Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 531/1-2

Rīgā 2025. gada 2. oktobrī

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm anadyr-adm.ru, sz27.ru, admsoln.ru, доброволец27.рф, infokom.khabkrai.ru, warfiles.ru, belrus.ru, www.prosvet.ee/index2.aspx, un interaffairs.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 1. septembra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2025/174/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, pildot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk - EPLL) 60. pantā noteiktās funkcijas, veica Latvijas Republikas informatīvās telpas monitoringu, vērtējot tīmekļvietnēs anadyr-adm.ru, sz27.ru, admsoln.ru, доброволец27.рф, infokom.khabkrai.ru, warfiles.ru, belrus.ru, www.prosvet.ee/index2.aspx, un interaffairs.ru izvietoto audio, audiovizuālo un rakstveida saturu.

[2] 2025. gada 24. septembrī Padome saņēma citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes 2025. gada 24. septembra vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu anadyr-adm.ru, sz27.ru, admsoln.ru, доброволец27.рф, infokom.khabkrai.ru, warfiles.ru, belrus.ru, www.prosvet.ee/index2.aspx, interaffairs.ru satura pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka tīmekļvietnēs izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Kompetentā iestāde norāda, ka tīmekļvietnēs anadyr-adm.ru, sz27.ru, admsoln.ru, infokom.khabkrai.ru, warfiles.ru, belrus.ru, www.prosvet.ee/index2.aspx, interaffairs.ru kopumā tiek izplatīta vienpusēja un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, leģitimizēta Krievijas nelikumīgi okupēto un anektēto Ukrainas teritoriju piederība Krievijai, nostiprināta Krievijai labvēlīga vēstures izpratne, kā arī veidota pozitīva attieksme pret Krieviju kopumā. Kompetentās iestādes ieskatā, tas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas sabiedrības saliedētību, starpetniskajām attiecībām, vērtību izpratni, kā arī Latvijas valsts solidaritāti un atbalstu Ukrainai attiecībā uz tās neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību tās starptautiski atzītajās robežās.

Savukārt tīmekļvietnes доброволец27.рф izvērtējums liecina, ka tā kalpo kā speciāla platforma karavīru rekrutēšanai Krievijā un to dalībai Krievijas uzsāktajā karadarbībā Ukrainā. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļvietnēs ir izvietota.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 1. septembra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2025/174/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2025. gada 24. septembra vēstulē Nr. 21/2025/6836-IP, Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējušas, ka minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta sagrozīta un tendencioza informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē. No tīmekļvietnēs anadyr-adm.ru, sz27.ru, admsoln.ru, доброволец27.рф, infokom.khabkrai.ru, warfiles.ru, belrus.ru, www.prosvet.ee/index2.aspx, interaffairs.ru izvietotās informācijas ir secināms, ka tajās tiek izvietota Krievijas veidotā un izplatītā propagandas informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, konstatējamas ziņas par "speciālo militāro operāciju" Ukrainā atbilstoši Krievijas Federācijas īstenotajai propagandai, kā arī publicētā informācija ir vērsta pret Latvijas Republikas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tāpat iepriekš minētajās tīmekļvietnēs tiek izvietota informācija, lai nostiprinātu Krievijas veidoto vēstures izpratni par Otro pasaules karu, koncentrējoties uz padomju armijas karavīru ieguldījumu cīņā pret nacismu un fašismu, padomju armijas militāro sasniegumu izcelšanu un padomju armijas karavīru piemiņas glorificēšanu. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

[3.1] Tīmekļvietnē anadyr-adm.ru tiek izplatīta informācija (ziņas), kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju (turpmāk ‒ SMO), kā arī informācija par SMO kritušajiem dalībniekiem, dēvējot tos par dzimtenes (Krievijas) varoņiem. Vienlaikus tiek izplatīts aicinājums noslēgt līgumu dalībai SMO, lai par to varētu saņemt dažādas sociālās garantijas, kā arī saņemt gan vienreizējas, gan regulāras naudas izmaksas.

[3.1.1] Minētās tīmekļvietnes 2025. gada 28. jūlija rakstā "Dziļās sērās ziņojam par Keinona Kirila Sergejeviča traģisko nāvi" tiek izplatīta informācija par SMO dalībnieka Keinona biogrāfiju un to, ka viņš varonīgi kritis kaujās SMO.¹

[3.1.2] 2025. gada 30. jūlijā publicēta informācija: "Anadirā notika atvadīšanās no SMO cīnītāja Vitālija Vitaļeviča Jakovļeva". Rakstā tiek izplatīta informācija: "30. jūlijā rajona Tautas mākslas namā notika bēru ceremonija, lai godinātu Vitāliju Vitaļeviču Jakovļevu, kurš gāja bojā, pildot militāro pienākumu speciālās militārās operācijas laikā. Ceremonijā piedalījās radinieki, draugi, pilsētas iedzīvotāji un valdības amatpersonas.(..). Klātesošie godināja mirušā piemiņu, atceroties viņu kā drosmīgu, laipnu un uzticamu cilvēku, vienmēr gatavu palīdzēt."²

[3.2] Tīmekļvietnē sz27.ru tiek izplatīta informācija par aktuālajām vakancēm Habarovskas apgabala darba tirgū, tai skaitā piedāvājumi noslēgt līgumu dienestam Krievijas bruņotajos spēkos ar mērķi piedalīties tā dēvētajā "speciālajā militārajā operācijā" Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. Tāpat tiek popularizētas profesionālās izaugsmes iespējas pēc demobilizācijas no SMO un izvietota reklāma ar aicinājumiem pievienoties minētajai operācijai.

[3.2.1] Tīmekļvietnes galvenajā lapā tiek izplatīta informācija par pieejamo palīdzību mobilizētajām personām (karadarbībai Ukrainā) un viņu ģimenēm, kur norādīts: "Pilsoņi (Krievijas), kuri ir beiguši militāro dienestu mobilizācijas dēļ, un mobilizēto pilsoņu ģimenes locekļi var saņemt palīdzību nodarbinātības jomā: iegūt papildu profesionālo izglītību, profesionālo apmācību un pārkvalifikāciju un celt kvalifikāciju."³

[3.2.2] Tīmekļvietnes sz27.ru galvenajā lapā tiek izplatīta informācija par peļņas iespējām noslēdzot līgumu dalībai SMO. Uzklikšķinot uz reklāmas, tīmekļvietnes lietotājs tiek novirzīts uz tīmekļvietni доброволец27.рф (brīvprātīgais27.kf), kur pieejama detalizēta informācija par iegūstamajām naudas izmaksām, sociālajām garantijām, dažādiem atvieglojumiem, sociālajām garantijām SMO dalībnieku ģimeņu atbalstam un paskaidrojošā informācija līguma noslēgšanai, kā arī informācija par Habarovskas novada uzņēmēju atbalstu SMO.⁴

[3.3] Tīmekļvietnē admsoln.ru tiek izplatīta reklāma par rekrutēšanās iespējām Krievijas armijā turpmākai dalībai SMO, par to saņemot gan vienreizējas, gan regulāras naudas izmaksas, kā arī informācija par sociālā atbalsta programmām SMO dalībnieku ģimenes locekļiem.

[3.3.1] Tīmekļvietnes sadaļā "ziņas" ar 2025. gada 23. jūlija paziņojumu tiek izplatīta informācija par personām, kurām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz atbrīvojumu no mājokļa kapitālā remonta izmaksām, tostarp SMO dalībniekiem un kritušo SMO dalībnieku ģimenes locekļiem: "Habarovskas apgabala daudzdzīvokļu māju īpašnieki var kompensēt savus izdevumus par iemaksu veikšanu kapitālajam remontam. (..) Tāpat mirušo karavīru ģimenes locekļi var saņemt kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar iemaksu veikšanu par kapitālajam remontam likumā noteiktajā apmērā.(..) Saskaņā ar Habarovskas apgabala gubernatora 2022. gada 24. novembra dekrētu Nr. 111 Krievijas Federācijas pilsoņi, kas mobilizācijas brīdī iesaukti militārajā dienestā, ir atbrīvoti no līgumsoda par militārā dienesta laiku, pilsoņi, kas dien Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos saskaņā ar līgumu par dalības laiku speciālajā militārajā operācijā, pilsoņi, kas noslēguši līgumu par brīvprātīgu dienestu Krievijas Federācijas bruņotajiem spēkiem uzticēto uzdevumu veikšanā uz minētā līguma darbības laiku, laulātie, bērni, vecāki, kā arī citi radinieki, apgādājamie ar invaliditāti un citi pilsoņi, kas atzīti par ģimenes locekļiem uz attiecīgo laiku un dzīvo kopā ar iepriekšminētajiem pilsoņiem."⁵

[3.3.2] Tīmekļvietnes galvenajā lapā tiek izplatīta reklāma, kas satur informāciju par rekrutēšanās iespējām dalībai SMO. Uzklikšķinot aktīvo logu "turpināt", tīmekļvietnes lietotājs tiek novirzīts uz tīmekļvietni доброволец27.рф (brīvprātīgais27.kf). Minētā reklāma satur aicinājumu rekrutēties Krievijas armijā, lai par to varētu saņemt dažādas sociālās garantijas, kā arī Habarovskas apgabalā saņemt gan vienreizējas, gan regulāras naudas izmaksas, kā arī tiek izplatīta informācija par dažādām sociālajām garantijām, kuras var saņemt SMO dalībnieku ģimenes un SMO kritušo dalībnieku piederīgie.⁶

[3.4] Tīmekļvietnē доброволец27.рф tiek izplatīta reklāma ar aicinājumu rekrutēties Krievijas armijā, lai piedalītos SMO un par to varētu saņemt dažādas sociālās garantijas un atvieglojumus, kā arī saņemt gan vienreizējas, gan regulāras naudas izmaksas.

[3.4.1] Tīmekļvietņu admsoln.ru un sz27.ru galvenajā lapā, reklāmā "Visa informācija par līguma noslēgšanu Habarovskas apgabalā dienestam armijā" tiek izplatīta informācija par rekrutēšanās iespējām dalībai SMO. Uzklikšķinot aktīvo logu "turpināt", tīmekļvietnes lietotājs tiek novirzīts uz tīmekļvietni доброволец27.рф (brīvprātīgais27.kf), kur pieejama detalizēta informācija par iegūstamajām naudas izmaksām, sociālajām garantijām, dažādiem atvieglojumiem, sociālajām garantijām SMO dalībnieku ģimeņu atbalstam un paskaidrojošā informācija līguma noslēgšanai, kā arī informācija par Habarovskas novada uzņēmēju atbalstu SMO.⁷

[3.5] Tīmekļvietnē infokom.khabkrai.ru lietotājam tiek nodrošināta iespēja Habarovskas novada vadības mājaslapā, tiešsaistē noslēgt līgumu par dienestu Krievijas armijā, lai piedalītos SMO un par to varētu saņemt dažādas sociālās garantijas un atvieglojumus un naudas izmaksas, tāpat tiek izplatītas Krievijas propagandas pamatnostādnes mediju jomā, slavinot un glorificējot SMO dalībniekus.

[3.5.1] Tīmekļvietnē доброволец27.рф izvietotajā reklāmā "Nāc dienēt noslēdzot līgumu Habarovskas apgabalā", uzklikšķinot aktīvo logu "pieteikties dienestam", tīmekļvietnes lietotājs tiek novirzīts uz tīmekļvietni infokom.khabkrai.ru/Obrascheniya/contract_application, kur pieejama iespēja tiešsaistes līguma noslēgšanai. Minētā tīmekļvietne ir Habarovskas apgabala valdības Informācijas politikas un masu komunikāciju komitejas mājaslapa.⁸

[3.5.2] Tīmekļvietnes sadaļā "ziņas" 2025. gada 13. janvārī tiek izplatītas ziņas par Habarovskas apgabala gubernatora Dmitrija Demešina apsveikumu Habarovskas apgabala mediju darbiniekiem Preses dienā: "Kā uzsver Krievijas prezidents Vladimirs Vladimirovičs Putins: "Tagad, kad notiek sarežģītais multipolaritātes veidošanās process, ir īpaši svarīgi aizsargāt uzticamas informācijas principus, patiesu vārda brīvību, kas, atspoguļojot dažādus viedokļus, ļauj mums meklēt kompromisus un kopīgas pieejas globālu problēmu risināšanā." Šajā procesā izšķiroša loma ir plašsaziņas līdzekļiem. Jūs esat spogulis, kas atspoguļo realitāti, gan tās labās detaļas, gan tās, kas jālabo. Tajā pašā laikā mums ir arī pietiekami daudz pozitīvu, laipnu un gaišu tēmu, ko aplūkot. Tās ir mūsu tradicionālās vērtības, piemēram, ģimene, lojalitāte un mīlestība pret Tēvzemi. (..) Mediji ir nepieciešams nosacījums varas pastāvēšanai Krievijā. Tie nodrošina komunikāciju starp valsti un sabiedrību, informē pilsoņus par federālo un reģionālo varas iestāžu darbību, pieņemtajiem lēmumiem un īstenoto politiku." Reģiona vadītājs pievērsa žurnālistu uzmanību SMO dalībnieku un veterānu atbalstam: "Galu galā viņi riskē ar savu veselību un dzīvību Krievijas brīvības un neatkarības labā, tāpēc ir pelnījuši uzmanību un rūpes. Tas ir īpaši svarīgi Krievijā Tēvzemes aizstāvja gadā un mūsu reģionā garīgo un morālo vērtību gadā."⁹

[3.5.3] Tīmekļvietnes sadaļā "ziņas" 2025. gada 5. martā tiek izplatītas ziņas par Habarovskas apgabala gubernatora Dmitrija Demešina apsveikumu Tālo Austrumu lielākās televīzijas studijas darbiniekiem, kur cita starpā ir norādīts: "(..) Gadu gaitā galvenais nav mainījies - cieņa pret auditoriju, zināšanas par tās vajadzībām un spēja ar to strādāt. Skatītājs jums tic, un jūs attaisnojat šo uzticību: gan tad, kad pamatoti parādāt problēmas, tostarp varas iestāžu trūkumus. Gan tad, kad runājat par mūsu panākumiem: lieliem būvniecības projektiem, jaunu uzņēmumu dibināšanu, gan vienkārši par to, kā cilvēki saņem komfortu un kārtību, kas viņiem pienākas saskaņā ar likumu. Jūs skaidri parādāt, ka Habarovskas apgabalam nav nomaļu. Īpašs paldies par uzmanību SMO dalībniekiem, kā arī viņu tuviniekiem (..)."¹⁰

[3.6] Tīmekļvietnē warfiles.ru tiek izplatīta tendencioza informācija (Krievijas propagandas ziņas), kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju, atainojot Krievijas karaspēku kā atbrīvotājus, kas rūpējas par vietējo civiliedzīvotāju drošību un tamlīdzīgi, savukārt Ukrainas armija atainota kā vāja un nespējīga pretoties Krievijas karaspēkam. Tāpat tiek izplatītas ziņas par militāra iebrukuma draudiem Azerbaidžānai. Tīmekļvietne, kas tulkojumā nozīmē "kara materiāli", ir ziņu un analītiskā satura krājums, kas sistematizēts pa militārām tēmām gan no Krievijas, gan ārvalstu tiešsaistes publikācijām.¹¹

[3.6.1] 2025. gada 14. augusta rakstā "Negaidīts atradums DTR: Ukrainas bruņotie spēki atstāja nāvējošu pārsteigumu" tiek izplatīta informācija: "(..). Kaujas operāciju laikā vienā no DTR (Doņetskas rajons Ukrainā) ciemiem Krievijas gvardes vienības ar militārās pretizlūkošanas palīdzību atrada Ukrainas bruņoto spēku slēptuvi. Ukrainas kaujinieki, steigšus atkāpjoties no savām pozīcijām, atstāja slepenas slēptuves ar ieročiem. Viņi rūpīgi nomaskēja slēptuves, taču krievu kaujinieku vērība un pieredze ļāva tās atklāt. Slēpņos atradās ievērojami nāvējošas munīcijas krājumi: simtiem mīnmetēju un prettanku mīnu. Tika atrasti arī 152 mm artilērijas lādiņi, konfiscētas F-1 granātas un iespaidīgs skaits dažāda kalibra patronu. Munīcija rada nopietnas briesmas civiliedzīvotājiem, tāpēc vietu rūpīgi pārbaudīja sapieri. Operācija novērsa potenciālos draudus civiliedzīvotājiem un atņēma ienaidniekam daļu no kaujas arsenāla."¹²

[3.6.2] 2025. gada 14. augusta rakstā ""No jums atliks driskas": Krievijas armija "uzbruka" Azerbaidžānai" tiek izplatīta informācija: "Azerbaidžānas parlamenta deputāts paziņoja par valsts armijas pārākumu pār Krievijas karaspēku. Viņš saņēma atbildi no Krievijas Valsts domes. (..)Pēc viņa teiktā, republikas armijai ir liels aprīkojums un personāls, salīdzinot ar Krievijas spēkiem reģionā. "Azerbaidžānas armija ir profesionāls spēks, nevis cietuma noziedznieku bars, kā tas ir dažās Krievijas vienībās," sacīja Musabekovs. (..) Atbildot uz Musabekova izteikumiem, Krievijas parlamenta deputāts sacīja, ka viņa vārdos nav nekādu draudu. Viņš tikai brīdināja, ka attiecību pasliktināšanās starp Maskavu un Baku varētu radīt negatīvas sekas Azerbaidžānai. "Ja attiecības pasliktināsies, cietīs tieši Azerbaidžāna. Azerbaidžāna nevarēs eksportēt ogļūdeņražus no Krievijas. Un galvenais ir tas, ka tur ir jāierodas kādam no NATO. Tas ir nepieņemami. Atgādināšu, ka īpašā militārā operācija Ukrainā sākās tieši Ukrainas vēlmes un mēģinājumu dēļ pievienoties NATO," uzsvēra ģenerālleitnants. (..)"¹³

[3.6.3] 2025. gada 12. augusta rakstā "Dāvana Kremlim: Krievijas armijas izrāviens noved Kijevu īstā strupceļā" tiek izplatīta informācija: "Krievijas karaspēka izrāviens Dobropiljes apgabalā ir satraucis gan Kijevu, gan Rietumus. Politologs Markovs atzīmēja, ka šis notikums bija īsta dāvana Putinam sarunās ar Trampu. (..) Viņš uzskata, ka šis notikums stiprina Maskavas pozīcijas un rada bažas arī Kijevā un Eiropas valstīs. Eksperts to nosauca par īstu dāvanu Putinam un Trampam sarunu laikā. Markovs norāda, ka Krievijas vienību virzības zonā gandrīz nav Ukrainas bruņoto spēku aizsardzības struktūru. Tas paver iespējas ofensīvai ziemeļrietumu virzienā, Pavlogradas virzienā, vai ziemeļaustrumu virzienā, Kramatorskas un Slavjanskas aizmugures virzienā. Tomēr attīstība ir būtiski atkarīga arī no pietiekamu rezervju pieejamības Krievijā. Veiksmes gadījumā, uzsver eksperts, Ukrainai būs jāatsakās no visa Donbasa, pretējā gadījumā Krievijas karaspēks to ieņems ar varu."¹⁴

[3.7] Tīmekļvietnē belrus.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar Baltkrievijas un Krievijas Savienības Parlamentārās asamblejas darbību starpvalstu sadarbības projektos veselības aizsardzības, jaunatnes patriotiskās audzināšanas, kultūras u.c. jomās, kā arī tiek izplatīta informācija par Ukrainas karaspēka dislokāciju pie Baltkrievijas robežām un Krievijas miera sarunām ar Ukrainu Stambulā. Kopumā tīmekļvietnes saturs ir veltīts Krievijas un Baltkrievijas divpusējām attiecībām un to stiprināšanai ar dažādu sadarbības formātu (festivāli, forumi, konferences, konkursi) starpniecību, kuru mērķis plašākā kontekstā ir Krievijas līderības un ietekmes saglabāšana postpadomju telpā.

[3.7.1] 2025. gada 28. janvāra rakstā "Uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas ir sapulcējušies 15 tūkstoši Ukrainas bruņoto spēku karavīru" cita starpā ir norādīts: "Ukrainas pierobežas rajonos, netālu no Baltkrievijas Republikas robežas, tiek reģistrēti aptuveni 15 000 Ukrainas karavīru. Robežkomitejas preses dienests piebilda, ka šobrīd situācija uz Baltkrievijas un Ukrainas robežas ir kontrolēta, un robežsardzes iestādes savus uzdevumus veic pastiprinātā režīmā. Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ziņoja, ka Baltkrievijas un Ukrainas robeža ir pilna ar karavīriem no Ukrainas puses. Baltkrievijas pusē atrodas tikai robežsargi."¹⁵

[3.7.2] 2025. gada 4. jūnija rakstā "Zaharova: Lavrovs un Baltkrievijas Ārlietu ministrijas vadītājs apspriedīs Ukrainas jautājuma noregulējumu" cita starpā ir norādīts: "Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Baltkrievijas ārlietu ministrs Maksims Riženkovs 9.-10. jūnijā Maskavā apspriedīs situāciju Ukrainā, kas tiek aplūkota Krievijas un Ukrainas sarunu ietvaros Stambulā."¹⁶

[3.8] Tīmekļvietnē www.prosvet.ee/index2.aspx tiek izplatīta informācija par krievu kultūras mantojumu Igaunijā un tamlīdzīgi, savukārt tīmekļvietnes sadaļā "ziņas" cita starpā tiek izplatīta tendencioza Krievijas propaganda par Krievijas prezidenta lomu jaunas pasaules kārtības veidošanā, Eiropas Savienības ekonomisko un militāro nespēju atbalstīt Ukrainu karā pret Krieviju. Tīmekļvietnes saturs ir vērsts uz pozitīva viedokļa par Krieviju un tam pretēji - kritiska viedokļa veidošanu par Igauniju. Minētajā tīmekļa vietnē sevišķa uzmanība ir veltīta dažādu Krievijā notiekošu starptautiskas ievirzes formātu pasākumu norises atspoguļojumam, ar kuru starpniecību tiek stiprināts Krievijas kā nozīmīgas un spēcīgas lielvalsts tēls.

[3.8.1] 2025. gada 19. jūnija rakstā "Sanktpēterburgas starptautiskais ekonomiskais forums 2025 - Globālās problēmas tiek risinātas Krievijas "Ziemeļu galvaspilsētā"" tiek izplatīta informācija par Krievijas prezidenta dalību forumā un viņa lielo ieguldījumu tā norisē, cita starpā tiek norādīts: "(..). Šī gada foruma galvenā tēma ir "Kopīgas vērtības - izaugsmes pamats daudzpolārā pasaulē". Rietumu kolektīvās dominēšanas ēras beigas Amerikas Savienoto Valstu vadībā un jaunas pasaules kārtības veidošanās, kas balstīta uz multipolaritāti, arvien vairāk kļūst par realitāti. Pasaules vairākuma valstīm šī ir globālas izaugsmes iespēja, pateicoties pasaules ekonomiskās sistēmas transformācijai, revolucionāru tehnoloģiju attīstībai, investīcijām cilvēkos un dzīves vidē. (..)"¹⁷

[3.8.2] 2025. gada 1. aprīļa rakstā "The New York Times: Trampa prasības atklāj ES bezpalīdzību" cita starpā tiek izplatīta informācija: "Eiropas centieni kompensēt sarūkošo Amerikas palīdzību Ukrainai ir cietuši pilnīgu neveiksmi, atklājot dziļas krīzes ES iekšienē, ziņo The New York Times. Eiropas līderi saskaras ar trīskāršu izaicinājumu: katastrofālu vienotības trūkumu, hronisku līdzekļu trūkumu un pieaugošu spiedienu no Trampa administrācijas puses. Eiropa nekam nav derīga. (..)"¹⁸

[3.9] Tīmekļvietnē interaffairs.ru tiek izplatīta tendencioza Krievijas propaganda, faktu sagrozīšana un dezinformācija, kas saistīta ar starpvalstu attiecībām, karu Ukrainā, karagūstekņu, kā arī kritušo karavīru mirstīgo atlieku nodošanu otrai karojošajai pusei un Baltijas valstu ārpolitiku attiecībā uz prokrieviski orientēto Gruzijas valdību.

[3.9.1] 2025. gada 12. augusta rakstā "Zaharova: Zelenskis joprojām atsakās pieņemt ukraiņu karagūstekņus" cita starpā ir norādīts: "Volodimirs Zelenskis joprojām atsakās pieņemt Ukrainas karagūstekņus no publicētā saraksta, kurā ir tūkstoš vārdu. "Vai jūs zināt, ka Zelenskis joprojām atsakās pieņemt sagūstītos Ukrainas pilsoņus? Atceraties, kā viņi kliedza, ka viņiem vajag Krievijas it kā nolaupītos Ukrainas bērnus, kuru vārdi nekur netika publicēti? Bet viņiem nav vajadzīgi tūkstoš īsti, nevis fiktīvi Ukrainas pilsoņi, kas lūdz viņus vest mājās. Viņiem nebija vajadzīgi mirušo ukraiņu līķi. Tie tika pieņemti tikai pasaules sabiedrības spiediena rezultātā, kad tautas nodrebēja par šādu nežēlību. Tagad viņi vairs nepieņem dzīvos. Kijevas režīmam nav vajadzīgi savi pilsoņi, ne dzīvi, ne miruši. Nav tādas tautas vai etniskās grupas pasaulē, kas atteiktos apglabāt savus karavīrus. Bet ir Kijevas režīms, kas sludina mizantropisku ideoloģiju un veic genocīdu pret savu tautu," atzīmēja diplomāte. (..)"¹⁹

[3.9.2] 2025. gada 24. jūlija video "Vācija - caur revanšismu līdz militarizācijai" tiek izplatīta informācija: "Kareivīgie izteikumi pret Maskavu, kas tagad skaļi nāk no Vācijas vadības, dod pamatu secināt, ka slavenais 20. gadsimta 50. un 60. gadu vācu revanšisms ir atgriezies dzīvē un pieņemas spēkā. Pašreizējā Berlīnes vadība, kur pie varas nāca paši vēlētāji nesenajās vēlēšanās, ir strauji saasinājusi attiecības ar Krieviju, pat draudot veikt raķešu triecienus mūsu galvaspilsētai un nogalināt mūsu karavīrus. Šķiet, ka kanclers Mercs un viņa svīta jau trešo reizi pēdējo divu gadsimtu laikā vēlas doties "kampaņā uz Austrumiem". Un uzreiz rodas jautājums: "Kādi resursi un spējas tagad ir Vācijai, kas ir tās militārie sabiedrotie?" Žurnāla "International Life" raidījumā "Kas notiek?" vācu studiju eksperts un starptautiskais žurnālists Aleksandrs Stepanovs stāsta par to, kā risinās Vācijas militarizācija, par jauno militāro līgumu starp Berlīni un Londonu, par Vācijas militāri rūpnieciskā kompleksa ražošanas spējām, par vēsturiskām paralēlēm."²⁰

[3.9.3] 2025. gada 12. augusta rakstā "Bruņinieki šakāļu ādās: Baltieši tika apsūdzēti mēģinājumā novest Gruziju pret Krieviju" tiek izplatīta informācija: "Tbilisi skan trauksmes signāls par Baltijas valstu vadības vēlmi ievilkt Gruziju jaunā militārā konfliktā ar Maskavu - pretēji šīs Aizkaukāza valsts dzīvībai svarīgajām interesēm un Gruzijas tautas gribai, kas tika demonstrēta pagājušā gada parlamenta vēlēšanās. To, ka Lietuva, Latvija un Igaunija savtīgu apsvērumu dēļ cenšas ievilkt ilgi cietušo Gruziju katastrofālā konfrontācijā ar Krieviju, atklāti paziņoja šīs valsts parlamenta pirmais vicepriekšsēdētājs Georgijs Voļskis. Viņš norādīja uz saistību starp to, ka Baltijas valstis vēlas ievilkt Gruziju konfrontācijā ar Krieviju, un dažādu sankciju ieviešanu pret Tbilisi tās pretošanās šim scenārijam dēļ. Voļskis redz Baltijas valstu mērķi mazināt draudus sev, ievelkot Gruziju konfliktā ar Maskavu; viņu stratēģija ir diezgan atklāti postulēta un izpaužas, cita starpā, periodiskos aicinājumos Gruzijas jauniešiem piedalīties pret valdību vērstos ielu protestos. "Gruzijai ir jāizdzīvo. Tā ir mūsu ideja. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ideja ir kaut kādā veidā ievilkt Gruziju konfliktā ar Krieviju un mazināt draudus Baltijas valstīm. Tas ir viņu scenārijs! Saskaņā ar šo scenāriju viņi dažreiz ieviesīs sankcijas, dažreiz sniegs skaļus paziņojumus, dažreiz nāks un aicinās mūsu jaunatni izliet asinis - mēs to redzam. Es nedomāju, ka Lietuvai ir kāds cits iemesls, izņemot šo tumšo stratēģiju. Viņi to neslēpj, viņi skaļi par to runā!", sarunā ar televīzijas kanāla "First Georgian" žurnālistiem ļoti kategoriski izteicās Voļskis. Patiešām, visi baltieši savas ilgstošās rusofobijas antigruzīniskajā versijā šķiet vienlīdzīgi, bet Lietuva izrādījās "vienlīdzīgāka". Viļņa pastāvīgi saasina attiecības, kļūstot par reģionālo līderi sankciju noteikšanā pret spītīgiem gruzīniem: tikai pēdējo mēnešu laikā Lietuva ir noteikusi sankcijas 112 Gruzijas pilsoņiem, tostarp nesen pievienotajiem parlamentāriešiem, tiesnešiem un Adžārijas valdības vadītājam, kas ir Gruzijas daļa. Protams, pats Grigorijs Voļskis ir melnajā sarakstā.(..)."²¹

[4] Kopumā minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta vienpusēja, maldinoša un tendencioza informācija par Krievijas karu Ukrainā, mobilizēts informatīvais un sabiedriskais atbalsts Ukrainā karojošajiem Krievijas karavīriem, leģitimizēta Krievijas nelikumīgi okupēto un anektēto Ukrainas teritoriju piederība Krievijai, nostiprināta Krievijai labvēlīga vēstures izpratne, kā arī veidota pozitīva attieksme pret Krieviju kopumā. Šādas informācijas izplatīšana, apzināti maldinot sabiedrību par Krievijas Federācijas patiesajiem mērķiem Ukrainā, tādējādi noskaņojot sabiedrību pret Ukrainas valsti un tautu, negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības locekļu un grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu, tajā skaitā arī Latvijā, kā arī turpina Krievijas Federācijas veiktās dezinformācijas izplatīšanas operācijas Latvijā un Eiropā, kā arī rada riskus provokācijām starp dažādām sabiedrības grupām, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2025. gada 2. oktobra sēdē ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļvietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts: "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai izplatītu Krievijas propagandu, kas vērsta pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā. Tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija un karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud Latvijas valsts informatīvās telpas drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, tajā skaitā informatīvās telpas drošība, un demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīti apzināti maldinoši materiāli, tajā skaitā sagrozītas un faktiskajai situācijai neatbilstošas ziņas un dažādi informatīvi materiāli ar mērķi destabilizēt situāciju, šķelt sabiedrību un vairot sabiedrībā šaubas par notikumiem pasaulē. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u. tml.²² Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.²³ Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.²⁴ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu. Turklāt šāds vārda brīvības ierobežojums ir noteikts ar likumu, to paredz Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmā daļa.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša, kara propagandu saturoša, karu attaisnojoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt neuzticību valstij vai uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt dažādas sabiedrības grupas. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta tajā skaitā radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu ievērojami mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud vai var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, gan Padomei, gan vēl kādai kompetentajai iestādei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts un sabiedrības drošību apdraudošais saturs, kā arī jāvērtē cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - valsts un sabiedrības drošību apdraudoša satura izplatīšanas ierobežošanu un piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgums - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips nosaka: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija, kara propaganda un karu attaisnojoša informācija, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikumā. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievijas Federācija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures, gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs anadyr-adm.ru, sz27.ru, admsoln.ru, доброволец27.рф, infokom.khabkrai.ru, warfiles.ru, belrus.ru, www.prosvet.ee/index2.aspx, un interaffairs.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk ̶ APL) 62. panta trešo daļu un papildus šā lēmuma 8.3. punktā norādītajam, norāda apsvērumus, kāpēc uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktu "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā un 9. punktā norādītās tīmekļvietnes, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietnes vairs nav pieejamas, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm anadyr-adm.ru, sz27.ru, admsoln.ru, доброволец27.рф, infokom.khabkrai.ru, warfiles.ru, belrus.ru, www.prosvet.ee/index2.aspx, interaffairs.ru liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdam vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu anadyr-adm.ru, sz27.ru, admsoln.ru, доброволец27.рф, infokom.khabkrai.ru, warfiles.ru, belrus.ru, www.prosvet.ee/index2.aspx, interaffairs.ru dublējošajām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai izveidotas pēc tā pieņemšanas.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš