Ministru kabineta rīkojums Nr. 542
  Rīgā 2025. gada 2. septembrī (prot. Nr. 34 14.
  §)
  Grozījumi Ministru kabineta 2023.
  gada 30. marta rīkojumā Nr. 177 "Par investīcijas 2.1.3.1.i.
  projekta "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide
  gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un
  plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" pases apstiprināšanu"
  Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumā Nr.
  177 "Par investīcijas 2.1.3.1.i. projekta "Zemkopības nozares
  ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai,
  politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku"
  pases apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 66. nr.) šādus
  grozījumus:
  1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
  
  "1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
  mehānisma 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Zemkopības nozares
  ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai,
  politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku"
  (turpmāk - projekts) pasi (pielikums) un projekta izmaksas 2 442
  000 euro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa, kā arī
  projekta izmaksas 484 173 euro apmērā pievienotās
  vērtības nodokļa segšanai no valsts budžeta."
  2. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā
  (pielikums).
  Ministru prezidente E. Siliņa
  Zemkopības ministrs A. Krauze
   
  Zemkopības ministrijas
  iesniegtajā redakcijā
  
  Pielikums
  Ministru kabineta
  2025. gada 2. septembra
  rīkojumam Nr. 542
  "Pielikums
  Ministru kabineta
  2023. gada 30. marta
  rīkojumam Nr. 177
  2.1.3.1.i. investīcijas projekta
  "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai
  zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai
  pārejai uz zaļo ekonomiku" pase
  1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
  
    
      | 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
      projektu (institūcija) | 
      Zemkopības ministrija (ZM) | 
    
    
      | 1.2. Projekta īstenošanas partneri | 
      
        Lauku atbalsta dienests (LAD)
         Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) 
       | 
    
  
  2. Saistīto projektu programma
  
    
      | 2.1. Programmas nosaukums | 
      Datu pārvaldības attīstības programma | 
    
    
      | 2.2. Saistība ar citiem projektiem | 
      Nav | 
    
  
  3. Projekta mērķis un galvenie
  ieguvumi
  
    
      | 3.1. Projekta mērķis un
      galvenais saturs | 
      
        Uzlabot informatīvo atbalstu Kopējās lauksaimniecības
        politikas (KLP) īstenošanai, kura paredz nodrošināt
        uzticamu, aktuālu un detalizētu informāciju
        lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.
         Projektā plānoti pilnveidojumi, kas nodrošinās
        lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldību, ģeotelpiskās
        informācijas datu slāņu koplietošanu starp zemkopības
        nozares iestādēm un Centrālo statistikas pārvaldi (CSP),
        monitoringu par zemes apsaimniekošanu - brīdinājumus
        lauksaimniekiem par īstenotajām darbībām, audzētajām
        kultūrām, termiņu un nosacījumu ievērošanu. 
        Plānojot ģeotelpiskās informācijas datu slāņu
        koplietošanas iespējas, izvērtētas iepriekšējās darbības
        valsts sektorā saistībā ar ģeogrāfisko informācijas sistēmu
        (ĢIS), tostarp ERAF 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa
        "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu
        un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora
        mijiedarbību" sasniegšanai paredzētie un attīstītie
        Valsts reģionālās attīstības aģentūras ĢIS risinājumi un to
        izmantošanas iespējas. 
        Lai iegūtu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā
        un Zemes pārvaldības likumā noteikto informāciju par
        augsni, nepieciešams izveidot vienotu augšņu datubāzi, kas
        ietver datus par augšņu kartēšanas un augšņu agroķīmiskās
        izpētes rezultātiem, kā arī citiem augsni un zemes
        kvalitāti raksturojošiem rādītājiem. Uzkrātā informācija
        par augšņu tipiem un to klasifikāciju nodrošinās datu
        analīzi atbilstoši Pasaules augšņu klasifikatoram (PAK), kā
        arī dos iespēju pilnveidot augšņu novērtējuma sistēmu. Tas
        palīdzētu valsts politikas veidotājiem un lauksaimniekiem
        pieņemt ekonomiski un ekoloģiski pamatotus lēmumus.
        Papildus tam paredzēts izstrādāt automatizētu datu izgūšanu
        par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) pārdošanas datiem no
        tirgotājiem, paātrinot AAL pārdošanas un lietošanas
        atskaites procesu un samazinot administratīvo slogu 
       | 
    
    
      | 3.2. Projekta pamatojums
      (aktualitāte, nepieciešamība, risināmā problēma) | 
      
        1. Eiropas Savienības Zaļais kurss un Latvijas KLP
        stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam (KLP SP) paredz tādu
        datu apstrādi, kādi zemkopības nozares iestādēs pašlaik
        netiek uzkrāti.
         2. Pašlaik zemkopības nozares iestādēm nav iespējas
        izmantot vienotu vidi ģeotelpiskās informācijas
        uzturēšanai, tostarp satelītattēlu analīzes un pieejamības
        iespējas. 
        3. Zemkopības nozares iestādēm nav vajadzīgo risinājumu,
        lai plānotu un kontrolētu gudrās un ilgtspējīgās
        lauksaimniecības metodes un prognozētu lauksaimniecības
        attīstības scenārijus zemkopības nozares politikas
        veidošanai. 
        4. Esošā AAL un mēslošanas līdzekļu (ML) aprites
        uzraudzības sistēma nenodrošina elektronisku informācijas
        sasaisti, sākot no AAL un ML ievešanas valstī un to
        izplatīšanas līdz galalietotājam. AAL un ML reģistriem nav
        sasaistes ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ)
        pārvaldības sistēmu, lai reģistrētu konkrēto izlietojumu
        konkrētā LIZ platībā, kā to paredz Latvijas KLP SP prasības
        un Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra
        Regula (ES)  2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības
        ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr.
         617/2008 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas
        (EK) Nr.  1165/2008, (EK) Nr.  543/2009 un (EK) Nr.  1185/2009
        un Padomes Direktīvu 96/16/EK (turpmāk - regula
         2022/2379) 
       | 
    
    
      | 3.3. Projekta
      ieguvumi1 | 
      Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode
      un mērāmais rādītājs2 | 
      vērtība | 
      sasniegšanas
      laiks (gads) | 
    
    
      | 
        3.3.1. Ieguvums nozarei:
         izveidots jauns zemkopības nozares koplietošanas ĢIS
        risinājums, kurā nozares iestādēm nodrošināta kopīga
        piekļuve tām nepieciešamajiem ģeotelpiskās informācijas
        slāņiem, ģeotelpisko datu centralizēta iegāde, kā arī
        iespēja veidot, uzturēt un koplietot jaunus ģeotelpiskās
        informācijas slāņus 
       | 
      Iestādes, kas izmantos zemkopības nozares
      koplietošanas ĢIS risinājumu | 
      5 | 
      2026. g. | 
    
    
      | 
        3.3.2. Ieguvums iestādei:
         nodrošināts atbalsts datu apstrādei, kas nepieciešams ES
        Zaļā kursa un KLP īstenošanai. 
        Nodrošināti dati un kontroles iespējas atbilstoši ES
        Zaļā kursa un KLP prasībām, uzskaitot AAL un ML iegādes un
        izlietošanas apjomu 
       | 
      Pieejami dati par saimniecībām | 
      18 000 | 
      2026. g. | 
    
    
      | 
        3.3.3. Ieguvums sabiedrībai:
         iespēja operatīvi apmainīties ar informāciju par
        novērotajiem kaitīgajiem organismiem, atbalsts lēmumu
        pieņemšanai par kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu
        atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta pasākumu
        prasībām 
       | 
      To lietotāju skaits, kuri izmanto VAAD
      sistēmu, lai lauksaimnieki pieņemtu pamatotus lēmumus par AAL
      izmantošanu kaitīgo organismu izplatības ierobežošanai | 
      3000 | 
      2026. g. | 
    
    
      | 
        3.3.4. Ieguvums valsts politikas veidotājiem, zinātniekiem,
        lauksaimniekiem:
         izveidota vienota datubāze ar visaptverošu informāciju
        par augsni, lai palīdzētu pieņemt ekonomiski un ekoloģiski
        pamatotus lēmumus 
       | 
      Pieejama datu kopa par augšņu rādītājiem | 
      1 | 
      2026. g. | 
    
    
      | 3.3.5. Ieguvums oficiālās statistikas
      nodrošināšanai: iegūta statistika atbilstoši regulas
       2022/2379 prasībām CSP un EUROSTAT vajadzībām par ML,
      AAL un citiem rādītājiem un mainīgajiem, tostarp tiem, ko
      prasīs tematiskās īstenošanas regulas | 
      Pieejama statistika par ML, AAL un citiem
      rādītājiem | 
      1 | 
      2026. g. | 
    
  
  4. Nepieciešamā finansējuma apmērs
  un tā sadalījums pa projekta darbībām un būtisko izmaksu
  veidiem
  
    
      | 4.1. Atveseļošanas fonda
      finansējums (kopā) | 
      4.2. Plānotais pievienotās
      vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā
      segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to
      pieprasīt4 | 
    
    
      | 2 442 000 EUR | 
      484 173 EUR | 
      
        Avansa maksājuma apmērs, ja
        tiks pieprasīts
         Nav
        paredzēts 
       | 
    
  
  
  
      | 
        | 
      
        | 
      
        | 
      
        | 
    
    
      | 
         Projektā īstenojamo darbību
        un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums 
       | 
      
         Izmaksu apmērs
        (indikatīvi) 
       | 
      Maksimālais apmērs5 | 
      Darbības iznākums | 
    
    
      | Projekta pārvaldība un īstenošana | 
      
         136 413
        EUR 
       | 
      
         136 413
        EUR 
       | 
      Nodrošināts projekta vadības
      un īstenošanas personāls | 
    
    
      | Informācijas sistēmu projektēšana, izstrāde, kvalitātes
      kontrole un ieviešana | 
      
         2 305 587
        EUR 
       | 
      
         2 305 587
        EUR 
       | 
      Papildināta VAAD IS un LAD
      IS | 
    
  
  5. Projekta ieguldījums reformu un
  investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
  5.1. Modernizēto pārvaldes procesu
  IKT risinājumi
  
    
      | Skaits | 
      IKT risinājuma nosaukums | 
      Īss apraksts6 | 
      Valsts mākonī 
      (jā/nē) | 
      Termiņš IKT risinājumu
      attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) | 
      Termiņš ieviešanai produkcijā
      (gads, ceturksnis) | 
      Risinājuma lietotāji
      (skaits) | 
    
    
      | 1 | 
      Zemkopības nozares koplietošanas
      ĢIS risinājums | 
      Nodrošinās kopīgu piekļuvi nozares iestāžu
      izmantotajiem un uzturētajiem ģeotelpiskās informācijas
      slāņiem | 
      Jā | 
      28.04.2023. | 
      2026. g. I
      cet. | 
      
        ZM un padotības iestādēs nodarbinātie (250)
         CSP nodarbinātie (15) 
       | 
    
    
      | 1 | 
      VAAD IS | 
      Sistēmā nodrošināts atbalsts AAL un ML
      izlietotā daudzuma uzskaitei un kontrolei. | 
      
      Jā | 
      
      28.04.2023. | 
      2026.
      g. I cet. | 
      AAL/ML
      izmantotāju dati 
      (18 000) | 
    
    
      | Modulis lauksaimniekiem pamatotu lēmumu
      pieņemšanai par AAL izmantošanu kaitīgo organismu izplatības
      ierobežošanai atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta
      pasākumu prasībām | 
      
        Iekšējie/ārējie lietotāji, tostarp pēc starpsistēmu
        integrācijas 
        (3000)
        CSP nodarbinātie (15) 
       | 
    
  
  5.2. Centralizētās funkcijas vai
  koplietošanas pakalpojumi
  
    
      | Skaits | 
      Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | 
      Koplietošanas pakalpojumu lietotāji
      (institūcijas) | 
      Norāde uz MK lēmumu par attīstības
      plānu8 | 
      Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) | 
    
    
      |   | 
      N/A | 
      N/A | 
      N/A | 
      N/A | 
    
  
  5.3. Centralizēti pārvaldāmās
  nozares būtiskās datu kopas
  
    
      | Skaits | 
      Saturu raksturojošs nosaukums | 
      Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads,
      ceturksnis) | 
    
    
      | 2 | 
      Dati par AAL un ML iegādes un izlietošanas
      apjomu | 
      2026. g. I cet. | 
    
    
      | 1 | 
      Dati par augšņu rādītājiem | 
      2026. g. I cet. | 
    
  
  6. Projekta pārvaldības un īstenošanas
  kapacitāte9
  
    
      | 
        Projekta īstenošanai tiks izveidota projekta darba grupa,
        kas nodrošinās projekta vadību un īstenošanu. Projekta
        darba grupā tiks iesaistīts projekta īstenotāja un
        sadarbības partneru personāls.
         • Projekta vadību nodrošinās: 
        1) ZM projekta vadītājs (esošais ZM
        Administratīvā departamenta nodarbinātais, pildot
        pašreizējos pienākumus; papildu pienākumi tiks finansēti no
        projekta budžeta) - 1 nodarbinātais; 
        2) projekta partnera (VAAD) projektu vadības
        personāls (esošais VAAD nodarbinātais; papildu pienākumi
        tiks finansēti no projekta budžeta) - 1 nodarbinātais; 
        3) projekta partnera (LAD) projektu vadības
        personāls (esošais LAD nodarbinātais; papildu pienākumi
        tiks finansēti no projekta budžeta) - 1 nodarbinātais. 
        • Projekta īstenošanu nodrošinās: 
        1) ZM speciālisti (esošie ZM nodarbinātie; papildu
        pienākumi tiks finansēti no projekta budžeta) - 4
        nodarbinātie; 
        2) VAAD speciālisti (esošie VAAD Stratēģijas un
        metodoloģijas departamenta un Informācijas daļas, Augu
        karantīnas departamenta, Augu aizsardzības departamenta un
        Agroķīmijas departamenta nodarbinātie, pildot esošos
        pienākumus) - 4 nodarbinātie; 
        3) LAD speciālisti (esošie LAD Informācijas departamenta
        un Kontroles departamenta nodarbinātie, pildot esošos
        pienākumus) - 2 nodarbinātie; 
        4) LAD speciālisti (ĢIS un datubāzu speciālisti, pildot
        esošos pienākumus) - 2 nodarbinātie 
       | 
    
  
  7. Izmaksu un ieguvumu analīze,
  tostarp ietekme uz pārvaldes nodarbināto skaitu
  
    
      | 
        Izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā galvenokārt ir problēmu
        risināšana, normatīvo prasību ievērošanas nodrošināšana un
        nākotnes attīstības plānošana ilgtermiņā.
         Lai nodrošinātu ES Zaļā kursa un KLP īstenošanu, tostarp
        pilnībā izsekojamus datus visā AAL un ML aprites procesā,
        nepieciešams uzkrāt papildu datus un kontrolēt īstenotās
        darbības, un to nodrošinās pilnveidojumi zemkopības nozares
        iestāžu IS. 
        1. Ieguvums iestādēm: nodrošinot iespēju
        koplietot ĢIS datu slāņus, laika ietaupījums ģeotelpisko
        datu sagatavošanai un pārvaldībai ir 25 %, un 13 gadu
        laikposmā tas naudas izteiksmē kopumā veido 279 288
        EUR lielu ietaupījumu, kā arī ir pieejama statistika
        par radītājiem, kas izriet no regulas  2022/2379
        prasībām. 
        2. Ieguvums iestādei: nodrošinot IS atbalstu AAL
        un ML iegādes un izlietošanas apjoma kontrolei, laika
        ietaupījums ir 35 %, un 13 gadu laikposmā tas naudas
        izteiksmē kopumā veido 293 252 EUR lielu
        ietaupījumu. 
        3. Sociālekonomiskais ieguvums: nodrošinot
        lauksaimniekiem uz lauka īstenoto darbību uzskaiti un
        kontroli, tostarp AAL un ML uzskaites un pārskatu
        sniegšanas iespējas, par 50 % tiek samazināts
        administratīvais slogs, un 13 gadu laikposmā tas naudas
        izteiksmē kopumā veido 4 727 531 EUR lielu
        ietaupījumu. 
        Aprēķiniem izmantotie parametri: 
        • pilnveidoto sistēmas risinājumu uzturēšanas izmaksas
        gada laikā ir plānotas 230 559 euro apmērā, kas ir
        10 % no izstrādes kopējām izmaksām; 
        • valsts pārvaldes darbinieku vidējā alga 2021. gadā
        bija 1293 euro (CSP dati); 
        • lauksaimnieku skaits - 65 000 (nozares dati); 
        • esošās darbinieku slodzes darbību īstenošanai un to
        plānotais samazinājums no 25-35 % (zemkopības nozares
        iestāžu dati). 
        Kopējais projekta lietderīgums: no projekta
        ieguvumiem kopsummā 5 425 751 euro, atņemot
        nepieciešamos uzturēšanas izdevumus 2 305 590 euro
        un investīcijas 2 442 000 euro, iegūst kopējo
        projekta lietderīgumu 678 161 euro. 
        Projekta ieviešana iestādei dos resursu ietaupījumu 698
        220 euro un sabiedrībai sociālo ieguvumu 4 727 531
        euro, kopā 5 425 751 euro, kas ir lielāks par
        2 442 000 euro ieguldījumu tā īstenošanai. 
        Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts
        pārvaldē nodarbināto skaitu. Apstrādājamās informācijas
        apjoms palielinās, tāpēc iestādēm būtu nepieciešams
        piesaistīt jaunus resursus, bet, pilnveidojot sistēmas, to
        iespējams atrisināt ar esošajiem iestāžu nodarbināto
        resursiem un vienlaikus paaugstināt sniegtā pakalpojuma
        kvalitāti un ātrumu 
       | 
    
  
  8. Cita būtiska informācija
  
    
      | 
        Lai veiksmīgi īstenotu projektu, pastāv daži
        priekšnosacījumi un riska faktori, kas var kavēt tā
        ieviešanu:
         1) projekta īstenošanas termiņa un finansējuma
        ierobežojumi 
        2) IT nozares speciālistu trūkums 
        3) pasūtītāja un izpildītāja speciālistu mainība 
        4) ģeopolitiskā situācija pasaulē 
        Projektā netiks sniegts komercdarbības atbalsts, bet
        tiks attīstīti zemkopības nozares informācijas tehnoloģiju
        koplietošanas risinājumi. Tādējādi atbalsta izmantotāji ir
        finansējuma saņēmējs - Zemkopības ministrija - un projekta
        partneri - Lauku atbalsta dienests un Valsts augu
        aizsardzības dienests. Projekta īstenošanas periodā tiks
        nodrošināta iekšējās kontroles sistēma, lai netiktu
        pieļauts interešu konflikts, korupcija un krāpšana,
        dubultfinansējums, kā arī komercdarbības atbalsts. 
        Lai nodrošinātu regulas  2022/2379 izpildi, projekta
        uzraudzības padomē tiks iekļauts CSP pārstāvis 
       | 
    
  
  Lietotie saīsinājumi:
  AAL - augu aizsardzības līdzeklis
  CSP - Centrālās statistikas pārvalde
  ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds
  ES - Eiropas Savienība
  ĢIS - Ģeogrāfiskās informācijas sistēma
  IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
  IS - informācijas sistēma
  IT - informācijas tehnoloģijas
  KLP - kopējā lauksaimniecības politika
  LAD - Lauku atbalsta dienests
  LAD IS - Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma
  ML - mēslošanas līdzeklis
  VAAD IS - Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas
  sistēma
  VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests
  VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
  ministrija
  ZM - Zemkopības ministrija"
  
  
    1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz
    divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta
    īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
    nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -
    ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.
    mērķa rādītāju sasniegšanā (5. punkts).
    2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
    administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu
    būt tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto,
    vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks - 2026.
    gads.
    3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,
    kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji
    var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot ar
    Finanšu ministriju.
    4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu
    īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.
    Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu
    kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
    5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot
    grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto
    pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "N/A".
    6 Informācija, kas noteikta Ministru kabineta
    2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts
    informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
    kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma
    "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes
    apraksts" 6.1. apakšpunktā.
    7 Tostarp IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM
    saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks
    saņemts.
    8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
    tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par
    projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.
    9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī
    finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.