Saeimas paziņojums

Deklarācija par Latvijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā pielietoto represīvās psihiatrijas metožu nosodījumu

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 19. marta sēdē,

atgādinot par 1996. gada 22. augusta Deklarācijā par Latvijas okupāciju izteikto aicinājumu un 2005. gada 12. maija Deklarācijā par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu paziņoto;

uzsverot, ka laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārais komunistiskais okupācijas režīms īstenoja represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, īpaši pret personām, kuras bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu un pretojās okupācijas režīmam;

norādot, ka cilvēka pamattiesību ierobežošanai, okupācijas režīma pretinieku vajāšanai un sodīšanai tika izmantotas arī represīvās psihiatrijas metodes, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšana, personu aizturēšana un ievietošana psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ;

informējot, ka šāda okupētajā Latvijā piekoptā prakse bija daļa no plašākas visā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā pastāvējušās represīvās psihiatrijas sistēmas. Politiskie oponenti, disidenti un cilvēktiesību aizstāvji ar nepamatoti noteiktām psihiatriskām diagnozēm tika ieslodzīti psihiatriskajās ārstniecības iestādēs;

uzsverot, ka starptautiskās psihiatru profesionālās organizācijas, tostarp Pasaules psihiatru asociācija (World Psychiatric Association), ir norādījušas, ka Padomju Savienībā izmantotie psihisko slimību diagnostikas kritēriji būtiski atšķīrās no starptautiskajā medicīnas praksē pieņemtajiem standartiem un tika izmantoti politisku represiju īstenošanai;

atzīstot nepieciešamību attiecībā uz represētajām personām atjaunot vēsturisko taisnīgumu un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas,

nosoda tās teritorijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma īstenotās represijas, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšanu, personu aizturēšanu un ievietošanu psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu iemeslu dēļ, tādējādi ierobežojot cilvēka pamattiesības, kā arī vajājot un sodot okupācijas režīma pretiniekus;

atzīst šīs represijas par noziegumiem un nosoda visu to personu rīcību, kuras piedalījās šo noziegumu īstenošanā;

atzīst, ka laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1991. gada 21. augustam psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku motīvu dēļ ievietotās personas ir okupācijas režīma īstenoto represiju upuri un tām ir tiesības uz reabilitāciju un taisnīgumu;

aicina Latvijas vēsturiskās atmiņas institūcijas, sadarbojoties ar Latvijas profesionālo psihiatru kopienu, veikt ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu un informēt sabiedrību par pētījuma rezultātiem.

Saeimas priekšsēdētāja D. Mieriņa

Rīgā 2026. gada 19. martā