• tie ir tehnoloģiski sadrumstaloti;

• grūti mērogojami arvien pieaugošā datu apjoma apstākļos;

• to darbināšanā tiek izmantotas neaktuālas tehnoloģijas;

• to turpmākā ekspluatācija un uzturēšana, tai skaitā pilnveidošana atbilstoši izmaiņām ES normatīvajos aktos, paliek arvien komplicētāka un resursietilpīgāka;

• to arhitektūra neatbilst aktuālajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk - IKT) arhitektūras vadlīnijām,

tāpēc ir nepieciešama šo datu apmaiņas moduļu tehniskā modernizācija.

Projekta ietvaros plānots veikt minētās analīzes rezultātā noteikto primāri modernizējamo datu apmaiņas moduļu tehnisko modernizāciju, ieliekot pamatus tehnoloģiski un ekonomiski pamatotai, efektīvai, kā arī politikas plānošanas dokumenta "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" un citām IKT nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbilstošai arhitektūrai, lai nodrošinātu datu apstrādi un apmaiņu ar ES dalībvalstīm ES normatīvo aktu izpildē. Projekta ietvaros tiks veikta šādu datu apmaiņas moduļu tehniskā modernizācija:

• ES datu sagatavošanas sistēma (turpmāk - ESDSS);

• Nodokļu informācijas sistēmas (turpmāk - NIS) moduļi, kas nodrošina datu apmaiņu ar ES dalībvalstīm:

o PVN atmaksas iesniegumu un lēmumu apstrādes un datu apmaiņas ar citām ES dalībvalstīm modulis (PVNA);

o Akcīzes preču apritē iesaistīto personu reģistrācijas datu apmaiņas modulis (turpmāk - SEED),

kopā veidojot Eiropas Savienības nodokļu datu apmaiņas informācijas sistēmu (turpmāk kopā - ESNDA IS).

Tehniskā modernizācija paredz ESDSS un PVNA datubāzu tehnoloģiju vienādošanu (izmantojot tādus atvērtā koda risinājumus kā Postgre), ESDSS pāreju uz mikroservisu balstītu arhitektūru, SEED datu (ienākošo un izejošo ziņojumu) apstrādes loģikas integrēšanu Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmā (Excise Movement and Control System, turpmāk - EMCS), kā rezultātā tiks nodrošināta ESNDA IS darbības stabilitātes, veiktspējas un ātrdarbības uzlabošana, drošības risku samazināšana, administrēšanai un uzturēšanai nepieciešamo resursu optimizēšana. Tehniskās modernizācijas rezultātā tiks panākta ar ESDSS, PVNA un SEED starpniecību notiekošās datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm nepārtrauktība, pieejamības un lietojamības uzlabošana attiecīgo digitālo pakalpojumu lietotājiem, tādējādi stiprinot pārrobežu sadarbību nodokļu jomā un vienlaikus nodrošinot attiecīgo VID informācijas sistēmu resursu atbilstību mūsdienīgas arhitektūras prasībām un optimālu risinājuma administrēšanu un uzturēšanu

• esošā arhitektūra ir balstīta uz dažādām tehnoloģiskām komponentēm, radot resursu pieejamības risku tās uzturēšanā. Piemēram, Informix tehnoloģijas (uz tās šobrīd ir balstīta ESDSS arhitektūra) uzturēšanas prasmes Latvijas tirgū nav plaši izplatītas, kā arī atbalsts no ražotāja ir ierobežots un prasa salīdzinoši augstas izmaksas. Papildu administrēšanas un finansiālo slogu rada arī Oracle datubāzu pārvaldības sistēmas (turpmāk - DBVS) izmantošana atsevišķu ESNDA IS komponenšu īstenošanā;

• Informix balstītie tehnoloģiskie risinājumi ir nestabili, kā arī liela uzkrātā datu apjoma dēļ ir novērojama veiktspējas degradācija, kas būtiski paaugstina riskus attiecībā uz datu apmaiņu nepārtrauktību, pieejamību un uzticamību no lietotāju puses;

• neskatoties uz to, ka ESDSS un PVNA arhitektūras pamatā ir trīs līmeņu arhitektūras principi, šobrīd ir novērojama ļoti cieša integrācija biznesa līmenim ar datu glabāšanas līmeni, kas sarežģī un sadārdzina nepieciešamo izmaiņu īstenošanu, uzturēšanas un administrēšanas procesu, kā arī var negatīvi ietekmēt funkcionālo procesu izpildes ātrdarbību, kas savukārt var radīt neērtības attiecīgo digitālo pakalpojumu lietotājiem;

• datu transformācijas rīkam IBM InfoSphere DataStage, kas tiek izmantots SEED datu apmaiņā, ir identificēts ražotāja atbalsta trūkums un neatbilstība esošās infrastruktūras prasībām, kas rada uzturēšanas un drošības risku, savukārt SEED kā EMCS loģiskā funkcionālā apgabala cieša sasaiste ar NIS sarežģī un sadārdzina EMCS izmaiņu īstenošanu, uzturēšanas un administrēšanas procesu;

• ESNDA IS komponentes izmanto gan atšķirīgus atbalsta tehnoloģiskos risinājumus (piemēram, VID informācijas sistēmu savietotājs, DataStage transformācijas u. c.), gan dažādus saziņas protokolus (SOAP, REST), kas traucē VID homogenizēt integrācijas risinājumus un pāriet uz vienota starpsistēmu servisu pārvaldības risinājuma izmantošanu;

• ESDSS, PVNA un SEED, kā arī citi datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm moduļi ir cieši saistīti ar NIS, kuras pakāpeniska izslēgšana ir plānota pēc Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk - MAIS) ieviešanas pabeigšanas. Projekta ietvaros tiks nodrošināti tehnoloģiski un ekonomiski pamatoti arhitektūras pamati attiecīgo funkcionalitāšu pārnešanai un saistīto digitālo pakalpojumu nepārtrauktas un autonomas darbības nodrošināšanai, proti, tehniskā modernizācija ir kritiski svarīga attiecīgo risinājumu izstrādei un ieviešanai nepieciešamās, uz vienotiem izstrādes principiem balstītās arhitektūras un infrastruktūras nodrošināšanā.

Ņemot vērā minēto, datu apmaiņas moduļu tehniskā modernizācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu to atbilstību mūsdienīgas - modulāras, sadarbspējīgas un IKT infrastruktūru efektīvi izmantojošas - IKT arhitektūras prasībām, vienlaikus nodrošinot datu apmaiņas ar ES dalībvalstīm nepārtrauktību, digitālo pakalpojumu ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. ESNDA IS tehniskās modernizācijas procesā tiks ņemts vērā 2020. gada 30. jūnijā Ministru kabinetā (turpmāk - MK) apstiprinātais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM) informatīvais ziņojums "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu" (VSS-335, TA-1128), kura ietvaros ir sagatavoti un pieņemti grozījumi MK 2005. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" (nosakot nefunkcionālās prasības, tai skaitā IKT arhitektūras un IKT infrastruktūras pakalpojumu izmantošanas prasības valsts informācijas sistēmu attīstībai, kā arī definējot prasības attīstāmo risinājumu programmatūras autoru mantisko tiesību regulējumam un komerciāli licencētu programmatūras produktu izmantošanai attīstāmajos risinājumos). Tādējādi, modernizējot ESNDA IS, tiek ievērotas un izpildītas MK 2005. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 764 "Valsts informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības" prasības tiktāl, ciktāl tās ir piemērojamas un attiecas uz modernizācijas procesā ietverto risinājumu tehnisko un funkcionālo arhitektūru

2021. gada 30. decembrī ir izdots Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) rīkojums Nr. 961 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu īstenošanas un uzraudzības iekšējās kontroles sistēmu Finanšu ministrijā", kas nodrošina galvenos vadības un kontroles sistēmas elementus resora līmenī attiecībā uz pasākumiem, kur FM un tās padotības iestādes ir reformu īstenotājas vai finansējuma saņēmējas. Rīkojumā ir noteikta reformas ieviešanas kopējā organizatoriskā struktūra un nodrošināta funkciju nošķirtība.

Lai nodrošinātu finansējuma saņēmēja funkcijas, VID iekšējās kontroles pasākumu virsuzraudzība tiks īstenota saskaņā ar VID noteikto kārtību, kādā VID nodrošina ES Atveseļošanas un noturības mehānisma reformu un investīciju projektu ieviešanu un uzraudzību.

Savukārt operatīvā projekta vadība tiks nodrošināta saskaņā ar VID iekšējos noteikumos "Projektu vadības vadlīnijas" noteikto kārtību.

VID iekšējie noteikumi Nr. 46 "Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu izmaiņu pieprasījumu pieteikšanas, saskaņošanas, apstrādes un ieviešanas kārtība" nosaka jebkuras informācijas sistēmas, tai skaitā projekta ietvaros modernizējamo informācijas sistēmu, attīstības pārvaldības kārtību.

Projekta vadību un īstenošanu plānots veikt ar esošajiem cilvēkresursiem, kas nosegs nepieciešamās kompetences un kapacitāti

Esošajās informācijas sistēmās tiek izmantota programmatūra, kurai netiek nodrošināts ražotāja tehnoloģiskais atbalsts, tādēļ, konstatējot kļūdas, ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi kļūdu novēršanā, un tas paaugstina risinājumu uzturēšanas izmaksas. Vidējās viena labojuma izmaksas, iekļaujot infrastruktūras izmaksas, ir 5,8 tūkst. EUR ar PVN. Vienlaikus ražotāja atbalstītas tehnoloģijas neesība rada risku par pastiprinātu risinājumu tehnisko uzraudzību, kam nepieciešami papildu cilvēkresursi un attiecīgie finanšu resursi (vidēji viena cilvēkresursa izmaksas mēnesī ir 2902 EUR pirms nodokļu nomaksas). Tomēr riski, kas saistīti ar datu zudumu un ar sistēmu veiktspējas samazināšanos, ir daudz augstāki un ir saistīti ar Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpildi gan plānotajā termiņā, gan arī datu apjomā.

Novecojušas un ražotāja neatbalstītas tehnoloģijas izmantošana pazemina risinājuma kvalitatīvu uzturēšanu un pakalpojumu sniegšanu lietotājiem, tas ir, var tikt ietekmēta PVN atmaksas pieteikumu iesniegšana citai ES dalībvalstij, kā arī lietotāji nespēs veikt ES darījumu partneru PVN un akcīzes identifikācijas numuru pārbaudes, kas nepieciešamas pārrobežu darījumu veikšanai. Tādējādi lietotājiem var tikt liegtas iespējas izmantot tiesības, kuras nostiprinātas Latvijas Republikas un ES normatīvajos aktos.

Īstenojot projektu, pamatieguvums ir modernizētas (ražotāja atbalstītas) programmatūras izmantošana, kas ilgtermiņā nodrošina finanšu resursu optimālu izmantošanu un kļūdu operatīvu risināšanu, iesaistot programmatūras ražotāju. Lietotājiem tiks nodrošināti arī augsta līmeņa pieejamības pakalpojumi pārrobežu darbības nodrošināšanai

Projektam ir tieša ietekme uz 2022.-2024. gadā VID īstenojamām aktivitātēm, ieviešot jaunas pārrobežu datu apmaiņas nodokļu jomā:

• CESOP (Central Electronic System of Payment information) datu apmaiņu, kuras ietvaros ES dalībvalstis veiks maksājumu datu apkopošanu un informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu nodokļu administrācijām, un

• DAC7 datu apmaiņu, kas balstās uz Direktīvu (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, lai paplašinātu to noteikumu darbības jomu, kas attiecas uz informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību starp ES dalībvalstīm, pieprasot platformu operatoriem, kas kvalificējas kā digitālas platformas operatori, vākt un pārbaudīt informāciju par to platformās veikto pārdevēju darbību un sniegt nodokļu administrācijai informāciju par ienākumiem, ko šādas personas guvušas, izmantojot digitālās platformas,

kā arī izpildot Eiropas Komisijas prasības attiecībā uz EMCS izmaiņu ieviešanu.

Projekta ietvaros veicamā tehniskā modernizācija ir kritiski svarīga CESOP un DAC7 informācijas apmaiņas risinājumu izstrādei un ieviešanai, kā arī EMCS attīstībai nepieciešamās, uz vienotiem izstrādes principiem balstītās arhitektūras un infrastruktūras nodrošināšanā. Vienlaikus projekta īstenošana nodrošinās pamatu visu tehnoloģisko risinājumu pakāpeniskai pārveidei uz modernizētu tehnoloģiskās infrastruktūras vidi.

VID nodrošina, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai VID informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu spēkā esošo VID informācijas sistēmu pilnveidošanas un uzturēšanas līgumu ietvaros, lai sasniegtu projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. Projekta ietvaros modernizēto datu apmaiņas moduļu tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu vai priekšrocības attiecībā pret citiem ES komersantiem. Vienlaikus VID kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai.

Projekta īstenošanas riski:

Finanšu riski: saistīti ar aizkavēšanos finansējuma piešķiršanā un projekta apstiprināšanā (inflācijas iespaidā var mainīties cilvēkdienas izcenojums). Ar ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros piešķirto finansējumu 1 931 340 EUR (bez PVN) apjomā tiks nosegta kritisko komponenšu tehniskā modernizācija, kas ir minimāli nepieciešama projekta mērķrādītāju sasniegšanai.

Resursu riski: projekta īstenošana ir nepastarpināti atkarīga no piegādātāja (izstrādātāja) speciālistu kapacitātes, tai skaitā spējas novirzīt atbilstošos speciālistus projektam, tāpēc ir svarīga savlaicīga projekta aktivitāšu uzsākšana un īstenošana, lai atbilstu 2022.-2026. gada darbu plānojumam, kas ir pamats piegādātāja speciālistu komandas kapacitātes samazināšanai vai palielināšanai. Resursu riski ir attiecināmi arī uz VID iesaistīto speciālistu noslodzi. Projekta vadības grupas kompetencē ir novērtēt VID cilvēkresursu kapacitāti un, ja nepieciešams, iesniegt FM pieprasījumu kapacitātes stiprināšanai projekta īstenošanas laikā.

Termiņu riski: šobrīd nav identificēti. Termiņu risku kontrolei ir paredzēts projekta pārskatu iesniegšanas mehānisms, kas paredz pārskatu iesniegšanu par projekta starprezultātu sasniegšanu, lai, ja nepieciešams, veiktu savlaicīgas organizatoriska rakstura intervences - projekta starprezultātu pārplānošanu.

Projekta pārvaldības un organizatoriskie riski: šobrīd nav identificēti