Saskaņā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības kopīgo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, viena no Ventspils valstspilsētas stiprajām pusēm ir augoša apstrādes rūpniecības nozare ar augstu konkurētspēju globālajā tirgū, jo aptuveni 87 % saražotās produkcijas tiek eksportēti.

Viena no Ventspils valstspilsētas specializācijām nacionālā mērogā ir modernās industrijas, t.sk. ražošana un viedās tehnoloģijas.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības kopīgajā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ir noteikts, ka apstrādes rūpniecība ir viena no Ventspils valstspilsētas priekšrocībām, kas jāturpina attīstīt, lai sekmētu konkurētspējīgas un daudzveidīgas uzņēmējdarbības attīstību.

Saskaņā ar NACE 2.1. redakciju apstrādes rūpniecības nozare ir viena no rūpniecības nozarēm. Apstrādes rūpniecības apakšnozares ir šādas:

10 Pārtikas produktu ražošana

11 Dzērienu ražošana

12 Tabakas izstrādājumu ražošana

13 Tekstilizstrādājumu ražošana

14 Apģērbu ražošana

15 Ādas un ar to saistītu izstrādājumu no citiem materiāliem ražošana

16 Koksnes un koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; izstrādājumu ražošana no salmiem un pinamiem materiāliem

17 Papīra un papīra izstrādājumu ražošana

18 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana

19 Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana

20 Ķīmisku vielu un ķīmisku produktu ražošana

21 Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana

22 Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana

23 Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana

24 Metālu ražošana

25 Gatavu metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas

26 Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana

27 Elektroiekārtu ražošana

28 Citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana

29 Mehānisko transportlīdzekļu, piekabju un puspiekabju ražošana

30 Citu transportlīdzekļu ražošana

31 Mēbeļu ražošana

32 Cita ražošana

33 Iekārtu un ierīču remonts, apkope un uzstādīšana

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegto informāciju 2024. gadā Ventspilī apstrādes rūpniecības komersantu saražotās produkcijas apgrozījums sasniedza 319 milj. EUR. Lielākā daļa produkcijas - 86 % - tika eksportēta, kas Ventspils uzņēmumiem dod iespēju realizēt savu produkciju lielākos un maksātspējīgākos tirgos. Tas ir augstākais eksportētās produkcijas īpatsvars starp valstspilsētām un pārsniedz vidējo rādītāju Latvijā (65 %). Arī 2024. gadā Ventspilij bija augstākais apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms uz vienu iedzīvotāju starp valstspilsētām - par 71 % lielāks nekā vidēji Latvijā. Absolūtajos skaitļos tas bija 9 775 EUR uz vienu iedzīvotāju Ventspilī, kamēr Latvijā vidēji - 5 707 EUR.

Galvenie apstrādes rūpniecības nozares izaicinājumi ir augstas enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija pasaulē un zems pieprasījums.

Saskaņā ar CSP mājas lapā pieejamo informāciju, 2023. gadā 30 % no Ventspils nodarbinātajiem (2995 cilvēki) strādāja apstrādes rūpniecības nozarē. Tā radīja 32 % no visu Ventspils uzņēmumu pievienotās vērtības.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības kopīgajā attīstības programmā 2021.-2027. gadam viens no rīcības virzieniem ir P-4 "Ventspils brīvostas stiprināšana un ar ostas darbību saistītu uzņēmumu attīstība". Tā ietvaros noteikti šādi uzdevumi:

• P-4-2 Veicināt tranzītpilsētas pārstruktūrizāciju, turpinot pilsētas industrializācijas attīstību un nodrošinot pievienotās vērtības celšanu;

• P-4-4 Turpināt Ventspils brīvostā atbilstošo infrastruktūras apstākļu nodrošināšanu un uzņēmējdarbības veicināšanu.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības kopīgajā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam arī konstatēts, ka Ventspils iedzīvotājiem un iebraucējiem ir sarežģīti atrast mājokli ilgtermiņā. Tajā šobrīd pieejamas padomju laikā celtas daudzdzīvokļu ēkas, daļa no kurām ir sliktā tehniskā stāvoklī. Valsts monocentriskā attīstības tendence ierobežo dzīvojamā fonda attīstību reģionos, jo investoriem ir zema interese ieguldīt nekustamajos īpašumos, kas atrodas reģionos. Mājokļi, kas ir piemēroti izīrēšanai, bieži tiek izīrēti īstermiņā, lai piemērotos tūristu pieprasījumam vasaras sezonā. Jaunu mājokļu nepietiekamība negatīvi ietekmē iespējas piesaistīt speciālistus, darbaspēku un jauniešus, kas ir svarīgs pilsētas attīstības priekšnosacījums.

Minēto apliecina arī uzņēmēju paustais viedoklis darbseminārā, ko 2023. gada 8. jūnijā organizēja Ventspils valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar PricewaterhouseCoopers SIA. Ziņojumā "Izaicinājumi mājokļa jomā darbaspēkā piesaistei un mobilitātei Ventspilī" norādīts, ka mājokļu trūkuma dēļ darba devējiem rodas papildu izmaksas un zaudējumi, jo tie spiesti iesaistīties mājokļu meklēšanā, kā mājokļa pieejamības problēmas risinājumus paredzot arī papildu atlīdzības izmaksāšanu darbiniekiem, piemēram, degvielas kompensēšana, piedāvājot vienreizēju pārcelšanās pabalstu, paredzot daļēju īres maksas kompensēšanas iespēju u.c.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek veikts grozījums Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 19. decembra saistošajos noteikumos Nr. 29 "Par kārtību, kādā Ventspils valstspilsētas pašvaldībā tiek sniegta palīdzība kvalificētiem speciālistiem nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu", nosakot, ka Ventspils valstspilsētas pašvaldība ir tiesīga nodrošināt ar dzīvojamo telpu apstrādes rūpniecības nozarē nodarbinātus speciālistus.

3.2. Ietekme uz vidi - nav attiecināms.

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību - nav attiecināms.

3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbību - saistošie noteikumi pozitīvi ietekmē uzņēmējdarbību, jo tas ir atbalsta instruments apstrādes rūpniecības nozarē, kur pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ir augsts. Pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanas iespējas speciālistam var palīdzēt uzņēmumam piesaistīt kvalificētus darbiniekus, jo mājokļa nodrošināšana ir nozīmīgs papildu bonuss, kas padara darba piedāvājumu pievilcīgāku.

3.5. Ietekme uz konkurenci - nav ietekme, jo palīdzība tiek sniegta speciālistam, nevis darba devējam.

Noteikumi neietekmē citas līdzšinējās administratīvās procedūras vai to izmaksas.

Saistošo noteikumu īstenošana neietekmēs Pašvaldībai pieejamos cilvēkresursus, jo nav nepieciešama jaunu institūciju vai darba vietu izveide, jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem netiek uzdoti.

Izpildes nodrošināšanai nav nepieciešami papildu resursi.

Noteikumu projekts izskatīts Pašvaldības Ekonomikas un budžeta komisijā (14.10.2025.) un Finanšu komitejā (06.11.2025.).