Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 529/1-2

Rīgā 2025. gada 25. septembrī

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnei cyberleninka.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja un Padomes loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 1. septembra pārbaudes ziņojumu Nr. P/2025/175/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60. pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļvietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2025. gada 19. septembrī Padome ir saņēmusi 2025. gada 19. septembra vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļvietnes cyberleninka.ru pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Kompetentā valsts pārvaldes iestāde norāda, ka tīmekļvietnē cyberleninka.ru sistemātiski tiek publicēta Krievijas agresīvās ārpolitikas interesēm atbilstoša informācija. Vietnē plašā klāstā pieejamas Krievijas augstskolu studentu, absolventu un akadēmiskā personāla publikācijas par dažādiem tematiem. Vietnē plašā klāstā pieejamas dažādas publikācijas politikas, vēstures un socioloģijas zinātnēs, kas vēršas pret Baltijas valstu un Ukrainas valstiskumu, kā arī izplata tradicionālos Kremļa propagandas vēstījumus par vēstures falsificēšanu, nacisma atdzimšanu un rusofobiju šajās valstīs. Kompetentās valsts pārvaldes iestādes analīze liecina, ka Krievija jau ilgstoši mērķtiecīgi izmanto akadēmisko vidi, lai attaisnotu savas darbības Ukrainā un censtos leģitimizēt savas ģeopolitiskās intereses reģionā. Kompetentās valsts pārvaldes iestādes vērtējumā šāda satura pieejamība Latvijas informatīvajā telpā rada apdraudējumu nacionālajai drošībai. Kompetentā valsts pārvaldes iestāde aicina Padomi ierobežot piekļuvi Latvijā tīmekļa vietnei cyberleninka.ru.

[3] Veicot minētās tīmekļvietnes pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 1. septembra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2025/175/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2025. gada 19. septembra vēstulē Nr. 21/2025/6774-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējušas, ka minētajā tīmekļvietnē konstatētajās, izvietotajās publikācijās kopumā tiek izplatīts Krievijas imperiālistiskais naratīvs. Tīmekļvietnē izvietotajās publikācijās konstatēts arī manipulatīvs viedoklis par, it kā, Latvijas Republikā valdošo rusofobiju, krievu valodā runājošo personu vajāšanu un apspiešanu, autoritārisma un fašisma "atdzimšanu", kā arī tiek apšaubīta neatkarīgas demokrātiskas Latvijas Republikas, kā valsts, leģitimitāte. Iespējams, ka šī tīmekļvietne tiek arī izmantota, lai Latvijas informatīvajā telpā konstruētu Krievijas interesēm atbilstošu diskursu. Tīmekļvietnes veidotāji, izmantojot globālo tīmekli, kā masu medija priekšrocības, un ar tīmekļvietnē izvietoto publikācijas autoru pozīcijas palīdzību, ir izvietojuši publikācijas, kurām ir potenciāls ietekmēt auditorijas noskaņojumu pret Latvijas valsti. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem Latvijā un pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajā tīmekļvietnē ir izvietota.

[3.1] Tīmekļvietnē cyberleninka.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.1.1] Tīmekļvietne cyberleninka.ru ir Krievijas zinātni popularizējoša virtuālā zinātniskā elektroniskā bibliotēka, kas veidota uz atvērtās zinātnes (Open Science) paradigmas, kuras galvenie mērķi ir zinātnes un zinātniskās darbības popularizēšana, sabiedrības kontrole pār zinātnisko publikāciju kvalitāti, mūsdienu zinātniskās recenzijas institūta starpdisciplināru pētījumu attīstība, palielinot Krievijas zinātnes citēšanas līmeni un veidojot zināšanu infrastruktūru;

[3.1.2] Tīmekļvietnē izvietota 2023. gada publikācija "Baltijas valstis un SMO" (krievu: "Страны Прибалтики и СВО"). Publikācijā tiek izplatīta informācija, ka "Starptautiskā saspīlējuma un globālās krīzes apstākļos nacionālo robežu (domāta Krievijas robeža) aizsardzības jautājums ir diezgan aktuāls. Kolektīvo Rietumu spēki cenšas ar visu spēku iejaukties Krievijas suverenitātē un stabilā attīstībā. Lai to izdarītu, viņi izmanto trešās valstis, lai vispirms izvairītos no satricinājumiem savās valstīs. Rakstā tiek aplūkota Baltijas valstu attieksme pret speciālo militāro operāciju. Autore nonāca pie secinājuma, ka Baltijas valstu atšķirīgā iezīme ir tieši rusofobija un naids, ne tikai pret SMO faktu, bet arī pret krievu tautas kultūras vērtībām." Publikācijā tiek apgalvots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir tikai militāra operācija, nevis karš, un ka Krievijai ir tiesības graut Ukrainas teritoriālo vienotību. Par pamatojumu tiek minēts, ka Ukrainas centieni saglabāt neatkarību un vienotību, kā arī Rietumu, tostarp Latvijas, sniegtā palīdzība apdraudot Krievijas drošību. Tajā skaitā tiek attīstīts diskurss par Latviju kā neizdevušos valsti, kura pieņem politiskus lēmumus, kuri "acīmredzami ir pretrunā ar valsts ekonomiskajām un finanšu interesēm." Publikācijā tiek uzsvērts, "ka Baltijas valstu atšķirīgā iezīme ir tieši rusofobija un naids, ne tikai pret SMO faktu, bet arī pret krievu tautas kultūras vērtībām.";

[3.1.3] Tīmekļvietnē izvietota 2020. gada publikācija "Nacionālisms, autoritārisms, fašisms: kāpēc Baltijas valstīs pagātne kļūst par nākotni (Otrā publikācija)" (krievu: "Национализм, авторитаризм, фашизм: почему в странах Прибалтики прошлое становится будущим (Статья вторая)"). Publikācijā tiek izplatīta informācija, ka "Ārējās politiskās kontroles pavājināšanās un PSRS sabrukums izraisīja kvalitatīvu nacionālisma pieaugumu tieši Austrumeiropā. Tomēr tieši Baltijas valstīs atkārtojas pagājušā gadsimta 20.-40. gados notikušā nacionālisma pārtapšana autoritārismā un autoritārisma pārtapšana fašismā. Šī procesa specifikai ir veltīti divi raksti. Pirmajā tika runāts par mūsdienu Baltijas politisko sistēmu specifiku, Baltijas valstu vēsturi un fašistiskās ideoloģijas ģenēzi Baltijā. Otrais raksts ir veltīts Baltijas nacionālismam kā faktoram autoritāru un fašistisku prakšu veidošanā, fašisma atdzimšanas perspektīvu novērtējumam Baltijā un šo draudu Krievijai analīzei." Publikācijā auditorijai tiek sniegts vēstījums un attīstīts diskurss par it kā autoritārisma un fašisma atdzimšanu Baltijas valstīs, tajā skaitā, arī Latvijā, kā rezultātā rodas apdraudējums Krievijai. Tādējādi, publicējot šādu rakstu, tīmekļvietnes autori pauž naratīvu kam ir potenciāls ietekmēt auditorijas noskaņojumu pret Latvijas valsti kā neatkarīgu demokrātisku republiku;

[3.1.4] Tīmekļvietnē izvietota 2015. gada publikācija "Par krīzes tendenču jautājumu Baltijas valstu politisko režīmu leģitimitātes jomā" (krievu: "К вопросу о кризисных тенденциях в сфере легитимности политических режимов стран Прибалтики "). Publikācijā "Baltijas valstu politisko režīmu leģitimitātes problēmas tiek aplūkotas, analizējot trīs galvenos rādītājus: uzticēšanās līmeni politiskajām institūcijām, korupcijas izplatību un partiju sistēmas stāvokli. Tiek identificēti krīzes tendenču iemesli politisko režīmu leģitimitātes jomā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Leģitimitātes reproducēšanas problēma tiek identificēta nacionālo partiju sistēmu sadrumstalotības un ierobežotās pārstāvniecības dēļ. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kompensācijas mehānismiem, ko politiskās elites izmanto leģitimitātes "mākslīgai" reproducēšanai. Tiek atzīmēts, ka ir pamats aktualizēt jautājumu par leģitimitātes deficītu Baltijas valstīs, ne tikai no demokrātisko institūciju apdraudējuma viedokļa, bet arī valsts institūciju vājuma un pietiekamu resursu trūkuma kontekstā valsts rīcībspējas nodrošināšanai." Publikācijā auditorijai tiek sniegts viedoklis, ka Baltijas valstu, tostarp arī Latvijas varas leģitimitāte ir apšaubāma, balstoties uz tēzi, ka leģitimitāte nav absolūta, bet tas ir mainīgs lielums. Balstoties uz teorētiskajiem pamatiem, it kā, tiek pētīta "politisko režīmu" leģitimitātes situācija Baltijas valstīs. Tādējādi, publicējot šādu rakstu, tīmekļvietnes autori pauž naratīvu, kam ir potenciāls ietekmēt auditorijas noskaņojumu pret Latvijas valsti kā neatkarīgu demokrātisku republiku.

[4] Minētajā tīmekļvietnē sistemātiski tiek publicēts saturs, kas atbilst Krievijas agresīvās ārpolitikas interesēm atbilstoša informācija. Tīmekļvietnē plašā klāstā pieejamas Krievijas augstskolu studentu, absolventu un akadēmiskā personāla publikācijas par dažādiem tematiem. Tīmekļvietnē plašā klāstā pieejamas dažādas publikācijas politikas, vēstures un socioloģijas zinātnēs, kas vēršas pret Baltijas valstu un Ukrainas valstiskumu, kā arī izplata tradicionālos Kremļa propagandas vēstījumus par vēstures falsificēšanu, nacisma atdzimšanu un rusofobiju šajās valstīs. Tīmekļvietnes analīze liecina, ka Krievija jau ilgstoši mērķtiecīgi izmanto akadēmisko vidi, lai attaisnotu savas darbības Ukrainā un censtos leģitimizēt savas ģeopolitiskās intereses reģionā. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padomes 2025. gada 25. septembra sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par Lēmuma 3. punktā minētajā tīmekļvietnē izvietoto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētā tīmekļvietne tiek izmantota, lai izplatītu, piemēram, Krievijas agresīvās ārpolitikas interesēm atbilstošu informāciju. Tīmekļvietnē plašā klāstā pieejamas Krievijas augstskolu studentu, absolventu un akadēmiskā personāla publikācijas par dažādiem tematiem. Tīmekļvietnē plašā klāstā pieejamas dažādas publikācijas politikas, vēstures un socioloģijas zinātnēs, kas vēršas pret Baltijas valstu un Ukrainas valstiskumu, kā arī izplata tradicionālos Kremļa propagandas vēstījumus par vēstures falsificēšanu, nacisma atdzimšanu un rusofobiju šajās valstīs. Tīmekļvietnes analīze liecina, ka Krievija jau ilgstoši mērķtiecīgi izmanto akadēmisko vidi, lai attaisnotu savas darbības Ukrainā un censtos leģitimizēt savas ģeopolitiskās intereses reģionā. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Tīmekļvietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnē izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajai tīmekļvietnei veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnei veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnē joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts un sabiedrības drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajai tīmekļvietnei ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.¹ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.² Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.³ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt, piemēram, kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajai tīmekļvietnei visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minētās tīmekļvietnes veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietnes pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnē izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnē izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietnes veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnē izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei un arī citai kompetentajai iestādei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietnes monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnē atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgumu - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi - taisnīgumu.⁴ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šo tīmekļvietni, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts un sabiedrības drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnē cyberleninka.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62. panta trešo daļu un papildu 8.3. punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā (izvērstā veidā) un 8. punktā norādīto tīmekļvietni, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālā adresāta viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietnes iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minētās tīmekļvietnes lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajai tīmekļvietnei cyberleninka.ru, liedzot piekļuvi šīs tīmekļvietnes domēna vārdam vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnes cyberleninka.ru dublējošām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai tiks izveidotas pēc tā pieņemšanas.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnei un tās domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdu Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš