Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 2025/14.1-07/680

Rīgā 2025. gada 25. jūnijā

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Carnikavas (Siguļu) baznīcas vieta" (valsts aizsardzības Nr. 8694) izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautā reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa (turpmāk - Kultūras piemineklis) izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Kultūras pieminekļa vai tā daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi" 58. punktu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

Kultūras pieminekļa statuss: Kultūras piemineklim noteikta aizsardzības zona un uzturēšanas režīms. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes Kultūras pieminekli:

1. Kultūras pieminekļa apraksts un vēsturiskais konteksts:

Carnikavā jau 1638. gadā atradusies kapela, dēvēta par Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) kapelu. 1643. gadā tika uzcelta jauna koka baznīca, kas atradusies vēlākās koka baznīcas vietā. Tā pilnībā iznīcināta Lielā Ziemeļu kara laikā 18. gs. 1728.-1729. gadā uzcelta jauna koka baznīca, kas vairākkārt pārbūvēta. Padomju okupācijas laikā baznīcā izvietoja pārvietojamās mehanizētās kolonas elektrosadales skapju ražošanas iecirkni. 2016. gadā arheoloģiskās uzraudzības darbu laikā tika atrastas liecības par senākiem apbedījumiem. Altāra daļā, baznīcas ZA stūrī, jauktajā grīdas pabēruma slānī tika atklāts no sarkaniem ķieģeļiem divās kārtās veidots mūra konstrukcijas fragments, kas varētu būt saistāms ar agrākām baznīcas konstrukcijām. Rekonstrukcijas darbu laikā, naktī uz 2017. gada 10. decembri baznīca nodega. Saglabājušies konstruktīvie elementi - divas mūrētas kolonnas, kuras atradās iekštelpās. Agrāko baznīcas vietu iezīmē betonētie pamati un grīda. Carnikavas baznīcas vieta ir nozīmīgs vēstures avots un liecība par kultūrvēsturiskās attīstības norisēm un sakrālajām tradīcijām Vidzemes reģionā.

2. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības:

2.1. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā, kurš ir pieejams kultūras mantojuma pārvaldības informācijas sistēmā "Mantojums" (https://mantojums.lv/cultural-objects).

2.2. Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības reģistrā precizē Pārvalde.

2.3. Saglabājamo vērtību precizēšanu Pārvalde veic esošā aizsargājamā objekta ietvaros, ja veiktie precizējumi nemaina kultūras pieminekļa vērtības grupu un ja iestājies vismaz viens no šādiem gadījumiem: saņemti jauni izpētes materiāli; aktualizēta vērtību apzināšana; veikta kultūras pieminekļa atjaunošana; kultūras piemineklim konstatēti neatgriezeniski bojājumi; iesniegts kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pamatots ierosinājums saglabājamo vērtību precizēšanai.

2.4. Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa "Carnikavas (Siguļu) baznīcas vieta" (valsts aizsardzības Nr. 8694) saglabājamās vērtības:

2.4.1. Ārējais veidols ainavā;

2.4.2. nemateriālās liecības;

2.4.3. virszemes konstrukcijas;

2.4.4. pazemes konstrukcijas;

2.4.5. reljefs;

2.4.6. kultūrslānis;

2.4.7. apbedījumu struktūra;

2.4.8. apbedījumu inventārs;

2.4.9. arheoloģiskās senlietas.

3. Pārvaldes izvirzītās prasības Kultūras pieminekļa teritorijā:

3.1. Uzturēšanas režīms:

3.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts kultūras piemineklis, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu nodrošina tā teritorijas īpašnieks (valdītājs);

3.1.2. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumus un citus normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā Kultūras pieminekļa teritorijā;

3.1.3. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) regulāri jāveic tā teritorijas apsekošana (vizuālā apskate) bojājumu un iespējamo apdraudējumu noskaidrošanai, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Kultūras pieminekļa teritorijā konstatējot kultūrslāni (tumšu zemi ar organikas un ogļu piejaukumu), atsegtas senās konstrukcijas vai atrodot arheoloģiskās senlietas, par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

3.1.4. Lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

3.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

3.2.1. Kultūras pieminekli ir aizliegts iznīcināt un tā teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Kultūras pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās tās kultūrvēsturiskā vērtība.

3.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas Kultūras pieminekļa teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. Pēc mežizstrādes darbiem pieļaujama tikai dabiska meža atjaunošanās.

3.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Kultūras pieminekļa teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā teritorijas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

3.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

3.2.5. Pārvalde Kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

3.2.6. Kultūras pieminekļa teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

3.2.7. Kultūras pieminekļa teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

4. Par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

5. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

5.1.1. Teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Kultūras pieminekļa saglabājamās vērtības, tostarp, neveicot zemes rakšanas darbus.

5.1.2. Kultūras pieminekļa teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus.

6. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā:

6.1. Uzturēšanas režīms:

6.1.1. Kultūras piemineklim pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz to, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī jānodrošina piekļūšanas iespēja Kultūras piemineklim.

6.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

6.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

6.2.1. Aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts Kultūras piemineklis.

6.2.2. Pārvaldes atļauju nepieciešams saņemt ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītām darbībām aizsardzības zonā.

6.2.3. Īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam.

6.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

6.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

6.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

7. Citi noteikumi:

7.1. Priekšlikumu par reģiona nozīmes pieminekļa statusa piešķiršanu objektam vai tā izslēgšanu no kultūras pieminekļu saraksta izvērtē Pārvalde.

7.2. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Kultūras pieminekļa vai tā daļas sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta Kultūras pieminekļa saglabāšana.

7.3. Kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu to atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei, un nākamais tās īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa izmantošanai un saglabāšanai.

7.4. Kultūras pieminekļa īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Kultūras pieminekļa teritoriju.

7.5. Ja, atsavinot Kultūras pieminekli, īpašnieks konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https://goaml.fid.gov.lv/lv) un Pārvaldei. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

8. Apstrīdēšanas kārtība:

8.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu Administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam (publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevējā "Latvijas Vēstnesis").

8.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@nkmp.gov.lv.

Rīgas reģionālās nodaļas vadītāja I. Marta