Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi nr. 266

(prot. nr.48, 19.§) Rīgā 1995.gada 29.augustā

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību
dzīvojamo māju privatizāciju
" 58. un 59.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija (tālāk tekstā - "Komisija") ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Komisija ir juridiska persona, tai ir norēķinu konts bankā un zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu.

2. Komisija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta izdotos tiesību aktus un šo nolikumu.

3. Savus uzdevumus Komisija veic sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un iestādēm.

II. Komisijas pienākumi

4. Komisijas pienākumi ir:

4.1. uzraudzīt un kontrolēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības likumību;

4.2. apturēt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju nelikumīgos lēmumus līdz sūdzības izskatīšanai domes (padomes) sēdē;

4.3. iesniegt prasību attiecīgajai pašvaldības domei (padomei) izskatīt un atcelt tai pakļautās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas nelikumīgos lēmumus;

4.4. pēc saskaņošanas ar Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt dzīvojamo māju privatizācijas nodrošināšanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus;

4.5. sniegt bezmaksas konsultācijas fiziskajām personām un maksas konsultācijas juridiskajām personām dzīvojamo māju privatizācijas jautājumos;

4.6. sagatavot Ministru kabineta tiesību aktu projektus par to privatizācijas fonda līdzekļu pārdali, kuri dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā ieskaitīti valsts īpašuma privatizācijas fondā kā nodalīta sastāvdaļa un izmantojami dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai;

4.7. ar rajonos strādājošo Komisijas darbinieku palīdzību uzraudzīt un kontrolēt dzīvojamo māju privatizācijas procesu valstī;

4.8. koordinēt valsts īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu pašvaldībām.

III. Komisijas tiesības

5. Komisijai ir šādas tiesības:

5.1. ierosināt pašvaldību domēm (padomēm) atcelt pilsētu un pagastu dzīvokļu privatizācijas komisijas vai to priekšsēdētājus, ja netiek pildīti vai tiek pārkāpti likumi vai Ministru kabineta tiesību akti;

5.2. izdot metodiskos norādījumus par pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darba organizāciju;

5.3. noteikt termiņus, kādos pašvaldību domēm (padomēm) atcelto (neizveidoto) komisiju vai atcelto priekšsēdētāju vietā jāieceļ (jāizveido) pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas citā sastāvā vai jāieceļ citi priekšsēdētāji;

5.4. pieprasīt un saņemt no pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijām, kā arī no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām informāciju, kas saistīta ar privatizāciju;

5.5. apkopot informāciju par dzīvojamo māju un šajās mājās esošu atsevišķu telpu īpašumattiecību maiņu privatizācijas procesā;

5.6. apmācīt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbiniekus, veicināt viņu kvalifikācijas celšanu;

5.7. piedalīties pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju sēdēs;

5.8. veikt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju lēmumu pārbaudi neatkarīgi no tā, vai par attiecīgajiem lēmumiem ir vai nav saņemti iesniegumi (sūdzības);

5.9. veikt citas likumā vai Ministru kabineta tiesību aktos paredzētās funkcijas.

IV. Komisijas struktūra

6. Pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma Komisiju deviņu locekļu sastāvā (to skaitā priekšsēdētāju un viņa vietnieku) ieceļ Ministru kabinets.

Komisijas priekšsēdētāju konkursa kārtībā nosaka Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par izvēlēto Komisijas priekšsēdētāja kandidatūru un Komisijas sastāvu.

Komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un komisijas loceklis - atbildīgais sekretārs - ir atbrīvotie darbinieki (ierēdņi vai ierēdņu kandidāti), bet pārējie seši Komisijas locekļi netiek atbrīvoti no pamatdarba.

7. Komisijas locekļu sastāvā iekļauj pa vienam pilnvarotajam pārstāvim no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta pēc šo institūciju ieteikuma.

8. Lai nodrošinātu Komisijas darbu, tiek izveidota patstāvīga Komisijas struktūrvienība. Struktūrvienības uzdevums ir dzīvojamo māju privatizācijas procesā nodrošināt pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju darbības koordināciju, informāciju un uzskaiti, kā arī juridiskas un metodiskas palīdzības sniegšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem.

9. Komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam, komisijas atbildīgajam sekretāram un Komisijas struktūrvienības darbiniekiem, kuri ir valsts ierēdņi (ierēdņu kandidāti), darba atalgojums tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 28.jūnija noteikumiem nr.119 "Par valsts civildienesta ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 79., 97., 118.nr.).

V. Komisijas darba organizācija

10. Komisijas darbības pārraudzību veic Ekonomikas ministrija.

11. Komisija ir atbildīga par komisijas saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī par likumam atbilstīgu grāmatvedības kārtošanu.

Komisija piedalās to jautājumu risināšanā, kuri likumos un tiesību aktos noteiktajā kārtībā ir tās kompetencē.

Komisija pārvalda tās mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstīgi likumiem, Ministru kabineta tiesību aktiem un šī nolikuma noteikumiem.

Komisija izlemj visus ar tās darbību saistītos jautājumus, izņemot Ekonomikas ministrijas kompetencē esošos jautājumus.

12. Komisijas un tās struktūrvienības darbu, kā arī Komisijas locekļu un Komisijas struktūrvienības darbinieku pienākumu sadali nosaka Komisijas priekšsēdētājs.

13. Komisijas loceklis var jebkurā laikā iesniegt lūgumu atbrīvot viņu no uzticēto pienākumu pildīšanas. Institūcija, kuras pārstāvis iesniedz šādu lūgumu, saskaņā ar šī nolikuma 7.punktu iesaka citu Komisijas locekli.

Izmaiņas Komisijas sastāvā apstiprina Ministru kabinets.

14. Visiem Komisijas locekļiem jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem.

15. Komisijas priekšsēdētājs ne retāk kā divas reizes mēnesī sasauc Komisijas sēdes.

Sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no Komisijas locekļiem.

16. Katram Komisijas loceklim sēdē ir viena balss.

Komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss.

Ja Komisijas loceklis nepiekrīt lēmumam un balso pret to, viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu. Komisijas locekļa atsevišķās domas jāieraksta Komisijas sēdes protokolā.

Komisijas sēdes protokolā ir jāatzīmē, kā par attiecīgo jautājumu ir balsojis katrs no klātesošajiem Komisijas locekļiem.

Komisijas sēdes protokolu paraksta visi Komisijas locekļi, kas piedalās sēdē.

17. Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus paraksta Komisijas priekšsēdētājs vai Komisijas pilnvarota persona.

Bankas un kases dokumentus saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem paraksta Komisijas priekšsēdētājs un galvenais grāmatvedis. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā minētos dokumentus paraksta viņa pilnvarota persona.

18. Komisija nosaka katra Komisijas locekļa un Komisijas struktūrvienības darbinieka pienākumus.

19. Komisija veic norēķinus iedalīto speciālā budžeta līdzekļu ietvaros.

20. Komisijas priekšsēdētājs atbilstīgi likumiem, Ministru kabineta tiesību aktiem un šajā nolikumā paredzētajā kārtībā Komisijas vārdā:

20.1. pārstāv Komisijas intereses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī citās institūcijās un organizācijās, uzņēmumos un iestādēs;

20.2. rīkojas ar Komisijas mantu un naudas līdzekļiem;

20.3. slēdz saimnieciskos un darba līgumus;

20.4. izsniedz pilnvaras;

20.5. atver bankās norēķinu kontus;

20.6. apstiprina Komisijas struktūrvienības darbinieku štatu sarakstu speciālajā budžetā apstiprinātā darba samaksas fonda un štata vienību skaita ietvaros;

20.7. izdod rīkojumus un dod norādījumus jautājumos, kas ietilpst viņa kompetencē un ir obligāti visiem Komisijas locekļiem un Komisijas struktūrvienības darbiniekiem;

20.8. pieņem darbā un atbrīvo no darba Komisijas struktūrvienības darbiniekus.

21. Komisija ne retāk kā vienu reizi ceturksnī sniedz ziņojumu Ekonomikas ministrijai un Ministru kabinetam par dzīvojamo māju privatizācijas procesu.

VI. Pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisiju lēmumu apturēšanas kārtība

22. Komisija var apturēt attiecīgās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu, ja:

22.1 saņemta pamatota sūdzība par attiecīgās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmuma (to skaitā par cenas aprēķina, izsoles tiesiskuma, pirmpirkuma tiesību ievērošanas, izziņošanas publiskuma un citu ar likumu noteikto privatizācijas normatīvu pārkāpumiem ) likumību;

22.2. Komisija pēc savas iniciatīvas veikusi pārbaudi un kādu no attiecīgās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumiem atzinusi par nelikumīgu.

23. Attiecīgās pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumi tiek apturēti ar Komisijas lēmuma pieņemšanas dienu.

24. Piecu darbadienu laikā Komisija informē attiecīgo pilsētas vai rajona pašvaldību par tai pakļautās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmuma apturēšanu, norādot lēmuma apturēšanas pamatojumu (kādi no normatīvajiem aktiem nav ievēroti, pieņemot lēmumu) un termiņu, līdz kuram lēmums jāpārskata.

25. Ja attiecīgā pašvaldība neatceļ pakļautās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu, Komisija:

25.1. pārstāv valsts intereses tiesā, ja attiecīgās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmums apturēts pēc Komisijas iniciatīvas;

25.2. izsniedz rakstiski Komisijas lēmumu privatizācijas pretendentam, ja lēmums pieņemts, izskatot privatizācijas pretendenta sūdzību.

26. Ja pašvaldības dome (padome) atkārtoti pārkāpj likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 103.nr.) un ar to saistīto tiesību aktu prasības vai neveic tai uzticētos pienākumus, Komisija ierosina izskatīt pašvaldības domes (padomes) darbības tiesiskumu saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 96.nr.) 93.pantu.

VII. Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas finansēšana

27. Komisijas darbība saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 58.panta ceturto daļu tiek finansēta no valsts budžeta un valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

28. Komisija izstrādā Komisijas izdevumu tāmi un iesniedz to apstiprināšanai Ekonomikas ministrijā.

Ministru prezidents M.Gailis

Satiksmes ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gūtmanis

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 266Pieņemts: 29.08.1995.Stājas spēkā: 07.09.1995.Zaudē spēku: 28.11.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 135, 06.09.1995.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
36589
07.09.1995
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva