Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 38

Rīgā 2025. gada 14. jūnijā

Par politiskās partijas "Stabilitātei!" kandidāta Valentīna Jeremejeva apstrīdēšanas iesniegumu vēlēšanu komisijas lēmuma apstrīdēšanai Rīgas valstspilsētā

2025. gada 11. jūnijā Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk - CVK) saņemts Valentīna Jeremejeva (turpmāk - Iesniedzējs) iesniegums, kurā, ņemot vērā iesniegumā minēto, iesniedzējs lūdz:

1. atzīt notikušās vēlēšanas par tādām, kuras nav bijušas brīvas,

2. atzīt Rīgas valstspilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par prettiesisku un atceļamu,

3. izsludināt atkārtotas vēlēšanas, nodrošinot brīvas, leģitīmas, godīgas, caurskatāmas un ES tiesību principiem atbilstošas vēlēšanas.

Iepazinusies ar lietas faktiskajiem apstākļiem, CVK konstatē sekojošo:

[1] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ pants noteic, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Iesniedzējs ir Rīgas domes kandidātu saraksta "Politiskā partija "Stabilitātei!"" kandidāts. Līdz ar to iesniedzējs atbilst Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ pantā noteiktajam.

[2] Iesniedzējs savā iesniegumā atsaucas uz virkni starptautisko un Latvijas Republikas tiesību normu, kas paredz personu tiesības piedalīties pašvaldību darbā, tostarp īstenojot savas kā kandidāta tiesības, to motivējot ar šādiem argumentiem:

1) LR Satversmes 101. pants [..] nosaka, ka Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

2) Minētā prasība par pienākumu nodrošināt dalību ES dalībvalstu pilsoņiem pašvaldību vēlēšanās ietverta ES pamattiesību hartā, kā arī otrs "latviskais" dublējums atrodams Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 8. p. 1. daļas 2. p.

3) Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 15.7. p. noteic, ka "Kandidātu saraksts un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktu lietojumprogrammu."

Faktiski, tas ietvēra prasību, nevis izmantot kādu lietojumprogrammu, kuru kandidāts varēja lejupielādēt savā datorā un vairāk vai mazāk kontrolēt tās darbību, bet gan SAAS tipa mākoņpakalpojums, kuram bija jāpieslēdzās kā tīmekļvietnei parvaldiba.cvk.lv (saraksta iesniedzējiem) vai velis.parvaldiba.cvk.lv (kandidātiem).

4) Minētās sistēmas izmantošana bija kritiska, jo gan lai veidotu sarakstus, gan savus dokumentus/apliecinājumus elektroniski parakstītu potenciālie kandidāti. Bez pieslēguma tai, kļūšana par deputātu kandidātu nebija iespējama.

5) VDAA, bez jebkāda juridiska pamatojuma, uz tās web serveriem mitināto CVK programmatūru "nodrošināja", pašu ērtības labad ar liegto IP adrešu risinājumu (balto sarakstu vai melno sarakstu), kurš it kā pieļāva pieslēgšanos no Latvijas valstij piešķirtajām IP adresēm, kas vienlaicīgi nozīmē, ka pieslēgšanās no citām IP adresēm, tostarp pārējo Eiropas Savienības valstu adresēm vai citām bija apzināti padarīta neiespējama, turklāt visu 21 dienas periodu, kamēr deputātu kandidātiem bija jāreģistrējas. VDAA šādu rīcību nav noliegusi, atsaucoties uz mistiskiem drošības apsvērumiem.

6) Minētā VDAA rīcība tādējādi ir liegusi lielam skaitam potenciālajiem kandidātiem iespēju par tādiem kļūt un pārkāpusi starptautiski garantētās brīvās vēlēšanu tiesības kā vienas no cilvēka pamattiesībām, kuru ierobežošana pieļaujama vienīgi uz likuma pamata, turklāt ievērojot samērīguma principu.

7) Tādējādi VDAA, par kuras rūpīgo pieeju šajās dienās runā visa Latvija un kuras vadītājs pagaidām ir "aiziets" pelnītā atpūtā, rīcība bez likumiska pamata varēja ietekmēt un ir ietekmējusi vēlēšanu rezultātus, jo nepielaižot daļu no potenciālajiem kandidātiem, tiek liegta iespēja par viņiem balsot un viņus ievēlēt.

8) Nekur iepriekš informācija par šādu mākslīgi un nelikumīgi ieviestu vēlēšanu tiesību ierobežojumu nav publiskota.

9) Minētais VDAA arī liedza vēlēšanu tiesību izmantošanu Latvijas pilsoņiem, kuri baudot pārvietošanās brīvību, tostarp ES valstu teritorijā, atradās attiecīgajā laikā ārpus valsts.

10) Arī es kā apzinīgs Latvijas pilsonis, izmantoju VPN un man bija liegta iespēja droši pieslēgties šai kandidātu reģistrēšanās sistēmai, kā arī visu ES dalībvalstu pilsoņiem, kamdēļ no deputātu kandidātu saraksta var redzēt, cik tur ir citu ES valstu pilsoņu dēļ šīs diskriminācijas.

Ņemot vērā šo situāciju, kura varēja ietekmēt un ir ietekmējusi vēlēšanu rezultātus un kuru radījis VDAA, kā vispārzināms vēlēšanu tiesību kaitnieks Latvijas valstī, līdz ar to, neesot brīvām vēlēšanām, Rīgas valstspilsētas vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, ignorējot šo būtisko pārkāpumu, ir atzīstams par prettiesisku un atceļamu, kā arī balstoties uz Satversmes 101. p. un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45' pantu.

[3] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 44. panta pirmā daļā noteikts, ka pašvaldības domes vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Pašvaldības vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Rīgas vēlēšanu komisija ir veikusi rezultātu protokola parakstīšanu 2025. gada 8. jūnijā.

[4] Iesniedzējs savā iesniegumā lūdz atzīt vēlēšanas par tādām, kuras nav bijušas brīvas, un attiecīgi atzīt Rīgas valstspilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par prettiesisku un atceļamu. Iesniedzējs savu lūgumu pamato ar, viņaprāt, ierobežotām kandidātu tiesībām, pamatojot to ar vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanai paredzētās lietojumprogrammas tehniskiem ierobežojumiem.

[4.1] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 15. panta septītā daļa noteic, ka kandidātu saraksts un tam pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktu lietojumprogrammu.

Atbilstīgi minētā likuma 4.¹ panta pirmajai daļai Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošina tehnoloģisko risinājumu atbilstoši šim likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas norādījumiem par procesiem, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem domes vēlēšanu organizēšanai.

[4.2] Ievērojot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 15. panta ceturto daļu, kandidātu saraksti iesniedzami, sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas. Kandidātu saraksts iesniedzams attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai.

Atbilstīgi likuma 20. panta pirmajai daļai vēlēšanu komisija vienas dienas laikā pārbauda kandidātu sarakstu un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: pieņemt kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus vai atteikt kandidātu sarakstu un tam pievienoto dokumentu pieņemšanu, ja tā konstatē kandidātu saraksta vai tam pievienoto dokumentu neatbilstību šā likuma 4. nodaļas prasībām.

Savukārt likuma 22.¹ panta pirmā daļa paredz tiesības pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta pieņemšanu vai atteikumu pieņemt kandidātu sarakstu, kā arī tās lēmumu par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā triju darbdienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

Šobrīd nepastāv likumā noteiktās tiesības apstrīdēt pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidāta saraksta reģistrēšanu vai atteikumu to reģistrēt termiņa notecējuma dēļ.

[4.3] Atbilstīgi publikācijai "Latvijas Vēstnesī" (Laidiens: 19.05.2025., Nr. 94, Oficiālās publikācijas Nr.: 2025/94.31, pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2025/94.31) "Par reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanām Rīgas valstspilsētā" konstatējams, ka iesniedzējs ir 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanām Rīgas valstspilsētā reģistrētā saraksta Politiskā partija "Stabilitātei!" kandidāts (Nr. 7).

Ievērojot minēto, iesniedzējam ir bijusi iespēja realizēt savas vēlēšanu tiesības pilnā apmērā, ko apliecina kandidātu saraksta "Politiskā partija "Stabilitātei!"" reģistrācijas fakts 2025. gada Rīgas domes vēlēšanām un tas, ka iesniedzējs ir minētā saraksta kandidāts. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka vēlēšanu tiesības attiecībā pret iesniedzēju būtu ierobežotas vai liegtas.

[5] Rīgas valstspilsētas vēlēšanu komisija savā š. g. 13. jūnija vēstulē Nr. VK-25-67-nd informē, atbildot uz iesniedzēja iesniegumu sniedzot sekojošu rakstveida skaidrojumu:

1) Iesnieguma pirmā punkta izskatīšana - atzīt notikušās vēlēšanas par tādām, kuras nav bijušas brīvas

Lai gan Iesniegumā ir norādīts uz iespējamiem vēlēšanu procesa traucējumiem, Vēlēšanu komisijas rīcībā nav saņemti drošības iestāžu sastādīti pārkāpumu fiksēšanas dokumenti, kas varētu kalpot par pamatu būtisku pārkāpumu konstatēšanai vēlēšanu procesā Rīgas teritorijā. Tāpat Vēlēšanu komisijai pieejamie fakti un pārbaudes nerada pietiekamu pamatu atzīt notikušās vēlēšanas par nebrīvām vai negodīgām saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Satversmes 101. pantu.

2) Iesnieguma otrā punkta izskatīšana - atzīt Rīgas valstspilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par prettiesisku un atceļamu

Vēlēšanu komisija norāda, ka Kandidāta Iesniegumā nav ietverti konkrēti fakti vai pierādījumi, kas pamatotu balsu skaitīšanas neprecizitāti, neatbilstības vai pārkāpumus Rīgas vēlēšanu iecirkņos. Tāpat Vēlēšanu komisija norāda, ka lēmums ir pieņemts saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un procedūrām, un līdz šim nav konstatēti būtiski procesā pieļauti pārkāpumi, kas pamatotu šī lēmuma atcelšanu.

3) Iesnieguma trešā punkta izskatīšana - izsludināt atkārtotas vēlēšanas, nodrošinot brīvas, leģitīmas, godīgas, caurskatāmas un ES tiesību principiem atbilstošas vēlēšanas

Vēlēšanu komisija pamatojoties uz augstāk minēto norāda, atkārtotas vēlēšanas nav nepieciešamas, jo nav pietiekamu pierādījumu par vēlēšanu procesa būtisku tiesiskumu pārkāpumu, kas ietekmētu rezultātu leģitimitāti. Apliecinām, ka, ja tiks iesniegti konkrēti, juridiski pamatoti pierādījumi par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, atbilstošās institūcijas ir gatavas veikt papildu pārbaudes un nodrošināt likumīgu procesu ievērošanu.

[6] Administratīvā procesa likuma 14.¹ pants noteic, ka iestāde, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.

Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē piedalījās iesniedzējs Valentīns Jeremejevs un pauda, ka pirms vēlēšanām, ieejot sistēmā, tika konstatēts, ka ne ar VPN, ne ar citu iespējamu programmu nebija iespējams piereģistrēties kā kandidātam. Tas iesniedzēja ieskatā nozīmējot, ka visiem eiropiešiem, kam bijušas tiesības piedalīties vēlēšanās, esot bijušas liegtas tiesības piedalīties. Iesniedzējs jautā, vai tas jau nav pamatā grauta vēlēšanu sistēma kā tāda un vai nav jāsāk no sākuma sākt vēlēšanas un šiem cilvēkiem jādod būt par kandidātiem. Iesniedzējs apgalvo, ka cilvēkiem eiropiešiem, kam Rīgā ir reģistrēti īpašumi, esot bijusi liegta tiesība kandidēt, tāpēc viņaprāt vēlēšanas esot nelikumīgas.

Iesniedzējs papildina, ka uz saviem jautājumiem nav saņēmis precīzu atbildi - par to, cik iecirkņi skaitījuši balsis ar skeneri.

[7] Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka informācija par to, cik iecirkņi aizvadītajās vēlēšanās izmantojuši skeneri, ir Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā, un tiks sniegta iesniedzējam kā atsevišķa atbilde.

[8] Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ka drošības apsvērumu dēļ piekļuve kandidātu sarakstu gatavošanas lietojumprogrammai bija no Latvijas IP adrešu apgabala un vēlēšanām tika pieteikti kandidāti, kuri ir citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi.

[9] Lai Centrālā vēlēšanu komisija varētu lemt par vēlēšanu atzīšanu par neleģitīmām vai atcelt pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumu, ar kuru apstiprināti pašvaldības domes vēlēšanu rezultāti Rīgas valstspilsētā, nepieciešams konstatēt būtiskus argumentus un pierādītus pārkāpumus vēlēšanu organizēšanas, balsošanas un balsu skaitīšanas procesā, kas var ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija iesniedzēja iesniegumā nav konstatējusi tādus apstākļus, kas varētu apšaubīt 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu leģitimitāti Rīgā.

Iesniegumā nav minēti konkrēti pārkāpumi balsu skaitīšanas procesā Rīgā, bet ir izteiktas šaubas un pieņēmumi, kas balstīti uz vispārīga rakstura informāciju par balsu skaitīšanas procesu kopumā Latvijā. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā iesniedzējs nav ievērojis pienākumu objektīvi pamatot savu pieteikumu. Līdz ar to Rīgas valstspilsētas vēlēšanu komisijas lēmums, ar kuru apstiprināti 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu rezultāti Rīgā, nav atceļams.

Iesniedzējs iesniegumā norāda uz iespējamu viņa kā kandidāta tiesību ierobežošanu, taču iesniedzēja reģistrēšana politiskās partijas kandidātu sarakstā izslēdz iesniegumā pausto iespējamo tiesību ierobežojumu.

Ievērojot minēto, nav pamata izsludināt atkārtotas pašvaldības domes vēlēšanas Rīgā.

Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 22.¹ panta pirmo daļu, 45.¹ un 45.² pantu, Administratīvā procesa likuma 78. panta pirmo daļu un 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

noraidīt Rīgas domes kandidātu saraksta "Politiskā partija "Stabilitātei!"" kandidāta Valentīna Jeremejeva iesniegumu.

Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja p.i. R. Eglājs

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i. A. Austers