Ministru kabineta noteikumi Nr. 702

Rīgā 2025. gada 25. novembrī (prot. Nr. 49 34. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība"

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4. panta divpadsmito daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 165. nr.; 2015, 210. nr.; 2016, 135., 199. nr.; 2017, 193. nr.; 2019, 142. nr.; 2021, 60. nr.; 2022, 75. nr.; 2023, 40. nr.; 2025, 62. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5.² punktu šādā redakcijā:

"5.² Atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības shēmai bioloģiskās kontroles institūcija apliecina arī attiecībā uz:

5.²1. operatoru, kas ražo bioloģiskās lauksaimniecības primāros produktus un tos piegādā bioloģiskās lauksaimniecības apstrādes un pārstrādes uzņēmumam vai kooperatīvam;

5.²2. operatoru, kas ir sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums."

2. Izteikt 13.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.3. par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu shēmu - shēmas produkta nosaukumu, operatora nosaukumu vai vārdu un uzvārdu un izejvielu piegādātāja nosaukumu vai vārdu un uzvārdu, ja pieteikumā ir norādīta ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtas izejvielas izmantošana, Eiropas Komisijas regulas numuru, datumu un nosaukumu par Latvijā ražotā produkta ierakstīšanu Eiropas Savienības Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu vai Aizsargātu cilmes vietas nosaukumu reģistrā;".

3. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Dienests uztur šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minēto izejvielu piegādātāju sarakstu."

4. Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Operators katru gadu līdz 1. februārim iesniedz dienestā informāciju par izmaiņām šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajā sarakstā."

5. Izteikt 41.¹2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"41.¹2. informāciju par bioloģiskās lauksaimniecības shēmas produktu izejvielu piegādātāju skaitu;".

6. Izteikt 41.¹3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"41.¹3. apliecinājumu, norādot realizēto bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumus un realizācijas vietas. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kas ir pakļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles un uzraudzības sistēmai atbilstoši normatīvajiem aktiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā un izmanto noteiktu īpatsvaru (euro) - 30-60 procentu, 61-90 procentu vai 91-100 procentu - bioloģisko produktu, minētajā apliecinājumā norāda arī šo produktu attiecīgo procentuālo daļu."

7. Svītrot 41.⁵ punktu.

8. Izteikt 41.⁶ punktu šādā redakcijā:

"41.⁶ Operators katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. februārim iesniedz bioloģiskās kontroles institūcijā apliecinājumu par dalību shēmā, norādot iepriekšējā gadā realizēto bioloģiskās lauksaimniecības produktu nosaukumus un realizācijas vietas. Pārstrādes produktu ražotājs minētajā apliecinājumā norāda arī informāciju par izejvielu piegādātāju skaitu."

9. Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

10. Izteikt 13. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministrs A. Krauze

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 25. novembra
noteikumiem Nr. 702

"12. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības zivīm un zivju produktiem

I. Akvakultūras dzīvnieku audzēšana

1. Akvakultūras dzīvniekus nodrošina ar pilnvērtīgu, vecumam, sugai un produktivitātes virzienam atbilstošu barību.

2. Akvakultūras dzīvnieku ēdināšanā aizliegts izmantot:

2.1. augšanas veicinātājus;

2.2. sintētiskās krāsvielas (izņemot astaksantīnu - lašveidīgajām zivīm);

2.3. barību, kuras sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi vai kuras ražošanā tie izmantoti;

2.4. barību, kas iegūta no tās pašas akvakultūras dzīvnieku sugas, kura tiek audzēta saimniecībā.

3. Zivju barībā aizliegts izmantot hormonus.

4. Ja akvakultūras dzīvnieku audzēšanas procesā ir nepieciešams lietot nomierinošus līdzekļus, noteikto zāļu izdalīšanās (karences) periodu pagarina divas reizes. Ja zāļu izdalīšanās periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, tad tas ir ne mazāks par 500 grāddienām.

5. Akvakultūras dzīvnieku dezinfekcijai izmanto vārāmo sāli, ūdeņraža pārskābi vai hloramīnu T.

6. Dīķa dezinfekcijai neizmanto hlorkaļķi.

7. Ja produktu marķē ar Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk - noteikumi) 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, operators ievēro šā pielikuma I sadaļas prasības.

II. Prasības attiecībā uz zivīm un to pārstrādes produktiem

8. Produkts atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasībām, un marķēšanā operators var izmantot noteikumu 5. pielikuma II sadaļā minēto norādi, ja zivis ir iegūtas:

8.1. Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, tostarp akvakultūras uzņēmumos;

8.2. zvejas apgabalos Latvijas Republikas teritoriālajos vai ekonomiskās zonas ūdeņos vai Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos, kuros saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem Latvijai ir iedalītas zvejas kvotas.

9. Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji atbilst šā pielikuma tabulā noteiktajām prasībām.

Tabula

Svaigu, nesadalītu zvejniecības produktu kvalitātes rādītāji

Nr. p. k.	Rādītājs	Raksturojums	Kontrole
1.	Āda	Gluda, sugai raksturīgā krāsā, iespējami plankumi, var būt nelieli bojājumi, kas radušies, zvejojot un transportējot zivis	Operators nosaka katrai partijai
2.	Gļotādas	Ūdeni saturošas, caurspīdīgas
3.	Acis	Uz āru izliektas, caurspīdīga radzene, melna zīlīte
4.	Žaunas	Spilgtā krāsā, mitras, bez gļotām
5.	Vēderplēve ķidātām zivīm	Gluda, spilgta, piegulst audiem
6.	Gaļa	Stingra un elastīga, ar gludu virsmu

10. Pārstrādes produktu ražošanā:

10.1. neizmanto pārtikas piedevas garšas, smaržas un ārējā izskata uzlabošanai, stabilizatorus, antioksidantus un aromatizētājus;

10.2. zivju saturs produktā ir vismaz 60 % (operators reizi gadā veic kontroli akreditētā laboratorijā);

10.3. sāli pievieno ne vairāk kā 1,5 g uz 100 g produkta.

11. Aizliegts izmantot atkārtoti saldētas zivis.

12. Karsti kūpinātu zivju produktus gatavo no svaigām, atvēsinātām zivīm. Brētliņas, mencas, reņģes un butes var izmantot arī saldētas.

13. Kūpināšanai izmanto tikai lapu koku koksni, kas nedrīkst būt apstrādāta ar ķīmiskiem savienojumiem (krāsota, lakota, apstrādāta ar antiseptiskiem līdzekļiem).

14. Temperatūru kūpinātavā regulē ar aizvērtņu stāvokli, kurtuvē pēc vajadzības pievienojot mitru alkšņu šķeldu.

15. Aizliegts lietot kūpināšanas aromatizētājus.

16. Kūpinātu zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši brūnai, karsti kūpinātu zivju produktu mitruma saturs - 60-67 % (nosaka operators katrai partijai).

17. Ražojot zivju konservus eļļā, nodrošina, ka:

17.1. kārbās safasētie liemeņi vai to gabali ir pārlieti ar augu eļļu, eļļa ir caurspīdīga, nogulsnēs pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas;

17.2. konservu garša un smarža raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence ir sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, gabali veseli;

17.3. vienā kārbā safasēto liemeņu garuma starpība nedrīkst būt lielāka par 2 cm;

17.4. ķīmiskie un fizikālie rādītāji ir šādi:

17.4.1. vārāmā sāls saturs - no 1 līdz 2,5 %;

17.4.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā - 70 % no kārbas neto masas.

18. Šprotu konservu ražošanā papildus nodrošina, ka:

18.1. zivis ir nozvejotas periodā no oktobra līdz aprīlim. Aizliegts izmantot ar zooplanktonu - airkāju vēzīšiem - barojušās zivis un zivis ar kuņģa pildījumu, kas pārsniedz 50 %;

18.2. pēc kūpināšanas zivīm ir nogriezta galva vai galvas un astes spura, zivju ārējā virsma ir tīra, bez kvēpiem, neapdegusi, krāsa no gaiši zeltainas līdz tumši zeltainai;

18.3. līdz fasēšanai zivis uzglabā 2-6 °C temperatūrā ne ilgāk par 16 stundām;

18.4. kārbās safasēto zivju liemeņu garums ir šāds:

18.4.1. Baltijas brētliņām - 4-9 cm;

18.4.2. reņģēm - 7-10 cm;

18.5. kārbās pieļaujami liemeņi ar nelieliem ādas un vēdera plīsumiem ne vairāk kā 30-50 % no kārbā ievietotajām zivīm.

19. Ražojot konservus "Makrele savā sulā", nodrošina, ka:

19.1. netiek izmantotas pārtikas piedevas;

19.2. tiek izmantotas atvēsinātas vai saldētas makreļveidīgo zivju ģints (Scomber) zivis;

19.3. kārbās konsistence atbilst attiecīgajam produktam, pieļaujami ādas plīsumi. Zivju liemeņi vai gabaliņi ir līdzeni, bez zvīņām, var būt nenogrieztas spuras, izņemot astes. Zivju gaļas krāsa atbilst vārītas makreles krāsai. Dabīgajā sulā - buljonā, kas izdalījies sterilizācijas procesā, - pieļaujamas olbaltumvielu un zivju daļiņas nogulsnēs;

19.4. konservu garša un smarža ir raksturīga attiecīgajam konservu veidam, zivju gaļas konsistence sulīga, var būt nedaudz sausa, asakas mīkstas, bez rūgtas piegaršas;

19.5. ķīmiskie un fizikālie rādītāji ir šādi:

19.5.1. vārāmā sāls saturs - līdz 2,5 %;

19.5.2. minimālā zivju liemeņu vai to gabalu masa kārbā pēc sterilizācijas - ne mazāk kā 70 % no kārbas neto masas."

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 25. novembra
noteikumiem Nr. 702

"13. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 12. augusta
noteikumiem Nr. 461

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas prasības saliktiem produktiem, uztura bagātinātājiem, garšvielām, tējai, kafijai un liofilizētiem produktiem

1. Saliktā produkta, uztura bagātinātāja un liofilizētā produkta ražošanai izmantoto dzīvnieku izcelsmes izejvielu kvalitāte atbilst Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 461 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" (turpmāk - noteikumi) 6., 7., 11. un 12. pielikumā minētajām prasībām.

2. Saliktā produkta, uztura bagātinātāja un liofilizētā produkta ražošanai izmantotās augu izcelsmes izejvielas atbilst noteikumu 8., 9. un 10. pielikumā minētajām prasībām.

3. Saliktā produkta un uztura bagātinātāja ražošanā izmanto dabiskas izcelsmes izejvielas.

4. Garšvielu krāsa un smarža raksturīga attiecīgajam produktam, konsistence sausa, birstoša, ražošanā neizmanto pārtikas piedevas un aromatizētājus.

5. Liofilizētu produktu struktūra poraina, trausla. Pulverveida produktu struktūra sausa, birstoša.

6. Tēja, kafija, garšvielas un liofilizēti produkti atbilst šā pielikuma tabulā minētajiem rādītājiem.

Tabula

Kvalitātes rādītāji tējai, kafijai, garšvielām un liofilizētiem produktiem

Nr. p. k.	Produkts	Rādītājs	Rādītāja lielums
1.	Tēja	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g	ne vairāk kā 5 x 105 kvv
		Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g	ne vairāk kā 500 kvv
2.	Kafija (tostarp ozolzīļu, cigoriņu, miežu)	Mezofilie aerobie un fakultatīvi anaerobie mikroorganismi, 1 g	ne vairāk kā 5 x 105 kvv
		Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g	ne vairāk kā 1000 kvv
		Atkritumu piemaisījumu saturs, %	ne vairāk kā 0,5
3.	Garšvielas	Kaitēkļu invāzija	nav pieļaujama
		Pelējuma sēnītes un rauga šūnas, 1 g	ne vairāk kā 1000 kvv
4.	Liofilizēti produkti	Ūdens aktivitāte	ne vairāk kā 0,6
		Pelējuma sēnītes, 1 g	ne vairāk kā 50 kvv
		Salmonellas, 25 g	nav pieļaujamas

"