Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Būvniecības likumā

Izdarīt Būvniecības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 146. nr.; 2014, 21., 84., 140. nr.; 2015, 122., 251. nr.; 2016, 241. nr.; 2017, 128. nr.; 2019, 41., 248.A nr.; 2020, 244. nr.; 2021, 84.B, 160.A nr.; 2022, 95., 247. nr.; 2023, 91. nr.; 2024, 217. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 6. panta ceturtās daļas 3. punktu pēc skaitļa "14." ar vārdu un skaitli "un 14.³".

2. Izteikt 6.¹ panta pirmās daļas 1.¹ punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tādu būvju būvniecību, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki,".

3. Papildināt 9.¹ panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Būvnormatīvos ir noteiktas minimālās tehniskās prasības."

4. 13. pantā:

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "var iegūt persona" ar vārdiem "ir personai";

izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ģeotehniskā izpēte;";

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus "var iegūt persona" ar vārdiem "ir personai";

izteikt piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: 

"Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 2., 3. un 5. punktā minētajās specialitātēs ir personai, kas:";

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā reglamentētā profesijā šā panta trešās daļas 1. punktā minētajā specialitātē ir personai, kas:

1) ieguvusi augstāko izglītību ģeoloģijas vai ģeotehnikas studiju programmā;

2) apguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes;

3) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi būvprakses sertifikātu.";

papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Administratīvajā lietā par iespējamiem būvspeciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena gada laikā no lietas ierosināšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem no lietas ierosināšanas dienas, par to paziņojot būvspeciālistam, pret kuru lieta ir ierosināta."

5. 14. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Persona ierosina būvniecību, iesniedzot būvniecības informācijas sistēmā būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamos dokumentus un informāciju būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. Būvniecības ierosinātājs būvniecības iesniegumā norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus.";

izslēgt 1.¹ un 1.² daļu;

aizstāt trešās daļas 1. punktā vārdus "atteikumu izdot būvatļauju vai būvniecības ieceres publisku apspriešanu" ar vārdiem "vai atteikumu izdot būvatļauju";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, atsaka izdot būvatļauju vai akceptēt būvniecības ieceri, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem nav veiktas šādas procedūras:

1) būvniecības ieceres publiska apspriešana;

2) ietekmes uz vidi novērtēšana.";

izslēgt piekto daļu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Par lēmumu, ar kuru tiek izdota būvatļauja vai akceptēta būvniecības iecere, vai izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkciju, triju darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas publicē informāciju būvniecības informācijas sistēmā. Publikācijā norāda:

1) būvniecības ieceres realizācijas vietu;

2) iecerētās būves galveno lietošanas veidu;

3) lēmuma spēkā stāšanās dienu;

4) lēmuma numuru un datumu.";

aizstāt 6.¹ daļā vārdus "izņemot, ja būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestāde vai Nacionālie bruņotie spēki" ar vārdiem un skaitļiem "izņemot šā likuma 6.¹ panta pirmās daļas 1.¹ punkta "a" apakšpunktā noteiktajā gadījumā";

aizstāt 6.² daļā vārdus "trešās daļas" ar skaitli un vārdu "3.¹ daļas";

papildināt pantu ar 6.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(6⁵) Lēmums par būvniecības ieceres akceptu un projektēšanas nosacījumu izpildi stājas spēkā ar brīdi, kad tas ir paziņots adresātam. Ja informācija par lēmumu publicēta, ievērojot šā likuma 14. panta sestās daļas nosacījumus, šis lēmums attiecībā uz citām personām uzskatāms par paziņotu ar brīdi, kad tas stājies spēkā.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Būvniecības ierosinātājam ir pienākums Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Būvtāfeli izvieto piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas. Būvtāfele ir sabiedrības papildu informēšanas pasākums, un tās neesība neietekmē termiņu, kādā trešās personas var apstrīdēt būvatļauju vai pārsūdzēt to tiesā.";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Būvtāfeli var neizvietot:

1) tādu būvju būvniecībai, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki;

2) Iekšlietu ministrijas vai tās padotības iestāžu vajadzībām nepieciešamo būvju būvniecībai, kas pilnībā vai daļēji tiek veikta valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā.";

izteikt devīto daļu šādā redakcijā: 

"(9) Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu, būvatļauju vai projektēšanas nosacījumu izpildi var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no šā panta sestās daļas 3. punktā minētās dienas."; 

papildināt pantu ar piecpadsmito daļu šādā redakcijā: 

"(15) Lēmumu par būvniecības ieceres akceptu pieņem, ievērojot šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētās prasības."

6. Papildināt likumu ar 14.² un 14.³ pantu šādā redakcijā:

"14.² pants. Tehniskie un īpašie noteikumi

(1) Būvniecības procesa dalībnieki ievēro tehniskajos noteikumos ietvertās prasības, kuras nosaka:

1) inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji - būvdarbu veikšanai inženierbūves aizsargjoslā, inženierbūves pārvietošanai vai šķērsošanai, kā arī pieslēguma izveidošanai pie inženierbūves, ja tas nepieciešams citas personas būvniecības ieceres īstenošanai;

2) valsts un pašvaldību institūcijas - lai nodrošinātu būvniecības ieceres atbilstību attiecīgās jomas normatīvo aktu prasībām.

(2) Tehniskajos noteikumos iekļauj tikai tādas prasības, kas nepieciešamas konkrētās būvniecības ieceres īstenošanai un izriet no normatīvajiem aktiem.

(3) Kultūras mantojuma aizsardzības jomā piemērojamās prasības, kuras nosaka kompetentā valsts vai pašvaldības institūcija, iekļaujamas tehniskajos noteikumos kā īpašie noteikumi.

(4) Tehniskos un īpašos noteikumus izdod būvniecības informācijas sistēmā strukturēto datu veidā vai augšupielādē dokumenta veidā. Saskaņojot būvprojektu, izvērtē tehnisko un īpašo noteikumu ievērošanu būvprojektā.

(5) Tehnisko noteikumu derīguma termiņš nevar būt mazāks par diviem gadiem. Šo noteikumu derīguma termiņa laikā inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi tos grozīt, izņemot gadījumu, kad to pieprasa būvniecības ierosinātājs.

(6) Valsts un pašvaldību institūciju tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem derīguma termiņš nevar būt mazāks par pieciem gadiem.

(7) Saskaņojot būvprojektu, piemēro tās materiālo tiesību normas, kas bija spēkā tehnisko noteikumu izdošanas brīdī, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(8) Ja būvniecības ieceres īstenošanai ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un paredzētā darbība ir akceptēta, būvniecības ieceres īstenošanai nav nepieciešami atsevišķi tehniskie noteikumi. Būvprojektu saskaņo attiecīga valsts institūcija, ievērojot tai noteikto kompetenci vides un dabas aizsardzības jomā, un novērtē ietverto risinājumu atbilstību vides pārskatam ietekmes uz vidi novērtējumā un tā akcepta lēmumā ietvertajām prasībām.

14.³ pants. Būvniecības ieceres publiska apspriešana

(1) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas mērķis ir racionālā, atklātā un pārskatāmā procesā noskaidrot sabiedrības viedokli par plānoto būvniecības ieceri, lai nodrošinātu attiecīgās ieceres risinājumu labāku iekļaušanos apkārtējā vidē un novērstu iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrību.

(2) Pašvaldība, ievērojot šā panta trešās, ceturtās un piektās daļas regulējumu, saistošajos noteikumos nosaka gadījumus, kad pirms būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akceptēšanas rīko sabiedrības līdzdalību, kā arī kritērijus sabiedriski nozīmīgām būvēm un sabiedriski nozīmīgiem publiskās ārtelpas risinājumiem.

(3) Būvniecības ieceres publisku apspriešanu rīko sabiedriski nozīmīgo būvju un sabiedriski nozīmīgo publiskās ārtelpas risinājumu izveidošanai.

(4) Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt rīkot sabiedrības līdzdalību, lai pārliecinātos par ierosinātās būves lietošanas veida, kas neatbilst dzīvojamai funkcijai, pieļaujamību, ja teritorijas plānojums paredz konkrētajā teritorijā līdztekus dzīvojamai apbūvei cita veida izmantošanu.

(5) Būvniecības ieceres publisku apspriešanu nerīko, ja:

1) teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums, no kura spēkā stāšanās brīža pagājuši ne vairāk kā pieci gadi;

2) būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, ja ar šo rakstu netiek būtiski palielināts būves apjoms;

3) būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, ja šis raksts paredz jaunu pirmās grupas būvju un otrās grupas viena un divu dzīvokļu dzīvojamo māju vai palīgēku būvniecību;

4) būvdarbu veikšanai nepieciešams paziņojums par būvniecību;

5) tiek veikta tādu būvju būvniecība, kas nepieciešamas valsts aizsardzībai vai nacionālās drošības interešu aizsardzībai un ko īsteno Aizsardzības ministrija vai tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurās Aizsardzības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, vai kapitālsabiedrības, kurās minētās kapitālsabiedrības ieguvušas līdzdalību vai izšķirošo ietekmi, vai Nacionālie bruņotie spēki;

6) būve nepieciešama robežkontroles funkciju nodrošināšanai.

(6) Būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā nevērtē priekšlikumus un iebildumus, kuri apspriesti ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma un teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes procesā.

(7) Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas rezultātus izmanto, lai nepieciešamības gadījumā būvatļaujā vai lēmumā par būvniecības ieceres akceptēšanu ietvertu papildu nosacījumus, kas attiecas uz būves novietojumu, iekļaušanos esošajā ainavā un pilsētvidē, kā arī uz risinājumiem negatīvas ietekmes uz sabiedrību novēršanai. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešams paskaidrojuma raksts, nosacījumi ir izpildāmi līdz būves nodošanai ekspluatācijā.

(8) Ja būvatļauja izdota, pārkāpjot šā panta noteikumus, augstāka iestāde vai tiesa, izlemjot jautājumu par apstrīdētās vai pārsūdzētās būvatļaujas tiesiskumu, izvērtē, vai pārkāpums ir tik būtisks, ka būvatļauja atceļama, un īpaši pārbauda to, vai nav pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības lēmumu pieņemšanā."

7. 15. pantā:

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārdiem "esošā būvē" ar vārdiem "vai ar kaimiņu Civillikumā noteiktajos gadījumos";

papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) būvniecības iecere atbilst arhitektoniskās kvalitātes principam un būves novietojuma prasībām.";

izslēgt trešo daļu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "piektās" ar vārdu "sestās";

papildināt pantu ar 5.¹ un 5.² daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Ja būvniecības ierosinātājs nav būves vai zemes īpašnieks, būvatļaujā un aktā par būves nodošanu ekspluatācijā norāda būves īpašnieku.

(5²) Būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumus, tai skaitā iestādes un personas, ar kurām ir saskaņojams būvprojekts. Būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, norāda inženierbūvju īpašniekus vai tiesiskos valdītājus, no kuriem nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus un saskaņot būvprojektu, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja šā likuma 14. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā sniegto informāciju. Ja nepieciešams, tiek pievienoti citi inženierbūvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, ar kuriem saskaņojams būvprojekts, norādot pamatojumu."

8. 16. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ un 1.² daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Projektēšanas nosacījumu izpildes laikā attiecībā uz būvniecības ieceri piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas brīdī, izņemot gadījumu, kad spēkā esošās prasības ir labvēlīgākas būvniecības ierosinātājam un tas vēlas šīs prasības piemērot. Šādā gadījumā spēkā esošās prasības piemēro visai būvniecības iecerei.

(1²) Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās atļaujas vai saskaņojumus valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod strukturētu datu veidā vai augšupielādē būvniecības informācijas sistēmā.";

papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "kā arī, pamatojoties uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamo informāciju par attiecīgajā zemes gabalā esošiem pazemes ārējiem inženiertīkliem, noskaidro pie minētā inženiertīkla īpašnieka vai valdītāja nepieciešamību iegūt aktuālos datus par faktisko pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vietu";

aizstāt 2.⁵ daļā skaitli un vārdus "14. panta piekto daļu" ar skaitli un vārdu "14.³ pantu";

papildināt pantu ar 2.⁶ daļu šādā redakcijā:

"(2⁶) Ja būvniecības iecerē tiek veiktas izmaiņas, attiecībā uz šīm izmaiņām piemēro pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) vai detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības, kas bija spēkā būvatļaujas izdošanas vai paskaidrojuma raksta akcepta brīdī, izņemot gadījumu, kad spēkā esošās prasības ir labvēlīgākas būvniecības ierosinātājam un tas vēlas šīs prasības piemērot. Šādā gadījumā spēkā esošās prasības piemēro visai būvniecības iecerei."

9. Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Patvaļīga būvniecība ir:

1) būvdarbi, kas veikti bez atzīmes par projektēšanas nosacījumu vai būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai bez lēmuma par būvniecības ieceres akceptu gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami;

2) būvdarbi, kas veikti bez paziņojuma par būvniecību iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā;

3) būvdarbi, kas neatbilst materiālajām tiesību normām;

4) būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam;

5) būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam."

10. Papildināt 19. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Patvaļīgas būvniecības radītās sekas var novērst ikviens kopīpašnieks, un tam nav nepieciešama pārējo piekrišana."

11. 19.² pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par to, lai būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi tiek izstrādāti, pamatojoties uz pietiekamu informāciju, kā arī ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.";

izslēgt ceturtās daļas ceturto teikumu;

papildināt pantu ar desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Būvprojekta izstrādātājs, autoruzraudzības veicējs, būvdarbu veicējs, būvuzraudzības veicējs, būvekspertīzes veicējs un inženierkonsultants neatbild par pazemes ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam radītajiem zaudējumiem, ja būvniecības ieceres īstenošanas procesā ir ievērotas ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju prasības darbiem minēto inženiertīklu aizsargjoslā, tomēr būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi tāpēc, ka tas neatrodas pazemes ārējo inženiertīklu īpašnieku vai valdītāju saskaņotajā informācijā norādītajā vietā, izņemot gadījumu, kad atšķirība starp saskaņoto informāciju un faktisko situāciju dabā ir mazāka par vienu metru.

(11) Būvdarbu veicējs neatbild par pazemes ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam radītajiem zaudējumiem, ja būvdarbu laikā pazemes ārējam inženiertīklam ir nodarīti jebkādi bojājumi tāpēc, ka informācija par inženiertīklu nav ietverta būvprojektā."

12. Papildināt likumu ar 19.⁴ pantu šādā redakcijā:

"19.⁴ pants. Pazemes ārējo inženiertīklu novietojuma precizēšana dabā

(1) Ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam attiecībā uz pazemes ārējiem inženiertīkliem ir pienākums informēt būvprojekta izstrādātāju par nepieciešamību precizēt pazemes ārējo inženiertīklu novietojumu dabā, iegūstot aktuālos datus par faktisko ārējā inženiertīkla atrašanās vietu. Ja šajā likumā nav noteikts citādi, aktuālo pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vietas datu iegūšanu apmaksā ārējo inženiertīklu īpašnieks vai valdītājs, vienojoties par samaksas apmēru ar būvniecības ierosinātāju. Ja nevar vienoties attiecībā uz samaksas apmēru par pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vietas datu iegūšanu, ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam ir pienākums sešu mēnešu laikā precizēt ārējā inženiertīkla atrašanās vietu.

(2) Priekšizpētes vai inženierizpētes procesā iegūtos precizētos datus par ārējo inženiertīklu novietojumu dabā nodod ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam un reģistrācijai attiecīgajās informācijas sistēmās."

13. 21. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt, ja saņemta kopīpašnieku vairākuma piekrišana, izņemot gadījumu, kad piemērojams Dzīvokļa īpašuma likums. Kopīpašnieku vairākumu nosaka atbilstoši kopīpašuma daļu apmēram. Šajā daļā noteiktais neattiecas uz gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir viens vai vairāki kopīpašnieki un citi kopīpašnieki ir piekrituši būvniecības iecerei.";

papildināt otro daļu pēc vārda "trešajā " ar vārdu un skaitli "un 3.¹";

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Ja ēka tiek būvēta pa kārtām, kārtu var pieņemt ekspluatācijā gadījumā, kad būvprojektā iekļauts izvērtējums par ēkas izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā un ēkas izmantošanas nosacījumi, kā arī ir ievērotas citas būvnoteikumos minētās prasības."

14. Izslēgt 32. panta pirmajā daļā vārdus "Ekonomikas ministrija".

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38. punktu šādā redakcijā:

"32. Personas, kuras līdz 2025. gada 31. oktobrim ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības inženierizpētes specialitātē, bet nav ieguvušas šā likuma 13. panta 5.¹ daļā noteikto izglītību ģeotehniskās izpētes specialitātē, ir tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi ģeotehniskās izpētes specialitātē ar tām piešķirto sertifikātu inženierizpētes specialitātē.

33. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar tajos lietoto terminu "inženierizpētes specialitāte" saprot terminu "ģeotehniskās izpētes specialitāte".

34. Šā likuma 14.² pantā ietvertais regulējums neattiecas uz tiem tehniskajiem un īpašajiem noteikumiem, kuri ir izdoti līdz 2025. gada 31. oktobrim.

35. Līdz šā likuma 14.³ pantā minēto pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. oktobrim ir piemērojami pašvaldību saistošie noteikumi, kas tika izdoti, pamatojoties uz šā likuma 14. panta piekto daļu.

36. Grozījumi par šā likuma 13. panta papildināšanu ar četrpadsmito daļu stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

37. Šā likuma 15. panta 5.² daļa, 19.² panta desmitā un vienpadsmitā daļa, 19.⁴ pants, kā arī grozījumi šā likuma 16. panta otrajā daļā stājas spēkā 2026. gada 1. aprīlī.

38. Attiecībā uz ārējiem inženiertīkliem, par kuriem izpildmērījumu plāns ir sagatavots līdz 2012. gada 26. aprīlim, aktuālo pazemes ārējā inženiertīkla atrašanās vietas datu iegūšanu no 2026. gada 1. aprīļa apmaksā būvniecības ierosinātājs. Šajā gadījumā pazemes ārējo inženiertīklu īpašniekam vai valdītājam ir pienākums piedalīties pazemes ārējā inženiertīkla novietojuma precizēšanā apvidū."

Likums stājas spēkā 2025. gada 1. novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 9. oktobrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 23. oktobrī