Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 575 Rīgā 2025. gada 30. septembrī (prot. Nr. 40 12. §) Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumos Nr. 1 "Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi"Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības
likuma 1. Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumos Nr. 1 "Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 8. nr.; 2020, 104. nr.; 2021, 194. nr.) šādus grozījumus: 1.1. izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvas 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību; 2) Komisijas 2024. gada 13. marta Deleģētās direktīvas 2024/1262/ES, ar ko attiecībā uz iestādēm un dzīvnieku aprūpei un izmitināšanai izvirzītajām prasībām un attiecībā uz dzīvnieku nogalināšanas metodēm groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES."; 1.2. izteikt 3. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums); 1.3. izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums). 2. Noteikumi stājas spēkā 2026. gada 4. decembrī. Ministru prezidente E. Siliņa Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs
‒
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā 1. pielikums "3. pielikums Prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem un to uzņēmumiemI. Telpas 1. Visas telpas projektē tā, lai radītu vidi, kurā ievērotas tajās turamās sugas dzīvnieku fizioloģiskās un etioloģiskās vajadzības. Telpas projektē un apsaimnieko tā, lai novērstu nepiederošu personu piekļūšanu un dzīvnieku iekļūšanu vai izkļūšanu. 2. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir aktīva apkopes programma, lai novērstu un izlabotu defektus ēkās un aprīkojumā. 3. Turēšanas telpās: 3.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem ir regulārs un efektīvs telpu tīrīšanas grafiks, lai tajās uzturētu apmierinošus higiēnas standartus; 3.2. sienas un grīdu noklāj ar virsmas materiālu, kurš izturīgs pret stipru nolietošanos, ko rada izmēģinājumu dzīvnieki un tīrīšana. Materiāls nekaitē izmēģinājumu dzīvnieku veselībai un ir tāds, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties, turklāt aizsargā aprīkojumu vai ierīces, lai izmēģinājumu dzīvnieki tās nevarētu sabojāt vai paši savainoties; 3.3. nesaderīgas sugas, piemēram, plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus vai izmēģinājumu dzīvniekus, kam ir vajadzīgi atšķirīgi vides apstākļi, neizmitina vienā telpā, bet plēsoņas un medījamos izmēģinājumu dzīvniekus - arī saredzamā, saožamā vai sadzirdamā attālumā. 4. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās procedūru telpās: 4.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem, ja nepieciešams, ir pieejams laboratorijas aprīkojums vienkāršām diagnosticējošām pārbaudēm, pēcnāves apskatei un tādu paraugu noņemšanai, kuru plašāka laboratorisku izmeklēšana notiek citur. Vispārējiem un īpašiem mērķiem paredzētās telpas ir pieejamas, kad procedūras vai novērojumi nav vēlami izmēģinājumu dzīvnieku turēšanas telpās; 4.2. ir vietas, kurās var izolēt jauniegūtus izmēģinājumu dzīvniekus līdz to veselības stāvokļa noteikšanai un novērtēšanai un līdz minimumam samazināt iespējamo veselības apdraudējumu pārējiem dzīvniekiem; 4.3. ir vietas, kurās turēt atsevišķi slimus vai ievainotus izmēģinājumu dzīvniekus. 5. Palīgtelpas: 5.1. noliktavas telpas projektē, izmanto un uztur tā, lai nodrošinātu barības un pakaišu kvalitāti. Šīs telpas, ciktāl tas iespējams, ir aizsargātas pret parazītiem un kukaiņiem. Citus materiālus, ko var piesārņot vai kas var radīt apdraudējumu izmēģinājumu dzīvniekiem vai apkalpojošam personālam, glabā atsevišķi; 5.2. tīrīšanas un mazgāšanas vietas ir pietiekami plašas, lai tajās izvietotu lietotā aprīkojuma tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas. Tīrīšanas procesu organizē tā, lai nošķirtu tīrā un netīrā aprīkojuma plūsmu un novērstu tikko notīrītā aprīkojuma piesārņošanu; 5.3. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs un lietotājs nodrošina nobeigušos izmēģinājumu dzīvnieku un izmēģinājumu dzīvnieku atkritumu higiēnisku uzglabāšanu un drošu iznīcināšanu. Ja iznīcināšana konkrētajā uzņēmumā nav iespējama vai nepieciešama, to nodrošina atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam; 5.4. ķirurģiskām procedūrām sterilos apstākļos nodrošina vienu vai vairākas pienācīgi aprīkotas telpas, kā arī pēcoperācijas atveseļošanās telpas. II. Vide un tās kontrole 6. Vēdināšana un temperatūra: 6.1. izolācija, apsilde un ventilācija turēšanas telpās ir tāda, lai gaisa cirkulāciju, putekļu daudzumu un gāzu koncentrāciju uzturētu tādā līmenī, kas ir nekaitīgs izmēģinājumu dzīvniekiem; 6.2. temperatūru un relatīvo mitrumu turēšanas telpās pielāgo sugai un vecuma grupai, ko tajās izmitina. Temperatūru mēra un reģistrē katru dienu; 6.3. izmēģinājumu dzīvniekus nedrīkst turēt ārā tādos klimatiskos apstākļos, kas tiem var radīt diskomfortu. 7. Apgaismojums: 7.1. ja dabiskais apgaismojums nenodrošina piemērotu gaismas vai tumsas ciklu, nodrošina kontrolētu apgaismojumu, lai apmierinātu izmēģinājumu dzīvnieku bioloģiskās vajadzības un garantētu apmierinošu darba vidi; 7.2. apgaismojums atbilst izmēģinājumu dzīvnieku audzēšanas procedūru un dzīvnieku apskates vajadzībām; 7.3. nodrošina sugai pielāgotus regulārus fotoperiodus un apgaismojuma intensitāti; 7.4. turot albīnus izmēģinājumu dzīvniekus, apgaismojumu regulē, ņemot vērā to jutīgumu pret gaismu. 8. Troksnis un vibrācija: 8.1. trokšņa, tostarp ultraskaņas, līmenis nedrīkst negatīvi ietekmēt izmēģinājumu dzīvnieku labturību; 8.2. uzņēmumu signalizācijas sistēmu radītās skaņas neietilpst izmēģinājumu dzīvnieku dzirdes diapazonā, ja tas neierobežo to sadzirdamību cilvēkiem; 8.3. turēšanas telpas, ja nepieciešams, aprīko ar skaņas izolācijas un slāpēšanas materiāliem; 8.4. ūdensdzīvnieku gadījumā troksni vai vibrāciju radošās iekārtas, piemēram, elektroenerģijas ģeneratori vai filtrēšanas sistēmas, nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt dzīvnieku labturību; 9.1. uzņēmumos, kuros izmanto elektriskas un mehāniskas iekārtas vides kontrolei un aizsardzībai, ir rezerves sistēma, lai uzturētu galvenos pakalpojumus un avārijas apgaismojuma sistēmas un lai nodrošinātu, ka signalizācijas sistēmas pašas spēj darboties bez atteices; 9.2. apkures un ventilācijas sistēmas aprīko ar kontrolierīcēm un signālierīcēm; 9.3. skaidras instrukcijas par rīcību ārkārtas gadījumos ir novietotas labi redzamā vietā; 9.4. ir izstrādāti efektīvi ārkārtas rīcības plāni, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību, ja uzņēmumā nedarbojas būtiski tehniskie elementi. III. Dzīvnieku kopšana 10. Veselība: 10.1. izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs ir izveidojis stratēģiju, lai izmēģinājumu dzīvniekiem uzturētu tādu veselības stāvokli, kas nodrošina to labturību un atbilst zinātniskajām prasībām. Šajā stratēģijā ietilpst: 10.1.1. regulāras veselības pārbaudes; 10.1.2. mikrobioloģiskās uzraudzības programma; 10.1.3. plāni rīcībai, ja rodas veselības traucējumi; 10.1.4. veselības parametri un procedūras jaunu dzīvnieku ieviešanai; 10.2. izmēģinājumu dzīvniekus vismaz reizi dienā pārbauda kompetenta persona, kas identificē visus slimos vai ievainotos izmēģinājumu dzīvniekus un īsteno atbilstošus pasākumus. 11. Savvaļā sagūstīti dzīvnieki: 11.1. sagūstīšanas vietās ir pieejami konkrētajai sugai piemēroti pārvadāšanas konteineri un transportlīdzekļi, ja dzīvnieki jāpārvieto izmeklēšanai vai ārstēšanai; 11.2. īpašu uzmanību pievērš savvaļā sagūstītu dzīvnieku aklimatizēšanai, karantīnai, izmitināšanai, audzēšanai un kopšanai un īsteno atbilstošus pasākumus, kā arī, ja nepieciešams, nosaka kārtību to palaišanai brīvībā pēc procedūru pabeigšanas. 12. Izmitināšana un vides dažādošana: 12.1. izmēģinājumu dzīvniekus, kas pēc dabas nav vienpatņi, izmitina kopā ar citiem īpatņiem stabilās saderīgu īpatņu grupās. Izmēģinājumu dzīvnieku iekļaušanu vai atkārtotu iekļaušanu jau izveidotās grupās rūpīgi novēro, lai izvairītos no nesaderības problēmām un sociālo attiecību traucējumiem; 12.2. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošina telpu, kas ir pietiekami daudzveidīga, lai būtu iespējamas dažādas normālas uzvedības izpausmes. Izmēģinājumu dzīvniekiem ļauj daļēji kontrolēt un izvēlēties vidi, lai mazinātu stresa izraisītas uzvedības izpausmes; 12.3. uzņēmumos ir piemērotas vides dažādošanas metodes, lai paplašinātu izmēģinājumu dzīvniekiem pieejamo darbību klāstu un palielinātu to spējas pielāgoties dzīvei nebrīvē, tostarp iespējas nodoties fiziskām nodarbēm, barības meklēšanai, manipulācijām un izziņas darbībām atkarībā no sugas. Vides dažādošanas aprīkojumu izmēģinājumu dzīvnieku sprostos pielāgo dzīvnieku sugai un individuālajām vajadzībām. Uzņēmumos regulāri pārskata un atjaunina vides dažādošanas stratēģijas. 13. Dzīvnieku sprosti: 13.1. izmēģinājumu dzīvnieku sprosti ir gatavoti no dzīvnieku veselībai nekaitīgiem materiāliem. To uzbūve un konstrukcija ir tāda, lai izmēģinājumu dzīvnieki nevarētu savainoties. Tie izgatavoti no izturīga materiāla, kas piemērots tīrīšanai un dezinfekcijai, ja vien tie nav paredzēti vienreizējai lietošanai; 13.2. izmēģinājumu dzīvnieku sprostu grīdas konstrukcija ir piemērota sugai un vecumam un veidota tā, lai būtu vieglāk izvākt ekskrementus. 14. Barošana: 14.1. barības forma, saturs un pasniegšanas veids atbilst izmēģinājumu dzīvnieku uztura un uzvedības vajadzībām; 14.2. izmēģinājumu dzīvnieku uzturs ir kvalitatīvs un nepiesārņots. Izvēloties izejvielas, izgatavojot, sagatavojot un pasniedzot barību, izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs nodrošina, lai līdz minimumam ir samazināts ķīmiskais, fizikālais un mikrobioloģiskais piesārņojums; 14.3. barība tiek iepakota, pārvadāta un uzglabāta tā, lai nepieļautu tās piesārņojumu, bojāšanos vai iznīcināšanu. Visas barības piltuves, siles vai citus barošanas piederumus regulāri tīra un, ja nepieciešams, sterilizē; 14.4. katram izmēģinājumu dzīvniekam dod iespēju piekļūt barībai un nodrošina pietiekami plašu barošanās vietu, lai mazinātu sacensību. 15. Dzirdīšana: 15.1. visiem izmēģinājumu dzīvniekiem ir pieejams nepiesārņots dzeramais ūdens; 15.2. ja izmanto automātiskās dzirdīšanas sistēmas, tās regulāri pārbauda, apkopj un skalo. Ja izmanto būrus ar vienlaidu grīdu, novērš applūšanas risku; 15.3. īsteno pasākumus, lai ūdens piegādi akvārijiem un tvertnēm pielāgotu katras zivju, abinieku un rāpuļu sugas vajadzībām un panesībai. 16. Atpūtas vietas un guļvietas: 16.1. nodrošina sugai piemērotus guļvietas materiālus vai konstrukcijas, tostarp migas materiālus vai konstrukcijas vaislas izmēģinājumu dzīvniekiem; 16.2. atbilstoši sugas vajadzībām nodrošina tādu sprostu, lai visiem izmēģinājumu dzīvniekiem būtu stabila un ērta atpūtas vieta, kā arī tīras un sausas visas guļvietas. 17. Izmēģinājumu dzīvnieku audzētājs, piegādātājs vai lietotājs īsteno izmēģinājumu dzīvnieku pieradināšanas un apmācības programmas, kas piemērotas procedūrām un projekta ilgumam. IV. Sprosti pa dzīvnieku sugām 18. Pelēm, žurkām, smilšu pelēm, kāmjiem un jūrascūciņām sprosta augstums ir vertikālais attālums no sprosta grīdas līdz tā augšējai horizontālajai daļai, un šādā augstumā ir vairāk nekā 50 % sprosta minimālās platības pirms vides dažādošanai paredzētu ierīču pievienošanas. Plānojot procedūras, ņem vērā dzīvnieku iespējamo augšanu, lai visā pētījuma laikā būtu nodrošināta pietiekama platība: 18.1. peles
18.2. žurkas
18.3. smilšu peles
18.4. kāmji
18.5. jūrascūciņas
19. Trušu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus komercsaimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām. Sprostā izvieto paaugstinājumu, uz kura dzīvnieks var gulēt un sēdēt un zem kura brīvi kustēties, un tas nedrīkst nosegt vairāk kā 40 % grīdas platības. Ja ārkārtēju zinātnisku vai veterināru iemeslu dēļ paaugstinājumu nevar lietot, sprosta platību palielina par 33 % vienam trusim un par 60 % diviem trušiem. Ja paaugstinājumu ierīko trušiem, kas ir jaunāki par 10 nedēļām, paaugstinājuma platība ir vismaz 55 × 25 cm un augstums no grīdas ir tāds, lai dzīvnieki to varētu izmantot: 19.1. truši, kas vecāki par 10 nedēļām
19.2. trušu māte un metiens
19.3. truši, kas jaunāki par 10 nedēļām
20. Kaķus neizmitina pa vienam ilgāk kā 24 stundas pēc kārtas. Kaķus, kas vairākkārt ir bijuši agresīvi pret citiem kaķiem, izmitina atsevišķi tikai tad, ja tiem nevar atrast piemērotu sabiedroto. Visus īpatņus, kas izvietoti pa pāriem vai grupās, vismaz reizi nedēļā novēro, vai neveidojas sociālais stress. Kaķenes ar kaķēniem, kas nav sasnieguši četru nedēļu vecumu, vai kaķenes grūsnības pēdējās divās nedēļās var izmitināt atsevišķi. Minimālā platība, kurā var turēt kaķeni ar kaķēniem, ir platība, kāda piemērota vienam kaķim, un to pakāpeniski paplašina tā, lai līdz četru mēnešu vecumam kaķēni būtu pārvietoti, ievērojot telpas prasības pieaugušiem kaķiem. Attālums starp barošanas vietām un pakaišu paplātēm nav mazāks par 0,5 m, un tās nedrīkst mainīt vietām.
21. Suņiem, ja iespējams, nodrošina āra aplokus. Suņus neizmitina pa vienam ilgāk kā četras stundas pēc kārtas. Iekšējais sprosts aizņem vismaz 50 % no minimālās platības, kas jāatvēl sunim saskaņā ar 21.1. apakšpunktā noteikto. Telpas lieluma pamatā ir prasības, kas noteiktas dzinējsuņu turēšanai, bet lielākiem šķirnes suņiem, kā sanbernārs vai īru vilku suns, jāatvēl lielāka platība, nekā norādīts 21.1. apakšpunktā. Citām šķirnēm, kas nav laboratorijas dzinējsuņi, atvēlamo telpu nosaka, konsultējoties ar veterinārārstu. Suņus, kurus tur pāros vai grupās, var izmitināt platībā, kas ir puse no kopējās paredzētās platības (2 m2 sunim līdz 20 kg, 4 m2 sunim virs 20 kg), kad ar tiem veic šajos noteikumos minētās procedūras, ja zinātniskiem mērķiem tādai nošķiršanai ir būtiska nozīme. Periods, kad suns tiek šādi izmitināts, nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas. Barojošai kucei ar kucēniem atvēl tādu pašu platību kā vienai tāda paša svara kucei. Aizgaldu kucei ar kucēniem projektē tā, lai kuce varētu pārvietoties uz papildu nodalījumu vai paaugstinājumu prom no kucēniem: 21.1. suņi
21.2. suņu saime pēc atšķiršanas no mātes
22. Baltie seski
23. Jaunus primātus, kas nav cilvēku ģints primāti, no mātes neatšķir no 6 līdz 12 mēnešu vecumam (atkarībā no sugas). Vidē, kurā šie primāti atrodas, jābūt iespējai īstenot virkni sarežģītu ikdienas darbību. Sprosts sniedz tiem drošības izjūtu, kā arī nodrošina pietiekami dažādu vidi, lai būtu iespējama daudzveidīga uzvedība, t. i., dzīvnieks varētu skriet, staigāt, rāpties un lēkt: 23.1. parastie kalitriksi un tamarīni. Parastos kalitriksus un tamarīnus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam
23.2. vāverpērtiķi (saimiri). Vāverpērtiķus no mātes neatšķir līdz sešu mēnešu vecumam
23.3. makaki un zaļie pērtiķi. Makakus un zaļos pērtiķus no mātes neatšķir līdz astoņu mēnešu vecumam.
23.4. paviāni. Paviānus no mātes nenošķir līdz astoņu mēnešu vecumam.
24. Lauksaimniecības dzīvnieku turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgām labturības prasībām, par teļu labturības prasībām un cūku labturības prasībām: 24.1. liellopi
24.2. aitas un kazas
24.3. cūkas un pundurcūkas
24.4. zirgi. Sprostu īsākajai malai jābūt vismaz 1,5 reizes augstākai par dzīvnieka skausta augstumu. Iekštelpu sprostu augstums ir tāds, lai dzīvnieki varētu saslieties pakaļkājās pilnā augumā.
25. Putnu turēšana lauksaimniecības pētījumu laikā, kad pētījuma mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās, atbilst vismaz standartiem, kas noteikti normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām, normatīvajos aktos par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību un normatīvajos aktos par labturības prasībām cāļu turēšanai un izmantošanai gaļas ražošanai. Izmitinot savvaļā sagūstītus putnus, 25.1.- 25.10. tabulā paredzēto platību piemēro ikreiz, kad putni tiek turēti ilgāk par 24 stundām. Ja putnus tur īsāku laiku, īsteno pasākumus, kas līdz minimumam samazina dzīvnieku labturības risku: 25.1. mājas vistas. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m2.
25.2. mājas tītari. Visu sprosta malu garums ir vismaz 1,5 m. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Tādos apstākļos putnus var turēt mazākos sprostos ar pietiekami daudzveidīgu vidi, minimālo grīdas platību 0,75 m2 un minimālo augstumu 50 cm putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 0,6 kg, 75 cm - putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 4 kg, un 100 cm - putniem, kuru ķermeņa masa ir lielāka par 4 kg. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot tabulā norādīto atvēlamo telpu.
25.3. paipalas
25.4. pīles un zosis. Ja zinātnisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt minimālo sprosta izmēru, izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu. Šādos apstākļos putnus var izmitināt mazākās novietnēs ar piemērotiem uzlabojumiem un minimālo grīdas platību 0,75 m2. Šajos sprostos var izmitināt mazas putnu grupas, ievērojot 25.4. tabulā norādīto atvēlamo telpu.
25.5. dīķa minimālais izmērs* pīlēm un zosīm
25.6. baloži. Sprosti ir gari un šauri (piemēram, 2 × 1 m), nevis kvadrātveida, lai putni varētu veikt īsus lidojumus.
25.7. svītrainās žubītes (amadīni). Sprosti ir gari un šauri, piemēram, 2 × 1 m, lai putniem būtu iespējami īsi lidojumi. Vairošanās procesu izpētes nolūkā putnu pārus var izmitināt mazākās atbilstoši bagātinātās novietnēs ar minimālo grīdas platību 0,5 m2 un minimālo augstumu 40 cm. Izmēģinājuma veicējs, konsultējoties ar veterinārārstu, pamato iesprostošanas ilgumu.
25.8. mājas strazdi
25.9. mājas zvirbuļi
25.10. lielās zīlītes un zilzīlītes
26. Bezastainie abinieki: 26.1. ūdens astainie abinieki
26.2. ūdens bezastainie abinieki*
26.3. daļēji ūdenī dzīvojoši bezastainie abinieki
26.4. daļēji uz sauszemes dzīvojoši bezastainie abinieki
26.5. koku bezastainie abinieki
27. Rāpuļi: 27.1. ūdens bruņrupuči
27.2. sauszemes čūskas
28. Zivis: 28.1. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai pastāvīgi būtu pieejams atbilstīgas kvalitātes ūdens pietiekamā daudzumā. Ūdens plūsmai recirkulācijas sistēmās vai tvertņu ūdens filtrēšanai jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu ūdens kvalitātes parametru uzturēšanu pieņemamā līmenī atbilstoši audzēšanas sistēmas iezīmēm un konkrētās sugas un dzīvnieku dzīves posma prasībām. Ja nepieciešams, ūdens krājumus vai nu filtrē, vai attīra, lai nepieļautu, ka tajos nokļūst zivīm kaitīgas vielas. Ūdens kvalitātes parametrus pastāvīgi uztur pieļaujamās robežās, kas nodrošina konkrētai zivju sugai un attīstības stadijai normālu aktivitāti un fizioloģiju. Ūdens plūsmai ir jābūt tādai, lai zivis varētu normāli peldēt un saglabāt normālas uzvedības izpausmes. Paredz pietiekamu laiku, lai zivis aklimatizētos un pielāgotos mainīgiem ūdens kvalitātes apstākļiem. Ar atbilstošiem pasākumiem panāk, lai pārāk bieži nenotiek pēkšņas pārmaiņas dažādajos parametros, kas ietekmē ūdens kvalitāti. Nodrošina atbilstošu ūdens plūsmu un ūdens līmeni un to uzraudzību; 28.2. skābeklis, slāpekļa savienojumi, oglekļa dioksīds, pH un sāļums. Skābekļa koncentrācijai jāatbilst konkrētās sugas vajadzībām un situācijai, kādā šīs zivis atrodas. Ja nepieciešams, atkarībā no audzēšanas sistēmas zivju tvertnēs nodrošina ūdens papildu bagātināšanu ar skābekli. Oglekļa dioksīda un slāpekļa savienojumu (t. i., amonjaka, nitrītu un nitrātu) koncentrācijai jābūt zemākai par kaitīgo līmeni. Ūdens kvalitāti uzrauga, izmantojot noteiktu testēšanas grafiku, pēc kura novērojumus izdara pietiekami bieži, lai atklātu šo kritisko parametru izmaiņas, un īsteno šo izmaiņu mazinošus pasākumus. pH līmeni pielāgo atbilstoši sugas vajadzībām un uztur, cik stabilu vien iespējams. Sāļumu pielāgo konkrētās zivju sugas vajadzībām un to attīstības stadijai. Sāļumu maina pakāpeniski; 28.3. temperatūra un apgaismojums. Temperatūru uztur optimālās robežās atbilstīgi konkrētās zivju sugas un īpatņu attīstības stadijas vajadzībām un, cik vien iespējams, stabilu. Temperatūru maina pakāpeniski. Zivis tur piemērota fotoperiodisma apstākļos; 28.4. turēšanas blīvums un vides dažādība. Zivju turēšanas blīvumu nosaka konkrēto zivju vajadzības attiecībā uz vidi, veselību un labturību. Zivīm nodrošina pietiekamu ūdens daudzumu normālai peldēšanai, ņemot vērā zivju izmēru, vecumu, veselības stāvokli un barošanas metodes. Zivīm nodrošina daudzveidīgu vidi, piemēram, slēptuves vai substrātu tvertnes apakšdaļā, ja vien uzvedības īpatnības neliecina, ka tas nav nepieciešams; 28.5. barošana un apkope. Zivis baro saskaņā ar piemērotām barības vielu normām un biežumu. Īpašu uzmanību pievērš zivju kāpuru barošanai ikreiz, kad notiek pāreja no dabiskā uz mākslīgo uztutu. Ja ar procedūru nesaistītu iemeslu (piemēram, pārvadāšanas) dēļ barošana uz laiku ir jāaptur, šim laikam jābūt pēc iespējas īsākam un jāņem vērā zivju lielums un ūdens temperatūra. Ja iespējams, zivis apkopj, tās neizņemot no ūdens. Zivju apkopšanai gan ūdenī, gan ārpus tā jābūt minimālai, un aprīkojumam, kas nonāk tiešā saskarē ar zivīm, jābūt samitrinātam. Zivis apkopj atbilstošā ūdens temperatūrā, nepārsniedzot galējo temperatūras robežu, kuru zivis spēj izturēt; 28.6. zebrzivis: 28.6.1. ūdens kvalitāte. Prasītie ūdens parametri zebrzivju izmitināšanas sistēmās.
28.6.2. apgaismojums. Gaišajā laikā gaismas daudzums ir nemainīgs, izņemot īsu ausmas un krēslas pāreju, ja tādu izmanto. Tumšajā laikā valda pilnīga tumsa; 28.6.3. turēšanas blīvums un vides dažādība. Pieaugušām zebrzivīm neizmanto ūdens tilpumu, kas mazāks par 1 litru. Turēšanas blīvums nepārsniedz 10 pieaugušu zivju uz litru. Tvertnes izmēram un formai jābūt tādai, lai zivis varētu saglabāt savu dabisko uzvedību un normāli peldēt. Jāvairās tvertnē ilgstoši turēt tikai vienu zivi; 28.7. galvkāji: 28.7.1. ūdensapgāde un kvalitāte. Nodrošina, lai pastāvīgi būtu pieejams atbilstošas kvalitātes ūdens pietiekamā daudzumā. Tvertnes konstrukcija un ūdens plūsmas ātrums atbilst dzīvnieka vajadzībām, un tas ietver arī pienācīgu skābekļa pievadīšanu atbilstoši dzīvnieka lielumam, dzīves posmam un ar uzvedību saistītajām vajadzībām. Ūdens temperatūra, sāļums, pH un slāpekļa savienojumu koncentrācija atbilst konkrētās sugas un dzīvības formu vajadzībām. Ja nepieciešams, izmanto pārsegus, ar kuriem novērš galvkāju izbēgšanu un svešķermeņu nejaušu ievazāšanu. Paredz pietiekami ilgu laiku, kurā galvkāji var aklimatizēties un pielāgoties ūdens kvalitātes apstākļu pārmaiņām; 28.7.2. apgaismojums. Gaismas intensitātei un fotoperiodam jāatbilst konkrētās sugas prasībām; 28.7.3. barības režīms. Galvkājiem nodrošina barošanas režīmu, kas atbilst konkrētajai sugai, attīstības stadijai un uzvedības vajadzībām; 28.7.4. vides dažādošana un apkope. Lai būtu iespējama daudzveidīga sugai raksturīga uzvedība, galvkājiem nodrošina piemērotu un pietiekamu daudzumu fizisko, kognitīvo un sensoro stimulu. Turēšanas apstākļos ņem vērā konkrētās sugas sociālās vajadzības, t. i., grupas vai vientuļnieku dzīvesveidu. Ja nepieciešams, ierīko paslēpņus vai alas. Ja iespējams, galvkājus apkopj, tos neizņemot no ūdens. Galvkāju apkopšanai ārpus ūdens jābūt minimālai, un aprīkojumam, kas nonāk tiešā saskarē ar dzīvnieku, jābūt samitrinātam. 28.7.5. galvkāji
"
Zemkopības ministrijas iesniegtajā redakcijā 2. pielikums "5. pielikums Izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes1. Nogalinot izmēģinājumu dzīvniekus, izmanto tabulā minētās metodes. Metodes, kuru nav minētajā sarakstā, var izmantot: 1.1. dzīvniekiem, kas ir bezsamaņā, ja dzīvnieks pirms nāves neatgūst samaņu; 1.2. dzīvniekiem, ko izmanto lauksaimniecības pētījumos, kad projekta mērķa īstenošanai ir nepieciešams, lai dzīvnieki tiktu turēti apstākļos, kas līdzīgi tiem, kādos tur dzīvniekus saimniecībās. Šādus dzīvniekus var nogalināt, ievērojot prasības, kas noteiktas Padomes 2009. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā I pielikumā. 2. Dzīvniekus nogalina ar vienu no šīm metodēm: 2.1. apstiprina, ka ir neatgriezeniski apstājusies asinsrite; 2.2. iznīcina smadzenes; 2.3. dislocē kaklu; 2.4. atasiņo vai; 2.5. apstiprina, ka sāk iestāties rigor mortis. Nāves iestāšanos apstiprina ar metodi, kas atbilst nogalināmā dzīvnieka sugai. 3. tabula
Piezīmes: (1) Ja nepieciešams, izmanto ar iepriekšēju sedāciju. (2) Izmanto tikai lieliem rāpuļiem. (3) Izmanto, tikai ievadot kamerā pakāpeniski. Neizmanto grauzēju augļa formām un jaundzimušajiem. (4) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Putnus, kas smagāki par 250 g, iemidzina. (5) Izmanto grauzējiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Grauzējus, kas smagāki par 150 g, iemidzina. (6) Izmanto trušiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. Trušus, kas smagāki par 150 g, iemidzina. (7) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 5 kg. (8) Izmanto grauzējiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 1 kg. (9) Izmanto trušiem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 5 kg. (10) Izmanto tikai jaundzimušajiem. (11) Izmanto putniem, kuru ķermeņa masa nav lielāka par 250 g. (12) Izmanto tikai tad, ja nevar izmantot citas metodes. (13) Vajadzīgs īpašs aprīkojums. (14) Izmanto tikai cūkām. (15) Izmanto tikai pieredzējuši šāvēji lauka apstākļos. (16) Izmanto tikai pieredzējuši šāvēji lauka apstākļos, ja citas metodes nav iespējams izmantot. (17) Izmanto tikai zebrzivīm (Danio rerio) ≥ 16 dienas pēc apaugļošanas (dpf) un ar maksimālo ķermeņa garumu 5 cm. Hipotermiskā šoka temperatūra ir ≤ 4 °C, un tās atšķirība no turēšanas temperatūras ir ≥ 20 °C. Zivis nenonāk tiešā saskarē ar ledu. Minimālais ekspozīcijas ilgums ir 5 minūtes. (X) Neizmanto." |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumos Nr. 1 "Zinātniskiem mērķiem izmantojamo ..
Statuss:
Vēl nav spēkā
Saistītie dokumenti
|