Ministru kabineta rīkojums Nr. 870

Rīgā 2025. gada 22. decembrī (prot. Nr. 53 17. §)

Par valsts pētījumu programmu "Mākslīgā intelekta balstīts risinājums strukturētu dokumentu aizpildei no neviendabīgiem datu avotiem" 2026.-2028. gadam

1. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13. panta otrās daļas 3. punktu un Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 4. punktu apstiprināt valsts pētījumu programmu "Mākslīgā intelekta balstīts risinājums strukturētu dokumentu aizpildei no neviendabīgiem datu avotiem" 2026.-2028. gadam (turpmāk - programma).

2. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Programmas kopējais finansējums ir 165 000 euro, īstenošanas laiks - 2026.-2028. gads. Programmu finansē no Finanšu ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" līdzekļiem.

4. Programmas virsmērķis ir veicināt valsts pārvaldes un auditēšanas procesu digitalizāciju, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, lai nodrošinātu ātru, kvalitatīvu un standartizētu informācijas apstrādi un strukturētu dokumentu sagatavošanu.

5. Programmas mērķis ir izstrādāt inovatīvu mākslīgā intelekta risinājumu, kas automātiski aizpilda strukturētus dokumentus (piem., pārbaudes lapas, atskaites, datu ievades veidlapas) no dažādiem datu avotiem (piem., teksta dokumenti (DOCX), strukturēti lauki (XLSX/CSV), PDF datnes (teksta PDF un skenēts PDF), e-pasti (EML/MSG) (ar pielikumiem), tīmekļvietnes (HTML)), ievērojot dokumentu strukturālās un noformēšanas, kā arī datu kvalitātes prasības.

6. Lai sasniegtu programmas mērķi, nosaka šādus uzdevumus:

6.1. apzina datu avotu tipus un formātus, strukturēto dokumentu veidus, to aizpildes loģiku, saistītos datu avotus un normatīvās prasības, nosaka tehniskās prasības un prasības, kas attiecas uz datiem, lai pētījuma ietvaros izstrādātu vai izvēlētu iespējamo mākslīgā intelekta risinājumu, kā arī izvērtē un ņem vērā citu līdzīgu pētījumu rezultātus, ja tie ir pieejami un izmantojami;

6.2. pamatojoties uz sākotnējo analīzi, izstrādā detalizētu darba uzdevumu un nosaka sagaidāmo rezultātu, lai izvērtētu, vai mākslīgā intelekta risinājums spēj analizēt dokumentāciju auditēšanas procesos;

6.3. salīdzina dažādus mākslīgā intelekta risinājumus un to spēju analizēt un strukturēt informāciju no dažādiem datu avotiem (formātiem), kā arī, pamatojoties uz šo informāciju, spēju ģenerēt aizpildītus strukturētus dokumentus (pārbaudes lapas, atskaites vai citus standartizētus dokumentus) latviešu valodā auditēšanas procesos, ievērojot precizitāti, formālās prasības un kontekstu. Ieviešot mākslīgā intelekta risinājumu, ņem vērā uzdevumu formulēšanas (prompt engineering) metodes un izmantoto modeļu tehnoloģisko dokumentāciju, kā arī citus faktorus, kas ietekmē rezultāta kvalitāti, - piemērotu modeļa iestatījumu izvēli (piem., radošuma pakāpe, iespējamo atbilžu daudzveidība, maksimālais teksta apjoms), izvēlētā modeļa piemērotību un latviešu valodas atbalsta līmeni, datu avotu kvalitāti un nepieciešamos pēcapstrādes soļus. Salīdzinājumā iekļauj gan starptautiskus risinājumus (piemēram, OpenAI GPT, Claude, Cohere, LLama, Alpaca MIstral), gan publiski pieejamus Eiropas un Latvijas risinājumus, piem., TildeOpen LLM, kas īpaši pielāgots Eiropas valodām un specializētu modeļu izstrādei. Pārbauda dažādas formulējumu (prompts) un parametru kombinācijas, lai sasniegtu precīzus un uzticamus rezultātus latviešu valodā. Mākslīgā intelekta risinājuma sniegumu vērtē trīs funkcionalitātes līmeņos:

6.3.1. A līmenis (maksimāla funkcionalitāte) - mākslīgā intelekta risinājums patstāvīgi analizē ievadīto dokumentu kopu un atbilstošos normatīvos aktus, apzina nepieciešamās darbības mērķa sasniegšanai, sagatavo atbilstošus strukturētos dokumentus, aizpilda tos un sniedz analītiskus secinājumus ar pamatojumu;

6.3.2. B līmenis (vidēja funkcionalitāte) - mākslīgā intelekta risinājums, pamatojoties uz ievadīto dokumentu un normatīvo aktu analīzi, sagatavo un aizpilda lietotāja izveidotu strukturētu dokumentu, piedāvā ieteikumus dokumenta noformēšanā (piem., par trūkstošiem laukiem vai formāta neatbilstībām);

6.3.3. C līmenis (minimāla funkcionalitāte) - mākslīgā intelekta risinājums tehniski aizpilda iepriekš definētu strukturētu dokumentu, nemainot tā saturu vai formu un izmantojot tikai ievadītos datu avotus un normatīvo bāzi;

6.4. izstrādā un testē mākslīgā intelekta prototipu strukturētu dokumentu automātiskai aizpildei, izveidojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Regulas (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts), prasībām atbilstošu lietotāja saskarni dokumentu pārskatīšanai, kā arī administratora portālu sistēmas pārvaldībai. Lietotāja saskarne un administratora portāls nodrošina aizpildes procesa caurskatāmību un izsekojamību, tai skaitā versiju kontroli, rediģēšanas vēsturi, automatizēto darbību žurnālus, kā arī loģisku paskaidrojumu par mākslīgā intelekta izvēlētajiem datiem. Datu apstrāde notiek drošā un nošķirtā vidē (piem., iestādes lokāli izvietotajā infrastruktūrā (on-premises) vai drošā mākoņvidē, kas atbilst Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Mākslīgā intelekta akta prasībām), nodrošinot piekļuvi tikai autorizētiem rīka lietotājiem. Novērtē risinājuma veiktspēju, precizitāti un uzticamību, kā arī sniedz priekšlikumus par minimālo un vēlamo tehnisko aprīkojumu (piem., servera jaudu, atmiņas apjomu, datu glabāšanas risinājumiem) prototipa veiksmīgai un drošai darbībai;

6.5. izstrādā priekšlikumus mākslīgā intelekta tehnoloģijas integrācijai valsts pārvaldē pārbaužu procesos, izvērtējot iespējamos ieviešanas scenārijus, izmantošanas riskus un priekšnoteikumus risinājuma piemērošanai citām valsts pārvaldes funkcijām.

7. Programmas īstenošanā nosaka šādus kopīgus (horizontālos) uzdevumus:

7.1. nodrošina, ka pētījuma rezultāti pozitīvi ietekmē šādas mērķgrupas:

7.1.1. valsts pārvaldes un citas publiskas personas institūcijas, tai skaitā neatkarīgas valsts iestādes, kas veic uzraudzības, kontroles, sertifikācijas un auditēšanas funkcijas (arī iekšējā audita funkcijas), veicinot to spēju efektīvi apstrādāt dokumentus un izmantot mākslīgā intelekta risinājumus;

7.1.2. zinātniskās institūcijas un augstākās izglītības iestādes, kas pēta mākslīgā intelekta risinājumus, stiprinot sadarbību ar publisko sektoru un veicinot pētniecības rezultātu izmantošanu;

7.1.3. sabiedrību netiešā veidā, veicinot digitālas un uzticamas valsts pārvaldes attīstību, kas balstīta uz tehnoloģiskiem risinājumiem un efektīvu datu izmantošanu;

7.2. attīstīta inovatīvus mākslīgā intelekta risinājumus, veicina to ieviešanu un izmantošanu;

7.3. nodrošina pētījuma rezultātu publisku pieejamību, tai skaitā populārzinātniskos resursos un brīvpiekļuves žurnālos, kā arī deponē jauniegūtus pētījuma datus pētniecības datu repozitorijos, veicinot datu atkārtotu lietojamību atbilstoši FAIR principiem (atrodamība, pieejamība, sadarbspēja, atkārtota lietojamība);

7.4. nodrošina publicitāti un sabiedrības informēšanu programmas atpazīstamībai un rezultātu izplatīšanai.

8. Programmas īstenošanā nosaka šādus sasniedzamos rezultātus:

8.1. sagatavo ziņojumu par šā rīkojuma 6.3. apakšpunktā noteiktā mākslīgā intelekta modeļu salīdzinājuma rezultātiem attiecībā uz to piemērotību dažādu strukturētu dokumentu aizpildes automatizācijai;

8.2. izstrādā uz mākslīgā intelekta balstītu funkcionālu lietotāja saskarnes prototipu inovatīvai kontroles un uzraudzības uzdevumu izpildei, veicinot plašu lietošanu un radot pamatu turpmākai tehnoloģiskajai attīstībai;

8.3. sagatavo rīcībpolitikas ieteikumus par mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanu audita, uzraudzības, kontroles un sertifikācijas procesos valsts pārvaldes un publiskā sektora institūcijās, kas veic šīs funkcijas, nosakot drošības, juridiskās atbilstības, datu kvalitātes un iekšējās kontroles prasības.

9. Programmas projekta īstenošanu bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz vienam gadam, ja tas ir nepieciešams programmas pētījuma rezultātu nostiprināšanai un publiskošanai.

Ministru prezidente E. Siliņa

Finanšu ministrs A. Ašeradens