Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 Rīgā 2025. gada 15. jūlijā (prot. Nr. 28 46. §) Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu"Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 1. Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 107. nr.; 2021, 41. nr.; 2024, 144. nr.) šādus grozījumus: 1.1. papildināt ar 4.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "4.4. šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem par valsts vispārējās pamatizglītības standartu un vispārējās pamatizglītības programmu paraugiem, ja mācības tiek uzsāktas pēc 9. klases un vērtējums nav iegūts ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā), - atbilstoši plānotajiem sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem."; 1.2. papildināt ar 10.4. apakšpunktu šādā redakcijā: "10.4. novērtē izglītojamā zināšanas un prasmes un, pamatojoties uz izglītojamā iepriekšējās izglītības iestādes ieteikumiem, izstrādā individuālu izglītības programmas apguves plānu, kurā norāda datus par izglītojamo, informāciju par riskiem, atbalsta pasākumiem un stundu skaitu, kas paredzēts katram atbalsta pasākumam, un atbalsta personālu, kas piesaistīts minēto pasākumu nodrošināšanai, kā arī nodrošina viena vispārējās pamatizglītības mācību priekšmeta apguvi izglītojamam, kurš apguvis vispārējās pamatizglītības programmu 9. klasē, ja visos mācību priekšmetos ir iegūts vērtējums vismaz četras balles un nav iegūts vērtējums ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā)."; 1.3. izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums). 2. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī. Ministru prezidentes pienākumu
izpildītāja ‒ Izglītības un zinātnes ministre D. Melbārde
Pielikums "1. pielikums Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu veidi, satura sadalījums un struktūraProfesionālās vidējās izglītības programmu un arodizglītības programmu veidi pēc profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, programmas apjoma, tai skaitā minimālais stundu kopskaits praksei un īstenošanas ilgums 1. tabula
Piezīmes. 1 Noslēguma prakses moduļa profesijas ieguvei īstenošanas ilgums ir nepārtraukts vismaz četras nedēļas. Noslēguma prakses moduļus nevar apgūt paralēli citiem profesionālo kompetenču moduļiem, mūžizglītības kompetenču kursiem un vispārējās vidējās izglītības pamatkursiem un padziļinātajiem kursiem, izņemot izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla". 2 Atbilstoši profesijas sarežģītībai vai darba devēju prasībām prakses moduļu kopapjoms var tikt palielināts atbilstoši nepieciešamībai vienas profesijas ietvaros, saskaņojot ar Valsts izglītības satura centru, vai izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" - saskaņojot ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. 3 Izglītības programmu kopu "Kuģa mehānika" un "Jūras transports" profesionālās izglītības programmās prakses apjomu nosaka pa mēnešiem, ievērojot prasības, kas noteiktas 1978. gada Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un 2006. gada Konvencijā par darbu jūrniecībā, kopējam prakses apjomam nedēļā nepārsniedzot 72 kontaktstundas. 4 Profesionālās vidējās izglītības programmu maksimālais īstenošanas apjoms stundās nav attiecināms uz izglītības programmām, pēc kuru apguves tiek piešķirta jūrnieka profesionālā kvalifikācija. 5 Izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla" maksimālais stundu skaits var sasniegt 5800 stundas. 6 Izņemot mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" īstenotās izglītības programmas. 7 Profesionālās vidējās izglītības programmā 3,5 gados var iegūt tikai profesiju. Profesionālās vidējās izglītības programmas, kuru apguvi noslēdz profesija ar specializāciju, īsteno ilgāk par 3,5 gadiem. 8 Profesijai ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms - 720 stundas - ietver vismaz 560 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesijas iegūšanai, un vismaz 160 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai. 9 Izglītojamie ar iepriekš iegūtu arodizglītību var iegūt profesionālo vidējo izglītību 1-1,5 gadu laikā, ja turpina apgūt secīgu, Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā un profesijas standartā noteiktu augstāka līmeņa profesionālo kvalifikāciju, iekļaujoties profesionālās vidējās izglītības programmā, kas tiek īstenota 3,5-4 gadus. Patstāvīga profesionālās vidējās izglītības programma, kas īstenojama 1-1,5 gadus, ar iepriekš iegūtu arodizglītību nevar tikt īstenota. 10 Profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" īstenojamas vismaz 3120 stundu apjomā ar īstenošanas ilgumu - vismaz divi gadi. 11 Profesijai ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms - 420 stundas - ietver vismaz 280 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesijas iegūšanai, un vismaz 140 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai. 12 Pēc pamatizglītības ieguves no 17 gadu vecuma izglītojamos uzņem izglītības programmās, kuru īstenošanas ilgums ir viens gads un kas orientētas uz turpmāko darbu īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku viņu drošībai un veselībai un kurā var nodarbināt personu tikai no 18 gadu vecuma. 13 Profesijai ar specializāciju prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses minimālais kopapjoms - 320 stundas - ietver vismaz 280 prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas, kas nepieciešamas profesijas iegūšanai, un vismaz 40 stundas prakses moduļu vai kvalifikācijas prakses stundas specializācijas iegūšanai. 14 Programmā uzņem izglītojamo, kurš apguvis vispārējās pamatizglītības programmas 9. klases mācību saturu un vērtējums visos mācību priekšmetos gadā nav zemāks par četrām ballēm, ir kārtoti valsts pārbaudes darbi un vērtējums nav iegūts ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā), ja Valsts izglītības informācijas sistēmā ir ievadīta informācija par atbilstošu izglītības programmu. Teorijas un prakses procentuālās attiecības profesionālās (priekšmetu vai modulārās) izglītības programmās 2. tabula
Piezīmes. 1 Pieļaujamā atkāpe - pieci procenti. 2 Prakse ietver vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursu, padziļināto kursu saturu, profesionālo kompetenču moduļu vai profesionālo mācību priekšmetu un mūžizglītības kompetenču moduļu satura praktisko daļu, kā arī mācību kursu "Sports", profesionālo kompetenču prakses moduļus vai kvalifikācijas praksi. 3 Izglītības programmās, kurās mācās izglītojamie ar iepriekš iegūtu vidējo izglītību, teorijas stundu skaitu var samazināt līdz 30 % no programmas apjoma. Profesionālās vidējās izglītības1 un arodizglītības programmu satura sadalījums 3. tabula
Piezīmes. 1 Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu satura sadalījums neattiecas uz profesionālās vidējās izglītības programmām, kas tiek īstenotas pēc vidējās izglītības ieguves, un arodizglītības programmām, kas tiek īstenotas pēc vidējās izglītības un pamatizglītības ieguves (no 17 gadu vecuma). 2 Profesionālās vidējās izglītības programmu maksimālais īstenošanas apjoms stundās nav attiecināms uz izglītības programmām, pēc kuru apguves tiek piešķirta jūrnieka profesionālā kvalifikācija. 3 Izglītības programmu grupā "Mūzika un skatuves māksla" maksimālais stundu skaits var sasniegt 5800 stundas. 4 Pieļaujamā atkāpe - pieci procenti. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības (priekšmetu vai modulārās) izglītības programmas pamatdaļas struktūra 4. tabula
Piezīmes. * Pieļaujamā atkāpe - pieci procenti, izņemot valsts aizsardzības mācību. ** Izglītojamam, kurš apguvis vispārējās pamatizglītības programmas 9. klases mācību saturu un vērtējums visos mācību priekšmetos gadā nav zemāks par četrām ballēm, ir kārtoti valsts pārbaudes darbi un vērtējums nav iegūts ne vairāk kā vienā valsts pārbaudes darbā (eksāmenā vai centralizētajā eksāmenā), atbilstoši individuālajam plānam nodrošina papildu mācību pasākumus (konsultācijas un (vai) fakultatīvās nodarbības), lai nodrošinātu sagatavošanos valsts pārbaudes darbam, kurā nav iegūts vērtējums. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības (priekšmetu vai modulārās) izglītības programmas mainīgās daļas struktūra 5. tabula
Piezīme. * Mūžizglītības kompetenču moduļu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu pamatkursu un padziļināto kursu saturs, ja izglītojamam sasniedzamie mācīšanās rezultāti pārklājas, var tikt savstarpēji aizstāts vai integrēts profesionālo kompetenču moduļos vai profesionālajos mācību priekšmetos." |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās ..
Statuss:
Vēl nav spēkā
Saistītie dokumenti
|