Ministru kabineta rīkojums Nr. 41
Rīgā 2026. gada 3. februārī (prot. Nr. 5 8.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2024.
gada 4. jūnija rīkojumā Nr. 439 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas
projekta "Vienotā kontaktu centra platformas (112) un
Elektronisko notikumu žurnālu valsts un pašvaldību līmenī
integrācija" pases un centralizētās funkcijas vai koplietošanas
pakalpojuma attīstības plāna apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija rīkojumā Nr.
439 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Vienotā kontaktu
centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu valsts
un pašvaldību līmenī integrācija" pases un centralizētās
funkcijas vai koplietošanas pakalpojuma attīstības plāna
apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 109. nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Vienotā
kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko notikumu žurnālu
valsts un pašvaldību līmenī integrācija" (turpmāk - projekts)
pasi (1. pielikums) un divus centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojuma attīstības plānus (2. un 3. pielikums)
un noteikt, ka par plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu,
rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu atbilstoši Ministru
kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju
virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - Ministru
kabineta noteikumi Nr. 435) 28. punktam ir atbildīgs finansējuma
saņēmējs."
2. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Apstiprināt projekta izmaksas 4 861 810 euro apmērā,
tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma finansējumu 4 095 713 euro apmērā un valsts
budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai
ne vairāk kā 766 097 euro apmērā."
3. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
"5. Noteikt, ka pēc projekta pabeigšanas projekta rezultātu
uzturēšanas izmaksas nepārsniedz 664 463 euro gadā.
Iekšlietu ministrijai (Iekšlietu ministrijas Informācijas
centram) izmaksu segšanai nepieciešamo finansējumu pieprasīt
saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumiem
Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un
katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā
izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam
termiņam"."
4. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā
(1. pielikums).
5. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā
(2. pielikums).
6. Papildināt ar 3. pielikumu (3.
pielikums).
Ministru prezidentes pienākumu
izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Iekšlietu ministrs R.
Kozlovskis
Iekšlietu ministrijas iesniegtajā
redakcijā
1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
rīkojumam Nr. 41
"1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
rīkojumam Nr. 439
2.1.2.1.i. investīcijas projekta
"Vienotā kontaktu centra platformas (112) un Elektronisko
notikumu žurnālu valsts un pašvaldību līmenī integrācija"
pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs,
kas īsteno projektu (institūcija) |
Iekšlietu ministrijas
Informācijas centrs (turpmāk - Centrs) |
| 1.2. Projekta īstenošanas
partneri |
Valsts policija
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Valstspilsētu un novadu pašvaldības - Liepājas
valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība,
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde "Jelgavas
digitālais centrs", Valmieras novada pašvaldība,
Kuldīgas novada pašvaldība
|
2. Saistīto projektu
programma
| 2.1. Programmas
nosaukums |
Pašvaldību koplietošanas
platformu programma |
| 2.2. Saistība ar citiem
projektiem |
1) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā
atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu
atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes
un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma
"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu
izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un
attīstība" ietvaros projekts "Vienota kontaktu
centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un
publisko pakalpojumu piegādei";
2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā
transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" investīcijas 2.1.2.2.i. "Latvijas
nacionālais federētais mākonis" ietvaros projekts
"Iekšlietu ministrijas Informācijas centra
mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa
ietvaros".
Finansējuma saņēmējs apliecina, ka nepastāv dubultā
finansējuma risks ar plānotajiem un īstenotajiem
projektiem.
|
3. Projekta mērķis un galvenie
ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un
galvenais saturs |
Projekta mērķis ir attīstīt Vienotā notikumu reģistra
(turpmāk - VNR) koplietošanas platformu un papildināt esošo
Vienotās kontaktu centra platformas (turpmāk - VKCP), tajā
skaitā 112 publiskās lietotnes, funkcionalitāti.
Projekta ietvaros tiks veikta valstspilsētu un novadu
pašvaldību policijas iestāžu notikumu žurnālu integrācija
ar VNR, nododot ziņas par notikumiem servisu veidā vai
ievadot notikumus VNR.
Paredzēta VNR iekļaušana jaunajā E-lietas tehnoloģiskajā
platformā un integrācija ar citiem E-lietas tehnoloģiskās
platformas risinājumiem, lai nodrošinātu informācijas
apmaiņu. VNR moduļos uzkrātie dati un informācija tiks
izmantota saistītajās informācijas sistēmās, tai skaitā
KRASS, APAS utt. (piemēram, dati par izņemtajām mantām,
dokumentiem, transportlīdzekļiem), analītiskām vajadzībām,
valsts līmeņa statistikas pilnveidošanai, notikumu
likumsakarību meklēšanai un noteikšanai, VNR integrācijai
ar Vienotā kontaktu centra platformu (112) (turpmāk -
VKCP).
Risinājums veicinās pārvaldības procesu uzlabošanu un
nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību
iestādēm - ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt
vienotu pieeju informācijai, kas savukārt kopumā ļaus
samazināt izmeklēšanai nepieciešamās informācijas
apkopošanas termiņus un izdevumus, jo dati būs pieejami
vienuviet. Platforma ļaus pašvaldībām piekļūt valsts
iestāžu datiem un otrādi. Tas ir īpaši noderīgi, piemēram,
kriminālprocesos vai administratīvā pārkāpuma procesos, kad
nepieciešama informācija par personām, mantām vai
dokumentiem.
VKCP paredzēts pilnveidot esošo funkcionalitāti un
izstrādāt jaunu, tai skaitā:
• optimizēt Vienotās elektroniskās kartiņas (VEK)
apstrādi, tādejādi paaugstinot 112 ienākošo zvanu apstrādes
kvalitāti un optimālu lēmumu pieņemšanu sarežģītos VEK
apstrādes gadījumos, kad nepieciešams ātri noteikt
optimālos notikuma risināšanā iesaistāmos operatīvos
dienestus, izpildītāju skaitu un aprīkojumu;
• izveidot resursu vadības bloku "Ierindas
ziņas", kur reāllaikā iespējams apkopot informāciju
par VUGD iesaistītajiem un pieejamiem resursiem notikuma
seku likvidēšanai (tai skaitā ilgtermiņa notikumos) un
apzināt pieejamos resursus iespējama apdraudējuma
gadījumā;
• veikt VKCP risinājuma papildinājumu - ar biznesa
analītikas/ inteliģences rīku saistītas komponentes
izstrādi, kas nodrošinās automātiskas analītikas un
statistikas atskaites, paplašinot un uzlabojot VKCP Resursu
pārvaldības funkcionalitāti, kā arī nodrošinot operatīvo
dienestu vadībai aktuālu informāciju mērķtiecīgai uz datiem
balstītai lēmumu pieņemšanai;
• veikt VEK un operatīvo dienestu resursu vizualizēšanas
pilnveidojumus VKCP Integrētās ģeogrāfiskās informācijas
sistēmā (IĢIS), kas nodrošinās precīzāku sadarbību starp
dažādu operatīvo dienestu ekipāžām mērķtiecīgai un
maksimāli efektīvai palīdzības sniegšanai;
• papildināt funkcionalitātes 112 mājas lapā un 112
mobilajās lietotnēs (Android un iOS), nodrošinot
iedzīvotāju apziņošanu par potenciālo apdraudējumu,
palielinot saziņas iespēju ar 112 kontaktu centru
paaugstināšana iedzīvotājiem ar dzirdes/ runas
traucējumiem, nodrošinot iedzīvotājiem informācijas
pieejamību par pašvaldības teritorijā izvietotajām
patvertnēm.
|
| 3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) |
Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumi Nr. 190
"Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un
policijas reaģēšanas laiku" (turpmāk - Ministru
kabineta noteikumi Nr. 190) nosaka:
• kārtību, kādā Valsts policija reģistrē iesniegumus un
informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem
likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu vai
sabiedrības drošību, un par tajos iesaistītajām personām,
iekļaujamo ziņu apjomu un glabāšanas termiņus;
• kārtību, kādā pašvaldības policija un ostas policija
reģistrē iesniegumus un informāciju par iespējamiem
likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai
sabiedrības drošību, iekļaujamo ziņu apjomu un glabāšanas
termiņus;
• Valsts policijas reaģēšanas laiku, ja ir saņemta
informācija par noziedzīgiem nodarījumiem, citiem
likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai
sabiedrības drošību;
• ka policijas darbinieki, pašvaldības policijas
darbinieki un ostas policijas darbinieki nodrošina ziņu
iekļaušanu un papildināšanu reģistrā tiešsaistes datu
pārraides režīmā.
Likuma "Par policiju" pārejas noteikumu 13.
punkts nosaka, ka:
• pašvaldības policija un ostas policija iesniegumus un
informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem,
kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, sāk reģistrēt
vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk kā 2025. gada 1.
janvārī.
Valsts policijas un valstspilsētu un novadu pašvaldību
policijas iestāžu sadarbība informācijas aprites jomā
nodrošina institūciju koordinētu rīcību un resursu
ekonomiju.
VNR pilnveidots un attīstīts, lai visām valstspilsētu un
novadu pašvaldību policijas iestādēm nodrošinātu iespēju
informāciju par notikumiem reģistrēt atbilstoši Ministru
kabineta noteikumiem Nr. 190 un likumam "Par
policiju". Primāri tiks nodrošināta nepieciešamā
integrācija ar esošajiem valstspilsētu un novadu pašvaldību
policijas iestāžu elektronisko notikumu žurnāliem.
Pašvaldībām, kurām līdz šim nav sava notikumu uzskaites
elektroniskā reģistra, tiks nodrošināta iespēja datus par
notikumiem ievadīt VNR.
Projekta ietvaros tiks veikta VNR koplietošanas
platformas pilnveide, kā arī nodrošināta integrācija ar
VKCP operatīvo dienestu darba atbalstam.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota valsts
mērogā vienota notikumu datubāze, nodrošinot inovatīvu,
stabilu un drošu risinājumu, kas uzlabos informācijas
apmaiņu un datu pārvaldību, sadarbības efektivitāti,
atvieglos datu analītikas procesus, nodrošinās efektīvu
sadarbību un resursu izmantošanu.
Projekta ietvaros tiks veikta operatīvo dienestu resursu
uzskaites pilnveidošana, atskaišu un analītikas komponentes
izveide, kas nodrošinās uz datiem balstītu lēmumu
pieņemšanu - uzlabos drošības pasākumu plānošanu un
īstenošanu, operatīvo reaģēšanu, un materiāltehniskā
nodrošinājuma resursu pārvaldīšanu.
Projekta īstenošanas gaitā tiks uzlabota arī VUGD
īstenoto pasākumu kvalitāte ārkārtas gadījumu saziņas jomā
saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu, kas nosaka VUGD
pienākumu nodrošināt ārkārtas palīdzības izsaukuma numura
112 darbību, tai skaitā ārkārtas gadījumu saziņu un
ārkārtas zvanu saņemšanu.
Projekta īstenošanas laikā, ja tiks identificēta
nepieciešamība un ievērojot projekta īstenošanas termiņu,
var tikt pieaicinātas arī citas ieinteresētās
tiesībaizsardzības iestādes, to eksperti.
|
| 3.3. Projekta
ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai
verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 |
Vērtība |
Sasniegšanas
laiks (gads) |
|
VNR koplietošanas platformas izmantošana pašvaldības
institūcijās.
Platforma ļaus pašvaldībām piekļūt valsts iestāžu datiem
un otrādi. Tas ir īpaši noderīgi, piemēram,
kriminālprocesos vai administratīvā pārkāpuma procesos, kad
nepieciešama informācija par personām, mantām vai
dokumentiem
|
Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādes, kas
nodrošina datu ievadi VNR
Esošā vērtība: 12
|
Vismaz 24 |
2026. gada I
cet. |
|
Izveidota centralizēta notikumu datubāze, kas veicinās
notikumu analīzi, sadarbības efektivitāti, resursu
plānošanu.
Risinājums veicinās pārvaldības procesu uzlabošanu un
nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību
iestādēm - ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt
vienotu pieeju informācijai, kas savukārt kopumā ļaus
samazināt izmeklēšanai nepieciešamās informācijas
apkopošanas termiņus un izdevumus, jo dati būs pieejami
vienuviet
|
Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu
reģistrēto notikumu skaits VNR
Esošā vērtība: 13 150 (gadā)
|
170 000
(gadā) |
2026. gada I
cet. |
| Pilnveidota informācijas apmaiņa
starp operatīvajiem dienestiem un tiem ir pieejama reāllaika
operatīvo dienestu resursu pārvaldība un vizualizēšana,
nodrošinot precīzāku sadarbību starp dažādu operatīvo
dienestu ekipāžām, mērķtiecīgai un maksimāli efektīvai
palīdzības sniegšanai |
Ieviesta reāllaika resursu
pārvaldības funkcionalitāte "Ierindas ziņas"
(sākotnējā vērtība 0) |
1 |
2026. gada I
cet. |
| Resursu pārvaldības
funkcionalitātes papildinājumi VEK, nodrošinot operatīvos
dienestus ar aktuālu informāciju mērķtiecīgai uz datiem
balstītai lēmumu pieņemšanai |
Automātiski ģenerētas analītikas
atskaites (sākotnējā vērtība 0) |
10 |
2026. gada I
cet. |
4. Nepieciešamā finansējuma
apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu
sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda
plāna finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks
pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja
plānots to pieprasīt4 |
| 4 095 713, 00 EUR
(bez PVN) |
766 097 |
(netiks pieprasīts) |
|
|
|
|
|
| Projekta
ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu
raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs
(indikatīvi) |
Maksimālais
apmērs5 |
Darbības
iznākums |
| VNR pilnveide, kas ietvers
VKCP un Elektronisko notikumu žurnālu (ENŽ) valsts un
pašvaldību līmenī integrāciju |
2 248 329 |
N/A |
1. Ieviesta VNR lietojumprogramma IeM E-lietas
tehnoloģiskajā platformā
2. Nodrošināta integrācija un VNR izmantošana vismaz 24
valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēs
3. Nodrošināta integrācija ar VKCP
|
| Vienotās kontaktu centra
platformas (VKCP), tajā skaitā 112 publiskās lietotnes,
esošās funkcionalitātes papildināšana un papildus
funkcionalitātes izstrāde |
1 399 752 |
N/A |
1. Paaugstināta 112 ienākošo zvanu apstrādes kvalitāte
2. Paplašināta operatīvo dienestu resursu
ievades/uzskaites funkcionalitāte
3. Pilnveidota VKCP Integrētās ģeogrāfiskās informācijas
sistēma (IĢIS)
|
| Projekta administrēšanas
izmaksas (projekta ieviešanas personāla izmaksas) |
447 632 |
N/A |
Īstenots projekts |
5. Projekta ieguldījums reformu
un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes
procesu IKT risinājumi
| Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts6 |
Valsts mākonī
(jā/nē) |
Termiņš IKT risinājumu
attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) |
Termiņš ieviešanai produkcijā
(gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji
(skaits) |
| 1. |
Vienotā notikumu reģistra
koplietošanas platforma |
Tiek pilnveidots VNR
integrācijai ar valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas
iestāžu notikumu žurnāliem, kā arī VKCP, lai nodrošinātu
notikumu uzskaites datu un informācijas apmaiņu, paaugstinot
iekšlietu nozares sadarbības efektivitāti un nodrošinot
notikumu analīzi, resursu efektīvāku plānošanu |
Jā |
2024. gada III cet. |
2026. gada I cet. |
Valsts un pašvaldības institūcijas
Kopā 34
|
| 2. |
Vienotā kontaktu centra
platforma |
Tiek pilnveidota Vienotās
kontaktu centra platformas (VKCP), tajā skaitā 112 publiskās
lietotnes, esošā funkcionalitātes un izstrādāta papildus
funkcionalitāte |
Jā |
2025.gada III cet. |
2026. gada I cet. |
Valsts iestādes
(3)
Iedzīvotāji
(1 875 316 )
|
5.2. Centralizētās funkcijas
vai koplietošanas pakalpojumi
| Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu
grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu
lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par
attīstības plānu8 |
Termiņš ieviešanai (gads,
ceturksnis) |
| 1. |
Vienotā notikumu reģistra
koplietošanas platforma informācijas par notikumiem apmaiņai
un datu pārvaldībai |
Valstspilsētu un novadu
pašvaldību policijas iestādes, Valsts policija, Ostas
policija |
Attīstības plāns tiek saskaņots
kopā ar projekta pasi |
2026. gada I cet. |
| 2. |
Vienotās kontaktu centra
platformas lietotnes, t.sk. 112 un resursu pārvaldības
koplietošanas pakalpojums |
Valsts policija,
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
valsts drošības iestādes un citas tiesībaizsardzības
iestādes
|
Attīstības plāns tiek saskaņots
kopā ar projekta pasi |
2026. gada I cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
| Skaits |
Saturu raksturojošs
nosaukums |
Termiņš piekļuves
nodrošināšanai (gads, ceturksnis) |
| 1. |
Datu kopa "Reģistrā uzkrāto
notikumu skaits" |
2026. gada I cet. |
| 2. |
Datu kopa "Valsts
policijas, valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas un
ostas policijas iestādēs reģistrētie notikumi, kuri apdraud
personu vai sabiedrības drošību, un to izskatīšanas
rezultāti" |
2026. gada I cet. |
6. Projekta pārvaldības un
īstenošanas kapacitāte9
|
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošana un
uzraudzība notiks saskaņā ar Ministru kabineta
2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621
"Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība",
Iekšlietu ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuros
noteiktas atbildīgo institūciju īstenošanas un uzraudzības
funkcijas, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada
14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi".
Projekta īstenošanas un uzraudzības pasākumu veikšanai
tiks piesaistīti IeM IC, Valsts policijas un IeM pārstāvji,
nodrošinot projekta organizācijas formu, kurā ietilps:
- projekta uzraudzības padome (turpmāk - PUP);
- divi projekta vadītāji (VNR un VKCP aktivitātei);
- divas projekta īstenošanas komandas (VNR un VKCP
aktivitātei).
PUP galvenie uzdevumi:
- nodrošināt regulāru projekta mērķu un rezultātu
sasniegšanas uzraudzību;
- veikt projekta risku pārvaldību;
- izvērtēt ārējo faktoru ietekmē radušos izmaiņu
nepieciešamību projektā;
- nodrošināt projekta finanšu izpildes uzraudzību;
- risināt citus ar projekta īstenošanu saistītus
jautājumus.
Projekta vadība un administrēšana tiks nodrošināta divās
projekta komandās - t.s. VNR aktivitātei un VKCP
aktivitātei.
Projekta vadībai un administrēšanai nodrošināšanai tiks
piesaistīti šādi darbinieki:
• divi projekta vadītāji (divas pilnas slodzes)
(pienākumi - projekta vadības un īstenošanas procesu
nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība,
projekta darbību un finanšu plūsmas plānošana, projekta
pārskatu un maksājumu pieprasījumu sagatavošana, dalība
projekta informatīvo un publicitātes pasākumu
nodrošināšanā);
• viens projekta grāmatvedis (nepilna slodze)
(pienākumi - atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites
nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu
saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšana,
sistematizācija, maksājumu veikšana, nepieciešamo finanšu
pārskatu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos,
finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta
vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā);
• viens projekta iepirkumu speciālists (nepilna
slodze)
(pienākumi - projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības
nodrošināšana un juridiskais atbalsts);
• tehniskie eksperti
(pienākumi - tehnisko un funkcionālo prasību definēšana,
orientējoties uz pareizāko risinājumu no lietotāju
skatpunkta, risinājuma testēšana, ieviešana u. c.).
Projekta īstenošanā tiek iesaistīti Valsts policijas,
VUGD un pašvaldības pārstāvji kā sadarbības partneri.
Papildus tam katrā no projekta pasākumiem tiks
paredzētas atsevišķas pasākumu ieviešanas grupas.
Visiem projekta administrēšanas personāla pārstāvjiem
piemīt amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās sadarbības,
komunikācijas, plānošanas, kontroles un analītiķa prasmes,
kā arī ir vismaz divu gadu pieredze ar konkrētajiem
projekta uzdevumiem saistītā jomā. Personāla kvalifikācija
un pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu projekta
īstenošanu
|
7. Izmaksu/ieguvumu analīze,
tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
|
Projekta īstenošanas rezultātā:
1. Tiks veikta lietotāju saskarnes pārbūvēšana un
optimizācija, ņemot vērā iepriekšējo lietotāju pieredzi.
Tas paātrinās informācijas ievadi un apstrādi.
2. Tiks veikta valstspilsētu un novadu pašvaldību
policijas iestāžu integrēšana vienotajā noziedzīgo
nodarījumu, likumpārkāpumu un citu notikumu reģistrēšanas
un uzskaites sistēmā. Darba procesu digitalizācijas un
automatizācijas rezultātā tiks uzlabota izmeklēšanas
procesa efektivitāte un resursu atslogošana.
3. Tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem
būs iespēja operatīvi iegūt visu informāciju par katru
reģistrēto notikumu, veicinot šo iestāžu sadarbību konkrēta
notikuma ietvaros un palielinot sadarbības
efektivitāti.
4. Valsts drošības, tiesībaizsardzības iestādēm un
glābšanas dienestiem būs iespēja iegūt pārskatu par visiem
notikumiem, veicinot noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un
atklāšanu.
5. Būs iespēja veikt statistisko datu analīzi,
izvērtējot veikto pasākumu rezultativitāti, un prognozēt
turpmāko attīstību.
6. Iedzīvotājiem būs iespēja iegūt statistiska rakstura
informāciju par situāciju dažādos reģionos.
Projekts tiks īstenots esošo darba resursu ietvaros, uz
projekta laiku piesaistot papildu īstenošanas
personālu.
Projekta investīcijas veido 4 095 713, 00 EUR (bez PVN),
valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai
nepārsniedz 766 097,00 EUR. Sākot ar 2026. gada 1.
jūniju, plānotas indikatīvās uzturēšanas izmaksas 664 463
EUR apmērā katru gadu.
Ekonomiskās analīzes veikšanai izmantoti Valsts
policijas 2023. gada pārskatā pieejamie dati un ekspertu
pieņēmumi par ieguvumiem un to efektivitāti. Lai novērtētu
ieguvumu apmērus, izmantoti Oficiālās statistikas portālā
pieejamie dati par strādājošo mēneša vidējo darba samaksu
valsts struktūrās.
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa valsts struktūrās
2023. gadā bija 1833 EUR (bruto).
Stundas algas likme = mēneša vidējā darba
samaksa/vidējais darba stundu skaits mēnesī (2023. gadā tās
ir 173,33 h) = 10,58 EUR + sociālā nodokļa darba devēja
daļa 2,49 EUR = 13,07 EUR
Projekta ekonomiskā analīze veikta par 10 gadu periodu.
Ekonomiskās analīzes mērķis ir novērtēt projekta pievienoto
vērtību pret tā investīciju apmēriem.
Pēc projekta iesniedzēja iecerēm projekta rezultātā tiek
plānoti šādi sociālekonomiskie ieguvumi valsts un
pašvaldību institūcijām, kuras izmantos projekta ietvaros
izveidotos IKT risinājumus:
1. Koplietojamas VNR platformas izmantošana un
paplašināšana, palielinot tās izmantošanas efektivitāti
kopumā, uzlabos valsts funkciju izpildi un sabiedrībai
sniegto pakalpojumu efektivitāti. Tiks izveidota
centralizēta datubāze, kas nākotnē var tikt izmantota datu
analītikai, resursu efektīvākai plānošanai, valsts līmeņa
statistikas pilnveidošanai, notikumu likumsakarību
meklēšanai un noteikšanai.
Būtisks ir administratīvā sloga un laika samazinājums
darbiniekiem, apkopojot izmeklēšanas darba materiālus.
Samazināsies patērētais laiks, kuru Valsts policijas
darbinieki patērē izmeklēšanas darba materiālu savākšanai,
informācijas pieprasīšanai no valstspilsētu un novadu
pašvaldību policijas iestādēm. VNR platforma nodrošinās, ka
visi dati būs vienkopus un tiks glabāti strukturētā
veidā.
Tiek sagaidīts, ka Valsts policijas darbiniekiem būs
iespējams ietaupīt līdz pat 21 067 stundām gadā no laika,
kas patērēts informācijas un materiālu apkopošanai,
ziņojumu sagatavošanai sociālajiem dienestiem, reģistrēto
notikumu apstrādei, paziņojumu sagatavošanai un nosūtīšanai
valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestādēm un
citas informācijas apmaiņas nodrošināšanai, radot ieguvumu
aptuveni 275 345,69 EUR apmērā gadā un kopā vismaz
2 753 456,90 EUR apmērā 10 gadu periodā. Aprēķini
veikti tikai par notikumiem, kas reģistrēti ģimenes
vardarbības jomā.
Ievērojams ieguvums informācijas apkopošanas
atvieglošanas un pilnīguma ziņā ir gaidāms arī citās Valsts
policijas un valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas
iestāžu kompetences jomās. Piemēram, informācijas apmaiņa
par situācijām skolu apkaimēs, kur datu analīze un
prevencijas pasākumi būs lietderīgi tādās jomās kā bērnu
drošība un nepilngadīgo noziedzība.
2. VKCP ietvaros 2024. gada I ceturksnī Valsts policija
novirzīja pašvaldību policijas iestādēm izpildei 11 189
Vienotās elektroniskās kartītes (VEK)/izsaukumus, kas veido
aptuveni 44 756 notikumus gadā, ko valstspilsētu un novadu
pašvaldību policijas iestādes ievada notikumu žurnālos. VNR
platformas ieviešanas gadījumā valstspilsētu un novadu
pašvaldību policijas iestāžu notikumu žurnālos netiks
atkārtoti ievadīti notikumi, kuri no Valsts policijas tiks
novirzīti izskatīšanai valstspilsētu un novadu pašvaldību
policijas iestādēm, - tas ļaus ietaupīt vidēji 7 minūtes uz
katra notikuma apstrādi jeb 5222 stundas gadā, radot
ieguvumu aptuveni 68 251,54 EUR gadā un kopā vismaz
682 515,40 EUR 10 gadu periodā.
3. Pilnveidojot un optimizējot VNR lietotāju saskarni,
tiek sagaidīts, ka Valsts policijas un valstspilsētu un
novadu pašvaldību policijas iestāžu darbiniekiem, kuri
izmantos VNR, tiks ietaupīts laiks notikumu datu ievadei un
apstrādei vismaz par 2 minūtēm uz katru notikumu. Tā kā
pašlaik Valsts policija ievada 285 000 notikumus gadā, tas
ļaus ietaupīt vismaz 9500 stundas gadā, radot ieguvumu
aptuveni 124 165 EUR gadā un kopā vismaz 1 241 650 EUR
10 gadu periodā.
4. IeM IC aktivitātes ietvaros pilnveidos VNR
programmatūru, pielietojot mikroservisu arhitektūras
principus tā, lai VNR būtu integrējams esošajā E-lietas
platformā, vienlaikus nodrošinot VNR izmitināšanu modernā
mērogojamā skaitļošanas infrastruktūrā. Šādā veidā VNR
funkcionālais bloks neizmantos līdzšinējo fiziski un morāli
novecojušo Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas
tehnoloģisko platformu, kas balstīta uz Oracle tehnoloģijām
- DBVS, Oracle Forms un Oracle lietojumu serveriem,
vienlaikus samazinot arī Oracle produktu
licencēšanas/uzturēšanas izmaksas. Pārejot uz modernām
tehnoloģijām, optimizējot sistēmas un nodrošinot vienotu
tehnoloģisko platformu, IeM IC uzturēšanas izmaksas
samazināsies par aptuveni 30 % gadā, kas veido vismaz 80
000 EUR gadā un kopā vismaz 800 000 EUR 10 gadu
periodā.
5. Valstspilsētu un novadu pašvaldību policijas iestāžu
un citu institūciju integrēšana vienotajā uzskaites un
analīzes sistēmā veicinās izmeklēšanas procesa
efektivitātes uzlabošanu un resursu atslogošanu, kā arī
valsts spējas preventīvi reaģēt un palīdzēt personām
kritiskās dzīves situācijās. Prognozēts, ka gada ietvaros
tas ļaus novērst noziedzīgus nodarījumus un saglabāt vismaz
viena iedzīvotāja dzīvībai ekvivalentu vērtību. Pēc
teorētiskiem aprēķiniem viena miruša cilvēka dzīvības
vērtība svārstās no 400 000 līdz 2 500 000 EUR. Pret
vardarbību aizsargājamo personu vidējais vecums ir 47 gadi.
Pieņemot, ka darbspējas vecums Latvijā ir 15-63 gadi un
attiecinot IKP uz vienu nodarbināto (iekšzemes kopprodukts
uz vienu nodarbināto 2023. gadā bija 45 927 EUR),
statistiskā dzīvības vērtība ir vismaz 45 927 x 16 = 734
832 EUR, 10 gadu periodā veidojot kopsummu vismaz 7 348 320
EUR apmērā.
Ieguvumi sabiedrībai un institūcijām, kas rodas,
izveidojot VNR platformu:
• efektīvāka policijas reaģēšana - integrējot notikumu
reģistrus, policija var efektīvāk reaģēt uz incidentiem un
nodrošināt sabiedrības drošību;
• izmeklēšanas un operatīvā darba uzlabošana -
centralizēta informācijas bāze ļauj izmeklētājiem piekļūt
visiem nepieciešamajiem datiem, palīdzot uzlabot
izmeklēšanas procesu un operatīvo darbu;
• efektīvāka resursu izmantošana - netiek veikta datu
dublēšana un lieka informācijas apstrāde. Tas ļauj
efektīvāk izmantot cilvēkresursus un budžetu;
• vienkāršāki procesi - viens centrālais punkts, kurā
apkopotā informācija padara procesus vienkāršākus un
saprotamākus gan valsts, gan pašvaldību līmenī;
• palielināta vispārējā prevencijas efektivitāte -
labāka datu pieejamība un sadarbība ļauj uzlabot
preventīvos pasākumus un samazināt noziedzības līmeni;
• atvērtāka un proaktīvāka komunikācija.
|
8. Cita būtiska informācija
|
Projekta aktivitāšu īstenošanas gaitā pastāv iespējami
riski, kuri varētu negatīvi ietekmēt sasniedzamos
rezultātus:
- izmaiņas projekta vadībā;
- iepirkuma procedūras neveiksmīga īstenošana, tās
noslēgšanās bez rezultāta, nepieciešamība atkārtoti uzsākt
iepirkuma procedūru, aizkavējot projekta īstenošanu;
- būtisks izmaksu sadārdzinājums IT risinājumu
izstrādei.
Nākotnē būs nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos,
lai nodrošinātu sistēmas pilnvērtīgu izmantošanu. Normatīvo
aktu saskaņošanas process varētu būt ilgstošs un sarežģīts,
un tas rada papildu risku.
Atbalsts projekta īstenošanā IeM IC un pašvaldībām tiks
sniegts tām valsts deleģēto funkciju ietvaros šo funkciju
veikšanai. Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks
sniegts, tai skaitā Valsts policijai
|
|
Piezīmes.
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz
divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta
īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.
mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu
būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to
izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks -
2026. gads.
3 PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no
Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu
īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.
Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu
kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot
grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto
pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368 "Informācijas
sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības
aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" 2.
pielikuma "Attīstības aktivitātes apraksts" 3.
punktā.
7 Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 4.
jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas sistēmu un
to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un
likvidēšanas uzraudzības kārtība" saņemtā VARAM
saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks
saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par
projekta pasi, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī
finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas
nosacījumiem."
Iekšlietu ministrijas iesniegtajā
redakcijā
2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
rīkojumam Nr. 41
"2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
rīkojumam Nr. 439
Centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai
koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)
|
Vienotā notikumu reģistra koplietošanas platforma
informācijas par notikumiem apmaiņai un datu
pārvaldībai
Vienotajā notikumu reģistrā (turpmāk - VNR) tiek uzkrāta
informācija par iesniegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem un
citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud
personu vai sabiedrības drošību, un par tajos iesaistītajām
personām. VNR pilnveide un attīstība tiek veikta, lai visām
pašvaldības policijas iestādēm nodrošinātu vienveidīgu
informācijas par notikumiem reģistrēšanu atbilstoši
Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumiem Nr.
190 "Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un
policijas reaģēšanas laiku" un likumam "Par
policiju", kā arī nodrošinātu reģistrētās informācijas
apriti starp pašvaldību iestādēm, Valsts policiju, citām
tiesībaizsardzības iestādēm un glābšanas dienestiem. Tiks
nodrošināta integrācija ar esošajiem pašvaldības policijas
elektronisko notikumu žurnāliem un Vienotā kontaktu centra
platformu (112) operatīvo dienestu darba atbalstam.
Pašvaldībām, kurās līdz šim nav sava notikumu uzskaites
elektroniskā reģistra, tiks nodrošināta iespēja datus par
notikumiem ievadīt VNR.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidota valsts
mērogā vienota notikumu datubāze, nodrošinot inovatīvu,
stabilu un drošu risinājumu, kas uzlabos informācijas
apmaiņu un datu pārvaldību, sadarbības efektivitāti,
atvieglos datu analītikas procesus, nodrošinās efektīvu
sadarbību un resursu izmantošanu.
Risinājums veicinās pārvaldes procesu uzlabošanu un
nodrošinās efektīvu datu apmaiņu starp valsts un pašvaldību
iestādēm - ļaus centralizēti apstrādāt datus un nodrošināt
vienotu pieeju informācijai. Platforma ļaus pašvaldībām
piekļūt valsts iestāžu datiem un otrādi. Tas ir īpaši
noderīgi, piemēram, kriminālprocesos vai administratīvā
pārkāpuma procesos, kad nepieciešama informācija par
personām, mantām vai dokumentiem
|
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Iekšlietu ministrijas Informācijas
centrs |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma
līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
|
Pakalpojuma nodrošināšanai IeM IC veic tā pārziņā esošo
sistēmu izmitināšanu datu centros un uzturēšanu, nodrošina
to darbības nepārtrauktību, uzrauga, analizē un novērtē tā
pārziņā esošo IKT tehnisko risinājumu un infrastruktūras
stāvokli, pārvalda lietotājus, sniedz konsultācijas,
metodisko un praktisko palīdzību informācijas sistēmu
lietotājiem darbā ar IeM IC pārziņā esošajām informācijas
sistēmām, kā arī īsteno izmaiņu pieprasījumus sistēmas
pielāgošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
VNR plānots kā daļa no IeM IC uzturētās E-lietas
tehnoloģiskās platformas, kuras arhitektūra ir mērogojama
un izmitināta divos datu centros, paredzot darbības režīmu
24/7 un minimizējot plānotās dīkstāves. Visi VNR pieejamie
pakalpojumi un funkcionalitāte nekavējoties ir pieejami
tiešsaistē.
IeM IC nodrošinās VNR koplietošanas platformas
pieejamību, slēdzot ar pakalpojuma saņēmējiem sadarbības
līgumus par informācijas sistēmu lietošanu tiešsaistes
režīmā, kuros tiks atrunāti pakalpojuma sniegšanas
nosacījumi un pieejamība.
Ieguvumi:
• VNR nodrošinās informācijas reģistrēšanu
elektroniskajā vidē, datu apmaiņu ar reģistriem, lietu
izsekojamību;
• uzlabota sistēmas ātrdarbība un pilnveidotas lietotāja
saskarnes, ņemot vērā iepriekšējo lietotāju pieredzi;
• nodrošināta augstāka drošība, iekļaujot VNR kopējā IeM
IC E-lietas tehnoloģiskajā platformā;
• nodrošināta koplietošanas komponenšu funkcionalitātes
pieejamība IeM IC E-lietas tehnoloģiskajā platformā;
• pieejama informācija par lietotājiem un to
darbībām
|
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Pašvaldības policija, Valsts policija, ostas
policija. |
5. Pakalpojuma sniegšanu
nodrošinošais IKT risinājums
| VNR tiks izmitināts IeM IC pārziņā esošajos
koplietošanas datu centros, kas balstīti uz x86 arhitektūras
skaitļošanas aparatūru, pilnībā virtualizēti, izmantojot
kompānijas WMware ražoto programmatūru. VNR paredzēts
kā WEB bāzēts lietojumu kopums vienotā E-lietas
tehnoloģiskajā platformā, kas ir konteinerizēta, kurā jau
šobrīd darbojas vairākas informācijas sistēmas un
koplietošanas biznesa domēnu moduļi (personu reģistrs,
transportlīdzekļu reģistrs, identitāšu un piekļuves modulis,
auditācijas modulis u. tml.) un kura ir balstīta uz tādiem
atvērtā koda elastīgi mērogojamiem risinājumiem kā, piemēram,
Kubernetes, Docker, PostgreSQL,
MongoDB, Elastic Stack, RabbitMQ u. c.
Izstrādē tiek piemērota DevOps kultūra un automatizēti
CD/CI risinājumi Jenkins, Nexus, Helm,
Git u. c. |
6. Pakalpojuma sniegšanas un
saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas
stratēģija
|
Likuma "Par policiju" pārejas noteikumu 13.
punkts: "Pašvaldības policija un ostas policija
iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem
un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības
drošību, sāk reģistrēt vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk
kā 2025. gada 1. janvārī."
Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumi Nr. 190
"Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un
policijas reaģēšanas laiku".
Institūcijām (pašvaldības policija, Valsts policija,
ostas policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,
Valsts robežsardze, Latvijas Republikas prokuratūra,
Ieslodzījuma vietu pārvalde, valsts drošības iestādes un
citas iestādes) atbilstoši kompetencei un normatīvajiem
aktiem, pamatojoties uz noslēgto sadarbības līgumu, var
tikt piešķirta pieeja koplietošanas platformai
|
7. Pakalpojuma finansēšanas
pieeja
| Pakalpojumu sniegšanas finansēšana paredzēta
centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma
sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks
pieprasīts attiecīgs finansējums projekta īstenošanas
rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši
normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt IeM IC esošo
budžeta līdzekļu ietvaros nebūs iespējams |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai
vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma
apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas
|
Projekta ietvaros tiek būtiski modernizētas/pārbūvētas
esošās sistēmas, kas nodrošina papildu informācijas
uzkrāšanu elektroniskā formā. Tas pēc būtības digitalizē un
optimizē biznesa procesus un vienlaikus uzliek papildu
slodzi gan to uzturēšanā, gan pielāgošanā, tāpēc tieši šā
projekta īstenošanas rezultātā darbinieku skaita
samazinājums neveidojas. Vienlaikus, radot centralizētu
informācijas sistēmu vairāku valsts un pašvaldības iestāžu
tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām, valsts līmenī tiek
centralizēta un elektronizēta notikumu reģistrācijas
atbalsta sistēma, kas tiek izmitināta standartizētos
koplietošanas datu centros. Tādējādi notikumu reģistrācijas
atbalsta sistēma kļūst krietni efektīvāka no darbietilpības
viedokļa salīdzinājumā ar modeli, ja katra institūcija šo
procesu elektronizēšanai veidotu savas atsevišķas
informācijas sistēmas dažādos tehnoloģiskajos izpildījumos
ar dažādu brieduma pakāpi.
Būtiskāko izmaksu pozīciju galvenokārt veidos lietojumu
izstrādes darbu izmaksas. Uzturēšanas fāzē izmaksas tiek
paredzētas izmaiņu pieprasījumu īstenošanai, kā arī
tehnoloģiskajā platformā izmantotās standarta
programmatūras versiju atjaunošanai, lai nodrošinātu augstu
kiberdrošības līmeni.
No 2026. gada 1. jūnija ik gadu nepieciešamais
finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski ir
450 000 euro, kas aprēķināts, ņemot vērā
IeM IC nepieciešamās uzturēšanas un izstrādes izmaksas
informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas
funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas"
|
Iekšlietu ministrijas iesniegtajā
redakcijā
3. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. februāra
rīkojumam Nr. 41
"3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 4. jūnija
rīkojumam Nr. 439
Centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai
koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)
|
Vienotās kontaktu centra platforma vienotai 112 numura
universālā pakalpojuma un piesaistīto resursu pārvaldības
nodrošināšanai
Vienotā kontaktu centra platforma (turpmāk - VKCP) ir
risinājums, kura mērķis ir nodrošināt sabiedrībai sniedzamo
operatīvo dienestu (šī dokumenta kontekstā - Valsts
policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests)
pakalpojumu pieejamību, pakalpojuma sniegšanas savlaicīgumu
un to kvalitāti, kā arī nodrošināt vienota zvanu kontaktu
centra funkcionalitāti valsts publiskās pārvaldes
vajadzībām, tādējādi realizējot Universālā pakalpojuma
Direktīvas noteikto: numurs 112 ir universāls pakalpojums,
kura mērķis ir nodrošināt visu Eiropas valstu iedzīvotājiem
un viesiem vienādas iespējas paziņot par ārkārtas notikumu,
izmantojot numuru 112, garantējot, ka pieteiktais ārkārtas
notikums tiks nodots kompetentajiem dienestiem problēmas
risināšanai, un cietušajiem savlaicīgi tiks sniegta
nepieciešamā palīdzība.
VKCP pilnveide un attīstība tiek veikta, lai
paaugstinātu iedzīvotāju ienākošo ziņojumu apstrādes
efektivitāti, operatīvo dienestu resursu pārvaldību,
sniedzot neatliekamus glābšanas un palīdzības pakalpojumus
iedzīvotājiem un uzlabotu operatīvo dienestu sadarbību, kā
arī nodrošinātu iespēju risinājumu izmantot arī citām
valsts un pašvaldību palīdzības un tiesībaizsardzības
sniegšanā iesaistītājām struktūrām.
Projekta ietvaros tiks veikta operatīvo dienestu resursu
uzskaites pilnveidošana, atskaišu un analītikas komponentes
izveide, kas nodrošinās uz datiem balstītu lēmumu
pieņemšanu - uzlabos drošības pasākumu plānošanu un
īstenošanu, operatīvo reaģēšanu, un materiāltehniskā
nodrošinājuma resursu pārvaldīšanu.
Projekta īstenošanas gaitā tiks uzlabota VUGD īstenotā
politika ārkārtas gadījumu saziņas jomā saskaņā ar
Elektronisko sakaru likumu, kas nosaka VUGD pienākumu
nodrošināt ārkārtas palīdzības izsaukuma numura
112 darbību, tai skaitā ārkārtas gadījumu saziņu un
ārkārtas zvanu saņemšanu.
|
2. Pakalpojuma sniedzējs
| Iekšlietu ministrijas Informācijas
centrs |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma
līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
|
Pakalpojuma nodrošināšanai IeM IC veic tā pārziņā esošo
sistēmu izmitināšanu datu centros un uzturēšanu, nodrošina
to darbības nepārtrauktību, uzrauga, analizē un novērtē tā
pārziņā esošo IKT tehnisko risinājumu un infrastruktūras
stāvokli, pārvalda lietotājus, sniedz konsultācijas,
metodisko un praktisko palīdzību informācijas sistēmu
lietotājiem darbā ar IeM IC pārziņā esošajām informācijas
sistēmām, kā arī īsteno izmaiņu pieprasījumus sistēmas
pielāgošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
VKCP ir izstrādāts kā atsevišķs risinājums un plānotie
papildinājumi būtiski neietekmē izveidoto risinājumu un tā
izmitināšanas nosacījumus. VKCP ir cieši integrēts ar citām
IeM IC uzturētām informācijas sistēmām, t.sk., arī E-lietas
tehnoloģiskās platformas komponentēm. VKCP risinājums ir
mērogojams un izmitināts divos datu centros, paredzot
darbības režīmu 24/7 un minimizējot plānotās dīkstāves.
Visi VKCP pieejamie pakalpojumi un funkcionalitāte
lietotājiem nekavējoties ir pieejami tiešsaistē, kā arī IeM
IC nodrošina lietotāju atbalstu.
|
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
| Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,
Valsts policija |
5. Pakalpojuma sniegšanu
nodrošinošais IKT risinājums
| VKCP izmitināts IeM IC pārziņā esošajos
koplietošanas datu centros, kas balstīti uz x86 arhitektūras
skaitļošanas aparatūru, pilnībā virtualizēti, izmantojot
kompānijas WMware ražoto programmatūru. VKCP - WEB
bāzēts risinājums, kas ir konteinerizēts un kas ir balstīts
uz tādiem atvērtā koda elastīgi mērogojamiem risinājumiem kā,
piemēram, Kubernetes, Docker,
PostgreSQL, MongoDB, Elastic Stack,
RabbitMQ u. c. Izstrādē tiek piemērota DevOps
kultūra un automatizēti CD/CI risinājumi Jenkins,
Nexus, Helm, Git u. c. |
6. Pakalpojuma sniegšanas un
saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas
stratēģija
|
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva
2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām
attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem
(universālā pakalpojuma direktīva).
MK 2010. gada 27. aprīļa noteikumi Nr. 398 "Valsts
ugunsdzēsības un glabāšanas dienesta nolikums" 3.
panta "Dienestam ir šādas funkcijas" 3.1. punkts:
"īstenot valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības,
civilās aizsardzības un vienotā ārkārtas palīdzības
izsaukumu numura "112" darbības jomā";
Ministru kabineta 2012. gada 20. marta noteikumi Nr. 190
"Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un
policijas reaģēšanas laiku".
Likuma "Par policiju" pārejas noteikumu 13.
punkts: "Pašvaldības policija un ostas policija
iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem
un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības
drošību, sāk reģistrēt vienotajā notikumu reģistrā ne vēlāk
kā 2025. gada 1. janvārī."
|
7. Pakalpojuma finansēšanas
pieeja
| Pakalpojumu sniegšanas finansēšana paredzēta
centralizēti no valsts budžeta atbilstoši pakalpojuma
sniedzēja izdevumu programmai. Pēc projekta īstenošanas tiks
pieprasīts attiecīgs finansējums projekta īstenošanas
rezultātā iegādāto risinājumu uzturēšanai atbilstoši
normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu nodrošināt IeM IC esošo
budžeta līdzekļu ietvaros nebūs iespējams |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai
vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma
apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas
|
Projekta ietvaros tiek paplašināta esošās sistēmas
funkcionalitāte, kas nodrošina papildu informācijas
uzkrāšanu elektroniskā formā. Tas optimizē biznesa procesus
un vienlaikus uzliek papildu slodzi gan to uzturēšanā, gan
pielāgošanā, tāpēc šā projekta īstenošanas rezultātā
darbinieku skaita samazinājums neveidojas.
Būtiskāko izmaksu pozīciju galvenokārt veidos lietojumu
izstrādes darbu izmaksas. Uzturēšanas fāzē izmaksas tiek
paredzētas izmaiņu pieprasījumu īstenošanai, kā arī
tehnoloģiskajā platformā izmantotās standarta
programmatūras versiju atjaunošanai, lai nodrošinātu augstu
kiberdrošības līmeni.
No 2026. gada 1. jūnija ik gadu nepieciešamais
finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai provizoriski
pieaugs par 214 463 euro, kas aprēķināts, ņemot
vērā IeM IC nepieciešamās uzturēšanas un izstrādes izmaksas
informācijas sistēmām un platformām, kas pēc savas
funkcionalitātes un apjoma ir līdzīgas"
|
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|