Ministru kabineta rīkojums Nr. 542
Rīgā 2025. gada 2. septembrī (prot. Nr. 34 14.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2023.
gada 30. marta rīkojumā Nr. 177 "Par investīcijas 2.1.3.1.i.
projekta "Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide
gudrai zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un
plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku" pases apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 30. marta rīkojumā Nr.
177 "Par investīcijas 2.1.3.1.i. projekta "Zemkopības nozares
ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai,
politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku"
pases apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 66. nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Zemkopības nozares
ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai zemes apsaimniekošanai,
politikas prognozēšanai un plānošanai pārejai uz zaļo ekonomiku"
(turpmāk - projekts) pasi (pielikums) un projekta izmaksas 2 442
000 euro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa, kā arī
projekta izmaksas 484 173 euro apmērā pievienotās
vērtības nodokļa segšanai no valsts budžeta."
2. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā
(pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Zemkopības ministrs A. Krauze
Zemkopības ministrijas
iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 2. septembra
rīkojumam Nr. 542
"Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 30. marta
rīkojumam Nr. 177
2.1.3.1.i. investīcijas projekta
"Zemkopības nozares ģeotelpisko risinājumu pilnveide gudrai
zemes apsaimniekošanai, politikas prognozēšanai un plānošanai
pārejai uz zaļo ekonomiku" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu (institūcija) |
Zemkopības ministrija (ZM) |
1.2. Projekta īstenošanas partneri |
Lauku atbalsta dienests (LAD)
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD)
|
2. Saistīto projektu programma
2.1. Programmas nosaukums |
Datu pārvaldības attīstības programma |
2.2. Saistība ar citiem projektiem |
Nav |
3. Projekta mērķis un galvenie
ieguvumi
3.1. Projekta mērķis un
galvenais saturs |
Uzlabot informatīvo atbalstu Kopējās lauksaimniecības
politikas (KLP) īstenošanai, kura paredz nodrošināt
uzticamu, aktuālu un detalizētu informāciju
lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai.
Projektā plānoti pilnveidojumi, kas nodrošinās
lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldību, ģeotelpiskās
informācijas datu slāņu koplietošanu starp zemkopības
nozares iestādēm un Centrālo statistikas pārvaldi (CSP),
monitoringu par zemes apsaimniekošanu - brīdinājumus
lauksaimniekiem par īstenotajām darbībām, audzētajām
kultūrām, termiņu un nosacījumu ievērošanu.
Plānojot ģeotelpiskās informācijas datu slāņu
koplietošanas iespējas, izvērtētas iepriekšējās darbības
valsts sektorā saistībā ar ģeogrāfisko informācijas sistēmu
(ĢIS), tostarp ERAF 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa
"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu
un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora
mijiedarbību" sasniegšanai paredzētie un attīstītie
Valsts reģionālās attīstības aģentūras ĢIS risinājumi un to
izmantošanas iespējas.
Lai iegūtu Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā
un Zemes pārvaldības likumā noteikto informāciju par
augsni, nepieciešams izveidot vienotu augšņu datubāzi, kas
ietver datus par augšņu kartēšanas un augšņu agroķīmiskās
izpētes rezultātiem, kā arī citiem augsni un zemes
kvalitāti raksturojošiem rādītājiem. Uzkrātā informācija
par augšņu tipiem un to klasifikāciju nodrošinās datu
analīzi atbilstoši Pasaules augšņu klasifikatoram (PAK), kā
arī dos iespēju pilnveidot augšņu novērtējuma sistēmu. Tas
palīdzētu valsts politikas veidotājiem un lauksaimniekiem
pieņemt ekonomiski un ekoloģiski pamatotus lēmumus.
Papildus tam paredzēts izstrādāt automatizētu datu izgūšanu
par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) pārdošanas datiem no
tirgotājiem, paātrinot AAL pārdošanas un lietošanas
atskaites procesu un samazinot administratīvo slogu
|
3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte, nepieciešamība, risināmā problēma) |
1. Eiropas Savienības Zaļais kurss un Latvijas KLP
stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam (KLP SP) paredz tādu
datu apstrādi, kādi zemkopības nozares iestādēs pašlaik
netiek uzkrāti.
2. Pašlaik zemkopības nozares iestādēm nav iespējas
izmantot vienotu vidi ģeotelpiskās informācijas
uzturēšanai, tostarp satelītattēlu analīzes un pieejamības
iespējas.
3. Zemkopības nozares iestādēm nav vajadzīgo risinājumu,
lai plānotu un kontrolētu gudrās un ilgtspējīgās
lauksaimniecības metodes un prognozētu lauksaimniecības
attīstības scenārijus zemkopības nozares politikas
veidošanai.
4. Esošā AAL un mēslošanas līdzekļu (ML) aprites
uzraudzības sistēma nenodrošina elektronisku informācijas
sasaisti, sākot no AAL un ML ievešanas valstī un to
izplatīšanas līdz galalietotājam. AAL un ML reģistriem nav
sasaistes ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ)
pārvaldības sistēmu, lai reģistrētu konkrēto izlietojumu
konkrētā LIZ platībā, kā to paredz Latvijas KLP SP prasības
un Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra
Regula (ES) 2022/2379 par statistiku par lauksaimniecības
ielaidi un izlaidi un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr.
617/2008 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas
(EK) Nr. 1165/2008, (EK) Nr. 543/2009 un (EK) Nr. 1185/2009
un Padomes Direktīvu 96/16/EK (turpmāk - regula
2022/2379)
|
3.3. Projekta
ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode
un mērāmais rādītājs2 |
vērtība |
sasniegšanas
laiks (gads) |
3.3.1. Ieguvums nozarei:
izveidots jauns zemkopības nozares koplietošanas ĢIS
risinājums, kurā nozares iestādēm nodrošināta kopīga
piekļuve tām nepieciešamajiem ģeotelpiskās informācijas
slāņiem, ģeotelpisko datu centralizēta iegāde, kā arī
iespēja veidot, uzturēt un koplietot jaunus ģeotelpiskās
informācijas slāņus
|
Iestādes, kas izmantos zemkopības nozares
koplietošanas ĢIS risinājumu |
5 |
2026. g. |
3.3.2. Ieguvums iestādei:
nodrošināts atbalsts datu apstrādei, kas nepieciešams ES
Zaļā kursa un KLP īstenošanai.
Nodrošināti dati un kontroles iespējas atbilstoši ES
Zaļā kursa un KLP prasībām, uzskaitot AAL un ML iegādes un
izlietošanas apjomu
|
Pieejami dati par saimniecībām |
18 000 |
2026. g. |
3.3.3. Ieguvums sabiedrībai:
iespēja operatīvi apmainīties ar informāciju par
novērotajiem kaitīgajiem organismiem, atbalsts lēmumu
pieņemšanai par kaitīgo organismu izplatības ierobežošanu
atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta pasākumu
prasībām
|
To lietotāju skaits, kuri izmanto VAAD
sistēmu, lai lauksaimnieki pieņemtu pamatotus lēmumus par AAL
izmantošanu kaitīgo organismu izplatības ierobežošanai |
3000 |
2026. g. |
3.3.4. Ieguvums valsts politikas veidotājiem, zinātniekiem,
lauksaimniekiem:
izveidota vienota datubāze ar visaptverošu informāciju
par augsni, lai palīdzētu pieņemt ekonomiski un ekoloģiski
pamatotus lēmumus
|
Pieejama datu kopa par augšņu rādītājiem |
1 |
2026. g. |
3.3.5. Ieguvums oficiālās statistikas
nodrošināšanai: iegūta statistika atbilstoši regulas
2022/2379 prasībām CSP un EUROSTAT vajadzībām par ML,
AAL un citiem rādītājiem un mainīgajiem, tostarp tiem, ko
prasīs tematiskās īstenošanas regulas |
Pieejama statistika par ML, AAL un citiem
rādītājiem |
1 |
2026. g. |
4. Nepieciešamā finansējuma apmērs
un tā sadalījums pa projekta darbībām un būtisko izmaksu
veidiem
4.1. Atveseļošanas fonda
finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā
segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to
pieprasīt4 |
2 442 000 EUR |
484 173 EUR |
Avansa maksājuma apmērs, ja
tiks pieprasīts
Nav
paredzēts
|
|
|
|
|
Projektā īstenojamo darbību
un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums
|
Izmaksu apmērs
(indikatīvi)
|
Maksimālais apmērs5 |
Darbības iznākums |
Projekta pārvaldība un īstenošana |
136 413
EUR
|
136 413
EUR
|
Nodrošināts projekta vadības
un īstenošanas personāls |
Informācijas sistēmu projektēšana, izstrāde, kvalitātes
kontrole un ieviešana |
2 305 587
EUR
|
2 305 587
EUR
|
Papildināta VAAD IS un LAD
IS |
5. Projekta ieguldījums reformu un
investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu
IKT risinājumi
Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts6 |
Valsts mākonī
(jā/nē) |
Termiņš IKT risinājumu
attīstības saskaņošanai7 (gads, ceturksnis) |
Termiņš ieviešanai produkcijā
(gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji
(skaits) |
1 |
Zemkopības nozares koplietošanas
ĢIS risinājums |
Nodrošinās kopīgu piekļuvi nozares iestāžu
izmantotajiem un uzturētajiem ģeotelpiskās informācijas
slāņiem |
Jā |
28.04.2023. |
2026. g. I
cet. |
ZM un padotības iestādēs nodarbinātie (250)
CSP nodarbinātie (15)
|
1 |
VAAD IS |
Sistēmā nodrošināts atbalsts AAL un ML
izlietotā daudzuma uzskaitei un kontrolei. |
Jā |
28.04.2023. |
2026.
g. I cet. |
AAL/ML
izmantotāju dati
(18 000) |
Modulis lauksaimniekiem pamatotu lēmumu
pieņemšanai par AAL izmantošanu kaitīgo organismu izplatības
ierobežošanai atbilstoši ES Zaļā kursa un KLP atbalsta
pasākumu prasībām |
Iekšējie/ārējie lietotāji, tostarp pēc starpsistēmu
integrācijas
(3000)
CSP nodarbinātie (15)
|
5.2. Centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojumi
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji
(institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības
plānu8 |
Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
|
N/A |
N/A |
N/A |
N/A |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads,
ceturksnis) |
2 |
Dati par AAL un ML iegādes un izlietošanas
apjomu |
2026. g. I cet. |
1 |
Dati par augšņu rādītājiem |
2026. g. I cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas
kapacitāte9
Projekta īstenošanai tiks izveidota projekta darba grupa,
kas nodrošinās projekta vadību un īstenošanu. Projekta
darba grupā tiks iesaistīts projekta īstenotāja un
sadarbības partneru personāls.
• Projekta vadību nodrošinās:
1) ZM projekta vadītājs (esošais ZM
Administratīvā departamenta nodarbinātais, pildot
pašreizējos pienākumus; papildu pienākumi tiks finansēti no
projekta budžeta) - 1 nodarbinātais;
2) projekta partnera (VAAD) projektu vadības
personāls (esošais VAAD nodarbinātais; papildu pienākumi
tiks finansēti no projekta budžeta) - 1 nodarbinātais;
3) projekta partnera (LAD) projektu vadības
personāls (esošais LAD nodarbinātais; papildu pienākumi
tiks finansēti no projekta budžeta) - 1 nodarbinātais.
• Projekta īstenošanu nodrošinās:
1) ZM speciālisti (esošie ZM nodarbinātie; papildu
pienākumi tiks finansēti no projekta budžeta) - 4
nodarbinātie;
2) VAAD speciālisti (esošie VAAD Stratēģijas un
metodoloģijas departamenta un Informācijas daļas, Augu
karantīnas departamenta, Augu aizsardzības departamenta un
Agroķīmijas departamenta nodarbinātie, pildot esošos
pienākumus) - 4 nodarbinātie;
3) LAD speciālisti (esošie LAD Informācijas departamenta
un Kontroles departamenta nodarbinātie, pildot esošos
pienākumus) - 2 nodarbinātie;
4) LAD speciālisti (ĢIS un datubāzu speciālisti, pildot
esošos pienākumus) - 2 nodarbinātie
|
7. Izmaksu un ieguvumu analīze,
tostarp ietekme uz pārvaldes nodarbināto skaitu
Izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā galvenokārt ir problēmu
risināšana, normatīvo prasību ievērošanas nodrošināšana un
nākotnes attīstības plānošana ilgtermiņā.
Lai nodrošinātu ES Zaļā kursa un KLP īstenošanu, tostarp
pilnībā izsekojamus datus visā AAL un ML aprites procesā,
nepieciešams uzkrāt papildu datus un kontrolēt īstenotās
darbības, un to nodrošinās pilnveidojumi zemkopības nozares
iestāžu IS.
1. Ieguvums iestādēm: nodrošinot iespēju
koplietot ĢIS datu slāņus, laika ietaupījums ģeotelpisko
datu sagatavošanai un pārvaldībai ir 25 %, un 13 gadu
laikposmā tas naudas izteiksmē kopumā veido 279 288
EUR lielu ietaupījumu, kā arī ir pieejama statistika
par radītājiem, kas izriet no regulas 2022/2379
prasībām.
2. Ieguvums iestādei: nodrošinot IS atbalstu AAL
un ML iegādes un izlietošanas apjoma kontrolei, laika
ietaupījums ir 35 %, un 13 gadu laikposmā tas naudas
izteiksmē kopumā veido 293 252 EUR lielu
ietaupījumu.
3. Sociālekonomiskais ieguvums: nodrošinot
lauksaimniekiem uz lauka īstenoto darbību uzskaiti un
kontroli, tostarp AAL un ML uzskaites un pārskatu
sniegšanas iespējas, par 50 % tiek samazināts
administratīvais slogs, un 13 gadu laikposmā tas naudas
izteiksmē kopumā veido 4 727 531 EUR lielu
ietaupījumu.
Aprēķiniem izmantotie parametri:
• pilnveidoto sistēmas risinājumu uzturēšanas izmaksas
gada laikā ir plānotas 230 559 euro apmērā, kas ir
10 % no izstrādes kopējām izmaksām;
• valsts pārvaldes darbinieku vidējā alga 2021. gadā
bija 1293 euro (CSP dati);
• lauksaimnieku skaits - 65 000 (nozares dati);
• esošās darbinieku slodzes darbību īstenošanai un to
plānotais samazinājums no 25-35 % (zemkopības nozares
iestāžu dati).
Kopējais projekta lietderīgums: no projekta
ieguvumiem kopsummā 5 425 751 euro, atņemot
nepieciešamos uzturēšanas izdevumus 2 305 590 euro
un investīcijas 2 442 000 euro, iegūst kopējo
projekta lietderīgumu 678 161 euro.
Projekta ieviešana iestādei dos resursu ietaupījumu 698
220 euro un sabiedrībai sociālo ieguvumu 4 727 531
euro, kopā 5 425 751 euro, kas ir lielāks par
2 442 000 euro ieguldījumu tā īstenošanai.
Projekta īstenošanai ir neitrāla ietekme uz valsts
pārvaldē nodarbināto skaitu. Apstrādājamās informācijas
apjoms palielinās, tāpēc iestādēm būtu nepieciešams
piesaistīt jaunus resursus, bet, pilnveidojot sistēmas, to
iespējams atrisināt ar esošajiem iestāžu nodarbināto
resursiem un vienlaikus paaugstināt sniegtā pakalpojuma
kvalitāti un ātrumu
|
8. Cita būtiska informācija
Lai veiksmīgi īstenotu projektu, pastāv daži
priekšnosacījumi un riska faktori, kas var kavēt tā
ieviešanu:
1) projekta īstenošanas termiņa un finansējuma
ierobežojumi
2) IT nozares speciālistu trūkums
3) pasūtītāja un izpildītāja speciālistu mainība
4) ģeopolitiskā situācija pasaulē
Projektā netiks sniegts komercdarbības atbalsts, bet
tiks attīstīti zemkopības nozares informācijas tehnoloģiju
koplietošanas risinājumi. Tādējādi atbalsta izmantotāji ir
finansējuma saņēmējs - Zemkopības ministrija - un projekta
partneri - Lauku atbalsta dienests un Valsts augu
aizsardzības dienests. Projekta īstenošanas periodā tiks
nodrošināta iekšējās kontroles sistēma, lai netiktu
pieļauts interešu konflikts, korupcija un krāpšana,
dubultfinansējums, kā arī komercdarbības atbalsts.
Lai nodrošinātu regulas 2022/2379 izpildi, projekta
uzraudzības padomē tiks iekļauts CSP pārstāvis
|
Lietotie saīsinājumi:
AAL - augu aizsardzības līdzeklis
CSP - Centrālās statistikas pārvalde
ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES - Eiropas Savienība
ĢIS - Ģeogrāfiskās informācijas sistēma
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IS - informācijas sistēma
IT - informācijas tehnoloģijas
KLP - kopējā lauksaimniecības politika
LAD - Lauku atbalsta dienests
LAD IS - Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma
ML - mēslošanas līdzeklis
VAAD IS - Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas
sistēma
VAAD - Valsts augu aizsardzības dienests
VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrija
ZM - Zemkopības ministrija"
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz
divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta
īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.
mērķa rādītāju sasniegšanā (5. punkts).
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu
būt tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto,
vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks - 2026.
gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,
kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji
var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot ar
Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu
īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.
Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu
kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot
grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto
pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "N/A".
6 Informācija, kas noteikta Ministru kabineta
2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts
informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma
"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes
apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tostarp IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM
saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks
saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par
projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī
finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.