvencija, piemēro dažādas tiesību sistēmas, šāda valsts, parakstot, ratificējot, pieņemot vai apstiprinot minēto konvenciju, vai arī pievienojoties tai, var paziņot, ka konvencija attiecas uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām teritoriālajām vienībām, un šo deklarāciju var jebkurā laikā grozīt, iesniedzot citu deklarāciju.

5. Katru 4. punktā minēto deklarāciju rakstiski paziņo ģenerālsekretāram un tajā skaidri nosaka teritoriālo vienību vai vienības, uz kurām attiecas šī konvencija.

6. Valsts, izsakot piekrišanu uzņemties saistības atbilstoši šai konvencijai, deklarē, vai tai ir vajadzīgs kuģu pārstrādes plāna tiešs vai netiešs apstiprinājums, lai kuģi varētu pārstrādāt tās licencētajā(-ās) kuģu pārstrādes rūpnīcā(-ās). Deklarāciju jebkurā laikā var pārskatīt, par to informējot ģenerālsekretāru. Paziņojumā par pārskatīšanu norāda datumu, kurā izmaiņas stājas spēkā.

17. PANTS
Stāšanās spēkā

1. Šī konvencija stājas spēkā 24 mēnešus pēc tam, kad

1.1. vismaz 15 valstis ir to parakstījušas bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu vai deponējušas vajadzīgos ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus saskaņā ar 16. pantu,

1.2. kopējā 1.1. punktā minēto valstu tirdzniecības flotu bruto tilpība ir vismaz 40 procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības un

1.3. kopējā 1.1. punktā minēto valstu ikgadējā pārstrādāto kuģu bruto tilpība pēdējo 10 gadu laikā ir vismaz 3 procenti no šo valstu kopējās tirdzniecības flotes bruto tilpības.

2. Valstīm, kas ir deponējušas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu par šo konvenciju pēc tam, kad izpildītas tajā noteiktās spēkā stāšanās prasības, bet pirms spēkā stāšanās datuma, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās stājas spēkā šā protokola spēkā stāšanās datumā vai trīs mēnešus pēc instrumenta deponēšanas datuma atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.

3. Ikviens ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, kas deponēts pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās datuma, stājas spēkā trīs mēnešus pēc deponēšanas datuma.

4. Pēc datuma, kurā šīs konvencijas grozījums ir uzskatāms par pieņemtu saskaņā ar 18. pantu, ikviens deponētais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments ir piemērojams šai grozītajai konvencijai.

18. PANTS
Grozījumi

1. Šo konvenciju var grozīt ar jebkuru turpmākajos punktos paredzēto procedūru.

2. Grozījumi pēc izskatīšanas Organizācijā

2.1. Jebkura dalībvalsts var ierosināt šīs konvencijas grozījumus. Ierosināto grozījumu iesniedz ģenerālsekretāram, kas pēc tam to paziņo dalībvalstīm un Organizācijas locekļiem vismaz sešus mēnešus pirms izskatīšanas.

2.2. Iepriekš minētajā veidā ierosināto un paziņoto grozījumu iesniedz Komitejai izskatīšanai. Dalībvalstis, neatkarīgi no tā vai tās ir vai nav Organizācijas locekles, ir tiesīgas piedalīties Komitejas procedūrās grozījumu izskatīšanai un pieņemšanai.

2.3. Grozījumus pieņem ar Komitejā klātesošo un balsojošo dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka vismaz viena trešdaļa dalībvalstu piedalās balsošanā.

2.4. Grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar 3. apakšpunktu, ģenerālsekretārs paziņo dalībvalstīm pieņemšanai.

2.5. Grozījumu uzskata par pieņemtu saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2.5.1. Konvencijas panta grozījumu uzskata par pieņemtu datumā, kad divas trešdaļas dalībvalstu ir paziņojušas ģenerālsekretāram, ka tās ir šo pantu pieņēmušas;

2.5.2. Pielikuma grozījumu uzskata par pieņemtu Komitejas grozījumu izdarīšanas laikā noteiktā termiņa beigās, un šāds termiņš nevar būt īsāks par desmit mēnešiem no grozījumu izdarīšanas dienas. Tomēr, ja līdz attiecīgajam datumam vairāk nekā viena trešdaļa dalībvalstu paziņo ģenerālsekretāram, ka tās iebilst pret grozījumu, to neuzskata par pieņemtu.

2.6. Grozījums stājas spēkā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2.6.1. grozījums šīs konvencijas pantā stājas spēkā attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ir paziņojušas, ka tās grozījumu ir pieņēmušas, sešus mēnešus pēc datuma, kurā tas ir atzīts par pieņemtu saskaņā ar 2.5.1. apakšpunktu;

2.6.2. Pielikuma grozījums stājas spēkā attiecībā uz visām dalībvalstīm sešus mēnešus pēc datuma, kurā tas ir atzīts par pieņemtu, izņemot jebkuru dalībvalsti, kas ir:

2.6.2.1. paziņojusi iebildumus par grozījumu saskaņā ar 2.5.2. apakšpunktu un kas nav atsaukusi šādus iebildumus vai

2.6.2.2. paziņojusi ģenerālsekretāram pirms šāda grozījuma stāšanās spēkā, ka grozījums attiecībā uz to stāsies spēkā tikai pēc turpmāka paziņojuma par tā pieņemšanu;

2.6.3. dalībvalsts, kas atbilstoši 2.6.2.1. apakšpunktam ir paziņojusi iebildumu, vēlāk var ģenerālsekretāram paziņot, ka tā pieņem grozījumu. Attiecīgais grozījums attiecībā uz šādu dalībvalsti stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad tā paziņojusi par pieņemšanu, vai datuma, kurā grozījums stājas spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks;

2.6.4. ja dalībvalsts, kas ir sniegusi 2.6.2.2. apakšpunktā minēto paziņojumu, paziņo ģenerālsekretāram par to, ka tā pieņem grozījumu, attiecīgais grozījums attiecībā uz šādu dalībvalsti stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad tā paziņojusi par pieņemšanu, vai datuma, kurā grozījums stājas spēkā, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāks.

3. Konferences izdarīts grozījums

3.1. Pēc dalībvalsts pieprasījuma, kam piekritusi vismaz viena trešdaļa dalībvalstu, Organizācija sasauc dalībvalstu konferenci šīs konvencijas grozījumu izskatīšanai.

3.2. Grozījumu, ko šāda konference pieņēmusi ar klātesošo un balsojušo dalībvalstu divu trešdaļu vairākumu, ģenerālsekretārs paziņo visām dalībvalstīm pieņemšanai.

3.3. Ja vien konference nenolemj citādi, grozījums tiek atzīts par pieņemtu un stājas spēkā attiecīgi saskaņā ar 2.5. un 2.6. punktā norādītajām procedūrām.

4. Pret ikvienu dalībvalsti, kas ir atteikusies pieņemt Pielikuma grozījumu, jāattiecas tā, it kā tā nebūtu dalībvalsts, taču vienīgi attiecīgā grozījuma piemērošanas nolūkā.

5. Paziņojumus saskaņā ar šo pantu rakstveidā iesniedz ģenerālsekretāram.

6. Ģenerālsekretārs informē dalībvalstis un Organizācijas locekļus par:

6.1. katru grozījumu, kas stājas spēkā, par tā spēkā stāšanās datumu vispār un attiecībā uz katru dalībvalsti un

6.2. par katru paziņojumu, kas sniegts atbilstoši šim pantam.

19. PANTS
Denonsēšana

1. Šo konvenciju katra dalībvalsts var denonsēt jebkurā laikā pēc tam, kad pagājuši divi gadi no dienas, kurā šī konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto dalībvalsti.

2. Denonsēšanu izdara ar rakstisku paziņojumu ģenerālsekretāram, tā stājas spēkā vienu gadu pēc saņemšanas vai tāda ilgāka laika posma, kas var būt norādīts attiecīgajā paziņojumā.

20. PANTS
Depozitārs

1. Šo konvenciju deponē ģenerālsekretāram, kas šīs konvencijas apstiprinātas kopijas nodod visām valstīm, kuras šo konvenciju ir parakstījušas vai tai pievienojušās.

2. Papildus šajā konvencijā citur norādītajām funkcijām ģenerālsekretārs:

2.1. informē visas valstis, kas šo konvenciju ir parakstījušas:

2.1.1. par katru jauna ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta parakstīšanu vai deponēšanu un attiecīgo datumu;

2.1.2. par šīs konvencijas spēkā stāšanās datumu;

2.1.3. par jebkura šīs konvencijas denonsēšanas instrumenta deponēšanu, kā arī datumu, kad tas saņemts, un datumu, kad denonsēšana stājas spēkā un

2.1.4. par jebkuru citu deklarāciju un paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar šo konvenciju, un

2.2 tikko šī konvencija stājusies spēkā, tās tekstu nodod Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. pantu.

21. PANTS
Valodas

Šī konvencija ir sagatavota vienā eksemplārā angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, visiem tekstiem ir vienāds spēks.

PARAKSTĪTS HONKONGĀ, ĶĪNĀ, divi tūkstoši devītā gada piecpadsmitajā maijā.

TO APLIECINOT, personas, kuras šim mērķim atbilstoši pilnvarojušas to attiecīgās valdības, ir parakstījušas šo konvenciju.

* * *

 

PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR KUĢU DROŠU UN VIDEI NEKAITĪGU PĀRSTRĀDI

1. NODAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. noteikums. Definīcijas

Šajā pielikumā:

1. "kompetenta persona" ir persona, kurai ir attiecīga kvalifikācija, pietiekamas zināšanas, pieredze un prasmes un kura ir pabeigusi mācības konkrēto pienākumu veikšanai. Konkrēti runājot, kompetenta persona var būt sagatavots strādnieks vai vadošais darbinieks, kas spēj atklāt un novērtēt arodapdraudējumu un arodrisku un darbinieku pakļaušanu potenciāli bīstamu materiālu ietekmei vai nedrošiem apstākļiem kuģu pārstrādes rūpnīcā, un kas spēj noteikt vajadzīgos aizsardzības un profilakses pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šādu apdraudējumu, risku vai pakļaušanu iedarbībai. Kompetentā iestāde var noteikt atbilstošos kritērijus šādu personu iecelšanai un var noteikt tiem uzdodamos pienākumus;

2. "darba devējs" ir fiziska vai juridiska persona, kas nodarbina vienu vai vairākus strādniekus, kas iesaistīti kuģu pārstrādē;

3. "esošs kuģis" ir kuģis, kas nav jauns kuģis;

4. "jauns kuģis" ir kuģis:

4.1. kura būvēšanas līgums ir noslēgts dienā, kad stājas spēkā šī konvencija vai pēc tam, vai

4.2. tad, ja būvēšanas līguma nav, - kuģis, kuram likts ķīlis vai kurš bijis līdzīgā būvniecības stadijā sešus mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā šī konvencija, vai vēlāk, vai

4.3. kuģis, kurš tiek piegādāts 30 mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā šī konvencija, vai vēlāk;

5. "jauna uzstādīšana" ir sistēmu, aprīkojuma, izolācijas vai citu materiālu uzstādīšana uz kuģa pēc datuma, kad stājas spēkā šī konvencija;

6. "ieiešanai droši apstākļi" ir šādiem kritērijiem atbilstoši apstākļi telpā:

6.1. skābekļa īpatsvars gaisā un uzliesmojošu tvaiku koncentrācija ir drošās robežās;

6.2. nekādu toksisku materiālu koncentrācija nepārsniedz pieļaujamo, un

6.3. ar kompetentās personas atļauju veikto darbu saistītie atlikumi vai materiāli, tos apsaimniekojot saskaņā ar norādījumiem, pastāvošajos telpas gaisa apstākļos nerada nekontrolētu toksisko materiālu noplūdi vai uzliesmojošu tvaiku koncentrāciju;

7. "karstapstrādei droši apstākļi" ir šādiem kritērijiem atbilstoši apstākļi telpā:

7.1. droši apstākļi bez sprādzienbīstamības un gāzu klātbūtnes, kas ir piemēroti elektriskā loka vai gāzes metināšanas iekārtu lietošanai, griešanas vai liesmas apstrādes iekārtām, vai citām iekārtām, kas izmanto atklātu uguni, kā arī tādām darbībām kā karsēšana, slīpēšana vai darbībām, kurās rodas dzirksteles,

7.2. apstākļi, kas atbilst 1.6. punktā noteikto ieiešanai drošu apstākļu kritērijiem;

7.3. pastāvošais gaisa stāvoklis nemainīsies karstapstrādes rezultātā, un

7.4. visas blakus esošās telpas ir iztīrītas vai padarītas inertas, vai tajās ir veikti pietiekami pasākumi, lai novērstu uguns izplatīšanos;

8. "kuģa īpašnieks" ir persona vai personas, vai uzņēmums, kas reģistrēts kā kuģa īpašnieks, vai, ja reģistrācijas nav, persona vai personas, vai uzņēmums, kuram pieder kuģis, vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, vadītājs vai berbouta fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka ir pārņēmis atbildību par kuģa ekspluatāciju. Tomēr, ja kuģis pieder valstij un to ekspluatē sabiedrība, kas tajā valstī reģistrēta kā kuģa operators, tad ar "īpašnieku" saprot šādu sabiedrību. Ar šo terminu apzīmē arī tos, kam kuģis pieder neilgu laiku, kamēr tas tiek pārdots vai nodots kuģu pārstrādes rūpnīcai;

9. "objekta inspekcija" nozīmē kuģu pārstrādes rūpnīcas inspekciju, ar kuru apstiprina tās stāvokli, kas aprakstīts apstiprinātā dokumentācijā;

10. "paziņojums par pabeigšanu" ir apstiprinošs paziņojums, ko izplata kuģu pārstrādes rūpnīca, apstiprinot, ka kuģa pārstrāde ir pabeigta saskaņā ar šo konvenciju;

11. "tankkuģis" ir naftas tankkuģis atbilstoši definīcijai MARPOL I pielikumā vai kaitīgo šķidro vielu tankkuģis atbilstoši definīcijai MARPOL II pielikumā;

12. "strādnieks" ir jebkura persona, kas darba attiecību sakarā pastāvīgi vai uz laiku veic darbu, tostarp arī darbuzņēmēja darbinieki.

2. noteikums. Vispārējā piemērošana

Ja nav skaidri noteikts citādi, kuģu projektēšanu, būvēšanu, apskati, sertifikāciju, ekspluatāciju un pārstrādi veic saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem.

3. noteikums. Saistība ar citiem standartiem, ieteikumiem un vadlīnijām

Dalībvalstis veic pasākumus, lai īstenotu šā pielikuma noteikumu prasības, ņemot vērā attiecīgos piemērojamos standartus, ieteikumus un vadlīnijas, ko izstrādājusi Starptautiskā Darba organizācija, un attiecīgos piemērojamos tehniskos standartus, ieteikumus un vadlīnijas, kas izstrādātas atbilstoši Bāzeles Konvencijai par kontroli pār bīstamo atkritumu pārrobežu pārvadāšanu un to aizvākšanu (apglabāšanu).

2. NODAĻA. PRASĪBAS KUĢIEM

A daļa. Kuģu projektēšana, būvēšana, ekspluatācija un uzturēšana

4. noteikums. Kuģa bīstamo materiālu kontrole

Saskaņā ar šīs konvencijas 1. papildinājumā noteiktajām prasībām katra dalībvalsts:

1. aizliedz un/vai ierobežo 1. papildinājumā minēto bīstamo materiālu uzstādīšanu un izmantošanu kuģos, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu vai kas darbojas tās pakļautībā, un

2. aizliedz un/vai ierobežo šādu materiālu uzstādīšanu vai izmantošanu kuģos, kamēr tie atrodas tās ostās, kuģu būvētavās, kuģu remonta rūpnīcās vai terminālos atklātā jūrā,

un veic efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgie kuģi ievēro šīs prasības.

5. noteikums. Bīstamo materiālu uzskaitījums

1. Uz katra jauna kuģa ir jābūt Bīstamo materiālu uzskaitījumam. Uzskaitījumu apliecina administrācija vai jebkura tās pilnvarota persona vai organizācija, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, tostarp jebkuras šajās vadlīnijās noteiktās robežvērtības un izņēmumus. Bīstamo materiālu uzskaitījums ir īpašs katram kuģim, un tajā norāda vismaz šādu informāciju:

1.1. tā I daļā norāda konvencijas 1. un 2. papildinājumā uzskaitītos bīstamos materiālus, kas ir kuģa konstrukcijās vai aprīkojumā, to atrašanās vietu un aptuveno daudzumu un

1.2. precizē, ka kuģis atbilst 4. noteikumam.

2. Esošo kuģu atbilstību 1. punktam, cik iespējams, nodrošina ne vēlāk kā 5 gadus pēc šīs konvencijas spēkā stāšanās dienas vai pirms to nodošanas pārstrādei, ja tas notiek agrāk, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas un Organizācijas apskates un sertifikācijas harmonizēto sistēmu. 1. papildinājumā uzskaitītos bīstamos materiālus norāda, vēlākais, tad, kad tiek izstrādāts uzskaitījums. Attiecībā uz esošajiem kuģiem, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, sagatavo plānu, kurā apraksta vizuālu apskati / paraugu analīzi, ar kuras palīdzību tiek veidots Bīstamo materiālu uzskaitījums.

3. Bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļu atbilstoši uztur un atjaunina visā kuģa ekspluatācijas laikā, tajā atspoguļojot jaunu uzstādīšanu, kurā ir 2. papildinājumā minētie bīstamie materiāli, un attiecīgas izmaiņas kuģa konstrukcijā un aprīkojumā, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

4. Pirms pārstrādes uzskaitījumā papildus attiecīgi uzturētai un atjauninātai I daļai iekļauj II daļu, kurā atspoguļo ekspluatācijas laikā radītus atkritumus, un III daļu, kurā norāda krājumus, sarakstu apliecina administrācija vai jebkura tās pilnvarota persona vai organizācija, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

6. noteikums. Konvencijas 1. un 2. papildinājuma grozījumu priekšlikumu iesniegšanas kārtība

1. Saskaņā ar šo noteikumu jebkura dalībvalsts var iesniegt grozījumu priekšlikumus 1. un/vai 2. papildinājumam. Organizācija šādu grozījuma priekšlikumu izskata saskaņā ar 18. panta 2. punktu un šo noteikumu.

2. Saņemot priekšlikumu, Organizācija par to paziņo arī Apvienoto Nāciju Organizācijai un tās specializētajām aģentūrām, starpvaldību organizācijām, kam ir līgums ar Organizāciju, un nevalstiskajām organizācijām, kurām ir Organizācijas padomdevēja statuss, un padara to šīm organizācijām pieejamu.

3. Komiteja saskaņā ar 7. noteikumu izveido tehnisko grupu, lai izskatītu saskaņā ar šā noteikuma 1. punktu iesniegtos priekšlikumus.

4. Tehniskā grupa izskata priekšlikumu un jebkādu papildinformāciju, tostarp citu starptautisko organizāciju pieņemtos lēmumus attiecībā uz to bīstamo materiālu vai vielu uzskaitījumiem, ko iesniegusi ieinteresētā iestāde, sniedz novērtējumu un ziņo Komitejai, vai attiecīgais bīstamais materiāls šīs konvencijas sakarā varētu radīt būtisku kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi tā, ka 1. vai 2. papildinājuma grozīšana ir pamatota. Tāpēc:

4.1. tehniskās grupas pārskatā iekļauj:

4.1.1. pamatojoties uz iesniegto informāciju un citu attiecīgu informāciju, kas ir nodota grupas rīcībā, izstrādātu novērtējumu par konkrētā bīstamā materiāla saistību ar varbūtību, ka šīs konvencijas sakarā tas radīs būtisku kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;

4.1.2. uz ieteiktajiem kontroles pasākumiem un jebkādiem citiem tehniskās grupas apskatītiem kontroles pasākumiem attiecināmu iespējamā riska samazinājuma novērtējumu;

4.1.3. pieejamās informācijas izvērtējumu saistībā ar kontroles pasākumu tehniskajām īstenošanas iespējām;

4.1.4. pieejamās informācijas izvērtējumu saistībā ar cita veida ietekmi, ko radītu šādu kontroles pasākumu ieviešana attiecībā uz:

- vidi;

- cilvēka veselību un drošību, tostarp jūrnieku un strādnieku veselību un drošību, un

- starptautiskās jūras satiksmes un citu attiecīgu jomu izmaksām;

4.1.5. kontrolējamā bīstamā materiāla atbilstošo aizstājēju piemērotības izvērtējumu, tostarp iespējamā riska izvērtējumu saistībā ar šiem aizstājējiem;

4.1.6. izvērtējumu par bīstamā materiāla radīto risku pārstrādes laikā, un

4.1.7. piemērotu robežvērtību un jebkādu piemērotu vai vajadzīgu izņēmumu izvērtējumu.

4.2. Ja tehniskā grupa secina, ka konkrētais bīstamais materiāls, ļoti iespējams, saistībā ar šo konvenciju radīs būtisku kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, zinātnisku pierādījumu trūkumu nevar izmantot par iemeslu, lai kavētu priekšlikuma izskatīšanu grupā.

4.3. Tehniskās grupas ziņojumu sagatavo rakstiski un tajā ņem vērā visus veiktos novērtējumus un apsvērumus, kas minēti 4.1. apakšpunktā, izņemot gadījumu, ja tehniskā grupa pēc izvērtēšanas saskaņā ar 4.1.1. punktu nolemj neveikt vērtēšanu, kura aprakstīta 4.1.2. līdz 4.1.7. apakšpunktā, jo priekšlikumam nav vajadzīga turpmāka izvērtēšana.

4.4. Tehniskās grupas ziņojumā inter alia iekļauj ieteikumu par to, vai konkrētajam bīstamajam materiālam ir piemērojami starptautiskie kontroles pasākumi, kas izriet no šīs konvencijas, par vispusīgi izstrādātajā priekšlikumā minēto kontroles pasākumu piemērotību vai par citiem kontroles pasākumiem, kurus tā uzskata par piemērotākiem.

5. Komiteja pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt 1. vai 2. papildinājuma grozījumu vai jebkuras izmaiņas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā tehniskās grupas ziņojumu. Jebkurā grozījuma priekšlikumā pirms grozījuma spēkā stāšanās tiek definēta tā piemērošana kuģiem, kas ir sertificēti saskaņā ar šo konvenciju. Ja ziņojumā ir konstatēts, ka konkrētais bīstamais materiāls šīs konvencijas sakarā ar lielu varbūtību var radīt būtisku kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi, pilnīga zinātniskā pamatojuma trūkums nevar būt iemesls, lai nepieņemtu lēmumu par bīstamā materiāla iekļaušanu 1. vai 2. papildinājumā. Lēmums neapstiprināt grozījumus nekavē nākotnē iesniegt jaunu priekšlikumu attiecībā uz konkrēto bīstamo materiālu, ja tiek atklāti jauni fakti.

7. noteikums. Tehniskās grupas

1. Saskaņā ar 6. noteikumu Komiteja pēc vajadzības var izveidot vienu vai vairākas tehniskās grupas. Tehniskajā grupā var būt dalībvalstu, Organizācijas biedru, Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās specializēto aģentūru, starpvaldību organizāciju, kurām ir līgums ar Organizāciju, un pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kam ir Organizācijas padomdevēja statuss, dodot priekšroku tādu iestāžu un laboratoriju pārstāvjiem, kuriem ir pieredze attiecībā uz vielu apriti vidē un to ietekmi, vielu toksikoloģisko ietekmi, jūras bioloģiju, cilvēka veselību, ekonomisko analīzi, riska pārvaldību, kuģubūvi, starptautisko jūras satiksmi, arodveselību un darba drošību un citām kompetences jomām, kas vajadzīgas, lai objektīvi izvērtētu priekšlikuma tehniskās īpašības.

2. Komiteja pieņem lēmumu par tehnisko grupu darba uzdevumu, organizāciju, dalībniekiem un darbību. Šāds lēmums paredz aizsargāt jebkādu konfidenciālu informāciju, kas varētu tikt iesniegta. Tehniskās grupas pēc vajadzības var sasaukt sanāksmes, bet tās cenšas veikt darbu, izmantojot rakstisku vai elektronisku saraksti vai citu piemērotu saziņas veidu.

3. Izstrādāt ieteikumu Komitejai saskaņā ar 6. noteikumu drīkst tikai dalībvalstu pārstāvji. Tehniskā grupa cenšas panākt vienprātību dalībvalstu pārstāvju starpā. Ja vienprātību panākt nav iespējams, tehniskā grupa dara zināmus visus šādu pārstāvju mazākuma viedokļus.

B daļa. Kuģa sagatavošana pārstrādei

8. noteikums. Vispārīgās prasības

Kuģi, kas paredzēti pārstrādei:

1. tiek pārstrādāti tikai tajās kuģu pārstrādes rūpnīcās, kuras

1.1. ir licencētas saskaņā ar šo konvenciju un

1.2. ir pilnīgi pilnvarotas uzņemties visas kuģa pārstrādes plānā paredzētās kuģa pārstrādes darbības, kas ir jāveic norādītajā(-ās) kuģu pārstrādes rūpnīcā(-ās);

2. pirms to nodošanas kuģu pārstrādes rūpnīcai veic darbības, lai samazinātu kuģī esošo kravu pārpalikumu, atlikušās degvielas un atkritumu daudzumu;

3. tankkuģu gadījumā ierodas kuģu pārstrādes rūpnīcā ar kravas tilpnēm un sūkņu telpu(-ām), kas atbilst ieiešanai drošu apstākļu kritērijiem vai karstapstrādei drošu apstākļu kritērijiem, vai abu iepriekšminēto apstākļu kritērijiem, saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un politiku, kuras jurisdikcijā darbojas kuģu pārstrādes rūpnīca;

4. sniedz kuģu pārstrādes rūpnīcai visu pieejamo informāciju, kas attiecas uz kuģi, 9. noteikumā pieprasītā kuģa pārstrādes plāna izstrādes vajadzībām;

5. aizpilda 5. noteikumā prasīto uzskaitījumu un

6. pirms jebkādu pārstrādes darbību uzsākšanas tiek administrācijā vai tās atzītā organizācijā sertificēti kā gatavi pārstrādei.

9. noteikums. Kuģa pārstrādes plāns

Kuģu pārstrādes rūpnīca(-as) pirms jebkādu kuģa pārstrādes darbību uzsākšanas, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, katram kuģim sagatavo kuģa pārstrādes plānu. Kuģa pārstrādes plāns:

1. tiek izstrādāts, ņemot vērā kuģa īpašnieka sniegto informāciju;

2. tiek izstrādāts valodā, kas ir pieņemama dalībvalstij, kura ir licencējusi kuģu pārstrādes rūpnīcu, un, ja izvēlētā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, kuģa pārstrādes plānu pārtulko vienā no šīm valodām, izņemot gadījumu, ja administrācija nosaka, ka tas nav vajadzīgs;

3. ietver informāciju, kas inter alia attiecas uz ieiešanai drošu apstākļu un karstapstrādei drošu apstākļu izveidi, uzturēšanu un pārraudzību un to, kā tiks pārvaldīti Bīstamo materiālu uzskaitījumā minētie attiecīgie materiāli atbilstoši to veidam un apjomam;

4. saskaņā ar deklarāciju, kas deponēta atbilstoši 16. panta 6. punktam, ir kompetentās iestādes, kuras licencē kuģu pārstrādes rūpnīcu, apstiprināts ar tiešu vai netiešu piekrišanu. Kompetentā iestāde saskaņā ar 24. noteikumu trīs (3) darba dienu laikā nosūta kuģu pārstrādes rūpnīcai, kuģa īpašniekam un administrācijai rakstisku apliecinājumu par kuģa pārstrādes plāna saņemšanu. Pēc tam:

4.1. ja dalībvalsts pieprasa tiešu kuģa pārstrādes plāna apstiprināšanu, kompetentā iestāde nosūta rakstisku paziņojumu par tās lēmumu pieņemt vai noraidīt kuģa pārstrādes plānu kuģu pārstrādes rūpnīcai, kuģa īpašniekam un administrācijai, un

4.2. ja dalībvalsts pieprasa kuģa pārstrādes plāna netiešu apstiprināšanu, saņemšanas apliecinājumā norāda 14 dienu izskatīšanas termiņa beigu datumu. Par jebkādiem iebildumiem saistībā ar kuģa pārstrādes plānu kompetentā iestāde noteiktajā 14 dienu izskatīšanas termiņā informē kuģu pārstrādes rūpnīcu, kuģa īpašnieku un administrāciju. Ja šāds rakstisks iebildums nav paziņots, kuģa pārstrādes plānu uzskata par apstiprinātu;

5. pēc apstiprināšanas saskaņā ar 4. punktu tiek padarīts pieejams inspekcijai administrācijai vai tās norīkotiem inspektoriem, vai tās atzītai organizācijai un

6. ja tiek izmantotas vairākas kuģu pārstrādes rūpnīcas, norāda izmantošanai paredzētās kuģu pārstrādes rūpnīcas un nosaka pārstrādes darbības un kārtību, kādā tās tiks veiktas katrā atsevišķā licencētā kuģu pārstrādes rūpnīcā.

C daļa. Apskates un sertifikācija

10. noteikums. Apskates

1. Kuģiem, uz kuriem attiecas šī konvencija, veic šādas apskates:

1.1. sākotnējo apskati pirms kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms Starptautiskā Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāta izsniegšanas. Šajā apskatē pārbauda, vai 5. noteikumā pieprasītā uzskaitījuma I daļa atbilst šīs konvencijas prasībām;

1.2. kārtējās apskates, kas tiek veiktas reizi administrācijas noteiktā laika posmā, bet ne retāk kā reizi piecos gados. Šajā apskatē pārbauda, vai 5. noteikumā pieprasītā Bīstamo materiālu uzskaitījuma I daļa atbilst šīs konvencijas prasībām;

1.3. vispārēju vai daļēju papildu apskati, ko atbilstoši apstākļiem pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma veic pēc konstrukciju, iekārtu, sistēmu, palīgierīču, aprīkojuma un materiālu nomaiņas, aizstāšanas vai nozīmīga remonta. Apskate ir tāda, kas nodrošina to, ka šāda nomaiņa, aizstāšana vai nozīmīgs remonts tiek veikts tā, lai kuģis saglabātu atbilstību šīs konvencijas prasībām, un to, ka attiecīgi tiek grozīta uzskaitījuma I daļa, un

1.4. nobeiguma apskati pirms kuģa ekspluatācijas pārtraukšanas un kuģa pārstrādes uzsākšanas. Apskates laikā pārbauda:

1.4.1. pielikuma 5. noteikuma 4. apakšpunktā pieprasītā Bīstamo materiālu uzskaitījuma atbilstību šīs konvencijas prasībām, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas;

1.4.2. to, ka 9. noteikumā pieprasītais kuģa pārstrādes plāns pienācīgi atspoguļo informāciju, kas ir 5. noteikuma 4. apakšpunktā noteiktajā Bīstamo materiālu uzskaitījumā, un ka tajā ir ietverta informācija par ieiešanai drošu apstākļu un karstapstrādei drošu apstākļu izveidi, uzturēšanu un pārraudzību, un

1.4.3. to, ka kuģu pārstrādes rūpnīcai(-ām), kurā(-ās) ir paredzēts kuģi pārstrādāt, ir derīga licence, kas atbilst šai konvencijai.

2. Kuģu apskati šīs konvencijas noteikumu izpildes nolūkā veic administrācijas darbinieki, ņemot vērā Organizācijas izstrādātas vadlīnijas. Taču apskašu veikšanu administrācija var uzticēt šim nolūkam norīkotiem inspektoriem vai tās atzītām organizācijām.

3. Administrācija, kas norīko inspektorus vai atzīst organizācijas apskates veikšanai, kā aprakstīts 2. punktā, ikvienu norīkoto inspektoru vai atzīto organizāciju pilnvaro vismaz

3.1. pieprasīt, lai kuģis, kas tiek apskatīts, atbilstu šīs konvencijas noteikumiem, un

3.2. veikt apskates un inspekcijas, ja to pieprasa tās ostas valsts attiecīgās iestādes, kura ir dalībvalsts.

4. Jebkurā gadījumā attiecīgā administrācija ir atbildīga par to, lai veiktā apskate būtu pilnīga un efektīva, un apņemas nodrošināt šā pienākuma izpildei nepieciešamos pasākumus.

5. Sākotnējo un kārtējo apskati saskaņo ar apskatēm, kuras pieprasītas citos piemērojamos Organizācijas tiesību aktos.

11. noteikums. Sertifikātu izsniegšana un apstiprināšana

1. Starptautisko Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikātu visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 10. noteikums, izņemot esošos kuģus, kuriem vienlaicīgi veic gan sākotnējo, gan nobeiguma apskati, pēc sekmīgas sākotnējās vai kārtējās apskates veikšanas saskaņā ar 10. noteikumu, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, izsniedz administrācija vai jebkura tās pilnvarota persona vai organizācija.

2. Saskaņā ar 1. punktu pēc kuģa īpašnieka pieprasījuma izsniegtos Starptautiskos Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikātus apstiprina administrācija vai jebkura tās pilnvarota persona vai organizācija pēc tam, kad saskaņā ar 10. noteikumu ir sekmīgi pabeigta papildu apskate.

3. Neatkarīgi no 14. noteikuma 2. apakšpunkta prasībām un 10. noteikuma 1.2. apakšpunkta prasībām tad, ja kārtējā apskate ir pabeigta laikā, kad līdz esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām ir ne vairāk par trim mēnešiem, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk par pieciem gadiem no kārtējās apskates pabeigšanas dienas līdz esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

4. Ja kārtējā apskate pabeigta pēc esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, tad jaunais sertifikāts ir derīgs no kārtējās apskates pabeigšanas dienas ne ilgāk par pieciem gadiem, skaitot no esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

5. Ja kārtējā apskate ir pabeigta tad, kad līdz esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām ir palikuši vairāk nekā trīs mēneši, jaunais sertifikāts ir spēkā ne ilgāk par pieciem gadiem no kārtējās apskates pabeigšanas datuma.

6. Ja sertifikātu izsniedz uz periodu, kas ir īsāks nekā pieci gadi, tad pēc derīguma termiņa beigām administrācija var pagarināt tā derīguma termiņu līdz maksimālajam termiņam, kas nepārsniedz 10. noteikuma 1.2. apakšpunktā noteikto.

7. Ja ir pabeigta kārtējā apskate un jaunu sertifikātu nevar izsniegt vai nogādāt uz kuģa līdz esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, tad administrācijas pilnvarotā persona vai organizācija drīkst apstiprināt esošo sertifikātu, un šādu sertifikātu pieņem kā derīgu turpmākajā periodā, bet ne ilgāk par pieciem mēnešiem no derīguma termiņa beigām.

8. Ja brīdī, kad beidzas sertifikāta derīguma termiņš, kuģis neatrodas ostā, kurā jānotiek tā apskatei, administrācija drīkst pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, taču šo pagarinājumu piešķir vienīgi tādēļ, lai kuģis varētu pabeigt reisu līdz ostai, kurā jāveic tā apskate, un vienīgi tajos gadījumos, kad šāda rīcība šķiet pareiza un pamatota. Sertifikāta termiņu pagarina uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, un kuģim, kam piešķirts termiņa pagarinājums, pēc ierašanās ostā, kur paredzēts veikt apskati, nav tiesību šo ostu atstāt bez jauna sertifikāta, pamatojoties uz šādu pagarinājumu. Kad kārtējā apskate ir pabeigta, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus pēc tāda esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, kurš bija spēkā pirms pagarinājuma piešķiršanas.

9. Īsos reisos ekspluatētam kuģim izsniegtu sertifikātu, kura termiņš nav pagarināts saskaņā ar šajā noteikumā iepriekš minētajām prasībām, administrācija var pagarināt uz papildu laika posmu, kas nav ilgāks par vienu mēnesi no tajā norādītā derīguma termiņa beigām. Kad kārtējā apskate ir pabeigta, jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus pēc tāda esošā sertifikāta derīguma termiņa beigām, kurš bija spēkā pirms pagarinājuma piešķiršanas.

10. Īpašos apstākļos, kurus konstatējusi administrācija, jaunais sertifikāts nav jādatē no esošā sertifikāta termiņa beigām, kā to paredz šā noteikuma 4., 8. vai 9. punkts. Šajos īpašajos apstākļos jaunais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā piecus gadus no kārtējās apskates pabeigšanas datuma.

11. Starptautisko sertifikātu par gatavību pārstrādei visiem kuģiem, uz kuriem attiecas 10. noteikums, pēc sekmīgas nobeiguma apskates veikšanas saskaņā ar 10. noteikumu, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas un kuģu pārstrādes rūpnīcas pilnvarojumu, izsniedz administrācija vai jebkura tās pilnvarota persona vai organizācija.

12. Dalībvalsts pilnvarojumam atbilstoši izsniegtu sertifikātu citas dalībvalstis pieņem un uzskata, ka tam ir tāda pati spēkā esamība kā to izsniegtam sertifikātam visos nolūkos, uz kuriem attiecas šī konvencija. Sertifikātus izsniedz vai apstiprina administrācija vai tās atbilstoši pilnvarota persona vai organizācija. Jebkurā gadījumā administrācija uzņemas visu atbildību par sertifikātu.

12. noteikums. Sertifikāta izsniegšana vai apstiprināšana, ko veic cita dalībvalsts

1. Pēc administrācijas pieprasījuma cita dalībvalsts var likt kuģi apskatīt un, ja tā ir pārliecināta, ka šīs konvencijas noteikumi ir izpildīti, izsniegt vai pilnvarot izsniegt kuģim sertifikātu un attiecīgā gadījumā apstiprināt vai pilnvarot apstiprināt attiecīgā kuģa sertifikātu saskaņā ar šo pielikumu.

2. Sertifikāta kopiju un apskates ziņojuma kopiju pēc iespējas drīzāk nosūta administrācijai, kas to pieprasījusi.

3. Šādi izsniegts sertifikāts ietver apstiprinājumu, ka tas ir izsniegts pēc administrācijas pieprasījuma un ka tam ir tāds pats spēks un to atzīst tāpat kā administrācijas izsniegtu sertifikātu.

4. Kuģim, kas tiesīgs kuģot ar tās valsts karogu, kura nav dalībvalsts, sertifikātu neizsniedz.

13. noteikums. Sertifikāta veidlapa

Sertifikātu sagatavo tās dalībvalsts valsts valodā, kura sertifikātu izsniedz, un veidā, kas atbilst 3. un 4. papildinājumā sniegtajam paraugam. Ja tajā lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstā iekļauj tulkojumu kādā no šīm valodām. Tomēr administrācija Starptautisko Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikātu drīkst izsniegt tikai dalībvalsts valsts valodā tiem kuģiem, kuri netiek ekspluatēti reisos uz ostām vai termināliem atklātā jūrā, kas atrodas citu šīs konvencijas dalībvalstu jurisdikcijā, un Starptautisko sertifikātu par gatavību pārstrādei tikai dalībvalsts valsts valodā kuģiem, kuri tiek pārstrādāti kuģu pārstrādes rūpnīcās, kas atrodas sertifikāta izsniedzējas dalībvalsts jurisdikcijā.

14. noteikums. Sertifikāta termiņš un derīgums

1. Starptautiskais Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar 11. vai 12. noteikumu, zaudē spēku šādos gadījumos:

1.1. ja kuģa stāvoklis būtiski atšķiras no sertifikātā sniegtās informācijas, tostarp, ja Bīstamo materiālu uzskaitījums, kas atspoguļo kuģa konstrukcijas un aprīkojuma izmaiņas, netiek atbilstoši uzturēts un atjaunināts atbilstoši Organizācijas izstrādātajām vadlīnijām;

1.2. ja šis kuģis maina karogvalsti. Jaunu sertifikātu izsniedz tikai tad, kad dalībvalsts, kas izsniedz jauno sertifikātu, ir pilnīgi pārliecinājusies, ka kuģis atbilst 10. noteikuma prasībām. Ja kuģi viena dalībvalsts nodod citai un ja trīs mēnešu laikā no šādas nodošanas dienas tiek iesniegts pieprasījums, dalībvalsts, ar kuras karogu kuģim bija tiesības kuģot, pēc iespējas īsākā laikā pārsūta administrācijai kuģim pirms nodošanas izsniegto sertifikātu kopijas un, ja pieejami, attiecīgo apskates ziņojumu kopijas;

1.3. ja kārtējā apskate nav pabeigta 10. noteikuma 1. apakšpunktā un 11. noteikumā paredzētajā laika posmā vai

1.4. ja sertifikāts nav apstiprināts saskaņā ar 11. vai 12. noteikumu.

2. Starptautisko Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikātu izsniedz uz laiku, ko noteikusi administrācija un kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

3. Starptautisko sertifikātu par gatavību pārstrādei izsniedz uz administrācijas noteiktu laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

4. Starptautiskais sertifikāts par gatavību pārstrādei, kas izsniegts saskaņā ar 11. vai 12. noteikumu, zaudē spēku, ja kuģa stāvoklis būtiski atšķiras no sertifikātā sniegtās informācijas.

5. Starptautisko sertifikātu par gatavību pārstrādei administrācija vai jebkura tās pilnvarota persona vai organizācija var pagarināt tieša reisa uz kuģu pārstrādes rūpnīcu veikšanai.

3. NODAĻA. PRASĪBAS KUĢU PĀRSTRĀDES RŪPNĪCĀM

15. noteikums. Kontroles pasākumi, kas attiecas uz kuģu pārstrādes rūpnīcām

1. Katra dalībvalsts izstrādā likumus, noteikumus un standartus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kuģu pārstrādes rūpnīcas tiek projektētas, būvētas un ekspluatētas drošā un videi nekaitīgā veidā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

2. Katra dalībvalsts izveido procedūru kuģu pārstrādes rūpnīcu licencēšanai, nosakot atbilstošas prasības, lai nodrošinātu šādu kuģu pārstrādes rūpnīcu atbilstību šīs konvencijas prasībām.

3. Katra dalībvalsts izveido procedūru, lai nodrošinātu, ka kuģu pārstrādes rūpnīcas atbilst šīs nodaļas prasībām, nosakot un efektīvi piemērojot noteikumus saistībā ar inspekcijām, pārraudzību un noteikumu izpildi, tostarp arī piekļuves un paraugu ņemšanas tiesības. Šāda procedūra var būt procedūra auditam, ko, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, veic kompetentā(-ās) iestāde(-es) vai dalībvalsts atzīta organizācija; auditu rezultāti ir jāpaziņo Organizācijai.

4. Katra dalībvalsts nosaka vienu vai vairākas kompetentās iestādes un vienu kontaktpunktu Organizācijas, šīs konvencijas dalībvalstu un citu ieinteresētu institūciju vajadzībām jautājumiem, kas saistīti ar kuģu pārstrādes rūpnīcām, kuras darbojas šādas dalībvalsts jurisdikcijā.

16. noteikums. Kuģu pārstrādes rūpnīcu licencēšana

1. Kuģu pārstrādes rūpnīcas, kas pārstrādā kuģus, uz kuriem attiecas šī konvencija vai kuriem saskaņā ar šīs konvencijas 3.4. pantu tiek piemērotas līdzīgas prasības, licencē dalībvalsts, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

2. Licencēšanu veic kompetentā(-ās) iestāde(-es), un tā sastāv no šajā konvencijā noteikto dokumentu pārbaudes un objekta inspekcijas. Tomēr kompetentā(-ās) iestāde(-es) var uzticēt kuģu pārstrādes rūpnīcu licencēšanu tās atzītām organizācijām.

3. Dalībvalsts Organizācijai izplatīšanai citām dalībvalstīm paziņo par konkrētiem pienākumiem un nosacījumiem attiecībā uz pilnvarām, kas piešķirtas atzītajām organizācijām. Jebkurā gadījumā kompetentā(-ās) iestāde(-es) saglabā pilnu atbildību par piešķirtajām pilnvarām.

4. Licenci sagatavo atbilstoši paraugam, kas iekļauts 5. papildinājumā. Ja tajā lietotā valoda nav angļu, franču vai spāņu valoda, tekstā iekļauj tulkojumu kādā no šīm valodām.

5. Licence ir derīga dalībvalsts noteikto laika posmu, bet ne ilgāk par pieciem gadiem. Dalībvalsts definē nosacījumus, ar kādiem šāda licence tiek izsniegta, atsaukta, apturēta, grozīta un atjaunota, un tos paziņo kuģu pārstrādes rūpnīcām. Ja kuģu pārstrādes rūpnīca kompetentajai(-ajām) iestādei(-ēm) vai atzītai organizācijai, kas darbojas tās/to vārdā, atsaka pārbaudes veikšanu, licenci aptur vai atsauc.

6. Ja kuģu pārstrādes rūpnīcā notikušo incidentu vai veikto darbību ietekmē tā vairs neatbilst licencēšanas nosacījumiem, kuģu pārstrādes rūpnīca par to informē kompetento(-ās) iestādi(-es). Kompetentā(-ās) iestāde(-es) var attiecīgi nolemt apturēt vai atsaukt licenci, vai pieprasīt kuģu pārstrādes rūpnīcai veikt izlabošanas pasākumus.

17. noteikums. Vispārīgās prasības

1. Dalībvalsts licencētas kuģu pārstrādes rūpnīcas, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, izveido vadības sistēmas, procedūras un metodes, kas nerada risku iesaistīto strādnieku veselībai vai iedzīvotājiem kuģu pārstrādes rūpnīcas apkārtnē un kas novērš, samazina un iespēju robežās likvidē kuģu pārstrādes kaitīgo ietekmi uz vidi.

2. Dalībvalsts licencētās kuģu pārstrādes rūpnīcas, kas pārstrādā kuģus, uz kuriem attiecas šī konvencija vai kuriem saskaņā ar šīs konvencijas 3.4. pantu tiek piemērotas līdzīgas prasības:

2.1. pieņem tikai tādus kuģus, kas

2.1.1. atbilst šai konvencijai vai

2.1.2. izpilda šīs konvencijas prasības;

2.2. pieņem tikai tādus kuģus, kuru pārstrādei tām ir izsniegta licence, un

2.3. nodrošina licencēšanas dokumentācijas pieejamību, ja šādu dokumentāciju pieprasa kuģa īpašnieks, kas gatavojas veikt kuģa pārstrādi šajā kuģu pārstrādes rūpnīcā.

18. noteikums. Kuģu pārstrādes rūpnīcas plāns

Dalībvalsts licencētās kuģu pārstrādes rūpnīcas sagatavo kuģu pārstrādes rūpnīcas plānu. Plānu pieņem pārstrādes uzņēmuma valde vai attiecīgā pārvaldes institūcija, un tajā iekļauj:

1. darbības plānu, lai nodrošinātu strādnieku drošību un cilvēka veselības un vides aizsardzību, tostarp mērķus, kas nosprausti, lai mazinātu un pēc iespējas likvidētu kuģu pārstrādes kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;

2. sistēmu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu šajā konvencijā noteikto prasību izpildi, pārstrādes uzņēmuma darbības plānā noteikto mērķu sasniegšanu un pastāvīgu kuģu pārstrādes darbībās izmantoto procedūru un standartu uzlabošanu;

3. noteiktas darba devēju un strādnieku funkcijas un pienākumus, veicot kuģu pārstrādes darbības;

4. programmu attiecībā uz atbilstošas informācijas sniegšanu strādniekiem un strādnieku mācības saistībā ar kuģu pārstrādes rūpnīcas drošu un videi nekaitīgu darbību;

5. plānu ārkārtas situāciju paredzēšanai un reaģēšanai uz tām;

6. sistēmu, kas paredzēta kuģu pārstrādes veikšanas pārraudzībai;

7. uzskaites sistēmu, kas parāda, kā tiek veikta kuģu pārstrāde;

8. sistēmu ziņošanai par noplūdēm, izmešiem, incidentiem un negadījumiem, kas rada vai var radīt kaitējumu strādnieku drošībai, cilvēka veselībai vai videi, un

9. sistēmu ziņošanai par arodslimībām, negadījumiem, traumām un citu kaitīgu ietekmi uz strādnieku drošību un cilvēka veselību,

ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

19. noteikums. Kaitīgas ietekmes uz cilvēka veselību un vidi novēršana

Dalībvalsts licencēta kuģu pārstrādes rūpnīca izstrādā un pielieto procedūras, lai:

1. novērstu sprādzienus, ugunsgrēkus un citus nedrošus apstākļus, nodrošinot, ka visā kuģa pārstrādes laikā tiek izveidoti, uzturēti un pārraudzīti apstākļi un procedūras, lai saglabātu apstākļu atbilstību karstapstrādei drošu apstākļu kritērijiem;

2. novērstu kaitējumu, ko varētu radīt bīstams gaisa sastāvs un citi nedroši apstākļi, nodrošinot, ka visā kuģa pārstrādes laikā kuģa telpās, tostarp norobežotās un noslēgtās telpās, tiek izveidoti, uzturēti un pārraudzīti apstākļi un procedūras, lai saglabātu apstākļu atbilstību ieiešanai drošu apstākļu kritērijiem;

3. novērstu citus negadījumus, arodslimības un traumas vai citu kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un

4. visā kuģa pārstrādes laikā nepieļautu noplūdes vai izmešus, kas varētu kaitīgi ietekmēt cilvēka veselību un/vai vidi,

ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas.

20. noteikums. Droša un videi nekaitīga bīstamo materiālu apsaimniekošana

1. Dalībvalsts licencētās kuģu pārstrādes rūpnīcas garantē visu to bīstamo materiālu drošu un videi nekaitīgu aizvākšanu, kuri atrodas kuģī, kas sertificēts saskaņā ar 11. vai 12. noteikumu. Persona(-as), kas atbild par pārstrādes darbībām, un strādnieki ir informēti par šīs konvencijas prasībām tiktāl, ciktāl tas attiecas uz viņu uzdevumiem, un, jo īpaši, pirms bīstamo materiālu aizvākšanas un tās laikā aktīvi izmanto Bīstamo materiālu uzskaitījumu un kuģa pārstrādes plānu.

2. Dalībvalsts licencētas kuģu pārstrādes rūpnīcas nodrošina, ka pirms griešanas, ko veic pienācīgi sagatavoti strādnieki ar attiecīgu aprīkojumu, ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, tiek identificēti, marķēti, iesaiņoti un pēc iespējas aizvākti visi uzskaitījumā minētie bīstamie materiāli, jo īpaši:

2.1. bīstami šķidrumi, atliekas un nosēdumi;

2.2. vielas vai objekti, kuros ir smagie metāli, piemēram, svins, dzīvsudrabs, kadmijs un sešvērtīgais hroms;

2.3. krāsas un pārklājumi, kas ir īpaši uzliesmojoši un/vai rada toksiskus izmešus;

2.4. azbests un materiāli, kuros ir azbests;

2.5. PHB un materiāli, kuros ir PHB, nodrošinot, ka šādu darbību laikā netiek izmantotas siltumu radošas iekārtas;

2.6. freoni un haloni, un

2.7. citi bīstami materiāli, kas nav uzskaitīti iepriekš un kas nav kuģa konstrukcijas daļa.

3. Dalībvalstu licencētās kuģu pārstrādes rūpnīcas nodrošina un garantē visu no kuģu pārstrādes rūpnīcā pārstrādājamā kuģa izvākto bīstamo materiālu un atkritumu drošu un videi nekaitīgu apsaimniekošanu. Lai nodrošinātu turpmāku drošu un videi nekaitīgu materiālu apsaimniekošanu, norāda atkritumu apsaimniekošanas un apglabāšanas vietas.

4. Visus pārstrādes laikā iegūtos atkritumus tur atsevišķi no otrreizējai pārstrādei derīgiem materiāliem un aprīkojuma, tos marķē, uzglabā atbilstošos apstākļos, kas nerada apdraudējumu strādniekiem, cilvēka veselībai vai videi, un pārved tikai uz tādu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kurš ir pilnvarots veikt to apstrādi un apglabāšanu drošā un videi nekaitīgā veidā.

21. noteikums. Gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām

Dalībvalsts licencētas kuģu pārstrādes rūpnīcas izveido un uztur plānu gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām. Plānu izstrādā, ņemot vērā kuģu pārstrādes rūpnīcas atrašanās vietu un apkārtni, kā arī ar katru kuģu pārstrādes operāciju saistīto darbību apjomu un īpašības. Turklāt ar šo plānu:

1. nodrošina, ka ir pieejams ārkārtas situācijās vajadzīgais aprīkojums un ir izstrādātas attiecīgās procedūras darbībām šādās situācijās un ka regulāri tiek veiktas mācības;

2. garantē, ka tiek nodrošināta vajadzīgā informācija, iekšējie sakari un koordinācija, lai aizsargātu visus cilvēkus un vidi, ja kuģu pārstrādes rūpnīcā rodas ārkārtas situācija;

3. nodrošina sakarus ar attiecīgo(-ajām) kompetento(-ajām) iestādi(-ēm), tuvāko apkārtni un avārijas dienestiem, kā arī informācijas sniegšanu tiem;

4. garantē neatliekamās un medicīniskās palīdzības sniegšanu, ugunsdzēšanas veikšanu un visu kuģu pārstrādes rūpnīcā esošo cilvēku evakuāciju, kā arī piesārņojuma novēršanu, un

5. nodrošina visus kuģu pārstrādes rūpnīcas strādniekus visos līmeņos atbilstoši to kompetences jomai ar attiecīgo informāciju un mācībām, tostarp ar regulārām mācībām attiecībā uz ārkārtas situāciju novēršanu, gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanas procedūrām.

22. noteikums. Strādnieku drošība un mācības

1. Dalībvalsts licencētās kuģu pārstrādes rūpnīcas veic pasākumus strādnieku drošības garantēšanai, tostarp:

1.1. nodrošina visu kuģu pārstrādes darbībām vajadzīgo individuālo aizsarglīdzekļu un aizsargapģērba pieejamību, uzturēšanu kārtībā un izmantošanu;

1.2. garantē, ka tiek nodrošinātas mācību programmas, lai strādnieki spētu droši veikt visas kuģu pārstrādes operācijas, kuras viņiem uzdod, un

1.3. nodrošina, ka visi strādnieki kuģu pārstrādes rūpnīcā pirms jebkādu kuģu pārstrādes darbību uzsākšanas ir attiecīgi sagatavoti un viņiem ir sniegta vajadzīgā informācija.

2. Dalībvalsts licencētas kuģu pārstrādes rūpnīcas nodrošina visus darbībām vajadzīgos individuālos aizsarglīdzekļus un to izmantošanu, tostarp:

2.1. aizsarglīdzekļus galvai;

2.2. aizsarglīdzekļus sejai un acīm;

2.3. aizsarglīdzekļus rokām un kājām;

2.4. elpošanas orgānu aizsarglīdzekļus;

2.4. dzirdes aizsarglīdzekļus;

2.6. līdzekļus aizsardzībai pret radioaktīvo piesārņojumu;

2.7. līdzekļus aizsardzībai pret kritieniem un

2.8. piemērotu apģērbu.

3. Dalībvalsts licencētās kuģu pārstrādes rūpnīcas var sadarboties strādnieku mācību nodrošināšanai. Ņemot vērā Organizācijas izstrādātās vadlīnijas, šā noteikuma 1.2. apakšpunktā minētās mācību programmas:

3.1. aptver visus strādniekus, tostarp darbuzņēmēja personālu un kuģu pārstrādes rūpnīcas darbiniekus;

3.2. vada kompetentas personas;

3.3. nodrošina sākotnējās un regulārās mācības ik pēc atbilstoša laika intervāla;

3.4. ietver to dalībnieku veiktu mācību izpratnes un zināšanu uzkrāšanas novērtējumu;

3.5. tiek periodiski pārskatītas un pēc vajadzības mainītas, un

3.6. tiek dokumentētas.

23. noteikums. Ziņošana par incidentiem, negadījumiem, arodslimībām un hronisku ietekmi

1. Dalībvalsts licencētas kuģu pārstrādes rūpnīcas ziņo kompetentajai(-ajām) iestādei(-ēm) par jebkuru incidentu, negadījumu, arodslimības gadījumu vai hronisku ietekmi, kas rada vai var radīt apdraudējumu strādnieku drošībai, cilvēka veselībai un videi.

2. Ziņojumos ir ietverts incidenta, negadījuma, arodslimības vai hroniskas ietekmes apraksts, minēts tās cēlonis, aprakstītas darbības, kas veiktas, reaģējot uz šādu gadījumu, reakcijas iznākums un veicamie labošanas pasākumi.

4. NODAĻA. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAZIŅOŠANU

24. noteikums. Prasības, kas attiecas uz sākotnējo paziņojumu un ziņošanu

1. Kuģa īpašnieks laikus rakstiski informē administrāciju par vēlmi pārstrādāt kuģi, lai dotu administrācijai iespēju sagatavoties šajā konvencijā paredzētajai apskatei un sertificēšanai.

2. Kuģu pārstrādes rūpnīca, kas gatavojas pieņemt kuģi pārstrādei, par šādu nodomu laikus rakstiski paziņo kompetentajai(-ajām) iestādei(-ēm). Paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju par kuģi:

2.1. tās valsts nosaukumu, ar kuras karogu kuģim ir tiesības kuģot;

2.2. datumu, kad kuģis reģistrēts minētajā valstī;

2.3. kuģa identifikācijas numuru (IMO numurs);

2.4. jaunuzbūvētā kuģa piegādes laikā piešķirto korpusa numuru;

2.5. kuģa nosaukumu un tipu;

2.6. kuģa reģistrācijas ostu;

2.7. kuģa īpašnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kā arī IMO reģistrētā kuģa īpašnieka identifikācijas numuru;

2.8. uzņēmuma nosaukumu un adresi, kā arī IMO reģistrētā uzņēmuma identifikācijas numuru;

2.9. visu to klasificēšanas sabiedrību nosaukumus, kurās kuģis ir klasificēts;

2.10. galvenos kuģa raksturlielumus (kopējo garumu (LOA), platumu (teorētisko), borta augstumu (teorētisko), tukša kuģa svaru, bruto un neto tilpību un dzinēja tipu un klasi);

2.11. bīstamo materiālu uzskaitījumu un

2.12. kuģa pārstrādes plāna projektu apstiprināšanai saskaņā ar 9. noteikumu.

3. Tad, kad pārstrādei paredzētais kuģis ir ieguvis Starptautisko sertifikātu par gatavību pārstrādei, kuģu pārstrādes rūpnīca paziņo kompetentajai(-ajām) iestādei(-ēm) plānoto kuģa pārstrādes uzsākšanas datumu. Ziņojumu sagatavo atbilstoši paraugam 6. papildinājumā, un tajā ir iekļauta vismaz Starptautiskā sertifikāta par gatavību pārstrādei kopija. Pirms ziņojuma iesniegšanas kuģa pārstrādi neuzsāk.

25. noteikums. Ziņošana pēc pabeigšanas

Tad, kad ir pabeigta kuģa daļēja vai pilnīga pārstrāde atbilstoši šīs konvencijas prasībām, kuģu pārstrādes rūpnīca izsniedz paziņojumu par pabeigšanu un ziņo par šāda paziņojuma izsniegšanu kompetentajai(-ajām) iestādei(-ēm). Šādu ziņojumu apkopo atbilstoši tam, kā norādīts 7. papildinājumā. Kompetentā(-ās) iestāde(-es) paziņojuma kopiju nosūta administrācijai, kas izsniegusi Starptautisko sertifikātu par kuģa gatavību pārstrādei. Paziņojumu izsniedz 14 dienu laikā pēc kuģa daļējas vai pilnīgas pārstrādes pabeigšanas saskaņā ar kuģa pārstrādes plānu, un tajā iekļauj atskaiti par incidentiem un negadījumiem, kas ir kaitējuši cilvēka veselībai un/vai videi, ja tādi ir bijuši.

 

1. PAPILDINĀJUMS
BĪSTAMO MATERIĀLU KONTROLES PASĀKUMI

Bīstami materiāli	Definīcijas	Kontroles pasākumi
Azbests	Materiāli, kuru sastāvā ir azbests	Visos kuģos ir aizliegta tādu materiālu jauna uzstādīšana, kuru sastāvā ir azbests.
Ozona slāni noārdošas vielas	Ozona slāni noārdošas vielas ir kontroles pasākumiem pakļautas vielas, kas definētas 1987. gada Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām 1. panta 4. punktā, iekļautas minētā protokola A, B, C vai E pielikumā, kurš ir spēkā šā pielikuma piemērošanas vai interpretēšanas brīdī. Ozona slāni noārdošas vielas, kas var atrasties uz kuģa, tostarp var būt šādas: halogēnogļūdeņradis 1211; bromhlordifluormetāns; halons 1301 jeb bromtrifluormetāns; halons 2402 jeb 1,2-dibromo-1,1,2,2-tetrafluoroetāns (tiek saukts arī par halonu 114B2); freons-11 jeb trihlorfluormetāns; freons-12 jeb dihlordifluormetāns; freons-113 jeb 1,1,2-trihlor-1,2,2-trifluoretāns; freons-114 jeb 1,2-dihlor-1,1,2,2-tetrafluoretāns; freons-115 jeb hlorpentafluoretāns.	Visos kuģos ir aizliegta jauna uzstādīšana, kas ietver ozona slāni noārdošas vielas, izņemot jaunu uzstādīšanu, kas ietver hlorfluorogļūdeņražus (HCFC), kura ir atļauta līdz 2020. gada 1. janvārim.
Polihlorbifenili (PHB)	"Polihlorbifenils" ir aromātiskais savienojums, kas ir izveidots tā, ka ūdeņraža atomus bifenila molekulā (divi benzola gredzeni, kuri savienoti ar vienu oglekļa-oglekļa saiti) var aizstāt ar līdz pat desmit hlora atomiem.	Visos kuģos ir aizliegta tādu materiālu jauna uzstādīšana, kuru sastāvā ir polihlorbifenili.
Pretapaugšanas savienojumi un sistēmas	Pretapaugšanas savienojumi un sistēmas, ko reglamentē 2001. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli [International Convention on the Control of Harmful Anti-fouling Systems on Ships] (AFS konvencija) I pielikums, kurš ir spēkā šā pielikuma piemērošanas un interpretēšanas brīdī.	1. Neviens kuģis nedrīkst izmantot pretapaugšanas sistēmas, kurās kā biocīdu izmanto alvorganiskos savienojumus vai jebkuru citu pretapaugšanas sistēmu, kuras piemērošanu vai izmantošanu aizliedz AFS konvencija. 2. Jaunos kuģos vai gadījumos, kad veic jaunu uzstādīšanu uz kuģiem, nedrīkst uzklāt vai izmantot pretapaugšanas savienojumus vai sistēmas tādā veidā, kas ir pretrunā AFS konvencijai.

 

2. PAPILDINĀJUMS
BĪSTAMO MATERIĀLU UZSKAITĪJUMA MINIMĀLAIS IERAKSTU SARAKSTS

Jebkuri 1. papildinājumā minētie bīstamie materiāli

Kadmijs un kadmija savienojumi

Sešvērtīgais hroms un sešvērtīgā hroma savienojumi

Svins un svina savienojumi

Dzīvsudrabs un dzīvsudraba savienojumi

Polibrombifenili (PBB)

Polibromēti difenilēteri (PBDE)

Polihlorēti naftalīni (vairāk par 3 hlora atomiem)

Radioaktīvās vielas

Noteikti īsās ķēdes hlorēti parafīni (hloralkāni, C10-C13)

 

3. PAPILDINĀJUMS
STARPTAUTISKĀ BĪSTAMO MATERIĀLU UZSKAITĪJUMA SERTIFIKĀTA VEIDLAPA

 

4. PAPILDINĀJUMS
STARPTAUTISKĀ SERTIFIKĀTA PAR GATAVĪBU PĀRSTRĀDEI VEIDLAPA

 

5. PAPILDINĀJUMS
KUĢU PĀRSTRĀDES RŪPNĪCU LICENCES PARAUGS

 

6. PAPILDINĀJUMS
PARAUGS ZIŅOJUMAM PAR PLĀNOTO KUĢA PĀRSTRĀDES UZSĀKŠANU

 

7. PAPILDINĀJUMS
PARAUGS ZIŅOJUMAM PAR PLĀNOTO KUĢA PĀRSTRĀDES PABEIGŠANU

_________