Ministru kabineta rīkojums Nr. 380
Rīgā 2025. gada 7. jūlijā (prot. Nr. 26 7.
§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojumā Nr. 265
"Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Digitālo
pakalpojumu platforma biznesa attīstības veicināšanai" pases
un centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu
attīstības plāna apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 10. maija rīkojumā Nr.
265 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta
"Digitālo pakalpojumu platforma biznesa attīstības
veicināšanai" pases un centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu"
(Latvijas Vēstnesis, 2023, 90. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrijai uzaicināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru
iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā
transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" 2.1.2.r. reformas "Valsts IKT resursu
izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšana"
2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas
un sistēmas" (turpmāk - 2.1.2.1.i. investīcija)
ietvaros."
2. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1.
pielikums).
3. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2.
pielikums).
Ministru prezidente
E. Siliņa
Ekonomikas ministrs V. Valainis
Viedās
administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā
redakcijā
1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 7. jūlija
rīkojumam Nr. 380
"1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 10. maija
rīkojumam Nr. 265
2.1.2.1.i.
investīcijas projekta "Digitālo pakalpojumu platforma
biznesa attīstības veicināšanai" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu
1.1. Finansējuma
saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) |
Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūra |
1.2. Projekta īstenošanas
partneri |
VDAA, UR, EM |
2. Saistīto projektu
programma
2.1. Programmas
nosaukums |
Valsts pakalpojumu platformu
attīstības programma |
2.2. Saistība ar citiem
projektiem |
Projekts "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa
attīstības veicināšanai" ir saistīts ar vairākiem
LIAA, VDAA un VARAM īstenotajiem projektiem:
1) platformas business.gov.lv papildinājumu
izstrāde: vaučeru un komercializācijas pakalpojumu
funkcionalitātes izstrāde darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā
atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora
investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma
"Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas
pilnveidošanai" ietvaros (projekts
Nr. 1.2.1.2/16/I/001 "Tehnoloģiju pārneses
programma");
2) platformas business.gov.lv papildinājumu izstrāde:
pakalpojumu, uzņēmumu un sadarbības piedāvājumu katalogu
funkcionalitātes izstrāde darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā
atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās
vērtības produktu un pakalpojumu eksporta
proporciju" 3.2.1.2. pasākuma "Starptautiskās
konkurētspējas veicināšana" ietvaros (projekts
Nr. 3.2.1.2/16/I/001 "Starptautiskās
konkurētspējas veicināšana");
3) platformas business.gov.lv sākotnējā
funkcionalitāte tapusi darbības programmas "Izaugsme
un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa
"Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas
pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā
sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma
"Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu
izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un
attīstība" projekta Nr. 2.2.1.1./17/I/026
"Latvijas eksporta un investīciju informācijas
sistēma" ietvaros (2019.-2021.);
4) VDAA projekts "Vienotā datu koplietošanas
platforma publiskā sektora un tautsaimniecības datu
koplietošanai nacionāli un Eiropas datu telpas ietvaros,
t. sk. ieviešot risinājumus datu depersonalizācijai, kā
arī personas pārvaldītai un kontrolētai datu
koplietošanai"
(ID 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/004);
5) VDAA projekts "Vienotā saziņas platforma,
dokumentu krātuve un dokumentu pārvaldības platformu
integrācija"
(ID 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/004);
6) VARAM projekts "Atvieglojumu vienotās
informācijas sistēmas un latvija.lv atvēršana
komersantiem un valsts un pašvaldības vienoto klientu
apkalpošanas centru attīstība" (ID
2.2.1.1/21/I/002);
7) VDAA projekts "Nacionālā digitālo pakalpojumu
koplietošanas centrālā platforma klientcentrētiem un
proaktīviem e-pakalpojumiem sabiedrībai
(Latvija.lv)" (ID 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/005).
LIAA apliecina, ka projekta "Digitālo pakalpojumu
platforma biznesa attīstības veicināšanai" (turpmāk
- projekts) pieteikumā iekļautajam projekta tvērumam
(aktivitātēm un izstrādājamai funkcionalitātei) nav
demarkācijas ar līdz šim īstenotajiem LIAA projektiem,
kuru ietvaros tika izstrādāta vai papildināta Valsts
platforma biznesa attīstībai business.gov.lv. LIAA
apliecinājums par dubultā finansējuma neesību iekļauts
Ministru kabineta rīkojuma dokumentācijā
|
3. Projekta mērķis un
galvenie ieguvumi
3.1. Projekta
mērķis un galvenais saturs |
Ar projekta aktivitātēm LIAA uzsāk ceļu uz vienotas
uzņēmēju platformas izveidi, kā vīziju (uz 2030. gadu)
definējot:
• vienotu digitālo vārteju uzņēmēju sadarbībai ar
valsti (gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem);
• 100 % digitālu uzņēmējdarbības formalitāšu un
atbalsta kārtošanu (doing business in Latvia fully
digitally);
• biznesa attīstības un eksportspējas tiešu
veicināšanu ar mākslīgā intelekta iespējām.
Šī vīzija ilgtermiņā paredz uzņēmēju sadaļas
pakāpenisku pārņemšanu no latvija.lv un attīstīšanu
atbilstoši mūsdienu lietojamības prasībām un uzņēmēju
biznesa vajadzībām.
Projekta ietvaros LIAA sāks veidot vienotu uzņēmēju
platformu, par pamatu ņemot business.gov.lv tehnoloģiskos
un konceptuālos personalizācijas risinājumus. Projekta
ietvaros pilnveidotā platforma business.gov.lv turpmāk
ietvers divas organizatoriski un, iespējams, tehnoloģiski
nodalāmas sadaļas:
1) LIAA sadaļa, kas ir platformas esošais tvērums ar
attiecīgiem back-end risinājumiem, pakalpojumu
sniegšanas procesu atbalstu, LIAA specifisku saturu u.
c.;
2) Vienotā uzņēmēju vārteja (turpmāk - VUV), kur
vietējie un ārvalstu uzņēmēji piekļūst valsts
pakalpojumiem.
Projekta mērķis ir attīstīt platformu business.gov.lv,
lai
• vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem izveidotu vienotu
vārteju sadarbībai ar valsti (sākotnējā apjomā iekļaujot
sadarbības partneru pakalpojumus);
• LIAA klientiem nodrošinātu iespēju visus LIAA
pakalpojumus saņemt digitāli un LIAA darbiniekiem
izveidotu efektīvas digitālas darbplūsmas klientu
piesaistei un pakalpojumu sniegšanai
|
3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) |
2019.-2022. gadā LIAA izstrādāja un ieviesa Valsts
platformu biznesa attīstībai business.gov.lv (turpmāk -
BGLV platforma), kas vērsta uz LIAA pakalpojumu sniegšanu
elektroniski un LIAA klientu profilu analīzi, lai
personalizēti piedāvātu klientiem pakalpojumus un
iespējas attīstīt savu biznesu. BGLV platforma tehniski
un konceptuāli ir orientēta uz uzņēmējiem un viņu kā
klientu pieredzi. BGLV platforma ietver arī
back-end risinājumus, atbalstot pakalpojumu
sniegšanas un satura pārvaldības procesus.
Projekta nepieciešamība izriet no divām
pamatvajadzībām:
1) uzņēmējiem ir nepieciešama vietne, kur viņi var
droši, ātri un ērti iepazīties ar valsts regulējuma
prasībām biznesam, pakalpojumiem un atbalsta iespējām,
lai veidotu un attīstītu biznesu. Esošie valsts
risinājumi nespēj to nodrošināt, jo:
a) valsts prasības uzņēmējiem nosaka un to ievērošanu
uzrauga vairāk nekā 50 valsts pārvaldes iestādes. Valsts
līmenī nav noteikta funkcija un organizācija valsts
prasību apkopošanai un komunicēšanai uzņēmējiem,
pakalpojumu virzīšanai u. c.,
b) tehniskie risinājumi un satura struktūra platformā
latvija.lv ir novecojusi un neatbilst uzņēmēju
lietojamības un funkcionālajām prasībām;
Projekta ietvaros tiks attīstīta VUV, kurā būs
pieejami projekta sadarbības partneru un LIAA informācija
un pakalpojumi;
2) zinot, ka valsts rīcībā ir dati par uzņēmējiem,
uzņēmēji sagaida personalizētākus norādījumus
(guidance) par valsts regulējuma prasībām un
iespējām biznesa veidošanai un attīstībai. BGLV
platformai jāatbilst augošajām IT risinājumu lietojamības
prasībām, piedāvājot viedus risinājumus satura
personalizēšanai, tai skaitā tulkošanai, integrētus
risinājumus LIAA klientu apkalpošanai un pakalpojumu
sniegšanai. Projekta ietvaros tiks nodrošināta
personalizācija sadarbības partneru biznesa atbalsta
pakalpojumu pasniegšanai un pieteikšanai
|
3.3. Projekta
ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai
verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2
|
Pašreizējā/
plānotā vērtība
|
Sasniegšanas laiks
(gads)
|
3.3.1. Iespēja ES
uzņēmējiem kārtot uzņēmuma darbību digitāli, vienuviet |
BGLV platformā reģistrēto ES
uzņēmumu un to lietotāju skaits |
0/1000
|
2026.
|
3.3.2. Uzņēmēju atvieglots
administratīvais slogs |
Uzņēmējiem pakāpeniski samazināsies administratīvais
slogs, atvieglojot viņiem valsts regulējuma prasību un
pakalpojumu meklēšanas procesu biznesa attīstības
kontekstā, kā arī izmantojot e-adresi e-pakalpojumu
ietvaros loģiskā saskarnē.
Lai noteiktu faktisku ietaupījumu, tiks veikta
juridisko personu aptauja par administratīvā sloga
izmaiņām, ieviešot BGLV platformu. Paredzams, ka
ietaupījums veidos vismaz vienu stundu mēnesī vienai
juridiskajai personai
|
2 stundas mēnesī/
1 stunda mēnesī
|
2026.
|
4. Nepieciešamā finansējuma
apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu
sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) |
4.2.
Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā),
ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa
apmērs, ja plānots to pieprasīt4 |
1 680 000 euro
|
282 240 euro
(maksimālā summa)
|
-
|
|
|
|
Projekta ietvaros veicamo
darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs
apzīmējums
|
Izmaksu apmērs
(indikatīvi)
|
Maksimālais
apmērs5
|
Darbības iznākums
|
4.3. Projekta vadība un
projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas |
336 000
euro
|
336 000
euro
|
Īstenots projekts |
4.4. Pilnveidotās BGLV
platformas projektēšanas, izstrādes, kvalitātes kontroles
un ieviešanas izmaksas |
1 344 000
euro
|
1 344 000 euro
|
BGLV platforma ieviesta
produkcijas vidē |
5. Projekta ieguldījums
reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes
procesu IKT risinājumi
Skaits
|
IKT risinājuma
nosaukums
|
Īss
apraksts6
|
Valsts mākonī
(jā/nē)
|
Termiņš IKT risinājumu
attīstības saskaņošanai7 (gads,
ceturksnis)
|
Termiņš ieviešanai
produkcijā (gads, datums)
|
Risinājuma lietotāji
(skaits)
|
|
Pilnveidota valsts platforma
business.gov.lv |
BGLV platforma tiks attīstīta kā vienotā uzņēmēju vārteja
un satura un valsts pārvaldes pakalpojumu agregators
uzņēmējiem ar viedas personalizācijas (MI) iespējām,
adresējot divas uzņēmēju pamatvajadzības:
1) uzņēmējiem ir nepieciešama vietne, kur viņi var
droši, ātri un ērti iepazīties ar valsts regulējuma
prasībām biznesam, pakalpojumiem un atbalsta iespējām,
lai veidotu un attīstītu biznesu. Esošie valsts
risinājumi nespēj to nodrošināt, jo:
a) valsts prasības uzņēmējiem nosaka un to ievērošanu
uzrauga vairāk nekā 50 valsts pārvaldes iestādes.
Valsts līmenī nav noteikta funkcija un organizācija
valsts prasību apkopošanai un komunicēšanai uzņēmējiem,
pakalpojumu virzīšanai u. c.,
b) tehniskie risinājumi un satura struktūra platformā
latvija.lv ir novecojusi un neatbilst uzņēmēju
lietojamības un funkcionālajām prasībām.
Projekta ietvaros tiks attīstīta VUV, kurā būs
pieejami projekta sadarbības partneru un LIAA informācija
un pakalpojumi;
2) zinot, ka valsts rīcībā ir dati par uzņēmējiem,
uzņēmēji sagaida personalizētākus norādījumus
(guidance) par valsts regulējuma prasībām un
iespējām biznesa veidošanai un attīstībai. BGLV
platformai jāatbilst augošajām IT risinājumu lietojamības
prasībām, piedāvājot viedus risinājumus satura
personalizēšanai, tai skaitā tulkošanai, integrētus
risinājumus LIAA klientu apkalpošanai un pakalpojumu
sniegšanai.
Projekta ietvaros tiks nodrošināta personalizācija
sadarbības partneru biznesa atbalsta pakalpojumu
pasniegšanai un pieteikšanai
|
Jā,
LVRTC
|
2023. gada I cet.
|
2026. gada 31. maijs
|
>180 000 (aktīvo
uzņēmumu un komersantu skaits Latvijā)
|
5.2. Centralizētās funkcijas
vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits |
Pakalpojums
(pakalpojumu grupa)
|
Koplietošanas pakalpojumu
lietotāji (institūcijas)
|
Norāde uz Ministru kabineta
lēmumu par attīstības plānu8
|
Termiņš ieviešanai
(gads, datums)
|
|
5.2.1. Vienotā digitālā
vārteja uzņēmējiem |
Projekta sadarbības
partneri |
Koplietošanas pakalpojuma
attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru
kabineta rīkojumu par projekta pases apstiprināšanu |
2026. gada
31. maijs
|
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
Turpmāk LIAA uzņemsies šādu datu kopu uzturēšanu un
izplatīšanu pilnā apmērā.
Skaits |
Saturu raksturojošs
nosaukums
|
Termiņš piekļuves
nodrošināšanai
(gads, datums)
|
|
5.3.1. Dzīves situācijas
uzņēmējiem |
2026. gada 31. maijs
|
5.3.2. Pakalpojumu piedāvājumi
uzņēmējiem |
2026. gada 31. maijs
|
|
5.3.3. Pakalpojumu saraksts
uzņēmējiem |
2026. gada 31. maijs
|
|
5.3.4. E-pakalpojumu saraksts
uzņēmējiem |
2026. gada 31. maijs
|
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas
kapacitāte9
Projekts paredz plašu aktivitāšu loku vismaz divos
virzienos (divu BGLV platformas bloku izstrāde), kuru
plānošanai un ieviešanai būs nepieciešama kompetenta
projekta vadības un īstenošanas komanda. Uzsākot projekta
īstenošanu, BGLV platformas vadības un īstenošanas
komanda iekļauj trīs slodzes. Projekta vajadzībām uz
projekta īstenošanas laiku tiks piesaistīti papildu
eksperti, ievērojot Ministru kabineta 2022. gada 14.
jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi" 32.8. apakšpunktā noteiktās iespējas.
Projekta ieviešana nepalielina valsts pārvaldē
nodarbināto skaitu.
Pēc projekta īstenošanas LIAA, uzņemoties jaunu valsts
pārvaldes funkciju - kopt visu valsts pārvaldes
pakalpojumu kopu uzņēmēju vajadzībām, būs nepieciešami
ievērojami resursi šīs funkcijas ieviešanai un turpmākai
uzturēšanai. Minētā funkcija uz projekta iesniegšanas
brīdi nav definēta LIAA (arī nevienai citai valsts
pārvaldes iestādei). Projekta ietvaros paredzēts izveidot
tehnisku pamatu valsts funkcijas īstenošanai, taču BGLV
platformas darbināšanai turpmāk jāparedz valsts budžeta
finansējums.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu un projekta mērogam
atbilstošu projekta vadīšanu un īstenošanu, paredzēts
ieviest šādu komandu (attēls):

Projekta uzraudzības padome (turpmāk - PUP)
uzrauga, vai projekta aktivitāšu īstenošana noris
atbilstoši projekta mērķiem un plānotajiem rezultātiem un
apstiprina izmaiņu nepieciešamību projektā. PUP sastāvā
ir Ekonomikas ministrijas, LIAA un VARAM pārstāvji. PUP
darbu organizē projekta vadītājs. PUP sanāksmes tiek
plānotas reizi ceturksnī vai pēc nepieciešamības.
Projekta vadības grupa (turpmāk - PVG) kontrolē
projekta īstenošanas gaitu un nepieciešamās izmaiņas
projekta aktivitāšu ieviešanā. PVG ir pakļauta PUP. PVG
uzdevums ir nodrošināt ar projekta īstenošanu saistīto
lēmumu pieņemšanu un izpildi. PVG ierosina un saskaņo
BGLV platformas izstrādātāju darāmnes (backlog)
izmaiņas (aktivitāšu iterāciju plānu), akceptē nodevumus
un pieņem citus lēmumus projekta rezultātu
sasniegšanai.
Projekta vadītājs ir atbildīgs par projekta
īstenošanu saskaņā ar laika grafiku, budžetu un projekta
līgumu. Projekta vadītājs ir atbildīgs par sadarbību
starp visām projektā iesaistītajām pusēm: LIAA bloka
ieviešanas komandu, VUV bloka izstrādātāju un ieviešanas
komandu, VUV partneriem, kā arī citām ar projektu
saistītajām personām. Projekta vadītājs uzrauga
ārpakalpojumu sniedzēju darbu. Projekta vadītājs ir
atbildīgs par LIAA sadaļas pilnveides aktivitātēm
atbilstoši izstrādes tehniskajai specifikācijai un par
veikto sistēmanalīzi. Projekta vadītājs plāno un saskaņo
funkcionalitāti ar atbildīgajām LIAA personām, plāno un
koordinē LIAA bloka nodevumu testēšanu un akceptēšanu,
koordinē LIAA iekšējo procesu pārveidi atbilstoši
sistēmas lietojumscenārijiem un tiesībām. Projekta
vadītājs koordinē arī sadarbību ar citu sistēmu
izstrādātājiem, kuras nepieciešams integrēt ar BGLV
platformu (piemēram, Microsoft Dynamics).
LIAA bloka ieviešanas komandu veido LIAA
pakalpojumu vadītājs, pakalpojumus sniedzošās
struktūrvienības un IT nodaļas pārstāvji. Šo komandu vada
projekta vadītājs. Komanda piedalās LIAA bloka
funkcionalitātes sistēmanalīzē, precizē prasības
programmatūrai, definē lietojumscenārijus, kurus pēc
izstrādes izmanto testēšanai, testē un sniedz komentārus
kļūdu un neprecizitāšu novēršanai. Komanda ir atbildīga
par BGLV platformas funkcionalitātes ieviešanu LIAA
ikdienas darbā un apmāca LIAA darbiniekus (galvenokārt
pakalpojumu sniedzējus) BGLV platformas lietošanai.
LIAA bloka izstrādātājs ir atbildīgs par BGLV
platformas LIAA bloka izstrādi noslēgtā iepirkuma līguma
ietvaros. Izstrādātāju vada projekta vadītājs.
VUV bloka izstrādātājs ir atbildīgs par VUV
bloka izstrādi noslēgtā iepirkuma līguma ietvaros.
Izstrādātāju vada projekta vadītājs.
VUV bloka ieviešanas komandu vada projekta
vadītājs. Komandas galvenajos uzdevumos ietilpst valsts
pārvaldes iestāžu pakalpojumu saraksta organizēšana un
strukturēšana, pakalpojumu aprakstīšanas koordinēšana
sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm atbilstoši VARAM
pakalpojumu pārvaldības politikai un VDAA tehniskajām
prasībām, klientu profilēšanas vajadzību un prasību
definēšana sadarbībā ar BGLV platformas projektējuma
izstrādātājiem, VARAM, VDAA un valsts pārvaldes iestādēm.
Komanda piedalās VUV bloka funkcionalitātes VUV bloka
sistēmanalīzē, precizē prasības programmatūrai, definē
lietojumscenārijus, kurus pēc izstrādes izmanto
testēšanai, koordinē testēšanu ar iestādēm un sniedz
komentārus kļūdu un neprecizitāšu novēršanai. Komanda ir
atbildīga par BGLV platformas funkcionalitātes ieviešanu
valsts pārvaldes iestāžu (pakalpojumu turētāju un
sniedzēju) ikdienas darbā, veido uzņēmēju pakalpojumu
vadības procesus LIAA jaunu funkciju ietvaros, apmāca
LIAA darbiniekus un konsultē iestādes par BGLV platformas
lietošanas jautājumiem.
VUV partneri ir personas un organizācijas, kas
iesaistītas projekta īstenošanā dažādu aktivitāšu
izpildes posmos. Ja nepieciešams, sadarbības partneri
piedalās PUP sēdēs.
Lai nodrošinātu projekta finanšu pārvaldību nozares
līmenī, EM iekļauj projektu iekšējās kontroles
sistēmā
|
7. Izmaksu/ieguvumu analīze,
tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
Projekta izmaksu un ieguvumu analīzes pamatā ir šādi
pieņēmumi:
• projekta pārskata periods: 10 gadi
(2023.-2032.);
• projekta ieguldījumi veido 1 680 000
euro;
• BGLV platformas uzturēšana sastāv no:
- informācijas sistēmu ikgadējām uzturēšanas izmaksām
- 20 % apmērā no projekta ieguldījumiem, sākot ar
2026. gadu;
- LIAA darbinieku izmaksām centralizētās funkcijas
izpildei, tai skaitā BGLV platformas VUV sadaļas
darbināšanai. Taču, ņemot vērā nepieciešamību virzīt
funkcijas ieviešanu un deleģēšanu LIAA ar attiecīgu
resursu piesaisti 2023. gadā, šīs izmaksas uz projekta
iesniegšanas brīdi nav apstiprinātas un tāpēc veido 0
ietekmi uz izmaksu-ieguvumu aprēķinu;
• finanšu ieguvumi esošajā BGLV platformas attīstības
etapā neveidojas;
• ekonomiskos ieguvumus nosaka uzņēmēju (nodokļu
maksātāju - juridisko personu) par 1 stundu gadā
atvieglots administratīvais slogs, pamatojoties uz 2022.
gada vidējām darba spēka izmaksām:
10,74 euro/stundā (avots: CSP).
Nepiemērojot neto tagadnes vērtības aprēķinu un
ignorējot inflācijas ietekmi, izmaksu-ieguvumu
koeficients veido 3,5, un tas nozīmē, ka potenciālie
ieguvumi no projekta īstenošanas 10 gadu perspektīvā
pārsniedz izmaksas 3,5 reizes, un liecina par augstu
projekta lietderīgumu.
Kopējais projekta lietderīgums 10 gadu pārskata
periodā aprēķināts, no projekta ieguvumiem
16 185 008 euro (kopsumma) atņemot
kopējās investīcijas 1 962 240 euro (tai
skaitā PVN) un uzturēšanas izmaksas
2 681 280 euro (tai skaitā PVN) un
iegūstot kopējo projekta lietderīgumu 11 541 488
euro
|
8. Cita būtiska
informācija
Projekts ir cieši saistīts ar VDAA projektiem
"Digitālo pakalpojumu koplietošanas platformas
attīstība, vienotās saziņas platformas attīstība un
dokumentu pārvaldības platformu integrācija, Valsts un
pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centru tīkla
izvēršana un pakalpojuma sniegšanas atbalsta
paplašināšana" un "Vienotās datu koplietošanas
platformas attīstība, vides nozares un sociālo
pakalpojumu datu pieejamības un koplietošanas
nodrošināšana, kā arī priekšnosacījumu radīšana
inovatīviem mobilitātes pakalpojumiem, nodrošinot tīkla
kvalitātes digitālo kartējumu". Ņemot vērā LIAA
atbildību par vienotās uzņēmēju vārtejas veidošanu,
pakalpojumu un datu koplietošanas risinājumu attīstīšanā
jāiesaista LIAA, apzinot ar uzņēmēju pakalpojumiem un
datiem saistītās vajadzības.
LIAA nodrošinās, ka projekta ietvaros komercdarbības
atbalsts netiks plānots un netiks sniegts. Investīcijas
līdzekļi tiks ieguldīti tikai LIAA informācijas sistēmu
tehnoloģiskās modernizācijas nodrošināšanā, lai sasniegtu
projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu
attīstību, kā arī to tehnoloģisko un administratīvo
ieviešanu. Projekta ietvaros tehnoloģiskie risinājumi
nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un projekta
īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu un
priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības
komersantiem. LIAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais
atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo
tas tiks piešķirts valsts funkciju nodrošināšanai
|
Lietotie saīsinājumi:
ANM |
Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisms |
BGLV
platforma |
Valsts platforma
biznesa attīstībai business.gov.lv |
CSP |
Centrālā
statistikas pārvalde |
EM |
Ekonomikas
ministrija |
IKT |
informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas |
LIAA |
Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūra |
LVRTC |
Latvijas
Valsts radio un televīzijas centrs |
PUP |
projekta
uzraudzības padome |
PVG |
projekta vadības
grupa |
UR |
Uzņēmumu
reģistrs |
VARAM |
Viedās
administrācijas un reģionālās attīstības
ministrija |
VDAA |
Valsts digitālās
attīstības aģentūra |
VUV |
Vienotā uzņēmēju
vārteja" |
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami
vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta
īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma
plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5.
punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu
būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to
izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks
- 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu
īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie
projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru
un saskaņojot to ar Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz
projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes
institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no
attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu
ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt,
nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz
konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda
"n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru
kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts
informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes
kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas
sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1.
apakšpunktā.
7 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau
saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas
tiks saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības
plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu
par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu
norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda
arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas
nosacījumiem.
Viedās
administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā
redakcijā
2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 7. jūlija
rīkojumam Nr. 380
"2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 10. maija
rīkojumam Nr. 265
Centralizētās
funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai
koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)
Projekta "Digitālo pakalpojumu platforma biznesa
attīstības veicināšanai" ietvaros paredzēts noteikt
un ieviest centralizēto valsts pārvaldes funkciju -
nodrošināt Latvijā strādājošiem uzņēmējiem (Latvijas un
ES valstu rezidentiem) vienotu uzņēmēju vārteju platformā
business.gov.lv (Valsts platforma biznesa attīstībai)
sadarbībai ar valsts pārvaldi. Šīs funkcijas ieviešana
būs jāiniciē EM, un izpilde būs jādeleģē LIAA. LIAA
sniegs koplietošanas pakalpojumu "Vienota uzņēmēju
vārteja business.gov.lv", koplietojot VDAA radītos
risinājumus.
Pārņemot platformas latvija.lv uzņēmēju sadaļu,
vienotās uzņēmēju vārtejas (turpmāk - VUV) ietvaros
uzņēmējiem (Latvijas un citu ES valstu rezidentiem) tiks
nodrošināta iespēja meklēt informāciju par iestāžu
prasībām uzņēmējiem dažādās dzīves situācijās, pētīt
e-pakalpojumu un cita satura personalizētu piedāvājumu
atbilstoši uzņēmuma profilam un dzīves situācijai,
pieteikt un saņemt e-pakalpojumu, tai skaitā sazināties
ar iestādēm e-pakalpojumu ietvaros (izmantojot oficiālo
e-adresi), organizēt uzņēmuma darba vietas lietotāju
struktūru un to tiesības.
Projekta ietvaros tiks attīstīta Vienotā uzņēmēju
vārteja, kurā būs pieejami projekta sadarbības partneru
un LIAA informācija un pakalpojumi
|
2. Pakalpojuma sniedzējs
Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūra |
3. Pakalpojuma rādītāji
(pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
• Nodrošināta API saskarne iestāžu pakalpojumu
izvietošanai
• BGLV platformas pieejamība - 24/7
• Iestāžu e-pakalpojuma darbspējas laiks - vismaz 99 %
mēnesī
• E-pakalpojuma veiktspējas un vienlaicīgo
e-pakalpojuma saņēmēju skaita reāllaika monitorings,
iestāžu brīdināšana par kritiskiem rādītājiem
|
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Atbilstoši BGLV platformas vīzijai 2030
koplietošanas pakalpojumu saņēmēji būs visas valsts
pārvaldes iestādes, kas sniedz pakalpojumus uzņēmējiem un
citām juridiskajām personām (Latvijas un ES valstu
rezidentiem). Projekta rezultātā koplietošanas pakalpojumus
izmēģinās to saņēmēji - sadarbības partneri un LIAA |
5. IKT risinājums pakalpojuma
sniegšanas nodrošināšanai
• Valsts platforma biznesa attīstībai business.gov.lv
• VDAA uzturētās sistēmas un servisi (tiks precizēti
projekta laikā)
|
6. Pakalpojuma sniegšanas un
saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas
stratēģija
Projekta ietvaros plānots sadarbībā ar VARAM un EM
izvērtēt esošo normatīvo regulējumu valsts pārvaldes
pakalpojumu pārvaldībai un sniegšanai, tai skaitā (bet ne
tikai):
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 19. marta
Regulu (ES) 2019/515 par citā dalībvalstī likumīgi
tirgotu preču savstarpēju atzīšanu un Regulas (EK)
Nr. 764/2008 atcelšanu;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra
Regulu (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo
vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un
palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar
ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (Dokuments attiecas uz
EEZ);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija
Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju
un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu
veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu
1999/93/EK;
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26.
februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un
ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Dokuments attiecas uz
EEZ);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26.
februāra Direktīvu 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno
subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas,
transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ
Direktīvu 2004/17/EK (Dokuments attiecas uz EEZ);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12.
decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā
tirgū (Pakalpojumu direktīva);
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7.
septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo
kvalifikāciju atzīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ);
- Valsts pārvaldes iekārtas likumu;
- Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumus
Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites,
kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība";
- Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumus
Nr. 402 "Valsts pārvaldes e-pakalpojumu
noteikumi";
- LIAA nolikumu.
LIAA uzņemoties vienotās uzņēmēju vārtejas izveidi,
valsts pārvaldē jāizveido un jādeleģē LIAA šī funkcija un
no tās izrietošie uzdevumi, paredzot jēgpilnu
organizatorisko un tehnisko sadarbību ar VARAM, VDAA un
pakalpojumu turētājiem un sniedzējiem.
Plānotajā normatīvajā regulējumā iestādēm tiks
noteikta obligāta BGLV platformas (pakalpojuma)
izmantošana
|
7. Pakalpojuma finansēšanas
pieeja1
Plānots, ka pakalpojuma uzturēšana un
sniegšana tiks finansēta no koplietošanas pakalpojuma
sniedzēja - LIAA - budžeta līdzekļiem. Projekta
ietvaros nav paredzēti maksājumi no gala lietotājiem |
8. Pakalpojuma sniegšanas
uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta
finansējuma apmērs un tā pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus
un izmaksas2
LIAA apzinās, ka, uzņemoties jaunu valsts pārvaldes
funkciju - nodrošināt visu valsts pārvaldes pakalpojumu
kopu uzņēmēju vajadzībām, būs nepieciešami ievērojami
resursi šīs funkcijas ieviešanai un turpmākai
uzturēšanai.
Lai nodrošinātu projekta ietvaros attīstītās BGLV
platformas turpmāku uzturēšanu, tiek aplēsts, ka
risinājuma uzturēšanai nepieciešami 20 % no tā izstrādes
vērtības, t. i., 336 000 euro, sākot ar
2026. gadu. Pēc projekta pabeigšanas projekta
uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu
finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai
tiks sniegts pieprasīšanas brīdī. Papildus nepieciešamā
finansējuma apmērs projekta uzturēšanai tiks nodrošināts,
veicot pārdali no budžeta 74. resora
"Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā
pārdalāmais finansējums" programmas 01.00.00
"Apropriācijas rezerve".
Ņemot vērā BGLV platformas vīziju 2030, ir
nepieciešams jau laikus plānot risinājumu turpmākajai
attīstībai - vismaz 1 000 000 euro gadā
tuvāko septiņu gadu laikā. Jautājums par papildu valsts
budžeta finansējuma piešķiršanu koplietošanas pakalpojuma
attīstībai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par
valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta
ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar
visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem
prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts
budžeta finansiālajām iespējām
|
Lietotie saīsinājumi:
BGLV platforma - valsts platforma biznesa attīstībai
business.gov.lv
EM - Ekonomikas ministrija
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
LIAA - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
SLA - pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. - Service
Level Agreement)
VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrija
VDAA - Valsts digitālās attīstības aģentūra"
1 Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par
valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un
finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022.
gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām
centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu
finansēšanas pieejām.
2 Aizpilda, ja attīstības plāna 7. punktā
norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma
uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši
esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma
pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta
iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta
finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā.
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|