Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 130

Rīgā 2026. gada 17. martā (prot. Nr. 14 56. §)

Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība - 1. kārta" pases apstiprināšanu

1. Apstiprināt projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība - 1. kārta" (turpmāk - projekts) pasi (pielikums) un projekta izmaksas 1 500 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 1 275 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 225 000 euro apmērā, kā arī iekļaut projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk - 1.3.1.1. pasākums) atbalstāmo projektu sarakstā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Iepirkumu uzraudzības biroju iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.

3. Projektu finansēt 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi".

4. Noteikt Iepirkumu uzraudzības biroju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2029. gadā nepārsniedz 135 000 euro un, sākot ar 2030. gadu, nepārsniedz 180 000 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 2029. gadā 26 308 euro un, sākot ar 2030. gadu, 35 077 euro gadā segt no Finanšu ministrijas programmā 32.00.00. "Iepirkumu uzraudzības birojs" pieejamiem resursiem;

5.2. finansējumu 2029. gadā ne vairāk kā 108 692 euro apmērā un, sākot ar 2030. gadu, ne vairāk kā 144 923 euro apmērā gadā Finanšu ministrijai pieprasīt papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidente E. Siliņa

Finanšu ministrs A. Ašeradens

 

Finanšu ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 17. marta
rīkojumam Nr. 130

Projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība - 1. kārta" pase

1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu

1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)

 

1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi) Nav

2. Saistītie projekti

2.1. Jomas (domēna) arhitektūras nosaukums Valsts pārvaldes modernizācija
2.2. Saistība ar citiem projektiem Projekts Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/007 "Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija", kas finansēta no 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika". Jau izstrādātā Publikāciju vadības sistēma (PVS) šā projekta laikā tiks attīstīta.
Šis projekts nerada dubultā finansējuma risku un šā projekta ietvaros plānotās aktivitātes un darbības nepārklājas ar jau sistēmā esošajām vai iepriekš citā projektā veiktajām vai finansētajām aktivitātēm. Projekta rezultātā tiks izstrādātas jaunas, līdz šim neīstenotas funkcionalitātes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu pretendentiem iespēju pilnvērtīgi iesniegt piedāvājumus iepirkumu procedūrās, kā arī pasūtītājiem nodrošināt efektīvu, caurspīdīgu un optimizētu iepirkumu procesu.

3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi

3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs Izveidot vienotu iepirkumu elektronisko platformu (IEP), kas nodrošina pilnvērtīgu iepirkumu procesa atbalstu iepirkumu veicējiem.

Platforma vienkopus nodrošinās iepirkumu izsludināšanas funkcionalitāti, iespēju pievienot iepirkumu dokumentus, sniegt komentārus visa piedāvājuma sagatavošanas laikā, iespēju ērtāk un vienkāršāk izteikt interesi par plānotajiem iepirkumiem, kā arī nodrošinās ērtu, vienotu, uzticamu un drošu piedāvājumu iesniegšanas iespēju uzņēmējiem.

Projekta īstenošanas mērķis ir iepirkumu izsludināšanu un piedāvājumu iesniegšanu padarīt vienkāršāku un caurskatāmāku. Tādējādi projekta rezultātā tiks uzlabota iepirkumu procesa efektivitāte un caurskatāmība, sekmējot publisko iepirkumu kvalitāti un efektivitāti, kā arī veicinot vienlīdzīgas iespējas tirgus dalībniekiem un potenciāli piesaistot jaunus piegādātājus.

Projekta mērķauditorija ir gan publiskais, gan privātais sektors, jo plānots, ka platforma atvieglos darbu gan iepirkumu veicējiem, gan piegādātājiem (uzņēmējiem), kas piedalās publiskajos iepirkumos.

3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) Norāda atsauces uz politikas plānošanas dokumentiem:

Pašreizējā situācijā publisko iepirkumu administrēšanā Latvijā pastāv būtiska problēma - paralēli darbojas divas atsevišķas elektroniskās iepirkumu sistēmas, kurām līdz 2025. gada beigām bija divi pārziņi. Šīs sistēmas izmanto atšķirīgas datu struktūras, kā arī darbojas divas atsevišķas vietnes, kas būtiski sarežģī un palielina administratīvo slogu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem.

Lietotāju sūdzības, kas saņemtas pēdējā laikā, apstiprina, ka informācijas ievade abās sistēmās ir laikietilpīga un apgrūtinoša, turklāt pastāv risks, ka dati var atšķirties, kas apgrūtina precīzu un vienotu iepirkumu datu apstrādi un analīzi. Šī situācija ne tikai samazina iepirkumu procesa efektivitāti, bet arī negatīvi ietekmē iepirkumu caurskatāmību un lietotāju pieredzi.

Ņemot vērā, ka publisko iepirkumu efektivitāte un caurspīdīgums ir būtiskas valsts pārvaldes prioritātes, ir steidzami nepieciešams risinājums, kas nodrošinātu digitāli vienotu iepirkumu platformu ar centralizētu datu pārvaldību un vienotu pieeju gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem.

Jautājums plaši diskutēts finanšu ministra vadītajā darba grupā publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai un izskatīts Ministru kabinetā, akcentējot problemātiku publisko iepirkumu digitalizācijas jomā.

Ja šī problēma netiks risināta tuvākajā laikā, pastāv risks, ka turpinās pieaugt administratīvais slogs, palielināsies kļūdu iespējamība datu ievadē, kā arī samazināsies publisko iepirkumu efektivitāte un uzticamība, kas var ietekmēt arī publisko līdzekļu izmantošanas kvalitāti.

Projektā plānotās darbības - IEP izveide ar integrētu iepirkumu dokumentācijas pārvaldību un komunikācijas iespējām iepirkumu veicējiem un nodalītu funkcionalitāti pretendentiem piedāvājumu iesniegšanai - visefektīvāk risinās identificētās problēmas, uzlabojot datu apmaiņu, samazinot dubultu darbu un nodrošinot ērtāku, centralizētu un pārskatāmu iepirkumu procesu. Tas būtiski atvieglos iepirkumu veicēju un pretendentu darbu, kā arī veicinās publisko iepirkumu procesa caurskatāmību un kvalitāti.

Eiropas Savienības prasību izpilde

norāda dokumentu un prasību vai atsauci uz 5.1.2. punktu, ja tur norādīts;

Norādīts 5.1.2.punktā

  Valdības rīcības plāns

norāda konkrētu punktu, ja attiecināms;

---

 Pamatnostādnes

norāda dokumentu un konkrēto sadaļu, ja attiecināms;

---

 Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

Ministru kabineta 26.08.2025. sēdē (protokols Nr. 33; 52. §; 25-TA-1900) izskatīts Informatīvais ziņojums "Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai" un ar protokollēmumu (protokols Nr. 33; 52. §; 25-TA-1900) atbalstītas būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu jomā.

 Kiberdrošības un noturības prasību izpilde.

No kiberdrošības viedokļa vienotas sistēmas ieviešana samazina uzbrukuma virsmu, uzlabo drošības kontroļu konsekvenci, vienkāršo uzraudzību un incidentu pārvaldību, kā arī būtiski mazina cilvēkfaktora un konfigurācijas kļūdu riskus salīdzinājumā ar divu atsevišķi pārvaldītu sistēmu uzturēšanu.

 Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

No izmaksu novērtēšanas un noturības prasību izpildes viedokļa vienota sistēma nodrošina zemākas kopējās īpašumtiesību izmaksas, augstāku noturības līmeni un labāku finanšu prognozējamību nekā divu atsevišķi pārvaldītu sistēmu uzturēšana, vienlaikus samazinot gan operacionālos, gan ilgtermiņa finanšu riskus.

Konsekvences, ja projekts netiek īstenots:

(Īsi apraksta izmaksas un riskus bez projekta)

Ja projekts netiek īstenots, saglabāsies pašreizējā situācija, kurā publisko iepirkumu administrēšanā paralēli darbojas vairākas savstarpēji nesaistītas elektroniskās sistēmas ar atšķirīgām datu struktūrām un funkcionalitāti. Tas turpinās radīt paaugstinātu administratīvo slogu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem, jo informācijas ievade būs jāveic atkārtoti un dažādās vidēs.

Pastāvēs paaugstināts risks datu neatbilstībām un kļūdām, kas negatīvi ietekmēs iepirkumu datu kvalitāti, to analīzes iespējas un lēmumu pieņemšanu. Atšķirīgu sistēmu paralēla izmantošana apgrūtinās vienotas, uzticamas un salīdzināmas informācijas iegūšanu par publiskajiem iepirkumiem.

Turpinās pasliktināties lietotāju pieredze, kas var mazināt uzņēmēju interesi piedalīties publiskajos iepirkumos, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Tas var samazināt konkurenci iepirkumos un negatīvi ietekmēt publisko iepirkumu rezultātu kvalitāti un ekonomisko efektivitāti.

Projekta neīstenošanas gadījumā netiks pilnībā sasniegtas valsts pārvaldes digitalizācijas un publisko iepirkumu procesa modernizācijas politikas plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes, tostarp efektivitātes, caurskatāmības un datu atkārtotas izmantošanas veicināšana.

Ilgtermiņā saglabāsies neefektīva publisko resursu izmantošana, jo paralēlu sistēmu uzturēšana prasīs papildu administratīvos un finanšu resursus, vienlaikus nenodrošinot būtisku iepirkumu procesa kvalitātes uzlabojumu.

Pamatojuma avoti (izvēlēties vismaz vienu):

 Auditā konstatētais;

---

 Incidentu statistika;

---

 Lietotāju aptauja;

Birokrātijas mazināšanas aptaujas rezultātā saņemti lietotāju ieteikumi. Pamatojoties uz tiem, tiek plānots samazināt ievadāmās informācijas apjomu, vienkāršojot datu ievadi un nodrošinot vienotu informācijas struktūru, kas atvieglo ievades procesu un samazina kļūdu iespējamību.

 Manuālā darba apjoms.

Plānots samazināt manuālā darba apjomu, optimizējot datu ievadi un samazinot ievadāmās informācijas apjomu. Vienota un pārdomāta datu struktūra novērš datu nesakritību, samazinot nepieciešamību pēc tehnisku grozījumu veikšanas iepirkumos un mazina kļūdu iespējamību.

3.3. Projekta ieguvumi un lietderības rādītāji

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

Projekta galvenie lietderības aspekti:

(atzīmēt piemērojamos)

 Administratīvā sloga samazināšana;

Informācijas ievade tiek samazināta līdz nepieciešamajam minimumam, paredzot datu atkārtotu izmantošanu un automatizāciju. Rezultātā samazinās laiks, kas nepieciešams iepirkuma izsludināšanai un informācijas publicēšanai par noslēgtajiem līgumiem.

 Procesu efektivitātes paaugstināšana;

Projekta ietvaros tiek nodrošināta vienota iepirkumu elektroniskā platforma, kurā iepirkumi tiek izsludināti un administrēti vienuviet, nodrošinot standartizētus un pārskatāmus procesus. Datu ievade tiek optimizēta un automatizēta, samazinot manuālo darbu un kļūdu risku, kā arī paātrinot iepirkumu norisi un informācijas publicēšanu.

Arī pretendentiem visa informācija ir pieejama vienā vietā, kas atvieglo iepirkumu publicitātes procesa izsekošanu un novērš informācijas dublēšanos.

 Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

Automatizējot un optimizējot iepirkumu procesus, tiek ietaupīts darbinieku laiks, ko iespējams novirzīt citu prioritāru uzdevumu izpildei bez papildu finansējuma.

Vienotu, standartizētu datu izmantošana samazina manuālu datu apstrādi un kļūdu risku, savukārt atteikšanās no vairāku sistēmu uzturēšanas ļauj samazināt lietotāju atbalsta un administrēšanas izmaksas, koncentrējot resursus vienā institūcijā.

 Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

 Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

 Cits.

Norāda atbildīgo institūciju par rādītāju sasniegšanu

Iepirkumu uzraudzības birojs

Projekta ieguvumu un lietderības rādītāju raksturojums (KPI) Datu avots un aktualizēšanas biežums: Esošā vērtība Plānotā vērtība Sasniegšanas laiks (gads)1
3.3.1. Vienota un integrēta iepirkumu elektroniskā platforma samazinās iepirkumu izsludināšanas un iepirkumu pārvaldības sarežģītību un uzlabos darba efektivitāti iepirkumu speciālistiem. Kopumā uzlabota lietotāju pieredze un ērtāka iepirkumu pārvaldība, samazināts laiks iepirkumu izsludināšanai un kopumā samazinās iepirkuma ilgums. Tiek mērīts laiks, kas tiek patērēts katra iepirkuma izsludināšanai. Aprēķins tiek veikts, salīdzinot vidējo laiku, kas tiek patērēts lietotāja autorizācijai divās sistēmās, kā arī mērījot laiku datu ievadīšanai, nodrošinot iepirkumu izsludināšanu pirms un pēc projekta ieviešanas. Mērīšanai tiek izmatoti dati no IS, kā arī lietotāju pieredzes testi. Vidēji 1 stunda 30 minūtes tiek patērētas viena iepirkumu ievadīšanai Pēc projekta: vidēji 35% laika ietaupījums, t. i., vidēji 30 minūtes.

2029

3.3.2Resursu ietaupījums lietotāju atbalsta nodrošināšanai. Līdz šim informācijas sistēmas (PVS un EIS) darbojās kā divas neatkarīgas sistēmas, bet pēc projekta īstenošanas iepirkumu izsludināšana un pieteikumu un piedāvājumu iesniegšana notiks vienotā sistēmā. Tas nozīmē, ka lietotāju atbalsts būs nepieciešams vienā sistēmā, brīvo resursu pārvirzot citu - nozīmīgu uzdevumu veikšanai. Divās sistēmās lietotāju atbalstu nodrošina četri darbinieki (2 no IUB un 2 no VDAA), lai sekmīgi nodrošinātu iepirkumu izsludināšanu un piedāvājumu iesniegšanu.

Pirms projekta 4 cilvēki nodrošināja lietotāju atbalstu divās sistēmās (VDAA un IUB).

3 cilvēki nodrošinās lietotāju atbalstu vienā sistēmā (IUB)

2029

3.3.3. Palielināts iepirkumu caurspīdīgums un atklātība, kā arī nodrošināta vienkāršāka un saprotamāka dalība iepirkumos, ērtāka piedāvājumu iesniegšanu, izsekojamība un iespēja vienkopus aktīvi sekot līdzi iepirkumu procesam. Vienkāršota dalība iepirkumos - samazināts laiks, kas nepieciešams divu sistēmu pārvaldībai un monitoringa veikšanai, kā arī atvieglota pati dalība iepirkumos un piedāvājumu iesniegšanas process. Nav nepieciešams pārvaldīt vairākas sistēmas, lai pārliecinātos par iepirkuma izsludināšanu; uzlabota izsekojamība un piedāvājumu iesniegšana kļuvusi vienkāršāka un efektīvāka. Kā rezultātā uzņēmējs iegūst vidēji 20 minūtes laiku savam darbiniekam pret vidējo algu valstī. Mērīšanai tiek izmatoti dati, kā arī lietotāju pieredzes testi pēc testēšanas scenārijiem. Kopējais patērētais laiks publiski pieejamās informācijas monitorēšanai par pretendentu, lai nodrošinātu veiksmīgu dalību konkrētajā iepirkumā, ir 1 stunda. Pēc projekta ieviešanas paredzamais laika patēriņš ir līdz 40 minūtēm.

2029

3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti Mērvienība Sasniedzamā vērtība Sasniegšanas laiks (gads)
3.4.1. vienota iepirkumu elektroniskā platforma

skaits

1

2029

3.4.2. integrācija starp PVS un piedāvājumu iesniegšanas funkcionalitāti

skaits

1

2029

4. Projekta finansējums un īstenošanas termiņš

4.1. Projekta finansējums

(Norāda projekta kopējo projekta finansējumu eiro)

Projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība 1.kārta" kopējais finansējums 1 500 000 euro, (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 1 275 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējums - 225 000 euro apmērā)
4.2. Projekta īstenošanas termiņš

(Norāda projekta īstenošanas termiņu mēnešos)

Projektu paredzēts īstenot 34 mēnešos, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim

5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā

5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiem *

Ietekme Atbilstības novērtējums

(var būt vairāki varianti)

Īss ietekmes apraksts
5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšana Atbilst Efektivizēti un papildināti procesi, kas veicinās digitalizāciju:

1. Intereses izteikšana iepirkumiem. Tas jau plānošanas stadijā ļaus uzņēmumiem savlaicīgi sagatavoties dalībai iepirkumos, kā arī sniegs pasūtītājiem informāciju par tirgus interesi par iepirkumu un efektīvāk plānot iepirkumu.

2. Papildināšana ar paplašinātām lietotāju lomām, iepirkumu kartītēm, Jautājumu un atbilžu sadaļu, dokumentu pārvaldību un automatizētām notifikācijām uzlabo iepirkumu procesu caurskatāmību un pārredzamību. Uzņēmumiem tas nozīmē ātrāku informācijas apriti, mazāku nepieciešamību manuāli sekot izmaiņām un efektīvāku piedāvājumu sagatavošanu. Diferencētas piekļuves tiesības nodrošina drošu un strukturētu informācijas pieejamību, kas palielina uzticību digitālajai videi un motivē uzņēmumus aktīvāk izmantot elektroniskos risinājumus.

3. Vienotas iepirkumu informācijas struktūras izveide un pilnvērtīga savienojuma nodrošināšana starp pasūtītāju un pretendentu vidi būtiski samazina laiku un resursus, kas uzņēmumiem nepieciešami informācijas meklēšanai divās sistēmās. Centralizēta publiskā vide ar vienotu paziņojumu, dokumentu un jautājumu/atbilžu sadaļu uzlabo pieejamību un veicina plašāku uzņēmumu loku iesaistīties iepirkumos, tai skaitā mazos un vidējos uzņēmumus.

4. Paplašinās iespējas esošajiem uzņēmumiem, kas izsludina iepirkumus un piesakās ES un citu valstu (piemēram, Norvēģijas finanšu instruments, Šveices un Latvijas sadarbības programma, u.tml.) finansējuma saņemšanai, piedāvājumus iesniegt un saņemt elektroniski.

5. Tiks piedāvātā plašāka datu pieejamība un analītikas iespēja.

5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpilde Norāda Eiropas Savienības tiesību aktu un konkrēto normu, kas ar projektu tiks izpildīta Īsi raksturo, kas projekta ietvaros tiks izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktā noteikto izpildāmo prasību
5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija)

Atbilst

Iepirkumu izsludināšana tiks nodrošināta vienotā iepirkumu sistēmā, ļaujot iepirkumu veicējiem visus iepirkumu procesa posmus pārvaldīt vienuviet. Vienlaikus potenciālajiem pretendentiem tiks nodrošināta centralizēta un pārskatāma piekļuve publiskajiem iepirkumiem, uzlabojot iepirkumu procesa caurskatāmību, izsekojamību un uzticamību. Kā arī datu izmantojamība, tiks nodrošināta plašāka un efektīvāka, balstīta visos biznesa procesos.

5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi **

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts2

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

Termiņš ieviešanai produkcijā

(gads, ceturksnis)

  5.2.1. Iepirkumu elektroniskā platforma (IEP) IKT risinājums paredz IEP izveidi, nodrošinot atsevišķu pretendentu vidi ar lietotāju pārvaldību intereses izteikšanai, jautājumu-atbilžu apmaiņai un piedāvājumu iesniegšanai. Vienlaikus tiek paplašināta pasūtītāju iespējas PVS, ieviešot jaunas lomas un tiesības, uzlabojot iepirkumu kartītes, dokumentu un piedāvājumu pārvaldību, kā arī notifikācijas. Rezultātā tiek nodrošināta integrēta pasūtītāju un pretendentu vide, vienota iepirkumu informācijas struktūra un publiskais attēlojums.

Iestādes:

608

Saimnieciskās darbības veicēji:

4727

2029. gads I ceturksnis

--- --- --- ---

5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiem

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

 

Vienotās platformas nodrošināšana iepirkumu izsludināšanai un piedāvājumu iesniegšanai

608 (iestādes)

Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija rīkojums Nr. 444 "Par Pakalpojumu vides pilnveides plānu 2024.-2027. gadam"

--- --- ---

5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

  Jaunas datu kopas šajā procesā neveidosies

N/A

--- ---

6. Izmaksu un ieguvumu analīze

Kopsavilkuma informācija par veikto ieguvumu un izmaksu analīzi.

(Šeit jānorāda vienkāršoti aprēķini, kas skaidri pamato projekta lietderību un parāda sagaidāmos ieguvumus finansiālā izteiksmē salīdzinājumā ar izmaksām projekta dzīves ciklā)

Projekts nodrošina ievērojamu efektivitātes pieaugumu un darba laika ietaupījumu iepirkumu veicējiem, datu apstrādes speciālistiem un uzņēmējiem. Notiek pāreja no divām atsevišķām sistēmām uz vienotu platformu. Vienotā platforma samazina administratīvo slogu, uzlabo datu kvalitāti un iepirkumu caurskatāmību, kā arī rada tiešus un netiešus finansiālos ieguvumus.

Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Ieviešot jauno IEP, iespējams ar esošajiem IUB un nozares (citu iestāžu) resursiem nodrošināt augstāku sniegto pakalpojumu kvalitāti, apjomu un ātrumu, kā arī atbrīvojušos resursu ir iespējams novirzīt uz citu, stratēģiski svarīgu, uzdevumu veikšanu, gan VDAA, gan IUB.

Sociālie ieguvumi: uzlabojot iepirkumu informācijas pieejamību, un ieviešot vienotu iepirkumu elektronisko platformu tiek nodrošināta vienota pārvaldība un uzlabota iepirkumu caurskatāmība. Pieņemot, ka platformā tiek izsludināti iepirkumi ar augstu monetāro vērtību, netiešie ieguvumi sabiedrībai var izpausties konkurences pieaugumā, administratīvo un piegādātāju izmaksu samazinājumā, kā arī caurskatāmības un iepirkumu kvalitātes uzlabošanā. Rezultātā tiek nodrošināta plašāka dalība iepirkumos, kas rada netiešos finansiālos ieguvumus, piemēram, izdevīgākus piedāvājumus un izdevīgākus iepirkumu rezultātus.

- Vidējais ieguvums no saimnieciski izdevīgāku līgumu noslēgšanas tiek lēsts vismaz 0,005 % apmērā no gada iepirkumu līgumcenu kopējās vērtības. Ņemot vērā, ka 2025. gadā iepirkumu līgumi tika noslēgti par kopējo summu 7 986 877 617,00 euro, indikatīvi aprēķinātais monetārais ietaupījums gadā veido aptuveni 399 343,88 euro. Pieņemot, ka šāds ietaupījuma apmērs saglabājas nemainīgs arī turpmākajos gados, 10 gadu periodā kopējais sabiedrības ieguvums sasniegtu aptuveni 3 993 438,80 euro.

- Papildus tam uzņēmējiem rodas būtisks laika ietaupījums, pateicoties vienkāršotākai iepirkumu izsekojamībai un piedāvājumu iesniegšanai iepirkumos. Balstoties uz ekspertu pieņēmumiem un lietotāju pieredzi, tiek lēsts, ka laika ietaupījums vidēji veido 20 minūtes uz vienu iepirkumu. Laika ietaupījuma monetārā vērtība ir aprēķināta, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes publiski pieejamos datus par 2025. gada vidējo mēnešalgu, tai pieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI (23,59%.. Atbilstoši šiem datiem vidējā stundas likme ir 13,57 euro. Ņemot vērā, ka saskaņā ar IUB datu vizualizācijas rīkā pieejamo informāciju gadā tiek izsludināti 12 281 iepirkumi, indikatīvi aprēķinātais gada ietaupījums uzņēmējiem veido aptuveni 183 135,17 euro. Pieņemot, ka šāds ietaupījuma apmērs saglabājas nemainīgs, 10 gadu periodā saimnieciskās darbības veicējiem ietaupītā laika vērtība (aprēķināta, balstoties uz vidējo algu tautsaimniecībā) sasniegtu aptuveni 1 831 351,70 euro.

Kopējie ieguvumi sabiedrībai 10 gadu periodā vērtējami 5 824 790,05 euro apmērā

Ieguvumi nozarei: Iepirkumu veicējiem un dalībniekiem tiek nodrošināta viena vienota darba vide, kas aizstāj līdzšinējās divas atsevišķās sistēmas. Vienotajā platformā ir pieejama visa ar iepirkumu saistītā informācija - izsludinātie iepirkumi, iepirkumu dokumentācija, noslēgtie līgumi, informācija par līgumu faktisko izpildi, kā arī piedāvājumu iesniegšana iepirkumos un iepirkumu rezultāti. Tas būtiski samazina informācijas dublēšanos un administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot ātrāku un efektīvāku iepirkumu izsludināšanu un pārvaldību. Rezultātu publicēšanas ātrums tiek būtiski uzlabots, jo informācija, kas līdz šim bija jāievada un jāpublicē divās atsevišķās sistēmās, turpmāk tiek apstrādāta un publicēta vienuviet, maksimāli izmantojot jau sistēmā pieejamos datus no piedāvājumu iesniegšanas procesa un citas iepriekš ievadītas informācijas, nozarei rodas laika ietaupījums.

Attiecīgie aprēķini veikti, pamatojoties uz iepirkumu speciālista vidējo stundas likmi, pieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tiek pieņemts, ka stundas likme veido 16,10 euro/h (ieskaitot VSAOI 23,59%)., balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamo informāciju par publiskā sektora atalgojuma līmeņiem.

- Autorizēšanās laika samazinājums divās sistēmās tiek lēsts 0,30 sekundes uz katru veiksmīgu autorizācijas gadījumu. 2025. gadā tika reģistrēti 82 579 veiksmīgi autorizācijas gadījumi. Attiecīgi laika ietaupījuma monetārā vērtība indikatīvi aplēsta 11 079,38 euro gadā.

- Iepirkumu izsludināšanai nepieciešamā laika samazinājums, balstoties uz ekspertu pieņēmumiem, tiek vērtēts līdz 30 minūtēm uz katru izsludināto iepirkumu. Saskaņā ar IUB datu vizualizācijas rīkā pieejamo informāciju 2025. gadā tika izsludināti 12 281 iepirkumi, attiecīgi monetārā ietaupījuma vērtība gadā indikatīvi veido 98 862,05 euro.

- Iepirkumu rezultātu publicēšanai nepieciešamā laika samazinājums par noslēgtajiem iepirkumu līgumiem, kā ekspertu pieņēmums, tiek vērtēts līdz 20 minūtēm uz katru noslēgto līgumu. Saskaņā ar IUB datu vizualizācijas rīkā pieejamo informāciju 2025. gadā tika noslēgti 25 107 iepirkumu līgumi, līdz ar to laika ietaupījuma monetārā vērtība gadā ir indikatīvi aplēsta 134 606,16 euro.

Kopējie ieguvumi nozarei 10 gadu periodā vērtējami 2 445 475,90 euro apmērā

Ieguvumi iestādei: Vienota, centralizēta iepirkumu pārvaldība visos procesa posmos samazina administratīvo slogu un procesa sarežģītību. Vienota datu struktūra un centralizēta informācijas apstrāde uzlabo datu kvalitāti, datu un atskaišu sagatavošanu un analītikas iespējas, vienlaikus optimizējot cilvēkresursu izmantošanu, jo lietotāju atbalsts iepirkumu izsludināšanā un piedāvājumu iesniegšanā tiek nodrošināts vienā sistēmā, paaugstinot atbalsta efektivitāti.

- Ņemot vērā datu speciālista pieredzi datu salīdzināšanā un vienādošanā no divu atšķirīgu informācijas sistēmu datu avotiem, vienam datu pieprasījumam vidēji nepieciešamas 8 darba stundas. IUB 2025. gadā ir saņēmis 47 šādus pieprasījumus. Pieņemot, ka datu speciālista stundas likme ir 16,10 euro, kopējā monetārā vērtība gadā indikatīvi veido 6 053,60 euro.

- Līdz šim divās sistēmās lietotāju atbalstu nodrošināja četri darbinieki (2 IUB un 2 VDAA). Pēc projekta īstenošanas lietotāju atbalsts tiks nodrošināts ar trim darbiniekiem IUB vienotajā platformā. Saskaņā ar VDAA pieejamo informāciju lietotāju atbalsta darbinieka vidējais bruto atalgojums ir 1 957 euro mēnesī, kam jāpieskaita VSAOI (23,59%). Pieņemot šos nosacījumus, viena darbinieka gada izmaksas var sasniegt 29 023,88 euro.

Kopējie ieguvumi iestādei 10 gadu periodā ietaupītā laika un resursu vērtība, balstoties uz attiecīgo amatu atalgojumu, vērtējami 350 774,80 euro apmērā.

Ņemot vērā iepriekš uzskaitītos ieguvumus, 10 gadu laikā pēc projekta ieviešanas kopējais projekta īstenošanas lietderīgums būs 5 186 041,20 euro. Kopējais projekta lietderīgums aprēķināts, no projekta ieguvumiem 8 621 041,20 euro apmērā (summēts sociālais ieguvums, ieguvumi nozarei un institūcijai), atņemot investīcijas 1 500 000 euro apmērā un nepieciešamos uzturēšanas izdevumus pēc projekta izstrādes 1 935 000 euro apmērā. 

Ņemot vērā sociālekonomisko analīzes aprēķinu, kas izstrādāts, balstoties uz CFLA izmaksu un ieguvu analīzes modeli, projekta pašreizējā ekonomiskā neto vērtība (ENPV) plānota 3 049 478,21 euro apmērā, ekonomiskā ienesīguma norma (ERR) - 27,73 %, ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) - 2,13. 

7. Cita būtiska informācija (Projekta gatavības novērtējums)

Norāda būtisku informāciju, kas sniedz informāciju un pamatojumu par projekta gatavības pakāpi, tai skaitā:
informācija par projektu vadības kapacitāti
Projektam ir plānots izveidot vadības grupu, kas nodrošina projekta īstenošanu visā paredzētajā termiņā un garantē risinājuma kvalitāti.

Projekta vadītāju un konsultācijas pakalpojumu plānots piesaistīts ārpakalpojumā un tā atbildība ietver:

projekta plānošanu, izpildi un uzraudzību;

vajadzību apzināšana un dalību sistēmanalīzes procesā;

IS tehnisko prasību izstrādi un drošības nosacījumu definēšanu (kiberdrošība, datu aizsardzība, informācijas drošība);

izstrādes uzsākšanu organizēšanu un tās gaitas, termiņu un kvalitātes kontroli;

akcepttestu nodrošināšanu izstrādātajām piegādēm;

lietojamības un pieejamības testu veikšana;

drošības atbilstības audita veikšana.

Biznesa procesu un sistēmu pārvaldītāji (Iepirkumu uzraudzības birojs):

Iepirkumu uzraudzības biroja biznesa procesu pārvaldītāji nodrošina, ka risinājums atbilst politikas uzstādījumiem un lietotāju vajadzībām.

Informācijas sistēmu speciālisti garantē tehnisko risinājumu atbilstību labākajai praksei un sistēmu integrācijas standartiem.

Datu apstrādes speciālisti garantē datu kvalitāti, precizitāti un to atbilstību nepieciešamajām prasībām.

Papildu eksperti (pēc nepieciešamības)

Drošības speciālisti - kiberdrošības un datu aizsardzības risinājumu ieviešana.

Datu speciālisti - datu kvalitātes nodrošināšana, migrācija un analīze.

Lietojamības un pieejamības eksperti - platformas ērtas un pieejamas lietošanas nodrošināšana.

 informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā
Iepirkumu uzraudzības birojs nodrošina, ka projekta rezultāti atbilst organizācijas stratēģiskajiem mērķiem un politikas prioritātēm. Viņš pieņem galvenos lēmumus par projekta virzienu un resursu sadali, uzrauga rezultātu sasniegšanu, kā arī nodrošina savlaicīgu saziņu ar ieinteresētajām pusēm un atbalstu platformas ieviešanai ikdienas darbā. Biznesa īpašnieks ir galvenā saikne starp projektu, politikas veidotājiem un gala lietotājiem, garantējot, ka platforma ir praktiski pielietojama, droša un atbilst politiskajiem uzstādījumiem.
 informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai
1) Finanšu resursu pieejamība:
Projekta īstenošana ir atkarīga no pietiekamu finanšu līdzekļu nodrošināšanas visā projekta periodā, tostarp valsts un/vai ES fondu finansējuma.

2) Cilvēkresursu nodrošinājums:
Nepieciešami kvalificēti darbinieki tehnisko risinājumu izstrādei, sistēmu integrācijai, datu migrācijai, lietotāju apmācībām un projekta vadībai.

3) Tehnoloģiskā infrastruktūra:
Ir jānodrošina atbilstoša IT infrastruktūra un serveru kapacitāte, kas atbilst drošības, datu aizsardzības un uzticamības prasībām.

4) Normatīvais atbalsts:
Projekta īstenošana prasa saskaņotību ar publisko iepirkumu un datu aizsardzības normatīvajiem aktiem, kā arī nepieciešamo regulējumu ieviešanu, ja tiks noteiktas izmaiņas sistēmu darbībā.

5) Lietotāju iesaiste un atbalsts:
Projekta panākumiem nepieciešama iepirkumu veicēju un potenciālo pretendentu aktīva iesaiste testēšanā, atsauksmju sniegšanā un apmācībās.

6) Kiberdrošības nodrošināšana:
Platformai jāatbilst nacionālajiem un ES kiberdrošības standartiem, lai aizsargātu sensitīvus datus un nodrošinātu sistēmas uzticamību.

7) Savlaicīga projekta vadība un monitorings:
Nepieciešama efektīva projekta vadība, termiņu uzraudzība un regulāra risku pārvaldība, lai nodrošinātu plānoto rezultātu sasniegšanu.

 informācija par riskiem
1) Tehniskās integrācijas risks:
Pastāv risks, ka esošo iepirkumu sistēmu integrācija vienotā platformā var būt tehniski sarežģītāka nekā sākotnēji plānots, kas var ietekmēt projekta ieviešanas termiņus un izmaksas.

2) Projekta vadības un konsultāciju pakalpojuma nepieejamība:

Risks iestājas situācijā, ja nav iespējams nodrošināt projekta vadības un konsultācijas pakalpojumus ārpakalpojuma veidā. Šādā gadījumā nepieciešamās kompetences būs pieejamas ierobežotā apmērā, ievērojot IUB ierobežotos personāla resursus Tas palielina risku projekta kvalitatīvai īstenošanai, kā arī var negatīvi ietekmēt izpildes termiņus un projekta kopējo rezultātu.

3) Datu migrācijas un kvalitātes risks:
Datu pārvietošanas laikā no esošajām sistēmām var rasties datu zudumi, neatbilstības vai kvalitātes problēmas, kas var ietekmēt iepirkumu procesa nepārtrauktību un uzticamību.

4) Lietotāju adaptācijas un apmācību risks:
Iepirkumu veicēji un pretendenti var nepietiekami ātri pielāgoties jaunajai platformai, ja netiks nodrošinātas savlaicīgas un kvalitatīvas apmācības un atbalsts.

5) Normatīvā regulējuma izmaiņu risks:
Projekta īstenošanas laikā var tikt pieņemtas izmaiņas publisko iepirkumu normatīvajos aktos, kas prasītu papildu pielāgojumus platformas funkcionalitātē.

6) Resursu un kapacitātes risks:
Pastāv risks, ka projekta īstenošanai nebūs pietiekamu cilvēkresursu vai finanšu resursu, kas var ietekmēt projekta kvalitāti un termiņu ievērošanu.

7) Kiberdrošības un datu aizsardzības risks:
Ja netiks savlaicīgi ieviesti atbilstoši drošības risinājumi, pastāv risks datu drošības incidentiem, kas var ietekmēt sistēmas uzticamību un atbilstību normatīvajām prasībām.

 informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem
2024. gada decembrī publiskai lietošanai tika nodota modernizētā Publikāciju vadības sistēma, kas tika izstrādāta Projekta Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/007 "Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija", kas tiek finansēta no finansēta 2.1.3.1.i. investīcijas "Datu pieejamība, koplietošana un analītika", kur joprojām turpinās atsevišķās aktivitātes un izstrādes, kuras plānots pabeigt līdz projekta beigām 2026. gada maijam. Šā projekta ietvaros plānots turpināt attīstīt šo jaunuzbūvēto informācijas sistēmu, paplašinot funkcionalitāti un veidojot to kā vienotu iepirkumu platformu.
 informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem
Projekts veicina atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības stiprināšanu, nodrošinot valstij piederošu, centralizētu un drošu publisko iepirkumu digitālo platformu. Vienotas sistēmas izveide samazina atkarību no sadrumstalotiem risinājumiem, uzlabo kontroli pār iepirkumu datiem un stiprina kiberdrošību, vienlaikus saglabājot atvērtu, pārskatāmu un nediskriminējošu piekļuvi publiskajiem iepirkumiem visiem tirgus dalībniekiem.

Projekts atbilst Eiropas Savienības atklātas stratēģiskās autonomijas principiem, kā arī Latvijas digitālās transformācijas un valsts drošības politikas mērķiem, uzlabojot kritiski nozīmīga publiskā iepirkumu procesa noturību, caurskatāmību un uzticamību.

Risku mazināšanas pasākumi tiks identificēti projekta uzsākšanas sākumposmā kopā ar Projekta vadības grupu, kā arī vēlāk, piesaistot platformas izstrādātājus, nodrošinot risinājumu atbilstību gan tehniskajām, gan funkcionālajām prasībām.

8. Atbildīgā kontaktpersona

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Baiba Ruķere

Informācijas departamenta direktore

e-pasts: baiba.rukere@iub.gov.lv

tālrunis: +371 28335112

* projekta kopējais finansējums tiek ieskaitīts ERAF 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā

** 5.2. punktā norādītie lietotāji netiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji"

Lietotie saīsinājumi:

IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

MK - Ministru kabinets

IUB - Iepirkumu uzraudzības birojs

PVS - Publikāciju vadības sistēma

IEP - Iepirkumu elektroniskā platforma

EIS - Elektronisko iepirkumu sistēma


1 Projekta laikā vai 2 gadus pēc projekta noslēguma, ja attiecināms.

2 Iekļaujot norādi pakalpojumam, procesam vai produktam, kas izstrādāts - izveidots/pilnveidots un reģistrēts Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS).

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Atbildīgā iestāde: Finanšu ministrija Veids: rīkojums Numurs: 130Pieņemts: 17.03.2026.Stājas spēkā: 17.03.2026.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 55, 19.03.2026. OP numurs: 2026/55.12
Saistītie dokumenti
  • Protokols
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Politikas plānošanas dokumenti
  • Citi saistītie dokumenti
367137
17.03.2026
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Piekļūstamība
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"