1. Noteikumi nosaka: 

1.1. Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 9. un 11. punktā minēto uzdevumu izpildē izmantojamo tehnisko līdzekļu veidus;

1.2. kārtību, kādā Valsts robežsardze izmanto tehniskos līdzekļus;

1.3. tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto datu (turpmāk – iegūtā informācija) apstrādi.

2. Personu, sauszemes transportlīdzekļu, dzelzceļa transporta, gaisa kuģu, kā arī kuģošanas līdzekļu un ar tiem pārvietojamo kravu un citu mantu pārbaudēs robežšķērsošanas vietās izmanto:

2.1. dokumentu primārās pārbaudes iekārtas – robežšķērsošanas vietā uzrādīto personas un transportlīdzekļu dokumentu, kā arī citu tiesības apliecinošo dokumentu pārbaudei, personu un uzrādīto dokumentu verificēšanai un identificēšanai:

2.1.1. dokumentu vizuālo un kodēto datu automatizētas nolasīšanas un pārbaudes ierīces;

2.1.2. optiskās palielināšanas ierīces ar apgaismojumu;

2.1.3. dažādu viļņu garumu apgaismošanas ierīces;

2.2. dokumentu padziļinātas pārbaudes iekārtas – robežšķērsošanas vietā uzrādīto personas un transportlīdzekļu dokumentu, kā arī citu tiesības apliecinošo dokumentu padziļinātai pārbaudei, lai apstiprinātu un vizualizētu primārajā pārbaudē konstatētās viltojuma pazīmes:

2.2.1. dokumentu vizuālo un kodēto datu automatizētas pārbaudes ierīces;

2.2.2. mikroskopi ar digitālām kamerām;

2.2.3. videospektrālie komparatori;

2.2.4. mērinstrumentu un palīgierīču komplekti;

2.3. personu biometrijas datu ievades un apstrādes iekārtas – personu verificēšanai un identificēšanai vai reģistrēšanai atbilstoši personu biometriskajiem datiem;

2.4. transportlīdzekļu primārās pārbaudes iekārtas – sauszemes transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģošanas līdzekļu, dzelzceļa transporta un ar tiem pārvadājamo kravu pārbaudei:

2.4.1. spoguļi;

2.4.2. lukturi;

2.5. transportlīdzekļu padziļinātās pārbaudes iekārtas – sauszemes transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģošanas līdzekļu, dzelzceļa transporta un ar tiem pārvadājamo kravu padziļinātai pārbaudei, lai apstiprinātu primārajā pārbaudē konstatētās pārkāpumu pazīmes:

2.5.1. dzīvu būtņu klātbūtnes konstatēšanas ierīces;

2.5.2. slēptu un slēgtu apjomu konstatēšanas un apskates ierīces;

2.5.3. metāla neviendabīguma noteikšanas ierīces;

2.6. novērošanas tehniskos līdzekļus – robežšķērsošanas vietu režīma, ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu kontrolei, automātiskai sauszemes transportlīdzekļu numuru nolasīšanai un atpazīšanai, ēku, telpu un teritoriju apsardzībai un caurlaižu režīma nodrošināšanai, piekļuves kontrolei apsargājamai teritorijai, atsevišķām telpām un resursiem un aizturēto personu uzvedības uzraudzībai – dienas un nakts optiskās, termālās un optiski elektroniskās pārnēsājamās, stacionārās un mobilās novērošanas ierīces;

2.7. stacionārās, mobilās un pārnēsājamās jonizējošā starojuma kontroles iekārtas – valsts robežu šķērsojošo personu, sauszemes transportlīdzekļu, dzelzceļa transporta, gaisa kuģu, kā arī kuģošanas līdzekļu, kravu un citu mantu radiometriskajai pārbaudei;

2.8. stacionārās un pārnēsājamās metālu, sprāgstvielu, narkotisko vielu atklāšanas iekārtas (testeri) – valsts robežu šķērsojošo personu, sauszemes transportlīdzekļu, dzelzceļa transporta, gaisa kuģu, kā arī kuģošanas līdzekļu, kravu un citu mantu pārbaudei.

3. Valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas un pierobežas joslas režīma kontrolei, valsts robežai piegulošās sauszemes teritorijas uzraudzībai, ūdeņu un gaisa telpas novērošanai, kā arī ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības, izceļošanas un tranzīta kontrolei un Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 2., 3., 4., 7., 9. un 11. punktā minēto uzdevumu izpildē izmanto:

3.1. klātbūtnes uztveršanas sistēmas – pārkāpumu pazīmju konstatēšanai, pārkāpēju atrašanās vietas noteikšanai apvidū un atklāšanai valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā, robežzīmju uzraudzības joslā, pierobežas joslā, pierobežā, teritoriālajā jūrā un iekšējos ūdeņos:

3.1.1. apvidus novērošanas un kustības atklāšanas sistēmas;

3.1.2. perimetra (teritoriju) apsardzības iekārtas;

3.1.3. mobilo sakaru galiekārtu lokalizācijas sistēmas – radioiekārtas, ko izmanto cilvēku meklēšanas vai glābšanas operācijās, kuras imitē mobilo sakaru tīkla bāzes stacijas darbību, lai noteiktu mobilā tīkla galiekārtu atrašanās vietu;

3.2. novērošanas tehniskos līdzekļus – Valsts robežsardzes īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošo būvju, tai skaitā valsts robežas drošības nodrošināšanai nepieciešamo būvju (arī nostiprinājuma būvju), un elementu apsardzībai, valsts robežas, valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas un pierobežas joslas vizuālajai kontrolei, pārkāpumu konstatēšanai, pārkāpēju atrašanās vietas atklāšanai apvidū, aizturēto personu uzraudzībai – dienas un nakts optiskās, termālās un optiski elektroniskas pārnēsājamās, stacionārās un mobilās novērošanas ierīces;

3.3. robežuzraudzības vadības sistēmas – robežuzraudzības, personāla plānošanas, informācijas apmaiņas un tehnisko sistēmu datu apkopošanas, atspoguļošanas, situācijas novērošanas, kā arī robežsargu norīkojumu vadīšanas sistēmas;

3.4. navigācijas ierīces – robežsargu norīkojumu, sauszemes transportlīdzekļu, kuģošanas līdzekļu, gaisa kuģu un orientieru atrašanās vietas noteikšanai un orientācijai apvidū;

3.5. transportlīdzekļus – personāla pārvietošanai, patrulēšanai, pārkāpēju vajāšanai, aizturēšanai un pārvietošanai, valsts robežas infrastruktūras uzturēšanai un Valsts robežsardzei svarīgu materiāltehnisko līdzekļu loģistikai:

3.5.1. vieglie automobiļi;

3.5.2. autobusi;

3.5.3. kvadricikli;

3.5.4. sniega motocikli;

3.5.5. motocikli;

3.5.6. velosipēdi;

3.5.7. traktortehnika;

3.5.8. piekabes un puspiekabes;

3.5.9. speciāli kravas automobiļi;

3.6. kuģošanas līdzekļus – kuģi, kuteri un motorlaivas, ko izmanto valsts robežas uzraudzībai jūrā un teritoriālās jūras uzraudzībai, iekšējo ūdeņu kontrolei, pārkāpēju konstatēšanai, vajāšanai, aizturēšanai un pārvietošanai;

3.7. gaisa kuģus:

3.7.1. helikopteri, ko izmanto valsts robežas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas režīma kontrolei, ūdeņu un gaisa telpas uzraudzībai, cilvēku meklēšanas vai glābšanas operācijās, personāla pārvietošanai, pārkāpēju meklēšanai, vajāšanai, aizturēšanai un pārvietošanai, kā arī citu Valsts robežsardzes kompetencē noteiktu likumpārkāpumu novēršanā;

3.7.2. bezpilota gaisa kuģi, ko izmanto valsts robežas, patrulēšanas joslas, robežzīmju uzraudzības joslas, pierobežas joslas un pierobežas režīma kontrolei, ūdeņu un gaisa telpas uzraudzībai, neatļautas tālvadības vai autonomas vadības ierīces lietošanas konstatēšanai, pārkāpēju meklēšanai, vajāšanai un aizturēšanas koordinēšanai, kā arī citu Valsts robežsardzes kompetencē noteiktu likumpārkāpumu novēršanā.

4. Valsts robežsardze tai noteikto uzdevumu izpildē izmanto elektronisko sakaru tīklus, satelītsakarus, radiosakarus, fiksētos un mobilos sakarus un to galiekārtas sakaru uzturēšanai un informācijas apmaiņai starp Valsts robežsardzes struktūrvienībām, robežsargu norīkojumiem, atsevišķām amatpersonām un sadarbības institūcijām, kā arī personu, transportlīdzekļu, dokumentu datu pārbaudei informācijas sistēmās (reģistros).

5. Transportlīdzekļus, gaisa kuģus un kuģošanas līdzekļus aprīko ar uzdevumu veikšanai nepieciešamajām novērošanas, navigācijas, skaņas un gaismas signālu iekārtām un sakaru galiekārtām.

6. Ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroles, kā arī robežpārbaudes un robežuzraudzības ietvaros izmanto novērošanas tehniskos līdzekļus, kas veic video vai video un audio fiksāciju, datortehniku un tās piederumus, fotodokumentēšanas, videodokumentēšanas un audiodokumentēšanas iekārtas.

7. Valsts robežsardzei noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo tehnisko līdzekļu daudzumu Valsts robežsardzes struktūrvienībās nosaka Valsts robežsardzes priekšnieks, ņemot vērā katras attiecīgās struktūrvienības veicamos uzdevumus, to apjomu, kā arī struktūrvienības izvietojumu un darbības taktiku.

8. Plānojot tehniskā līdzekļa izmantošanu noteikta uzdevuma izpildē, ievēro uzdevuma izpildes īpatnības un citus faktorus un paredzamos ietekmes apstākļus.

9. Valsts robežsardze novērošanu veic uz valsts robežas, valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā, pierobežas joslā un pierobežā, robežšķērsošanas vietās, valsts iekšienē, Valsts robežsardzes struktūrvienībās, ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, nodarbinātības, izceļošanas un tranzīta noteikumu kontroles veikšanas laikā, kā arī citviet, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

10. Valsts robežsardze informāciju ar tehniskajiem līdzekļiem iegūst:

10.1. pastāvīgi vai īslaicīgi;

10.2. stacionāri vai mobili.

11. Novērošana netiek veikta vietās, kurās paredzēta īpaši augsta privātuma aizsardzība.

12. Par Valsts robežsardzes veiktu videonovērošanu un audioierakstu brīdina ar informatīvo zīmi (​pielikums).

13. Valsts robežsardzes priekšnieks nosaka kārtību, kādā Valsts robežsardzē tiek organizēta ar tehniskajiem līdzekļiem veikta novērošana Valsts robežsardzes ēkās, telpās, teritorijās un infrastruktūras objektos, kā arī aizturēto personu uzturēšanās vietās.

14. Iegūto informāciju glabā vienu mēnesi, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts cits glabāšanas termiņš.

15. Iegūto informāciju, kurā konstatēts administratīvs pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, meklēšanā esoša persona vai transportlīdzeklis, kā arī ēkas, telpu un teritorijas, apsargājamo personu un apsargājamā objekta drošības apdraudējums, glabā līdz Valsts robežsardzes kompetences ietvaros veiktā kriminālprocesa pirmstiesas procesa pabeigšanai, administratīvā pārkāpuma procesa pabeigšanai, administratīvā procesa iestādē pabeigšanai vai dienesta pārbaudes pabeigšanai, bet ne ilgāk kā trīs gadus.

16. Iegūto informāciju glabā slēgtā informācijas sistēmā vai informācijas nesējā, kas atrodas ierobežotas pieejamības telpās ar ārējo novērošanu. Piekļuve minētajām telpām tiek nodrošināta tikai autorizētam personālsastāvam.

17. Valsts robežsardze iegūto informāciju var nodot tiesībaizsardzības iestādei, tiesai, valsts drošības iestādei un kompetentajām amatpersonām, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu vai administratīvo procesu. Datus sniedz pieprasītajā apjomā.

18. Lēmumu par iegūtās informācijas sniegšanu pēc rakstiska pieprasījuma saņemšanas pieņem Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona.

19. Sniedzot novērošanas rezultātā iegūto informāciju, nodrošina šādas informācijas saglabāšanu:

19.1. iestādes vai kompetentās amatpersonas rakstveida pieprasījums, kas ietver pieprasījuma tiesisko pamatu un mērķi;

19.2. novērošanas rezultātā iegūtās informācijas nodošanas datums;

19.3. novērošanas rezultātā iegūtās informācijas īss apraksts;

19.4. to amatpersonu identificējoša informācija un amats, kas nodevusi un kas saņēmusi novērošanas rezultātā iegūto informāciju (ja iegūto informāciju nodod klātienē).

20. Pēc šo noteikumu 14. un 15. punktā minētā glabāšanas termiņa beigām novērošanas rezultātā iegūto informāciju dzēš.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem:

21.1. Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumus Nr. 675 "Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 120. nr.; 2020, 175. nr.);

21.2. Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumus Nr. 773 "Kārtība, kādā iegūstama, glabājama un izmantojama no Valsts robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtā informācija" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 131. nr.).