Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

Šobrīd spēkā esošie Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 15 "Par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu Liepājas pilsētā" ir izdoti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 10. punktu, kas ir zaudējis spēku. Lai nodrošinātu vienotu un aktuālu tiesisko regulējumu, šie noteikumi ir apvienoti ar 2007. gada 15. februāra Liepājas pilsētas domes saistošo noteikumu Nr. 7 "Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Liepājā" normām. Noteikumos precizēta dzīvnieku turēšanas kārtība, nodevas apmērs un samaksas termiņš.

Saistošie noteikumi izdoti saskaņā ar:

• Pašvaldību likuma 45. panta otrās daļas 5. punktu, kur noteikts, ka pašvaldība ir tiesīga paredzēt administratīvos sodus par saistošo noteikumu pārkāpšanu, ja likumos nav noteikts citādi, par mājas (istabas) dzīvnieku labturību;

• Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta ceturto daļu, 18.⁵ pantu, kur noteikts, ka vietējā pašvaldība var atļaut pilsētā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana. Saistošajos noteikumos tiek noteikts kurās administratīvās teritorijas publiskajās vietās un kurā laikā atļauts: atrasties ar suni un atrasties ar suni bez pavadas;

• Veterinārmedicīnas likuma 21.³ panta trešo daļu, kur noteikts, ka pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka institūciju, kas ir pilnvarota pašvaldības vārdā veikt normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa, kaķa un mājas (istabas) seska apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli, kā arī ir tiesīga izdot administratīvos aktus par suņa, kaķa un mājas (istabas) seska apzīmēšanu un reģistrāciju;

• Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 5. punktu, kur noteikts, ka pašvaldībai ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par visu veidu dzīvnieku turēšanu.

Līdzekļi, kas tiek iegūti no suņu turēšanas nodevām, tiek izlietoti suņu ekskrementu urnu uzstādīšanai un apsaimniekošanai, pastaigu laukumu apsaimniekošanai un uzturēšanai, kā arī ar mājdzīvnieku aprūpi saistītu pasākumu īstenošanai pilsētā. Nodevas maksāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo funkciju pastāvīgu un kvalitatīvu izpildi, kā arī veidotu sakoptu, drošu un dzīvniekiem piemērotu pilsētvidi.

Ar šobrīd saņemtajiem līdzekļiem no nodevu maksājumiem nepietiek, lai pilnībā nodrošinātu iepriekš minētos apsaimniekošanas pasākumus atbilstošā apjomā un kvalitātē. Papildu tam, pašvaldībā tiek saņemti iedzīvotāju priekšlikumi, kas saistīti ar nepieciešamību uzlabot esošo suņu pastaigu laukumu infrastruktūru, kā arī palielināt ekskrementu urnu skaitu publiskās vietās.

Lai pašvaldība nākotnē varētu reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu, attīstīt mājas (istabas) dzīvniekiem draudzīgu infrastruktūru, nodrošināt tās ilgtspējīgu uzturēšanu un paplašināšanu, ir nepieciešams nodrošināt stabilu un pietiekamu finansējuma avotu, ko paredz suņa turēšanas nodeva.

Nodevas ieņēmumi tiek novirzīti suņu labturības infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, tostarp – suņu pastaigu laukumu apsaimniekošanai, ekskrementu urnu uzstādīšanai un uzturēšanai, kā arī citiem ar mājas (istabas) dzīvnieku aprūpi saistītiem pasākumiem pašvaldības teritorijā.

Suņu pastaigu laukumu uzturēšanai un apsaimniekošanai, suņu ekskrementu urnu uzstādīšanai un apsaimniekošanai iztērētie līdzekļi: 2024. gadā – 5 400 euro; 2023. gadā – 14 179 euro (tai skaitā žoga atjaunošanas darbi Zvejnieku alejā 11 un urnu suņu ekskrementiem iegāde).

Alternatīva suņa turēšanas nodevai un tās apmēram būtu suņa turēšanas nodevas atcelšana, bet tā izslēgtu finansējuma avotu, kas tiek novirzīts dzīvnieku labturības infrastruktūras uzturēšanai. Vienlaikus šāda pieeja mazinātu suņu īpašnieku līdzdalību pašvaldības kopējo izmaksu segšanā. Alternatīva noteiktajai nodevai 10 euro apmērā (no 2026. gada 1. janvāra) būtu saglabāt nodevu esošajā apmērā (8,54 euro). Esošais nodevas apmērs nesedz nepieciešamos izdevumus dzīvnieku labturības infrastruktūras uzturēšanai un apsaimniekošanai, ņemot vērā izmaksu pieaugumu un iedzīvotāju vēlmes uzlabot infrastruktūru (piemēram, suņu laukumu aprīkojums). Ilgtermiņā tas rada budžeta nelīdzsvarotību un neļauj pašvaldībai uzlabot infrastruktūru atbilstoši izteiktajām sabiedrības vajadzībām.

Kā alternatīvu var izvērtēt arī diferencētu nodevas apmēru pēc mājas (istabas) dzīvnieka šķirnes, izmēra vai turēšanas veida. Lai arī teorētiski iespējams, ka šī būtu taisnīgāka pieeja, šāds risinājums ir grūti administrējams, radītu ievērojamu slogu iedzīvotājiem un pašvaldības struktūrām, kā arī potenciāli veidotu juridiskus strīdus par kritēriju piemērošanu. Secinājums – nesamērīga un juridiski sarežģīta alternatīva. Saistošajos noteikumos izvēlētais risinājums (vienots nodevas apmērs ar mērķtiecīgiem atvieglojumiem) ir juridiski līdzsvarots, taisnīgs, vienkārši administrējams un atbilstošs sociālajām vajadzībām.

Saistošo noteikumu noteiktās kārtības neizpildes gadījumā administratīvās atbildības, tai skaitā piespiedu izpildes, piemērošana ir būtisks un tiesiski pamatots instruments, kas nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret visiem mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem. Tādējādi tiek novērstas prettiesiskas priekšrocības personām, kuras nepilda saistošo noteikumu prasības. Administratīvā atbildība kalpo kā preventīvs mehānisms, kas stiprina sabiedrības izpratni par to, ka pienākumu izpilde nav brīvprātīga izvēle, bet gan nepieciešamība sabiedrības kopējo interešu aizsardzībai un īstenošanai.

Šīs atbildības piemērošana nodrošina līdzsvarotu un taisnīgu regulējuma īstenošanu, tiek veicināta atbildīga suņu īpašnieku līdzdalība tiesiskajā sistēmā un samazināts pārkāpumu skaits, sekmējot sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Noteikumos ir paredzēti divi pamatsodu veidi – brīdinājums un naudas sods.

Brīdinājums tiek piemērots, ja konstatēts, ka soda mērķus iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu un norāda uz šādiem aspektiem:

• personas likumpārkāpums ir pamanīts,

• personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

Naudas sods ir paredzēts, lai atturētu personu no atkārtotiem pārkāpumiem un novērstu no iespējamās pārkāpumu izdarīšanas citas personas. Naudas sodam jābūt efektīvam un samērīgam ar pārkāpuma rezultātā iegūto labumu vai potenciālo ieguvumu, kas varēja rasties no saistošajos noteikumos iekļauto prasību neievērošanas.

Piemērojot attiecīgās sankcijas pārkāpumu gadījumos, tās būs pietiekami efektīvas, lai atturētu no turpmākiem pārkāpumiem. Šādā veidā administratīvajiem sodiem ir nodrošināta efektivitāte pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības saglabāšanā.

Alternatīva būtu atteikšanās no saistošajos noteikumos noteikto dzīvnieku turēšanas kārtības regulējuma pašvaldības līmenī, balstoties tikai uz augstākstāvošajos normatīvajos aktos noteiktajām normām vai paredzot tikai vispārīgas uzvedības normas. Šāda pieeja samazinātu pašvaldības regulējošo funkciju, taču vienlaikus radītu normatīvo nenoteiktību iedzīvotājiem un ierobežotu pašvaldības iespējas pielāgot regulējumu konkrētajai teritorijai, tā neatbilstu vietējās sabiedrības vajadzībām un varētu radīt interpretācijas riskus, kā arī ierobežotu pašvaldības spēju nodrošināt kārtību pilsētvidē.

Alternatīvs risinājums saistošo noteikumu izpildes kontrolei un noteiktajai administratīvajai atbildībai ir atteikties no administratīvās atbildības par noteikumu pārkāpumiem. Šādam alternatīvam risinājumam bez kontroles mehānisma un sankciju piemērošanas trūkst izpildes spēka. Tas mazinātu sabiedrības motivāciju ievērot noteikumus un radītu nevienlīdzību starp godprātīgajiem dzīvnieku īpašniekiem un tiem, kuri ignorē normatīvās prasības. Administratīvā atbildība ir nepieciešama kā preventīvs līdzeklis.

Izvērtējot iespējamās alternatīvas trijos galvenajos saistošo noteikumu aspektos, konstatējams, ka pašvaldības pieņemtais regulējums:

• nodrošina vietējās sabiedrības interešu aizsardzību,

• ir juridiski pamatots un administratīvi īstenojams,

• ievēro samērīguma, taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principus.

Tādējādi alternatīvie risinājumi nav uzskatāmi par efektīvākiem vai atbilstošākiem salīdzinājumā ar iestrādātajiem saistošajiem noteikumiem.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 46. panta otro daļu paskaidrojuma rakstā nav jāiekļauj informācija par plānotā projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu, ja tas attiecas uz saistošo noteikumu projektu par pašvaldības nodevām.

Saistošie noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kuru īpašumā, turējumā vai valdījumā ir mājas (istabas) dzīvnieks un kas dzīvo vai uzturas Liepājas valstspilsētas administratīvajā teritorijā.

Saistošo noteikumu tiesiskais regulējums nodrošina vienlīdzīgas tiesības un pienākumus visām fiziskajām un juridiskajām personām, attiecināmiem uz mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu, kas dzīvo vai uzturas Liepājas valstspilsētas administratīvajā teritorijā.

Tiek nodrošināts līdzsvars starp dzīvnieku īpašnieku tiesībām un sabiedrības interesēm, kā arī netiek radīta diskriminējoša pieeja nevienai sabiedrības grupai,

Vienlaikus, lai nodrošinātu līdzsvarotu un sociāli taisnīgu pieeju, saistošajos noteikumos noteikti atvieglojumi noteiktām personu grupām:

• papildus Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 16.2. apakšpunkta ietvaros paredzētajiem atvieglojumiem atbrīvojums no nodevas maksāšanas paredzēts personām ar II un III grupas invaliditāti;

• nodevas samazinājums 50 % apmērā piemērojams:

• par sterilizētiem suņiem;

• par suņiem, kas sešu mēnešu vecumu sasniedz kalendārā gada otrajā pusē vai iegādāti kalendārā gada otrajā pusē, un par kuriem līdz tam nav veikta nodevas samaksa.

Minētie atvieglojumi ir izstrādāti, lai ņemtu vērā iedzīvotāju dažādos sociālekonomiskos apstākļus un mazinātu nesamērīgu finansiālo slogu, vienlaikus saglabājot pienākumu izpildes principu un veicinot iedzīvotāju līdzdalību pilsētvides uzlabošanā.

• Liepājas Centrālās administrācijas Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas Vides nodaļā – jautājumos par nodevu samaksu, atvieglojumiem un reģistrāciju;

• pašvaldības policijā – kontroles un pārkāpumu gadījumos;

• Liepājas valstspilsētas pašvaldības Administratīvajā komisijā – ja ir saņemts administratīvais sods vai nepieciešama lēmuma izskatīšana.

Par līdzšinējās kārtības izmaiņām minēts 1. punktā.

Saistošo noteikumu īstenošana neparedz papildu cilvēkresursu iesaisti.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 47. panta otro daļu, saistošie noteikumi pēc parakstīšanas rakstveidā tiks nosūti atzinuma sniegšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai.

Saistošie noteikumi tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv Pašvaldību likuma 47. pantā noteiktajā kārtībā.

Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai. Pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir leģitīmi un rīcība ir atbilstoša normatīvajiem aktiem.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, saistošo noteikumu projekts no 2025. gada 3. jūnija līdz 17. jūnijam tika publicēts tīmekļvietnē www.liepaja.lv, paredzot iespēju ikvienam iesniegt priekšlikumus un komentārus. Noslēdzoties pieteikumu iesniegšanas termiņam, saņemts viens priekšlikums:

"Neatbalstu nodevu par dzīvnieku turēšanu. Saprotu, ka pilsētai ir nepieciešams finansējums, labiekārtošana, infrastruktūrai, u.c. 2024. gadā – 5 400 euro; 2023. gadā – 14 179 euro, nav nekādas pasakainās summas. Ja ir nepieciešams šāds finansējums, tad izskatiet iespēju šādu finansējumu piesaistīt no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas. LSEZ vadošos amatos ir arī Liepājas Domes darbinieki. Šajā zonā firmu gada ienākumi ir ļoti lieli, tad izdomājiet, kā var iegūt no šīm firmām finansējumu dzīvnieku uzturēšanai. Nevis kārtējo reizi tukšot iedzīvotāju makus."

Priekšlikums netiek ņemts vērā, jo suņa turēšanas nodevas piemērošana ir spēkā jau kopš 2007. gada un tiek uzskatīta par pamatotu un samērīgu rīcību sabiedrības interešu nodrošināšanai. Par dzīvnieka labturības nodrošināšanu atbildīgs ir tā turētājs. Suņa turēšanas nodevas samaksa tiek uzskatīta par dzīvnieku īpašnieka līdzdalību pašvaldības budžeta līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu attiecīgās infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu. Pašvaldībai nav piešķirtu tiesību pieprasīt finanšu līdzekļus komersantiem mājdzīvnieku turēšanas infrastruktūras uzturēšanai vai attīstībai. Šāds atbalsts var tikt sniegts tikai brīvprātīgi, un nav uzskatāms par stabilu finansējuma avotu.