- izveidot sistēmu, kurai būtu vieglāk sadarboties ar CSP iekšējām sistēmām un valsts informācijas sistēmām (eAdrese, Uzņēmumu reģistrs u. c.);

- sistēmas ietvaros iestrādāt darbplūsmas automatizāciju, automatizējot rutīnas procesus (saglabāt, aktualizēt, pārsūtīt, pārbaudīt), tādējādi samazinot roku darbu;

- izveidot jaunu, modernu, ērti lietojamu elektronisko datu vākšanas sistēmu ar iestrādātu funkcionālu saziņas formu starp respondentu un pārvaldi¹;

- datu vākšanas un apstrādes sistēmu pilnveidot un attīstīt kā risinājumu, kas nododams lietošanai citām iestādēm - izveidot datu vākšanas vidi, kas nodrošinās iespēju veikt datu pirmapstrādi, kā arī pārbaudes noteiktā struktūrā (izmantojot rādītāju un metadatu katalogus) savāktām datu kopām, kas dziļākas analīzes veikšanai integrējamas drošā datu apstrādes vidē. Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmā (DELTA) datu analīze nepieciešama kvalitatīvas datu vākšanas nodrošināšanai un savākto datu validēšanai;

- projekta īstenošanas rezultātā veicināt VARAM izvirzīto mērķi par valsts pārvaldes procesu modernizāciju, kas efektīvi un organizēti kalpotu un sniegtu labāko vērtību sabiedrībai.

Galvenie uzdevumi:

1. Izveidot universālu datu vākšanas platformu, kas atbilst oficiālās statistikas un administratīvo vajadzību nodrošināšanai.

2. Nodrošināt, lai savāktie dati mikrodatu līmenī būtu viegli izgūstami un izmantojami analīzei, integrējot drošā datu apstrādes vidē vai citos risinājumos dziļākas analīzes veikšanai (datu kopu savietošana, agregācijas).

3. Izstrādāt viegli uzturamu sistēmu ar augstu automatizācijas pakāpi rutīnas procesos.

4. Izveidot modulāru sistēmu, kuras elementi ir atkārtoti izmantojami.

5. Izstrādāt intuitīvu un ērti lietojamu sistēmu, kas nodrošina pozitīvu lietotāju pieredzi.

Mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas darbības:

1. DELTA funkcionalitātes izstrāde un ar izstrādi saistītās aktivitātes:

1.1. datu vākšanas, datu un metadatu pārvaldības sistēmas izstrāde, funkcionalitātes pilnveide;

1.2. elektroniskās datu vākšanas sistēmas (EDV) izstrāde, funkcionalitātes pilnveide;

1.3. procesu pārvaldības modernizācija.

2. Projekta administrēšana.

Sistēma ir novecojusi (tai ir vairāk nekā 20 gadu). Tā regulāri tikusi un tiek papildināta ar jaunu funkcionalitāti, bet, ņemot vērā esošo sistēmas arhitektūru, to izdarīt ir arvien grūtāk, līdz ar to sistēmas lietošana un uzturēšana kļūst sarežģītāka un izmaksu ziņā dārga. Sistēma strādā kā vienots veselums, tās daļas nav modulāri atdalāmas viena no otras. Sistēmas daļas ir cieši savstarpēji saistītas - ja vienā kaut kas notiks, arī cita var pārstāt strādāt vai strādāt nepilnīgi. Sistēmas izmaiņu ieviešanai nepieciešama sarežģīta testēšana, jo jāpārbauda ne tikai izmainītās lietas, bet arī ar tām neatraujami saistītās lietas.

Sistēmas izskats (īpaši publiskā sistēmas daļa elektronisko veidlapu vākšanai) ir novecojis, tās lietošana bieži ir neērta un nemotivē respondentu ar to strādāt. Ir novecojusi 20 gadus vecā pieeja, kur anketu dizainam par pamatu tiek izmantota veidlapa, kāda tā būtu izdrukātā formā. Mūsdienās uz ekrāna iespējama ērtāka pieeja anketu attēlošanai. Esošajos privātpersonu apsekojumos ir stingri nodalīti apsekojumu veidi (internets, telefons, klātienes intervija), kas mūsdienu mainīgajos apstākļos ir nepamatoti un ir jāmaina.

Trūkst automatizācijas daudzos sistēmas posmos, kuros nepieciešams roku darbs. Sistēmas lietotājiem skaidri jāzina, kādā veidā secīgi izmantot sistēmas iespējas, lai, piemēram, izveidotu jaunu veidlapu datu vākšanai vai datu turpmākai apstrādei. Bieži šie procesi ir nelineāri un to veikšanai nepieciešama būtiska institucionālā pieredze.

Mērāmais rādītājs - laika ietaupījums uz vienu datu iesniegšanas gadījumu

Esošā vērtība: vidēji uz vienu anketu patērē 60 min.

Plānotā vērtība: samazinājums vidēji par 20 min. uz vienu anketu

2028.

Respondenta laika patēriņa samazinājums datu ievades veikšanai.

Mērāmais rādītājs - laika ietaupījums uz vienu datu iesniegšanas gadījumu

Esošā vērtība: vidēji uz vienu anketu patērē 60 min.

Plānotā vērtība: samazinājums vidēji par 30 min. uz vienu anketu

Ievades procesa automatizācija (saskaņā ar 2024. gada datiem attiecināms uz 23 400 anketām)

Esošā vērtība: vidēji uz vienu anketu patērē 60 min.

Plānotā vērtība: samazinājums vidēji par 20 min. uz vienu anketu

2028.

Mērāmais rādītājs - laika patēriņa samazinājums apstrādes, administrēšanas procesu veikšanai

Plānotā vērtība: samazinājums par 25 %

Anketu sagatavošana vākšanai.

Esošā vērtība: vidēji uz vienu anketu patērē 60 h

Plānotā vērtība: samazinājums par 15 h uz vienu anketu

Datu vākšanas procesa administrēšana un pārvaldība

Esošā vērtība: vidēji uz vienu respondentu patērē 60 min.

Plānotā vērtība: samazinājums vidēji par 15 min. uz vienu respondentu

2028.

1

2028.

1

2028.

1

2028.

Ietekme

Atbilstības novērtējums

(var būt vairāki varianti)

Īss ietekmes apraksts

CSP pusē tiks veikta uzņēmumu sniegto datu integrēšana no citu iestāžu IS, tādējādi samazinot uzņēmumiem iesniedzamo vērtību apjomu.

Šie uzlabojumi radīs būtisku laika resursu ietaupījumu, kas nepieciešami statistikas datu sagatavošanai un iesniegšanai

Regulas 14. pants - Eiropas statistikas programmas īstenošana.

Tiks izstrādāta moderna, funkcionāla datu vākšanas un apstrādes sistēma statistikas vākšanai un nodrošināšanai

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts

Lietotāju skaits³

(ar atšifrējumu - saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)

Termiņš ieviešanai produkcijā

(gads, ceturksnis)

Iestāžu/organizāciju skaits gada griezumā (ministrijas un centrālās valsts iestādes, pašvaldības un padotības iestādes), kas lieto sistēmu (iesniedz datus EDV): 371

Fizisko personu skaits gada griezumā, kas lieto sistēmu (iesniedz datus EDV): 3230

Lietotāju skaits iestādē (CSP): 275

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

N/A

N/A

N/A

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

N/A

Sistēma DELTA paredzēta CSP pamatdarbību nodrošināšanai ar izstrādātu funkcionalitāti, kas ļaus to kā atsevišķus moduļus nodot lietošanai citām iestādēm. Paredzēts, ka, efektivizējot un automatizējot rutīnos procesus, tiks ietaupīti CSP resursi, kas tiks novirzīti metadatu vadītai uz lietotāju vērstai datu vākšanas procesa efektīvai pārvaldībai, metadatu un rādītāju bāzes uzturēšanai, izmantojot to veidlapu ģenerēšanas procesā, kā arī datu validēšanas pilnveidošanai (ar mērķi uzlabot ievākto datu kvalitāti, tādā veidā nodrošinot augstāku kvalitāti datu masīvu tālākā izmantošanā). 

No jauna izstrādātā modernā elektroniskā datu vākšanas vide būtiski uzlabos gan datu ievades, gan apstrādes procesus, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un optimizējot cilvēku laika izlietojumu.

• Datu ievades procesa modernizācija - sabiedrības laika patēriņa samazinājums.

CSP klienti - gan fiziskas, gan juridiskas personas - patērē ievērojamu laiku datu iesniegšanai, un tas ietekmē ne tikai viņu produktivitāti, bet arī kopējo administratīvo slogu. Laika patēriņš ir būtisks, ņemot vērā, ka tas var būt atšķirīgs atkarībā no iesniegto datu apjoma un sarežģītības. Šis rādītājs pamatojas uz pieņēmumu par modernizācijas un būtisku uzlabojumu īstenošanu datu ievades procesos:

- pieņemot, ka vidējā stundas tarifa likme grāmatveža amata vietai ir apmēram 15 euro/h (saskaņā ar VID datiem par 2025. gada februāri⁶, iekļaujot darba devēja obligātās iemaksas), un pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem elektroniskās datu vākšanas vides funkcionalitātē, pilnveidojot lietotāju pārvaldības, saziņas un ievades procesus, ja modernizācijas rezultātā klientam vidēji tiks ietaupītas 20 minūtes (jeb aptuveni 0,33 stundas) uz vienu datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā 2024. gada datus ar aptuveni 297 770 iesniegšanas gadījumiem, novērtējot naudas izteiksmē,

kopējais ietaupījums gadā būs

0,33 h x 15 euro/h x 297 770 (anketas) = 1 473 962 euro,

10 gados būs

0,33 h x 15 euro/h x 297 770 (anketas) x 10 (gadi) = 14 739 615 euro;

- pieņemot, ka vidējā stundas tarifa likme grāmatveža amata vietai ir apmēram 15 euro/h (saskaņā ar VID datiem par 2025. gada februāri, iekļaujot darba devēja obligātās iemaksas), un pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem starpiestāžu datu apmaiņas un integrācijas procesos, ja modernizācijas rezultātā klientiem vidēji tiks ietaupītas 30 minūtes (jeb 0,5 stundas) uz katru datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā 2024. gada datus ar aptuveni 14 660 datu iesniegšanas gadījumiem, uz kuriem tieši attiektos datu integrācijas procesu modernizācija, novērtējot naudas izteiksmē,

kopējais ietaupījums gadā būs

0,5 h x 15 euro/h x 14 660 (anketas) = 109 950 euro,

10 gados būs

0,5 h x 15 euro/h x 14 660 (anketas) x 10 (gadi) = 1 099 500 euro;

- pieņemot, ka vidējā stundas tarifa likme grāmatveža amata vietai ir apmēram 15 euro/h (saskaņā ar VID datiem par 2025. gada februāri, iekļaujot darba devēja obligātās iemaksas), un pamatojoties uz pieņēmumu par uzlabojumiem datu ievades funkcionalitātē, automatizējot procesus (konvertācijas, automātiskie aprēķini), ja modernizācijas rezultātā klientam vidēji tiks ietaupītas 20 minūtes (jeb aptuveni 0,33 stundas) uz katru datu iesniegšanas gadījumu, tad, ņemot vērā 2024. gada datus ar aptuveni 23 400 datu iesniegšanas gadījumiem, uz kuriem attiektos modernizētie procesi, novērtējot naudas izteiksmē,

kopējais ietaupījums gadā būs

0,33 h x 15 euro/h x 23 400 (anketas) = 115 830 euro,

10 gados būs

0,33 h x 15 euro/h x 23 400 (anketas) x 10 (gadi) = 1 158 300 euro.

Sociālekonomiskie ieguvumi ir aprēķināti, ņemot vērā respondentu laika patēriņa izmaiņas datu sagatavošanai un iesniegšanai.

Kopējās projekta ieviešanas un uzturēšanas izmaksas desmit gadu periodā veidos apmēram 6,26 milj. euro, no kurām 4,55 milj. euro sastāda sākotnējās izmaksas, bet uzturēšanas izmaksas - aptuveni 1,77 milj. euro. Pēc projekta pilnīgas ieviešanas plānots, ka sociālekonomiskie ieguvumi projekta pārskata periodā sasniegs aptuveni 17 milj. euro, kas, salīdzinot ar ieguldījumiem, atsver izlietotos resursus.

Informācijas sistēmas DELTA ieviešana produkcijas vidē tiek plānota pakāpeniski, nodrošinot pārejas posmu, kura ietvaros paralēli tiks ekspluatētas gan ISDAVS, gan DELTA sistēmas. Šāda dubultā sistēmu ekspluatācijas perioda īstenošana ir nepieciešama, lai garantētu nepārtrauktu datu vākšanas procesu, nodrošinātu pilnīgu integrāciju jaunajā sistēmā, kā arī minimizētu riskus attiecībā uz datu kvalitāti un pakalpojumu nepārtrauktību.

DELTA izstrādes periodā tiks veikta ISDAVS sistēmas uzturēšana un pilnveidošana. Pēc DELTA ieviešanas produkcijas vidē ISDAVS uzturēšanas un pilnveidošanas darbības tiks izbeigtas, līdz ar ko ISDAVS ikgadējās uzturēšanas un pilnveidošanas izmaksas tiks pārdalītas DELTA sistēmas uzturēšanas un pilnveidošanas vajadzībām. Minētie ietaupījumi ir kvalificējami kā projekta "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas izveide" netiešie ieguvumi.

Pēdējo piecu gadu periodā ISDAVS uzturēšanas izmaksas (ieskaitot sistēmas funkcionālos pilnveidojumus) vidēji ir veidojušas 173 000 EUR ar PVN gadā.

Ņemot vērā, ka DELTA būs jauna un sarežģīta uz biznesa procesiem balstīta informācijas sistēma, kuras izmantošanā tiks iesaistīti gan CSP darbinieki, gan ārējie lietotāji, ir prognozējams, ka pēc sistēmas ieviešanas ekspluatācijā tiks konstatēta nepieciešamība veikt pilnveidojumus sistēmā, lai uzlabotu lietotāju pieredzi un darba efektivitāti, nodrošinātu un paplašinātu jaunu biznesa procesu atbalstu, kā arī nodrošinātu saderību ar citiem risinājumiem un tehnoloģijām. Līdz ar to netiešo ieguvumu apmērs nesegs pilnībā vajadzību realizācijas izmaksas, tāpēc tiek plānotas ikgadējas papildu uzturēšanas izmaksas 5 % apmērā no izstrādes izmaksām.

Risinājuma izvietošana Valsts datu centros nodrošinās potenciālus ietaupījumus ilgtermiņā, ja infrastruktūra tiks izmantota vairāku iestāžu vajadzībām, jo šādā scenārijā tiks samazinātas individuālās uzturēšanas un infrastruktūras izmaksas. Ja datu centrs tiks izmantots tikai CSP vajadzībām, būtisks tiešs finansiāls ietaupījums neveidosies.

Projekta īstenošanas laikā tiks piesaistīti speciālisti - projektu vadītājs no CSP cilvēkresursiem, eksperti no CSP cilvēkresursiem vai ārējie eksperti, un to atalgojums tiks segts no projekta līdzekļiem. Eksperti būs nepieciešami šādās jomās: IS funkcionālās un tehniskās arhitektūras projektēšana, datu drošība un aizsardzība, kā arī kvalitātes kontrole, sistēmanalīze, sistēmas testēšana.

Projekta rezultātā nav paredzēts samazināt darba vietas valsts pārvaldē.

DELTA savāktie dati tiks atkārtoti izmantoti Vidē. Vidē no DELTA tiks integrētas datu kopas datu apstrādes un analīzes veikšanai.

Projektu "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēma" un "Drošas datu apstrādes vides izveide" īstenošanas rezultātā nav paredzama aktivitāšu pārklāšanās.

Attiecībā uz projekta ietvaros attīstāmajām sistēmām nepastāv dubultā finansējuma risks.

Projekta "Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēma" īstenošanas rezultātā nav paredzama aktivitāšu un finansējuma pārklāšanās ar iepriekš īstenotā 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projekta (ERAF 2.2.1.1. pasākuma CSP projekts "Ārējās tirdzniecības statistikas datu apstrādes sistēma" ID 2.2.1.1/19/I/003) aktivitātēm un izlietoto finansējumu.

Projekta ietvaros tiks radīta moderna un ērti lietojama datu ievades vide, kas palīdzēs samazināt cilvēkresursu patēriņu (juridiskām un fiziskām personām), veicot datu sagatavošanu un ievadi īsākā laikā. Tā rezultātā tiks samazināts administratīvais slogs un panākta finanšu ekonomija.

Projekta ietvaros tiks veiktas aktivitātes, kas saistītas ar decentralizētu datu vākšanas un apstrādes procesu attīstību, kā arī ar centralizēta risinājumu attīstību.

Centralizēta risinājuma un pakalpojumu ieviešana veicinās resursu efektivizēšanu (novirzīšanu citām funkcijām) valsts iestādēs, no jauna neizstrādājot IS datu vākšanai un apstrādei, kā arī neizlietojot finanšu līdzekļus to administrēšanai un uzturēšanai.

Finansējuma saņēmējam - CSP - sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskajai darbībai un kā komercdarbības atbalsts, jo finansējums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai.

Projekta izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:

a) prognozēti 13 % (jeb 569 266 euro) no izmaksām veidos projekta vadības, projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas un īstenošanas personāla izmaksas;

b) prognozēti 87 % (jeb 3 980 734 euro) no izmaksām veidos datu vākšanas un apstrādes sistēmas izstrādes, ieviešanas, testēšana, materiālu un rokasgrāmatu izstrādes izmaksas, apmācību izmaksas.

Sākot ar 2029. gadu, projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums plānots ne vairāk kā 349 699 euro gadā, tai skaitā:

- 173 000 euro tiks segti no Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" pieejamiem resursiem;

- 176 699 euro (ne vairāk kā 5 % no izstrādes izmaksām, kas indikatīvi ir 3 533 984 euro) Ekonomikas ministrijai papildus tiks pieprasīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Projekta uzturēšanas izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:

a) izstrādātā risinājuma kļūdu novēršanai, izmaiņu veikšanai, funkcionalitātes pilnveidošanai prognozēti 39 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (136 382 euro gadā), kas ietver:

- 67 470 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;

- 68 912 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;

b) jaunas funkcionalitātes izstrādei prognozēti 17 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (59 449 euro gadā), kas ietver:

- 29 410 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;

- 30 039 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;

c) tehnoloģisko risinājumu pielāgošanai, integrācijām, pielāgojumiem atbilstošām operētājsistēmu versijām prognozēti 15 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (52 455 euro gadā), kas ietver:

- 25 950 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;

- 26 505 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;

d) dokumentācijas atjaunošanai prognozēti 5 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (17 485 euro gadā), kas ietver:

- 8 650 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;

- 8 835 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;

e) konsultācijām prognozēti 4 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (13 988 euro gadā), kas ietver:

- 6 920 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;

- 7 068 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;

f) avārijas situāciju novēršanai, drošības ielāpiem prognozēti 10 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (34 970 euro gadā), kas ietver

- 17 300 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;

- 17 670 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām;

g) datu centru pakalpojumiem prognozēti 10 % no kopējām uzturēšanas izmaksām (34 970 euro gadā), kas ietver:

- 17 300 euro no CSP iekšējiem līdzekļiem;

- 17 670 euro no pieprasītā papildu finansējuma projekta uzturēšanas izmaksām

Vārds, uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Aiva Irbe-Gusarova

Standartizācijas un IT risinājumu daļas vadītāja

aiva.irbe-gusarova@csp.gov.lv

Vide veicinās arī vairāku plānotu valsts attīstībai būtisku iniciatīvu veiksmīgu realizāciju - Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā"¹, kas paplašina CSP tiesības datu pārvaldībā un nosaka pienākumu uzturēt drošu informācijas apstrādes vidi, kas būtu pieejama gan politikas plānošanai, gan pētniecībai, mākslīgā intelekta centra speciālās regulatīvās vides izveide² un Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likuma projektā³ plānotais pienākums CSP nodrošināt veselības datu apstrādi.

Vide veicinās datu integrēšanu no dažādiem avotiem un sistēmām, veicinās datu atkārtotu un efektīvu izmantošanu, uzlabos spēju analizēt lielus datu apjomus, uzlabos datu analīzes efektivitāti un veicinās datos balstītu lēmumu pieņemšanu, nodrošinot, ka pētnieki un politikas veidotāji varēs gūt vērtīgus secinājumus, veicot datu padziļinātu analīzi, kurai izmantos tieši un netieši identificējamus datus, neapdraudot personu privātumu. Vide nodrošinās iespēju attīstīt un testēt mākslīgā intelekta risinājumus, izmantojot kvalitatīvus, integrētus un daudzveidīgus datus.

Vidē datu apstrādei un analīzei tiks izmantoti administratīvie dati un CSP apsekojumu dati, nodrošinot visaptverošas un daudzdimensionālas analīzes iespēju. Lietotāji varēs izmantot Vidi savā rīcībā esošo datu apstrādei un analīzei. Datu iegūšanai būs iespēja izmantot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR) un Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmu (VIRSIS).

Projekts veicina valsts pārvades digitalizāciju (Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam 4.4. punkts)

Latvijā šobrīd nav vienotas, drošas datu apstrādes platformas, kurā lietotāji varētu piekļūt gan publiski pieejamiem, gan tieši un netieši identificējamiem datiem, ja tam ir juridisks pamats, kā arī kombinēt un analizēt minētos datus, lai veiktu padziļinātu datu analīzi un izmantotu to politikas plānošanā vai pētniecībā. Daudzi dati un to metadati tiek glabāti atsevišķās sistēmās ar ierobežotu iespēju tos savienot, un tas apgrūtina to kopīgu analīzi un atkārtotu lietošanu, turklāt ir nepieciešami resursi to integritātes nodrošināšanai. Arī datu apstrādes un analīzes rīku izveidei un uzturēšanai ir nepieciešami resursi, īpaši mākslīgā intelekta risinājumu lietošanai vai drošai darbībai ar tieši un netieši identificējamiem datiem.

Vide būtiski uzlabos datu apstrādes un analīzes iespējas, sekmēs starpinstitucionālu sadarbību, datu atkārtotu izmantošanu un resursu konsolidāciju datu apstrādes un analīzes procesos, veicinās inovatīvu datu izmantošanu pētniecībā un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu. Šādas vides pieejamība paātrinās datu analīzes procesus, samazinās kļūdu iespējamību, ļaus samazināt resursus, kas jāpatērē datu integritātei, un ļaus vairāk koncentrēties uz datu interpretāciju un lēmumu pieņemšanu. Padziļināta datu analīze, izmantojot personu līmeņa datus, būtiski uzlabos sabiedrības attīstības un pārvaldības kvalitāti

2029. gadā: 100 %

2029.

2029.

Plānotā vērtība: 50

2029.

2029.

1

2027.

1

2027.

1

2027.

200

2027.

Ietekme

Atbilstības novērtējums

(var būt vairāki varianti)

Īss ietekmes apraksts

N/A

N/A

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/ 2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju

Dalībvalstīm jānodrošina, ka publiskie dati, kas satur komerciālus vai personas datus, tiek koplietoti tikai drošā veidā. Jāizveido datu piekļuves mehānismi, kas ļauj izmantot datus pētniecībai, inovācijai un sabiedriskam labumam, neapdraudot drošību vai konfidencialitāti

Atbilst

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu - saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)

Termiņš ieviešanai produkcijā

(gads, ceturksnis)

Lietotāju skaits no iestādes (CSP) puses: 100

Projekta kopējais finansējums netiek ieskaitīts 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā

2027. gada IV cet.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

N/A

N/A

N/A

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

N/A

N/A

Kopējās projekta ieviešanas un uzturēšanas izmaksas desmit gadu periodā veidos apmēram 4,74 milj. euro, no kurām 3,4 milj. euro sastāda sākotnējās izmaksas, bet uzturēšanas izmaksas - aptuveni 1,34 milj. euro.

Ieguvumi (prognozes, balstītas centralizācijas pieejā)

Valsts iestādēs pieaug nepieciešamība apstrādāt un analizēt valsts datus mikrodatu līmenī, lai nodrošinātu kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu. Līdz ar to CSP pieaug valsts iestāžu pieprasījumu skaits pēc vajadzības apstrādāt un analizēt netieši identificējamus datus. Līdz šim datu pieprasījumi saņemti no vairākām iestādēm (EM, VK, LM, LIAA) - Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā valsts iestāžu skaits strauji pieaugs (CSP prognoze). CSP ir informējusi tiešās valsts pārvaldes iestādes par drošas datu apstrādes vides izveidi un lūgusi sniegt iestāžu vīziju par datu vajadzībām. CSP vēl nav saņēmusi atbildes no visām uzrunātajām iestādēm, bet 14 iestādes jau ir izteikušas interesi par datu analīzes vajadzībām un vēlmi tikties un iespējamo sadarbību pārrunāt. Pārvalde, izmantojot jaunizveidoto Vidi, varēs nodrošināt valsts iestādēm piekļuvi datiem, nepieprasot šai jaunajai funkcijai papildu resursus. Visām iestādēm kopīgi izmantojot vienotu datu apstrādes Vidi un datus atkalizmantošanā, katrai nebūs jāveido savs datu apstrādes IT risinājums (t. sk. datu drošības risinājumi) mikrodatu apstrādei un arī nebūs jāslēdz atsevišķi sadarbības līgumi un jābūvē integrācijas katram iestāžu pārim atsevišķi. Ja datu sagatavošanas un integrācijas procesā iestādēm nākotnē rastos vajadzība pēc speciālistiem, kuri mikrodatus standartizēs, savienos un apstrādās, vidēji iestādē būtu nepieciešami 3 pilna laika speciālisti (balstīts uz CSP pieredzi). Vidējās izmaksas vienai iestādei sastādītu ap 500 000 euro (mikrodatu apstrādes risinājumu izstrāde, drošības prasības) + 70 000 euro/gadā (uzturēšana) + datu apmaiņas risinājumi ar 5 iestādēm vidēji, t. sk. drošības prasības 50 000 euro (izstrāde) + 3 x 44 500 (darbinieka atalgojums gadā).

4 valsts iestādēm:

izmaksas 1 gadā būtu:

4 x 500 000 (izstrāde apstrādei) + 4 x 70 000 (uzturēšana) = 2 280 000 euro

4 x 50 000 (izstrāde datu apmaiņai) = 200 000 euro

4 x 3 x 44 500 = 534 000 euro

Kopā: 3 014 000 euro

izmaksas 10 gados būtu:

4 x 500 000 (izstrāde apstrādei) + 10 x 4 x 70 000 (uzturēšana) = 4 800 000 euro

4 x 50 000 (izstrāde datu apmaiņai) = 200 000 euro

10 x 4 x 3 x 44 500 = 5 340 000 euro

Kopā: 10 340 000 euro

Centralizēts risinājums nodrošina šo funkcionalitāti bez papildu izdevumiem.

Projekta izmaksas 10 gadu periodā veidos 4,74 milj. euro (izstrāde, infrastruktūra, uzturēšana). Centralizēta vide ļaus izvairīties no paralēlu risinājumu izstrādes, neradot datu integrāciju izmaksas un palielinot produktivitāti. Ja būs lielāks iestāžu skaits, pieaugs arī kopējie ieguvumi, ieguldījumu atdeves rādītājam būtiski pārsniedzot izmaksas

Datu elektroniskās vākšanas un transformācijas sistēmas (turpmāk - DELTA) savāktie dati tiks atkārtoti izmantoti Vidē. Vidē no DELTA tiks integrētas datu kopas datu apstrādes un analīzes veikšanai.

Koplietošanas risinājuma ieviešana veicinās būtisku resursu izlietojuma samazinājumu valsts iestādēs, no jauna neizstrādājot informācijas sistēmas datu analīzei, kā arī neizlietojot finanšu līdzekļus to administrēšanai un uzturēšanai.

Finansējuma saņēmējam - CSP - sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskajai darbībai un kā komercdarbības atbalsts, jo finansējums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai.

Attiecībā uz projektā attīstāmajām sistēmām nepastāv dubultā finansējuma risks.

Projekta izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:

a) prognozēti 11% (jeb 373 579 euro) no izmaksām veidos projekta vadības, projekta vadības un īstenošanas personāla administratīvās izmaksas un īstenošanas personāla izmaksas;

b) prognozēti 89% (jeb 3 026 421 euro) no izmaksām veidos datu vākšanas un apstrādes sistēmas izstrādes, ieviešanas, testēšana, materiālu un rokasgrāmatu izstrādes izmaksas, apmācību izmaksas.

Sākot ar 2028. gadu, projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums ne vairāk kā 5 % apmērā no izstrādes izmaksām (indikatīvi 2 674 739 euro) jeb 133 737 euro tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Projekta uzturēšanas izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:

a) prognozēti 39 % (jeb 52 157 euro gadā) paredzēti izstrādātā risinājuma kļūdu novēršanai, izmaiņu veikšanai, funkcionalitātes pilnveidošanai;

b) prognozēti 17 % (jeb 22 735 euro gadā) paredzēti jaunas funkcionalitātes izstrādei;

c) prognozēti 15 % (jeb 20 061 euro gadā) paredzēti tehnoloģisko risinājumu pielāgošanai, integrācijām, pielāgojumiem atbilstošām operētājsistēmu versijām;

d) prognozēti 5 % (jeb 6 687 euro gadā) paredzēti dokumentācijas atjaunošanai;

e) prognozēti 4 % (jeb 5 349 euro gadā) paredzēti konsultācijām;

f) prognozēti 10 % (jeb 13 374 euro gadā) paredzēti avārijas situāciju novēršanai, drošības ielāpiem;

g) prognozēti 10 % (jeb 13 374 euro gadā) paredzēti datu centru pakalpojumiem

Vārds, uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Līga Strūve

Datu pārvaldības daļas vadītāja

Liga.Struve@csp.gov.lv

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM),

Finanšu ministrija,

Valsts kase

Valsts attīstības plānošanai un uzraudzībai tiek izmantoti attīstības plānošanas dokumenti, kas sakārtoti noteiktā hierarhijā un tiek izstrādāti ilgtermiņam (līdz 25 gadiem), vidējam termiņam (līdz 7 gadiem) un īstermiņam (līdz 3 gadiem). Hierarhiski augstākie attīstības plānošanas dokumenti ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas nosaka valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un telpiskās attīstības perspektīvu nākamajiem 25 gadiem, kā arī tai pakārtotais nacionālais attīstības plāns kā vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus, kā arī rīcības virzienus un atbildīgās institūcijas. Ievērojot nacionālo attīstības plānu, tiek izstrādāti attīstības plānošanas dokumenti atsevišķām politikām vai teritorijām, kuros izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecīgajā politikas jomā vai teritorijā, apraksta noskaidrotās problēmas un paredz to risinājumus, izvērtē šo risinājumu iespējamo ietekmi, kā arī plāno turpmāko rīcību.

Šobrīd valsts attīstības plānošanā un attīstības mērķu īstenošanas uzraudzībā nav izveidota skaidra sasaiste starp politiku īstenošanu un finanšu plānošanu/izpildi, un tas neļauj pilnībā novērtēt konkrētu darbību (projektu) ietekmi uz valsts attīstības mērķu un politikas mērķu sasniegšanu. Nav izveidots moderns risinājums pastāvīgam valsts attīstības mērķu sasniegšanas monitoringam, analīzei un vizualizācijai, kas būtu izmantojams attīstības plānošanas un novērtēšanas vajadzībām. Nav izveidota arī valsts pārvaldes iestāžu snieguma monitoringa sistēma, lai analizētu iestāžu snieguma rādītājus tādās jomās kā cilvēkresursi, izdevumi, pakalpojumu sniegšana, datos balstītas politikas veidošana u. c. Šie dati ir nepieciešami, lai uzsāktu sistēmiskus mērījumus iestāžu darbības efektivitātes analīzes vajadzībām, kas ir būtiski virzībai uz kopējo valsts pārvaldes darbības efektivitātes palielināšanu.

Lai uzlabotu datu piekļūstamību, apmaiņu, analītiku un uzraudzību, sekmētu valsts attīstības mērķu sasniegšanu, uz rezultātu orientētu rīcībpolitiku īstenošanu un valsts pārvaldes darbības kvalitāti un efektivitāti, plānots izstrādāt digitālu rīku¹ (informācijas sistēmu) valsts attīstības plānošanas un valsts pārvaldes darbības plānošanas un uzraudzības vajadzībām. Paredzams, ka tādā veidā tiks samazināts administratīvais slogs nākamā perioda (2028.+) plānošanas dokumentu izstrādē, šo dokumentu turpmākā monitoringā un pārresoriskā koordinācijā.

Attīstības plānošanas un uzraudzības procesu uzlabošana, izmantojot modernu, digitālu rīku:

• veicinās progresa izsekojamību nozaru rīcībpolitiku, Nacionālā attīstības plāna, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā;

• nodrošinās datus un to analīzes iespējas attīstības plānošanai un novērtēšanai, tai skaitā sasaistot to ar valsts budžeta un ārvalstu finansējuma resursu izmantošanu un plānošanu;

• nodrošinās datus un analītiku atbalstam budžeta un investīciju plānošanā, tostarp ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai;

• nodrošinās formātu (rīku), kurā tiek ievadīti plānošanas dokumentu mērķi, politikas un darbības rezultāti, pēc iespējas tiek piedāvāti "izvēles" rādītāji un rādītāju sasaiste (ietekmes) starp nozarēm (pamatā ir rādītāju katalogs no CSP datiem) un pēc pieprasījuma tiek veidoti pārskati/vizualizācijas par konkrētajā plānošanas dokumentā iekļauto mērķu/rādītāju sasniegšanu;

• vienkāršos pārskatu sniegšanu par dažādu hierarhisko līmeņu politikas mērķu un rezultātu sasniegšanu un politikas plānošanas dokumentu izpildes statusu sasaistē ar plānoto/izlietoto finansējumu;

• nodrošinās datus analītikā/pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanai;

• nodrošinās informāciju iestāžu darbības analīzei un pilnveidei, efektivitātes paaugstināšanai;

• veicinās valsts pārvaldes darbības atklātību un caurskatāmību;

• sekmēs iedzīvotāju informētību un sabiedrības uzticēšanos;

• nodrošinās datus pētījumiem un jaunu pētījumu vajadzību identificēšanai.

Projekta ietvaros tiks izstrādāts digitāls rīks (informācijas sistēma) valsts attīstības plānošanas un valsts pārvaldes darbības plānošanas un uzraudzības vajadzībām, kas ir piekļūstams lietotājiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem un izmantojams ar vairākiem sensorajiem kanāliem, piemēram, redze un dzirde.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 20. augusta sēdes protokollēmuma 61. § (24-TA-2000) 93. punktu, Valsts kancelejai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (CSP), VARAM, Finanšu ministriju un Valsts kasi uzdots līdz 2026. gada beigām organizēt sadarbspējīga informācijas paneļa izveidi, kas ietvertu nozaru politikas rezultatīvos rādītājus, nozaru būtiskākos pakalpojumus, kā arī attiecīgo augsta līmeņa izmaksu uzskaiti.

Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-28/2020 "Valsts pārvalde - "quo vadis"? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais" 5. ieteikums.

Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-34/2023 "Par Latvijas Republikas 2023. gada konsolidēto pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" 2. ieteikums

Projekta rezultātā tiks ieviests IKT risinājums, kas nodrošina vienotu, publiski pārskatāmu informāciju par valsts attīstības mērķiem un politikas rezultātiem un to sasaisti ar finanšu plānošanu

Pēc projekta: pastāvīgi pieejams tiešsaistē interaktīvā sistēmā

Pēc projekta: 20 000 cilvēkstundas

Pēc projekta: vismaz 3000

Pēc projekta: 10 000

1

Ietekme

Atbilstības novērtējums

(var būt vairāki varianti)

Īss ietekmes apraksts

Izveidotie vai pilnveidotie procesi, kas veicinās digitalizāciju:

• valsts attīstības mērķu un iestāžu snieguma rādītāju datu piekļūstamība strukturētā formā (API, CSV);

• automatizētas vizualizācijas un analītikas iespējas, ko uzņēmumi varēs izmantot savos produktos/pakalpojumos (piemēram, ilgtspēja, investīciju analīze);

• regulāri atjaunināms datu katalogs, kurā iekļauti vispārēji un sektoriāli rādītāji (no CSP, FM, VARAM u. c. datu avotiem);

• integrēta rādītāju un budžeta sasaistes funkcionalitāte, kas ļauj uzņēmumiem prognozēt valsts prioritātes un iepirkumus;

• ietekme uz uzņēmumiem:

- uzņēmumi iegūs iespējas automātiski izmantot datus konsultāciju, pētniecības un tirgus analīzes vajadzībām;

- būs iespējas izstrādāt jaunus digitālus pakalpojumus, pamatojoties uz strukturētiem publiskajiem datiem;

- uzlabosies uzņēmumu iespēja reaģēt uz publiskā sektora vajadzībām un pielāgot attīstības stratēģijas

Prasība: 5. pants - augstas vērtības datu kopas jāpadara pieejamas bez maksas, mašīnlasāmā formā, izmantojot API.

Projekta ieguldījums: tiks nodrošināta atvērtu, automatizēti izgūstamu datu piekļūstamība par attīstības plānošanas dokumentiem, to mērķiem un rādītājiem, t. sk. kā datu kopas (piemēram, valsts investīciju virzieni, rādītāju izmaiņu vēsture u. c.)

1. Plānošanas dokumentu datu apvienošana vienotā sistēmā, aizstājot izkliedētas Excel un Word dokumentu kolekcijas dažādās ministrijās.

2. Valsts pārvaldes rādītāju sinhronizācija ar CSP datu katalogu, kas ļauj izvairīties no paralēlām datu uzturēšanas iniciatīvām (tiek izmantots viens rādītāju katalogs).

3. Vienota vizualizācijas un pārskatu sagatavošanas funkcionalitāte, kas aizstāj atsevišķu iestāžu lokālos BI (angl. Business intelligence) vizualizācijas rīkus.

4. Autentifikācijas konsolidācija, izmantojot valsts vienoto piekļuves rīku (Latvija.lv), izvairoties no iestāžu iekšējo piekļuves risinājumu uzturēšanas.

5. IKT infrastruktūra, izmantojot valsts federēto mākoņpakalpojumu datu centrus, kas ļauj samazināt infrastruktūras izdevumus uz katru lietotāju

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu - saimnieciskās darbības veicēji vai iestādes)

Termiņš ieviešanai produkcijā

(gads, ceturksnis)

Tādējādi vairāki līdzīgi informācijas pārvaldības risinājumi vairs netiks uzturēti, līdz ar to novēršot funkcionalitātes dublēšanos, kā arī samazinot izstrādes un uzturēšanas izmaksas.

Risinājuma ieviešana balstīsies uz esošo valsts IKT infrastruktūru un koplietošanas platformām (piemēram, Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu, koplietošanas mākoņpakalpojumiem un valsts datu pārvaldības rīkiem), tādējādi nodrošinot tehnoloģisko ilgtspēju, efektīvu resursu izmantošanu un atbilstību digitālās transformācijas stratēģijām, tostarp Latvijas Digitālās transformācijas pamatnostādnēm un Eiropas Savienības Digital Decade 2030 mērķiem.

• 15 IKT un datu analītikas uzņēmumi, kas izmantos API piekļuvi un datus savu klientu analītikas produktu veidošanai vai integrēs rīku publiskajam sektoram paredzētos risinājumos;

• 10 konsultāciju un pētniecības uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskās politikas un attīstības stratēģiju izstrādes pakalpojumus, pamatojoties uz strukturētu datu analīzi;

• 25 nozares uzņēmumi (enerģētika, būvniecība, transports u. c.), kuri izmantos datus ESG ziņošanai, attīstības plānu sasaistīšanai ar investīcijām vai stratēģijas pielāgošanai valsts prioritātēm.

Projekta tiešie ieguvēji 3 gadu periodā būs valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes (publiskā sektora lietotāju* skaits vismaz 1500), kas izmantos datus valsts politikas plānošanas un budžeta virzienu analīzei, kā arī savu institūciju snieguma analīzei:

• lietotāji ministrijās un to padotības iestādēs;

• lietotāji neatkarīgajās iestādēs;

• lietotāji pašvaldībās, to padotības iestādēs un plānošanas reģionos.

(* Norādītie lietotāji netiek ieskaitīti 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" rezultāta rādītājā "Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji". Projekta kopējais finansējums netiek ieskaitīts arī 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā.)

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

N/A

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

Nozaru politikas rezultatīvie rādītāji

• digitālā rīka (informatīvā portāla) izstrādi, testēšanu, ieviešanu un lietotāju apmācību;

• rādītāju katalogu un vizualizācijas rīku izveidi;

• nodrošināt nepieciešamos licencēšanas, hostinga un uzturēšanas pakalpojumus pirmajā gadā;

• nodrošināt plānošanas dokumentu struktūras un satura digitalizāciju, tai skaitā mērķu, rādītāju un ietekmes sasaistes ievadi;

• izstrādāt pirmos vizualizācijas un pārskatu prototipus;

• sagatavot ilgtermiņa datu pārvaldības modeli un sistēmas lietošanas vadlīnijas;

• integrāciju ar pamatdatu avotu sistēmām (CSP, budžeta dati u. c.)

Plānotās sistēmas uzturēšanas, hostinga un atbalsta izmaksas - gadā vidēji 28 125 euro, attiecīgi 10 gados kopā 281 250 euro.

Kopējās investīcijas 10 gados kopā - 531 250 euro, t. sk.:

• projekta izstrādes izmaksas: 250 000 euro

• uzturēšana (10 gadi): 281 250 euro

Kvalitatīvie ieguvumi:

• nodrošināta caurskatām, uz vienuviet pieejamiem datiem balstīta attīstības politiku plānošana un uzraudzība;

• samazināts administratīvais slogs, izstrādājot un monitorējot NAP un citos plānošanas dokumentos noteikto rādītāju sasniegšanu;

• uzlabota pārresoru koordinācija un tās efektivitāte;

• uzlabota pierādījumos balstīta lēmumu pieņemšana publiskajā pārvaldē;

• veicināta datu atvērtība, iespējas inovācijām, MVU un pētniecībai.

Kvantitatīvie ieguvumi (aptuvenie ietaupījumi 3 gados):

Projekta ietvaros izveidotais rīks ļaus izvairīties no dublējošu licencētu platformu iegādes, piemēram, BI (angl. Business intelligence) vizualizācijas rīku, KPI vadības un pārskatu sistēmu, datu integrācijas rīku un mērķu uzraudzības programmatūras iegādes. To vietā tiks izmantots koplietošanas mehānisms ar vienotu vizualizāciju un datu savienojumu vidi. Tas ļaus valsts pārvaldei samazināt licenciālās izmaksas vismaz par 40 000 euro gadā, sākot no otrā projekta gada, un tas 10 gadu laikā veidos 400 000 euro ietaupījumu (aprēķini veikti piesardzīgi, piemēram, ja tiktu iegādāta Power BI Pro licence tikai 35 % no plānotā tiešas valsts pārvaldes iestāžu lietotāju skaita (35 % no 800 potenciālajiem lietotājiem ir 280 lietotājiem), nepieciešamais finansējums būtu 40 600 eiro gadā (jeb 145 eiro/gadā vienam lietotājam).

Tiek plānots, ka nākamajam plānošanas periodam no 2028.gada tiks izstrādāti aptuveni 80 attīstības plānošanas dokumenti un tajos tiks iekļauti ap 1600 rādītāju, kuru uzraudzība tiks veikta vismaz reizi gadā, šo nepieciešamību nosaka arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 28. panta otrā daļa, kas uzliek pienākumu ministrijām un citām valsts iestādēm katru gadu atskaitīties Saeimai par to darbības mērķiem un rezultātiem, iepriekšējā gada budžeta izpildi, sasniegtajiem rezultātiem atbilstoši izlietotajiem resursiem un ieguvumu sabiedrībai un ietekmi uz nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā. Pašreizējā manuālā pārskatu sagatavošana aizņem aptuveni 2 stundas uz vienu rādītāju gadā, kas 10 gadu laikā veido ap 32 000 cilvēkstundām. Automatizējot datu apkopošanu, ielādi un pārskatu veidošanu ar vienotu digitālu rīku, šo darba apjomu iespējams samazināt līdz aptuveni 8000 cilvēkstundām 10 gadu laikā, ļaujot novirzīt laiku augstākas pievienotās vērtības darbībām, piemēram, politiku izvērtēšanai. Ietaupījums - 24 000 cilvēkstundu 10 gados. Ņemot vērā, ka 2024. gadā vidējā stundas darba samaksa vispārējā valdības sektorā bija 10,56 euro (CSP dati), darba samaksas ietaupījums ir 253 440 euro.

Ņemot vērā projekta potenciālo pārklājumu visā valsts pārvaldē, lietotāju bāzi, datu apjomu un funkcionalitāti, kopējais tiešais un netiešais ieguvums 10 gadu laikā pārsniedz 500 000 euro, tostarp:

• gūts ievērojams cilvēkresursu ietaupījums (~3 pilnas slodzes amata vietas) rādītāju ievades, monitoringa un pārskatu ciklos (vērtēts ~270 000 euro);

• izveidota centralizēta IKT infrastruktūra, panākts mazāks administratīvais slogs dokumentu izstrādē (~240 000 euro);

• uzlabota lēmumu kvalitāte, datu precizitāte un caurskatāmība. Šo ietekmi naudas izteiksmē grūti tieši kvantificēt, bet tā veido papildu izmaksu efektivitāti vairākos simtos tūkstošu euro. Pētījumā "The Effectiveness of Performance-Based Budgeting in the Public Sector" (Abbasov R., 2025)⁴, analizējot 75 valdības iestāžu datus ASV, Austrālijā un Lielbritānijā 10 gadu periodā (2010.-2020.), tika atklāts, ka izmaksas uz vienu pakalpojuma vienību samazinājās no 45 USD līdz 40 USD, veidojot ietaupījumu apmēram 11 %. Šis rādītājs atbilst aplēsēm par efektivitātes pieaugumu 4-10 % apmērā, ko bieži min kā tipisku ietaupījumu no PBB ieviešanas.

Secinājums. Lai gan aprēķini par kvantitatīvajiem ieguvumiem ir balstīti pieņēmumos, ir konstatējams, ka kopējais sabiedriskais un fiskālais ieguvums 10 gados var sasniegt 1,1 milj. euro, būtiski pārsniedzot projekta investīciju apjomu (531 250 euro) un nodrošinot pozitīvu neto atdevi un stratēģiski pamatotu ieguldījumu valsts pārvaldes modernizācijā.

Cilvēkresursu izmaksas projekta uzturēšanas sadaļā nav iekļautas, jo šīs funkcijas paredzēts optimizēt un pārvirzīt uz augstākas pievienotās vērtības darbībām (piemēram, politikas izvērtēšanu), tādējādi nodrošinot efektīvāku valsts pārvaldes darbu

Attiecībā uz projektā attīstāmo sistēmu nepastāv dubultā finansējuma risks.

Projekta izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:

• prognozēti 25 % (jeb 62 500 eiro) veidos tehniskās specifikācijas un iepirkumu nolikumu izstrādes, autoruzraudzības un ieviešanas kvalitātes kontroles izmaksas;

• prognozēti 70 % (jeb 175 000 eiro) veidos sistēmas izstrādes, ieviešanas, testēšanas, materiālu un rokasgrāmatu izstrādes izmaksas,

• prognozēti 5 % (jeb 12 500 eiro) veidos projekta vadības, komunikācijas, apmācības u.c. izmaksas.

Sākot ar 2029. gadu, projekta rezultātu uzturēšanai papildus nepieciešamais finansējums ir ne vairāk kā 15 % apmērā no izstrādes izmaksām (indikatīvi 187 500 euro) jeb 28 125 euro.

Projekta uzturēšanas izmaksas paredzētas šādiem mērķiem:

• prognozēti 60 % (jeb 16 875 eiro gadā) no izmaksām paredzēti izstrādāto risinājumu funkcionalitātes nodrošināšanai, dokumentācijas atjaunošanai, risinājumu integrācijām, konsultācijām;

• prognozēti 20 % (jeb 5 625 eiro gadā) no izmaksām paredzēti avārijas situāciju novēršanai, drošības ielāpiem un pielāgojumiem atbilstošām operētājsistēmu versijām;

• prognozēti 20 % (jeb 5 625 eiro gadā) no izmaksām paredzēti tehniskās uzturēšanas, licencēšanas un datu centru pakalpojumu nodrošināšanai.

Līdz projekta beigām Valsts kanceleja valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesa ietvaros sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā saskaņotus priekšlikumus par iespējām sistēmas uzturēšanas izdevumus segt no ietaupītā finansējuma tajās valsts budžeta iestādēs, kas faktiski pievienojušās valsts pārvaldes darbības un politikas rezultātu vienotajam informācijas portālam.

Projekta vadībai un uzraudzībai netiks veidotas papildu amata vietas.

Vārds, uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

Vladislavs Vesperis

Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Valsts attīstības nodaļas vadītājs

E-pasts: Vladislavs.Vesperis@mk.gov.lv

Tālr.: 67082812