Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3. nr.; 2002, 1., 12. nr.; 2003, 12., 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 10., 11. nr.; 2006, 1., 14., 24. nr.; 2007, 9., 10., 16. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 105., 114. nr.; 2016, 48., 249. nr.; 2017, 64., 106., 132. nr.; 2018, 204. nr.; 2020, 240.A nr.; 2021, 104., 246. nr.; 2022, 41.A, 120., 204., 211.A nr.; 2024, 70. nr.; 2025, 11. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 13. panta pirmo daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"9) īsteno vienotā kontaktpunkta funkcijas pārrobežu sadarbībai, kā arī koordinē sadarbību ar Eiropas Komisiju kritiskās infrastruktūras noturības jautājumos;

10) sadarbojas ar valsts drošības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām, kritiskās infrastruktūras īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, kā arī īsteno pārrobežu sadarbību kritiskās infrastruktūras noturības nodrošināšanai."

2. 22.² pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Incidents kritiskajā infrastruktūrā ir kritiskās infrastruktūras iznīcināšana vai tās darbības traucējumi, kas ietekmē vai var ietekmēt valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Atsevišķu kritisko infrastruktūru, kas sniedz vienādus vai līdzīgus būtiski svarīgu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanas pakalpojumus sešās vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīs vai sešām vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstīm, var noteikt par Eiropas mērogā īpaši nozīmīgu kritisko infrastruktūru.";

papildināt pantu ar 3.¹, 3.² un 3.³ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Par kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju nevar būt persona, kas atbalsta valstis vai personas, kuras grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu, tajā skaitā sniedz informatīvu (propagandas) atbalstu tām.

(3²) Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, nevar kļūt par A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras īpašnieku, tiesisko valdītāju vai patieso labuma guvēju, kā arī Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem aizliegts ieņemt amatus A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras un Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras pārvaldes struktūrās. Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi nevar tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumu A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs vai pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņi var veikt darbu A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.

(3³) Valsts drošības iestāde savas kompetences ietvaros pēc kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu par darbiniekiem un izvēlētajiem pretendentiem pieņemšanai attiecīgajā darbā un komersanta, kurš sniedz nozīmīgu pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai kuram ir piekļuve kritiskās infrastruktūras vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, īpašnieku, valdes locekļu, darbinieku un darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai izvēlēto pretendentu atbilstību darbam kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā vai piekļuvei tai. Ja ir saņemts negatīvs valsts drošības iestādes atzinums, kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs liedz personai piekļuvi A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrai vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgai kritiskajai infrastruktūrai un tās funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs veic atbilstīgus un samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās kritiskās infrastruktūras noturību, tajā skaitā nekavējoties informē kompetento valsts drošības iestādi par incidentiem kritiskajā infrastruktūrā. Noturība šā likuma izpratnē nozīmē kritiskās infrastruktūras spēju izvairīties no incidentiem, aizsargāties pret tiem, reaģēt uz tiem, pretoties tiem, mazināt vai absorbēt tos, pielāgoties tiem un pārvarēt tos. Valsts apdraudējuma gadījumā kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības īstenošanu vismaz minimālajā apjomā.";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja izveidotā iekšējās drošības dienesta apsardzes darbinieks vai tā apsardzes komersanta apsardzes darbinieks, kas sniedz apsardzes pakalpojumus attiecīgajā kritiskās infrastruktūras objektā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja uzdevumā ir tiesīgs pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud apsargājamā kritiskās infrastruktūras objekta drošību.";

papildināt piekto daļu pēc vārda "Eiropas" ar vārdiem "mērogā īpaši nozīmīgas";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas mērogā īpaši nozīmīgas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu, darbības nepārtrauktības un noturības plānošanas un īstenošanas, incidentu paziņošanas kārtību, kā arī noturības pasākumus."

3. Papildināt 22.⁴ panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda "Eiropas" ar vārdiem "mērogā īpaši nozīmīgas".

4. Papildināt V nodaļu ar 36.¹ un 36.² pantu šādā redakcijā:

"36.¹ pants. Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģija

(1) Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju izstrādā, lai noteiktu stratēģiskos mērķus un politikas pasākumus nolūkā sasniegt un uzturēt augstu kritiskās infrastruktūras noturības līmeni.

(2) Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju ne retāk kā reizi četros gados:

1) izstrādā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un valsts drošības iestādēm;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģijas saturu nosaka Ministru kabinets.

36.² pants. Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējums

(1) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējums ir visaptverošs izvērtējums, kura rezultātā tiek noteikta incidenta kritiskajā infrastruktūrā izraisītu zaudējumu vai traucējumu iespējamība, potenciālo incidentu veids un apjoms, kā arī tos veicinoši faktori.

(2) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu ne retāk kā reizi četros gados:

1) izstrādā Iekšlietu ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un valsts drošības iestādēm;

2) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējuma saturu nosaka Ministru kabinets."

5. Izteikt 37. panta ievaddaļu šādā redakcijā:

"Šajā nodaļā noteiktie ierobežojumi attiecas uz Latvijas Republikā reģistrētu komercsabiedrību, nodibinājumu un biedrību, ja tās īpašumā vai valdījumā atrodas A, B vai C kategorijas kritiskā infrastruktūra vai tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:".

6. Papildināt likumu ar VII nodaļu šādā redakcijā:

"VII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi kritiskās infrastruktūras incidentu jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

46. pants. Neziņošana, nepienācīga vai nepatiesa ziņošana par incidentu kritiskajā infrastruktūrā

Par neziņošanu, nepienācīgu vai nepatiesu ziņošanu par incidentu kritiskajā infrastruktūrā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam - fiziskajai personai - līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

47. pants. Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 46. pantā minēto pārkāpumu veic Nacionālo bruņoto spēku Militārā policija, ja kritiskā infrastruktūra atrodas Nacionālo bruņoto spēku valdījumā, un pārējos gadījumos - Valsts policija."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 34., 36. un 36. punktu šādā redakcijā:

"34. Ministru kabinets līdz 2025. gada 30. septembrim izdod šā likuma 22.² panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumi Nr. 508 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība".

35. Ministru kabinets līdz 2026. gada 17. janvārim apstiprina šā likuma 36.¹ pantā minēto pirmo Kritiskās infrastruktūras noturības stratēģiju.

36. Ministru kabinets līdz 2026. gada 17. janvārim apstiprina šā likuma 36.² pantā minēto pirmo Valsts kritiskās infrastruktūras riska novērtējumu."

8. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību un Padomes direktīvas 2008/114/EK atcelšanu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 12. jūnijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 27. jūnijā