1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi

Saistošie noteikumi "Grozījumi Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" (turpmāk - saistošie noteikumi) paredz pārtraukt izmantot pašvaldībai dotās tiesības Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (turpmāk arī - saistošie noteikumi Nr. 141) paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu denacionalizēto māju īrniekiem, svītrojot attiecīgās normas, jo šis palīdzības veids ir zaudējis savu aktualitāti. Rīgas valstspilsētas pašvaldības pēdējo četru gadu pieredze norāda uz ievērojamu intereses kritumu šī palīdzības veida saņemšanai no denacionalizēto namu īrnieku puses: 2021. gadā 140 ģimenes, 2022. gadā 35 ģimenes, 2023. gadā 24 ģimenes un 2024. gadā tikai sešas ģimenes izmantoja iespēju saņemt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu. Rīgas valstspilsētas pašvaldība laikā no 2006. gada līdz 2009. gadam un laikā no 2021. gada līdz 2024. gadam sniegusi palīdzību 2425 ģimenēm, piešķirot vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu un ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus šim mērķim. Denacionalizēto māju īrniekiem joprojām ir tiesības saņemt pašvaldības palīdzību, izmantojot citu palīdzības veidu - pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu.

Ņemot vērā, ka katru gadu paaugstinās maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, saistošie noteikumi paredz augstāku ienākumu slieksni arī denacionalizētas mājas īrniekam, lai īrnieks būtu atzīstams par personu ar noteiktiem ienākumiem, piesaistot to maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnim ar koeficientu 1,1 mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas vai vairāk personas, pārējām personām tiek piemērots koeficients 0,85 no pirmajai personai noteiktā ienākumu sliekšņa.

Ievērojot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas 2025. gada 11. februāra atzinumā Nr. 1-18/830 izteiktos iebildumus pret Rīgas domes 2025. gada 29. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. RD-25-323-sn "Grozījumi Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", saistošajos noteikumos Nr. 141 lietotie termini tiek papildināti ar diviem jauniem terminiem, tas ir, persona ar patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām ir persona, kurai kopā ar īrnieku izīrēta pašvaldības dzīvojamā telpa likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, un persona bez patstāvīgām dzīvojamās telpas lietošanas tiesībām ir persona, kura iekļauta īres līgumā, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 14. panta normām.

Līdz ar jauno terminu lietošanu tiek veikti attiecīgi grozījumi saistošo noteikumu Nr. 141 punktos, kuros bija lietoti termini "ģimenes loceklis" un "cita persona", un noslēguma jautājumi tiek papildināti ar punktu par Rīgas domes 2025. gada 29. janvāra saistošo noteikumu Nr. RD-25-323-sn "Grozījumi Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atcelšanu.

Ņemot vērā, ka persona ar noteiktiem ienākumiem palīdzību - pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu - var saņemt nekavējoties pēc reģistrācijas palīdzības reģistrā, saistošajos noteikumos kā aktualitāti zaudējusi svītrota norma par ārpuskārtas pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanu.

Svītrota norma par maznodrošinātas mājsaimniecības tiesībām lūgt noteikt sociālā dzīvokļa statusu izīrētajai pašvaldības dzīvojamai telpai, jo pašvaldība šobrīd izmanto citus instrumentus, lai atbalstītu maznodrošinātas mājsaimniecības, kurām ir nepietiekoši resursi dzīvojamās telpas īres maksas un ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto maksājumu segšanai.

Saistošie noteikumi nosaka personai, kura turpina lietot izīrēto dzīvojamo telpu līdz citas pēc istabu skaita mazākas dzīvojamās telpas izīrēšanai, ierobežojumu atkārtoti reģistrēties palīdzības saņemšanai īrētās pašvaldības dzīvojamās telpas apmaiņai pret mazāku pēc istabu skaita dzīvojamo telpu.

Palīdzības reģistrs pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām tiek papildināts ar jaunu kategoriju - maznodrošinātām personām, kuras reģistrētas palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā. Pēdējo gadu laikā samazinājies palīdzības saņemšanai dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām reģistrēto personu skaits, tādējādi personas, kuras reģistrētas vispārējā kārtībā un kurām noteikts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, varēs pretendēt uz palīdzības saņemšanu, reģistrējoties palīdzības saņemšanai pirmām kārtām. 2016. gada 1. janvārī reģistros palīdzības saņemšanai pirmām kārtām bija reģistrētas 1987 personas (ģimenes) un 2025. gada 1. oktobrī reģistrēto personu skaits ir 727 personas (ģimenes). Savukārt palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā 2025. gada 1. oktobrī reģistrēto personu skaits ir 42 personas (ģimenes).

Reģistrācijai palīdzības saņemšanai pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuru dabiskā aizgādībā ir trīs vai vairāk bērni, nosacījums par deklarēto dzīvesvietu Rīgā no pēdējiem pieciem gadiem samazināts līdz diviem gadiem.

Saistošie noteikumi papildināti ar normu, kas dod tiesības pašvaldības palīdzības ietvaros īzīrētās dzīvojamās telpas īrniekam vai viņa laulātajam, ja viens no tiem ir sasniedzis 75 gadu vecumu, pagarināt īres līgumu uz laiku līdz pieciem gadiem.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus

Nav fiskālās ietekmes - saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs pašvaldībai pieejamos resursus, jo neprasa jaunu institūciju vai darba vietu izveidi vai esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei)

Saistošie noteikumi attiecas uz sabiedrībai svarīgas jomas - kārtības, kādā Rīgas valstspilsētas pašvaldībā personas tiek atzītas par tiesīgām saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, palīdzības veidu, palīdzības sniegšanas kārtības - normatīvo regulējumu.

Saistošo noteikumu ietekmes vērtējums:

1) sociālā ietekme - tieša ietekme, jo tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir saistāmas ar cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanu;

2) ietekme uz vidi - nav tiešas ietekmes;

3) ietekme uz iedzīvotāju veselību - nav tiešas ietekmes;

4) ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības administratīvajā teritorijā - saistošie noteikumi neskar uzņēmējdarbības aktivitātes.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta finansētām institūcijām

Institūcija, kurā personas var vērsties saistošo noteikumu piemērošanas jautājumos, ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde.

Nav paredzētas administratīvo procedūru izmaksas.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem

Saistošie noteikumi ir nepieciešami Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju izpildes nodrošināšanai.

Nav ietekmes uz cilvēkresursiem.

6. Izpildes nodrošināšana

Izpildi nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa - palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā - nodrošināšanai un paredz tikai to, kas nepieciešams minētā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi un paredzamā rīcība ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām, tostarp sabiedrības viedokļa noskaidrošanā gūtā informācija

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai saistošo noteikumu projekts un tam pievienotais paskaidrojuma raksts no 2025. gada 4. augusta līdz 2025. gada 18. augustam sabiedrības viedokļa noskaidrošanai tika publicēts Rīgas valstspilsētas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.riga.lv.

Publikācijā norādītajā laikā saņemts 21 iebildums. Visi iebildumi izteikti par Rīgas domes 2022. gada 8. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 141 "Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto pašvaldības dzīvojamo telpu īres līgumu divu gadu termiņu, kā arī dažos izteikts viedoklis svītrot 83. punktu, kurā noteikts, ka, ievērojot Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 6. punktā noteikto, uz nenoteiktu laiku noslēgtie pašvaldības dzīvojamo telpu īres līgumi pēc pašvaldības vai īrnieku, kuriem dzīvojamā telpa izīrēta likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, iniciatīvas pārslēdzami atbilstoši minēto noteikumu nosacījumiem. Tiek norādīts, ka, izīrējot dzīvojamās telpas likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" ietvaros, pašvaldība nevar pamatot savu iniciatīvu grozīt uz nenoteiktu laiku noslēgtos īres līgumus ne saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta pirmo daļu, ne saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 6. punktu, kas noteic grozīt uz nenoteiktu laiku noslēgtos īres līgumus, ievērojot likuma 32. pantu.

Minētie iebildumi netiek ņemti vērā, jo likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 11. panta pirmā daļa uzliek pašvaldībām pienākumu ievērot Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus, savukārt ceturtā daļa deleģē pašvaldībām tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros nosakāms termiņš, uz kādu slēdzams pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgums. Minētā likuma 19. pants nosaka: "Izīrējot dzīvojamo telpu, pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija nosaka, uz kādu termiņu slēdzams īres līgums."

Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 8. panta pirmās daļas 2. punktam īres līguma termiņš ir obligāta līguma sastāvdaļa, savukārt minētā likuma 9. pants paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgums slēdzams uz noteiktu termiņu.

No minētajām likumu normām secināms, ka gan vispārējais, gan speciālais likums paredz terminēta īres līguma slēgšanu arī gadījumos, kad dzīvoklis izīrēts, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.