1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka kārtību, kādā Madonas novada pašvaldība (turpmāk – pašvaldība) Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) noteiktajos gadījumos, izvērtē iesniegumus un izsniedz atļaujas koku ciršanai ārpus meža, nosaka pašvaldības koeficientu zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu aprēķināšanai un samaksas kārtību, kā arī sabiedrībai nozīmīgus gadījumus, kad rīko publisko apspriešanu.

2. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai to pilnvarotā persona (turpmāk – koku ciršanas ierosinātājs) iesniedz iesniegumu par koku ciršanu ārpus meža attiecīgajā pašvaldības apvienības vai pagasta pārvaldē vai Madonas novada Centrālajā administrācijā un iesniegumam pievieno:

2.1. dokumentus, kas apliecina tiesības veikt koku ciršanu, ja ierosinātājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks;

2.2. zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju, vai grafisku attēlu ar iezīmētu plānoto koku ciršanas vietu;

2.3. rakstisku saskaņojumu ar zemes īpašniekiem, ja koku ciršana plānota kopīpašuma teritorijā;

2.4. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, ja koku ciršana plānota daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā zemesgabalā.

3. Iesniegumu par atļaujas saņemšanu koku ciršanai ārpus meža atbilstoši teritorijai, kurā atrodas cērtamais koks, un kompetencei izskata:

3.1. attiecīgā pašvaldības apvienības vai pagasta pārvalde;

3.2. Madonas apvienības teritorijā – Madonas apvienības koku ciršanas komisija (turpmāk visas kopā – Atbildīgā institūcija).

4. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecībai, būvvaldē iesniedzamajai projekta dokumentācijai jāpievieno Atbildīgās institūcijas izdota atļauja koku ciršanai ārpus meža vai cits Atbildīgās institūcijas dokuments. Ja būvvalde pieņem lēmumu neizdot būvatļauju, noraidīt būvniecības ieceri vai būvniecības iecere netiek realizēta, koku ciršanas ierosinātājs ir tiesīgs pieprasīt atmaksāt veikto zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu samaksu.

5. Atbildīgā institūcija veic koku apsekošanu dabā, veic foto fiksāciju un uzmērīšanu, izvērtē īpašuma piederību apliecinošos dokumentus, iesnieguma pamatotību, un koka ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem. Ja nepieciešams, pieaicina nozares ekspertus, izvērtē iesniegumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem, sagatavo pieprasījumu (ja nepieciešams) atzinumu saņemšanai no Ministru kabineta noteikumos noteiktajām institūcijām, izvērtē publiskās apspriešanas nepieciešamību un pēc saņemto dokumentu izvērtēšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai ārpus meža vai par atteikumu izsniegt atļauju.

6. Pozitīva lēmuma gadījumā, pirms atļaujas izsniegšanas Atbildīgā institūcija aprēķina zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu un nosūta koku ciršanas ierosinātājam maksāšanas paziņojumu par zaudējumu atlīdzības samaksas veikšanu.

7. Atļauju koku ciršanai ārpus meža Atbildīgā institūcija izsniedz pēc zaudējumu par dabas daudzveidības samazināšanu atlīdzināšanas.

8. Atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga 1 (vienu) gadu no izsniegšanas dienas. Ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un būvniecībai ir izsniegta būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts, vai apliecinājuma karte, tad atļauja koku ciršanai ārpus meža ir derīga, kamēr ir spēkā esoša būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte.

9. Publisko apspriešanu par koku ciršanu ārpus meža pašvaldības teritorijā rīko sabiedrībai nozīmīgos gadījumos, ja:

9.1. koku ciršana ārpus meža paredzēta publiskos skvēros, parkos un kapsētās;

9.2. koku ciršanas rezultātā tiek būtiski ietekmēta apkārtējās vides ainaviskā, dendroloģiskā un/vai ekoloģiskā kvalitāte.

10. Publisko apspriešanu sabiedrībai nozīmīgos gadījumos nerīko, ja atbilstoši Noteikumu 9. punktā noteiktajiem kritērijiem paredzēta:

10.1. bojātu, nokaltušu vai kalstošu koku ciršana;

10.2. koku ciršana, kas nepieciešama, lai nodrošinātu optimālu augšanas telpu blakus esošiem kokiem;

10.3. koku ciršana būvniecības gadījumos, kuros ir veikta būvniecības ieceres publiskā apspriešana, ietverot koku ciršanas izvērtēšanu.

11. Lēmumu par publisko apspriešanu koku ciršanai ārpus meža pieņem un publisko apspriešanu nodrošina Atbildīgā institūcija. Lēmumā nosaka publiskās apspriešanas laiku, atbildīgo sekretāru, nepieciešamo materiālu un informācijas apmēru (plāns ar projektēto situāciju un cērtamiem kokiem, situācijas foto fiksācija), kas jāsagatavo koku ciršanas ierosinātājam, un citas prasības.

12. Publiskās apspriešanas procedūras termiņš nedrīkst būt īsāks kā 10 darba dienas.

13. Paziņojumā par publisko apspriešanu norāda:

13.1. publiskās apspriešanas termiņu – sākuma un beigu datumu;

13.2. zemes vienības, kurā plānots cirst kokus, adresi (nosaukumu), kadastra numuru;

13.3. ciršanai plānoto koku foto fiksāciju;

13.4. koku ciršanas pamatojumu.

14. Paziņojumu par publisko apspriešanu izvieto redzamā vietā attiecīgās apvienības vai pagasta pārvaldes ēkā, Madonas novada Centrālās administrācijas ēkā par koku ciršanu Madonas pilsētas teritorijā, un pašvaldības tīmekļvietnē.

15. Publiskās apspriešanas laikā ikvienai personai ir tiesības iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodoto informāciju un līdz noteiktajam termiņam rakstiski iesniegt Atbildīgajai institūcijai atsauksmes, priekšlikumus vai ierosinājumus. Publiskās apspriešanas procedūra uzskatāma par notikušu arī tad, ja pēc publiskās apspriešanas beigām nav saņemts neviens sabiedrības ierosinājums.

16. Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas, Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža vai atteikuma izsniegšanu.

17. Pašvaldības koeficients Ministru kabineta noteikumos noteiktajai zaudējumu atlīdzības aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā, ja:

17.1. koks būtiski ietekmē ainavu, ainavas vērtība tiks samazināta, ir 1;

17.2. koks būtiski ainavu neietekmē, ir 0,5;

17.3. koks aizsedz vizuāli augstvērtīgu vai unikālu ainavu, vai kultūrvēsturisku objektu, ar koka nogriešanu tiks sakārtota vide, ainavas kvalitāte tiks uzlabota, ir 0.

18. Atbildīgā institūcija pieņem lēmumu, kuru no Noteikumu 17.1.–17.3. apakšpunktā noteiktajiem pašvaldības koeficientiem piemēro. Ja, veicot zaudējumu apmēra aprēķinus, nav iespējams noteikt piemērojamo koka nociršanas iemesla koeficientu, izmanto lielāko noteikto koku nociršanas iemesla koeficientu.

19. Ja ārējas (ķīmiskas vai mehāniskas, saimnieciskās darbības, būvniecības, neprofesionālas kopšanas u.tml.) iedarbības rezultātā koks pilnībā zaudējis augtspēju, vainīgajai personai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus par dabas daudzveidības samazināšanu. Ja vainīgā persona nav noskaidrota, pienākums segt zaudējumu atlīdzību ir zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam.

20. Atbildīgā institūcija zaudējumu atlīdzības apmēra aprēķināšanā piemēro Ministru kabineta noteikumu 24. punktā noteikto kārtību un uzliek par pienākumu personai viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas samaksāt zaudējumu atlīdzību.

21. Atbildīgās institūcijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisijā.

22. Administratīvo aktu strīdu komisijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

23. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Madonas novada pašvaldības 2021. gada 30. decembra saistošos noteikumus Nr. 22 "Par koku ciršanu ārpus meža Madonas novada pašvaldības teritorijā".

25. Atzīt par spēku zaudējušiem Varakļānu novada pašvaldības 2024. gada 29. augusta saistošos noteikumus Nr. 12 "Par koku ciršanu ārpus meža Varakļānu novadā".