Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3. nr.; 2002, 1., 12. nr.; 2003, 12., 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 10., 11. nr.; 2006, 1., 14., 24. nr.; 2007, 9., 10., 16. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 105., 114. nr.; 2016, 48., 249. nr.; 2017, 64., 106., 132. nr.; 2018, 204. nr.; 2020, 240.A nr.; 2021, 104., 246. nr.; 2022, 41.A, 120., 204., 211.A nr.; 2024, 70. nr.) šādus grozījumus:

1. 3. pantā:

izteikt otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) nodrošināt valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumu vadību, kā arī krīzes vadību.";

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Nacionālās drošības sistēmas darbība balstās uz civilmilitāro sadarbību, kā arī uz sadarbību starp valsts varu un pārvaldi realizējošām institūcijām atkarībā no valsts apdraudējuma un krīzes veida, intensitātes un rakstura."

2. 9. pantā:

papildināt 1. punktu ar vārdiem "kā arī krīzes vadības procesus";

izteikt 2. un 3. punktu šādā redakcijā:

"2) sniedz Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību;

3) saskaņo Krīzes vadības centra un ministru darbību nacionālās drošības un krīzes vadības jomā;";

papildināt pantu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Krīzes vadības centra vadītāju."

3. 10. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4., 6. un 8. punktu;

izteikt otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi Krīzes vadības centram, ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām atbilstoši to kompetencei."

4. Papildināt likumu ar 15.³ pantu šādā redakcijā:

"15.³ pants. Krīzes vadības centrs

(1) Krīzes vadības centrs ir Ministru prezidenta funkcionālā pārraudzībā esoša struktūrvienība Valsts kancelejas sastāvā, kura Ministru prezidenta uzdevumā nodrošina krīzes vadības pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu.

(2) Krīzes vadības centra vadītājs ir valsts civildienesta ierēdnis, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru prezidents pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā."

5. Izteikt 16. un 17. pantu šādā redakcijā:

"16. pants. Citu ministriju un valsts institūciju kompetence

Citas ministrijas un valsts institūcijas pilda likumā, Ministru kabineta noteikumos un lēmumos paredzētos pienākumus, lai garantētu ar nacionālo drošību saistīto koncepciju un plānu izpildi, kā arī operatīvo drošības, valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanas un krīzes vadības pasākumu izpildi.

17. pants. Pašvaldību kompetence

Pašvaldības:

1) piedalās sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2) sniedz valsts drošības iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem palīdzību nacionālās drošības pasākumu veikšanā;

3) veic valsts pārvaldes funkcijas, kuru izpilde likumā noteiktajā kārtībā nodota attiecīgajai pašvaldībai."

6. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"IV nodaļa
Valsts apdraudējuma pārvarēšana un krīzes vadība".

7. Papildināt likumu ar 22.⁵ pantu šādā redakcijā:

"22.⁵ pants. Krīze un krīzes vadība

(1) Krīze ir neparedzēts valsti un sabiedrību apdraudošs notikums vai situācija, kad ikdienas spējas nav pietiekamas tās postošo apstākļu novēršanai un nepieciešama stratēģiska, adaptīva un savlaicīga reakcija, lai saglabātu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību.

(2) Krīzes vadība ietver pasākumus krīzes vadības procesu plānošanai, ieviešanai, īstenošanai un sistēmiskai attīstīšanai. Krīzes vadību īsteno, ievērojot krīzes vadības satvara elementus un krīzes vadības principus."

8. Izteikt 23., 23.¹, 23.², 23.³ un 23.⁴ pantu šādā redakcijā:

"23. pants. Ministru kabineta atbildība

(1) Ministru kabinets atbild par krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī par tā seku likvidēšanu. Krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.

(2) Ministru kabinets:

1) pieņem lēmumus krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā;

2) likumā noteiktajos gadījumos izsludina pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;

3) lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā;

4) pieņem lēmumu par Latvijas Republikas nostāju, ja cita Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pieprasa izskatīt jautājumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu (1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros);

5) lemj par ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības ierosinājumu pārņemt krīzes vadību, ja objektīvu apstākļu (ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ tā nevar nodrošināt krīzes vadību;

6) izskata vai apstiprina likumā noteiktās ar nacionālo drošību saistītās koncepcijas un plānus;

7) lemj par jautājumiem, kas saistīti ar visaptverošas valsts aizsardzības un noturības plānošanu, īstenošanu un koordinēšanu;

8) lemj par starptautiskās palīdzības lūgšanu vai sniegšanu.

(3) Krīzes gadījumā Ministru kabinetam ir tiesības krīzes vadības sēdē pieņemt neatliekamus lēmumus par nepieciešamo resursu piesaisti, lai novērstu būtisku valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošības vai cilvēku veselības un dzīvības apdraudējumu.

(4) Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā krīzes vadības un apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.

(5) Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā, apdraudējuma seku likvidēšanā un krīzes vadības pasākumos.

(6) Slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, Ministru kabinets var uzdot Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savas funkcijas, par to lemj Ministru prezidents. Ja Ministru prezidents ir aizkavēts pildīt savu amatu, par to lemj aizsardzības ministrs.

(7) Lai paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā uzsāktu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu. Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par daļēju zemessargu mobilizāciju, citus zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

23.¹ pants. Krīzes vadības centra pienākumi

(1) Krīzes vadības centra vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) pildīt Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumus krīzes vadības jomā;

2) koordinēt Ministru prezidenta un Ministru kabineta lēmumu izpildi krīzes vadības jomā;

3) balstoties uz neatkarīgiem un profesionāliem kritērijiem, konsultēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu krīzes vadības jomā;

4) koordinēt nozaru darbības nepārtrauktības un noturības plānu izstrādi, kā arī krīzes vai tās draudu gadījumā koordinēt lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi;

5) sagatavot Ministru kabinetam priekšlikumus par ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un mobilizācijas izsludināšanu;

6) izvērtēt ministriju sagatavotos nozaru darbības nepārtrauktības un noturības plānus;

7) vadīt un koordinēt vairākas nozares vai visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanu un krīzes vadības procesus, kā arī sadarbību starp ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un fiziskajām un juridiskajām personām;

8) sniegt atbalstu ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām krīzes vadības pasākumu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā, kā arī atbalstu virspavēlniekam valsts aizsardzības vadībā kara laikā;

9) sadarbībā ar kompetentajām institūcijām sistemātiski veikt risku un draudu monitoringu;

10) sadarbībā ar kompetentajām institūcijām apzināt resursus un koordinēt to iesaistīšanu krīzes pārvarēšanā;

11) izveidot un koordinēt krīzes vadības speciālo uzdevumu, profila un konsultāciju grupu darbību;

12) īstenot pasākumu kopumu iespējamo risku un draudu identificēšanai, novērtēšanai un analīzei, kā arī izstrādāt un uzturēt nacionālo risku novērtējumu (Nacionālo risku katalogu);

13) organizēt un sadarbībā ar kompetentajām institūcijām īstenot Ministru kabineta locekļu apmācību nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības, jomā ne vēlāk kā 30 dienas pēc attiecīgās amatpersonas apstiprināšanas Saeimā;

14) koordinēt valsts līmeņa krīzes vadības mācību sagatavošanu un īstenošanu;

15) pēc krīzes, kā arī pēc valsts līmeņa krīzes vadības mācībām koordinēt un kontrolēt visaptveroša izvērtējuma, secinājumu un priekšlikumu sagatavošanu un īstenošanu nepārtrauktai krīzes vadības uzlabošanai;

16) sadarboties ar citu valstu krīzes vadības centriem un starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības struktūrām, krīzes vadības un noturības jautājumos.

(2) Krīzes vadības centra pienākumi, pārņemot krīzes vadību, ir šādi:

1) informēt Ministru prezidentu par nepieciešamību sasaukt Ministru kabineta krīzes vadības sēdi un lemt par ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības ierosinājumu pārņemt krīzes vadību, ja objektīvu apstākļu (ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ tā nevar nodrošināt krīzes vadību;

2) pārņemt krīzes vadību atbilstoši Ministru kabineta lēmumam;

3) nekavējoties informēt Ministru prezidentu un Ministru kabinetu, ja nepieciešams piesaistīt papildu resursus;

4) saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu iesaistīt ministrijas, citas valsts institūcijas, pašvaldības, kā arī juridisko un fizisko personu rīcībā esošos resursus krīzes pārvarēšanā;

5) vadīt un koordinēt krīzes komunikāciju.

(3) Krīzes vadības centram ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama krīzes vadības nodrošināšanai;

2) ierosināt Ministru prezidentam sasaukt Ministru kabineta krīzes vadības sēdi un iekļaut tās darba kārtībā krīzes vadības jautājumus;

3) pēc krīzes vadības pārņemšanas dot saistošus uzdevumus ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī kontrolēt to izpildi.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1) Krīzes vadības centrs krīzes gadījumā iesaista tās pārvarēšanā juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošos resursus;

2) juridiskajai vai fiziskajai personai kompensējami izdevumi un zaudējumi, kas radušies, krīzes gadījumā iesaistot tās pārvarēšanā personas rīcībā esošos resursus, kā arī kompensācijas aprēķināšanas kārtību.

23.² pants. Ministriju un citu valsts institūciju pienākumi

(1) Ministrijas:

1) izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai;

2) pamatojoties uz Nacionālo risku katalogā ietvertajiem riskiem un apdraudējumiem, izstrādā nozares darbības nepārtrauktības un noturības plānu un iesniedz to izskatīšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdē pirms tam, kad to apstiprina attiecīgais Ministru kabineta loceklis;

3) sadarbojas un sniedz Krīzes vadības centram krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamo atbalstu;

4) informē Krīzes vadības centru par ārkārtēju notikumu vai krīzes situāciju, kas apdraud valsti un sabiedrību;

5) ir tiesīgas lūgt Krīzes vadības centra atbalstu krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai;

6) iesniedz Krīzes vadības centram pamatotu ierosinājumu, lai Ministru kabinets pārņem krīzes vadību, ja objektīvu apstākļu (ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ tās nevar nodrošināt krīzes vadību.

(2) Citas valsts institūcijas veic šā panta pirmās daļas 3., 4. un 6. punktā noteiktos pienākumus, un tām ir šā panta pirmās daļas 5. punktā noteiktās tiesības.

23.³ pants. Pašvaldību pienākumi

(1) Pašvaldības:

1) veic Ministru kabineta lēmumā par pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lēmumā par ārkārtējo situāciju un lēmumā par izņēmuma stāvokli noteiktos pasākumus;

2) izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai;

3) veic šā likuma 23.² panta pirmās daļas 3., 4. un 6. punktā noteiktos pienākumus.

(2) Pašvaldības ir tiesīgas lūgt Krīzes vadības centra atbalstu krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai.

23.⁴ pants. Sabiedrisko organizāciju pienākumi

Sabiedriskās organizācijas sadarbojas ar Krīzes vadības centru un sniedz tam krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamo atbalstu."

9. Izteikt 27. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) sagatavo Krīzes vadības centrs, saskaņojot ar valsts drošības iestādēm;

2) izskata Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības padomes un Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli;".

10. Izteikt 29. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) izskata Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības padomes, Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli;".

11. Izteikt 30. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nacionālās drošības plānu:

1) izstrādā Krīzes vadības centrs, saskaņojot ar valsts drošības iestādēm;

2) apstiprina Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības padomes un Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli, gada laikā pēc Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas."

12. Izteikt 31. panta otrās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets, saņemot Nacionālās drošības padomes, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Saeimas Nacionālās drošības komisijas viedokli."

13. Papildināt 35. panta otro daļu pēc vārda "izstrādā" ar vārdiem "Ekonomikas ministrija".

14. Izslēgt 36. panta otrās daļas 1. punktā vārdus "sadarbībā ar pārējām ministrijām".

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 30., 31., 32. un 33. punktu šādā redakcijā:

"30. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos:

1) tajos lietotais nosaukums "Krīzes vadības padome" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Ministru kabinets";

2) tajos lietotais nosaukums "Krīzes vadības padomes sekretariāts" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Krīzes vadības centrs".

31. Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. janvārim izdod šā likuma 23.¹ panta ceturtās daļas 1. un 2. punktā minētos noteikumus.

32. Pašvaldības līdz 2026. gada 1. janvārim izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai.

33. Grozījums šā likuma 9. panta 2. punktā saistībā ar gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī."

Likums stājas spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 29. maijā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 11. jūnijā