|
Ministru kabineta rīkojums Nr. 314 Rīgā 2025. gada 29. maijā (prot. Nr. 21 42. §) Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam"Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 226. nr.; 2022, 125., 218. nr.; 2023, 251. nr.; 2024, 226. nr.) šādus grozījumus: 1. Papildināt ar 11. punktu šādā redakcijā: "11. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju." 2. Papildināt ar 12. punktu šādā redakcijā: "12. Finanšu ministrijai iesniegt šā rīkojuma 11. punktā minēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā." Ministru prezidente E. Siliņa Finanšu ministrs A. Ašeradens
(Ministru kabineta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadamLatvijas
Republikas Finanšu ministrija
Saturs 1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi 1.1. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija 1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes 1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība 1.4. Mobilitāte 1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana 1.6. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem 1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana 1.8. Sasaiste ar ESSBJR 1. tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi 1. politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" 2. politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 3. politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" 4. politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 5. politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību" 6. politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām 7. Tehniskā palīdzības prioritāte 2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei 3. Finanšu plāns 4. Ieguldījumu priekšnosacījumi 5. Programmā iesaistītās iestādes 6. Partnerība 7. Komunikācija un redzamība 8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām 29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 2.2.3.SAM189 30. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 2.2.2.SAM 9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks Izmantotie saīsinājumi un termini
1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi
(1) Latvija pēdējā desmitgadē pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģenci, neskatoties uz smagās finanšu krīzes (2007.-2009.g.) sekām. 2019.g. IKP uz iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes (60% 2008.g.6), tomēr pēdējos gados konverģences tempi mazinājušies, salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm. (2) Produktivitāte augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.g. līdz 49,8% 2019.g., bet būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Atalgojuma kāpums - straujāks par produktivitātes pieaugumu. Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi. Privāto investīciju pozitīvā dinamika pēc krīzes atjaunojās tikai 2017.g., pēc tam - mērena (zems kreditēšanas līmenis, politiskā/ekonomiskā nenoteiktība tirgos7). Pēdējos piecos gados investīciju pieaugums bijis vājš; produktīvo aktīvu pieaugums -zemākais Baltijā. Bažas - ilgstoši zemas investīcijas P&A. (3) Iedzīvotāju skaits pēdējā desmitgadē mazinājies par vidēji 1% g., īpaši darbspējīgā vecumā (emigrācija un zema dzimstība) un rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, DT, spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru, pakalpojumus. Ienākumu nevienlīdzība viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 g., personas ar invaliditāti, ģimenes, kurās bērnu/us audzina viens no vecākiem, BD, IBD, bezpajumtnieki, iedzīvotāji ar zemu izglītību. (4) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām OECD valstīs8. Rīgas reģionā IKP uz iedzīvotāju ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.9 Bruto kapitālieguldījumu un ārvalstu tiešo investīciju 2019.g. atšķirības starp Rīgu un Latgali līdz pat 18 reizēm10. Atšķirības ir arī uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā, ienākumu līmenī, piekļuvē VA, sociāliem pakalpojumiem, kvalitatīvai izglītībai. Latgalē joprojām zemākā nodarbinātība (56,7%; Rīgas reģionā 66%)11 (reģionālā nesabalansētība, mobilitātes izaicinājumi, neatbilstošas prasmes); līdz 1,5 reizēm atšķiras vidējās darba algas starp reģioniem.
(5) Latvijas P&I sistēma no 2014.-2020.g. būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti; Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā12. Tomēr līdzšinējais Latvijas P&I sistēmas izaugsmes temps ir nepietiekams; ilgstoši zemi P&A&I ieguldījumi (0,44-0,69% no IKP 2014.-2020.g ) ar zemu privāto investīciju daļu būtiski atpaliek no 2020.g. nacionālā mērķa - 1,5% no IKP. (6) Zems P&A intensīvo nozaru īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP ar salīdzinoši zemu produktivitāti un tajā dominējošiem zemo un vidēji zemo tehnoloģiju uzņēmumiem ar nepietiekami attīstītu starpnozaru sadarbību, īpaši P&A jomā, tautsaimniecības struktūra ar pamatā mikro un MVU, kamēr lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kavē Latvijas ekonomikas transformāciju uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Koordinēta valsts intervence minimizēs ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas/riskus, stiprinot konkurētspēju13. P&I sistēmas galvenie izaicinājumi: cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana (Latvijā P&A nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (~50% no ES vidējā), īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos (depopulācijas tendences), kā arī tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana14. (7) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zems inovāciju līmenis, dominē zemas pievienotās vērtības produkti, augsta resursu intensitāte, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. 5% - lielie uzņēmumi15 tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā neīsteno augsta riska projektus. Inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā - viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.); ES vidēji 49,1%, vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi ap 50%16 no kopējā pakalpojumu eksporta (2017.g) ar nepieaugošu tendenci. Vidēji augsto/augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2010.-2017.g pieauga tikai par 4 procentpunktiem (34,7%; ES - 56,7%). (8) Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Digitālās dekādes stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030. gadam" norādīto Latvijas uzņēmēji neizmanto digitālo tehnoloģiju potenciālu, par ko liecina arī DESI indeksa rezultāti - salīdzinoši zemi e-komercijas, kā arī mākoņpakalpojumu, sociālo plašsaziņas līdzekļu un lielo datu izmantošanas rādītāji. Saskaņā ar DESI indeksu ierobežots skaits uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus, sociālos medijus un lielos datus. OECD pētījumi liecina, ka pastāv sakarība starp digitālajām tehnoloģijām un produktivitāti, turklāt OECD Going Digital in Latvia 2020.gada pētījumā tiek norādīts, ka Latvijas zemie produktivitātes rādītāji ir saistīti ar zemajām investīcijām procesu digitalizācijā. (9) Lai risinātu reģionālās atšķirības kapitālos ieguldījumos, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots atbalsts plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai. (10) P&A&I attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies; uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties pieaugusi, bet faktiskais pieprasījums sarucis. (11) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, kura virsmērķis 2027.g. ir palielināt eksporta apjomu līdz 27,0 mljrd. euro g.; izdevumus P&A līdz 600 milj. euro g. Vienlaikus jāstimulē tāda P&I attīstība, kas veicina ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu (NEKP). (12) Jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai17. (13) Investīcijas 1.PM P&A&I sistēmas attīstībai plānotas atbilstoši RIS3, palielinot kopējo P&I kapacitāti, turpinot P&A pārvaldības pilnveidi un attīstot RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmas, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora starpā (uzņēmējdarbības atklājumu princips). (14) Sabiedrības zināšanu, t.sk. prasmju līmenis ir galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai. Augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, īpaši STEM jomās un RIS3 sektoros (īpaši IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros) ietekmē uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstību. Lai nodrošinātu produktivitātes celšanos, būtiska ir vajadzīgo prasmju attīstīšana, sistēmas pielāgošana DT vajadzībām, kā arī esošo resursu efektīva izmantošana. (15) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem - 83% (ES- 67%), bet uzņēmumi ir vieni no pēdējiem ES produktu un pakalpojumu pārdošanā izmantojot digitālos rīkus18 (t.sk. trīs pieejami pārrobežu izmantošanai). Latvijas zemais digitālo prasmju līmenis ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un nodarbinātības pasākumos. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju (16 līdz 74 g.) ir digitālās pamatprasmes (ES kopumā - 58%); IKT speciālisti 1,7% no kopējā darbaspēka ( ES-3,9%); IKT speciālistes sievietes no nodarbināto sieviešu skaita - tikai 0,5% ( ES - 1,4%)19. (16) Izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD vidējiem rādītājiem, tomēr ir neliels īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA 2018 dati), tāpēc plānots dažādot izglītības satura apguves formas. Iesaiste interešu, profesionālās ievirzes un NI sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi. Jānodrošina vienlīdzīga pieeja izglītībai visiem iedzīvotājiem, t.sk. plānojot atbalstu arī bērniem no mazaizsargātām grupām, veicinot integrāciju sabiedrībā, izpratni par iekļaujošu izglītību, bērnu un jauniešu iekļautību, emocionālo labizjūtu un piederību. Mācību līdzekļu nodrošinājums vispārējā izglītībā un profesionālās ievirzes mākslā, dejā, mūzikā un sportā izglītībā sekmē izglītības pieejamību, mācību snieguma uzlabošanos, labbūtību, veselīgu dzīvesveidu un nacionālo identitāti. (17) Sakārtots izglītības iestāžu tīkls pašvaldībās, t.sk. vispārējās izglītības iestāžu tīkls, veicinās pāreju uz personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā veidojas nepieciešamība uzlabot izglītības iestāžu infrastruktūru, kā arī mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai nepieciešami pārvietojamie digitālie risinājumi, aprīkojums STEM apguvei u.c., vienlaikus ņemot vērā iekļaujošās izglītības un interešu izglītības vajadzības, t.sk. mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. (18) Pirmsskolas izglītības izaicinājums - rindas uz pašvaldības PII20 līdz pat 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, ko risinās ieguldījumi publiskās PII infrastruktūrā/materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā. (19) Tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, mazinot to skaitu no 44 (2021.g) līdz indikatīvi 25-30 (2027.g.), izvērtējot augstākminēto iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstošu izglītības pakalpojumu.. (20) Izglītības iestādēs būtiskākie izaicinājumi: iestāžu administrācijas prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pielāgot ikdienas izglītības procesu skolēnu vajadzībām; pedagogu novecošanās (46% vecumā 50+). Pedagogiem vecumā līdz 30 nav efektīvas atbalsta sistēmas. Tāpēc jāsekmē profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem un atbalsts jaunajiem pedagogiem uzsākot darbu izglītības iestādē. (21) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zemā līmenī (2018.g. 6,7%), netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās DT un mācībās, potenciāls. Investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstībai, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei. Jāveicina mūžizglītības piedāvājums atbilstoši DT pieprasījumam. (22) Latvijas augstskolas joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, neizmanto potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā - jāturpina reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanā, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā, t.sk. AF plānā. (23) Investīcijas plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, (ERAF un ESF+), t.sk., integrēti ieguldījumi atbilstoši reģionu vajadzībām/iespējām. Prasmju attīstīšana 1.PM fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamām prasmēm; 4.PM uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu. (24) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU - veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, paredzot papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Izglītībā - sinerģija ar Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU (t.sk., EZK prioritātes un mērķi), REACT-EU un AF. Digitālai transformācijai plānots finansējums no dažādiem avotiem. Demarkācija - plānošanā un ieviešanas nosacījumu izstrādē. (25) FI 1.PM tiks izveidoti un izmantoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam (t.sk. izvērtējot FI izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā).
(26) ES padomes rekomendācijas (2019., 2020.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. ES padomes rekomendācijas (2022.) arī aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot AER izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus, samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus. Izaicinājumi - klimatneitralitātes, enerģētikas, nulles piesārņojuma, ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas mērķi. To izpildei - kompleksi pasākumi saskaņā ar NEKP, LPKPP 2030, Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai 2050.g., Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.g. (27) AER Latvijā -viens no augstākajiem ES (45.2% 2023.g.), t.sk. strauju apjomu pieaugumu piedzīvojot saules elektroenerģijai (no 0,09% 2019.g. līdz 6,7% 2024.g.). Vienlaikus - salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Latvijas energobilancē stagnācija vērojama biogāzes un biometāna nozarē, kurā ražošanas apjomi 2023. gadā bija aptuveni 50 % mazāk, nekā 2020. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 50 %. Saražotā elektroenerģija dabasgāzes koģenerācijas stacijās no 2019.-2023.gada samazinājās no 3 246 līdz 1 422 GWh jeb par 56 %. Degvielu sektorā - valdības lēmums atcelt biodegvielas piejaukumu degvielai uz pusotru gadu ietekmēja biodegvielas patēriņu transporta sektorā, kas bija par 0,2 PJ (25 %) mazāks nekā 2022. gadā. Jāturpina attīstīt AER (vējš, saule, ģeotermālā enerģija, biomasa/biogāze), t.sk. ne-emisiju potenciāls daudzdzīvokļu ēkās. SEG emisijās zems ETS īpatsvars (22,3%); ne-ETS - transports 37%, lauksaimniecība 29%, ēkas ~20% (2018.g.). AER dzīvojamās ēkās- viens no augstākajiem ES, bet zema energoefektivitāte. Lielākajai daļai ēku - zemākas siltumtehnikas īpašības kā iespējams21. Vidējie enerģijas patēriņi (kWh/m2g) apkurei visām ēkām 138-139. Lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku un CSA energoefektivitāte. Atjaunojot ēkas var uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus; 2018.g. siltums mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegts 7,5% iedzīvotāju (ES - 8%)22. Energoefektīvākas publiskās ēkas mazinās sabiedriskā sektora izdevumus. (28) AER transportā - viens no zemākajiem Eiropā (2018.g. 4,7%). Vairāk kā 93% Latvijas autoparka ir fosilās degvielas TL; 0,1% ir ETL. Jāpaātrina alternatīvo degvielu ražošana/ieviešana (EZK); jāuzlabo uzlādes infrastruktūra TEN-T tīklā (Eiropas Revīzijas palāta). Direktīvā 2014/94/ES noteikts ES ietvars uzlādes infrastruktūrai, un dalībvalstis nodrošina infrastruktūras pieejamību TEN-T tīklā. TEN-T tīkla savienojamībai jānodrošina, ka ik pēc 60 km (katrā virzienā) ir pieejami publiski uzlādes parki lielas noslodzes TL. Latvijā transports rada 29% no kopējām SEG emisijām (2018.g.)23. No transporta SEG emisijām 93,6% rada autotransports. Līdz 2030.g. ne-ETS SEG emisijas jāsamazina par 6% pret 2005.g. (NEKP). Potenciāls SEG emisiju samazināšanai ir privāto TL lietotāju pārorientēšana uz dzelzceļa transporta/ velo izmantošanu. 2017.g. ilgtspējīgu mobilitāti izmantoja 16% iedzīvotāju (64% sabiedrisko transportu, 7% multimodālus veidus, 6% velo24). Pieaug CSN cietušo velosipēdistu skaits (527 2014.g.; 686 2020.g.)25, trūkst drošas velo infrastruktūras. AF reforma RMA 2023.g. paredz apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu; paredzētas investīcijas arī transporta infrastruktūrā, bezizmešu sabiedriskā transporta ritošajā sastāvā, mobilitātes punktos un velo infrastruktūrā. Investīcijas 2.PM ietvaros multimodālā sabiedriskā transporta tīklā, velo infrastruktūrā, bezemisiju vilcienos. (29) Atkritumu apsaimniekošanā nav sasniegts normatīvajos aktos noteiktais mērķis 2020.g. (50% kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms; 2019.g. 44,3%). 49% sadzīves atkritumu tika apglabāti (2035.g. atļauts 10%). Kavējas apglabāto BNA samazināšana - 2015.g. apglabāti 57,1% BNA (mērķis 2020.g. 35%). Investīcijas var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju mazināšanā (2018.g. sektors veidoja 5%) un veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu. AAVP2028 paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 400 kg/iedz. 2028.g. (2018.g. 409 kg). Joprojām aktuāla ir dabas direktīvu, ūdenssaimniecības direktīvu un EZK jūras un saldūdens mērķu26 sasniegšana. Vien 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī27; 2019.g. tikai 10% biotopu un 41% sugu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis28. Atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu/pārsniedz ES tiesību aktos noteiktās prasības un PVO rekomendācijas. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina pasākumi infrastruktūras attīstībai, jāattīsta vides monitoringa sistēmas, jāīsteno vides izglītības pasākumi. Latvijā klimata pārmaiņas rada plūdu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas, vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa prevenciju, reaģēšanas gatavību, seku novēršanu un pielāgošanos - attīstot uzraudzības un brīdināšanas sistēmas, mazinot riskus kritiskai infrastruktūrai, t.sk. zaļās/zilās infrastruktūra. (30) Tiks ievērots klimatdrošināšanas princips (nepieciešamības gadījumā projektu kritērijos). Taisnīgas klimata politikas ieviešanai integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras" (sasaucas ar HP VINP). Investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.3.1., 2.4.1. (ERAF KF), t.sk. vērtējot kompleksus risinājumus/inovatīvas finansēšanas shēmas (Jessica u.c.).
(31) ES Padomes rekomendācijas aicina investēt transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā. Pārejā no auto uz sabiedrisko transportu, nozīmīga loma ir uzlabojumiem reģionālajos dzelzceļa savienojumos un tranzīta punktos. Ceļu infrastruktūras kvalitāte ir zemāka par ES vidējo, neraugoties uz līdzšinējiem ieguldījumiem trūkst apvedceļu, nepieciešami ieguldījumi satiksmes drošībā, ņemot vērā, ka Latvijā ir vieni no augstākiem rādītājiem satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitā uz miljons iedzīvotājiem. (32) Latvijai jānovērš dzelzceļa nošķirtība no Eiropas dzelzceļa tīkla; atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projektā (EISI). Dzelzceļa transports ir viens no drošākajiem, videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem pasažieriem un kravām, tomēr iekšzemes kravu pārvadājumos dominē autotransports. 2017.-2019.g. palielinājušies pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Auto izvēli īsos braucienos pamato komforts/laika ietaupījums, garākos - izmaksas (2018.g. pētījums). Nepieciešams uzlabot pieejamību, dzelzceļa infrastruktūru/ ritošo sastāvu. Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.g. dzelzceļu nosaka par transporta sistēmas mugurkaulu, bet izaicinājums ir tā zemā elektrifikācija (2020.g. 14%, ES 55%). Jaunā elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla (pasažieru pārvadājumiem) paplašināšanu Rīgas aglomerācijā, nākamajā posmā - elektrificētā tīkla modernizācija. (33) CSN bojā gājušo skaitā Latvijai ir vieni no augstākiem rādītājiem (uz milj.iedz.); CSN smagi ievainoto skaits pieaug29. Iemesls: neattīstīta infrastruktūra mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, esošie risinājumi nenodrošina drošu infrastruktūru. Ieguldījumi satiksmes drošībā un vides piekļūstamībā uzlabos drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās iespējamību. Atbilstoši EK rekomendācijām, jāturpina TEN-T savienojumi pilsētās, novirzot satiksmi, t.sk. kravu pārvadājumus, no blīvi apdzīvotām vietām. Nepieciešams pilnveidot transporta infrastruktūru Austrumu pierobežā, vienlaikus, uzlabojot civilo un militāro aizsardzību. (34) RMA koncentrējas ap 65% iedzīvotāju;30 liela daļa no apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu. Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti vairāk nekā 350 TL; Rīgā/Pierīgā ap 50% no Latvijas vieglajiem TL (2019.g.)31. Rīgā jārada priekšnosacījumi transporta plūsmu pārstrukturēšanai, lai atslogotu centru no kravas transporta, uzlabojot gaisa kvalitāti. Būtisks ieguvums Rīgai ir RB - plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgā un Pierīgā. Reģionu attīstībai izšķirošs kvalitatīvs, drošs infrastruktūras tīkls - jāturpina investīcijas pilsētu TEN-T infrastruktūrā, integrējot mikromobilitāti kopējā transporta sistēmā, attīstot alternatīvus kravas transportlīdzekļu maršrutus. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā (jauni reģionālie maršruti), RB dzelzceļa līnijas, mobilitātes punktu izveidei, mikromobilitātes risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētās. (35) Nozīmīgi efektīvā, drošā starptautiskās piegādes ķēdē ir mūsdienu prasībām atbilstoši muitas kontroles risinājumi RŠV; to sekmēs atbilstoša RŠV caurlaides spēja. Ņemot vērā vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot ostu publisko infrastruktūru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, AER izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ievērojot TEN-T Regulu un Direktīvu Nr.2014/94/ES. (36) Nepieciešams paredzēt inovatīvu un kompleksu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu sistēmās, kas spēs nodrošināt gaisa satiksmes drošību, novēršot apdraudējumu pasažieru, aviācijas un lidostas drošībai. (37) Digitālā pāreja palielina slodzi mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, būtiski pieaugs prasības pēc ātras lielu datu apmaiņas. 2020.g. pētījumā32 secināts, ka kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji ir labi, tomēr ārpus lielākajām pilsētām trūkst "vidējās" un "pēdējās" jūdzes infrastruktūras, kas nodrošinātu Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Dārdzības dēļ uzņēmumiem nav pietiekamas ekonomiskās intereses ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus izvēršanai. (38) KF investīcijas 3.PM (papildinoši 2.PM) veicinās TAP2027 rādītāju sasniegšanu (2027.g.): paredzēts bezemisiju TL pieaugums no 0,1% 2020.g. līdz 2%; pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā pieaugums (milj.pas/km) no 1687 2019.g. uz 1837,3; iedzīvotāju, kas ar velo/ citu mikromobilitātes TL brauc katru/gandrīz katru dienu, pieaugums no 6,4% 2019.g. uz 10%.
(39) Stratēģija "Latvija 2030", NAP 2027 un EK rekomendācijas aicina stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot papildu finanšu un cilvēkresursus, novērst sociālo atstumtību, uzlabot izglītības kvalitāti, pieejamību un efektivitāti, mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Sociālais pīlārs izceļ nodarbinātības reģionālās un prasmju līmeņu atšķirības Nepieciešami arī cenas ziņā pieejami mājokļi, jo trūkst adekvātu sociālo mājokļu ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Investīcijas cilvēkkapitālā plānotas integrēti 1. un 4.PM. (40) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.g. - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Risku palielina bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis. Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES, nespējot nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus sociālos pakalpojumus mazāk aizsargātām grupām. Profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2% -pieejamības dēļ. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai. (41) Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Plānoti ieguldījumi SBSP infrastruktūrā cilvēkiem ar GRT citādi SBSP nav iespējams nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošā apjomā. Infrastruktūras izveide un SBSP nodrošināšana notiks saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto, kā arī saskaņā ar DI principiem. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību. (42) Tā kā personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma personas un jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar ilgstošā bezdarba risku, būtiski mērķēt atbalsta pasākumus bezdarba riska novēršanai un resocializācijai, t.sk. azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgām personām, bijušajiem ieslodzītajiem. (43) Veselības jomā 2018.g. Latvijā neapmierinātas vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1% (ES 1,8%)33. VA kvalitātes rādītāji ir vieni no zemākajiem ES (2017.g. - 2.augstākais profilaktiski novēršamo un 3.augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES34). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. izvirza šādas prioritārās veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija. Turpināmi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, VA ilgtspējas, pārvaldības stiprināšana, efektīva resursu izmantošana, kas atrunāta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, Slimnieku hospitalizācijas vietu plānā. Nepietiekamo ārstniecības personu nodrošinājumu (33% ārstu un 28% zobārstu ir/drīzumā būs pensijas vecumā, līdz 2025.g. veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.g. uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6) risinās Cilvēkresursu attīstības stratēģija (paredz ārstniecības personu piesaisti, prasmju/iemaņu attīstīšanu NI ietvaros un rezidentu apmācības). COVID-19 ietekmē konstatēta neatbilstoša ārstniecības iestāžu infrastruktūra un gatavība ārkārtas situācijām. Pēc COVID-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas nepieciešami pasākumi, lai mazinātu arī citas infekciju slimības. (44) Būtiska tiesu pieejamība, efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, kas stiprina iedzīvotāju un sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3. (45) Sociālo partneru iesaiste reformu/politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr jāstiprina dialogs ar sociālajiem partneriem, jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Veicinot pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar sabiedrību - mazaktīva pilsoniskā līdzdalība un vāji attīstīts sociālais dialogs, pilsoniskās līdzdalības rādītājs ir zems.35 Šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai sabiedriskajās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes36. (46) Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā37 secināts, ka mazaktīvi bieži ir 55-74 g.v., ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni - grupas, kas kultūras pieejamībā tiek marginalizētas, to kultūras patēriņam samazinoties. Arī COVID-19 ierobežojumi ietekmējuši kultūras un tūrisma nozari. Sociālo iekļaušanu stiprinās iesaiste kultūras aktivitātēs, veicinot piederību Latvijas kultūras telpai nacionālo identitāti, kvalitatīvu kultūrvidi un radošo tūrismu. (47) Minēto izaicinājumu risināšanai, ERAF un ESF+ investīcijas plānotas 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.1., 4.3.2., 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM. 4.3.1.SAM ietvaros veiktajiem ERAF ieguldījumiem tiek plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi 4.3.5.SAM.
(48) Iedzīvotāju skaita mazināšanās un struktūras izmaiņas rada izaicinājumus ekonomikas attīstībai, darbaspēka pieejamībai, veselības, sociālai sistēmai. Samazinājums pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli - Pierīgas reģionā par 1%; Latgales reģionā 20%.38 Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus plānots risināt ATR gaitā, mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Šo pašvaldību atbalstam RPP ietverti pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanā. Nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi; tie integrēti visās politiku jomās. (49) Būtiska ir kultūras infrastruktūras attīstība, inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā, teritorijās ar veiksmīgām tūrisma stratēģijām, integrējot EZK, Eiropas Jaunais "Bauhaus" un starptautiskos kvalitātes principus. Tūrisms un saistītās nozares veido 5% no kopējā eksporta un 8,5% no kopējās nodarbinātības39. Nozīmīgs potenciāls ir piekrastei, kur ~80% tūrisma infrastruktūras kapacitāte/kvalitāte ir nepietiekama40. (50) Latvija ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantos FPT (9 pilsētas un 21 reģionālo centru un to apkārtnes ar aktīvu ikdienas darbaspēka migrāciju un kopīgu pakalpojumu tīklu) pieeju, ieguldījumus balstītot integrētajās teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu AP atbilstoši APSL) un pakārtotās pašvaldību AP. Atbilstoši APSL pašvaldības AP izstrādā, ievērojot līdzdalības principu, izstrādes procesā organizējot regulāru visas sabiedrības iesaisti, noskaidrojot viedokli par teritorijas izaicinājumiem/risinājumiem, nodrošinot līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Atbilstoši TAPL teritorijas attīstības plānošanā tiek nodrošināts informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātums.
(51) EK rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes atbildību un efektivitāti, īpaši pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, valsts iestāžu darbībai, stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū. (52) Vērojama projektu kavēšanās un sadārdzinājumi, īpaši transporta, veselības jomas projektos. Vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē/ īstenošanā ir problēmas ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, būtiski pagarinot ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta. Būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā. To norāda arī Valsts kontrole - pašvaldībās nereti nav funkcijām atbilstošu speciālistu (53) Šo izaicinājumu risināšanai VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi AKCK KP efektīvai īstenošanai; nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmēji, publiskās pārvaldes iestādes, VKS dalībnieki, UK pārstāvji, NVO, sadarbības partneri. Investīcijas plānotas 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1. u.c. SAM ietvaros (ERAF vai ESF+, tehniskās palīdzības finansējums). Tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana.
(54) Lai uzlabotu BJR globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, savienotu reģionu un cilvēkus, plānoti šādi ieguldījumi: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrādē, kā arī NEKP kontekstā koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošana un lietošana (ESBJRS mērķi "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu"). (55) Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu/pārvaldību, plānoti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumos, t.sk. notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, bioloģiskajā daudzveidībā, atkritumu apsaimniekošanā, un videi draudzīgā ostu infrastruktūrā. Lai panāktu lielāku sinerģiju ESSBJR īstenošanā ar 2.PM un INTERREG, normatīvajos aktos par SAM īstenošanu tiks specificētas darbības, izmaksas un finansējuma saņēmēji, t.sk. nodrošinot nepārklāšanos. ZPI obligāti tiks piemērots aktivitātēs, kur ZPI normatīvais regulējums paredz (ESSBJR mērķis "Glābt jūru"). (56) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc starpreģionu sadarbības, veicinātu RIS3 mērķu sasniegšanu, sekmētu ekonomikas transformāciju, MVU konkurētspējas, P&I un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.PM veicinās ESSBJR stratēģiju politikas vizienā "Inovācijas" ("Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" "Kopradītas inovācijas"). ESSBSR sadarbība ar partneriem no astoņām dalībalstīm veicina kopīgu problēmu/risinājumu, sadarbības potenciāla identificēšanu. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai. 1.tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi
(57) Atbalstāmās darbības: Pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana publiskajā un privātajā sektorā: a) investīcijas P&A cilvēkkapitāla stiprināšanā un ataudzē, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības kapacitāti viedās specializācijas jomās vidējā termiņā, ieguldot doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības grantos, t.sk. veicinot starptautisko mobilitāti, un doktorantūras skolu kapacitātes un sadarbības stiprināšanā, veidojot tās par dinamiskām platformām, kur tiekas un veido sadarbību akadēmiskā un biznesa vide, t.sk. attīstot augsta līmeņa digitālās prasmes; kā arī investīcijas paredzētas izcila ārvalstu pētniecības personāla piesaistei (t.sk. stipendijas un granti pētniecībai), kas ap sevi veido jauno zinātnieku kopienas (pamats nākotnes kapacitātei) Latvijas ZI stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, cilvēkresursu atjaunotnei un starptautiskai konkurētspējai un zināšanu apmaiņai, tostarp pārcelšanās pabalstiem; b) zinātnieku pieredzes apmaiņas un starptautisko sadarbību veicinošas aktivitātes viedās specializācijas jomās (t.sk. projektu finansēšana), kas nodrošina pieredzes pārņemšanu, t.sk., veicinot projektu iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu programmā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. ES programmās; c) investīcijas studentu inovācijas, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošo prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi (studentu inovāciju pieteikumu īstenošana), lai sekmētu radošumu un spējas inovācijas un uzņēmējdarbības jomā un nostiprinātu augstskolu kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei. (58) Pētniecības kvalitātes paaugstināšana: a) komplekss atbalsta pasākumu klāsts starptautiskās sadarbības veicināšanai un sasaistei ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu: tostarp līdzfinansējuma nodrošināšana, investīcijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūras programmās (pētniecības projektu īstenošana), kā arī sinerģijas mehānismu59 nodrošināšana ar citām ES pētniecības programmām, t. sk. pārfinansējot "Apvārsnis Eiropa" rezervē esošos virs kvalitātes sliekšņa novērtētos projektus. b) investīcijas P&A pārvaldības un analītiskajā kapacitātē RIS3 vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību, kā arī zinātniskās kvalitātes ekspertīzes nodrošināšana P&I projektiem; c) RIS3 P&I kompetences attīstībai60, kas balstīta Latvijas industrijas attīstības un transformācijas vajadzībās atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai un pētnieku grupu kopsadarbībā, investējot ZI P&A infrastruktūras attīstīšanā, tostarp demonstrācijas un testēšanas risinājumos, sadarbības un tīklošanās (outreach) pasākumos, kā arī zināšanu un pētniecības rezultātu plašākai nodošanai tautsaimniecības un RIS3 specializācijas jomu un horizontālo prioritāšu (t.sk. radošo industriju) izaugsmei, balstoties starptautiskā līmenī konkurētspējīgā zinātnē un starptautiskos P&I sadarbības tīklos. RIS3 P&I kompetences attīstības aktivitātes veidojas kā pētnieku grupu sadarbības platformas, neveidojot jaunas institūcijas. (59) Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai: investīcijas praktiskas ievirzes un sadarbības pētījumos61, kas virza Latvijas RIS3 specializācijas jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju par labu produktiem ar augstu pievienoto vērtību un veicina integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī risina sabiedrības izaicinājumus globālo izaicinājumu kontekstā. (60) Zinātniskās darbības digitalizācija un dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī: investīcijas vietējo digitālo infrastruktūru modernizācijā un dalībai Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī (t.sk. tehnisko risinājumu nodrošinājums, datu reprozotoriju izveide), attālināto pakalpojumu iegādē (t.sk. EOSC pakalpojumi), kompetenču pilnveidē un digitalizācijas veicināšanas pasākumos (t.sk. datu pārvaldnieku apmācību nodrošināšana, EOSC apmācību partnerība), kā arī Eiropas Atvērtā zinātnes mākoņa Partnerībās un dalībai Eiropas reģionālos kopprojektos par EOSC attīstību u.c. (61) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (62) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, koledžas, studējošie, akadēmiskais personāls, zinātniskais personāls, zinātniskās institūcijas, saimnieciskās darbības veicēji, P&I izcilības centri, par P&A politikas plānošanu un ieviešanu atbildīgās valsts iestādes. (63) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām. (64) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. Iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII gan ES mērogā, gan pasaules mērogā. (65) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Projektu īstenošanā iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII ES mērogā, t.sk. Baltijas reģionā, kā arī pasaules mērogā. (66) Finanšu instrumenti: N/A
(67) Atbalstāmās darbības: Augsta līmeņa digitālo prasmju nodrošināšana RIS3 jomās, attīstot mākslīgā intelekta un kiberdrošības prasmes - akadēmiskā personāla, studējošo un uzņēmēju prasmju attīstība, mākslīgā intelekta un kiberdrošības jomas studiju moduļu (t.sk. pētniecībā balstīta studiju satura) izstrāde un ieviešana, lai nodrošinātu Latvijai nepieciešamo mākslīgā intelekta un kiberdrošības speciālistu sagatavošanu un prasmju pilnveidošanu, t.sk. Latvijas augstākajās izglītības iestādēs. (68) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (69) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, zinātniskās institūcijas, augstskolu personāls, zinātnisko institūciju personāls, studējošie, saimnieciskās darbības veicēji neatkarīgi no to lieluma. (70) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām. (71) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. (72) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (73) Finanšu instrumenti: N/A
(74) Atbalstāmās darbības: Pilna inovāciju cikla atbalsta nodrošināšana RIS3 specializācijas jomu ietvaros ar mērķi veicināt sadarbību starp triple-helix pārstāvjiem inovācijas procesa ietvaros, tādā veidā paaugstinot privāto P&A investīciju apjomu. (75) Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai. Atbalsta nodrošināšana jaunu un inovatīvu produktu izstrādei, t.sk. DL un digitalizācijas jomā, un attīstībai sadarbības veicināšanas aktivitātēm starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru, partnerībām, internacionalizācijas aktivitātēm, t.sk. dalības veicināšanai ES līmeņa P&A programmās un platformās, u.c. atbalsts aktivitātēm, kas sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības sektorā. Atbalsts uzņēmumiem (internacionalizācijas, sadarbības veicināšanas u.c. aktivitātes) ekosistēmu ietvaros, kurās ir novērojamas inovāciju kapacitātes pieauguma tendences. Atbalsta fokuss - uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums Latvijas uzņēmumiem tādu inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmuma projekts atbildīs "Digitālā Eiropa" projekta atlases kritērijiem vai iegūstot "Seal of Excellence" zīmogu, taču tam netiks piešķirts finansējums (pamatojums - ierobežoti līdzekļi projektu uzsaukuma/apakšprogrammas ietvaros), tiks izvērtēta Latvijas uzņēmuma projekta līdzfinansēšana šīs aktivitātes ietvaros. (76) Būtisks rādītājs, kurš atspoguļo uzņēmumu inovācijas kapacitātes līmeni un potenciālu ir uzņēmumu sadarbības intensitāte ar citiem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām inovāciju procesu ietvaros. Balstoties uz Eiropas Inovāciju pārskata (European Innovation Scoreboard) datiem, tikai 5,6% no Latvijas inovatīvajiem MVU inovācijas procesā ir sadarbojušies ar citām organizācijām62. Tāpēc tiks atbalstīti pasākumi RIS3 specializācijas jomu ietvaros, kas sekmē sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pasākumi, kas sekmē zināšanu pārnesi par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, pieredzes apmaiņas pasākumi un informatīvi pasākumi par sadarbības iespējām. (77) Atbalsts internacionalizācijas kapacitātes stiprināšanai uzlabos arī Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus P&A, veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs. Internacionalizācijas veicināšanai tiks atbalstītas eksporta veicināšanas aktivitātes (uzņēmumu atpazīstamības, mārketinga un komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi u.c. eksporta veicināšanas aktivitātes) un aktivitātes dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos (t.sk. atbalsts iekļūšanai konsorciju tīklos un grūti sasniedzamajos tirgos). (78) Jaunu komercalizētu produktu vai tehnoloģiju izstrāde vai attīstīšana - sniegt atbalstu uzņēmumiem, t.sk. sadarbībai ar pētniecības organizācijām (atbalsts inovāciju vaučeru veidā, atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei (pētniecības ideju komercializācijai). Galvenais inovāciju vaučera mērķis ir veidot saikni starp MVU un publiskajām pētniecības institūcijām, kas, pirmkārt, sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un, otrkārt, kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa, padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm. Inovāciju vaučeri ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstību, ciešā sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Atbalsts zinātniskajām institūcijām un komersantiem inovatīvu komercializējamu produktu vai tehnoloģiju izstrādei plānots grantu veidā, nodrošinot atbalstu komercializācijas stratēģijas izstrādei, rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālajai izstrādei, rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādei, sertificēšanai un testēšanai kā arī citām darbībām, kas vērstas uz produkta vai tehnoloģijas komercializācijas veicināšanu. Tāpat atbalsts tiek nodrošināts zinātniski ietilpīgi jaunuzņēmumu attīstīšanai ārpus zinātniskajām institūcijām, nodrošinot inkubācijas vai pirmsakselerācijas aktivitāšu secīgu finansēšanu, lai veicinātu komandu un uzņēmumu izveidi, kā arī to spēju komercializēt zinātniskajās institūcijās izstrādātus pētniecības rezultātus, vienlaikus nodrošinot tehnoloģiju pārneses nepārtrauktību. (79) Atbalsts ekosistēmu attīstībai. Pilnvērtīgas P&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk. RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk - triple-helix) saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. RIS3 specializācijas jomu ekosistēmu stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. LIAA un EM būs šo procesu nodrošinātājs. Ekosistēmas attīstībā var iesaistīt nepieciešamās organizācijas, lai nodrošinātu RIS3 attīstību. RIS3 ekosistēmu ietvaros praksē tiks nodrošināts uzņēmējdarbības atklājumu princips, (80) RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas P&A RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve. (81) Atbalsts uzņēmumu P&I aktivitātei: lai veicinātu P&I mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI uzņēmumu inovācijām: ieguldījumiem inovatīvu tehnoloģiju attīstībai un inovatīvu produktu izstrādei, pētniecības un attīstības darbībām. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. (82) Plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu attīstībai, t.sk. digitalizācijas jomā, un internacionalizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības produktivitātes aizdevumiem inovatīvām iekārtām, P&A, tehnoloģiju pārnesei ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (83) Atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos: plānots īstenot atbalsta pasākumu, kas sekmētu biržā kotēto uzņēmuma skaita pieaugumu, tādējādi sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties. (84) Galvenās mērķgrupas: Mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499), inovāciju klasteru dalībnieki, par inovācijas politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgās iestādes, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tehnoloģiju pārneses institūcijas. Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000), pētniecības organizācijas un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja tas ietver sadarbību minētajās aktivitātēs ar MVU P&I aktivitātēs (t.sk. pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības). Papildus jaunu produktu attīstības un internacionalizācijas kontekstā atbalsta fokuss ir uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Atbalstu FI veidā var saņemt arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības. (85) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (86) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts bez teritoriāliem ierobežojumiem, vienlaikus, ja attiecināms, atbalsts tiks balstīts uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošinot sasaisti ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai reģionos. (87) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pasākuma "Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros, kā arī tiks veicināta starpreģionālā pieredzes apmaiņa. (88) Finanšu instrumenti: Tiks nodrošināti granti jaunu produktu attīstībai, aizdevumi jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai, tehnoloģiju pārnešanai; kombinētie aizdevumi jaunu inovatīvu produktu izstrādei, investīcijām, ražošanas ēku un citu ēku izbūvei, iekārtu iegādei, jaunu eksportspējīgu produktu radīšanai, nepieciešamajai ražošanas pieslēgumu izveidei (ieguldījumi infrastruktūrai vai tai nepieciešamās pievadinfrastruktūras izveidei, dažādu pieslēgumu nodrošināšanai), aizdevumi P&A darbībām (tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai) un modernu tehnoloģiju pārnešanai. Ražošanas ēku, citu ēku izbūvei, iekārtu iegādei, nepieciešamajai ražošanas pieslēgumu izveidei plānots sniegt atbalstu kombinēto finanšu instrumentu veidā - aizdevumu vai garantiju kombinējot ar kapitāla atlaidi, kas paredz pamatsummas dzēšanu līdz noteiktam apmēram no aizdevuma summas vai kā aizdevumu ar samazinātu % likmi vai 0% likmi vai % likmes subsīdiju. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI valsts atbalsta pasākumu īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus.
(89) Atbalstāmās darbības: (90) Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā: Ņemot vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citām OECD valstīm, lielākā daļa nodarbināto strādā MVU, tādēļ, lai veicinātu Latvijas produktivitātes rādītājus, ir nozīmīgi jāstimulē uzņēmējus, jo īpaši MVU, veikt investīcijas uzņēmuma procesu digitalizācijā (to skaitā e-komercijā, mākoņpakalpojumos, sociālos medijos, lielajos datos u.c.). Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas uzņēmumiem, neatkarīgi no to lieluma, darbības vietas un jomas, atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām, atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai. (91) Atbalsts procesu digitalizācijai būs pieejams arī bezpeļņas sektoram - biedrībām un nodibinājumiem, kuri veic saimniecisko darbību un apvieno vismaz 3 komersantus, tai skaitā, sociālos uzņēmumus, kas īsteno sabiedrībai nozīmīgus un sociālās nevienlīdzības mazināšanas pakalpojumus. (92) Pasākums sekmēs procesu digitalizāciju komercdarbībā, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu komercdarbībā un veicinās produktivitātes paaugstināšanu ar mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu augstākas pievienotās vērtības radīšanai uzņēmumu darbības procesos, kā rezultātā veidosies Latvijas konkurētspējas priekšrocības. Ja nepieciešams, gala labuma guvējs pasākuma ietvaros varēs veikt Eiropas digitālās inovācijas centra digitālā brieduma novērtējumu, lai noteiktu nepieciešamās investīcijas uzņēmuma digitalizācijas vajadzībām. (93) Plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības individuālajām garantijām digitalizācijai un automatizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (94) Atbalsts uzņēmumu digitalizācijai: lai veicinātu digitālo mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt grantu atbalstuuzņēmumu digitalizācijai. Lai veicinātu procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanu, plānots sniegt grantu atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai, procesu attīstībai, jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai. Tā kā jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešana ir pastāvīgs process un atbalsts ir nepieciešams daudziem Latvijas uzņēmumiem, darbības vietas un jomas, atbalsta programma tiek paredzēta dažādām uzņēmumu grupām, jomām, atrašanās vietai un darbības specifikai, nodrošinot atbalstu arī izmaksu segšanai, risinājumu pilotēšanai un testēšanai. (95) Galvenās mērķgrupas: Sabiedrība un saimnieciskās darbības veicēji - mazie, vidējie uzņēmumi, augstskolas, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, biedrības un nodibinājumi. Saimnieciskās darbības veicēji, mazie, vidējie uzņēmumi, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, tāpat mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, darbinieku skaits līdz 499, un vidējas kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) saskaņā ar ERAF un KF regulas 5.panta 2.punktu) arī FI. (96) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. (97) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem. (98) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: LIAA programmas un tautsaimniecības digitalizācijas īstenošanas ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros ar nolūku, veidot specializētas pieredzes apmaiņas tādās jomās, kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana u.c. programmu ietvaros. Procesu digitalizācijas veicināšanas atbalsta ietvaros ar plānotajām aktivitātēm iespējams pārņemt pārrobežu un starpreģionālo uzņēmumu risinājumus. (99) Finanšu instrumenti: N/A.
(100) Atbalstāmās darbības: Atbalsts inovācijas un uzņēmējdarbības motivācijai. Atbalsta mērķis ir motivēt uzsākt uzņēmējdarbību un motivēt pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, tādējādi sekmējot inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā. Atbalsts paredzēts finanšu un nefinanšu veidā, nodrošinot pasākumus, apmācību programmas, seminārus, mārketinga aktivitātes un jaunrades veicināšanu inovācijās un uzņēmējdarbības uzsākšanas segmentā, t.sk., piešķirot godalgas. Atbalsts tiek fokusēts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, jaunuzņēmumiem, MVU it īpaši RIS3 specializācijas jomās. (101) Atbalsts inkubācijas procesa nodrošināšanai vidēji augsto un augsto tehnoloģiju, un radošo industriju jomā (finanšu, nefinanšu atbalsta pasākumi) - sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā, t.sk. esošiem uzņēmumiem, un biznesa komandu veidošanā, ar fokusu uz vai ar mērķi stiprināt izaugsmi vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un sekmēt produktu un/vai tehnoloģiju ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Tiks nodrošināta inkubācijas pakalpojuma sasaiste un virzība uz P&A&I un produktiem ar augstu pievienoto vērtību, atbalsta instrumenta ieviešanu nodrošinot LIAA sadarbībā ar AII, pašvaldībām, kā arī ar radošo un tehnoloģiju industriju pārstāvjiem. Atbalsta ietvaros tiks sniegtas apmācības, mentorings, konsultācijas, atbalsts prototipa izstrādei, investīciju piesaistei tālākai attīstībai un tirgus izpētei, kā arī citi atbalsta veidi, tos pielāgojot klienta vajadzībām. Atbalstu paredzēts sniegt nefinanšu un grantu veidā. (102) Atbalsts uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanai un eksporta veicināšanai - izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumiem, lai tie varētu virzīt savus produktus/pakalpojumus globālajā tirgū, atbalstu vienlaikus arī fokusējot jaunuzņēmumu un zināšanu ietilpīgu, t.sk., tehnoloģiski intensīvo MVU eksportspējas un tūrisma veicināšanai. Atbalsts paredzēts grantu veidā, nodrošinot uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un nozares pasākumos, produktu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, sertifikācijai, visa līmeņa sadarbības veidošanai un kapacitātes celšanai, kā arī dalībai digitālajās platformās. (103) Granti tūrisma sadarbības tīkliem ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu tūrisma produktu attīstību. Atbalstu plānots nodrošināt komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumiem (t.sk. dalība starptautiskajās konferencēs un izstādēs), tirgus izpētei, pieredzes un zināšanu pārnesei, vizītēm pie ārvalstu partneriem, mārketinga aktivitātēm, tūrismu produktu izveidei (t.sk. testēšana, prototipēšana, pētniecības organizāciju pakalpojumu iegāde), iesaistei starptautiskās sadarbības platformās un citas aktivitātēs. (104) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (105) Galvenās mērķgrupas: Sīkie (mikro), mazie, vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi)fiziskas personas, jaunuzņēmumi. Atbalstu FI veidā (aizdevumi startam, izaugsmei un produktivitātes kāpināšanai, garantijām, aizdevumi ar kapitāla atlaidi jaunu darba vietu radīšanai) izņēmumu kārtā, kas tiks noteikti atbalsta programmas līmenī, var saņemt arī mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības un vidējās kapitalizācijas sabiedrības. Atbalstu iespējkapitāla veidā paredzēts sniegt MVU. (106) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (107) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. Vienlaikus atbalsts grantu veidā tiks sniegts kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju. (108) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes. (109) Finanšu instrumenti: Sēklas, izaugsmes stadijas iespējkapitāla un mezanīna investīcijas, daudzpakāpju iespējkapitāla fondi, aizdevumi startam un produktivitātes kāpināšanai, t.sk., paredzot sadarbībā ar iespējkapitāla investoriem ieguldījumu līdzfinansēšanu jaunuzņēmumos, portfeļgarantijas un individuālās garantijas. Uzņēmumu attīstībai ar izaugsmes potenciālu - sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumi, kā arī mezanīna fonds. Aizdevumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošu attīstībai, neizslēdzot iespēju aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Garantijas - aizdevumiem augstāka riska projektos. Aizdevumi ar kapitāla atlaidi vai ar būtiski samazinātu % likmi vai 0% likmi (t.sk. ar % likmes subsīdiju) - atbalstam jaunu darba vietu radīšanai, ražošanas pieslēgumu nodrošināšanai u.c. FI nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI īstenos ALTUM.
(110) Atbalstāmās darbības: publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram, attīstot valsts pārvaldes un pašvaldību platformas, kas nodrošina datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, t.sk. izveidojot reāllaika atvērto un kopīgi izmantojamo datu saskarņu platformas digitālo ekosistēmu, attīstot pakalpojumu automatizācijas risinājumus, t.sk. izmantojot mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas uzņēmēju ērtībai, lai veicinātu ekonomikas digitalizāciju un jaunu, dzīves situācijās balstītu, proaktīvu inovatīvu privātā un publiskā sektora, t.sk. biedrību un nodibinājumu un sociālo uzņēmumu pakalpojumu veidošanu. (111) Ņemot vērā privātā sektora pieprasījumu un iedzīvotāju vajadzības, plānota valsts pārvaldes un pašvaldību IS un platformu, piemēram, elektronisko iepirkumu sistēmas, nacionālās digitālās uzticamības paltformas "digitālā maka" funkcionalitātes, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas, datu pārvaldības platformas u.c., jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam, kas paplašinās gan valsts, gan komerciālo pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platforma papildus valsts un pašvaldību subsīdiju pārvaldības funkcionalitātei nodrošinātu iespēju uzņēmumiem integrēt savus risinājumus efektīvai subsidētu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt, datu pārvaldības platforma, sadarbojoties ar "digitālo maku", kalpos uzņēmumu digitālo pakalpojumu un procesu digitalizācijai, nodrošinot personu datu apstrādes atļauju efektīvu pārvaldību. Atlaižu, subsīdiju un datu apstrādes atļauju pārvaldības risinājumu pielietojums nav atkarīgs no konkrētām nozarēm, turpretī uz ģeotelpisko datu apstrādi orientētie valsts platformu risinājumi prognozējami pozitīvi ietekmēs būvniecības, mežkopības un mežizstrādes (forestry) u.c. nozares, kā arī vidi ietekmējošo ražotāju digitālo integrāciju. Lai garantētu uzņēmumu reālo vajadzību īstenošanu valsts pārvaldes platformu izstrādes un ieviešanas ietvaros, uzņēmumu un NVO pārstāvji tiks iesaistīti projektu konsultatīvo padomju darbībā un projektu rezultāta rādītājos tiks prasīta risinājumu produktīva izmantošana arī privātajā sektorā. (112) Ņemot vērā nepieciešamību būtiski stiprināt Latvijas kibertelpas drošību, plānots atbalsts valsts platformu un IS attīstībai to kiberdrošības paaugstināšanai un noturības pret pieaugošajiem kiberdraudiem stiprināšanai, t.sk. plānota valsts platformu un IS drošai darbināšanai nepieciešamās infrastruktūras aparatūras un programmatūras komponentu iegāde kiberdrošības un noturības uzlabošanas nolūkos, drošai piekļuvei valsts IS un platformām un drošai digitālajai komunikācijai nepieciešamās IKT aparatūras un iekārtu iegāde, kā arī valsts IS un platformu programmatūras modificēšana un migrācija uz augstākas drošības pakāpes tehnoloģiskām platformām. (113) Dabīgo valodu tehnoloģisko risinājumu, kas balstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijās, spēju attīstība un integrācija valsts platformās un pakalpojumos. (114) Koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās IKT infrastruktūras attīstība. Izveidoto valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformu, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu lietotāju un administratoru apmācības, kas nepieciešamas risinājumu ieviešanai un pilnvērtīgai lietošanai. (115) Datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru, datu analītikas un datos balstītu lēmumu procesu ieviešanas atbalsts - saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai, t.sk. datu analītikas spēju attīstība publiskajā sektorā. Pakalpojumu digitalizācijas atbalsta infrastruktūras un valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu sadarbspējas pilnveide datu atvēršanai un pieejamībai komercsektoram, nodrošinot to kopīgu izmantošanu tautsaimniecības digitālajai transformācijai. IKT iespēju, t.sk. atvērto datu izmantošanas veicināšana. (116) Uz tautsaimniecības digitālo transformāciju vērstu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide un pakalpojumu izveide un attīstīšana, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā un nodrošinot pilnvērtīgu informācijas vienreizes principa īstenošanu un radot iespēju procesu automatizācijai komercsektora dalībniekiem. (117) Pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošana, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu pieejamības uzlabojumi. Uzņēmējiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem. (118) Valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšana un attīstība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara (EIF) principiem un ieteikumiem. Lai izvairītos no arhitektūras ierobežojumu radītām sadarbspējas, veiktspējas un izmaiņu neiespējamības problēmām, projektu īstenošanas ietvaros jāveic domēnu arhitektūras projektēšana un jānodrošina attīstāmo risinājumu arhitektūru iekļaušanās domēnu arhitektūrās. (119) Koplietošanas platformu pakalpojumu integrācijas platformu lietotāju, t.sk. uzņēmumu, informācijas sistēmās veicināšanai. Ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, atbalsts koplietošanas platformu lietotāju IKT risinājumu pielāgošanai platformu izmantošana. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas izmantošana var prasīt pielāgojumus tās lietotāju - pakalpojumu sniedzēju IKT risinājumos. (120) Valsts pārvaldes inovācijas eko-sistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara izveide, nodrošinot, ka jaunveidojamo valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu attīstība tiek veikta, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi, inovācijas laboratoriju pakalpojumu izmantošana, starpsektoru inovāciju prototipu izstrāde, metodoloģiskās bāzes izveide un risinājumu sasaiste ar lietišķajiem pētījumiem, starpsektoru kompetences veicināšana, sasaiste starp nozaru politiku un uzņēmumu attīstības vajadzībām, platformu lietotāju iesaiste risinājumu izstrādē. (121) Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana, paredzot tādu inovatīvu un kompleksu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu sistēmās, kas spēs nodrošināt gaisa satiksmes, pasažieru un lidostas drošību. (122) Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana, t.sk. to nodrošināšanai nepieciešamo IKT rīku un procesu pārveide. (123) Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem 1.3.1.SAM un AF finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. 1.3.1.SAM plānots atbalstīt tādu valsts un valsts pārvaldes doto uzdevumu izpildītāju platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, kā arī plānots atbalstīt kiberdrošības paaugstināšanas pasākumus, bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt AF plāna ietvaros. (124) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (125) Galvenās mērķgrupas: Publiskais un privātais sektors, t.sk. uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (valsts pārvaldes doto uzdevumu izpildes nodrošināšanai). (126) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: SAM īstenoto projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un spējām lietot tikai digitālus pakalpojumus u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Attīstot inovāciju ekosistēmu un īstenojot digitālo transformāciju, tiks pievērsta uzmanība specifisku darbību elektroniski pieejamās informācijas pielāgošanai, lai radītie vai transformētie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pielāgoti personām ar FT vajadzībām un lietojumu scenārijiem (tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība - gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus), kā arī nodrošinot elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespējas cilvēkiem bez digitālajām pamatprasmēm, nekļūstot par valsts IT sistēmu pastāvīgiem lietotājiem. (127) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM ietvaros nav noteikta specifiska mērķteritorija, kuras ietvaros tiek plānota tā ieviešana un tas tiks ieviests visā Latvijas teritorijā, dodot pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā. (128) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Paredzēts stiprināt Latvijas e-pārvaldes risinājumu sadarbspēju, līdztekus pilnveidojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un risinājumu savienojamību, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām nozarēm, piem., veselības un finanšu. Plānota sinerģija ar ESSBJR politikas jomas "Inovācija" ietvaros paredzētās aktivitātes Nr.2 "Digitālā inovācija un pārveide" ietvaros plānotajiem pasākumiem, kā arī citu ESSBJR aktivitāšu ietvaros paredzētajiem digitalizācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka digitalizācija ir caurvijošs elements arī citās ESSBJR ietvertajās politikas jomās, kā arī ar citiem starptautiskiem sadarbības formātiem un to aktivitātēm. (129) Lai tiktu nodrošināta iespēja ES mērogā tiešsaistē sniegt pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, plānots īstenot pasākumus Eiropas Digitālās programmas 2021.-2027.gadam un pakalpojumu pārrobežu pieejamības ieviešanai, kā arī piekļūstamības nodrošināšanai. (130) Finanšu instrumenti: N/A.
(131) Atbalstāmās darbības: Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberaizsardzības nodrošināšana, tas ir, programmatūras nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu ievainojamību pārvaldību, virtuālo mašīnu drošību; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu lietotāju tīkla drošības un piekļuves risinājumus; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu sistēmu un infrastruktūras iekšējā tīkla drošībai; programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu drošības pakalpojumu platformu ar sensoriem un monitoringu IS uzraudzībai. (132) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (133) Galvenās mērķgrupas: Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra lietotāji - publiskas personas, publiskas personas kapitālsabiedrības un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības. (134) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām. Attīstot Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberdrošības infrastruktūru, tiks veicināta publisko iestāžu pakalpojumu stabila pieejamība, tostarp tādu pakalpojumu, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (135) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (136) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (137) Finanšu instrumenti: N/A.
(138) Atbalstāmās darbības: Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai. Lai nodrošinātu stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu Latvijā un ES ar ietekmi uz tautsaimniecību un mazinātu ES stratēģisko atkarību, kā arī ieviestu ES Padomes 2024.gada rekomendāciju attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir jānodrošina piekļuve finansējumam, kas vērsts uz stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu un produktivitātes kāpināšanu. Paredzēts izveidot fondu vismaz 150 milj, EUR apmērā. Atbalsts plānots finanšu instrumentu veidā tādu mērogojamu investīciju projektu īstenošanai, kuri vērsti uz kritisku tehnoloģiju izstrādi (saistīts ar kritiski svarīgu digitālās tehnoloģijas, biotehnoloģiju, tīro un resursefektīvas tehnoloģiju) un ražošanu duāla vai militāra lietojuma jomā, t.sk., jaunu rūpnīcu celšanu, kā arī to infrastruktūrai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanu, kas veicina ES stratēģisko neatkarības samazināšanu vai iekšējā tirgū ienes inovatīvu, jaunu un progresīvu elementu ar ievērojamu ekonomisko potenciālu. Finansiālā atbalsta izmantošana tiks veikta ciešā sasaistē ar STEP iniciatīvu un nodrošinot STEP mērķu sasniegšanu. (139) Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu 1.5.1.SAM ietvaros. 2025.gada 18.martā MK apstiprināja Aizsradzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036.gadam, kuras ietvaros uzsvērtas īpaši izceļamas jauno un trasnsformējošo tehnoloģiju attīstības prioritātes, kuras tiek definētas saskaņā ar NATO un ES spēju un inovāciju attīstības procesiem. Attiecīgi, 1.5.1.SAM ietvaros plānots sniegt atbalstu tādu rūpnīcu un to infrastruktūras izvedei, un jaunu iekārtu iegādei, lai nodrošinātu inovatīvu produktu, to kritisko sastāvdaļu ražošanu, vai tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nodrošina produktu ražošanu šādās prioritārajās jomās: - Robotika, attālināti vadāmās un autonomās sistēmas. Bezpilota lidaparāti, attālināti vadāmie sauszemes transportlīdzekļi, virsūdens un zemūdens droni, kuri būtu izmantojami novērošanas, izlūkošanas, mērķu noteikšanas, sakaru signālu retranslēšanas, kinētisko efektu nodrošināšanas, kā arī loģistikas funkciju īstenošanai; - Mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās. Liela apjoma informācijas apstrāde un spējas operēt informācijas vidē, sekmējot prognozējošo analīzi un autonomu lēmumu pieņemšanu; - Kosmosā bāzēti komunikāciju un novērošanas risinājumi. Novērošanas, agrās brīdināšanas un izlūkošanas spējas, tādējādi veicinot precīzas un drošas navigācijas attīstību, kā arī atbalstot komandvadības spēju attīstību; - Kvantu tehnoloģijas. Informācijas integritātes un drošības risinājumi, skaitļošanas jaudas izmantošana šifrēšanas un saziņas jomā, kā arī kvantu šifrēšana. Ieviešot nākamās paaudzes sakaru tehnoloģijas, būs nepieciešama 5G tehnoloģiju un satelītsakaru attīstība, šifrēšanas metožu uzlabošana drošas saziņas nodrošināšanai kaujas laukā; - Inovatīvie materiāli. Aktīvā un termālā kamuflāža, kā arī vieglāki un funkcionāli izturīgāki materiāli karavīra individuālajam un kolektīvajam ekipējumam; - Biotehnoloģijas. Tehnoloģijas, kuras spētu nodrošināt ekipējuma operatoram lielāku spēku, ātrumu, izturību, apkārtējās situācijas apzināšanu. Vienlaicīgi biotehnoloģijas var būt vērstas uz dažādu modificētu organismu izmantošanu vides attīrīšanai no piesārņojuma, pārtikas īpašību un noturības optimizēšanai; - Enerģija un dzinējspēki. Atjaunojamās enerģijas izmantošana militārajā infrastruktūrā, energoneatkarības veicināšana un atkarības no tradicionālajiem degvielas avotiem samazināšana. (140) Plānotās investīcijas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (141) Galvenās mērķgrupas: vidējie un lielie komersanti. (142) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi, atbalsta pretendentiem nedrīkst būt nodokļu parādu, nav grūtībās nonākuša uzņēmuma statusa, atbilst AML prasībām. Visi FI un plānotā uzņēmējdarbības atbalsta programma ir vērsta uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (143) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. (144) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes. (145) Finanšu instrumenti: Aizdevumi ar kapitāla atlaidi vai garantijas ar kapitāla atlaidi arī cita finansētāja izsniegtam aizdevumam. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos (pēc būtības neatšķiras no citu FI specifikas, kas iekļauti 1.2.1.SAM un 1.2.3.SAM). FI valsts atbalsta pasākumu līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus. 2.tabula (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
3.tabula (3) 1. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(146) Atbalstāmās darbības: Dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu, atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.1.i.investīciju "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu". (147) Valsts un pašvaldību, t.sk. valstij un pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, pašvaldības kontrolētu privātu kapitālsabiedrību, kā arī valsts augstskolu, valsts zinātnisko institūtu - atvasināto publisko personu un zinātnisko institūtu - atvasināto publisko personu, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā īpašumā un valdījumā esošo ēku un infrastruktūras īpašumā esošo ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšana, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumi, infrastruktūras un tehnoloģisko procesu energoefektivitātes uzlabošana, t.sk. ar AER, sasniedzot ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, vienlaikus izvērtējot ēku projektiem piemērot ieguvumu un izmaksu efektivitātes un gandrīz nulles enerģijas ēku kritērijus. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.4.i.investīciju "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" un 1.2.1.3.i investīciju "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti". (148) Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot arī investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās, prioritāri atbalstot projektus, kuros plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30% apmērā. (149) Uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošana, tai skaitā veicot esošo iekārtu aizstāšanu ar energoefektīvākām; uzņēmumu ēku un teritoriju energoefektivitātes uzlabošana, ēku teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām. Atbalsts tiks sniegts FI (t.sk. aizdevuma) veidā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.2.i.1.pasākumu "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" uzņēmumiem bez nozaru ierobežojuma, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus. (150) Gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas vai rūpnieciskās ražošanas stacionārās sadedzināšanas iekārtām. (151) Energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iespēju robežās ievērojot aprites ekonomikas principus; AER (t.sk. ne-emisiju tehnoloģiju) izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Saskaņā ar NEKP Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu un aukstumsūkņu jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā. Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina siltumapgādes energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem - siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām (īpaši ne-emisiju AER tehnoloģijām). Šādas iekārtas var būt ne tikai koksni patērējošas, bet arī cita veida iekārtas - siltumsūkņi, saules kolektori, vēja ģeneratori, u.c. Šobrīd lielākā daļa pašpatērētāju elektroenerģijas ražošanai ir uzstādījusi saules paneļus. Savukārt starp siltumenerģijas ražošanas ne-emisiju iekārtām populārākie ir dažāda veida siltumsūkņi un saules kolektori. Izvērtējot investīcijas tiks ņemti vērā izmaksu lietderības faktori - labākā attiecība starp piešķirto ES fondu līdzekļu apjomu uz 1 MWh enerģijas vai 1 MW uzstādītās jaudas. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās. Tāpat tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF pasākumiem energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu", 1.2.1.2.i "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))", 1.2.1.3.i "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti", 1.2.1.4.i "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās"). (152) Klimata neitrāliem risinājumiem profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības infrastruktūrā atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. Plānotās atbalstāmās darbības pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstinošai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības dzīvojamo ēku, rūpniecības ēku uzņēmējiem, valsts un kultūras ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atbalstam uzņēmējiem un lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (153) Galvenās mērķgrupas: Dzīvojamo māju īpašnieki un īpašnieku biedrības, energokopienas, energopakalpojumu sniedzēji (ESKO)63, nekustamo īpašumu attīstītāji, ciematu īpašnieki. Valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības pieder valstij un ēku izmanto pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības, nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), plānošanas reģioni, pašvaldības, to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības. Profesionālās izglītības iestādes, koledžas, koledžu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, valsts augstskolas, tās aģentūras, valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā. Uzņēmumi; centralizētās siltumapgādes patērētāji, privātā sektora, kas nodrošina siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojumus, pašvaldības uzņēmumi. (154) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un SEG emisiju samazināšanā, t.sk. publiski pieejamo ēku, tostarp dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu, energoefektivitātes uzlabošanā, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Ņemot vērā, ka personām, kas pakļautas enerģētikas nabadzības riskam, ir grūtāk iesaistīties dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tām tiks nodrošināts pieejamāks atbalsts (kompensējošie pasākumi), lai viņu iespējas būtu vienlīdzīgas ar citām sabiedrības grupām. (155) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanā saskaņā ar pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem. (156) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Baltijas Jūras reģiona ietvaros tiek turpināta Baltijas līderu programmā (kas veidota sadarbībā ar Zviedru Institūtu), veicot secīgu sanāksmju un diskusiju sēriju, kas salīdzinās Baltijas jūras reģiona dalībvalstu praksi, realizējot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Kā rezultātā tiek plānots ne tikai salīdzināt procesus, bet arī izskatīt procesu optimizācijas iespējas un meklēt inovatīvus FI programmas mehānismus. Plānots līdzdarboties Zviedru Institūta Seed Money projektā, kura rezultātā tiks veikta institūciju kartēšanu, kas strādā pie energoefektivitātes veicināšanas un darbojas Baltijas reģiona valstīs. Kā arī vēl vienā Zviedru Institūta Seed Money projektā ir plānots salīdzināt un analizēt energoefektivitātes komunikācijas stratēģijas no Baltijas jūras reģiona valstu prakses, apkopot vispārēju komunikācijas stratēģiju ekspertu pieejas un izstrādāt, uz tām balstītu, Baltijas jūras reģionam piemērotu stratēģiju, kas varētu uzlabot, veicināt un nodrošina komunikāciju par energoefektivitāti Baltijas jūras reģionā. (157) Līdzdarbība INTERREG līdzfinansētajā projektā "CAMS Platform", kuras mērķis ir pētīt, kā uzlabot energoefektivitātes pasākumus un tādā veidā palielināt būvniecības nozares elastību un noturību pret klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, kā uzlabot energoauditu veikšanas procesu, kā arī izstrādāt pieejamu energoauditu datu bāzi un vienotus energoefektivitātes kritērijus ēkām. (158) Finanšu instrumenti: Atbalsts dzīvojamo ēku (daudzdzīvokļu un neliela skaita ēku kompleksu) atjaunošanai un atbalsts uzņēmējiem tiks īstenots kā FI (aizdevumi, garantijas) kombinācijā ar dotāciju, tas ir, aizdevums ar kapitāla atlaidi. Citiem atbalstiem tiks vērtēta iespēja izmantot FI (aizdevumi, garantijas) un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESKO).
(159) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās AER ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina. (160) Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšana, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu. Biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem. Reģionālo biometāna ievades punktu izbūve un to labiekārtošana, lai integrētu no AER ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un vienlaikus sinerģija ar AF 7.1.1.3.i investīciju "Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana". (161) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Atbalsts tiks sniegts tikai moderna biometāna ražošanai atbilstoši ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2018/2001/ES 29. pantā. (162) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, t.sk. sadzīves atkritumu poligoni, kooperatīvi, energokopienas (t.sk. energokopienas lauku apvidos), biogāzes ražotāji, dabasgāzes pārvades sistēmas operators. (163) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (164) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (165) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (166) Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas, izmantojot kombinēto atbalstu (aizdevumi, garantijas kombinācijā ar grantu), izņemot reģionālo biometāna ievades punktu izbūvi.
(167) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros paredzētas investīcijas, lai novērstu, pielāgotos un reaģētu uz klimata pārmaiņām. (168) Zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu (piem., zaļās sienas, jumtu dārzi, peldošās salas, caurlaidīgi segumi, ēnu sniedzoši koki u.c.) u.c. pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu (piem., dzeramā ūdens piekļuves vietas, pilsētu lietus ūdens noteces sistēmas u.c.), t.sk. izmantojot arī kombinācijā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem, īstenošana atbilstoši vietējām (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijām (pašvaldības AP sastāvdaļa)64 un LPKPP 2023, risinot sabiedrības un vides problēmas un nodrošinot pozitīvu ietekmi tādās pašvaldībām būtiskās jomās kā pret dažādiem klimata pārmaiņu riskiem noturīgas vietējās infrastruktūras attīstība un tās pieejamība iedzīvotājiem. Atbalsts paredzēts arī ieguldījumiem esošajās dabas un apstādījumu teritorijās, kas ir nozīmīgs zaļās un zilās infrastruktūras tīklojuma pamatelements, t.sk. Baltijas jūras piekrastē. Paredzēts noteikt papildu nosacījumu par pozitīvu ietekmi uz reģionālo attīstību, piem., vērtēt, vai atbalsta piesaistes rezultātā pašvaldības budžeta līdzekļi tiks novirzīti investīcijām vēl citos klimatneitralitātes pasākumos. (169) Pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijās65, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem66: a) daudzfunkcionālu zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu izveide plūdu riska novēršanai un pielāgošanās tam, ietverot dabisko vai daļēji dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atjaunošanu (piem., purvu ekosistēmu vai palieņu gar upēm atjaunošana, hidromorfoloģisko šķēršļu demontāža) vai jaunu uz dabas sistēmām balstītu risinājumu ieviešana (piem., mākslīgās mitraines, kaskādes dīķi, biofiltri u.c.), kā arī pilsētu lietus ūdens noteces sistēmu izveide, paplašināšana un pārbūve (piem., caurlaidīgu segumu izbūve, zaļie jumti, u.c.); b) kombinēti infrastruktūras risinājumi vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vien nevar nodrošināt pietiekamu aizsardzību, vai aizsargbūvju, t.sk. hidrotehnisko būvju un pilsētu lietus ūdens noteces infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi nav iespējami. (170) Prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem. Primāri atbalstāmi tādi risinājumi, kas preventīvi novērš plūdu risku. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstāmo darbību un objektu līmenī) ar AF pasākumiem pretplūdu un katastrofu pārvaldības jomā (investīcijas 1.3.1.1.i "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija", 1.3.1.2.i "Plūdu risku mazināšana infrastruktūrā"). (171) Krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, t.sk. prioritāri zaļo risinājumu piemērošana (piem., mākslīgo kāpu veidošana, akmeņu krāvumi, veģetācijas izveide vai atjaunošana) vai kombinētas un hibrīda infrastruktūras ierīkošana, galveno uzmanību pievēršot pasākumiem, kas paredzēti pilsētu un blīvi apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus, kas novērš vai mazina vislielāko potenciālo kaitējumu videi un risku iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai. Pieļaujama aizsargbūvju un infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vai kombinētie pasākumi nav iespējami. (172) Katastrofu risku mazināšanai un preventīvo darbību veikšanai SAM ietvaros plānots veikt investīcijas VUGD katastrofu pārvaldības tehniskās kapacitātes attīstībā un stiprināšanā, prevencijas pasākumu paplašināšanā, IKT risinājumu ieviešanā un kopējās reaģētspējas uzlabošanā: a) specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegādē; b) specializēto TL remonta bāzes būvniecībā; c) agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē un ieviešanā; d) stacionāro un pārvietojamo praktisko apmācības telpu iekārtošanā (Drošības klases); e) Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības iestādes kompleksa būvniecības 1.kārta. f) katastrofu pārvaldības centru būvniecība. (173) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Tāpat jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana. (174) Galvenās mērķgrupas: Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, katastrofas pārvaldīšanas subjekti, tūristi, kas viesojas Latvijā, apdrošināšanas kompānijas, kas strādā Latvijā. (175) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām, t.sk. uz vienlīdz pieejamu, kvalitatīvu un ātru civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu. Īstenojot civilās aizsardzības pasākumus, tiks ņemtas vērā personām ar FT vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas. Specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks vērtētas, ierīkojot infrastruktūru klimata pārmaiņu mazināšanai, risku novērtēšanai un noturībai, tiktāl, cik tas saistīts ar sabiedrībai lietojamas publiskās infrastruktūras izveidi. (176) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Vietējo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.sk. zaļās infrastruktūras izveidi, plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. Šī pieeja netiek piemērota aktivitātēm, kas paredzēta aizsardzībai pret plūdiem, kas noteiktas atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, un krasta eroziju mazinošiem pasākumiem. (177) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Darbības aizsardzībai pret plūdiem, krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, kā arī zaļās infrastruktūras izveides pasākumi tiks papildināti ar INTERREG un LIFE programmās atbalstītajām darbībām, veicinot ESSBJR īstenošanu piemērošanās klimata pārmaiņām kontekstā. (178) Finanšu instrumenti: N/A
(179) Atbalstāmās darbības: Lai nodrošinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neakarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā, SAM ietvaros tiks attīstīta infrastruktūra elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai, drošu elektrolīniju izbūvei uz apdzīvotām vietām, kurās ir liels klientu skaits vai elektroenerģijas patēriņš, uzlabojot elektroapgādes drošumu un kvalitāti, ģeneratoru, kas nepieciešami elektroenerģijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, un to pārvietošanai nepieciešamo piekabju/ treileru iegādei, kā arī pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai. SAM ietvaros tiks attīstīti energoinfrastruktūras risinājumi, kas atbilst ERAF un KF regulā noteiktajam tvērumam. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un vienlaikus sinerģija ar AF investīcijām enerģētiskās drošības stiprināšanai. (180) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, kā arī AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (181) Galvenās mērķgrupas: Enerģijas infrastruktūras pārvades un sadales operatori, Latvijas iedzīvotāji. (182) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un SAM īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (183) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (184) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (185) Finanšu instrumenti: N/A.
(186) Atbalstāmās darbības atbilstoši NAIP 2021-2027, t.sk. UBAP 2021-2027 plānotas, lai uzlabotu ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu: a) NAI tehnoloģiju un elementu modernizācija un pielāgošana atbilstošai jaudai, attīrīšanas kvalitātei, piesārņojuma novēršanai, t.sk. iekļaujot darbības notekūdeņu drošai novadīšanai vidē; b) Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas (apstrādes) infrastruktūras attīstība; c) Veco, nolietoto kanalizācijas tīklu un infrastruktūras atjaunošana un pārbūve, kā arī atbalsts jaunai infrastruktūrai pieslēgumu veicināšanai (zemāka notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras prioritāte ar limitētu ieviešanas apjomu, ievērojot jau 2014.-2020.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus). (187) Paredzētās ūdenssaimniecības investīcijas veicinās attīrīto notekūdeņu īpatsvara palielināšanu no 93,6% 2019.g. līdz 95% 2027.g. saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem. (188) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (189) Galvenās mērķgrupas: pašvaldības, kuru autonomā funkcija ir nodrošināt savā administratīvajā teritorijā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumus, iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta kvalitatīva dzīves vide (notekūdeņi un notekūdeņu dūņas neradīs vides piesārņojumu un risku veselībai, tīri peldvietu ūdeņi, smaku novēršana), visi Latvijas iedzīvotāji. (190) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. (191) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: notekūdeņu aglomerācijas, kurās radītā piesārņojuma slodze pārsniedz 2000 cilvēkekvivalentus, visā Latvijā. (192) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras un atbilstošas jaudas sekundārās NAI kvalitātes nodrošināšana, ko papildinās INTERREG programmās iekļautie pasākumi un LIFE programmas ieguldījumi vispārējā ūdens kvalitātes nodrošināšanā, tieši saistīta ar ESSBJR īstenošanu, lai sasniegtu tās stratēģisko mērķi "Glābt jūru". (193) Finanšu instrumenti: N/A.
(194) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros tiks atbalstītas uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas atkritumu apsaimniekošanas aktivitātes, lai veicinātu otrreizējo izejvielu tirgus attīstību, radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību, kā arī apglabāšanas samazināšanas mērķu sniegumu: a) Atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība; b) Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas (t.sk. biogāzes ieguves) iekārtu jaudas palielināšana un jaunu jaudu nodrošināšana (īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumiem un BNA, ieskaitot notekūdeņu dūņas kā biogēnos elementus, plastmasu (neiepakojuma), tekstila, kā arī iepakojuma, pārstrādi); c) Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas paplašināšana, aptverot jaunas materiālu grupas - īpaši BNA, tekstils, bīstamie sadzīves atkritumi, mēbeles u.c., ieguldot finansējumu infrastruktūras attīstībā, kā arī šķirošanas līniju un tehnoloģiju modernizēšanā (jaudas nešķirotu sadzīves atkritumu sagatavošanai pārstrādei kopumā valstī netiek plānots palielināt, taču nepieciešama to modernizācija, t.sk. apsaimniekošanas centru vajadzībām); d) Atbilstoši AAVP2028 paredzētajai atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanai investīcijas esošo atkritumu poligonu pielāgošanai, pārkvalifikācijai vai pilnveidei par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem, reģionos attīstot ilgtspējīgus risinājumus, vietējā līmenī nodrošinot atkritumu radīšanas samazināšanu, preču labošanas pakalpojumu attīstību, atkritumu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei. Lai virzītos uz apglabāšanas mērķa sniegumu, netiks atbalstītas darbības atkritumu apglabāšanai poligonos; e) Materiālu plūsmas izsekojamības paaugstināšana un uzskaites sistēmas attīstīšana un izveide, paplašinot esošo uzskaiti un savienojot vairākas datu bāzes; f) Atbalstāmas ir arī konsultācijas, apmācības, informēšanas un publicitātes pasākumi, īpaši atkārtotas lietošanas un preču labošanas attīstībai. (195) Atbalstāmās darbības plānotas AAVP202867, saskaņā ar pētījumu "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam izstrādei"68, kā arī Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam69. Paredzētās investīcijas veicinās pārstrādāto materiālu īpatsvara palielināšanos līdz 11% 2027.g. un sniegs ieguldījumu vismaz par 23% palielinot kopējo pārstrādāto atkritumu daudzumu 2028.g. saskaņā ar nacionālajiem mērķiem. (196) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (197) Galvenās mērķgrupas: Iedzīvotāji, privātais sektors, t.sk. biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā. (198) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM nav tiešas ietekmes uz vienlīdzību, nediskrimināciju un iekļaušanu, jo tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. (199) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, atkritumu apsaimniekošanas reģioni. (200) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Iespējams atbalsta pasākumu papildināšanu nodrošināt ar INTERREG un LIFE programmu atbalstu. Atkritumu, ieskaitot BNA, arī notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākumi biogēnu samazināšanā saistīti ar ESSBJR īstenošanu, veicinot stratēģiskā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. (201) Finanšu instrumenti: Atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem atbalsts tiks sniegts grantu veidā, ņemot vērā nepieciešamību īsā laika posmā būtiski veicināt resursu produktivitāti un materiālu atgriešanu aprites ciklā AAVP2028 un Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam ietvaros.
(202) Atbalstāmās darbības: a) Ievērojot to, ka mazāk kā 40% īpaši aizsargājamo teritoriju ir dabas aizsardzības plāni70, lai nodrošinātu Dabas direktīvās ietverto dabas aizsardzības priekšnosacījumu izpildi un pasākumu kopumu, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabiskas dzīvotnes un sugu populācijas labvēlīgā stāvoklī, ir atbalstāma dabas aizsardzības plānu Natura 2000 teritorijām un sugu aizsardzības plānu izstrāde, kā arī dabas datu ieguve un pārvaldības sistēmas uzlabošana. b) Lai uzlabotu ES nozīmes dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu71 un nodrošinātu pozitīvas tendences 2027.g., novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, saskaņā ar dabas atjaunošanas mērķa uzstādījumiem72 ir atbalstāma kompleksa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās, nodrošinot dzīvotņu atjaunošanu un infrastrukūras izveidi antropogēnās slodzes mazināšanai u.c. paredzētos pasākumus, kā arī sugu aizsardzības plānu ieviešana un zaļās infrastrukūras elementu izveide ārpus Natura 2000 teritorijām. c) Lai virzītos uz zaļo pārkārtošanos, attīstītu zaļo ekonomiku, pielāgotos jaunajiem procesiem un veicinātu paradumu maiņu sabiedrībā saskaņā ar EZK principiem, ir atbalstāmi apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumi prasmju attīstībai, izpratnes veicināšanai un attieksmes, uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši dabas un klimata jautājumiem, t.sk. informatīvo materiālu un ekspozīciju izveide un paplašināšana. d) Lai veicinātu vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabotu vides apziņu, ir atbalstāma dabas un vides izglītības informācijas centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveide un attīstība iekštelpu un ārtelpas ekspozīciju izveidei un paplašināšanai. Vides (dabas) informācijas centru izveide iekļauj esošās infrastruktūras uzlabošanu vai jaunas izveidošanu, tehnisko un saturisko pilnveidi, nepieciešamības gadījumā arī pārbūvi vai jaunu būvniecību, vienlaikus nodrošinot energoefektivitātes prasību ievērošanu (tiks nodrošināta demarkācija ar 2.1.1.SAM). e) Lai vides stāvokļa novērtēšanā ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmes, riskus un potenciālās ietekmes sekas uz cilvēku veselību un labklājību, infrastruktūru, vidi un ekosistēmu noturību, ir atbalstāma ūdens, klimata, t.sk gaisa un radiācijas, zemes t.sk. augsnes, un bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu uzlabošana un tālāka attīstība klimata pārmaiņu seku novērtēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai, ietverot gan monitoringa kontroles iekārtu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, jaunas infrastruktūras izveidi vai modernizēšanu, gan IKT lietošanas paplašināšanu un esošo resursu digitalizēšanu. Tā kā Latvijā lielākie klimata pārmaiņu riski tiek prognozēti saistībā ar sausumu, nokrišņiem, vētrām un ekstremāliem laika apstākļiem, ir atbalstāma meteoroloģisko novērojumu paplašināšana un modernizēšana, lai ar papildus novērojumiem uz atsevišķiem klimatiskajiem parametriem uzlabotu katastrofu un risku prognozēšanas sistēmas. Tāpat tiks turpināta valsts virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa tīkla paplašināšana un modernizācija. Savukārt gaisa kvalitātes jomā atbalstāma gaisa kvalitātes tīkla, t.sk. radiācijas, modernizācija un paplašināšana, kā arī gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas rīka izveide, kas izriet no gaisa kvalitātes jomas direktīvu prasībām, kā arī MK apstiprinātā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam". f) Lai atbilstoši Plānam73 samazinātu gaisa piesārņojumu, vietās, kur ir gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumi, sasniegtu Latvijai starptautiski noteiktos valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu vides kvalitāti, ir atbalstāmi pasākumi lokālā līmenī, kur investīcijas paredzētas gaisa piesārņojuma mazinošu pasākumu īstenošanai saskaņā ar pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām. g) Lai samazinātu PM2,5 daļiņu, NMGOS un NOx emisijas, kā arī veicinātu ne-emisiju tehnoloģiju izplatību un virzīšanos uz AER mērķu sasniegšanu, investīcijas paredzētas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai ēkām mājsaimniecību sektorā, kuras izmanto individuālās siltumapgādes sistēmas, kurās sākotnēji nav iecerēts veikt citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un kur paredzētais atbalsta pasākums nepārklājas ar atbalstu, kas paredzēts 2.1.1.SAM ietvaros. Prioritāri atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi. Pasākuma ietvaros atbalsts sniedzams arī pieslēgumam pie CSA sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams; h) Lai samazinātu gaisa piesārņojuma emisijas no enerģijas pārveidošanas sektora, ievērojot valsts atbalsta regulējumu un "piesārņotājs maksā" principu, atbalstāma pašvaldību sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu, kas neizmanto fosilo kurināmo, aprīkošana ar vides normatīvajiem aktiem atbilstošām gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtām (piem., filtriem u.c. tehnoloģijām). (203) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (204) Galvenās mērķgrupas: valsts pārvaldes iestādes, t.sk. valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas nodrošina dabas, biotopu un sugu aizsardzību, uzraudzību un kontroli, plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, zinātniskās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vides un dabas aizsardzības jomā vai to pienākumos ir šo prasību nodrošināšana, izglītības iestādes, mācību centri, darba meklētāji, strādājošie, kuri pārkvalificējas, vides izglītības un informācijas centri, mājsaimniecības, iedzīvotāji, t.sk., kuri līdzdarbojas ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, par tiem interesējas vai kuri gūst tiešus un netiešu labumus no vides kvalitātes uzlabošanās. (205) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Specifiskas prasības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks noteiktas, veicot ieguldījumus antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūrā un apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšanā, kā arī vides izglītības infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vides un informācijas pieejamību personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT un organizējot vides izglītības un apmācību pasākumus specifiskām mērķa grupām, tostarp personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (206) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (207) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem un dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem papildu atbalsts būs pieejams INTERREG un LIFE programmu, un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros. (208) Finanšu instrumenti: N/A
(209) Atbalstāmās darbības: Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, izveidojot sabiedriskā transporta savienojuma punktus74, "Park & ride" infrastruktūras attīstība (t.sk., atbilstošas uzlādei nepieciešamās infrastruktūras). Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem (papildinot AF investīcijas velo infrastruktūrā). (210) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (211) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (212) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumi un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, (mobilās lietotnes u.c.), tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (213) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (214) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (215) Finanšu instrumenti: N/A.
(216) Atbalstāmās darbības: bezemisiju vilcienu iegāde un to uzlādes infrastruktūras izveide. (217) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (218) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (219) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (220) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (221) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (222) Finanšu instrumenti: N/A.
(223) Atbalstāmās darbības: saistīto pakalpojumu veikšana - gan kritiski priekš AER infrastruktūras attīstīšanas, gan specifiski vēja AER tehnoloģiju jomā (saistīts ar kritiski svarīgu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju) augstas nestspējas ostas un loģistikas infrastruktūras attīstīšana AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu piesaistīšanai Latvijā. Teritorija: ir piemeklēta teritorija Latvijā, kurai ir tieša pieeja kuģošanas ceļa tuvumā un atbilstoša apjoma neizmantotā teritorija, kura varētu atbilst AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu vajadzībām, ja teritorija tiktu atbilstoši pielāgota. Infrastruktūras attīstītājs ir gatavs veikt nepieciešamās darbības un juridiskos risinājums, lai nodrošinātu, ka pēc teritorijas attīstīšanas to izmantos tikai RES komponenšu ražotāji. (224) Finansiālā atbalsta izmantošana tiks veikta ciešā sasaistē ar STEP iniciatīvu un nodrošinot STEP mērķu sasniegšanu. Atbalsta nepieciešamību ir noteikuši vairāki faktori un ir jau veikta virkne darbību, lai projekta īstenošanā ievērotu precīzu atbilstību STEP iniciatīvai. (225) Ieguldījumi, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu plānoti 2.5.1.SAM ietvaros. EK 2022. gada 30. novembrī organizētās "Clean Tech Europe" platformas pirmās tikšanās laikā tika organizēta augsta līmeņa diskusija un pirmā apspriešanās kārta starp ES dalībvalstīm un net-zero nozares ieinteresētajām pusēm piedaloties pārstāvjiem no 23 ES dalībvalstīm, kā arī pārstāvjiem no vēja, bateriju, elektrotīklu, siltumsūkņu un saules paneļu ražošanas nozarēm un globālajām vērtību ķēdēm. Tikšanās laikā dalībnieki uzsvēra nepieciešamību paātrināt net-zero tehnoloģiju ražošanas kapacitāti, lai reaģētu uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā un konkurenci nozares starptautiskajā regulējumā, piemēram, saistībā ar ASV Inflācijas samazināšanas plānu. Industrijas pārstāvji norādīja uz vairākiem būtiskiem šķēršļiem, kas ES kavē nozares attīstību, piemēram, ilgās atļauju iegūšanas procedūras net-zero preču ražošanai un esošās kapacitātes paplašināšanai, kas attiecīgi arī kavē privāto investīciju piesaisti. Papildus 2023. gada februārī tika veikta aptauja papildu ieskata iegūšanai ar speciāli uzrunātiem rūpniecības ieinteresēto pušu organizāciju pārstāvjiem no vēja, saules, bateriju, siltumsūkņu un ūdeņraža/elektrolīzes nozarēm, kuras rezultāti noradīja uz virkni izaicinājumu: ilgs projektu sagatavošanas laiks un ilgstoša atļauju izsniegšana ražošanai un jaudu palielināšanai; vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkums salīdzinājumā ar starptautiskajiem konkurentiem; darbības traucējumi un materiālu trūkums; neskaidra, nepārskatāma un aktivitātes ierobežojoša likumdošana ES līmenī un/vai dalībvalstu līmenī; grūtības atrast piemērotas ražošanas un izvietošanas vietas; ilgstošas publisko iepirkumu procedūras; kvalificēta darbaspēka trūkums; nepietiekamas pašu ražošanas spējas un atkarība no būtiskāko komponenšu ražošanas jaudām; augstas ražošanas izmaksas. (226) STEP jomu investoru interese un vajadzības Latvijā sarunās investēt ieinteresētiem starptautiskajiem investoriem tika konstatēts, ka AER avotu - jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju, kā arī citu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju un to komponenšu AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) ražošanai visbūtiskākais trūkums ES ir piemērotu būtisko komponenšu rūpnieciskās ražošanas teritoriju trūkums. Jūras vēja tehnoloģiju ražošanai ir nepieciešama īpaša infrastruktūra, kas spēj izturēt milzīgas slodzes (līdz pat 30 tonnas/m2 un kopējo objektu svaru virs 2000 t) un ļauj transportēt lielus objektus (kopējā garumā līdz pat 120 m), piemēram, liela izmēra vēja turbīnu pamatus, torņus, gondolas un lāpstiņas. Latvijā pašlaik nav nevienas šādām vajadzībām piemērotas teritorijas. Turklāt, šādas lielapjoma industriālās teritorijas (platībā virs 100 000 m2, kuras var tikt izmantotas AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanai) jūras ostu tuvumā ir izšķiroši svarīgs priekšnosacījums tālākai uzstādīšanas loģistikai. (227) Atbalsta programma kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju attīstībai: EM jau ir izstrādājusi atbalsta programmas projektu, kura mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības piegādes ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju attīstībai, ieguldot prioritāri Rīgas Brīvostas augstas nestspējas ostas un loģistikas infrastruktūras attīstībā un izveidojot industriālu teritoriju, kas piemērota uzņēmumiem, kuri vēlas izvietot tīru, resursu ziņā efektīvu AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) un deep-tech inovāciju ražotnes. (228) Atbilstība STEP iniciatīvai: Pēc infrastruktūras izveidošanas tā un pieguļošā teritorija 100% tiks izmantota AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumu vajadzībām. Lai nodrošinātu, ka izvēlētie uzņēmumi atbilst STEP iniciatīvas nosacījumiem, MK noteikumos par 2.5.1.SAM īstenošanu tiks noteikts, ka attīstītās teritorijas nomnieki būs uzņēmumi, kas prioritāri saistīti ar ienesīgām investīcijām tīro tehnoloģiju izstrādē un ražošanā, kas atbilst STEP regulas tvērumam. (229) Atbalsta programmas plānotie rezultāti: 1) radīta augstas nestspējas infrastruktūra AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumiem, kuri savu darbību ir izvērsuši līdzās esošajā ražošanas un loģistikas teritorijā; 2) pirms projekta apstiprināšanas no infrastruktūras izstrādātāja tiks pieprasīts, ka tiek uzrādīti noslēgti nodomu protokoli ar AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražošanas uzņēmumiem, tā nodrošinot, ka investori ir ieinteresēti infrastruktūras iznomāšanā, lai izveidotu RES komponenšu ražošanas objektus; 3) vienošanās ir noslēgtas ar vismaz diviem atbilstošiem atjaunojamās enerģijas nozares uzņēmumiem; 4) vismaz viens no nomniekiem izbūvētajā teritorijā ir uzsācis AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražotnes būvniecību. Ņemot vērā, ka nomnieki būvniecību var uzsākt vēl pirms infrastruktūras izveide ir pabeigta, ir noteikts, ka līdz ostas infrastruktūras pabeigšanai starp infrastruktūras attīstītāju un atjaunojamās enerģijas nozares uznēmumiem ir noslēgti līgumi par privāto investīciju ieguldījumu vismaz 40 milj. EUR apmērā, no kuriem 10% jau ir faktiski ieguldīti AER (vēja enerģijas tehnoloģiju) komponenšu ražotnes būvniecībā. (230) Līgumi ar nomniekiem - investoriem tiks noslēgti konkurētspējīgā, caurskatāmā, nediskriminējošā veidā līdz 2025.gada 31.decembrim. Gadījumā, ja šis termiņš netiks ievērots, līdzekļi tiks pārdalīti citām Programmas aktivitātēm. Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (231) Galvenās mērķgrupas: atvasināta publiska persona; jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju, kā arī citu tīro un resursefektīvo tehnoloģiju un to komponenšu ražotāji. (232) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (233) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: prioritāri Rīgas brīvostas teritorija (234) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Lai gan pasākumi tiks īstenoti vienas dalībvalsts ietvaros, tiks veikta pārrobežu koordinācija un sadarbība ar citām dalībvalstīm, jo investīcijas realizācija sekmēs ES noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, veicot nepieciešamo atjaunīgo energoresursu komponenšu ražošanu. Ņemot vērā esošo atjaunīgo energoresursu komponenšu ražošanas apjomus un paredzēto nākotnes pieprasījumu, tā apmierināšanai ir nepieciešams attīstīt arvien jaunas ražošanas jaudas, īpaši lielapjoma atkrastes vēja enerģijas komponenšu ražošanu dziļūdens ostu tuvumā. (235) Saskaņā ar Marienborgas deklarāciju jūras vēja enerģijas potenciāls Baltijas jūras baseinā, kas līdz 2050.gadam var sasniegt 300 GW, no kuriem aptuveni 14,5 GW (<5%) varētu tikt saražoti Latvijā, līdz ar to Latvijā ražotās atkrastes vēja komponentes tiktu primāri izmantotas atkrastes vēja parku attīstībai citās ES valstīs. (236) Finanšu instrumenti: N/A 4.tabula (2) 2. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
5.tabula (3) 2. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(237) Atbalstāmās darbības: Ieguldījumi satiksmes drošības un vides piekļūstamības uzlabošanā, kas saistīta ar divlīmeņa gājēju un velosipēdu šķērsojumu izveidi autoceļu tīklā, divlīmeņa satiksmes pārvadu izbūvi krustojumos, kur esošie risinājumi nenodrošina satiksmes drošības prasības, kā arī esošo krustojumu pārbūve; sabiedriskā transporta pieturvietu vides piekļūstamības uzlabošana; un transportlīdzekļu svēršanas gaitā nodrošināšana. Ieguldījumi uzlabos satiksmes drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošu pārvietošanās iespējamību un mobilitāti, izveidojot atbilstošu infrastruktūru. (238) Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti starp blīvi apdzīvotiem centriem un reģioniem, vienlaikus piedāvājot privātajiem transporta līdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski attīstīt dzelzceļu kā galveno mobilitātes elementu kopējā transporta sistēmā, nodrošinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. Vienlaikus būtiski ir veicināt dzelzceļa sasniedzamību visām sabiedrības grupām un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta sektorā, kā arī būtiski nodrošināt sinerģiju ar līdz šim veiktajiem un plānotajiem ieguldījumiem transporta infrastruktūrā, jo īpaši ar ieguldījumiem multimodāla sabiedriskā transporta tīkla (Stacija 2.0) attīstībā. Nepieciešamos ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā visefektīvāk ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir augsta iedzīvotāju mobilitāte. Tupinot ieguldījumus TEN-T tīkla infrastruktūras modernizācijā un paplašināšanā (secīgi 2014.-2020.gada ES fondu jau veiktajām investīcijām), ieguldījumi indikatīvi paredzēti dzelzceļa līnijās: Rīga-Lugaži-valsts robeža, Krustpils - Daugavpils, Krustpils-Rēzekne, Rīga - Liepāja, Rīga - Aizkraukle, Rīga - Tukums II, Sloka - Tukums II, Rīgas Starptautiskā lidosta (RIX) - Imanta - Torņakalns, Jāņavārti - Ogre, kā arī ieguldījumi paredzēti jaunas dzelzceļa stacijas izveidei Starptautiskajā lidostā "Rīga" (RIX) un dzelzceļa sistēmu drošības un digitalizācijas pasākumos. Tāpat paredzēta publiskās lietošanas infrastruktūras izbūve intermodālo savienojumu izveidei un attīstīšanai, lai sekmētu kravu pārorientāciju uz videi draudzīgākiem kravu pārvadāšanas veidiem, kā arī uzlabotu multimodālo kravu pārvadājumu iespējas. (239) Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, sabiedriskā transporta attīstība. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.g.75, Rīgas AP 2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem. (240) TEN-T tīklā ietilpstošu nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību AP). (241) Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana, pasažieru un kravas prāmju apkalpošanas infrastruktūras attīstīšana, kā arī ostu DL infrastruktūras pilnveidošana. Plānotās investīcijas ļaus, izmantojot un pielāgojot esošo ostu infrastruktūru un kapacitāti, nodrošināt drošu navigāciju un maksimāli netraucētu kravu un pasažieru plūsmu jebkuros laika apstākļos, tai skaitā nepieciešamības gadījumā droši piestāt Latvijas ostās arī sabiedroto spēku militārā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem kuģiem. (242) TEN-T tīklā esošo autoceļu RŠV infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas) attīstība, stiprinot kontroles efektivitāti, paaugstinot drošības līmeni un dienestu spēju kontrolēt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto ES sankciju piemērošanu, veicinot pareizu ES tradicionālo pašu resursu iekasēšanu, kā arī novēršot vājās vietas TEN-T tīkla infrastruktūras izmantošanā (samazinot laiku, kas transportlīdzekļiem jāpavada uz ceļa vai RŠV vietā, lai pabeigtu robežkontroles, muitas, veterinārās un fitosanitārās procedūras un izbrauktu vai iebrauktu ES). (243) Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana, paredzot tādu inovatīvu un kompleksu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu sistēmās, kas spēs nodrošināt gaisa satiksmes, pasažieru un lidostas drošību. (244) 3.1.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, izņemot plānotās atbalstāmās darbības muitas tehnisko risinājumu un robežškērsošanas punktu attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (245) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (246) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumiem un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.) t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, mobilās lietotnes u.c., tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (247) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (248) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pārrobežu projektus, piem., RB, plānots īstenot no EISI līdzekļiem. Sakārtojot ostu koplietošanas infrastruktūru 3.1.1.SAM ietvaros, tiks uzlabota vides kvalitāte ostu teritorijās, veicinot ESSBJR mērķa "Glābiet jūru" sasniegšanu, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātē "Tīra kuģošana". (249) Finanšu instrumenti: N/A.
(250) Atbalstāmās darbības: ieguldījumi transporta infrastruktūras attīstībā, veicot Vienības tilta pārbūvi un saistītās infrastruktūras modernizēšanu, tādējādi uzlabojot civilo un militāro mobilitāti. Ieguldījumi uzlabos satiksmes drošību un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošu pārvietošanās iespējamību un mobilitāti, izveidojot atbilstošu infrastruktūru. Šie ieguldījumi uzlabos civilās un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā, rekonstruējot Vienības tiltu. Ieguldījumi arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu un Eiropas transporta tīklu (TEN-T), samazinās sastrēgumus, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un infrastruktūras kvalitāti. (251) 3.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas, un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (252) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (253) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumiem un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība. (254) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (255) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (256) Finanšu instrumenti: N/A. 6.tabula (2) 3.Politikas mērķa iznākuma rādītāji
7.tabula (3) 3. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(257) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama VA pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, VA pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai. (258) Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz ES padomes rekomendācijām Latvijai 2019.g. veselības jomā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.g. paredzēto mērķu sasniegšanu. (259) Attiecībā uz VA (t.sk. ilgtermiņa VA) vajadzību apzināšanu starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem 2022.gada 14.jūlijā MK apstiprināts informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam", atspoguļojot VA pakalpojumu kartējumu visos aprūpes līmeņos un galvenos VA pakalpojumu attīstības virzienus. (260) Attiecībā uz SAVA pakalpojumu kartējumu, AF plāna ietvaros paredzēts papildinošs pētījums, kas ietvers SAVA optimālā pakalpojuma izvērtējumu (pētījuma izstrādes termiņš 2023.g. beigas). Pētījuma ietvaros tiks analizēts un veikts kartējums optimālajam nepieciešamajam SAVA pakalpojumu tīklam un SAVA pakalpojumu apjomam un tā izstrādes beigu termiņš neietekmēs investīciju veikšanu no ES fondiem līdz 2023.g.. Ņemot vērā ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstības nozīmību VA sistēmā un nepieciešamību pakalpojumu nodrošināt tuvāk iedzīvotājiem, investīcijām SAVA infrastruktūrā tiek noteikts atsevišķs ieguldījumu mērķis. Tāpat arī ieguldījumiem slimnīcu sektorā ir noteikts pienākums vismaz 30% no investīcijām ieguldīt infrastruktūras attīstībai tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai. (261) Svarīgi stiprināt primārās VA lomu, paplašinot ģimenes ārsta praksē sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī risināt bērnu zobārstniecības prakšu pieejamību. Turpināsies darbs pie primārās VA centru attīstības, t.sk. ņemot vērā ES fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodā gūtās mācības. Tiks sagatavots ziņojums par ģimenes ārsta prakses sniegto pakalpojumu pilnveidi, ņemot vērā esošos personālresursus primārajā VA, nodrošinot vispusīgu un pilnvērtīgu primārās VA pakalpojumu ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem. (262) Veselības nozares valsts IS pilnveidošana, to savstarpējā integrācija un integrācija ar citu nozaru valsts IS vienreizes principa īstenošanai, vienlaikus pārskatot valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamos datus un datu apmaiņas procesus, slimību reģistru attīstīšana, attālināto VA pakalpojumu risinājumu ieviešana (t.sk. telemedicīnas attīstība), jaunu datu vākšanas un analīzes IKT platformu un risinājumu izstrāde u.c. (263) IKT resursu un to pārvaldības centralizācija VM resorā, ieguldot IKT infrastruktūrā un drošības risinājumos, vienlaicīgi nodrošinot valsts pārvaldes IKT infrastruktūras savstarpēju savietojamību un veicinot tās vienotu attīstību. (264) Ieguldījumi digitālājā veselībā veicami pamatojoties uz digitālās veselības stratēģiju, kas tiks izstrādāta līdz 2022.g. beigām, t.sk. ņemot vērā gūtās mācības un aktuālos izaicinājumus. (265) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, būtiski ieguldījumi nepieciešami universitāšu slimnīcu attīstībai, kur daļa investīciju, kas nepieciešamas integrētas un epidemioloģiski drošas VA nodrošināšanai, tiks veiktas AF plāna ietvaros. Savukārt, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", kā arī VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" papildinošās investīcijas tiks veiktas no ERAF, lai nodrošinātu un attīstītu slimnīcās sniegtos primārā, sekundārā un terciārā līmeņa ārstnieciskos pakalpojumus atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem, modernizējot un paplašinot slimnīcu infrastruktūru. Viena no būtiskākajām universitāšu slimnīcu problēmām ir telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem. Minēto problēmu risināšanai nepieciešams savstarpēji saskaņots un papildinošs AF plāna un ERAF finansējums, infrastruktūru integrētai aprūpei un primāro COVID19 izplatības rezultātā pielāgoto epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanai finansējumu novirzot no AF plāna, savukārt citu ārstniecības procesam nepieciešamo attīstības vajadzību finansējumu nodrošinot no ES fondu finansējuma. Minētā pieeja nodrošinās sinerģiju un skaidru demarkāciju pasākumiem no dažādiem finansējuma avotiem. (266) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, nepieciešami ieguldījumi arī reģionālajās daudzprofilu slimnīcās neatliekamās palīdzības sniegšanai, stacionāro un ambulatoro VA pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, pilnveidojot infrastruktūru, t.sk. materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pacientiem drošu obligāto pakalpojumu klāstu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim. Tāpat reģionālām slimnīcām ir vadošā loma ārstniecības iestāžu teritoriālās sadarbības attīstībā, ko iespējams īstenot pielāgojot attiecīgo sadarbības profilu infrastruktūru. Būtiskākās problēmas ir iekārtu un telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem, kas apdraud VA nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. (267) Savstarpējai dažādu līmeņu pakalpojumu integrācijai ieguldījumi nepieciešami psihiatrijas un narkoloģijas profila ļoti novecojušo ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībai, paliatīvās aprūpes, HOSPICE (Aprūpes programmas un filozofija nedziedināmi (termināli) slimo pacientu fiziskās un emocionālās aprūpes nodrošināšana) pakalpojumu attīstīšanai, rehabilitācijas profilu attīstībai, lai nodrošinātu darbspējīgo pacientu ātrāku atveseļošanos un atgriešanos darbā, medicīnas ierīču atjaunošanai un izcilības centru izveidošanai zināšanu pārnesei. Ņemot vērā, ka pieaug cilvēku skaits ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām, nepieciešams attīstīt esošos un izstrādāt jaunus uz pacientu vērstus integrētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas modeļus, t.sk. iekļaujot digitālos VA pakalpojumus, jo īpaši pacientiem ar psihiskām slimībām un uzvedības traucējumiem, nedziedināmi slimajiem u.c. mērķa grupām, kuru kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanai nepieciešama starpnozaru sadarbība, piem., lai attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus, kas papildinās sociālajā sfērā plānotos ieguldījumus ilgtermiņa aprūpes iestādēs un deinstitucionalizācijas aktivitātes. 2022.gadā ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa HOSPICE tipa pakalpojuma satura izveidei, kas izstrādās HOSPICE pakalpojumu definīciju un standartus Latvijā, piešķiršanas kritērijus, apmaksas modeli, kā arī priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Tas nodrošinās integrētu pieeju pakalpojuma attīstībā, t.sk. arī ESF+ investīciju plānošanā, nodrošinot paralēli investīcijām infrastruktūrā atbilstošu pakalpojumu apmaksu, cilvēkresursu vajadzību plānošanu un viņu kvalifikācijas celšanu, tostarp atbilstošus integrēta pakalpojuma kvalitātes standartus. Pakalpojumu attīstību paredzēts attīstīt izejot no pacientu vajadzības prizmas, nosakot noteikta satura palīdzību, kas atbilstoši situācijai var tikt sniegta gan cilvēka dzīvesvietā, gan arī ārstniecības iestādē. (268) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcas posmā, nodrošinot prioritāri noteikto ambulatoro pakalpojumu tuvināšanu iedzīvotājiem un specializēto pakalpojumu koncentrēšanu, īpaši Latvijas reģionos, nepieciešami ieguldījumi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras attīstībai, specializētā autotransporta un nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanā. (269) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (270) Galvenās mērķgrupas: Visi Latvijas iedzīvotāji, VA pakalpojumu sniedzēji, VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes. (271) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus VA infrastruktūrā, saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Piem., tiks īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c. (272) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus nodrošinot veselības pakalpojumu pieejamību jaunajā administratīvi teritoriālajā ietvarā. (273) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (274) Finanšu instrumenti: N/A.
(275) Atbalstāmās darbības: a) veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā; b) veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. (276) Veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā. Lai veicinātu aktīvu un veselīgu novecošanos, jāņem vērā būtiskākās problēmas, kas skar Latvijas iedzīvotājus - proti ar dzīvesveidu saistītie riska faktori tostarp neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, alkohola un narkotisko un psihotropo vielu lietošana ir cēlonis trešdaļai visu nāves gadījumu Latvijā. Profilaktiski novēršamo nāves gadījumu skaits Latvijā ir otrs augstākais ES. Galvenie ar dzīvesveidu saistītie faktori - aptaukošanās izplatība sabiedrībā ir daudz augstāka par ES vidējo rādītāju - Latvijā liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, bērnu vidū gandrīz vienai ceturtdaļai 7-gadīgo pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, aptaukošanās skar arī vienu piektdaļu pusaudžu (11, 13 un 15 g. vecumā). Runājot par pieaugušajiem - bieži raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids. Tikai viena ceturtdaļa iedzīvotāju nodarbojas ar 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm vismaz 2 reizes nedēļā un tikai 9,5% iedzīvotāju nodarbojas ar vismaz 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm četras reizes nedēļā un biežāk. Vienlaikus Latvijas ir lielāks alkohola patēriņš uz 1 iedzīvotāju nekā vairumā citu ES valstu. Ik dienu regulāri smēķē katrs ceturtais pieaugušais. Kaut arī pēdējos gados būtiski ir samazinājies cigaretes un ūdenspīpes smēķējošo 13-15 gadīgo jauniešu īpatsvars, tomēr ir palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši vai regulāri smēķē elektroniskās cigaretes. Lai gan pēdējos gados ir vērojama narkotiku pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvara mazināšanās, tomēr vēl joprojām katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir vismaz vienreiz pamēģinājis narkotikas. Savukārt skolēnu vidū vērojami samērā augsti narkotiku lietošanas rādītāji, proti, aptuveni trešā daļa skolēnu vecumā no 15 līdz 16 g. ir pamēģinājuši narkotikas. Pieaugot dažādu jauno tehnoloģiju (viedierīču) nozīmei ikdienas dzīvē, pieaug arī to personu, īpaši bērnu un jauniešu, skaits, kas ikdienā pārmērīgi aizraujas ar šo tehnoloģiju lietošanu. Tāpat sabiedrībā ir populāras arī dažādas azartspēles un videospēles, t.sk. interaktīvajā vidē. Pētījuma dati rāda, ka 6,4% respondentu varētu skart azartspēļu atkarība, t.sk. atkarība no dalības loterijās. Tādēļ nepieciešams īstenot pasākumu kopumu (pētniecību, intervences programmas izveidi, iedzīvotāju informēšanas pasākumus par procesa atkarībām u.c. pasākumus), lai uzlabotu esošo situāciju un nepieļautu atkarīgo personu skaita palielināšanos. Iedzīvotāju zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, jo īpaši dažādās sociālās atstumtības un nabadzības RP grupās, ir nepietiekamas un joprojām ir salīdzinoši augsts nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī salīdzinoši augsts mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām sievietēm. Sistemātiska ņirgāšanās un pazemošana bērnu vidū Latvijā ir otra augstākā ES. Vidēji katrs piektais skolēns izglītības iestādēs cieš no ņirgāšanās. Latvijas iedzīvotāju psihoemocionālais stāvoklis ir pasliktinājies, un pieaug to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu, sasprindzinājumu un nomāktību. Pašnāvību skaits pēdējos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tas saglabājas augsts, īpaši vīriešu vidū. (277) Primāri svarīgi sabiedrības veselības veicināšanā ir izglītot sabiedrību par sirds un asinsvadu sistēmas slimību (SAS) un onkoloģisko slimību profilaksi. SAS ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā - 2019.g. 15 tūkstoši mirušo jeb 55% no kopējā mirušo skaita, t.sk. 24% sirds išēmiskas slimības, 18% cerebrovaskulāras slimības. SAS ir arī viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 22% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija SAS. Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais (pēc SAS) Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis. Latvijā ik gadu no ļaundabīgajiem audzējiem nomirst ap 6000 cilvēku, jeb ap 22% no visiem mirušajiem (2019.g. - 5924). 2019.g. 27% no tiem bija vecumā līdz 64 gadiem. Tāpat kā SAS arī ļaundabīgie audzēji ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 23% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija ļaundabīgie audzēji. (278) Ņemot vērā iepriekšminēto, atbilstoši iedzīvotāju mērķa grupu identificētajām vajadzībām - prioritāri sociālās un teritoriālās atstumtības RP iedzīvotājiem - tiks nodrošināti savstarpēji salāgoti un papildinoši veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan nacionālā līmenī, gan lokālā līmenī, piesaistot pašvaldības un attiecīgo jomu profesionāļus. Tiek plānotas nodarbības/lekcijas, interešu grupas, semināri, atbalsta grupas, nometnes, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumi, kampaņas, sabiedrības informēšanas pasākumi, izglītošanas un apmācības programmas, kas īpaši vērstas uz augsta riska un nelabvēlīgā situācijā nonākušo cilvēku grupu iesaisti. (279) Veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. Lai risinātu cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, tiks sekmēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās pilnveides nodrošināšana, tālākizglītības sistēmas izveide, uzturēšana un attīstība, izcilības centru darbības nodrošināšana zināšanu pārnesē, atbalsts rezidentu apmācībām īpaši atbalstāmajās specialitātēs, kompensācijas ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu VA (pārcelšanās pabalsti u.c. veida motivējoši mehānismi), mentoringa programmu, karjeras un talantu vadības programmu ieviešana un ārstniecības personu piesaiste darbam reģionos vai īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos, un uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot pieejamību VA pakalpojumiem iedzīvotājiem. (280) Ārstniecības personu kompetence darbam multidisciplināras komandas ietvaros nav pietiekama. Secināts, ka gan formālajā, gan NI pilnveidojamas caurviju kompetences, t.sk., pacientu drošības jautājumi, komunikāciju prasmes. Līdz ar to nepieciešami atbalsta pasākumi, kas nodrošinātu atbalstu personām, kas nodrošina VA pakalpojuma sniegšanu integrētas un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem. (281) Tāpat, svarīgi īstenot visaptverošus pasākumus, t.sk. turpināt darbu pie iesāktās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādes, kas jau novērtēta, kā nepieciešama un vērtīga VA pakalpojumu kvalitātes un pieejamības attīstībā. Lai uzlabotu pacientu drošību, plānoti pētījumi VA kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, kvalitātes indikatoru un uz starptautiski atzītām vadlīnijām balstītu profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu ieviešana visās VA jomās, IT risinājumu izstrāde, cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros, sabiedrības informēšana par aktualitātēm nozarē, piem., par konkrētām slimībām, blakussaslimšanām, veselības riskiem, veselības problēmu savlaicīgu atpazīšanu hronisku slimību gadījumā, vairāk fokusējoties uz sirds-asinsvadu, onkoloģiskajām, retajām, psihiskām slimībām un cukura diabētu, un iespējām tās novērst (konsultējoties ar pacientu organizācijām), kā arī jāveicina iedzīvotāju izpratne un zināšanas par geriatriju un paliatīvo aprūpi, asins, audu un orgānu ziedošanu, VA pakalpojumu saņemšanas iespējām, pacientu apmierinātības ar VA novērtēšana un strīdu risināšanas efektīvu mehānismu VA sistēmā izstrāde. (282) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (283) Galvenās mērķgrupas: 1) Visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, piemēram, bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c., kā arī ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes). 2) Ārstniecības personas, rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs, VA pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, visi Latvijas iedzīvotāji un noteiktas sabiedrības grupas (piem., bērni un jaunieši). (284) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Tiks nodrošināta veselības veicināšana un slimību profilakse, kas vērsta uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā; sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu. Veicot pētījumus, dati tiks analizēti dzimuma, vecuma, invaliditātes griezumā, ņemot vērā personu specifiskās situācijas un vajadzības. Semināru, apmācību, darbnīcu un konferenču politikas plānotājiem un saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. VA jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju aspekti - dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība u.c. diskriminācijas veidi. Mācību materiāli būs pieejami arī elektroniski, nodrošinot iespēju personām ar redzes invaliditāti veikt materiāla tālummaiņu. Projekta vadība, apmācību un informēšanas pasākumi u.c. projekta darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar invaliditāti, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas IT, ja tas ir nepieciešams. (285) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (286) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.1.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Veselība" īstenošanā. (287) Finanšu instrumenti: N/A.
(288) Atbalstāmās darbības: Atbalsts pilnveidotā vispārējās izglītības satura īstenošanai nepieciešamo resursu, kas iekļauj arī infrastruktūru, paplašināšanai, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējo pamata un vidējo izglītību, un iestādēm, kas veicina vispārējās pamata un vidējas izglītības nodrošināšanu, - datu bāzēm, STEM vajadzībām nepieciešamo aprīkojumu un izglītības tehnoloģijām, kā arī valsts uzturētu IS, IT skolvadības un mācību procesa risinājumiem, lai nodrošinātu izglītības procesa datu uzkrāšanu, analīzi mācību satura un procesu pilnveidošanai, adaptīvajai (pielāgotajai) mācīšanai, kā arī mācību vides, mācību līdzekļu un aprīkojuma atbilstību pilnveidotā mācību satura īstenošanas vajadzībām. (289) Atbalsts IZM un KM profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu un IeM koledžu infrastruktūras, mācību vides un pieejamības uzlabošanai, tostarp mācību klašu, mācību poligonu, testa laboratoriju un darbnīcu modernizācija, koplietošanas telpu, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras modernizēšana, tehnoloģiju, t.sk. dizaina tehnoloģiju, un IT risinājumu iegāde mācību satura un procesa digitalizācijai, lai stiprinātu audzēkņu inovācijas, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstību un nodrošinātu izglītojamo centrētu pieeju atbilstoši nozaru, t.sk. reģionālā perspektīvā, vajadzībām, kā arī inovāciju un radošo eksperimentu rezultātu pārnesei produktos un pakalpojumos praktiskā pielietojumā, saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības attīstībai. (290) Atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju un medicīnas, studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu AI, t.sk. kultūrizglītības, institūcijas kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei. (291) Jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai pēc vienlīdzības principa, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepieciešama pašvaldību PII ēku vai atsevišķu telpu būvniecība, t.sk. piebūves u.c. pirmsskolas izglītības pieejamību veicinoši risinājumi, teritorijas labiekārtošana, lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzētu risināt nepilnības pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinātu pirmsskolas izglītības kvalitāti un radītu vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties DT un apmācībās. (292) Atbalsts speciālās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošanai, lai būtiski paaugstinātu speciālo izglītības iestāžu kapacitāti kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā un sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, nodrošinot speciālās izglītības iestāžu pieejamību un mācību infrastruktūras atbilstību mūsdienīga mācību procesa īstenošanai. (293) Investīcijas plānotas saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ievērojot bērna intereses un tiesības uz izglītību, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem kritērijiem speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidei76, tostarp risinot Valsts kontroles 2020.gada revīzijā konstatētās strukturālās problēmas.77 Vienlaikus ieguldījumi, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi vispārējai nesegregētai izglītībai, joprojām ir prioritāte, tostarp personām ar invaliditāti. (294) Infrastruktūras izveide (t.sk. autotransports) starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai un pediatru vadītu multiprofesionālu speciālistu komandu darbam, nodrošinot padziļinātu izpēti un atbalsta pasākumu plāna izveidi bērniem ar augstiem riskiem attīstībā, savlaicīgu atbalsta sniegšanu pedagogiem, izglītības iestādēm un vecākiem darbā ar bērniem, kuriem ir dažādas attīstības, t.sk. mācīšanās vajadzības, tādējādi stiprinot iekļaujošas izglītības pieejamību, veselības aprūpes kvalitāti bērniem, kā arī nodrošinot agrīnu prevenciju un instrumentu pārvaldību bērna attīstības vajadzību nodrošināšanā. (295) Atbalsts asistīvo tehnoloģiju izglītības programmas apguvei apmaiņas sistēmas izveidei, t.sk. sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku mācības, asistīvo tehnoloģiju iegāde vai noma un apmaiņas sistēmas ieviešana izmēģinājumprojektu veidā, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai. (296) 4.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ, izņemot plānotos ieguldījumus pirmsskolas izglītības infrastruktūras attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (297) Galvenās mērķgrupas: Valsts pārvaldes iestādes, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, iestādes, kas veicina vispārējās pamata un vidējas izglītības nodrošināšanu, augstskolas, koledžas, to pedagogi, akadēmiskais personāls, studējošie, izglītojamie, bērni, kā arī viņu vecāki, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas, pašvaldības, valsts kapitālsabiedrības. (298) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Uzlabojot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem izglītības pakalpojumiem, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi izglītojamiem, t.sk. izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kā arī tiks atbilstoši pielāgoti projekta darbību īstenošanā izmantojamie dokumenti, materiāli, tostarp mācību satura un procesa digitalizācijā tiks nodrošināta produktu un pakalpojumu piekļūstamība. Ieguldījumi izglītības, jo īpaši, speciālās izglītības iestādēs balstīsies uz individuālo vajadzību izvērtēšanas un infrastruktūras un pakalpojumu kartēšanas rezultātiem un tiks īstenotas saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā izglītojamo vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību. (299) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanu - RMA un pašvaldības, kurās ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai (ievērojams vietu trūkums PII atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes). Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā pirmsskolas izglītības pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām. (300) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (301) Finanšu instrumenti: N/A.
(302) Atbalstāmās darbības: Atbalsts mācību līdzekļu nodrošinājumam vispārizglītojošā satura un profesionālās ievirzes izglītības īstenošanai, mācību iniciatīvām kompetenču satura kvalitatīvai ieviešanai un talantu attīstībai, paredzot starpdisciplinārus pasākumus, kas saistīti ar mācību un audzināšanas darba saturu, izglītības tehnoloģijām un karjeras attīstības atbalstu, tostarp pasākumus vecākiem un metodisko atbalstu vadības komandām un pedagogiem; nacionāla un starptautiska mēroga pasākumus izglītojamo talantu attīstībai un pieredzes apmaiņai, pilotprojektus mācību izcilības attīstībai un izplatīšanai, tostarp izglītības izaicinājumu risināšanai mazapdzīvotās vietās un izmantojot digitālos risinājumus, lai veicinātu vispārējās un profesionālas izglītības kvalitāti un pieejamību, t.sk nodrošinātu iekļaujošu izglītību, kā arī paaugstinātu izglītojamo īpatsvaru ar augstiem mācību sasniegumiem. (303) Atbalsts lietpratīga izglītojamā attīstībai un mācību procesa dažādošanai pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē atbilstoši kompetenču pieejā pilnveidotajam saturam, veicinot izglītojamo iesaisti un sadarbību, zināšanu pielietošanu un reālās dzīves problēmsituāciju risināšanu, pašvadītu mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties, tostarp pasākumu (kultūras, zinātnes, tehnoloģiju u.c.), iestāžu (muzeji, bibliotēkas, laboratorijas, u.c.) un uzņēmumu apmeklējumam, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem mācību satura apguvē. (304) Atbalsts izglītības procesa individualizācijai, digitalizācijas procesu ieviešanai un starpnozaru sadarbībai profesionālās izglītības izcilībai un inovāciju ieviešanai, vienotas nozaru kvalifikāciju sistēmas digitalizācijai (platformas attīstībai), lai uzlabotu izstrādātā satura piemērošanu, to izmantojot jauniešu sākotnējā profesionālajā izglītībā, pieaugušo izglītībā, kā arī AI, tostarp, darba vidē balstītu mācību īstenošanai; (mācību satura daudzveidība, tostarp ilgtspējīgas un "zaļās" ražošanas jomā, un tā digitalizācija, t.sk. e-mācību formu ieviešanai, daļējas kvalifikācijas iegūšanas iespēju paplašināšana) un tā koordinētai nodrošināšanai pieaugušajiem, kā arī izglītības iestāžu pārvaldības un cilvēkresursu stiprināšanai, tādējādi veicinot profesionālās izglītības kvalitāti, tās atbilstību un spēju ātri reaģēt uz valsts un reģionu DT prasībām sakārtotā un kvalitatīvā darba vidē, izglītojamo un pieaugušo iesaisti profesionālajā izglītībā, t.sk. veicinot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. (305) Atbalsts paredzēts arī izcilu pedagogu sagatavošanai un piesaistei izglītības iestādēm, tostarp atbalsts jaunizveidoto pedagogu sagatavošanas programmu īstenošanas pilnveidei, jauna latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju izglītības satura izstrādei un īstenošanai, kā arī indukcijas gadam. Mērķtiecīga mācību un profesionālā atbalsta sniegšana pedagogiem, izglītības iestāžu vadības komandām, izglītības programmu īstenošanā un ieviešanā iesaistītām personām, pašvaldību izglītības speciālistiem un profesionālā atbalsta sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem, tostarp nodrošinot regulāru un augstas kvalitātes profesionālo atbalstu visās mācību jomās (mācību satura un izglītojamā snieguma vērtēšanas plānošana, iekļaujošas izglītības īstenošana caurviju prasmju, t.sk., digitālo prasmju, sociāli emocionālās mācīšanās u.c. attīstība) un ieviešot vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālās kompetences pilnveides sistēmu valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī, nodrošinot profesionālās kompetences pilnveidē dažādu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību un esošo metodiskā un konsultatīvā atbalsta tīklu izmantošanu, kā arī inovatīvu, pētniecībā un labā praksē balstītu metodiskā atbalsta materiālu izstrādi vai adaptāciju, kā arī profesionālās kompetences pilnveides aktivitāšu īstenošanu un profesionālo atbalstu, attīstot mācību procesā izmantojamos digitālos resursus un veicinot pedagogu profesionālo organizāciju darbību profesijas attīstībai. Atbalsts pārejai no SP un virziena akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju AI, ieguldot akreditācijas aģentūras kapacitātes pilnveidē, nodrošinot metodisko atbalstu augstskolām un e-risinājumu attīstībai, investējot ekspertu un darbinieku mācībās, t.sk. īstenojot pilotakreditācijas un mācību ciklus augstskolām. Atbalsts paredzēts, lai veicinātu izglītības kvalitāti un efektivitāti visos izglītības līmeņos. (306) Atbalsts digitālo risinājumu, t.sk. koplietošanas risinājumu, ieviešanai augstākajā izglītībā, tehnoloģiju ieviešanai un attīstībai studiju procesā, jo īpaši mācīšanas un mācīšanās procesa digitalizācijā un student-centrēta mācību procesa nodrošināšanā, studiju satura digitalizācijai un progresīvo digitālo kompetenču, t.sk. pedagoģiski digitālo kompetenču, attīstībā, lai nodrošinātu Eiropas AI telpā konkurētspējīgu AI piedāvājumu, ņemot vērā digitālo transformāciju. (307) Atbalsts sistemātiskai izglītības kvalitātes - izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības - monitoringa sistēmas attīstībai, tostarp nodrošinot izglītības kvalitātes vērtēšanas instrumentu attīstību, veicinot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu kvalitātes vadības sistēmas izveidi, un pāreju uz izglītības iestāžu darbību pēc "mācīšanās organizācija" pamatprincipiem. Atbalsts dalībai starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos (piem. PISA, TALIS u.c.) un izglītības kvalitātes starptautisko ekspertu komandu piesaisti izglītības kvalitātes sistēmas pilnveidei. (308) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (309) Galvenās mērķgrupas: PII, vispārējās, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes, pedagogi un izglītojamie, t.sk. izglītojamie sociālās atstumtības riska grupā, ar speciālām vajadzībām; izglītojamo vecāki; pašvaldības, pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi, augstskolas, koledžas, akadēmiskais personāls, studējošie; valsts pārvaldes iestādes, sociālie un sadarbības partneri, to darbinieki, uzņēmumi, darba devēju organizācijas u.c. profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, sadarbības partneri, nacionālā AI kvalitātes aģentūra. (310) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus izglītojamajiem un pedagogiem tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos un prasmju pilnveidošanai meitenēm un zēniem veicinot vienlīdzīgus sasniegumu rādītājus dažādos mācību priekšmetos, lai nodrošinātu atbilstību DT prasībām, tostarp izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un sociālā atstumtības riska grupā. (311) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (312) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā. Profesionālās izglītības jomā iespējama papildinātība ar atbilstošām Erasmus+ darbībām, kā, piem. izcilības partnerībām un partnerībām sadarbībai un prakses apmaiņai. (313) Finanšu instrumenti: N/A.
(314) Atbalstāmās darbības: Pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas RP izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c.), mācīšanās atbalstam un mentoringam, atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai, kā arī nodrošinot šīm grupām vienlīdzīgu kultūras pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzīves vietas, ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa utt., tā veicinot mācību motivāciju un arī piederības sajūtu valstij, sadarbības iniciatīvām ar vecākiem, t.sk. izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību, un pilsoniskās iniciatīvas attīstībai ar vietējo kopienu, tostarp efektīvam darbam ar reemigrējušiem, imigrantu un bēgļu bērniem, un mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes u.c. sabiedrības locekļus, lai mazinātu atstumtības un mācību pārtraukšanas risku izglītības iestādēs, kā arī COVID-19 krīzes ietekmi. (315) Pasākumi NEET jauniešu no 15 līdz 29 g. atbalstam, lai sekmētu to atgriešanos izglītībā vai nodarbinātības uzsākšanu, nodrošinot jaunietim individuālu, kompleksu atbalstu (t.sk. mentoru) un mācību iespējas. (316) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (317) Galvenās mērķgrupas: Izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadība, pedagogi un izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām, sociālas atstumtības RP izglītojamie, bērni un jaunieši no 7 līdz 25 g. ar FT, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību, NEET jaunieši no 15 līdz 29 g., valsts pārvaldes iestādes, NVO. (318) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Īstenojot pasākumus vienlīdzīgas piekļuves un iekļaujošas izglītības pieejamības nodrošināšanai, tiks īstenoti pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c., mācīšanās atbalstam, veicinot sociālās atstumtības RP izglītojamo iekļaušanu izglītībā. (319) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (320) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.3.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā. (321) Finanšu instrumenti: N/A.
(322) Atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbinātajiem tautsaimniecības attīstībai, t.sk. sasaistē ar reģionu darba specifiku, nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, individuālo mācību vajadzību noteikšanai un personu profilēšanai, t.sk. pārorientējot iegūt kvalifikāciju vai trūkstošās prasmes darbam augošajās nozarēs, īpaši nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, mācību šķēršļu pārvarēšanai (t.sk. mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts u.c.), elastīgai mācību piedāvājuma attīstībai un pieejamības veicināšanai (piem., veicinot globālā tiešsaistes mācību piedāvājuma pieejamību Latvijā), tostarp pieaugušo izpratnes un motivācijas veicināšanai par mācīšanos, kā arī pieaugušo koordinatoru un pieaugušo izglītotāju darba kvalitātes un prasmju stiprināšanai. Sniegtais atbalsts uzlabos darba spēka kvalitāti, kapacitāti un efektivitāti, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, kā arī atbalstīs prasmju (t.sk. valodu un digitālo prasmju) ieguvi un atzīšanu. (323) Atbalsts sabiedrības digitālo prasmju paaugstināšanai un sabiedrībai pieejamo digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai, tostarp Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieku apmācības efektīvai informācijas nodošanai iedzīvotājiem par valsts sniegtajiem digitālajiem pakalpojumiem, tādējādi paaugstinot IKT iespēju izmantošanu iedzīvotājiem, atbalstot e-prasmju mācību pasākumus, nodrošinot komunikāciju ar sabiedrību par valsts un pašvaldību digitālajiem risinājumiem, veicinot to plašāku izmantošanu. Atbalsts nodrošinās savstarpēju papildinātību ar 1.2.2. un 1.3.1.SAM aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai, kā arī ar ANM plāna ietvaros īstenoto 2.3.2.1.i. investīciju "Digitālās prasmes iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem". (324) Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmumu nodarbināto kvalifikācijas celšanai un prasmju pilnveidošanai, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darba spēka produktivitātes paaugstināšanu, kā arī mērķorientētai nodarbināto personisko un profesionālo prasmju celšanai un mācību barjeru mazināšanai, primāri publisko un privāto partnerību veidošanai, tostarp prasmju fondu koncepta izveides un pilotēšanas veidā. Tādejādi nodrošinot arī nozares uzņēmumu pasūtītas darbinieku mācības uzņēmumu darba ražīguma un produktivitātes veicināšanai, potenciāla darba spēka piesaistīšanai un izglītošanai atbilstoši nozares uzņēmumu vajadzībām un stratēģiskai uzņēmumu cilvēkresursu attīstībai un plānošanai. Caur prasmju fondu pieeju plānots attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu nodarbināto prasmju attīstībā ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai valsts un reģiona DT attīstības vajadzībām. Izstrādāt Latvijas uzņēmumiem atbilstošu prasmju fondu finansēšanas un darbības modeli, ar nodomu tam ilgtermiņā kļūt par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru. (325) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (326) Galvenās mērķgrupas: Nodarbināti pieaugušie, prioritāri nodarbinātie pirmspensijas vecumā, nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni78, uzņēmēji, sociālo partneru organizācijas, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, NVO, darba ņēmēju un nozaru, darba devēju organizācijas, plānošanas reģioni, pašvaldības, uzņēmumu darbinieki, pieaugušie bez digitālajām prasmēm vai ar zemu digitālo prasmju līmeni, t.sk. personas ar īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās personas, sabiedrība kopumā. (327) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ietvaros tiks paredzēts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, lai veicinātu to dalību un iesaisti atbalsta pasākumos, paredzot atvieglojumus vai specifisku atbalstu, piem., ceļa izdevumu kompensācijas, līdzmaksājumu samazinājums, mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts utt. (328) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. piemērojot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem. (329) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (330) Finanšu instrumenti: N/A.
(331) Atbalstāmās darbības: Ieguldījumi plānoti ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts SAC pakalpojumu formai (kopumā atbalstu sniedzot 112 bērniem, pakalpojumu nodrošinot vairākās pakalpojumu sniegšanas vietās ne vairāk kā līdz 12 bērniem katrā), tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem. Plānoti arī ieguldījumi, veidojot jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru cilvēkiem, tai skaitā bērniem, ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem, tai skaitā specializēto TL iegāde šo personu mobilitātes nodrošināšanai. Pēc ERAF ieguldījumu veikšanas plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācībai sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai jaunizveidotajā infrastruktūrā un sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai. Minētie ESF+ ieguldījumi tiks veikti 4.3.5. SAM sociālā darba attīstības un deinstitucionalizācijas turpinājuma pasākumu ietvaros. Atbalsts palielinās pakalpojumu pārklājumu, pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un vidi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem. (332) Sekmējot vienlīdzīgas iespējas iesaistīties DT un uzlabojot profesionālo mobilitāti, tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām, t.sk. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, personām ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, maznodrošinātām personām, repatriantiem, bezpajumtniekiem. Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanas vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā. Lai veicinātu personu ar kustību traucējumiem tiesību ievērošanu, veicot ieguldījumus jaunu pašvaldības īres un sociālo mājokļu izveidošanai, jānodrošina vides pieejamības prasību ievērošana, tai skaitā, attiecībā uz liftu uzstādīšanu, atbilstoši Latvijā spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. (333) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (334) Galvenās mērķagrupas: Ārpusģimenes aprūpē (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās - valsts SAC) esoši bērni ar FT, kuriem FT smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, un cilvēki, tai skaitā bērni, ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem. (335) Cilvēki ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti, cilvēki ar dažādiem FT, kuriem nepieciešami vides pielāgojumi, lai iekļautos darba tirgū. (336) Īpaši nelabvēlīgā situācijā esošas personas, kas jau saņem vai, kam nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā, t.sk. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas, cilvēki ar invaliditāti, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, maznodrošinātas personas, repatrianti, bezpajumtnieki. (337) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Pasākumi paredz nodrošināt ĢVPP pieejamību sociālās atstumtības RP iedzīvotājiem un nodrošināt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām. Ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiks atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās tās nodrošina ikvienam pieejamus SBSP un kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres dzīvokļiem, tādējādi papildinot sociālās iekļaušanās pasākumus. Programmas ietvaros izveidotie mājokļi būs pieejami vismazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" regulējumam, kurš paredz pašvaldībām pienākumu piedāvāt un nodrošināt mājokli visām palīdzības reģistrā reģistrētajām personām rindas kārtībā, izslēdzot atbalsta saņemšanā diskrimināciju vai segregāciju. Vienlaikus regulējums uzliek par pienākumu izvērtēt personas individuālās vajadzības un atbilstību prioritārajām grupām. (338) Nodrošinot sociālo infrastruktūru, tiks ievērota atbilstība ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, nodrošināti desegregācijas un nediskriminācijas principi, segregācijas risināšana visos līmeņos un vienlīdzīgas piekļuves iespējas augstas kvalitātes vispārējiem pakalpojumiem mazaizsargātām grupām, lai samazinātu esošo sociālo, ekonomisko un etnisko segregāciju un nevienlīdzību attiecīgajās teritorijās. Desegregācijas un nediskriminācijas principi tiks atspoguļoti arī projektu iesniegumu atlases principos. (339) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus atbalsts pašvaldības īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un jaunu mājokļu izbūvei tiks sniegts tajās pašvaldībās, kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres mājokļiem. Jaunu mājokļu pieejamības nodrošināšanā tiks vērtēta teritoriju ekonomiskā attīstība (piem., darba iespējas utml.), lai nodrošinātu, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi tiek būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju. (340) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (341) Finanšu instrumenti: N/A.
(342) Atbalstāmās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros atbalstāmas investīcijas kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanai reģionos ar mērķi radīt pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionu un pilsētu ekonomisko attīstību un sociālās iekļaušanas izaicinājumu risināšanu, t.sk. stiprinot vietējo kopienu organizāciju (sadarbībā ar vietējām pašvaldībām) centrālo lomu sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšanā un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu. 1) Atbalsts tiks sniegts jauna, uz sociālo iekļaušanu orientēta kultūras piedāvājuma radīšanai, vienlaikus attīstot jaunas pieejas, piem., kultūras, veselības un sociālās jomas operatoru sadarbības veicināšanai. Kultūras piedāvājuma izveides nolūkos var tikt atbalstītas arī nepieciešamās investīcijas organizāciju, kas aktivizē vietējās kopienas, t.sk., mantojuma kopienas, un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā, tostarp aprīkojumā un infrastruktūrā, ja nepieciešamo investīciju piesaiste nav iespējama 5.1.1.SAM īstenošanas ietvaros. Atbalstāma arī profesionālo kompetenču pilnveidošana, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvu, mērķauditoriju vajadzībā balstītu pakalpojumu sniegšanai, ja ir skaidri demonstrējama sasaiste starp veiktajām investīcijām un jaunveidojamajiem pakalpojumiem. 2) Lai veicinātu sabiedrības, īpaši mazāk aizsargāto grupu, sociālo iekļaušanos un ar kultūras pieredzes un pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību, tiks atbalstīta vietējo kopienu organizāciju sniegto pakalpojumu pieejamība, tostarp pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. sociāli mazaizsargātām grupām ar zemu kultūras līdzdalības īpatsvaru, kā arī kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana, tostarp sociāli aktuālu tēmu integrācija kultūras piedāvājumā un integrētu kultūras pieredžu veidošana, vienlaikus atbalstot plašāku digitalizācijas iespēju izmantošanu. 3) Kopienas kultūras identitātes stiprināšana un nemateriālā mantojuma potenciāla izmantošana vietējās ekonomikas attīstībai, veicinot kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanos, tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību un nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu. Lai nodrošinātu iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principu ievērošanu, investīcijas veicamas, iesaistot vietējās kopienas prioritāro projekta ideju attīstībā. (343) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (344) Galvenās mērķgrupas: Investīcijas plānots veikt saskaņā ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, kuru pirmā prioritāte ir kultūras pakalpojumu pieejamība ar mērķi nodrošināt, ka augstvērtīgi un atbilstoši kultūras pakalpojumi ir pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šīs prioritātes ietvaros paredzēts attīstīt kultūras pakalpojumus dažādām sabiedrības mērķgrupām un auditorijām, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām grupām, kas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, t.sk. cilvēkiem ar FT, diasporai, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem un cilvēkiem, kas pakļauti sociāli ekonomiskiem atstumtības riskiem. Investīcijām jānovērš gan fiziskās, gan finansiālās, gan cita rakstura pieejamības šķēršļi kultūras pakalpojumiem, lai paplašinātu to auditoriju. Vienlaikus atbalsts nepieciešams kultūras pakalpojumu sniedzējiem - pašvaldībām, NVO un privātiem kultūras operatoriem. (345) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu un pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska. Tiks veicināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un pakalpojuma nodrošināšana tuvāk dzīvesvietai. Attīstot pakalpojumu, produktus un programmas digitālajā vidē, tiks nodrošināta šo pakalpojumu un produktu piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi izglītībai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (346) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: visa Latvijas teritorija, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. (347) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" īstenošanā, tāpat programmas "Radošā Eiropa" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm. (348) Finanšu instrumenti: Izstrādājot SAM ieviešanas nosacījumus tiks izvērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentus.
(349) Atbalstāmās darbības79: Lai veicinātu BD, DM, bezdarba un sociālās atstumtības RP un ekonomiski neaktīvo personu nodarbinātību, prasmju un kvalifikācijas atbilstību DT, plānotas: profesionālās tālākizglītības un pilnveides, modulārās profesionālās, NI programmas; TL un traktortehnikas vadītāju; apmācības pie DD; ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana; pamatprasmju ieguve; atbalsts sertifikācijas ieguvei atvērtajos tiešsaistes kursos; AII studiju moduļu vai studiju kursu akreditēta studiju virziena apguve; pasākumu komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai īstenošana; mācību papildu uzraudzība un izvērtēšana no NVA un sadarbības partneru puses. Atbalsts karjeras konsultācijām; reģionālajai mobilitātei; specatbalsts (ergoterapeits, surdotulks, u.c.); darbības mācību vajadzību apzināšanai (DD aptaujas, DT prognozēšana u.c.) un mācību izstrādei/īstenošanai attālināti. Nodrošinot iekļaujošās nodarbinātības un prasmju pilnveides atbalsta nepārtrauktību, atbalsts plānots pēc AF investīcijām, kur reformē/pilnveido prasmju novērtēšanas, profilēšanas rīkus, akcentējot digitālo prasmju noteikšanu kombinēta un individualizēta pakalpojuma piemērošanai. (350) Lai nodrošinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu BD iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā, plānots atbalstīt subsidēto nodarbinātību, t.sk. algas dotācijas, DV pielāgošanu, reģionālo mobilitāti, speciālistu (ergoterapeits, surdotulks, u.c.) piesaisti, konsultatīvo atbalstu DD personu ar invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai un DV pielāgošanai; pagaidu nodarbinātības pasākumus, darbam vajadzīgo iemaņu attīstības un aktivizēšanas pasākumus (profesionālās piemērotības noteikšana NVA reģistrētiem BD ar/un prognozējamu invaliditāti; motivācijas programma; atbalsta pasākumus BD ar psihoemocionālām (psihologs) un ar atkarību problēmām (MP, narkologs, stresa terapija)); pilotprojekta IBD aktivizēšanai īstenošanu; nodarbinātību veicinošus konsultēšanas un iedzīvotāju sasniegšanas pasākumus, atbalsta personas pakalpojumus personām ar invaliditāti, pasākumus bezdarba RP personām darba vietu saglabāšanai. Atbalsts būs papildinošs AF atbalstam BD, DM un bezdarba RP iedzīvotāju pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei. (351) Atbalsts SE attīstībai un SU (arī darba integrācija): mācības un biznesa ideju konkursi, SE dalībnieku veiktspējas stiprināšana, konsultācijas, informatīvais atbalsts, t.sk., sadarbības starp uzņēmumiem, SU, pašvaldībām, NVO u.c. iesaistītajām pusēm veicināšana, atbalsts SU uzsākšanai/veicināšanai, t.sk. finanšu atbalsts, mentorings u.tml. atbalsts, veicinot darba integrācijas iespējas uzņēmumos nelabvēlīgākā situācijā esošām mērķa grupām, t.sk. algu subsīdijas. SU atbilstības un darbības izvērtēšana, statusa piešķiršana, darbības atbilstības pārbaude, uzraudzības procesu veikšana, t.sk. gada darbības pārskatu izvērtēšana, SU reģistra pilnveide; sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, t.sk. par SAPI, informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana par sociālās ietekmes izvērtēšanu, metodiku, vadlīniju izstrāde dažādām mērķa auditorijām, SU un SE ekosistēmas partnerību stiprināšana un sekmēšana, darbības izvērtējumi/pētījumi uzņēmējdarbības pilnveidei un optimālākiem risinājumiem SU izveidei un attīstībai. SE subjektu identificēšanas, uzskaites un to darbības sociālās ietekmes mērīšanas mehānisma un metodoloģijas izstrāde, SE pētījumi/izvērtējumi, pasākumi ekosistēmas veiktspējas nostiprināšanai, kompetenču attīstībai SE jautājumos. (352) Ieguldījumi plānoti nodarbinātības dienestu darbinieku kapacitātes celšanā, paredzot apmācības un seminārus par EURES tīklu, un darba mobilitāti. Reizē nodrošinot EURES pieejamību un atpazīstamību, informācijas sniegšanu DD, valsts un pašvaldību iestāžu, NVO sektora pārstāvjiem par EURES tīklu, darbiekārtošanas un personāla atlases pasākumu organizēšanu, informācijas sniegšanu darba ņēmējiem, DM un BD, nacionālā sadarbības tīkla veidošanu un iesaistīto pušu informēšanu, dalību EURES tīkla Latvijas un starptautiskajos sadarbības pasākumos un turpmāk adaptētu un aktualizētu ESCO rīku ar nacionālajām kvalifikāciju datubāzēm. (353) DT institūcijas, kura sekmē BD un DM nodarbinātību, veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu kvalitātes palielināšana: darba meklēšanas atbalsta instrumentu izstrāde un pilnveide t.sk. rokasgrāmatas izstrāde, darba meklēšanas atbalsta sistēmas elementu pilnveide un savietošana ar digitālā rīka izstrādi, radot jaunas un pilnveidojot esošās metodikas, sniegto pakalpojumu un procesu digitalizēšana, BD un reģistrēto vakanču IS izmaiņu veikšana un brīvprātīgā darba IS izstrāde un aprobācija, starptautisku prasmju un kompetenču novērtēšanas rīku aprobācija/ieviešana, DT salāgošanas rīku pilnveide, DT apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas attīstība, t.sk. īstermiņa prognožu sistēmas pilnveide, darba meklēšanas atbalsta centru izveide lielākajās Latvijas pilsētās, veidojot atvērta tipa centrus DM un DD, karjeras konsultācijas pakalpojumu un sadarbības ar DD pilnveide un institūciju sadarbības tīkla kartēšana. Kapacitātes celšanas pasākumi, t.sk. tālmācības sistēmas darbinieku digitālo prasmju pilnveide, supervīzijas, darbinieku mobilitātes/savstarpējās apmaiņas sekmēšana, darbinieku ar specifiskām zināšanām/pieredzi piesaiste, atbalsts darbiniekiem, kuri palīdz specifiskām DT dalībnieku mērķa grupām, kas saskaras ar īpašiem DT pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas izaicinājumiem, lietojot jaunas darba pieejas. Publicitātes/informatīvie pasākumi, t.sk. brīvprātīgā darba konsultēšanas un popularizēšanas pasākumi, ikgadējie vakanču gadatirgi, CV un vakanču portāla zīmola izstrāde un popularizēšana, trešo valstu darbinieku darba migrācijas monitorings, sadarbības stiprināšana starp darba migrācijas jomas institūcijām, uzņēmumu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšana, DT analīzes/uzraudzības attīstīšana, t.sk. ieviešot BI , ADTP pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējumi. (354) DT institūcijas, kura atbild par valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu darba tiesisko attiecību un DA jomā, veiktspējas stiprināšana: attīstot kompetences, pilnveidojot nodarbināto un DD zināšanas (t.sk. informēšana, apmācība, pieredzes apmaiņa preventīvā darba veikšanai uzņēmumos), paredzot darbinieku nosūtīšanas platformas attīstību, kontroles un uzraudzības procesa stiprināšanas pasākumus nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros t.sk., trešo valstu migrācijas vadības procesā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšanai. Publicitātes un informatīvi izglītojošie pasākumi darba tiesību un aizsardzības prasību efektīvai ieviešanai un preventīvās kultūras veicināšanai darba vietās, ar nodarbināto apmācību saistītu elektronisko rīku un sistēmu pilnveide. IS attīstība un modernizēšana, pilnveidojot datu analītikas rīku, daļēji automatizējot konsultatīvā centra darbības, izstrādājot kvalitātes novērtēšanas rīku, izstrādājot, digitalizējot un atjauninot e-apmācību sistēmu, metodikas un uz procesiem balstītus pakalpojumu ceļvežus, t.sk., videopadomi, BI rīki datu analīzei uzraudzības un preventīvo pasākumu plānošanai un nodrošināšanai. (355) Drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai atbalsts cilvēkresursu, darba vietu un vides izvērtējumiem uzņēmumos, īpaši veltot uzmanību DV risku ietekmes un muskuļu - skeleta slimību novēršanai un profilaksei, ieteikumu/rekomendāciju ieviešanai (t.sk. DV uzlabojumiem, veselības veicināšanas, uzlabošanas pasākumiem, nodarbināto mācībām), kā arī DD, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošanai ilgāka, labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai (informatīvas, konsultatīvas, izglītojošas (t.sk. ergonomikas klases izveide) aktivitātes DD, nodarbinātajiem (t.sk. PROFII studējošajiem), DA jomas speciālistiem, potenciālajiem nodarbinātajiem, sabiedrībai kopumā, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un RSU DDVVI) un PVP (65+) aktivizēšanai sadarbībā ar NVO (mācības, interešu grupas, reģionālo koordinatoru tīkla izveide u.c.). (356) Atbalstāmās darbības novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (357) Galvenās mērķagrupas: BD (t.sk. personas ar invaliditāti, nelabvēlīgākā situācijā esoši BD - IBD, pirmspensijas vecumā u.c., jaunieši - BD 18-29 g. u.c.), darba meklētāji, bezdarba RP personas, sociālās atstumtības RP iedzīvotāju grupas, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, t.sk. PVP (65+), personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, valsts un pašvaldību institūcijas, NVO, DD, DT institūciju NVA un VDI darbinieki, karjeras konsultanti, darba tiesību un DA jomas speciālisti (DA speciālisti un arodslimību un arodveselības ārsti), nodarbinātie, brīvprātīgie un brīvprātīgā darba organizētāji, ārvalstu un Latvijas DD saistībā ar nosūtītajiem darbiniekiem, darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju darbinieki, sabiedrība kopumā. (358) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Tiks īstenotas specifiskas darbības: lai ievērotu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu noteikto, īstenojot pasākumus, tiek paredzēts specifisks atbalsts mācību laikā cilvēkiem ar invaliditāti (ergoterapeita, surdotulka u.c. pakalpojumi), elastīgu un elektronisku apmācību formu izstrāde un īstenošana, t.sk., ņemot vērā vecuma un dzimuma aspektu; lai sekmētu ikviena nodarbinātā, īpaši, gados vecāku nodarbināto ilgāku palikšanu DT, tiks veikta DV novērtēšana un darba vietas pielāgošana; tiks izstrādāta sistēma, kas sekmēs tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi u.c. kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju, tiks īstenoti pasākumi izpratnes palielināšanai par dažādām reliģiskajām pārliecībām un seksuālajām minoritātēm. (359) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Savukārt EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās ES un EEZ dalībvalstīs. (360) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās Eiropas un EEZ dalībvalstīs. 4.3.3.SAM ietvaros plānotās aktivitātes bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba RP personu atbalstam, drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai, var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" darbības "Darba tirgus visiem, izmantojot ilgāka mūža resursus" īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. (361) Finanšu instrumenti: N/A.
(362) Atbalstāmās darbības: Diskriminācijas RP sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās plānoti pasākumi un pakalpojumi, kas veicinātu aktivitātes dzimumu segregācijas mazināšanai izglītībā un DT, personu ar invaliditāti un FT pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, personām virs 50 gadu vecuma u.c. grupām sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. (363) Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai politikas veidošanā un īstenošanā plānoti valsts un pašvaldības institūciju nodarbināto profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumi, kā arī profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumi DD iekļaujošas DV un diskriminācijas novēršanas jautājumos. Tāpat plānots atbalsts NVO atbalsta pasākumu īstenošanai dažādām diskriminācijas riskam pakļautām personu grupām. (364) Ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu darbinieku spēju savienot darbu un ģimenes dzīvi, paredzēti izvērtējumi par dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem, sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, sabiedriskās aptaujas, informatīvo materiālu izstrāde par elastīgā darba laika un attālinātā darba prakses iespējām, par vienlīdzīgām iespējām un diskriminācijas novēršanu, savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai. (365) Pilsoniskās līdzdalības un sociālā dialoga veicināšanai paredzēts stiprināt sociālo partneru un PSO kapacitāti, pilnveidojot pilsonisko un sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos, atbalstot dažādu sabiedrības grupu un nozaru interešu pārstāvju veiktspēju piedalīties likumdošanas procesā un nacionālo reformu īstenošanā, sekmēt kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs, t.sk., koplīgumu slēgšanu. Plānota ekspertu piesaiste, sociāli ekonomisko datu apkopošana un analīze pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvniecības sekmēšanai; sadarbības veicināšana starp PSO, sociālajiem partneriem, publiskās pārvaldes iestādēm, tiesībsaragājošām iestādēm dažādos formātos; nodrošināt mazāk aizsargāto grupu pārstāvniecību, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; realizēt informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai paaugstinātu sabiedrības pilsonisko izglītību, stiprinātu tiesiskumu; sekmēt tehnoloģiski digitālas un inovatīvas vides iespēju izmantošanu, nodrošinot informāciju par demokrātiskiem procesiem, cilvēktiesībām valstī u.c. (366) Sabiedrības saliedēšanai plānots atbalsts sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru - cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krieviski runājošiem iedzīvotājiem, mazākumtautību, romu kopienas un diasporas pārstāvjiem Paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un solidaritāti. Plānots atbalsts Latvijas NVO, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību (t.sk. atbalsts reģionālajiem NVO atbalsta centriem, mazākumtautību un romu NVO līdzdalībai, atbalsts diasporas, kultūras jomas organizācijām u.c.), kapacitātes un interešu aizstāvības spēju stiprināšanai, kā arī atbalsts digitālo rīku un jauno tehnoloģiju risinājumu attīstībai aktīvas un iekļaujošas līdzdalības stiprināšanai un nodrošināšanai, t.sk., veicinot informācijas resursu pieejamību un medijpratību. Tāpat ar pilsoniskās līdzdalības veicināšanu pašvaldībās paredzēts ievērot RPP uzstādījumus publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai; sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas piemērojami pašvaldībām pēc ATR, tā veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu. (367) Lai nodrošinātu ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un nodarbinātībā trešo valstu pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem, bēgļiem, personām ar patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, plānots iekļaut visus nepieciešamos pakalpojumus "VPA". Tā sniedzot iespējas saņemt: sākotnējās konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem par uzturēšanās atļaujām, iesniedzamajiem dokumentiem, par nodarbinātības iespējām, juridiskās, kā arī konsultācijas jautājumos, kas skar VA, izglītību, iespējas saņemt sociālo atbalstu ikdienas dzīves situāciju risināšanai un sociālo pakalpojumu saņemšanai u.c. pilnvērtīgas dzīves kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, un saņemt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. "VPA" pakalpojumi nedublēs citus valsts nodrošinātos pakalpojumus, bet uzlabos piekļuvi tiem, sniedzot nepieciešamo informāciju vienuviet. (368) Plānota resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos, radot priekšnosacījumus viņu nodarbināmībai, paredzot VPD darbinieku kapacitātes celšanu un profesionālās noturības stiprināšanu; ārvalstu pieredzes pētniecību, probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošanu, jaunu rīku izstrādi/ieguvi/ieviešanu; probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošanu; jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstību, aprobāciju un īstenošanu; sociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana; VPD brīvprātīgo programmu pilnveidošanu un īstenošanu, pasākumi brīvprātīgo kopienas attīstībai, saliedēšanai; atbalsta pasākumi probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, atbalsta personām; ikgadējās konferences VPD nodarbinātajiem un sadarbības partneriem; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana; sabiedrības, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējošus/izglītojošus pasākumus un sociālās kampaņas; sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu SU attīstībai; IT attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanu. (369) Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšanai ieslodzītajiem, t.sk. pētot ārvalstu pieredzi, plānots pilnveidot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, paredzot specializētu riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP (piem., nepilngadīgie ar atkarību, ekonomiskie noziedznieki, kibernoziedznieki) izstrādi/ieguvi/ieviešanu, rīku un programmu aprobēšanu un validēšanu, esošo riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP efektivitātes izpēti, validēšanu un aprobāciju; drošības risku izvērtējuma instrumenta izstrādi/ieguvi; speciālistu konsultācijas, jaunu atbalsta pasākumu, t.sk. informatīvu pasākumu, izstrādi un īstenošanu ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem/atbalsta personām, resocializācijas darba un kriminālsodu izpildes efektivitātes mērījumu sistēmas ieviešanu, t.sk. pētījumi; nodarbināto un brīvprātīgo kapacitātes celšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un tās noturības veicināšana, piem., supervīzijas, koučingu un ikgadējās konferences, u.c., e-mācību attīstība; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un NVO pārstāvjiem; sabiedrības informēšana un izglītošana, sociālās kampaņas, t.sk. par noziedzīgās uzvedības riskiem, ieslodzīto personības īpatnībām, kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbību, u.c.; E-mācību procesa pilnveide; IT attīstība. (370) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (371) Galvenās mērķgrupas: Diskriminācijas riskam pakļautās grupas (diskriminācijas risks dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ), jaunieši, sabiedrība kopumā. Patvēruma meklētāji, bēgļi, personas ar alternatīvo statusu. Nozaru politiku veidotāji, īstenotāji un uzraudzībā iesaistītās valsts institūcijas, DD un viņu darbinieki, sabiedrība. Sociālie partneri, NVO, tiešās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesas, prokuratūra un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Probācijas klienti, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, VPD darbinieki un brīvprātīgie, VPD sadarbības partneri, t.sk., NVO. Ieslodzītie, bijušie ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātie un brīvprātīgie, sadarbības partneri, t.sk. NVO, darba devēji, nodarbinātie, ģimenes ar bērniem. (372) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. veicinās darba un ģimenes dzīves līdzsvaru ieslodzītajiem, kā arī notiesātajiem un bijušajiem notiesātajiem sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai tiks izveidota tālmācības e-vide. Politikas veidotāju un īstenotāju un DD apmācību programmas būs piekļūstamas dažādos formātos (t.sk. audiāli un elektroniski), apmācības tiks rīkotas piekļūstamās telpās, apmācību programmu saturā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. DD dalībai apmācībās, apmācību laikā tiks nodrošināts bērnu pieskatīšanas pakalpojums. (373) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Pasākuma ietvaros plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi starp Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas darbojas nediskriminācijas jomā. (374) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.4.SAM ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanas pasākumi, uzlabojot nodarbinātību, veicinot sabiedrības izpratni par diskriminācijas novēršanu un savu tiesību īstenošanu, kā arī atbalsts ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanai, kā arī programmas visu SAM īstenošanā tiks veicināta vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas horizontālā principa ievērošana, nediskriminācija pēc vecuma, invaliditātes, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, informācijas un vides pieejamība, kas kopumā sniegs ieguldījumu dzimumu līdztiesības principa kā ESSBJR caurvijoša principa īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. (375) Finanšu instrumenti: N/A.
(376) Atbalstāmās darbības: SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, plānota atbalsta dažādošana aprūpes nodrošināšanai cilvēka dzīvesvietā vai tās tuvumā, t.sk. jaunas SBSP infrastruktūras izveide un attīstība, piemēram, grupu mājas (dzīvokļa), dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas, kā arī specializētu TL iegāde un aprīkošana aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai, tehnoloģiju pielietošana pakalpojumu nodrošināšanā (t.sk. integrēta veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, piemēram, aprūpe mājās). Bērniem ar invaliditāti plānoti aprūpes mājās, dienas aprūpes centru un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pilngadīgām personām ar GRT un ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem - aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, PVP (65+), t.sk. cilvēkiem ar demenci - aprūpe mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumi. Papildus minētajiem atbalstāmi arī citi individualizēti, neatkarīgu dzīvi veicinoši SBSP un atbalsts personas dzīvesvietā. Pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai plānota sistēmas, t.sk. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide, paredzot pakalpojumu efektivitātes sistēmisko aprakstu, kritēriju kopuma izstrādi/aprobēšanu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai, rezultātu sasniegšanas novērtēšanai, priekšlikumu izstrādi sociālo pakalpojumu satura un prasību pilnveidei, un nepieciešamos uzlabojumus datu uzkrāšanai IS. Programmā plānoti ieguldījumi SBSP un infrastruktūras attīstībai dažādām sociālās atstumtības RP iedzīvotāju grupām. 4.3.5.1.pasākuma īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 53% no 4.3.5.1.pasākuma ESF+ finansējuma, 39% no 4.3.5.SAM un 15% no 4.3.prioritātes ESF+ finansējuma. Savukārt AF plānā plānotas investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu izveidei PVP (65+), kas ir papildinošas programmā plānotajiem ieguldījumiem sociālo pakalpojumu attīstībai. Programmā plānotās aktivitātes attiecībā uz PVP (65+) būs vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, bet AF investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu mācības sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai tiks organizēta sinerģijā ar sociālā darba attīstības aktivitātēm. Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā tiks veikti sasaistē ar darbībām, kas plānotas SBSP pieejamības palielināšanai. (377) Lai nodrošinātu atbalstu paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai, paredzēta līdzinieku un atbalsta grupu pakalpojuma paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem izstrāde un aprobēšana, mācības paliatīvās aprūpes veikšanā ģimenes locekļiem, neformālajiem aprūpētājiem, sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem un brīvprātīgā darba veicējiem, metodiskā atbalsta nodrošināšana, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas uzsākt vai pielāgot sociālās aprūpes pakalpojumus paliatīvās aprūpes pacientiem. Plānotie pasākumi veiktspējas paaugstināšanai tiks organizēti sinerģijā ar AF plānā plānotās investīcijas rezultātā izveidoto Kompetenču attīstības centru. (378) Sociālā darba attīstības nodrošināšanai plānota sabiedrības informēšana, vienotas metodiskās izpratnes un prakses veidošana sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem/ atbalsta personālam, piem., aprūpētājiem un ĢA, un saistītajās nozarēs strādājošajiem, starpinstitucionālas sadarbības veicināšana kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai. Plānota profesionāla atbalsta tīkla izveide sociālā darba kvalitatīvai attīstībai, veicinot līderības attīstību sociālā darba jomā, veidojot starpdisciplināras ekspertu komandas krīžu u.c. sarežģītu situāciju risināšanai, izstrādājot priekšlikumus jaunu sociālā darba speciālistu piesaistei. Sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu vadības līmeņa speciālistu, sociālā darba speciālistu un atbalsta personāla profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde un īstenošana, t.sk. ĢA un aprūpētāju sagatavošana. Mācību moduļu izstrāde un integrēšana augstskolu sociālā darba SP, atbalsts sociālā darba SP mācībspēku attīstībai un sagatavošanai, atbalsts sociālā darba studentiem un praktiķiem mācību moduļu apguvei. Aktuālu metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, t.sk. ar bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī metodikas uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā izstrāde un atbilstošu mācību organizēšana to apguvei. Neformālo klātienes un e-mācību par sociālo darbu ar dažādām klientu grupām attīstīšana, īstenošana. Atbalsts sociālajiem darbiniekiem, kuri apgūst supervizora profesiju, un supervīziju nodrošināšanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem, t.sk. sociālā darba speciālistiem, ĢA, aprūpētājiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem. Atbilstošas metodoloģijas izstrāde un pētījumu veikšana par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļu un atalgojuma novērtējumu, un sociālā darba praksi dažādos Latvijas reģionos. Ex-post projekta rezultātu izvērtējums, ietverot jautājumus par aktuālo sociālā darba attīstības problemātiku un nākotnes izaicinājumiem. (379) Vienlīdzīgas pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli. Tas var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Atbalsts plānots valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanai un efektivizēšanai, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, rodot risinājumus savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai; esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšanai, nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu. Plānoti mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai. (380) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (381) Galvenās mērķgrupas: Sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķa grupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, t.sk. cilvēki ar GRT un bērni ar FT, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa/alternatīvās personas statusu u.c. Pilngadīgi paliatīvās aprūpes pacienti, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti, brīvprātīgā darba veicēji u.c., VA speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti un mācībspēki, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM/TM, sadarbības partneri u.c. (382) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Tiks īstenoti tādi specifiski pasākumi kā SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšana; konsultācijas un mācības, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; ārstu, speciālistu, iestādes amatpersonu, atbalsta funkciju veicēju profesionālo spēju pilnveide paredzēta arī attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju aspektiem. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanai, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sabiedrības informēšanai tiks izmantoti dažādi informācijas kanāli un formāti, kas ir piekļūstamas cilvēkiem ar dažāda veida FT, piem., subtitrēšana, materiāli elektroniskā formātā, raidījumu ieraksti u.c. (383) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. SBSP attīstībā paredzēts nodrošināt pēctecību 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem, arī turpmāk ieguldījumus pamatojot, t.sk. ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. (384) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.). (385) Finanšu instrumenti: N/A.
(386) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības RP bērnu skaitu un pārtrauktu nabadzības atražošanos paaudzēs, ieguldījumi paredzēti makro un mikro līmenī. (387) Bērnu labklājības sistēmā viena no aktuālākajām problēmām ir fragmentēta palīdzības un pakalpojumu pieejamība. Lai nodrošinātu bērnu aprūpi, izglītošanu un radītu optimālus priekšnosacījumus veselīgai bērnu sociālemocionālajai attīstībai un pašrealizācijai ilgtermiņā, paredzēts sekmēt starpnozaru sadarbību un īstenot ģimenes atbalsta un bērnu attīstības konceptuālās pieejās balstītu preventīvā atbalsta sistēmas reformu, stiprinot agrīnās intervences pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātajām ģimenēm ar bērniem. Lai nodrošinātu paradigmas maiņas iedzīvināšanu, paredzētas aktivitātes ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošanai. (388) Tā kā trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas agrīnā preventīvā darba organizēšanas atbalstam, pilnveidojot bērnu labklājības sistēmu, plānota publiskā sektora IS modernizācija un savstarpējās savietojamības uzlabošana, veidojot informācijas sistēmu agrīnam preventīvam atbalstam būtiskas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai, kas atvieglos bērnu veselīgu attīstību traucējošu risku savlaicīgu identificēšanu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta/intervences pakalpojumu nodrošināšanu. (389) Lai monitorētu aktivitāšu ietekmi un turpinātu veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tiks veikti pētījumi un izvērtējumi, t.sk. vardarbības, dzimumu līdztiesības, ģimenes un darba dzīves savienošanas jomā. (390) Individuālā līmenī atbalsts plānots darbībām, kas pozitīvi ietekmē sociālās atstumtības risku mazināšanos bērniem šādas sociālās atstumtības dimensijās - (a) sekmē labākas izglītības iegūšanu, (b) uzlabo psiholoģisko un emocionālo drošību, (c) mazina sociālo izolētību, t.sk. uzlabojot attiecības ģimenē. (391) Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, plānots sniegt atbalstu bērnu pieskatīšanas un aprūpes organizēšanai, veicinot vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm. Lai risinātu bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nepietiekamo pieejamību, papildu pašvaldību PII infrastruktūras attīstībai, plānots atbalsts pašvaldībām aukļu dienesta un privāto PII pakalpojumu iegādei atklāta konkursa ietvaros, u.c. bērnu pieskatīšanas pasākumiem, pozitīvi ietekmējot arī reemigrāciju un dodot priekšroku sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. (392) Paredzēts atbalsts bērniem ar smagu slimību vai FT, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, paredzot psihosociālu atbalstu ģimenei atrodoties ārstniecības iestādē, starpinstitucionālās sadarbības veicināšanu, informācijas nodošanu pacienta ģimenes problēmu risināšanai, t.sk. digitālo risinājumu pilnveidošanu, informatīvo materiālu izstrādi, darbu ar ģimeni un atbalsta sniegšanu pēcterapijas periodā dzīvesvietā. Plānots nodrošināt integrētu sociālu, psiholoģisku un VA pieeju ģimenei kopumā, pilnveidot tiešās pārvaldes iestādes, kas veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, klientu apkalpošanu, efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, paredzot mācību programmu izstrādi/aprobēšanu, darbinieku profesionālo spēju pilnveidi, metodisko vadību, procesu un analītiskās funkcijas, t.sk. IIS attīstību, sabiedrības informēšanas pasākumus par aktualitātēm invaliditātes noteikšanas, darbspējas vērtēšanas, ierobežojumu vērtēšanas procesā, kā arī iestādes sniegto pakalpojumu uzlabošana, izstrādājot vienotu informācijas sniegšanas modeli par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā (izmēģinājumprojekts). Ieguldījumi nepieciešami arī bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas, t.sk. IIS pilnveidei. (393) Nodrošinot preventīvo atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, plānota visaptveroša, uz cilvēka vajadzībām orientēta diagnostikas, profilakses, konsultatīvo pasākumu, agrīnās intervences, veselības un sociālo pakalpojumu kopuma īstenošana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem izveide un ieviešana, t.sk. mācības un praktiski treniņi darbā ar bērniem iesaistītiem speciālistiem; agrīnas intervences bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem; bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu izstrāde un pārvaldība, t.sk. iekļaujot arī speciālo vajadzību diagnostiku; multimodālas, pierādījumos balstītas agrīnās intervences programmas attīstības grūtību veidošanās risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai; sociālo prasmju pilnveide riska grupām; vecāku prasmju pilnveides programmas; programmas pāridarījuma un mobinga mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē; atbalsta nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuras zaudējušas tuviniekus, pēc smagas krīzes vai katastrofas. Vairākas no plānotajām programmām tiks īstenotas kā jaunievedumi, adaptējot ārvalstu praksi un pieredzi. Paredzēta arī iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. (394) Lai mazinātu bērnu uzvedības vai atkarību problēmu risku tālāku attīstību, sekmētu inovatīvu un mērķētu pakalpojumu sniegšanu un sniegtu atbalstu bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm, plānoti prevences, izvērtēšanas un atbalsta pasākumi. Plānots atbalsts sociālās funkcionēšanas uzlabošanai, bērna vajadzībām pielāgota pakalpojumu groza izveidei bērna dabiskajā vidē un nodrošināta individuālās intervences programma; vadlīniju un metodiku izstrāde, speciālistu mācības; agrīnu risku novērtēšanas sistēmas izstrāde, nodrošinot savlaicīgu problēmu atpazīšanu un atbalsta pakalpojumu sniegšanu; bērna atbalsta speciālistu darba vadlīniju un tīkla izveide; multidisciplināra atbalsta pakalpojuma izstrāde bērniem. (395) Ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, plānoti pasākumi individuālā līmenī ģimenes locekļiem, kas cieš no vardarbības, un pasākumi sabiedrības līmenī, mazinot ģimenes funkcionētspējas atjaunošanas ekonomisko slogu. Plānoti preventīvi pasākumi, lai uzlabotu vecāku prasmes pozitīvā bērnu disciplinēšanā. Atbalsta sistēmas no vardarbības ģimenē cietušām personām novērtēšana, monitoringa pilnveide, jaunu instrumentu vardarbības pret bērniem riska mazināšanai izstrāde/aprobācija, jaunu metožu darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām pilnveide/aprobācija, informatīvu pasākumu organizēšana. Jaunas pieejas darbā ar vardarbībā ģimenē cietušām pilngadīgām personām izmēģināšana: jaunu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām no ievainojamām grupām aprobācija/ieviešana, pakalpojumu augsta riska vardarbības gadījumos ģimenē attīstība un nodrošināšana, jaunas pieejas izmēģināšana mobinga, savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai. (396) Bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveide, mācību programmu satura izstrāde, pielāgošana un mācības speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences pilnveidei, atbalsta pasākumi bāriņtiesas darbiniekiem (t.sk. kompleksi atbalsta mehānismi, kas ļaus novērtēt bāriņtiesas darbinieku kompetences, prasmes un zināšanas, kā arī amata pienākumu pildīšanas kvalitāti), bāriņtiesu darbību regulējošo normatīvo aktu skaidrojumu izstrāde, supervīzijas bāriņtiesas darbiniekiem, informatīvie pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana. (397) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (398) Galvenās mērķgrupas: Bērni un ģimenes ar bērniem, priekšroku dodot sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, t.sk. bērni ar smagu slimību vai FT, iespējamu vai esošo invaliditāti, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērnu vecāki/likumiskie pārstāvji (t.sk. aizgādņi un aizbildņi), pedagogi pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu sniedzēji, VA speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, supervizori, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, speciālisti kas strādā ar no vardarbības cietušām un/vai vardarbību veikušām personām, VDEĀVK, sabiedrība, pašvaldības, sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji, privātās un publiskās PII, vispārējās un speciālās izglītības iestādes, NVO, sociālie uzņēmumi, bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesistītie politikas plānotāji un veidotāji u.c. (399) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi iekļauj vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem. (400) Tiks īstenotas specifiskas darbības: bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesaistīto speciālistu, t.sk. pedagogu un pakalpojumu sniedzēju, apmācību un supervīziju saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; paredzētas arī programmas vecākiem un bērnu aprūpē iesaistītiem speciālistiem, kas sekmē bērnu ar īpašām vajadzībām sociālo iekļaušanu. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanai, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sniedzot atbalstu bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība DT, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, galvenokārt sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām (precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes), lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. (401) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Uz pierādījumiem balstītu jauno instrumentu ieviešanai, t.sk. prevencijas programmu adaptēšanai paredzēta ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņa. Attiecībā uz bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar RPP noteikto, atbalstu prioritāri plānots sniegt RP iedzīvotāju grupām, t.sk. plānots atbalsts ģimenēm, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII. Šādas ģimenes ir sociāli nevienlīdzīgākā situācijā, jo tām no saviem finanšu līdzekļiem ir jāsedz starpība, kas veidojas par privātajiem pirmsskolas pakalpojumiem, tāpēc atbalstu prioritāri plānots nodrošināt pašvaldībām, kurās ir vairāk ģimeņu, kur bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII, jo īpaši pievēršot uzmanību reemigrantu bērnu pirmsskolas izglītības pieejamības iespējām. Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām. (402) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (403) Finanšu instrumenti: N/A.
(404) Atbalstāmās darbības: Inovatīvu metožu un risinājumu sociālo pakalpojumu visvairāk sociālās atstumtības RP mērķa grupas personām sniegšanā izstrāde (t.sk. infrastruktūras pielāgošana un aprīkojuma vai tehnisko risinājumu iegāde) un aprobēšana, rezultātu novērtēšana, mācības darbam ar pasākuma mērķa grupu un konsultatīvs atbalsts sociālā pakalpojuma speciālistiem, inovatīvo pieeju multiplicēšana. Plānoti pierādījumos balstīti efektīvi/inovatīvi risinājumi, piem., atkarību izraisošo vielu un procesu patēriņa mazināšanai, paredzot sociālās inovācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā institūcijā un dzīvesvietā. Atbalsts sociālajām inovācijām plānots, lai meklētu jaunus risinājumus ilgstošām problēmām un attīstītu efektīvākus sociālo pakalpojumu sniegšanas modeļus, īpašu uzmanību pievēršot uz personu vērstai pieejai un individuālajām vajadzībām pielāgota atbalsta sniegšanai. 4.4.1.1.pasākuma īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 15% no 4.4.prioritātes ESF+ finansējuma. (405) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (406) Galvenās mērķgrupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, PVP (65+), t.sk. ar demenci, aprūpējamo personu ģimenes locekļi vai citi neformālie aprūpētāji, ģimenes ar bērniem, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, nemotivēti cilvēki ar GRT u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautas mērķa grupu personas. (407) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi ir mērķdarbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju, tostarp ietver tādus pasākumus kā SBSP pieejamības palielināšana atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšanā. (408) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Inovatīvu risinājumu ieviešanu SBSP sniegšanā jāpamato ar pierādījumiem par plānoto darbību efektivitāti un vajadzību analīzi pašvaldību vai reģionu līmenī. (409) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.). (410) Finanšu instrumenti: N/A. 8.tabula (2) 4. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
9.tabula (3) 4. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(411) Atbalstāmās darbības: Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, t.sk., ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, plānots integrēts, komplekss atbalsts, paredzot tādas komponentes kā infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbībai, publiskās ārtelpas attīstību, pašvaldību kapacitātes veicināšanu un viedos risinājumus publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, kā arī civilās aizsardzības objektu izveidei nepieciešamie ieguldījumi: potenciālo civilās aizsardzības objektu apsekošana, pielāgošana un aprīkošana. Ņemot vērā drošības izaicinājumus, plānots atbalsts DL infrastruktūras attīstībai, nodrošinot objektu civilo un militāro pielietojumu: mobilitātes un civilajām vajadzībām. Investīcijas, t.sk. DL infrastruktūras attīstībai, tiks veiktas atbilstoši plānošanas reģionu un pašvaldību AP. Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to AP noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu FPT, kas tiks definētas integrēto teritoriālo stratēģiju (reģionu AP) ietvaros. Tiks turpināta teritoriālā pieeja virzībā uz RPP noteiktā līdzsvarotas reģionālās attīstības mērķa sasniegšanu. (412) Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, t.sk. atšķirīgo iedzīvotāju ienākumu līmeni, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti reģionos, ir atbalstāmas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm - ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, mazinot potenciālos emigrācijas riskus ārpus reģiona. (413) Atbalstāmas integrētas investīcijas kultūras infrastruktūrā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras objektu darbības uzlabošanas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, identificējot, kur ieguldījumi var sniegt plašāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi uz attīstāmo teritoriju. Atbalstāmi ieguldījumi unikālos valsts nozīmes aizsargājamos kultūras pieminekļos, to saistītajā infrastruktūrā un jaunas nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju būvniecībā ar mērķi uzlabot publiskas vides kvalitāti, nodrošināt arhitektonisko un kultūras vērtību saglabāšanu un nodrošināt kultūras objektu turpmāku izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanā, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi, t.sk., uzlabojot kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tiks nodrošināta efektīvāka kultūras mantojuma potenciāla izmantošana ekonomikas attīstībā un sociālo jautājumu risināšanā, stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku, nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem, kā arī attīstot autentisku tūrisma galamērķa piedāvājumu tūristiem, tādējādi nodrošinot reģiona atpazīstamību, vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Investīcijas veicamas, ievērojot iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus ES finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona AP sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli. (414) Atbalstāmi integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā (piem., parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona, t.sk. Baltijas jūras piekrastē), identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, zaļo un zilo infrastruktūru (piem., zaļās salas, zaļos žogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju izbūvi)80, ņemot vērā Eiropas Jaunā "Bauhaus" principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība. Publiskās ārtelpas attīstība ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu/jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu. (415) Lai pielāgotos izmaiņām pēc ATR īstenošanas un samazinātu pašvaldības pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu, atbalstāmi ieguldījumi plānošanas reģionu un pašvaldību darbības efektivitātei, t.sk. jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšanai, administratīvo pakalpojumu, sabiedriskā transporta, sabiedriskās drošības, izglītības, komunālo u.c. pakalpojumu nodrošināšanai, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT risinājumiem. Viedie risinājumi uzlabotu iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko kārtību, rastu iespēju savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos novērst, samazināt vai novērst ietekmi uz vidi, pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, viedās uzraudzības sistēmas nodrošināšana aprūpējamo klientu mājās un aprūpes iestādēs, drošās telpas sistēma gaisa kvalitātes uzlabošanai un inficēšanās risku samazināšanai, kā arī citi risinājumi. Lai veidotu risinājumus ar reģionālā mēroga ietekmi, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviesti jauni un inovatīvi risinājumi pašvaldību darbības jomās. (416) Lai uzlabotu pašvaldību un plānošanas reģionu darba efektivitāti, SAM ietvaros plānots paaugstināt plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāti. Prioritārās kapacitātes paaugstināšanas jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība, t.sk. starpinstitucionālā un starpsektoru sadarbība RIS3 viedās specializācijas jomu attīstīšanai reģionos inovāciju ekosistēmu ietvaros; (2) viedi risinājumi plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā; (3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, piemērojoties sociāli ekonomiskajām pārmaiņām; (4) budžeta plānošana, jauno reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana; (5) sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā. Šādas investīcijas sniegs ieguldījumu labas pārvaldības principu piemērošanā, lai nodrošinātu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Kapacitātes uzlabošanas pasākumi stiprinās plānošanas reģionu un pašvaldību spēju izstrādāt integrētas teritoriālās stratēģijas, tādējādi arī atlasīt, izstrādāt, izvērtēt un īstenot kvalitatīvus projektus. (417) Latvijas iedzīvotāju un infrastruktūras drošības palielināšanai, ekonomiskās attīstības veicināšanai un investoru piesaistei reģionos, kā arī savienotas, spējīgas un drošas militārās mobilitātes sekmēšanai, plānotas investīcijas DL infrastruktūras attīstīšanai, kas piemērota civilajām un nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām. Galvenokārt plānota DL ceļu satiksmei paredzētās infrastruktūras attīstīšana, kas ir kritiski svarīga valsts drošībai un NBS spējai efektīvi pārvietoties reģionos, atbalstot mobilitātes risinājumus. (418) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (419) Galvenās mērķgrupas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to FPT pašvaldības, plānošanas reģioni, NVO saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVU), valsts tiešās pārvaldes iestādes, komersanti, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, publiskas atvasinātas personas, Latvijas iedzīvotāji. (420) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tiks sekmēta nepieciešamo apstākļu nodrošināšana un vienlīdzīgas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai visiem iedzīvotājiem. Publiskās infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus tām. (421) Attīstot pašvaldību viedo risinājumu izveidi un īstenošanu, tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai radītie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pieejami visiem, t.sk. personām ar FT. Pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanas pasākumi tiks īstenoti, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principu. (422) Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kultūras infrastruktūrai un kvalitatīviem kultūras pakalpojumiem vienlīdzīgi visām sabiedrības grupām, veicinot līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālā atstumtības riska. Tiks palielināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Ņemot vērā to, ka liels attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz pasākuma norises vietai var kļūt par būtisku šķērsli kultūras pasākuma apmeklēšanai, nodrošinot pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, tiks veicināta pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no dzīvesvietas. (423) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM īstenos ar mehānismu "Funkcionālās pilsētu teritorijas". FPT tiks noteiktas teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu AP), ko izstrādā plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprina reģiona attīstības padome, kuru veido pašvaldības. Tās ietvers ģeogrāfisko tvērumu, stratēģisko ietvaru, teritorijas ekonomisko, sociālo un vides izaicinājumu un attīstības potenciāla analīzi, integrētus risinājumus, aprakstu par iesaistīto pušu iesaisti stratēģijas izstrādē un ieviešanā, kur pārstāvēts plašs sadarbības un sociālo partneru loks. Stratēģijās noteiktās FPT tiks ņemtas vērā pašvaldību AP, nosakot plānotos ieguldījumus, tās iekļauj teritoriju izaicinājumiem specifiskus risinājumus, kas tiek finansēti no dažādiem finanšu avotiem, tās izstrādā/ aktualizē atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem un VARAM metodikai. ERAF atbalsta pamatā būs teritoriju attīstības stratēģijās noteikto FPT ietvaros plānotie projekti, ievērojot pilsētvides attīstības izaicinājumus un vajadzības saskaņā ar pašvaldību AP investīciju plāniem. Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, iespējama reģionāla mēroga risinājumu koordinācija. Finansējums starp plānošanas reģioniem tiks plānots pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas (atbilstoši RPP), izņemot viedajām pašvaldībām, kultūras infrastruktūrai, kapacitātei un DL infrastruktūrai. (424) Lai nodrošinātu teritoriju attīstības stratēģiju izstrādātāju iesaisti projektu atlasē, plānošanas reģionu pārstāvji piedalīsies projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā. Pašvaldības prioritāro projektu sarakstu var pievienot arī teritoriju attīstības stratēģijai, nodrošinot atbilstību arī pašvaldību AP. (425) Latvija nepiemēros ITI mehānismu, ņemot vērā pieredzi ITI īstenošanā81. Lauku telpas attīstībai plānoti ELFLA ieguldījumi (SVVA stratēģijām), t.sk. vietējās ekonomikas stiprināšanas, kopienu spēcinošām un vietas attīstību sekmējošām iniciatīvām. (426) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un lauku attīstības telpa aptver visu Latviju, bet pārējās Stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās mērķteritorijas tikai daļu no valsts teritorijas, apvienojot pašvaldības, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma un ar to saistītu iezīmju dēļ ir kopīgi specifiski izaicinājumi/attīstības iespējas. Plānošanas reģiona un pašvaldības AP ietver koordinētus un papildinošus ieguldījumus dažādās nozarēs ārpus 5.PM. Uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras investīcijām - sinerģija ar tiešajām investīcijām MVU atbalstam, plānotas 1.PM, t.sk. ar 1.2.3.SAM plānoto tiešo atbalstu uzņēmumiem, 1.1.1.SAM un 1.1.2.SAM P&I kapacitātes attīstībai reģionālo inovāciju sistēmas iedzīvināšanai, atbalstu darbaspēka prasmēm 4.2.2.SAM, 4.2.3.SAM un 4.2.4.SAM, kā arī sinerģija ar 4.3.4.SAM un 4.3.6.SAM pirmsskolas izglītības pieejamību veicinošiem pasākumiem. 3.1.1.SAM investīcijas palielinās reģionu sasniedzamību arī uzņēmējiem. Publiskās ārtelpas attīstībai plānota papildinātība ar 2.1.3.SAM pašvaldību investīcijām klimata pielāgošanās pasākumu īstenošanai. Viedo pašvaldību risinājumiem - sinerģija ar 2.1.1.SAM pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas investīcijām, 1.1.1.SAM un 1.2.3.SAM atbalstu zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem viedo produktu attīstībai. AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot lielākus investīciju projektus (vismaz 4 nacionāla mēroga industriālie parki) nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu. 5.1.1.SAM ieguldījumi kultūras infrastruktūrā var kalpot kā stimuls turpmākām investīcijām, kas tiek īstenotas 4.3.2.SAM ietvaros, vienlaikus demarkāciju nodrošinot jau plānošanas posmā, paredzot, ka 5.1.1.pasākuma mērķa grupa ir kultūras mantojuma objektu apmeklētāji, savukārt 4.3.2.SAM mērķa grupa ir sociāli mazaizsargātās grupas, kas tiek marginalizētas kultūras pieejamībā. (427) 5.1.1.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" un "Inovācija" īstenošanā; programmā "Radošā Eiropa" paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm. (428) Finanšu instrumenti: Izstrādājot SAM ieviešanas nosacījumus tiks izvērtēta iespēja attiecībā uz peļņu nesošiem kultūras infrastruktūras projektiem piemērot atbalstu finanšu instrumentu veidā (aizdevums kombinācijā ar grantu). 10.tabula (2) 5. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
11.tabula (3) 5. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
(429) Atbalstāmās darbības: Atbalstāmo pasākumu plānošanā un vissmagāk skarto reģionu identificēšanā ņemti vērā iepriekš definēti kritēriji82, tādējādi nosakot, kuras teritorijas potenciāli visvairāk skars pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, un noteiktas to attīstības vajadzības un potenciālie izaicinājumi, lai varētu risināt pārkārtošanās grūtības virzībā uz klimatneitralitāti. Konkrēti plānotie atbalsta pasākumi noteikti TPTP, ievērojot tajā paredzēto pārkārtošanās virzienu un darbības, kas definētas saskaņā ar plānošanas dokumentiem klimatneitralitātes jomā - NEKP, Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.g., kā arī ievērojot EK 2020.gada ziņojuma par Latviju TPF atbalstāmo darbību ieteikumus, Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam, un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktos uzstādījumus reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, sniedzot kompleksu un savstarpēji papildinošu ieguldījumu stratēģisko mērķu un NEKP uzdevumu īstenošanā. TPTP ietvaros plānots viens transformācijas virziens "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku", kura ietvaros paredzēts īstenot trīs darbības: (1) Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā; (2) Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku; (3) Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu. TPTP darbību ietvaros tiks īstenoti vairāki pasākumi. (430) TPTP darbības "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros ir atbalstāma degradēto kūdras purvu rekultivācija, t.sk. vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, koncentrējoties primāri uz risinājumiem ar augstāku SEG emisiju samazinājumu, kā arī pārprofilēšanas aktivitātēm. Pirms rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Tāpat paredzēts atbalstāmās darbības pašvaldību un/vai sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas apgādes, kā arī ražošanas un koģenerācijas iekārtu nomaiņai vai pielāgošanai alternatīviem AER kurināmajiem, kas pārtrauc kūdras kā kurināmā resursa izmantošanu. (431) Dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai ir atbalstāma ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai, kā arī ekotūrisma veicināšanai. Šādas aktivitātes ir paredzēts veikt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai uzlabotu purvu ekosistēmu bioloģisko daudzveidību saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.gadam83 un Natura 2000 prioritāro rīcību programmu 2021.-2027.gadam84. Tāpat atbalsts ir paredzēts P&I aktivitātēm, lai nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, fokusējoties uz Latvijas vides un klimata mērķiem, piem., SEG emisiju samazināšanas, teritoriju atjaunošanas u.c. aspektiem. Ir paredzēts īstenot pētījumu platformu un izcilības centra izveidi, kura ietvaros tiks atbalstīta pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošana saistībā ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. (432) Lai ierobežotu reģionālo atšķirību pieaugumu un mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, plānota ekonomikas dažādošana un modernizācija, jaunu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības iespēju radīšana un attīstība visvairāk skartajos reģionos, t.sk. degradētajās vēsturiskās kūdras ieguves vietās un degradētajās rūpnieciskās teritorijās. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstības, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ietvaros plānots atbalstīt "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas, un saistītās publiskās infrastruktūras attīstību saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu. Ņemot vērā darbinieku skaitu, kuru darbavietas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas, radot jaunas darbavietas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstība ir būtisks priekšnosacījums reģionālo atšķirību mazināšanai, un jaunizveidotās darbavietas dotu iespēju rast nodarbinātības iespējas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstības kontekstā nozīmīga loma ir arī bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanai, kas sniegs iespēju kūdras nozares transformācijas rezultātā visvairāk skartajās teritorijās uzlabot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību un veicinās pašvaldības funkciju īstenošanu, t.sk. izglītības pieejamības nodrošināšanu. Lai nodrošinātu reģionu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, plānots atbalsts pašvaldību un reģionu speciālistu vietējā līmenī nepieciešamo prasmju un zināšanu paaugstināšanai par klimatneitrālu ekonomiku, nozaru transformāciju uz klimatneitrāliem risinājumiem un ietekmi uz teritoriju attīstību, mazinot sociālekonomiskās negatīvās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām. (433) Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā nākotnē prognozējamas strukturālās izmaiņas darba tirgū, tādējādi atbalstāmi ieguldījumi darba tirgus vajadzībām un aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem atbilstoša prasmju pilnveides un jaunu kvalifikāciju piedāvājuma nodrošināšanai. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība vērsta uz ilgtermiņa nodarbinātību, kuras ietvaros plānots nodarbināto prasmju paaugstināšanas atbalsts kvalifikācijas iegūšanai (t.sk., izmantojot darba vidē balstītu mācību pieeju, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti), atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. DD noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei), atbalsts reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu jauno speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās (saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu), kā arī plānotas mācības u.c. pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai no bezdarba riskam pakļauto un darba tiesiskajām attiecībām potenciāli atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepasliktinot to sociālo stāvokli. Detalizēts prasmju saraksts, kas nepieciešamas visvairāk skartajos reģionos, tiks izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem. (434) TPTP atbalstāmās darbības plānotas, ievērojot ES prioritātes klimata un vides jomā, jo īpaši plānojot pārkārtošanos uz 2030.g. izvirzītajiem ES enerģētikas un klimata mērķiem un klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050.g. saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem, kā arī ņemot vērā EZK mērķus, kuru īstenošana veicinās virzību uz klimatneitralitāti, kā arī atbalstīs vietējo ekonomiku un ilgtspēju ilgtermiņā. Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos, TPTP ietvaros Latvijā līdz 2030.g. plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās aktivitātes var veicināt Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.g. pret 2030.g. noteikto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā mērķu sasniegšanu 36% apmērā. (435) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (436) Galvenās mērķgrupas: pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu iedzīvotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības un to izveidotās iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes, saimnieciskās darbības veicēji, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, valsts iestādes, zinātniskās institūcijas. (437) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus ar būvniecību saistītajās darbībās, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas specifiskas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei dažādiem objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus telpām. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar invaliditāti un vecākiem ar bērniem, piemēram, autobusos vizuāli informācijas tablo, audio paziņojumi par pieturvietām, maršrutu u.tml., marķējumi un piktogrammas, atbilstošas sēdvietas u.c. Prasmju attīstības pasākumu ietvaros tiks nodrošināta dalība un informācijas pieejamība visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no izglītības līmeņa, dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, invaliditātes, u.c. aspektiem, tādējādi veicinot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepasliktināšanos, ko var ietekmēt darba tirgus transformācijas procesi, kā arī tiks nodrošināta apmācību iespēja personām ar FT. (438) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: ekonomikas pārkārtošanās uz klimatneitralitāti rezultātā vissmagāk skartie reģioni noteikti TPTP saskaņā ar TPTP noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā 1) kūdras ieguves apjomus un degradēto purvu (nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu), kur kūdras ieguve vairs nenotiek, izplatību, 2) IKP rādītājus, 3) elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu IKP (uz vienu iedzīvotāju) vienības radīšanai, 4) uzņēmumu darbības energoietilpību un iespējas pārkārtot uzņēmumu saimniecisko darbību ekonomikas transformācijai uz klimatneitralitāti, 5) nodarbinātības un bezdarba līmeņa rādītājus, kā arī 6) demogrāfijas tendenču rādītājus. Plānotajiem ieguldījumiem jāatbilst plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentiem, izņemot degradēto purvu rekultivācijas un atjaunošanas, un kūdras nozares pētniecības aktivitātes, kur investīcijas tiks plānotas nacionālā līmenī, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritorijas socioekonomiskajai situācijai. (439) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SAM ietvaros plānotie ieguldījumi infrastruktūras attīstībai, ir papildinoši 5.1.1.SAM ietvaros paredzētajiem integrētajiem ieguldījumiem teritorijās uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību speciālistu kapacitātes paaugstināšanai citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos, kā arī par vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Atbalsts cilvēkresursu prasmju un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas piedāvājuma attīstībai plānots 4.2.2.SAM ietvaros, paredzot atbalstu darba vidē balstītu mācību īstenošanai profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, savukārt 4.2.4.SAM pasākumu ietvaros plānoti pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstības pasākumi, nodrošinot demarkāciju un papildinātību ar TPF finansējumu kūdras un saistītajās nozarēs ietekmētā personāla prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām atbilstoši reģionu vajadzībām, kā arī uzņēmumu darbiniekiem, kas ieinteresēti attīstīties un pilnveidoties esošajā uzņēmumā. 6.1.1.SAM ieguldījumi ir papildinoši arī ar AF investīcijām, kur 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu pieaugušo izglītības attīstībai, savukārt nevienlīdzības mazināšanai reģionos 3.1.1.3.i "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" ietvaros plānot īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, 3.1.1.6.i "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" ietvaros paredzēts atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu) iegādei, kas paredzēti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros plānots atbalsts plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai ATR kontekstā, nolūkā uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti. (440) Finanšu instrumenti: Lai sekmētu finansējuma saņēmēja līdzdalību ekonomikas dažādošanā visvairāk skartajos reģionos, TPTP 2.darbības "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākuma īstenošanai tiks izmantos FI, kombinējot to ar granta elementu. 12.tabula (2) 6. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
13.tabula (3) 6. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām 14.tabula (4) Dimensija 1 - intervences laukums100
15.tabula (5) Dimensija 2 - Finansējuma veids101
16.tabula (6) Dimensija 3 - Teritoriālie sasniegšanas mehānismi102
17.tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas103
18.tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība104
(441) AKCK izstrādāta virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai KP fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai. (442) AKCK ieviešanas rezultātā plānoti šādi rezultāti: 1) integrēts KP stratēģiskās plānošanas un ieviešanas process nodrošinās kvalitatīvu politiku un projektu izstrādi, formulējot mērķus, sasniedzamos rezultātus; 2) tiks nodrošināta godprātīga, caurskatāma, uz risku izvērtējumu balstīta projektu/fondu ieviešana, mazinot administratīvo slogu, vienlaikus īstenojot efektīvu pārskatatbildību; 3) tiks nodrošināta augsta iesaistīto pušu profesionalitāte - nepieciešamās prasmes, kompetences, zināšanas tiks efektīvi izmantotas KP ieviešanā visos administratīvajos līmeņos (valsts institūcijas, plānošanas reģioni, pašvaldības, nevalstiskais, privātais sektors). (443) AKCK ietvaros plānoti pasākumi trīs prioritārajos virzienos: 1) IESTĀŽU VEIKTSPĒJAS STIPRINĀŠANA mērķis ir veicināt institūciju darbības veiktspēju jeb kapacitāti. 2) CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBA UN PROFESIONALIZĀCIJA mērķis ir veicināt KP fondu ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstību un profesionalizāciju. 3) DIGITALIZĀCIJA, DATI UN INFORMĀCIJAS SISTĒMAS mērķis ir radīt IKT sistēmas, rīkus un metodes KP fondu ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai. (444) Detalizēta informācija par AKCK pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, u.c. būtiska informācija AKCK ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā105. (445) KPVIS funkcionalitātes nodrošināšana 2021.-2027.g. plānošanas periodā mērķis ir atbalstīt KPVIS funkcionalitāti, nodrošināt augstu klientu apmierinātības līmeni gan ar CFLA sniegto, gan KPVIS e-vides tehnisko atbalstu. (446) KPVIS funkcionalitātes attīstība nodrošinās ES fondu vadībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes, finansējuma saņēmējus ar pieeju KPVIS datiem jebkurā laikā. Dažādu ar projektu ieviešanu saistītās informācijas ātru, drošu, ērtu pieejamību un izmantošanu, nodrošinās iespēju datus izgūt no KPVIS ar datu analīzes rīka palīdzību, kas atvieglos, paātrinās datu apkopošanu, apmaiņu un tālāku analīzi un izmantošanu darba vajadzībām. Vienlaikus tiks apzinātas iespējas attīstīt KPVIS, lai uzlabotu funkcionalitāti, datu pieejamību, sasaisti ar dažādiem valsts datu reģistriem, datu bāzēm u.tml., tādejādi uzlabojot darba efektivitāti. (447) CFLA varēs īstenot ES fondu sadarbības iestādes funkcijas, izmantojot vienotu iekšējo kontroles sistēmu, uzturēt KPVIS atbilstoši nepieciešamām drošības prasībām, vienlaikus pilnveidot un paplašināt KPVIS funkcionalitāti. (448) Detalizēta informācija par KPVIS pilnveidošanai un attīstībai plānotajiem pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, u.c. būtiska informācija (449) KPVIS attīstības pasākumu ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā106. 2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei 19.tabula (4) Dimensija 1 - intervences laukums107
20.tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas108
21.tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība109
22.tabula (18) TPF piešķīrums programmai saskaņā ar TPF regulas 3. pantu pirms pārvietojumiem
3. Finanšu plāns 23.a.tabula (3.1.) Pārvietojumi un iemaksas
23.b.tabula (17A) Pārvietojumi starp ERAF, ESF+ un KF vai uz citu fondu vai fondiem (sadalījums pa gadiem)
23.c.tabula (17B) Pārvietojumi starp ERAF, ESF+ un KF vai uz citu fondu vai fondiem (kopsavilkums)
(450) Finansējuma pārvedums no KF un no ESF+ uz ERAF veidojas investīciju pārstrukturizācijas rezultātā: papildus ERAF finansējumu novirzot enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, kā arī militārās mobilitātes un civilās aizsardzības stiprināšanas pasākumiem (skat. sīkāku pamatojumu Programmas pielikumā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam vidusposma novērtējums"). (451) Ņemot vērā Padomes rekomendācijās 2024.gadam Latvijai noteikto par nepieciešamību sekmīgāk novērt nevienlīdzību, Partnerības līgumā Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā noteiktajam par nepieciešamību pārskatīt ESF+ programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai sekmīgai ieviešanai līdz plānošanas perioda beigām, kā arī ES fondu 20214.-2020.gada plānošanas perioda ex-post novērtējuma darbības programmas "Izaugsmes un nodarbinātība" 7.prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" stratēģisko ieteikumu par nepieciešamību nepasliktināt mērķa grupu situāciju un nepalielinot sociālās atstumtības un nabadzības riskus, Programmas grozījumi paredz papildus ESF+ finansējuma pārdali no Programmas 4.politikas mērķa uz Labklājības ministrijas administrēto ESF+ programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai (skat. sīkāku pamatojumu Programmas pielikumā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam vidusposma novērtējums"). 23.d.tabula (10) ES fondu finansējuma sadalījums pa gadiem
24.tabula (11) Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un nacionālais līdzfinansējums
4. Ieguldījumu priekšnosacījumi 25.tabula (12) Ieguldījumu priekšnosacījumi
5. Programmā iesaistītās iestādes 26.tabula (13) Programmā iesaistītās iestādes
27.tabula (13A) Atmaksāto summu pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5. punktu
6. Partnerība (452) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK 2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu. (453) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas projekta publiskā apspriešana118, kur kopumā tika saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām un juridiskām personām, un privātpersonām. (454) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas 11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka - sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas. (455) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros. (456) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu pārstāvjus. (457) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām, veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas mērķim. (458) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas. (459) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā. (460) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu. AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un pasākumus. (461) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. (462) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt no vairākiem finanšu avotiem. (463) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums119, kura mērķis ir apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā. (464) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2 "Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides pārskatu"120. Atzinumā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi atbilstoši norādītajam. (465) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un nosacījumi. (466) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti. (467) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas politiku. (468) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt, uz riska analīzes vai vērtības pamata, indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu investīciju projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā finansējuma lietderībai sabiedrības interesēs. (469) Izstrādājot Programmas grozījumus tiks nodrošinātas konsultācijas ar vadošajiem sadarbības un sociālajiem partneriem. 7. Komunikācija un redzamība (470) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana, uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22. panta 3. punkta j) apakšpunktā, 46.-50. pantā un III nodaļā "Redzamība, pārredzamība un komunikācija" noteikto. (471) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti, pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes izvērtējumā121 gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām. (472) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus, paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai un izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai. (473) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Šo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot projektu nozīmību. (474) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros. (475) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu veicot kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem kritērijiem, te noteikti 3 galvenie: - sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem (2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%); - sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%); - sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%, 2027.g. - 81%). (476) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas izvērtēšanu. (477) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai. Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem. (478) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar apakšgrupām: a) Specifiskās m.a.: - Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā; - Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; - Sociālie un sadarbības partneri; - ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas. b) Sabiedrība kopumā: - Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem; - Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem; - Cilvēki ar invaliditāti. c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki. d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi u.c.). (479) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. Tiks izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot objektīvu un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko saiti: - vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.: potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki; mediji un informācijas starpnieki/partneri); - plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā); - informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c. (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki); - vides reklāma (m.as: mediji un informācijas starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā); - drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā); - sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā). (480) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots indikatīvi 0,3 % apmērā no kopējā programmas finansējuma. (481) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga. 8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām 28. tabula (14) Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām
29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 2.2.3.SAM (RSO 2.7.) (1.papildinājums)
Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai A. Galveno elementu kopsavilkums
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu) Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?
C. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana 1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots (kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).
2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā ir KNR 94. panta 2. punkts, atbilst darbības veidam.
3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu. Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un kritēriji, un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā, kādā tos Komisija var izmantot.
4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.
5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu
Tirgus izpētes rezultātā katrai vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu tabulas:
30. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm - 2.2.2.SAM (1.papildinājums)
Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai A. Galveno elementu kopsavilkums
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu) Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?
C. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana 1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots (kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).
2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā ir 94. panta 2. punkts, atbilst darbības veidam.
4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.
5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu.
30.tabulas pielikums Nr.1 1. Tabula (VARAM tirgus cenu izpētē iekļaujamie dalītās vākšanas konteineru veidi)
2. Tabula (Apkopojums par datu ieguves veidiem un iegūto cenu datu skaits)
9.Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks (482) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros147: 1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (2025.g. II cet.); 2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (atlase izsludināta); 3) 1.5.1.SAM "Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu" (2026.g. I cet.); 4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu" (atlase izsludināta); 5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēma" (atlase vērtēšanā); 6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" (2024.g. IV cet.); 7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" (2025.g. III cet.); 8) 4.1.2.5.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (atlase beigusies); 9) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (atlase beigusies); 10) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (atlase beigusies); 11) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (atlase beigusies); 12) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. II cet. - 2027.g); 13) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" (atlase beigusies); 14) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (atlase vērtēšanā). Pielikumi: 1) 1.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences" uz 2 lpp.; 2) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos" uz 7 lpp.; 3) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība" uz 8 lpp.; 4) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā" uz 6 lpp.; 5) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā" uz 4 lpp.; 6) 6.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns" uz 49 lpp.; 7) 7.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums" uz 3 lpp.; 8) 8.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte" uz 9 lpp.; 9) 9.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstība" uz 6 lpp; 10) 10.pielikums "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam vidusposma novērtējums" uz 84 lpp. 1 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta izstrādātā Sociālā darba vārdnīca: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/izdevumi/2023/Sociala_darba_vardnica.pdf 2 Eiropas Komisijas darba dokuments Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas neto nulles tehnoloģiju produktu ražošanas ekosistēmas stiprināšanai (SWD(2023) 219 final COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT for a Regulation of the European Parliament and of the Council on establishing a framework ofmeasures for strengthening Europe's net-zero technology products manufacturing ecosystem (Net Zero Industry Act)) 3 https://ej.uz/5rdm 4 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv) 5 https://ieej.lv/VRdCm, https://ieej.lv/iZht9 6 https://ej.uz/akc8 7 https://ieej.lv/ED0qg 8 RPP 9 CSP, 2016 10 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 11 CSP, 2021 12 Error! Hyperlink reference not valid.European Innovation Scoreboard 2019 13 NIP 14 ZTAI 15 CSP, 2019.gads 16 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6 17 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 18 Digital Economy and Society Index 2020 - 9%. 19 Digital Economy and Society Index 2020 20 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada oktobris 21 https://ieej.lv/2nMjQ 22 https://ieej.lv/2FThA; https://ieej.lv/60xUM 23 https://ieej.lv/LSZrr 24 https://ieej.lv/TtZRl 25 https://ieej.lv/bggp8 26 https://ieej.lv/kzm38 27 https://ieej.lv/bWAm1 28 https://ieej.lv/9RaBR 29 https://ieej.lv/bk8oH 30 https://ej.uz/pmnc 31 NEKP, Autotransporta direkcija 32 https://ieej.lv/2rznO 33 https://ieej.lv/n5k2o 34 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e 35 VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS , https://ieej.lv/A5uYw 36 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, BISS 37 https://ieej.lv/UATSF 38 CSP https://ieej.lv/36gzf 39 OECD dati (2018) 40 https://ieej.lv/AD6q8 41 2018.gads, CSP 42 2018.gads 43 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma 26.-34.lpp). 44 SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana", 124. 45 Digital Economy and Society Index 2020 46 https://ieej.lv/NXKh4 47 https://ieej.lv/Ptwu7 48 https://ieej.lv/rwpCf 49 https://ieej.lv/vslp1, https://ieej.lv/sADAI 50 CSP 51 https://ieej.lv/DzYfQ 53 https://ieej.lv/FQFcK 54 https://ieej.lv/wVDp3 55 https://ieej.lv/gpi47 56 https://ieej.lv/JbvwY 57 https://ieej.lv/JJcl8 58 https://ieej.lv/huXoW 59 Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa", Komisijas paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu Eiropas Universitātes 60 Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju kompetences attīstības aktivitātes par pamatu tiks izmantots Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" un 2023.gadā "FIDEA" veiktais nacionālās nozīmes pētniecības infrastruktūras kartējums. 61 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5, (atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt zemāks, taču ne zemāks par TRL2). 62 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 63 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 64 Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants) 65 LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC 66 Plūdu riska pārvaldības plāni 2021.-2027.gadam. 67 https://ieej.lv/Kk76o 68 https://ieej.lv/DWKFP 69 https://ieej.lv/ykje9 70 Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam 71 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h 72 EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi 73 https://ieej.lv/y5vBh 74 Sabiedriskā transporta savienojuma punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Sabiedriskā transporta savienojuma punktos koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Sabiedriskā transporta savienojuma punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi. 75 https://ieej.lv/hm57c 76 Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu" 77 Valsts kontroles revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-8/2020 "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" 78 Pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība 79 BD, DM un bezdarba RP personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi plānoti pēc mērķa grupas personu iesaistes AF ietvaros 80 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD 81 https://ej.uz/xwkw 82 Taisnīgās pārkārtošanās teritoriālais plāns, pielikums 83 ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam Pieejams: https://ieej.lv/CUeCh 84 Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021-2027). Pieejams: https://ieej.lv/RnbqB 85 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 86 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 87 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 88 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 89 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 90 Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu. 91 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem. 92 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 93 TPTP 3.darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 94 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas. 95 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu 96 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos. 97 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. g. ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 2. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha. 98 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti 99 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs/ persona) 100 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 101 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 102 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 103 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 104 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 105 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 8. un 9. pielikumos 106 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 8. un 9. pielikumos 107 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 108 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 109 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 110 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra Regula (EC) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 111 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 112 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā 113 https://ieej.lv/AHImr 114 Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.) 115 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 22. pantu 116 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi. 117 Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas Regula (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu 118 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada 10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim: https://ieej.lv/8JtqZ 119 Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. 120 https://ieej.lv/ttnVF 121 "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2021.-2027.gadam". Stratēģijas izstrāde tiks balstīta uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term) izvērtējumā" secināto. 122 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 8. un 9. pielikumos. 123 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB010m/ 124 Iekārta, kas ir atbilstoša Ekodizaina prasībām (Komisijas 2015.gada 28.aprīļa Regula (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem) 125 Atbalsts paredzēts tikai tādām centralizētajām siltumapgādes sistēmām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 2.panta 41.punktā noteiktās efektīvas centralizētās siltumapgādes definīcijas nosacījumiem. 126 Izmaksas publicētas: https://sadalestikls.lv/lv/cenradis 127 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 128 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 129 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 130 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 131 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 132 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz desmitdaļai. 133 Izmaksu aprēķinos izmanto invertora jaudas vērtību. Ja saules paneļu kopējā jauda ir mazāka par invertora jaudas vērtību, aprēķinos izmanto saules paneļu kopējās jaudas vērtību. as=Jaunais indekss−Vecais indekss jeb t.i. 2,9-4,3= -1,4% (indeksācija nav jāveic, jo izmaiņas nepārsniedz 5 procentpunktus). 135 https://likumi.lv/ta/id/236019-noteikumi-par-atkritumu-apsaimniekosanas-atlaujas-izsniegsanas-un-anulesanas-kartibu-atkritumu-tirgotaju-un-atkritumu-apsaimniekosanas-starpnieku-registracijasnbspun-informacijas-sniegsanas-kartibu-ka-ari-par-valsts-nodevu-un-tas-maksasanas-kartibu 136 https://likumi.lv/ta/id/222147-kartiba-kada-piesakamas-a-b-un-c-kategorijas-piesarnojosas-darbibas-un-izsniedzamas-atlaujas-a-un-b-kategorijas-piesarnojoso-da... 137 Attiecībā uz darbībām, kuras ietver vairākas vienkāršotu izmaksu iespējas, kas sedz atšķirīgas kategorijas izmaksas, atšķirīgus projektus vai secīgus darbības posmus, 3.-11. punktu aizpilda par katru rādītāju, pēc kura sasniegšanas veic atlīdzināšanu. 138 Attiecīgā gadījumā norāda korekcijas biežumu un laika grafiku un skaidru atsauci uz konkrētu rādītāju (tostarp attiecīgā gadījumā saiti uz vietni, kurā publicēts šis rādītājs). 139 Informācija par atlasi: https://www.cfla.gov.lv/lv/2-2-2-2-k-1 140 Ministru kabineta 2024. gada 26. marta noteikumi Nr. 197 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.2. pasākuma "Atkritumu dalītā vākšana" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi", pieejami https://likumi.lv/ta/id/350820-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-programmas-20212027-gadam-222specifiska-atbalsta-merka-parejas-uz-aprites-ekonomiku-veicinasana-2222-pasakuma-atkritumu-dalita-vaksana-projektu-iesniegumu-pirmas-atlases-kartas-istenosanas-noteikumi 141 Vai ir iespējama negatīva ietekme uz atbalstīto darbību kvalitāti un, ja ir, kādi pasākumi (piemēram, kvalitātes nodrošināšana) tiks veikti, lai kompensētu šo risku? 142 https://likumi.lv/ta/id/327220-atkritumu-dalitas-savaksanas-sagatavosanas-atkartotai-izmantosanai-parstrades-un-materialu-regeneracijas-noteikumi 143 https://likumi.lv/ta/id/287396-noteikumi-par-atkritumu-savaksanas-un-skirosanas-vietam 144 https://likumi.lv/ta/id/221378-atkritumu-apsaimniekosanas-likums 145 https://likumi.lv/ta/id/337993-noteikumi-par-razotaja-paplasinatas-atbildibas-sistemas-izveidi-un-piemerosanu-plastmasu-saturosiem-izstradajumiem 146 Pieejama VARAM lietvedības sistēmā 147 Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc konkrētu projektu identificēšanas un apstiprināšanas. Finanšu ministrs A. Ašeradens
1. pielikums Tematiskais priekšnosacījums Nr.
10 (4.1.) - Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus
politikai:
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| AE | Atjaunojamā enerģija |
| AER | Atjaunojamie energoresursi |
| ANM | Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| ALTUM | AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
| cm | Centimetrs |
| CO2 | Oglekļa dioksīds |
| CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
| DRN | Dabas resursu nodoklis |
| DVB | Darba vidē balstītas (mācības) |
| EK | Eiropas Komisija |
| EM | Ekonomikas ministrija |
| EP | Eiropas Padome |
| ERAF | Eiropas Reģionālās attīstības fonds |
| ES | Eiropas Savienība |
| ES ETS | Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma |
| ESF+ | Eiropas Sociālais fonds Plus |
| EUR | euro |
| FEI | Fizikālās enerģētikas institūts |
| FM | Finanšu ministrija |
| IUB | Iepirkumu uzraudzības birojs |
| IKP | Iekšzemes kopprodukts |
| IKT | Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas |
| IS | Informācijas sistēmas |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| IT | Informācijas tehnoloģijas |
| IPCC | Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change) |
| ĪADT | Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas |
| KF | Kohēzijas fonds |
| KLP | Kopējā lauksaimniecības politika |
| KP | Kohēzijas politika |
| Kurzeme | Kurzemes reģions pēc NUTS 3.līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| Latgale | Latgales reģions pēc NUTS 3.līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| LDDK | Latvijas Darba devēju konfederācija |
| LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
| LKA | Latvijas Kūdras asociācija |
| LM | Labklājības ministrija |
| LVĢMC | VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" |
| LVM | Akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži |
| LVMI Silava | Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" |
| MF | Modernizācijas fonds |
| milj. | miljons |
| MK | Ministru kabinets |
| mljrd. | Miljards |
| MVU | Mazie un vidējie uzņēmumi |
| NACE | Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija |
| NBK | Princips "nenodarīt būtisku kaitējumu" |
| NEKP | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam1 |
| NIP | Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam2 |
| NUTS | Kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija |
| NVA | Nodarbinātības valsts aģentūra |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| kt | kilotonna |
| KŪDRA2030 | Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030.gadam3 |
| Pierīga | Pierīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| P&A | Pētniecība un attīstība |
| P&I | Pētniecība un inovācijas |
| Programma | Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam |
| PwC | PricewaterhouseCoopers Latvijas birojs |
| Projektu dati | Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei |
| RAP | Reģionu attīstības programma |
| Regula Nr. 2021/1060 | Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai |
| Rīga | Rīgas reģions pēc NUTS 3. līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| RPP | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam4 |
| Sadarbības partneri | Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni |
| SAM | Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus |
| SEG | Siltumnīcefekta gāze |
| SIVN | Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējums |
| SM | Satiksmes ministrija |
| Sociālie partneri | Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības |
| Stratēģija | Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam5 |
| t | Tonna |
| TAP | Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.- 2020.gadam6 |
| t CO2 ekv. | SEG emisiju daudzums, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās |
| TPF | Taisnīgas pārkārtošanās fonds |
| TPM | Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms |
| TPTP | Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns |
| UK | KP fondu uzraudzības komiteja |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| Vidzeme | Vidzemes reģions pēc NUTS 3.līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| VPVB | Vides pārraudzības valsts birojs |
| Zemgale | Zemgales reģions pēc NUTS 3.līmeņa teritoriālo vienību klasifikācijas |
| ZI | Zinātniskās institūcijas |
| ZIZIMM | Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā |
| ZM | Zemkopības ministrija |
1.PĀRKĀRTOŠANĀS PROCESA IZKLĀSTS UN VISNELABVĒLĪGĀK SKARTO TERITORIJU NOTEIKŠANA LATVIJĀ
|
2019.gadā MK apstiprināja Latvijas pozīciju, atbalstot ES
mērķu izvirzīšanu ES klimatneitralitātes sasniegšanai līdz
2050.gadam, pāreja uz klimatneitralitāti galvenokārt
balstās uz diviem politikas plānošanas dokumentiem:
2020.gadā EK iesniegto Stratēģiju un NEKP.
Stratēģijas mērķis ir Latvijas klimatneitralitāte 2050.gadā, un tās potenciālie ieguvumi saistāmi ar vides, sociālajām un ekonomikas dimensijām pārejā uz klimatneitralitāti. Mērķa sasniegšana īstenojama trīs SEG emisiju samazināšanas posmos (skat. 1.un 2.piel.) trīs mainīgajos - SEG emisijās bez ZIZIMM, CO2 piesaistē un SEG emisijās ZIZIMM sektorā un virzība uz klimatneitralitāti, ņemot vērā SEG emisijas kopumā ar ZIZIMM sektoru. Stratēģija nosaka nepieciešamību veikt tautsaimniecības pārstrukturizēšanu, procesu optimizēšanu izmaksu efektīvā veidā, nemazinot konkurētspēju, sekmējot resursefektivitātes paaugstināšanu, AER izmantošanas veicināšanu, fosilo energoresursu nesubsidēšanu, "zaļo" inovāciju un pētniecības attīstīšanu, "zaļo" darbavietu radīšanu. Klimatneitralitātes sasniegšanā svarīgi nodrošināt CO2 piesaisti tādā apjomā, lai kompensētu radīto SEG emisiju apjomu, jo pilnīga antropogēno SEG emisiju novēršana nav iespējama. NEKP ilgtermiņa mērķis (skat. 3.piel.) ir saskaņā ar Stratēģijas principiem un nosaka pārkārtošanās procesu uz klimatneitralitāti. Lai to īstenotu, līdz 2030.gadam jāizstrādā detalizēti plānošanas dokumenti, t.sk. 2023.gadā paredzēti grozījumi NEKP. NEKP noteikti klimata pārkārtošanās mērķi dažādiem sektoriem (skat. 4.piel.). Pēc 2020.gadā publicētajiem SEG inventarizācijas rezultātiem Latvijas SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM, ieskaitot netiešās CO2 emisijas, 2018.gadā bija 11757,06 kt CO2 ekv., bet ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas7 - 13174,61 kt CO2 ekv. ZIZIMM sektorā rodas SEG emisijas un arī CO2 piesaiste, kas ietver meža zemes, aramzemes, zālāju, apbūves un mitrāju kategorijas, tāpēc ceļā uz klimatneitralitāti ZIZIMM sektoram izvirzīti atsevišķi mērķi. ZIZIMM sektorā galvenokārt SEG emisijas rodas no organiskajām augsnēm, kūdras ieguves un zemes izmantošanas veida maiņas - atmežošanas. Šobrīd ZIZIMM sektora emisijas Latvijā pārsniedz sektorā radīto piesaisti. Salīdzinot ar 1990.gadu, 2018.gadā izmaiņas ZIZIMM SEG emisijās/CO2 piesaistē ir - 113,9%, kas galvenokārt saistāms ar mežizstrādes pieaugumu. Viena no SEG ietilpīgākajām nozarēm ZIZIMM sektorā8 Latvijā ir kūdras nozare. SEG emisijas no mitrājiem un kūdras ieguves enerģijai, kā arī ieguves dārzkopībai veido ~13% no kopējām emisijām, ieskaitot ZIZIMM un netiešās CO2 emisijas (skat. 5.piel.). Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā, daļa SEG emisiju izdalās vēsturiskajās kūdras ieguves vietās. Latvija ir viena no sešām ES valstīm, kas kūdru iegūst un izmanto enerģijas ražošanā9, radot CO2 emisijas un atstājot ietekmi uz vidi. Latvijā ir 26232 ha lielas vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, kam nepieciešama rekultivācija. Ekonomikas zaļā pārkārtošanās Kūdras resursi Latvijā nav precīzi noteikti, tie ir ap 11,3 mljrd.m³ (1,7 mljrd.t), no tiem 1,1 mljrd.t - enerģētiskā kūdra. Saskaņā ar Kūdras fonda10 datiem kūdras purvu (atradņu) platības aizņem 641115 ha, kas ir ~10% no Latvijas teritorijas, no tiem ~4% izmantoti kūdras ieguvei. No visām potenciāli rūpnieciski izmantojamām kūdras platībām 63% atrodas valsts īpašumā. Latvijā kūdru pārsvarā izmanto dārzkopībā, katru gadu pārsniedzot 95% no kopējā kūdras ieguves apjoma (skat. 6.piel.). Saskaņā ar LKA datiem kūdru, ko izmanto enerģētikā, periodiski iegūst 2829 ha platībā, kas kopumā rada vismaz 32 kt CO2 ekv.gadā11. Salīdzinot ar 1990.gadu, SEG emisijas no kūdras dedzināšanas ievērojami samazinājušās, līdz 95,8-97,8% (skat. 7.piel.). No 2003.gada pārtraukta enerģētiskās kūdras izmantošana Rīgas TEC-1, tāpēc kūdras izmantošana enerģētikā strauji sarukusi. Atsevišķos gados kūdras izmantošana nedaudz pieaugusi nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu, kvalitatīvas šķeldas trūkuma un jaunu katlumāju izveides pašvaldībās dēļ, īpaši Latgalē, jo kūdrai kā kurināmajam ir zemas izmaksas. Kūdras plašāka izmantošana enerģētikas sektorā potenciāli būtiski palielinātu Latvijas SEG emisijas, jo kūdrai ir liela emisiju intensitāte, ko iegūstot esošo licenču laukumu faktiskajās platībās, tiktu sasniegtas gandrīz divas reizes šī brīža valsts kopējo SEG emisiju daudzumu gada griezumā. Kamerālā novērtējumā Latvijā identificētas 190 vēsturiskās kūdras ieguves teritorijas (26232 ha platībā vismaz 151 bijušajā atradnē), kur dažādos laika periodos realizēta vai iespējams realizēta kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskā kūdra. Aplēstās šo vietu platības rada SEG emisijas 199,9 kt CO2 ekv.gadā. Laikā no 1990.-2018.gadam SEG emisijas no mitrājiem pieaugušas par 30%. Degradēto vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija var mazināt SEG emisijas no kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā ZIZIMM sektorā. TPTP ietvaros plānots veikt rekultivācijas pasākumus 13600 ha platībā, radot SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO2 ekv.gadā. Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos virzībā uz klimatneitralitāti, TPTP intervence galvenokārt balstīta uz Latvijas plānoto atteikšanos no kūdras izmantošanas enerģētikā līdz 2030.gadam un rekultivācijas pasākumiem, kas radīs ievērojamu SEG emisiju samazinājumu un sniegs pozitīvu ietekmi uz vidi un dabu ilgtermiņā, novēršot pārkārtošanās negatīvās sekas uz apkārtējo vidi, atjaunojot un uzlabojot ES nozīmes biotopu un purvu ekosistēmu kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, veicinot dabas un ekotūrismu, kā arī nodarbinātību, t.sk. radot jaunas ilgtermiņa darbavietas. Latvija nosaka starpuzdevumu ministrijām 2023.gadā izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai grozījumus normatīvajos aktos.12 Tāpat paredzēta pāreja no cietā fosilā kurināmā, t.sk. kūdras, apkures iekārtu izmantošanas uz ilgtspējīgiem apkures veidiem. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās darbības var veicināt Stratēģijā pret 2030.gadu noteikto ZIZIMM mērķu sasniegšanu 36% apmērā, kas ir starpposms virzībā uz klimatneitralitāti, kur nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā. Precīzāki nozaru mērķi klimatneitralitātes sasniegšanai tiks noteikti ar NEKP grozījumiem 2023.gadā. TPF finansējums paredzēts arī sociālekonomisko seku mazināšanai, reaģējot uz netiešajām enerģētiskās kūdras aizlieguma sekām. |
|
Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme
no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, veikta esošās situācijas
analīze.
Kūdras resurss: Latvija ir 7.vietā pasaulē pēc kūdras atradņu procentuālā īpatsvara valsts teritorijā (skat. 8.piel.). Galvenā kūdras krājuma izplatība koncentrēta Austrumlatvijas, Piejūras un Ziemeļvidzemes zemienē.13 Vidzemē un Pierīgā atrodas lielākās nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, tām seko Latgale, Zemgale, Kurzeme. Lielākais izmantojamās kūdras apjoms un ieguves potenciāls ir Latgalē, Vidzemē, bet augstākie kūdras ieguves intensitātes un nodarbinātības rādītāji ir Zemgalei, Kurzemei. Enerģētisko kūdru iegūst visos reģionos, izņemot Vidzemi, 2829 ha platībā (skat. 9.piel.). Visvairāk šādu platību ir Pierīgā, Latgalē, bet kūdru kā kurināmo 2018.-2019.gadā izmantoja Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, Rīgā, Pierīgā. Kūdras nozare aktīvi darbojas visos reģionos, tāpēc pārkārtošanās, mazinot sociālo un ekonomisko ietekmi, nepieciešama vairākos reģionos, īpaši ārpus Rīgas, Pierīgas, kur emisijas ir 77% no visām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām. Nodarbinātība: Nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijas reģionos atšķiras, bet īpatsvars salīdzinājumā ar kopējo iedzīvotāju skaitu reģionos līdzīgs, tomēr Rīgā tas ir gandrīz divas reizes lielāks, kas saistīts ar svārstmigrāciju, nekorekti deklarētu dzīvesvietu, atšķirīgiem ekonomiskās aktivitātes līmeņiem reģionos. Nodarbinātības līmenis četros reģionos ir zemāks nekā Rīgā, Pierīgā - augstākais bezdarba līmenis un zemākās algas ir Vidzemē, Latgalē. Vidējā alga Latvijā pakāpeniski pieaug14, bet četros reģionos ir zemāka par valsts vidējo (skat. 10.piel.). Ekonomika: Latvijas IKP turpināja pieaugt, 2019.gadā vislielāko ieguldījumu IKP nodrošināja Rīga, Pierīga, tādējādi šie pēc platības mazākie reģioni veido ~70% Latvijas IKP15. Būtiski atšķiras arī komersantu spēja piesaistīt investīcijas, galvenokārt tās veiktas Rīgā, Pierīgā, bet pārējie reģioni saņēma mazāk nekā to īpatsvars ekonomikā IKP izteiksmē16. Atšķirības starp Rīgu un Latgali, kurā piesaistīts vismazāk nefinanšu investīciju, ir 5,4 reizes. Darba samaksas atšķirības starp Rīgu, Pierīgu un pārējiem reģioniem ir pat 1,6 reizes (skat. 10.piel.). Enerģētika: Latvijas enerģijas bilance atkarīga no importētajiem enerģijas resursiem, galvenokārt no gāzveida degvielas, šķidrā un cietā fosilā kurināmā. Pēdējo 10 gadu laikā AER patēriņa daļa transporta nozarē pieaugusi nenozīmīgi. Novērojama tendence, ka reģionos ar augstu IKP ir zemāks enerģijas patēriņš. Rīgā, Pierīgā siltumenerģijas patēriņš, kas nepieciešams vienas IKP vienības radīšanai, ir divreiz mazāks nekā pārējos reģionos. Latvijas reģionos ir 3-6 reižu atšķirība starp patērētajiem energoresursiem apstrādes rūpniecībā pret saražoto IKP vienību (skat. 11.piel.). Demogrāfija: Iedzīvotāju skaits samazinās visos Latvijas reģionos (izņemot Pierīgu) dabisko kustību un migrācijas dēļ. 2020.gada sākumā vairāk kā 50% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja Rīgā (32%) un Pierīgā(20%).17 2020.gadā visvairāk iedzīvotāju zaudējusi Latgale, Vidzeme, Kurzeme, kam seko Zemgale, Rīga (skat. 12.piel.). Rīgā dzīvo 1/3 Latvijas iedzīvotāju. Pamatojoties uz statistikas datu analīzi un ņemot vērā reģionu līdzīgās specifiskās problēmas un attīstības vajadzības, Latvija nosaka, ka visvairāk atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā un saistīto nozaru pārkārtošanās process virzībā uz klimatneitralitāti ietekmēs četrus reģionus: Latgali, Vidzemi, Zemgali, Kurzemi. Pēc reģionu salīdzinājuma (skat. 13.piel.) un rādītāju daudzkritēriju analīzes apkopojuma (skat. 14.piel.) secināms, ka Rīga un Pierīga ir labākā situācijā nekā pārējie reģioni (izņemot lielo īpatsvaru enerģētiskās kūdras ieguvē un izmantošanā). Vairākos rādītājos Zemgalei un Kurzemei ir sliktāki rezultāti salīdzinot ar Rīgu un Pierīgu, bet Latgalei un Vidzemei - zemākie rādītāji gandrīz visās analizētajās jomās. Ieguves rūpniecības un ražošanas nozares (t.sk. kūdras nozare) nodrošina darbu ievērojamai iedzīvotāju daļai Kurzemē (29,1%), Zemgalē (27,4%), bet mazākais nodarbināto īpatsvars ir Latgalē (25,5%), Vidzemē (25,8%)18, līdz ar to ekonomikas pārkārtošanās process Kurzemē un Zemgalē ietekmēs vairāk darbavietu, tāpēc būs svarīgi veicināt nodarbinātību, radot darbavietas jaunajās uzņēmējdarbības teritorijās un iegūstot darba tirgum atbilstošas prasmes, pārkvalifikācijas iespējas. Lai nodrošinātu lielāku emisiju samazinājumu no ekonomikas zaļās pārkārtošanās, t.sk. atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā, paplašinot ģeogrāfisko tvērumu uz četriem reģioniem, vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija radīs SEG emisiju ietaupījumu 134,6 kt CO2 ekv.gadā, kur proporcionāli vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām 74% samazinājums paredzēts Vidzemē, Latgalē, bet Kurzemē, Zemgalē - 26%, t.sk., papildu radot 1260 darbavietas rekultivācijas nodrošināšanai (Vidzemē, Latgalē - 931, Kurzemē, Zemgalē - 329). Atsakoties no kūdras izmantošanas enerģētikā Latvijā kopumā, četros reģionos tiktu samazinātas kūdras sadedzināšanas emisijas 52% apmērā, t.sk. 40% apmērā Kurzemē un Zemgalē. |
2.PĀRKĀRTOŠANĀS GRŪTĪBU NOVĒRTĒJUMS PAR KATRU TERITORIJU (REĢIONU)
2.1. Novērtējums par pārkārtošanās procesa uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi
|
Ekonomikas zaļās pārkārtošanās procesā klimatneitralitātes
mērķu kontekstā izvērtēta ekonomiskā, sociālā un vides
ietekme reģionos. Atteikšanās no kūdras izmatošanas
enerģētikā ir galvenais virziens ekonomikas zaļās
pārkārtošanās procesā reģionos TPTP ietvaros. Apņemšanās
līdz 2030.gadam virzīties uz klimatneitralitātes mērķiem
kopā ar esošajām pārkārtošanās iecerēm TPTP ietvaros
paredz, ka plānoto pasākumu ietekme uz vidi būs pozitīva -
tiks samazināts SEG emisiju īpatsvars, pakāpeniski tiks
dažādota reģionālā ekonomika un ilgtspējīgāk izmantoti
dabas resursi. Tāpat tiks veicināta bioloģiskā daudzveidība
degradētajās purvu ekosistēmās.
Vairākiem TPTP pasākumiem ietekme uz SEG emisiju samazinājumu ir netieša, kas jāvērtē ilgtermiņā. Pārkārtošanās sociālā ietekme pārejas nozarēs skars nodarbinātību, ņemot vērā potenciāli ietekmētās darbavietas pārkārtošanās dēļ, darbinieku pārkvalificēšanas nepieciešamību un kvalifikācijas celšanu ātrai, efektīvai darbaspēka pielāgošanai darba tirgus attīstības vajadzībām. Ņemot vērā, ka pārkārtošanās procesa izaicinājumi, ietekme un vajadzības četros reģionos ir līdzīgas, katra pārejas skartās teritorijas analīze tiek veikta par četriem reģioniem kopumā, izceļot atsevišķus reģionus salīdzinošus aspektus, konkrētus datus par katru reģionu (ierobežoto zīmju skaita dēļ) norādot pielikumā. |
|
2.1.1.Reģionu skarto saimniecības un rūpniecības nozaru
analīze
Kūdra ir nozīmīgs dabas resurss visos Latvijas reģionos. Lielākā kūdras ieguve notiek Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, ko būtiski ietekmēs pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku. 2018.gadā Kurzemē tika iegūtas 309,2 tūkst.t kūdras, Zemgalē - 433,6 tūkst.t, Vidzemē - 275,5 tūkst.t, Latgalē - 216,3 tūkst.t. (skat. 9.piel.). Vienlaikus organiskās augsnes, t.sk. kūdra, ir vienas no lielākajiem emisiju avotiem Latvijā. Daļa no šīm emisijām rodas kūdras ieguves procesā un nerekultivētās vēsturiskās kūdras ieguves vietās, turpinot izdalīt lielu SEG emisiju apjomu. 2019.gadā Latvijā kūdras nozarē darbojās 64 uzņēmumi, spēkā esošas 130 zemes dzīļu izmantošanas licences 98 purvos. Pēdējos piecos gados vidēji gadā iegūti 1088 tūkst.t kūdras (no tiem 29 tūkst.t enerģētiskās kūdras),19 un sagaidāms, ka 2020.-2030.gadā vidējais kūdras resursu ieguves apjoms gadā saglabāsies ap 1200 tūkst.t, nepalielinot kopējo kūdras ieguves platību (26 000 ha).20 Kopumā lielākā kūdras ieguve reģionos ir Kurzemē, Zemgalē, taču visvairāk potenciāli skartie uzņēmumi reģionos (kopā trīs) saistībā ar enerģētiskās kūdras ieguves pārtraukšanu atrodas Pierīgā, Latgalē, Zemgalē. Kopumā 2018.-2019.gadā seši uzņēmumi un divas pašvaldības21 visos reģionos (izņemot Kurzemi) kūdru izmantoja enerģijas ieguvei, kā arī viens uzņēmums Zemgalē uzsāka testus kūdras izmantošanai pilsētas siltumapgādes koģenerācijas stacijā. 2020.gadā kūdra kā kurināmais izmantots 10 sadedzināšanas iekārtās (kopējā nominālā iekārtu jauda 31,47 MW), t. sk. piecās jaunās iekārtas, kas uzstādītas no 2015.gada. Kopš 2021.gada 1.janvāra ir atcelts DRN atbrīvojums par CO2 emisiju, kas rodas, izmantojot kūdru stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās. Enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšana ietekmēs šo uzņēmumu un teritoriju sociālekonomisko attīstību. Mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas un SEG emisijas, nepieciešams veikt vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju. Lielākās kopējās degradēto purvu platības ir ārpus Rīgas un Pierīgas, kur rekultivācija sniegtu vislielāko ietekmi uz SEG emisiju samazinājumu reģionos no kūdras ieguves un ZIZIMM sektora emisijām. Saskaņā ar LIFE REstore projekta rezultātiem rekultivācijas veidi, kas nodrošina SEG emisiju samazinājumu vai CO2 piesaisti un pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ir apmežošana un ogu audzēšana (skat. 15.piel.). Šiem pasākumiem ir potenciāls veidot jaunas uzņēmējdarbības aktivitātes un darbavietas reģionos. Pārējie rekultivācijas veidi nesniedz tik pozitīvu ietekmi uz klimatu ilgtermiņā, t.sk. renaturalizācija veicina emisiju pieaugumu, lai gan veicina bioloģisko daudzveidību.22 Saskaņā ar KŪDRA2030 3.piel. un vides apstākļiem reģionos, renaturalizācijas un purvu biotopu atjaunošanas aktivitātēm vislielākais potenciāls ir Vidzemē, Kurzemē, turpretī Latgale, Zemgale galvenokārt piemērotas pārprofilēšanās darbībām. Visi SEG emisiju sektori mijiedarbojas. ZIZIMM sektora emisijas ietekmē arī enerģētikas un lauksaimniecības nozares emisijas, bet enerģētikas sektors saistīts ar visām nozarēm, kas patērē enerģiju. Nozarēs ar augstākajiem SEG emisiju rādītājiem Latvijā tiek nodarbināti 30% darbaspēka, un tās rada būtisku nacionālo IKP daļu, kā arī nereti piedāvā augstāku atalgojumu nekā vidēji valstī (skat. 16.piel.). Tāpēc būtiski motivēt un veikt šo nozaru pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku darbības modeli, nodrošinot reģiona uzņēmumu koordinētu pāreju dažādās nozarēs uz SEG emisiju samazinājumu un radot jaunas darbavietas. Lai ierobežotu reģionālās nevienlīdzības palielināšanos, nepieciešama uzņēmējdarbības dažādošana degradētajās vēsturisko kūdras purvu ieguves un rūpniecības teritorijās, jaunu uzņēmējdarbības teritoriju attīstība, veicinot arī jaunu MVU un jaunuzņēmumu attīstību un novēršot turpmāku teritoriju degradāciju. Nepieciešama arī infrastruktūras pielāgošana pārejā uz videi draudzīgākām un energoefektīvākām ražošanas tehnoloģijām, veicinot plašāku AER izmantošanu un dodot iespēju pārkārtot un mainīt saimnieciskās darbības energoietilpību, jo emisijas rodas gan enerģijas patēriņa procesā, gan ražošanas procesā. Arī NEKP paredz palielināt AER izmantošanu un prasības attiecībā uz energoefektivitāti un emisiju kontroli.23 2.1.2.Paredzamais zaudēto darbvietu skaits un pārkvalificēšanas vajadzības, ņemot vērā darba tirgus un ekonomikas attīstības prognozes ZIZIMM sektorā Latvijā ir nodarbināti apmēram 7% no visiem nodarbinātajiem - lielākā daļa no tiem reģionos. Pārtraucot iegūt un izmantot enerģētisko kūdru, visvairāk darbinieku tiks ietekmēti Latgalē, Pierīgā, taču Pierīgā, Rīgā saistībā ar lielāku ekonomisko aktivitāti un zemāku bezdarba līmeni paredzama mazāka ietekme nekā pārējos reģionos. Kūdras nozares nodarbinātības modelis apvieno pastāvīgo un sezonālo personālu, tādēļ vasaras laikā darbinieku skaits ievērojami pieaug. Papildu tieši ietekmētajām darbavietām saistībā ar enerģētiskās kūdras izmantošanas pārtraukšanu, to ietekme būs manāma visā kūdras produktu vērtību ķēdē. Tāpat var tikt ietekmētas vietējo un starptautisko pārvadājumu, degvielas izplatīšanas, iepakojuma un koka palešu ražošanas, remonta, apdrošināšanas un grāmatvedības nozares. Kūdras nozarē vidēji ir 1934 nodarbināto darbavietas (skat. 9.piel.).24 Ietekmēto darbavietu kontekstā nepieciešams vērtēt arī kūdras nozarei raksturīgo sezonālo nodarbinātību, kas sastāda aptuveni 28% jeb 541,5 no kopējām kūdras nozares darbavietām un rada dažādas sociālekonomiskas konsekvences pretstatā pastāvīgai nodarbinātībai. Primāri fokuss tiks vērsts uz ietekmēto darbinieku prasmju celšanu un pārkvalifikāciju, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām. Veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, tiks radīta nepieciešamība pēc 1260 nodarbinātajiem lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības jomās saistībā ar pārprofilēšanās īstenošanu. Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām (skat. 18.piel.). Saskaņā ar vairāku nozaru dažādošanas pasākumiem gaidāmas būtiskas strukturālas izmaiņas, kurām būs nepieciešama darbaspēka aizstāšana un pārkvalificēšana (skat. 17.piel.). Jāvērtē arī ekonomikas transformācijas saistīto ietekmi uz prasmju ieguves vai uzlabošanas pasākumiem, jo tas skar arī kūdras nozares pārkārtošanas rezultātā ietekmēto darbinieku iespējas darba tirgū (skat. 18.piel.). Lai nodrošinātu atbilstoši apmācītu personālu jaunizveidotajās darbavietās vai esošajās darbavietās citā nozarē, plānots atbalsts kvalifikācijas celšanai un pārkvalificēšanai. Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību, vērtējot izglītības iestāžu pārklājumu reģionos - Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē - darbojas vairākas profesionālās un augstākās izglītības iestādes, kurās iespējama cilvēkresursu prasmju attīstība, pārkvalificēšana, nodarbināto prasmju uzlabošana dažādās jomās: Vidzemē (tehnoloģiju un dizaina, IKT, enerģētikas, u.c.), Latgalē (IKT, enerģētikas, kokrūpniecības, u.c.), Zemgalē (autotransporta, būvniecības, inženierzinātņu u.c.), Kurzemē (IKT, , mašīnbūves, pārtikas u.c.) (skat. 19.-22.piel.), kas ir būtisks priekšnoteikums klimatneitrālas ekonomikas attīstībai un transformācijas seku mazināšanai (prioritāri kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem saistībā ar nozares transformāciju). Cilvēkresursu prasmju attīstības vajadzību piedāvājums reģionos (Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē) tiek plānots atbilstoši spēkā esošajās RAP 2021.-2027.gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm, prioritātēm un tautsaimniecības nozaru pieprasījumam un darba tirgus attīstības prognozēm Reģionālās ekonomikas dažādošana un potenciāli radītās darbavietas sniegs iespēju potenciāli ietekmētajiem darbiniekiem uzlabot savu kvalifikācijas līmeni, lai pārkvalificētos un iekļautos mainīgajā darba tirgū. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies, uzņēmumiem pieņemot lēmumus par pārkārtošanos uz klimatam draudzīgu un oglekļa neitrālu ekonomiku. Reģioniem ar straujāku iedzīvotāju skaita samazinājumu un negatīvām demogrāfijas tendencēm ir lielāks izaicinājums pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku. Jaunas darbavietas plānots radīt ne tikai vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijā, bet arī revitalizējot uzņēmējdarbības teritorijas, kur plānots izveidot vismaz 466 jaunas darbavietas. 2.1.3.Ekonomikas diversificēšanas potenciāls un attīstības iespējas Kopumā reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas ir līdzīga situācija, tāpēc Latvija neizceļ konkrētus ekonomiskās diversifikācijas potenciāla scenārijus pa teritorijām. Enerģētiskās kūdras izmantošanas siltumapgādē pārtraukšana radīs ietekmes uz kūdras un saistītajām nozarēm kopumā. Vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas aktivitātes atgriezīs teritorijas ekonomiskajā apritē, audzējot ogulājus vai veicot citas pārprofilēšanas darbības. Ieguldījumi bioloģiskajā daudzveidībā veicinās ekotūrisma attīstību. Turklāt pētniecības un izpētes attīstība var veicināt ilgtspējīgāku kūdras resursu izmantošanu nākotnē. Sociālekonomiskie izaicinājumi reģionos var tikt risināti ar stimulu palīdzību saimnieciskās darbības veicējiem, lai tie pieņemtu lēmumu mainīt savu ražošanas veidu, apjomu vai darbības sektoru, kā arī paredzot atbalsta pasākumus šādos uzņēmumos nodarbinātajiem prasmju un kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalificēšanai. Rūpniecības uzņēmumi ir emisiju ietilpīgi - daļa no SEG emisijām rodas kurināmā izmantošanās darbībās, kā arī dažādās rūpnieciskajās darbībās, kuras nepieciešams pakāpeniski pielāgot, lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku. Lai Latvija spētu virzīties uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu tautsaimniecību, nepieciešams mērķēts atbalsts uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, AER tehnoloģiju ieviešanai, kā arī saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku, zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos. Lai mazinātu pārejas ietekmi uz vidi un risinātu sociālās problēmas visvairāk skartajos reģionos, nepieciešami ieguldījumi bezemisiju transportlīdzekļos, kas cita starpā uzlabotu nodarbinātības iespējas un ietekmēto darbinieku integrāciju darba tirgū. |
2.2. Attīstības vajadzības un mērķi līdz 2030. gadam, lai līdz 2050.gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku
|
Atbilstoši TPF konkrētajam mērķim, risināt
klimatneitralitātes un klimata pārmaiņu radītās sekas,
tādējādi īpaši veicinot pāreju no cietajiem fosilajiem
resursiem, kurus izmanto kā kurināmo, Latvijā visvairāk
tiks skarts enerģētiskās kūdras sektors. Lai mazinātu
prognozēto SEG emisiju pieaugumu līdz
2035.gadam25, nepieciešami jauni un inovatīvi
pasākumi ekonomikas pārkārtošanai. Lai sasniegtu Stratēģijā
noteikto nacionālo ZIZIMM sektora mērķi 2030.gadam - 1047
kt CO2, ZIZIMM sektora emisijas ir jāsamazina
par 370,5 kt CO2 (skat. 1.piel.). Vienlaikus EK
2021.gada 14.jūlijā publicēja virkni tiesību aktu
priekšlikumu saistībā ar klimata mērķu pārskatīšanu. Šobrīd
par šiem jautājumiem notiek ES līmeņa diskusijas starp
dalībvalstīm, taču augstāku mērķu noteikšana Latvijai
nozīmētu, ka būs nepieciešams atjaunināt nacionālajos
plānošanas dokumentos noteikto.
Pārtraucot enerģētiskās kūdras ieguvi un mazinot ar vēsturisko enerģētiskās kūdras ieguvi saistītās sekas, rekultivējot degradētos purvus, ZIZIMM sektora emisiju bilancē tiktu samazinātas emisijas no kopējās kūdras ieguves mitrāju apakškategorijā, atbisltoši kas 2018. gada datiem ir 1452,55 kt CO2 ekv. Saskaņā ar vairākiem LIFE projektiem un nacionālo pētījumu rezultātiem atsevišķi degradēto kūdras purvu rekultivācijas veidi dod vislielāko SEG samazinājumu un arī SEG piesaisti, taču, piemēram, renaturalizācija paaugstina SEG emisijas (skat. 15.piel.). Aplēstās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības visā Latvijā rada SEG emisijas ap 199,9 kt CO2 ekv. gadā, no kurām 53% atrodas valsts īpašumā.26 Reģionu, kurus visvairāk skartu kūdras nozares pārkārtošanās, kopējās vēsturisko kūdras ieguves vietu emisijas ir 153,4 kt CO2 ekv. Maksimālais SEG emisiju ietaupījums var sasniegt līdz pat 225,56 kt CO2 ekv. gadā27, ja reģionos tiktu izvēlēts rekultivācijas veids ar augstāko SEG ietaupījumu, tādejādi samazinot līdz pat 16% kūdras ieguves emisijas ZIZIMM sektorā virzībā uz klimatneitralitāti un sniedzot ieguldījumu 61% apmērā pret Stratēģijā noteikto ZIZIMM 2030. gada mērķi. Kopējais rekultivācijas mērķis nodrošinās pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmējot ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Ekonomikas pārkārtošanās rezultātā tiktu pakāpeniski izbeigta enerģētiskās kūdras ieguve un izmantošana līdz 2030.gadam ar izmaiņām tiesību aktos. Pārtraucot iegūt un sadedzināt enerģētisko kūdru un veicot rekultivāciju, Latvijā tiks nodrošināts: 1) SEG emisiju samazinājums līdz pat 166,6 kt CO2 ekv. gadā; 2) SEG emisiju samazināšanu par 88% reģionos no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām (skat. 24.piel.); 3) virzība uz ZIZIMM sektora nacionālo mērķu līdz 2030.gadam izpildi 36% apmērā. Kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā un rekultivācijas pasākumi sniegs ieguldījumu ne tikai SEG emisiju samazināšanā, bet arī, attīstot uzņēmējdarbības infrastruktūru saskaņā ar RAP noteikto specializāciju, izaicinājumiem un investīciju vajadzībām, veicinās ekonomisko izaugsmi reģionos, un, ievērojot uzņēmumu "zaļo" pārkārtošanos (t.sk. dārzkopības stādu audzēšana, koku audzēšana, ogu apstrāde un pārstrāde u.c.), radīs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas. Rekultivācijas un pārprofilēšanās pasākumi un tiem pakārtotie reģionālās uzņēmējdarbības attīstības pasākumi, kas veicina pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, aptver vairāk kā 50% no kopējā plānotā TPF finansējuma 184,2 milj. EUR apmērā. Reģionālās ekonomikas dažādošanas pasākumu ietvaros tiktu veicināta privātā sektora pārkārtošanās un klimatam draudzīgu darbavietu saglabāšana vai jaunu darbavietu izveide reģionos (t.sk., kūdras nozares sektorā nodarbinātajiem nodrošinot iespēju jaunu darbavietu atrašanai citās oglekļa mazietilpīgās privātā sektora darbības jomās) Ieguldījumi klimatam draudzīgos transportlīdzekļos, mazinātu pārejas sociālekonomiskās sekas un uzlabotu nodarbinātības iespējas - sinerģijā ar uzņēmējdarbības dažādošanas pasākumiem tiktu veicināta vietējā nodarbinātība un darba ņēmēju iekļaušanās darba tirgū visvairāk skartajos reģionos. Vietējo iedzīvotāju pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku veicinātu arī resursu efektīvāka izmantošana un patēriņa samazināšana ikdienā. TPTP ietvaros plānots atbalstīt reģionāla mēroga nodarbinātības programmas gan kūdras, gan citās nozarēs nodarbinātajiem, kas pārkārtošanās procesa rezultātā turpina būt darba ņēmēji vai kuru darbavietas ietekmētas pārkārtošanās rezultātā, tādējādi pielāgojoties jaunajai darba tirgus situācijai un iespējām. Prasmju apguves pasākumu investīciju rezultātā palielināsies kvalifikāciju ieguvušo vai pārkvalificēto darba tirgus dalībnieku un nodarbināto skaits klimatam draudzīgākās tautsaimniecības nozarēs, kā arī tiks uzlabotas un pilnveidotas plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu prasmes un zināšanas darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem. |
2.3. Atbilstība citām attiecīgajām nacionālajām, reģionālajām vai teritoriālajām stratēģijām un plāniem
|
Latvijas plānotie ekonomikas zaļās pārkārtošanās virzieni
ir saskanīgi ar ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības
plānošanas dokumentiem (skat. 24.piel.) - NEKP, Stratēģiju
un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu līdz
2030.gadam28, Nacionālo attīstības plānu
2021.-2027.gadam29 u.c. plānošanas dokumentiem,
kuru mērķis ir mazināt cilvēku, tautsaimniecības,
infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata
pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto
iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību
mazināšanos. Vienlaikus ar TPTP ietvertajiem pārkārtošanās
virzieniem tiktu īstenots gan RIS3, gan NIP paredzētais,
atbalstot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un
produktu veidošanās stimulēšanu, zināšanu pārnesi un
efektīvāku resursu izmantošanu uzņēmējdarbības ciklos.
Paaugstinot darba ņēmēju kvalifikāciju un/vai veicot
pārkvalifikāciju, kā arī darbojoties augstas pievienotās
vērtības nozarēs un izmantojot energoefektīvākus ražošanas
risinājumus, tiktu veicināta klimata mērķu 2030. un
2050.gadam sasniegšana. Tāpat plānotie ieguldījumi ir
atbilstoši arī plānošanas reģionu attīstības plānošanas
dokumentiem, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un
konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritoriju sociāli
ekonomiskajai situācijai.
Kūdras nozares pasākumi plānoti saskaņā ar KŪDRA2030, kurā noteikti mērķi un pasākumi ilgtspējīgai nozares attīstībai un dekarbonizācijai. Lai sasniegtu šos mērķus līdz 2030.gadam, noteikti četri sasniedzamie rezultāti (skat. 25.piel.). Tie paredz iegūtās kūdras apjomu nepalielināšanos gada griezumā līdz 2030.gadam, nav arī paredzēta SEG emisiju paaugstināšanās. Galvenās rīcības mērķu sasniegšanai ir kūdras atradņu informācijas sakārtošana un informācijas pieejamība, ilgtspējīga kūdras resursu apsaimniekošana un izmantošana tautsaimniecībā, institucionālās kapacitātes celšana un zinātniskās pētniecības un inovatīvu risinājumu ieviešana, nodrošinot SEG emisiju kompensējošus pasākumus no kūdras ieguves un kūdras izmantošanas. Atteikšanās no enerģētiskās kūdras ir saskanīga ar Stratēģijā paredzēto tautsaimniecības sektoru pārstrukturēšanu, paredzot atbilstošas rīcības, kas aptver gan vispārēju (horizontālu) oglekļa mazietilpīgas attīstības principu īstenošanu, gan rīcības nozaru politikās, iekļaujot visus tautsaimniecības sektorus. Tāpat Stratēģijā paredzētie risinājumi oglekļa mazietilpīgai attīstībai ir noteikti saskaņā ar TPTP kūdras sektora pārkārtošanās pasākumiem, paredzot risinājumus pētniecības attīstībai, ilgtspējīgai enerģētikai, zemes izmantošanai un ražošanai. NEKP nosaka rīcības attiecībā uz vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivācijas veicināšanu, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu. NEKP paredz horizontālu atbalstu arī inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu attīstīšanai resursefektivitātes, SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas sekmēšanai. Vērtējot NEKP mērķus SEG emisiju samazināšanas kontekstā ar kūdras nozares attīstības plānos noteikto, nepieciešams pakāpeniski pārtraukt kūdras ieguvi un izmantošanu enerģijas ražošanai līdz 2030.gadam. Savukārt reģionālās ekonomikas dažādošanas pasākumi plānoti saskaņā ar RPP uzdevumiem "A.1.1. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam", "A.1.2. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai", "B.3.1. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai", "B.1.3. Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes uzlabošana" un "B.2.5. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana", kā arī ar NIP un balstoties uz reģionu un pašvaldību attīstības programmās un klimata pielāgošanās stratēģijās noteiktajām prioritātēm, t.sk. sociālekonomisko seku mazināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām. Tāpat atbalsta sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku pasākumi plānoti saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam30, NIP, Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam31, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam32, TAP u.c. plānošanas dokumentiem, kas ietver rīcības virzienus sociālo un ekonomisko risku mazināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti. |
2.4. Paredzēto darbību veidi
|
Lai novērstu reģionālo atšķirību palielināšanos, mazinātu
pārejas uz klimatneitralitāti sociālās, ekonomiskās un ar
vidi saistītās sekas, ar jaunu un inovatīvu risinājumu
ieviešanu, četros reģionos pārkārtošanās ietvaros plānotas
TPF investīcijas 184,2 milj. EUR33.
Ekonomikas pārkārtošanai plānotas tiešās pārejas un netiešās kompensējošās darbības, kas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību ilgtermiņā, mazinās sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Informāciju par paredzamo pārkārtošanās ietekmes mazināšanu skat. 26.piel. Investīciju virziena "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku" plānotās darbības sniegs ne tikai tiešu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, bet arī reģionu ekonomikas dažādošanā un attīstībā, atbilstoši RAP identificētajām attīstības vajadzībām, ņemot vērā reģionu atšķirības un izaicinājumus, t.sk. attiecībā uz vides un klimata mērķiem: 1. Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā TPTP ietvaros plānota reforma - kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana - un attiecīgi pasākumi, vienlaikus ievērojot "piesārņotājs maksā" principu. Reformas ietvaros paredzēts stimulēt enerģētiskās kūdras nomaiņu sadedzināšanas iekārtās un kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģijas ieguvei. Uzņēmējiem un pašvaldībām, potenciāli būs iespējams pārorientēties uz energoefektīvām tehnoloģijām 1. un 2.darbības ietvaros, t.sk., paredzot atbalstu kūdras sadedzināšanas iekārtu nomaiņai vai pielāgošanai alternatīviem AER kurināmajiem. Pirms degradēto kūdras purvu rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes, pielietojot atšķirīgas rekultivācijas pieejas katrā vietā, fokusējoties uz risinājumiem, kas rada SEG emisiju piesaisti, ievērojot vēsturisko kūdras ieguves vietu specifiku34. SEG emisiju noteikšanā tiks izmantoti faktori, kas ir pielietoti jau Latvijas teritorijā veiktajos teorētiskajos un praktiskajos pētījumos, tai skaitā dažādos LIFE projektos. Rekultivācija tiks veikta vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā". 20.gs. 90.gadu sākumā Latvijā notikušo sociāli ekonomisko pārmaiņu rezultātā uzņēmumi, kas veica kūdras ieguvi, vairs nepastāv, bet ne zemes īpašnieks, ne apsaimniekotājs nav tiešais likumīgo saistību un pienākumu pārņēmējs. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā 12100 ha platībā un samazinot SEG emisijas no kūdras ieguves 134,6 kt CO2 ekv.gadā. Tikai īstenojot darbības plašākā reģionālajā tvērumā ārpus Rīgas, Pierīgas, tiks nodrošināts lielākais TPTP devums SEG emisiju samazinājumam plānotā pārkārtošanās procesa nodrošināšanai. Īstenojot darbības, tiks novērsts dubultfinansējuma risks ar atbalstu no KLP finansējuma. Dabiski funkcionējošas purvu teritorijas spēj nodrošināt ievērojami augstākus ekosistēmu regulācijas pakalpojumus nekā kūdras ieguves ietekmētās teritorijas. Šādām teritorijām ir liela bioloģiskās daudzveidības vērtība. Saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam35 un Natura2000 prioritāro rīcības programmu 2021.-2027.gadam36 ir nepieciešama ES nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai. Dzīvotņu atjaunošana nodrošina bioloģiskās vērtības palielināšanos ekosistēmām un rada ekotūrisma potenciālu. Šādas aktivitātes paredzēts veikt ĪĀDT, uzlabojot purvu ekosistēmu kvalitāti 1500 ha platībā, vietās, kur nav iespējams piemērot principu "piesārņotājs maksā". P&I aktivitātes ietvaros tiks veicināta dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, fokusējoties uz klimatneitralitātes veicināšanu. Paredzēts izveidot pētījumu platformu-izcilības centru pēc tāda modeļa kā Horizon 2020 Teaming projekti ar mērķi attīstīt nepieciešamo P&I kapacitāti un kompetences, kas spētu sniegt pienesumu atbalstāmajos reģionos, paātrinot zināšanu un tehnoloģijas pārneses, pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošanu, atvērtās laboratorijas (OpenLab) sadarbības mehānismu izveidi, jaunu pētniecībā balstītu ideju ieviešanu, kā arī veicinātu starptautisko sadarbību pētniecībā, tā ietvaros tiks atbalstīti lietišķi pētniecības projekti, kas saistīti ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu zināšanu pārnesi un savstarpējo sadarbību starp ZI un komercsektoru, tiks iesaistītas Latvijas nozīmīgākās ZI, kas sadarbībā ar komercsektoru nodrošinās pētniecībā balstītu ideju ieviešanu. 2. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku Lai veicinātu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, paredzēts atbalsts publiskajam sektoram (pašvaldībām) un privātajam sektoram (uzņēmumiem), sniedzot iespēju attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus, samazināt fosilo energoresursu patēriņu, pārejot uz AE, kā arī efektivizēt energoresursu izlietojumu un radīt darbavietas ar augstāku pievienoto vērtību. Produktīvu investīciju atbilstošai un klimatam draudzīgas vides izveidošanai reģionos nepieciešams attīstīt "zaļākas" uzņēmējdarbības teritorijas, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas. Ņemot vērā darbavietu skaitu, kas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas un radītu jaunas darbavietas. Paredzēta uzņēmējdarbības teritoriju attīstība saskaņā ar reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem izaicinājumiem un vajadzībām īpaši skartās teritorijās, rezultātā radot jaunas darbavietas un piesaistot komersantu investīcijas. Būtisks priekšnosacījums pārejas sociālekonomisko seku mazināšanai un ilgtermiņa nodarbinātības veicināšanai ir arī izglītības iestāžu sasniedzamības izaicinājumu risināšana. Atbalstot pašvaldību bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, tiks nodrošināta klimatneitrāla izglītojamo pārvadāšana, kas īpaši svarīga lauku teritorijās ar nepietiekamu sabiedriskā transporta pārklājumu vai ģimenēm ar zemiem ienākumiem, lai bērniem tiktu nodrošināta izglītības iestāžu sasniedzamība un vecāki varētu pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū. Virzībā uz videi draudzīgu, ilgtspējīgu saimniekošanu, nepieciešams mērķēts valsts atbalsts MVU un jaunuzņēmumu attīstībai, uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai (ēku renovācija, energonefektīvu iekārtu nomaiņa), AE energoresursu tehnoloģiju ieviešanai uzņēmuma pašpatēriņam (saules paneļu uzstādīšana, biomasas izmantošana uzņēmumos enerģijas ražošanai u.c. AE tehnoloģijām), un saistītajām P&A aktivitātēm, veicinot resursefektīvāku zema oglekļa emisiju tehnoloģiju ieviešanu un uzņēmumu darbības procesu "zaļināšanu" visvairāk skartajos reģionos. Plānotas atbalsts arī demonstrējumu projektu izstrādei. Augstās elektroenerģijas cenas dēļ ražošanas uzņēmumiem ir pieprasījums pēc investīcijām energoefektīvās iekārtās. Veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, reģionālās uzņēmējdarbības attīstības investīciju rezultātā plānots vismaz 3,48 kt CO2 ietaupījums. Plānota arī reģionu un pašvaldību speciālistu zināšanu un prasmju pilnveide, kas ir tieši saistīta ar pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku TPTP pasākumu un projektu īstenošanu un ir nepieciešama, lai kvalitatīvi iesaistītos ekonomikas transformācijā un tās radīto seku mazināšanā, īstenojot reģionāla mēroga mācību programmas, t.sk. apzinot vajadzības un piedāvājot iespējamos ilgtermiņa risinājumus, koordinējot iesaistīto pušu darbības, veidojot pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku nepieciešamo ekosistēmu un vidi ilgtspējīgai attīstībai. 3. Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu Tieši un netieši ietekmēto, saistītajās un TPTP ietvaros īstenoto darbību ietekmētajās nozarēs nodarbināto integrācijai darba tirgū (skat. 2.1.2.sadaļu un pielikumus) nepieciešams nodrošināt atbilstošu prasmju attīstības, pilnveides vai pārkvalificēšanas piedāvājumu. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumu tiešā mērķgrupa - ekonomikas pārkārtošanās rezultātā skartie darbinieki, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām. TPTP minētās nozares var izvirzīt jauno speciālistu prasmju vajadzības, kas atbilst to ekonomiskās transformācijas vajadzībām (piem.,mežziņi, vides, loģistikas, ražošanas speciālisti u.c.). Plānots piedāvāt apgūt tālākizglītības programmas, t.sk. izglītības programmu moduļus vai studiju kursus, lai nodrošinātu iespēju paaugstināt vai iegūt citu kvalifikāciju nozarē ar lielāku izaugsmes potenciālu, kas ir plānotais rezultāts. Detalizēts prasmju saraksts tiks izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, balstoties uz EM veidotajām vidēja un ilgtermiņa darba tirgus attīstības prognozēm reģionos un NVA īstermiņa darba tirgus attīstības vajadzību apsekojumu. Izglītības iestāžu reģionālais pārklājums ir pietiekami attīstīts, lai nodrošinātu plānotajiem ekonomikas diversifikācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošanu un attiecīgas kvalifikācijas iegūšanu tālākizglītības un sākotnējās profesionālās izglītības programmās, t.sk., īstenojot DVB mācības atbilstoši reģionu uzņēmēju pieprasījumam. |
| Paredzētais investīciju virziens un tā darbības nodrošinās saskaņotību un papildinātību ar citiem ES fondiem, nodrošinot sinerģiju un novēršot iespējamo pārklāšanos. TPF darbības plānotas pārkārtošanās seku novēršanai, nodrošinot demarkāciju projektu līmenī. TPTP investīcijas papildinās Programmā ietvertos pasākumus pārkārtošanās procesa atbalstam (skat. 27.piel.). TPTP darbības tiks īstenotas saskaņā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību, tiks novērtēta to atbilstība norādījumiem par NBK piemērošanu, ņemot vērā NBK vadlīnijas, nosakot pasākumus ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, lai nodrošinātu atbilstību NBK nosacījumu ievērošanai. TPF plānotajām darbībām būs papildinātība ar ANM investīcijām (skat. 28.piel.). Abi finansējuma avoti nodrošinās kompleksu pieeju COVID-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās ietekmes mazināšanā, padarot ES ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, pielāgotāku videi draudzīgas un digitālas pārejas izaicinājumiem un iespējām. Plānota arī papildinātība ar MF pasākumiem, kas koncentrēti uz investīcijām ne-ETS sektoros ar lielāko SEG emisiju īpatsvaru. |
| Latvija varētu gūt labumu no finansējuma, kas pieejams saskaņā ar TPM 2. un 3.pīlāru atbilstoši to atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kas definēti TPM regulā37 (par piemēriem finansējuma izmantošanai skat. 29.piel.). Kopsavilkums par potenciālo Latvijai atbalstāmo jomu piemēriem 2. un 3.pīlāra ietvaros, izveidots pamatojoties uz visvairāk skarto reģionu problēmu un vajadzību analīzi (skat. 30.piel.). Latvija neplāno izslēgt kādu no jomām, kas tiek atbalstītas TPM regulas nosacījumos. |
3. PĀRVALDĪBAS MEHĀNISMI
| Par TPTP izstrādi un īstenošanas koordinēšanu ir atbildīga VARAM sadarbībā ar FM un citām iesaistītajām ministrijām atbilstoši TPTP tvērumam. TPTP darbību ieviešana plānota Programmas 6.1.prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" 6.1.1.SAM "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros. |
3.1. Partnerība
|
Partneru iesaistīšanas process paredz nodrošināt to
identificēšanu un iesaistīšanu valsts, reģionālā un vietējā
līmenī TPTP izstrādē un ieviešanas uzraudzībā. Nacionālā,
reģionālā un vietējā līmenī ir identificēti vairāk kā 120
partneri no publiskā, privātā, NVO un akadēmiskā sektora,
veidojot 10 grupas - katrai ir loma TPTP izstrādē (skat.
31.piel.), t.sk. lielākie valsts īpašumā esošo vēsturisko
kūdras ieguves vietu valdītāji - LVM. Iesaistīšanās
stratēģija 2020.-2021.gadā paredzēja formalizētu procesu
partneru iesaistei nacionālā un reģionālā līmenī. Tehniskās
palīdzības sniedzējs PwC organizēja darba uzsākšanas
tikšanos ar partneriem, veica intervijas, aptaujas,
darbnīcas un darba vizītes tiešsaistē.
Atbilstoši nacionālajos tiesību aktos noteiktajam organizēta sabiedriskā apspriešana un TPTP projekta izplatīšana. Sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2020gada decembra- līdz 2021.gada janvārim - komentārus par TPTP sniedza tikai LKA. Ar TPTP projektu saistītie dokumenti (piem., PwC ziņojumi) apspriesti ar sociālajiem partneriem un nacionālajā ekspertu darba grupā. Saņemtie komentāri un priekšlikumi izskatīti un, kur attiecināms, ņemti vērā. TPTP investīciju ieviešanas uzraudzība paredzēta ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda uzraudzības sistēmas ietvaros, t.sk. paredzēta plaša pārstāvniecība ES fondu UK sēdēs, nacionāla līmeņa darba grupās un apakšgrupās, reģionāla līmeņa darba grupu sanāksmēs u.tml., nodrošinot arī jauniešu, vides NVO, darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, t.sk. arodbiedrību, pārstāvniecību. |
3.2. Pārraudzība un izvērtēšana
|
TPTP īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai tiks noteiktas
konkrētas darbības, kā arī to īstenošanas rezultātā
sasniedzamie rādītāji. TPTP īstenošanas uzraudzība
balstīsies uz standarta ES fondu ieviešanas procesu, kas ir
noteikts ES un nacionālajos tiesību aktos. Vadošā iestāde
attiecībā uz ES finansējumu ir FM. ES fondu Programmas
īstenošanas uzraudzība ir sadalīta starp dažādām
institūcijām - UK un revīzijas, vadošās, maksājumu un
sertifikācijas, atbildīgās un sadarbības iestādēm, kā arī
IUB un finansējuma saņēmējiem (skat. 32.piel.).
Attiecībā uz uzraudzību izveidots apkopojums ar paredzētajām aktivitātēm TPTP īstenošanas laikā (skat. 33.piel.). ES fondu uzraudzību veiks FM un VARAM sadarbībā ar IZM un EM, kas ir atbildīgas par TPTP paredzēto darbību īstenošanu. Uzraudzības un novērtēšanas pasākumi ir sadalīti trīs posmos: pirms ieviešanas, īstenošanas laikā un pēc īstenošanas (skat. 34.piel.). TPTP versijas izstrādei izveidotā ekspertu darba grupa turpinās darbu arī ieviešanas laikā, izskatot ar TPTP darbību ieviešanas sagatavošanu saistītos jautājumus. Par investīciju virziena darbībām atbildīgās institūcijas katru gadu un pēc Programmas noslēgšanas ziņo par rādītājiem, pārskata ES fondu ieviešanas izvērtējumu rezultātā identificēto ieteikumu ieviešanu. Informācija par ieguldījumiem un sasniegto vērtību attiecīgajos reģionos tiks uzraudzīta valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu finanšu pārvaldības principiem atbilstošu ES fondu ieviešanu, nacionālajos normatīvajos aktos tiks noteiktas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumi, iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kā arī nosacījumi ES fondu finansējuma piešķiršanai. Nacionālā līmenī tiks izstrādāti MK SAM ieviešanas nosacījumi, un ES fondu UK tiks apstiprināti projektu iesniegumu atlases kritēriji. Saņemts VPVB saskaņojums, ka uz TPTP neattiecas prasība par SIVN procedūru. TPTP pēc būtības vērsts uz pastāvošās klimata politikas īstenošanu nevis teritorijas plānošanu, nav secināms, ka investīcijas paredzētas būtiskos jaunos virzienos vai jaunu mērķu sasniegšanai, kas jau nebūtu definēti un vērtēti saistīto nozaru plānošanas dokumentos, kam SIVN ir veikts. |
3.3. Koordinācijas un pārraudzības struktūra/struktūras
| Partnerība TPTP versijas izstrādei organizēta vairākos līmeņos (skat. 35.piel.) pēc nacionālajos tiesību aktos noteiktajām prasībām. FM ir atbildīga par TPTP izstrādes procesa pārraudzību, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas, kā arī konkrētu atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumu pilnveidi. TPTP izstrādes, ieviešanas un īstenošanas ekspertu darba grupu vada VARAM, un tajā piedalās citu ar TPTP saistīto jomu pārstāvji. Ekspertu darba grupa sagatavo priekšlikumu TPTP saturam, par kuru nepieciešams politiski vienoties, sniedz ieteikumus atbalsta kritēriju noteikšanai. Plānošanas reģionu administrācijas vada reģionālās darba grupas, kas izveidotas plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādei. |
4. PROGRAMMĀM RAKSTURĪGIE IZNĀKUMA VAI REZULTĀTU RĀDĪTĀJI
Atsauce: 12. panta 1. punkts (Kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas norādīti III pielikumā, un, ja tas ir pienācīgi pamatots taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, programmai raksturīgos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [16. panta 1. punkta otrās daļas a) punktu], [22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu] un [42. panta 2. punkta b) apakšpunktu]).
|
Plānojot TPF ieguldījumus, tika izvēlēti tādi specifiskie
programmas iznākuma un rezultāta rādītāji, kas
visatbilstošāk atspoguļotu sagaidāmos risinājumus un
rezultātus, ņemot vērā TPTP iekļautās darbības un
pasākumus.
TPTP pasākumu īstenošanas rezultātā būtiski panākt SEG emisiju samazinājumu. Ņemot vērā, ka TPTP ietvaros plānotas investīcijas vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijas, ZIZIMM sektora kūdras nozares pasākumiem, kur SEG emisiju samazinājums un CO2 piesaiste vistiešāk raksturo investīciju efektivitāti klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas kontekstā, izvēlēts tāds nacionālais rādītājs, lai varētu novērtēt CO2 emisiju samazinājumu. Vienlaikus, atbalstot komersantus un veicinot to energoefektivitātes kapacitātes attīstību, tiks novērtēts arī sasniegtais SEG emisiju ietaupījums. TPTP pasākumu īstenošanas ietvaros tiks vērtēti arī veiktie ieguldījumi degradētajās ekosistēmās, kuras ir pasliktinājušās vai tām nodarīts kaitējums, tās atjaunojot, attīrot un atveseļojot. Investīcijas paredz esošu ES nozīmes purvu dzīvotņu kvalitātes uzlabošanu un atjaunošanu sugu populāciju un biotopu saglabāšanai un uzturēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai vēsturisko kūdras ieguves vietu renaturalizāciju. Ar mērķi stimulēt uzņēmumus veidot jaunas ražotnes vai pāriet uz klimatam draudzīgāku ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, plānots komplekss atbalsts ne tikai uzņēmējdarbības teritoriju attīstībai, ļaujot uzņēmumam privātos finanšu resursus novirzīt jaunām investīcijām sava biznesa attīstībā un darba vietu radīšanā, bet vienlaikus ekonomikas pārkārtošanas rezultātā ir plānots veicināt ietekmēto darbinieku iekļaušanos darba tirgū, uzlabojot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību, kas veicinās pašvaldību funkciju īstenošanu, un nodrošinot uzņēmumus ar nepieciešamo augstākas kvalifikācijas darbaspēku, TPTP ietvaros sniedzot atbalstu darbinieku kvalifikācijas ieguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai, vairot zināšanas par klimatneitrāliem risinājumiem, nodrošināt vietējā līmenī nepieciešamās zināšanas un prasmes par transformācijas nepieciešamību un ietekmi uz teritoriju, sekmējot sociāli ekonomisko attīstību un sociālekonomisko seku mazināšanu saistībā ar klimata pārmaiņām, t.sk. kontekstā ar kūdras nozares pārkārtošanos, paredzot attiecīgus sasniedzamos rādītājus, lai novērtētu investīciju ietekmi. Papildu specifiskie programmas rādītāji ir nepieciešami, lai novērtētu arī plānotās investīcijas pētniecības, attīstības un izpētes veicināšanai reģionos, kas cita starpā veicinās ilgtspējīgāku kūdras resursu izmantošanu nākotnē un dabas resursu ilgtspējīgāku izmantošanu vides un klimata mērķu kontekstā. |
| 1. tabula. Iznākuma rādītāji | |||||
|
Konkrētais mērķis |
ID [5] |
Rādītājs [255] |
Mērvienība |
Starpposma mērķrādītājs (2024) |
Mērķis (2029) |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCO 03 |
Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi (EM) |
Uzņēmumu skaits |
28 |
10238 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCO 10 |
Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām (IZM) |
Uzņēmumu skaits |
0 |
539 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCO 38 |
Atbalstītā sanētās zemes platība (VARAM) |
ha |
0 |
13 600 (Skaitīta kopā rekultivētā un atjaunotā platība)40 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
i.6.1.1.a |
Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras (VARAM) |
Uzņēmumu skaits |
0 |
2541 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
i.6.1.1.b |
Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un / vai pārkvalifikācijai42 |
Programmu skaits |
0 |
443 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
i.6.1.1.c |
Bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai (VARAM) |
Bezemisiju transportlīdzekļu skaits |
0 |
3844 |
| Dalībniekiem:45 46 | |||||
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
EECO 05 |
Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (IZM) |
Personu skaits |
0 |
3 95047 (unikālie dalībnieki, kas uzsākuši intervenci) |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
i.6.1.1.d |
Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits (IZM) |
Personu skaits |
0 |
1 60948 |
| 2. tabula. Rezultāta rādītāji | ||||||||
|
Konkrētais mērķis |
ID [5] |
Rādītājs [255] |
Mērvienība |
Sākuma vai atskaites vērtība |
Atsauces gads |
Mērķis (2029)49 |
Datu avots [200] |
Komentāri [200] |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCR 02 |
Publisko atbalstu (t. sk. dotācijas, finanšu instrumentus) papildinošās privātās investīcijas (EM) |
Piesaistītās privātās investīcijas, EUR |
0 |
2020 |
41 726 032 |
Projektu dati |
TPTP 2.darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.a |
Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas (VARAM) |
CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā |
92 202 |
2021 |
- 42 398 |
Projektu dati |
TPTP 1.darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"50 un 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"51 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.b |
Aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums (EM) |
CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā |
0 |
2020 |
3 480 |
Projektu dati |
TPTP 2.darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"52 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCR 31 |
Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t. sk.: elektroenerģija, siltumenerģija) (EM) |
MWh/gadā |
0 |
2020 |
7 047 |
Projektu dati |
TPTP 2.darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
RCR 62 |
Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā (VARAM) |
Lietotāji/gadā |
0 |
2020 |
323 000 |
Projektu dati |
TPTP 2.darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"53 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.d |
Atjaunotas degradētas ekosistēmas (VARAM) |
ha |
2 546 |
2021 |
4 046 |
Projektu dati |
TPTP 1.darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"54 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.e |
Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko rakstu skaits) (IZM) |
Zinātnisko rakstu skaits |
0 |
2020 |
50 |
Projektu dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS) |
TPTP 1.darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.f |
Pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos (IZM) |
Pētniecības pieteikumu skaits |
0 |
2020 |
3 |
Projektu dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS) |
TPTP 2.darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.g |
Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (VARAM) |
EUR |
0 |
2020 |
32 853 186 |
Projektu dati |
TPTP 2.darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.h |
Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas (VARAM) |
Pilnas slodzes ekvivalenti/gadā |
0 |
2020 |
422 |
Projektu dati |
TPTP 2.darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.i |
Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, t.sk. pašnodarbinātie (IZM) |
Procenti |
70 |
2021 |
80 |
Projekta dati; Valsts izglītības informācijas sistēmas dati; Valsts ieņēmumu dienesta dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS) |
TPTP 3.darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"55 |
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.j |
Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos (VARAM) |
Personu skaits |
0 |
2020 |
19056 |
Projektu dati |
TPTP 2.darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku |
| Dalībniekiem:57 58 | ||||||||
|
6.1. Pāreja uz klimatneitralitāti |
r.6.1.1.c59 |
Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (IZM) |
Procenti |
25 |
2020 |
40 |
Projekta dati; Valsts ieņēmumu dienesta dati; Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma (KPVIS) |
TPTP 3.darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"60 |
PIELIKUMI
1.pielikums. Stratēģijas61 rezultatīvie rādītāji
|
Bāzes
gads |
Prognoze |
Mērķi |
|||
|
2030. g. |
2040. g. |
2050. g. |
|||
| SEG emisijas (bez ZIZIMM sektora) |
26299 |
-55 % |
-65 % |
-85 % |
Klimatneitralitāte (nesamazināmās SEG emisijas kompensē piesaiste ZIZIMM sektorā) |
| CO2 piesaiste un SEG emisijas ZIZIMM sektorā |
-9828 |
2094 |
≤1047 |
Neto "0"
emisijas |
|
|
Virzība uz klimat-neitralitāti (kopējās SEG emisijas,
iekļaujot ZIZIMM sektoru) |
16471 |
-16 % |
-38%* |
-76% * |
|
* mērķis uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5%
2.pielikums. Latvijas klimatneitralitātes nacionālie mērķi līdz 2050.gadam saskaņā ar Stratēģiju
3.pielikums. Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi līdz 2030. gadam saskaņā ar NEKP
4.pielikums. Izmaiņas SEG emisijās pa nozarēm bāzes un klimatneitralitātes scenārijos (uz 2030. gadu)
5.pielikums. Emisiju sadalījums Latvijā 2018. gadā pa nozarēm64
|
Sektors (% no kopējām 2018. gada emisijām, ieskaitot ZIZIMM) |
Emisijas 2018. gadā (kt CO2 ekv.) |
Būtiskākie emisiju avoti |
Galvenie 2030. gada mērķi |
| Enerģētika (33,0%) |
4343 |
• Enerģētikas nozares, t.sk. kūdras un izstrādājumu
izmantošana enerģijas ieguvē
• Citas nozares, t.sk. komerciālais/ sabiedriskais sektors; mājsaimniecības; lauksaimniecība/ mežsaimniecība/zivsaimniecība • Apstrādes rūpniecība un būvniecība |
• Palielināt AER daļu patēriņā līdz 50%
• Samazināt importētās enerģijas daļu līdz 30-40% • Samazināt enerģijas patēriņu par 9-15% • Sasniegt 73,7 PJ kopējo enerģijas ietaupījumu • Samazināt enerģētisko nabadzību zem 7,5% |
| Transports (25,5%) |
3354 |
• Autotransports
• Dzelzceļš |
• Palielināt AER īpatsvaru transporta enerģijas patēriņā
līdz 7%65
• Palielināt modernās biodegvielas, t.sk., biometāna, patēriņa daļu līdz 3,5% • Samazināt privāto transportlīdzekļu izmantošanu, optimizējot sabiedriskā transporta un citu transporta veidu kustību |
| RPPI66 (6,8%) |
890 |
• Minerālu rūpniecība
• Produkta kā ozona slāni noārdošo vielu aizvietošanai izmantotie produkti |
• Samazināt CO2 emisijas |
| Lauksaimniecība (19,8%) |
2609 |
• Lauksaimniecības augsnes
• Lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi |
• Uzlabot augsnes auglību, optimizēt mēslošanas līdzekļu
izmantošanu
• Uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku uzturu • Paplašināt bioresursu izmantošanu citās nozarēs |
| Atkritumu apsaimniekošana (4,2%) |
548 |
• Atkritumu apglabāšana
• Notekūdeņu attīrīšana un novadīšana |
• 60% visu sadzīves atkritumu pārstrāde un atkārtota
izmantošana
• Saražoto atkritumu samazināšana • Dalītas savākšanas sistēmas izstrāde vairākiem atkritumu veidiem, tostarp bīstamajiem atkritumiem |
| ZIZIMM (10,8%) |
1418 |
• Aramzemes
• Mitrāji • Lielākā emisiju piesaiste: Meža zeme |
• Samazināt emisijas visā zemes izmantošanā < 1047 kt
CO2
• Palielināt CO2 piesaisti mežsaimniecībā |
|
ZIZIMM apakškategorija: |
|||
| Mitrāji (13,0%) |
1709 |
• Kūdras ieguve (mitrāju apsaimniekošana) |
• Samazināt emisijas līdz 1 332,72 kt CO2
ekv.67
• Izstrādāt plānu 26 232 ha vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācijai, kā arī uzsākt rekultivāciju prioritārajās teritorijās |
6.pielikums. Kūdras resursu izmantošana Latvijā
| Potenciāli rūpnieciski izmantojamās kūdras atradnes |
501 079 ha |
| Teritorijas, kam izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences |
25 721 ha |
| Aktīvās kūdras ieguves teritorijas (no izsniegtajām licencēm) |
~ 15 000 ha |
7.pielikums. SEG emisijas no kūdras sadedzināšanas Latvijā
|
Emisijas |
1990 |
1995 |
2000 |
2005 |
2010 |
2011 |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
|
Kūdra |
251,17 |
366,02 |
251,38 |
8,53 |
4,41 |
4,26 |
3,20 |
6,39 |
3,20 |
1,06 |
3,62 |
3,09 |
12,67 |
5,75 |
|
Kūdras briketes |
87,49 |
41,15 |
3,04 |
0 |
0,59 |
0,29 |
0,39 |
0,39 |
0,49 |
0,10 |
0 |
1,08 |
1,58 |
1,77 |
|
Kopējais CO2 ekv, kt |
338,66 |
407,17 |
254,43 |
8,53 |
5,00 |
4,56 |
3,59 |
6,78 |
3,69 |
1,16 |
3,62 |
4,17 |
14,25 |
7,52 |
8. pielikums. Kūdras ieguves procentuālais sadalījums Latvijā
9.pielikums. Kūdras sektora galvenie rādītāji reģionu analīzei
|
Reģions |
Kopējās kūdras atradnes, %68 |
Kūdras ieguve (tūkstoši t)69 |
Nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu platības rādītājs (ha)70 |
Enerģētiskās kūdras ieguves platība (ha)71 |
Uzņēmumu skaits72 |
Kūdras nozarē nodarbināto personu/ darbavietu skaits73 |
|
Pierīga |
17 |
248,4 |
6093 |
1125 |
26 |
255/310 |
|
Vidzeme |
25 |
275,5 |
8900 |
- |
15 |
328/411 |
|
Latgale |
31 |
216,3 |
5988 |
998,5 |
13 |
228/273 |
|
Zemgale |
14 |
433,6 |
3111 |
496,5 |
12 |
445/476 |
|
Kurzeme |
13 |
309,2 |
2140 |
209 |
15 |
310/464 |
10.pielikums. Nodarbinātības galvenie rādītāji reģionu griezumā, 2020.gada dati74 75
|
Ekonomiskās aktivitātes līmenis (%) |
Nodarbinātības līmenis (%) |
Bezdarba līmenis (%) |
Vidējā darba samaksa (EUR) |
|
|
Rīga |
80,2 |
73,9 |
7,9 |
1240 |
|
Pierīga |
80,0 |
74,4 |
7 |
1108 |
|
Vidzeme |
76,8 |
69,7 |
9,2 |
914 |
|
Latgale |
74,5 |
65 |
12,7 |
793 |
|
Zemgale |
77,0 |
71,0 |
7,8 |
971 |
|
Kurzeme |
76,1 |
70,2 |
7,7 |
971 |
11.pielikums. Enerģijas patēriņš uz IKP un energoefektivitātes uzlabošanai, līdz šim izsniegto ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem reģionu griezumā
|
Elektroenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP) |
Siltumenerģijas patēriņš IKP vienības radīšanai (kWh uz 1000 EUR IKP) |
IKP uz vienu iedzīvotāju76 (EUR) |
ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem (milj. EUR)77 |
|
|
Rīga |
158 |
235 |
22 458 |
2,23 |
|
Pierīga |
319 |
283 |
11 726 |
- |
|
Vidzeme |
434 |
478 |
8927 |
1,95 |
|
Latgale |
348 |
481 |
7164 |
1,19 |
|
Zemgale |
378 |
406 |
8487 |
2,29 |
|
Kurzeme |
297 |
324 |
10 282 |
3,2 |
12.pielikums. Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, 2020. gads78
13.pielikums. Rezultātu kopsavilkums par esošās situācijas analīzi reģionos Latvijā sešās jomās79
Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme virzībā uz klimatneitralitāti, veikta esošās situācijas analīze reģionos Latvijā sešās jomās: (1) Demogrāfija; (2) Nodarbinātība; (3) Ekonomika; (4) Infrastruktūra, (5) Enerģētika un (6) Kūdra. Lai izveidotu kopsavilkumu, katrai jomai izvēlēti 2-5 galvenie statistikas rādītāji. Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam.
14.pielikums. Reģionu salīdzinājums, pamatojoties uz statistikas apkopojumu80
15.pielikums. SEG emisijas pēc rekultivācijas veida vēsturiskajās kūdras ieguves vietās reģionos
|
Rekultivācijas veids |
Faktiskās emisijas pirms rekultivācijas veikšanas 1 ha (t CO2 ekv.) |
SEG emisiju samazinājums t CO2 ekv. ha -1 gadā pēc rekultivācijas |
SEG emisijas, īstenojot pasākumus, tonnas CO2 ekv. ha -1 gadā |
Skaidrojums |
| Apmežošana |
7,62 |
11,20 |
-3,58 |
Emisiju samazinājums un piesaiste81 |
| Mellenes |
7,62 |
2,60 |
5,02 |
Emisiju samazinājums |
| Dzērvenes |
7,62 |
1,40 |
6,22 |
Emisiju samazinājums |
| Renaturalizācija |
7,62 |
-3,80 |
11,42 |
Emisiju pieaugums |
|
Reģions |
Nerekultivētās vēsturisko kūdras ieguves vietu platības, ha |
Faktiskās SEG emisijas |
Faktiskais rezultāts emisijās
pēc apmežošanas |
Faktiskais rezultāts emisijās
pēc melleņu stādījumiem |
Faktiskais rezultāts emisijās
pēc dzērveņu stādījumiem |
Faktiskais rezultāts emisijās
pēc visa uz renaturalizāciju |
| Latgale |
5 988 |
45 629 |
-67 066 |
-15 569 |
-8 384 |
+22 754 |
| Vidzeme |
8 900 |
67 818 |
-99 680 |
-23 140 |
-12 460 |
+33 820 |
| Kurzeme |
2 140 |
16 307 |
-23 968 |
-5 564 |
-2 996 |
+8 132 |
| Zemgale |
3 111 |
23 706 |
-34 843 |
-8 089 |
-4 356 |
+11 822 |
|
Kopējās izmaiņas gadā, CO2 ekv. |
-225 558 |
-52 362 |
-28 195 |
+76 527 |
||
16.pielikums. Ekonomisko un finanšu rādītāju sniegums ekonomikas sektoros, 201982
|
Sektors |
Kūdra (2017)83 84 |
Enerģētika |
RPPI85 |
Latvijā kopā |
| NACE kods |
08,92 |
35, 41-43, 49-51, 53 |
05-3386 |
|
| Ienākumi, milj. EUR |
187,5 |
10 520,0 |
9 930,4 |
73 569,6 |
| Peļņa, milj. EUR |
Nav datu |
553,8 |
593,8 |
4 343,4 |
| Administrētie nodokļu ienākumi, milj. EUR |
18,5 |
1 017,2 |
851,8 |
9 633,2 |
| Darba devēju skaits |
64 |
10 408 |
7 297 |
82 584 |
| Nodarbināto skaits |
2 061 |
121 428 |
117 563 |
826 017 |
| Vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas, EUR |
1 143 |
751-2 375 |
514 -1 581 |
1 065 |
17.pielikums. Potenciāli ietekmētās darbavietas automatizācijas un produktivitātes pieauguma dēļ Vidzemē un Latgalē87
|
Kopējā nodarbinātība |
Kopā ietekmētās darbavietas automatizācijas dēļ |
Kopējais ietekmēto darbavietu skaits produktivitātes pieauguma dēļ |
|
|
Ražošanas
un transporta sektori • Enerģētika, ieskaitot transporta nozari; • Rūpniecības produktu un procesu sektors |
Latvija |
||
|
234 400 |
46 860 |
6 000 |
|
|
Vidzeme |
|||
|
21 100 |
4 220 |
540 |
|
|
Latgale |
|||
|
27 400 |
5 480 |
702 |
|
|
Zemgale |
|||
|
28 700 |
5 740 |
735 |
|
|
Kurzeme |
|||
|
31 400 |
6 280 |
805 |
|
18.pielikums. Potenciālās ietekmētās darbavietas
| Darbavietas |
Kopā Latvijā (darbavietu skaits) |
|
1. Kūdras nozares ietekmētas darbavietas: |
1 875 |
| Darbavietas, kuras tieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums |
3388 |
| Darbavietas, kuras netieši ietekmē enerģētiskās kūdras izmantošanas aizliegums |
4189 |
| Kūdras nozares sezonālās darbavietas |
541,590 |
| Ekonomikas zaļai pārkārtošanai nepieciešamās darbavietas [ietekmētās] |
126091 |
| 2. Partnersektoros ietekmētās darbavietas no ekonomikas zaļās pārkārtošanās: |
1 923 |
| Darbavietas no nozaru pārkārtošanās, kuri apguvuši vai uzlabojuši prasmes |
1 45792 |
| Jaunizveidotās darbavietas, kas radīsies teritorijās, kurās veic uzņēmējdarbību |
42293 |
19.pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Vidzemē
20.pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Latgalē
21.pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Zemgalē
22.pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Kurzemē
23.pielikums. SEG emisiju samazinājums no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām94
|
Teritorija |
SEG emisijas no vēsturiskajām
kūdras ieguves vietām, |
SEG emisijas no vēsturiskajām
kūdras ieguves vietām, |
SEG emisiju samazinājums, % |
|
(statuss pirms TPF pasākumiem) |
(statuss pēc TPF pasākumiem) |
||
| Latvija |
199,89 |
65,29 |
67 |
| Rīga/Pierīga |
46,43 |
46,43 |
0 |
| TPF reģioni |
153,46 |
18,86 |
88 |
24.pielikums. Pārskats par stratēģisko ietvaru nacionālā līmenī
25.pielikums. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķu galvenie rezultāti saskaņā ar KŪDRA2030
|
Rezultatīvais rādītājs (RR) |
2020. gads |
2023. gads |
2030. gads |
| 1. Degradēto purvu un vēsturisko kūdras ieguves vietu platība, kam izstrādāts pasākumu plāns rekultivācijai |
0 ha |
7 870 ha |
26 232 ha |
| 2. Platība, kam nodrošināta zinātniski pamatota informācija par kūdras resursu izmantošanas potenciālu tautsaimniecībā |
0 ha |
150 324 ha |
501 079 ha |
| 3. Nodrošināta prognozējama kūdras resursu pieejamība tautsaimniecībā |
26 000 ha |
26 000 ha |
26 000 ha |
| 4. Nodrošināts SEG emisiju, kas saistītas ar kūdras ieguvi un platībām, kur notiek vai notikusi kūdras ieguve, nulle pieaugums pret 2005.-2009. gada perioda vidējo SEG emisiju līmeni95 |
1 523,27 kt CO2 ekv.96 |
-97 |
0 SEG emisiju pieaugums [1332,62 kt CO2 ekv.98] |
26.pielikums. TPTP plānotie pasākumi un to paredzamais devums klimata pārmaiņu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā
|
Plānotais pasākums |
Paredzamais devums klimatiskās pārkārtošanās ietekmes mazināšanā |
| Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | |
|
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no
kūdras izmantošanas enerģētikā:
- kūdras izmantošanas pārtraukšana enerģētikā (reforma), t.sk. atbalsts sadedzināšanas iekārtu nomaiņai; - degradēto kūdras purvu (t.sk. vēsturisko kūdras ieguves vietu) rekultivācija; - ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana; - pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā kā papildinoša aktivitāte. |
Kopējais ietaupījums, kas saistīts ar sadedzināšanai izmantoto kūdras apjomu un licencētām un attīstītām kūdras ieguves vietu platībām, sasniedz 32 kt CO2 ekv. Ir aprēķināts, ka atkarībā no izvēlētajām rekultivācijas metodēm visu vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas, kur nepieciešama rekultivācija, var radīt līdz pat 225,6 kt CO2 ekv. ietaupījumu gadā Latvijā, taču kopējais paredzētais tiešo SEG emisiju ietaupījums no rekultivācijas aktivitātēm projektos ir 134,6 kt CO2 ekv. gadā. Tā rezultātā SEG emisijas reģionos ārpus Rīgas un Pierīgas no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tiktu samazinātas par 88% un Latvija līdz 2030. gadam varētu samazināt vismaz 36% no nacionālā (Stratēģijā noteiktā) ZIZIMM sektora mērķa SEG emisijām. |
|
Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz
klimatneitrālu ekonomiku:
- uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība saskaņā ar komersantu pieprasījumu, t.sk. pašvaldību "zaļo" teritoriju, kurās veic uzņēmējdarbību un kurās patērē AER, izveide un attīstība; - bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās; - energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, jaunu energoefektīvu un resursu efektīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā; - atbalsts pētniecības ideju prototipēšanai un jaunradīto tehnoloģiju pārnesei ražošanā; - AER tehnoloģiju ieviešana; - klimata ekonomikai pielietojamu produktu izstrāde un to ieviešana ražošanā; - pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošana un uzlabošana klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu sociālekonomiskās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām un nozaru transformāciju uz klimatneitrāliem risinājumiem. |
Pašvaldībām radot komersantiem atbilstošo uzņēmējdarbības
vidi, uzņēmumi tiktu stimulēti pāriet uz klimatam un videi
draudzīgāku ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus
palielinot reģioniem ekonomiskās izaugsmes priekšrocības.
Pasākums veicinās degradētu uzņēmējdarbības teritoriju
attīstību saistībā ar ekonomikas transformāciju un ar to
saistītajām sociāli ekonomiskajām sekām skartajās
teritorijās, kas tiks noteiktas plānošanas RAP. 2. darbība
papildinās 3. darbības īstenošanu un veicinās prasmju
paaugstināšanu, nodrošinot darbinieku pārkvalifikāciju,
tādējādi sekmējot pasākumu savstarpējo sinerģiju.
Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne tikai vietējās nodarbinātības veicināšana pašvaldībās, bet arī klimatam draudzīgāka transportlīdzekļu izmantošana, tādējādi nodrošinot SEG emisiju samazinājumu. Tāpat TPTP investīcijas paredzēs energoefektivitātes uzlabošanu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanu un īstenošanu. Sniedzot atbalstu pašvaldību un reģionu speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidošanai klimatneitrālas ekonomikas jautājumos, tiks radīti labvēlīgi priekšnosacījumi efektīvākai un koordinētākai nozaru transformācijai uz klimatneitrāliem risinājumiem, kas ir saskaņā ar reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto teritorijas attīstības perspektīvu, vienlaikus mazinot negatīvās transformācijas sekas. Cita starpā, atbalstu plānots sniegt reģioniem un pašvaldībām klimatneitrālu risinājumu izstrādei un testēšanai, izvērtējot piedāvāto risinājumu paredzamo devumu ietekmes uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un izvēloties efektīvāku un klimatam draudzīgāku risinājumu. |
|
Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts
kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām
saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu :
- nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai; - atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. darba devēja noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei); - reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, t.sk. DVB mācību formā, saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu. |
Nozarēs, kur nepieciešama pārkārtošanās klimatam draudzīgai un oglekļa neitrālai ekonomikai, tiktu nodrošināta zināšanu ieguve, t.sk. par tehnoloģijām un inovatīvu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas iespējām. TPTP ietvaros tiks turpināta DVB mācību pieejas attīstība profesionālajā un augstākajā izglītībā, lai tuvinātu izglītības iestāžu piedāvājumu vietējā darba tirgus vajadzībām un reģionā plānotajiem ekonomisko aktivitāšu diversifikācijas pasākumiem, kā arī sniegtu uz nozaru transformācijas vajadzībām balstītu citu kvalifikāciju iegūšanas iespējas. |
27.pielikums. TPTP plānoto investīciju papildinātība ar ES fondu Programmā ietvertajiem pasākumiem
|
SAM Nr. |
SAM nosaukums |
TPTP investīciju papildinātība ar Programmas pasākumiem |
|
1.1.1. |
Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā | Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai. |
|
2.1.1. |
Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana |
Atbalsts AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana
centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu
energoefektivitātes paaugstināšana.
Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai publiskajās (valsts un pašvaldību) ēkās, dzīvojamajās ēkās un uzņēmējdarbībā izmantotās ēkās energoefektīvākas ražošanas nodrošināšanai. TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros. |
|
2.1.2. |
Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns |
AER ražošanas iekārtu akumulācijas iekārtu un ar to darbību
saistīto viedo risinājumu ierīkošana.
TPTP ietvaros paredzētās reformas un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3.SAM ietvaros. Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks. |
|
2.1.3. |
Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām | Pašvaldību klimata pielāgošanās stratēģijās paredzēto pasākumu īstenošana. |
|
2.2.2. |
Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana | Atbalsts aprites ekonomikas principu ieviešanai ražošanā un pakalpojumos. |
|
2.2.3. |
Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu |
Atbalsts pašvaldībām gaisa kvalitātes jautājumu
risināšanai, t.sk. caur uzlabotu ne-fosilu tehnoloģiju vai
filtru izmantošanu centralizētajās siltumapgādes sistēmās.
Minētajā ieskaitāma kūdras sadedzināšanas tehnoloģiju
nomaiņa pašvaldībās.
Ekosistēmu atjaunošanas un sanācijas pasākumi. TPTP ietvaros paredzētā reforma un investīcijas attiecībā uz kūdras nozares pāreju ir jāskata arī komplementāri ar Programmas investīcijām 2.1.1. un 2.1.2. SAM ietvaros, kas paredz atbalstu pārejai uz AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanu centralizētajā siltumapgādē vai 2.2.3. SAM ietvaros. Biotopu atjaunošana vai renaturalizācija ir paredzēta arī Programmā, savukārt 2.1.2. un 2.2.3. SAM ir plānotas dažādas aktivitātes enerģētikas nozares papildināšanai. Savukārt bioloģiskās daudzveidības pasākumi ir plānoti kopējās lauksaimniecības politikas programmā, kas vēl ir izstrādes procesā. Vienlaikus visos iepriekš minētajos gadījumos tiks novērsts dubultā finansējuma risks. |
|
4.2.2. |
Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu | SAM 4.2.2. 4.2.2.9. pasākumā "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" plānots atbalsts profesionālās izglītības iestāžu un koledžu sadarbības ar nozarēm un uzņēmumiem stiprināšanai, tostarp darba vidē balstītu mācību īstenošanai. |
|
4.2.4. |
Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti | Atbalsts pieaugušajiem tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo zināšanu un prasmju, t.sk. digitālo, apguvei. TPTP paredzētais atbalsts ir specifiski mērķēts uz reģionu vajadzībām, kas radušās darba tirgus transformācijas rezultātā, un uzņēmēju pieprasījuma pēc darbaspēka ar konkrētām prasmēm, kā arī specifiski kūdras nozarē, saistītājās nozarēs un plāna ietvaros īstenoto pasākumu ietekmētajās nozarēs tieši un netieši ietekmēto nodarbināto personu prasmju pilnveidei, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalifikācijas pasākumiem. |
|
4.3.3. |
Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku | Atbalsts bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu personu nodarbinātību, to prasmju un kvalifikācijas atbilstību darba tirgum. |
|
5.1.1. |
Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās |
Integrēti un kompleksi ieguldījumi reģionālai attīstībai ar
privātā sektora darbības uzņēmējdarbības veicināšanu,
infrastruktūras, plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu
un prasmju attīstību.
Piemēram, atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā plānots gan Programmas SAM 5.1.1., gan ANM, gan arī TPF ietvaros, taču pasākuma demarkācija tiks noteikta un nodrošināta MK noteikumu līmenī pasākuma ieviešanai. Būtiski, ka TPF ietvaros šis pasākums būs attiecināms uz TPTP identificēto reģionu pašvaldībām, savukārt tematiski īpaša uzmanība tiks pievērsta AE teritoriju attīstībai un resursu efektīvākai izmantošanai uzņēmējdarbības teritorijās. Savukārt ANM 3.1.1.3.i ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, komersantus vai potenciālos nomniekus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, lai attīstītu inovatīvus un augstas pievienotās vērtības produktus viedās specializācijas jomās, u.tml. Reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstības pasākumi tiks īstenoti savstarpējā sinerģijā, nodrošinot demarkāciju investīcijas/projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo saturu. Tajā skaitā Programmas atbalsta reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstībai ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem, kas ir būtisks priekšnosacījums efektīvai un koordinētai nozaru transformācijai uz klimatneitrālu ekonomiku. Savukārt Programmas SAM 5.1.1.pasākuma 5.1.1.2. "Pašvaldību un plānošanas reģionu un kapacitātes uzlabošana" ietvaros atbalstu plānots izmantot citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos (uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras attīstība, viedu risinājumi piemērošana pašvaldību darbā, kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstība, ēku energoefektivitāte), kā arī vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Papildu ANM 3.1.1.2.i. investīcijas ietvaros plānotā atbalsta plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai plānots sniegt publisko pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. |
28.pielikums. TPTP plānoto investīciju papildinātība ar Latvijas ANM plānā ietvertajām investīcijām
|
Investīcijas Nr. |
Investīcijas nosaukums |
TPTP investīciju papildinātība ar ANM plānā ietvertajām investīcijām |
|
2.3.1.4.i |
Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība | AF reformas 2.3.1.r. "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" ietvaros plānota 2.3.1.4.investīcija "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība un pilotēšana un pārvaldības attīstība", kuras mērķis ir izveidot un normatīvajā bāzē nostiprināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu atbalsta sistēmu pieaugušo izglītībai, nostiprināt kritērijus un kārtību uzņēmumu pienākumiem izglītot savus darbiniekus. Ir paredzēts sagatavot jaunas pieejas pieaugušo izglītības procesa organizēšanai un īstenot to pilotprojektus, attīstot individuālo mācību kontu (IMK) pieeju indivīda vajadzībās balstītas pieaugušo izglītības nodrošināšanai un Prasmju fondu pieeju uzņēmumu un nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai un nozarēm nepieciešamo prasmju attīstībai, tādējādi nodrošinot demarkāciju un papildinātību ar TPF plānoto atbalstu cilvēkresursu attīstībai. |
|
3.1.1.2.i |
Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai |
ANM 3.1.1.2.i. investīcijas ietvaros paredzēts īstenot
apmācības un citus kapacitātes paaugstināšanas pasākumus.
Atbalsts tiks sniegts pašvaldību speciālistu kapacitātes
celšanai, stiprinot to darbības efektivitāti un kvalitāti ,
t.sk. paredzot: 1) pašvaldību publisko pakalpojumu
novērtējuma veikšanu un nepieciešamo kapacitātes vajadzību
apsekošanu; 2) metodisko atbalstu un apmācības pakalpojumu
optimizācijai/plānošanai atbilstoši demogrāfijas tendencēm
pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības uzlabošanai,
administratīvā sloga mazināšanai, kā arī darbības
efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (pakalpojumu
dizaina pielietošana u.tml.); 3) jaunu vai uzlaboto
pašvaldību pakalpojumu plānošanas un sniegšanas veidu
pilotēšanu.
Programmas atbalsta reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju attīstībai ietvaros paredzēts uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas un prasmes darbam ar klimatneitralitātes jautājumiem. Demarkācija starp šīm investīcijām tiks nodrošināta projektu līmenī, koordinējot mācību tēmas, mērķteritoriju, mērķauditoriju, apmācību norises laika grafiku un rezultātus. |
|
3.1.1.3.i. |
Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos |
Atbalsts funkcionējošu un darboties spējīgu vismaz četru
nacionālas nozīmes industriālo parku izveidei Latvijas
reģionos (izņemot Rīgas plānošanas reģionu), lai veicinātu
ekonomisko aktivitāti reģionos un mazinātas reģionālās
atšķirības.
3.1.1.3.investīcijas ietvaros plānots attīstīt iepriekš pamestas industriālās teritorijas un zonas, veidojot tās par industriālajiem parkiem, kas veicinātu vietējās ekonomikas attīstību. Investīciju rezultātā uzņēmējiem būs iespēja attīstīt inovatīvus, klimatneitrālus un "zaļus" produktus un pakalpojumus, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas. |
|
3.1.1.6.i. |
Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde | Atbalsts jaunu bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu), kas darbojas ar elektrību, iegādei. Bezemisiju transportlīdzekļi tiks izmantoti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, tai skaitā, nodrošinot izglītojamo nokļūšanu izglītības iestādē un atpakaļ dzīvesvietā. 3.1.1.6 investīcijas ietvaros tiks samazinātas SEG emisijas, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Atbalsts tiks sniegts visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgas valstspilsētas pašvaldību. |
29.pielikums. Atbalsta saņemšanas nosacījumu piemēri TPM 2. un 3.pīlāra ietvaros
|
2.pīlārs (InvestEU) |
3.pīlārs |
|
Aizdevuma veids |
|
|
Aizdevumi privātajam sektoram. |
Aizdevumi ar granta elementu publiskajam sektoram. |
|
Mērķis |
|
| Sniegt konsultatīvo atbalstu atbalsttiesīgu projektu identificēšanai, sagatavošanai, izstrādei, strukturēšanai, iepirkumam un īstenošanai, tostarp atbalstu projektu sagatavošanai pirms pieteikuma iesniegšanas. |
- Risināt nopietnas sociālās, ekonomiskās un vides
problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz
klimatneitralitāti lai palīdzētu tām ES teritorijām, kas
apzinātas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos
(TPTP);
- Palielināt publiskā sektora investīcijas, kas apmierina TPTP apzināto reģionu attīstības vajadzības, atvieglojot tādu projektu finansēšanu, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas. |
|
Atbalsta veids |
|
|
Konsultatīvais atbalsts, atbalsts projektiem InvestEU jomās |
- atbalsts ES sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar
aizdevumiem;
- dotācijas summa projektiem, kas atrodas mazāk attīstīto reģionu teritorijās, nepārsniedz 25% no aizdevuma summas, ko 3.pīlāra ietvaros sniedz finanšu partneris*; - projekti, kas saņem atbalstu 3.pīlāra ietvaros, to sagatavošanai, izstrādei un īstenošanai var saņemt arī konsultatīvo un tehniskās palīdzības atbalstu no citām ES programmām, tādējādi atbalsts no 3.pīlāra ir kumulējams arī ar konsultatīvo atbalstu, kas sniedzams no 2.pīlāra. *Finanšu partneris ir Eiropas Investīciju banka vai citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām EK paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību 3.pīlāra ietvaros. |
|
Atbalsta saņēmēji |
|
|
Privātais sektors |
Tiesību subjekti, kas:
- iedibināti kā publisko tiesību subjekti - vai - iedibināti kā privāttiesību struktūras, kurām uzticēts sabiedrisko pakalpojumu uzdevums. |
|
Atbalstāmās jomas |
|
|
InvestEU TPTP ietvaros var atbalstīt ieguldījumus
plašāka spektra projektos, kas tiks īstenoti četrās
politikas jomās:
- ilgtspējīga infrastruktūra; - pētniecība, inovācija un digitalizācija; - MVU; - sociālie ieguldījumi un prasmes. |
- atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā
mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā;
- efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos; - publiskajā pētniecībā; - digitalizācijā; - vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai; - ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi; - pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju; - pāreju uz aprites ekonomiku; - zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", bioloģisko daudzveidību; - prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju; - apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus. * var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem TPTP. ** nav atbalstāmas investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar TPF regulas 9.pantu (piemēram, investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu). |
|
Atbalsta apmērs |
|
| Dalībvalstīm vai 2.pīlāram nav noteikts konkrēts finansējums, uz atbalstu var pretendēt konkursa kārtībā. | Latvijai piešķirts ES atbalsts indikatīvi 14,54 milj. euro apmērā (1% no Latvijas nacionālās daļas jeb kopējā pieejamā TPF finansējuma Latvijai). |
|
Atbalsta saņemšanas termiņš |
|
|
2027.gada 31.decembris |
2025. gada 31. decembris |
30.pielikums. Atbalstāmo jomu piemēri Latvijā ar TPM 2. un 3 pīlāru
|
Atbalsta tvērums |
Sektori un jomas ar potenciālu atbalsta interesi Latvijā |
|
2. pīlārs |
|
| Enerģijas un transporta infrastruktūra (ieskaitot gāzes infrastruktūru un centralizēto siltumapgādi) |
- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: pāreja uz
ilgtspējīgākiem pārvadājumiem, iegādājoties klimatam
draudzīgākus transportlīdzekļus;
- Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru; - Pašvaldības un enerģētikas nozares uzņēmumi: tālāka centralizētās siltumapgādes attīstība, tās energoefektivitātes uzlabošana Uzņēmumi dažādās nozarēs, kurās ir daudz oglekļa: uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana, ieskaitot nepieciešamo aprīkojumu. |
| Dekarbonizācijas projekti | Nav noteiktas konkrētas nozares un jomas. |
| Reģionu ekonomiskā diversifikācija |
- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas prasa daudz oglekļa:
produktivitātes palielināšana (ražošanas procesu
uzlabošana, digitālu un automatizētu risinājumu ieviešana,
darbinieku prasmju uzlabošana utt.);
- Uzņēmumi dažādās nozarēs, kas patērē daudz oglekļa: decentralizētas ražošanas stimulēšana (3D druka, frēzēšana un tamlīdzīgas tehniskas iespējas), prototipu veidošanas laboratorijas sadarbībā ar izglītības iestādēm; - Pašvaldības: turpmāka valsts infrastruktūras attīstība, lai atbalstītu uzņēmumus. |
| Sociālā infrastruktūra |
Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana, kas
pieder pašvaldībām;
Valsts pārvaldes iestādes: sociālās infrastruktūras atjaunošana,. |
| Prasmes | Pašvaldības un uzņēmumi dažādās nozarēs: prasmju attīstīšana, profesionālo prasmju apgūšana īstenojot mācības darba vidē balstītu mācību formā, mūžizglītība prasmju uzlabošana un spēju veidošana, tādējādi veicinot vienmērīgāku pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. |
|
3. pīlārs |
|
| Enerģijas un transporta infrastruktūra |
- Pašvaldības un to uzņēmumi: pāreja uz ilgtspējīgākiem
pašvaldību pārvadājumiem, iegādājoties klimatam
draudzīgākus transportlīdzekļus;
- Pašvaldības: transporta infrastruktūras turpmāka attīstība, izveidojot ūdeņraža uzpildes stacijas un palielinot kopējo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, t.sk. nodrošinot atbilstošu energoinfrastruktūru; - Atbalsts var tiks paredzēts enerģētikas infrastruktūrai, energoefektivitātes pasākumiem, u.c.: ○ Energoefektivitātes uzlabošana vai atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana, veicot kompleksus pasākumus enerģijas ražošanas, t.sk. esošās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas ilgtspējas nodrošināšanas, un transportēšanas procesos; ○ Elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšana, t.sk. viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešana, zudumu samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, kā arī pielāgošana elektromobilitātes vai mikroģenerācijas vajadzībām. |
| Centralizētās siltumapgādes tīkli | Pašvaldību uzņēmumi: centralizēto siltumtīklu turpmāka attīstība, uzlabojot to energoefektivitāti. |
| Energoefektivitātes pasākumi (ieskaitot ēku renovāciju, kā arī sociālo infrastruktūru) |
- Pašvaldības: sociālās infrastruktūras atjaunošana /
siltināšana;
- Valsts pārvaldes iestāde: sociālās infrastruktūras atjaunošana; - Pašvaldības un pašvaldības uzņēmumi: centralizētās siltumapgādes tīklu un ēku renovācija / siltināšana. |
31.pielikums. Ieinteresēto personu/grupu atspoguļojums TPTP izstrādē
32.pielikums. Pārvaldības mehānisms TPTP īstenošanas uzraudzības laikā
33.pielikums. TPTP īstenošanas pārvaldīšanas laikā paredzētās aktivitātes
|
Atbildīgais |
Aktivitāte |
Iesaistītie partneri |
Laika josla |
||
|
Ieviešanas sākums |
Īstenošana |
Ieviešanas beigas |
|||
|
2021. gada 4. ceturksnis / 2022. gada 4. ceturksnis |
2022. -2028. gads |
2029 |
|||
| Darbības, kuru pamatā ir pārvaldības mehānisms | |||||
|
FM |
ES fondu UK sēdes |
ES fondu UK (apakškomitejas) locekļi |
X |
X |
X |
| Darbības ieteicams īstenot proaktīvi | |||||
|
VARAM |
Nacionālās darba grupas un apakšgrupu komitejas sēdes | Nacionālās darba grupas locekļi |
X |
X |
X |
|
VARAM, CFLA |
Paziņojums presei par oficiālu projektu iesniegumu iesniegšanas uzsākšanu, to vērtēšanas kritērijiem | Plašsaziņas līdzekļi, plaša sabiedrība |
X |
||
| Aktuālā informācija tīmekļa vietnē par projektu priekšlikumu iesniegšanas kārtību | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī |
X |
|||
| Informatīvā materiāla izstrāde un izplatīšana par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu, to vērtēšanas kritērijiem | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī |
X |
|||
| Prezentācijas pašvaldībās par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu | Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas, īpaši pašvaldības privātā un akadēmiskā sektora organizācijas |
X |
X |
||
| Prezentācijas dažādos formātos par projektu priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu | Visas ieinteresēto personu grupas, kas darbojas valsts un reģionālā līmenī |
X |
X |
||
| Reģionālie paraugprakses apmaiņas semināri par sasniegumiem TPTP ieviešanā | Reģionālā līmeņa ieinteresētās personas |
X |
|||
| Noslēguma konference par TPTP ieviešanas rezultātiem un gūtajām mācībām | Visas ieinteresētās personu grupas |
X |
|||
34.pielikums. TPTP ieviešanas uzraudzības posmi, galvenie uzdevumi un atbildīgās iestādes
35.pielikums. Pārvaldības mehānisms TPTP izstrādes laikā
1 Pieejams: https://ieej.lv/s4kvp
2 Pieejamas: https://ieej.lv/BEep8
3 Pieejamas: https://ieej.lv/i5jeg
4 Pieejamas: https://ieej.lv/t0SEu
5 Pieejama: https://ieej.lv/EqfKE
6 Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/0tg6Q
7 2020.gadā iesniegtās SEG inventarizācijas kopsavilkums (https://ieej.lv/INBdh)
8 EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD(2020) 513 (https://ieej.lv/gtgRR)
9 PwC 4.ziņojums, 15.lpp
10 LVĢMC, Valsts Kūdras fonda materiāli
11 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC
12 MK 14.09.2021. sēdes Nr.61 (46.§) prot. 4.punkts
13 LVĢMC dati
14 EM, Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm (2018)
15 PwC 4.ziņojums,67.lpp
16 PwC 4.ziņojums,67.lpp
17 CSP. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, izmaiņas
18 PwC 4.nodevums, 131.lpp
19 KŪDRA2030, PwC aprēķini
20 KŪDRA2030
21 Preiļu nov. (Riebiņu pag. ciematos: Sīļukalns, Riebiņi, Galēni, Stabulnieki, Silajāņi, Kastīre, Aglonas stacija), Līvānu nov.
22 LIFE REstore Degradēto kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis Error! Hyperlink reference not valid.
23 EM, 2020, NEKP, 105-106.lpp
24 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve (https://ieej.lv/GqsBu)
25 Reporting on Policies and Measures under Article 13 and on Projections under Article 14 of Regulation (EU) No. 525/2013 of the European Parliament and of the Council, Latvia, 2020.
26 PwC dati.
27 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām
28 Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam (https://ieej.lv/sy5Aq)
29 NAP2027 (https://pkc.gov.lv/lv/nap2027)
30 https://ieej.lv/sy5Aq
31 https://ieej.lv/IfHb2
32 https://ieej.lv/ruAJo
33 Bez tehniskās palīdzības, piemērojot Regulas Nr. 2021/1060 36.p. 5.daļu
34 Atbilstoši vairākiem pētījumiem Baltijā (https://ieej.lv/WPKBO un https://ieej.lv/I4TuE) SEG emisijas no mežiem ar nenosusinātām augsnēm, kas ir dabiska ekosistēma daļai kūdrāju, ir tikpat augstas vai augstākas nekā no nosusinātām augsnēm. apmežošanai palikušā kūdras slāņa biezumam jābūt >30cm, augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH>4, bet vidējam gruntsūdens līmenim <35cm zem kūdras virsmas. Lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai palikušā kūdras slāņa biezums nav ierobežojošs faktors (var audzēt arī minerālaugsnē) vai jābūt >50cm, pH 3,5-4,5 vai 4,5-5,0, bet gruntsūdens līmenis ir vidēji 50cm vai 35-50cm dziļumā zem kūdras virsmas, pie tam teritorija nedrīkst applūst (LIFE REstore rokasgrāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana")
35 https://ieej.lv/CUeCh
36 https://ieej.lv/RnbqB
37 Regula Nr.2021/1229
38 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
39 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"
40 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā"
41 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
42 Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu.
43 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem
44 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
45 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.
46 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.
47 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"
48 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu"
49 Vērtības norādītas indikatīvi, tās tiks precizētas pēc lēmuma par finansējuma sadalījumu pieņemšanas
50 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas.
51 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu
52 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu
53 Pārvadāto pasažieru skaits ar modernizēto bezemisiju pašvaldības transportu pasažieru pārvadājumiem
54 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. gadā ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 1. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha.
55 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti.
56 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs).
57 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo.
58 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas.
59 Dati, kas paziņoti saistībā ar rādītājiem, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) 4. panta 1. punktu.
60 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos.
61 Pieejams: https://ieej.lv/EqfKE
62 Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai.
63 Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem.
64 2020. gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh
65 Mērķis sasniedzams, nosakot pienākumu degvielas piegādātājiem, kura ietvaros drīkst tikt izmantota modernā biodegviela un/vai biogāze, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūta elektroenerģija, no AER iegūts ūdeņradis, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem
66 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana
67 Kūdra2030 rezultatīvais rādītājs. Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.
68 Homo Ecos projekts "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", 2015. gads
69 LVĢMC; CSP; PwC aprēķini par 2018. gadu
70 Platība noteikta ņemot vērā biedrības "Homo Ecos" projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātus
71 LKA dati 2021. gads
72 KŪDRA2030 dati par 2019. gadu (daži uzņēmumi darbojas vairākos reģionos. Kopskaitā 64 uzņēmumi), kopā kūdras ieguvē, t.sk. enerģētiskās
73 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskās kūdras. Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu
74 CSP. NBA030. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis reģionos (procentos) - Vecuma grupa, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/GgzuJ
75 CSP. DSV040. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa reģionos (eiro) - Bruto/ Neto, Sektors, Teritoriālā vienība un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/Y2O4J
76 CSP, IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās) [Skatīts 2020. gada novembrī]
77 ALTUM piešķirtie aizdevumi sadalījumā pa plānošanas reģioniem (EUR); 06.2018.-05.2020.
78 CSP, Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos [Skatīts 2022. gada februārī]
76 PwC sniegtā tehniskā atbalsta (2021) 3. ziņojums "Latvijas pārejas process uz klimatneitralitāti" projekta "Support to the preparation of Territorial Just Transition Plan in the Republic of Latvia" ietvaros, kas īstenots sadarbībā ar EK
80 Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam. PwC 3. ziņojums.
81 Pētījumi, t.sk. Latvijā, norāda, ka nabadzīgās augsnēs pēc nosusināšanas SEG emisijas no augsnes samazinās.
82 Valsts ieņēmumu dienests, nozaru vizualizācija [Skatīts 2021. gada martā]
83 Latvijas Centrālā statistikas birojs, Uzņēmējdarbības rādītāji uzņēmumiem 2005 - 2019 [Skatīts 2021. gada aprīlī]
84 LKA dati
85 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana
86 Neiekļauj datus par kodiem 06 un 07, ievērojot datu nepietiekamību
87 PwC 3. nodevuma aprēķini 131.-133.lpp.
88 Dati par 2018. gadu, saskaņā ar PwC 4.nodevuma aprēķiniem, 58.lpp.
89 Pēc EK aplēsēm, uz katru Latvijā vienu kūdrā tieši nodarbināto ir 1,25 netieši nodarbinātas personas citās nozarēs, kas pēc aprēķina veido netieši ietekmētas 41,25 citas darbavietas. Šis rādītājs ir augstāks nekā citās valstīs, iespējams, lielā eksportētās kūdras īpatsvara dēļ, tādējādi radot lielu transporta risinājumu izmantošanu.
90 LKA dati http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/ieguves_vietas/, VARAM aprēķini balstoties uz CSP datiem par kopējām kūdras nozares darbavietām https://ieej.lv/GqsBu 1934*0,28=541,5
91 Lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības sektoros nodarbinātie uz 1 ha. VARAM aprēķini ņemot vērā 4. sadaļas 1.tabulas rādītāju "Atbalstītā sanētās zemes platība".
92 Aprēķini veikti ņemot vērā 2.tabulas rādītāju r.6.1.1.c "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā" (indikatīvi 287) un r.6.1.1.i "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie" (indikatīvi 1 170)vērtību summu
93 Skat. 2.tabulas "Rezultātu rādītāji" r.6.1.1.h "Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas" rādītāja vērtību
94 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām
95 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3.pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā).
96 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija).
97 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas iekļautas uzskaitē no 2026.gada.
98 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, t.i. 2032. gadā), kad novērtē perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.
7. pielikums
Plānošanas dokumentam
"Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programmai 2021.-2027. gadam"
|
Nr. |
TPTP plānotais virziens, darbības un pasākumi |
Par pasākuma īstenošanu atbildīgā nozares ministrija |
Kopējais TPF finansējums bez TP1, piemērojot KNR2 36. panta 5. punktu |
NextGen finansējums, EUR (līdz 2026. gadam) |
DFS finansējums, EUR (līdz 2029. gadam) |
Plānotais iznākuma rādītājs3 |
Plānotais rezultāta rādītājs4 |
Plānotais atlases uzsākšanas laiks (gads un ceturksnis)5 |
| Kopējais Latvijas piešķīrums, EUR |
184 237 327 |
103 564 650 |
80 672 677 |
|||||
| Izteikts procentos |
100 % |
56,21 % |
43,79 % |
|||||
| Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku | ||||||||
|
1. |
Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā: |
60 000 000 |
33 727 579 |
26 272 421 |
||||
|
1.1. |
Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā |
VARAM6 |
48 916 063 |
27 497 006 |
21 419 057 |
12 100 ha7 (RKI8 38) |
- 42 398 CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā (r.6.1.1.a ) |
2024. gada 1. ceturksnis |
|
1.2. |
pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā |
IZM9 |
5 083 937 |
2 857 815 |
2 226 122 |
5 uzņēmumi (RKI 10) |
50 zinātniskie raksti (r.6.1.1.e); 3 pētniecības pieteikumi (r.6.1.1.f) |
2023. gada 4. ceturksnis |
|
1.3. |
Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošana |
VARAM |
6 000 000 |
3 372 758 |
2 627 242 |
1 500 ha (RKI 38) |
4 046 ha (r.6.1.1.d) |
2023. gada 4. ceturksnis |
|
2. |
Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku: |
107 290 860 |
60 311 016 |
46 979 844 |
||||
|
2.1. |
Uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība un prasmju paaugstināšana pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku: |
VARAM |
50 812 699 |
28 563 155 |
22 249 544 |
25 uzņēmumi (i.6.1.1.a) 4 īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas10 (i.6.1.1.b) |
422 darbavietas (r.6.1.1.h); 32 853 186 euro piesaistītās privātās investīcijas (r.6.1.1.g); 19011 personas ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm (r.6.1.1.j) |
2023. gada 2. ceturksnis |
|
2.2. |
Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos |
EM12 |
35 298 850 |
19 842 412 |
15 456 438 |
102 uzņēmumi (RKI 03) |
7 047 mWh/gadā (RKR 31); 41 726 032 euro piesaistītās privātās investīcijas (RKR 02) 3 480 CO2 ekv. t/gadā (r.6.1.1.b) |
2023. gada 1. ceturksnis |
|
2.3. |
Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās |
VARAM |
21 179 311 |
11 905 448 |
9 273 863 |
38 bezemisiju transportlīdzekļi (i.6.1.1.c) |
323 000 lietotāji/gadā (RKR 62) |
2023. gada 2. ceturksnis |
|
3. |
Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu |
IZM |
16 946 467 |
9 526 055 |
7 420 412 |
3 950 personas (KTIR 05); 1 609 personas (i.6.1.1.d) |
40 procenti (r.6.1.1.c); 80 procenti (r.6.1.1.i) |
2023. gada 4. ceturksnis |
1 Tehniskā palīdzība.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
3 Iznākuma rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.
4 Rezultāta rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā.
5 Norādīts indikatīvais atlases laiks, ievērojot kopējo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas un apstiprināšanas procesu. Vienlaikus plānotais atlases uzsākšanas laiks atkarīgs no Ministru kabineta noteikumu par TPTP pasākumu īstenošanu saskaņošanas procesa ar iesaistītajām institūcijām un to apstiprināšanas Ministru kabinetā.
6 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
7 Hektārs.
8 Reģionālās politikas kopējais iznākuma rādītājs.
9 Izglītības un zinātnes ministrija.
10 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem.
11 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs).
12 Ekonomikas ministrija.
8. pielikums
Plānošanas dokumentam
"Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programmai 2021.-2027. gadam"
Eiropas
Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam
2. papildinājums
Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām (95. pants)
| Priekšlikuma iesniegšanas datums |
A. Galveno elementu kopsavilkums
|
Prioritāte |
Fonds |
Konkrētais mērķis |
Reģiona kategorija |
Summa, kuru sedz no finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām |
Segtās darbības veids(-i) |
Izpildāmie nosacījumi / sasniedzamie rezultāti, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu |
Rādītājs |
Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība |
Paredzētās izdevumu atlīdzināšanas metodes veids, lai atlīdzinātu izdevumus saņēmējam vai saņēmējiem |
||
| Kods | Apraksts | Kods | Apraksts | ||||||||
| Kapacitātes stiprināšanas pasākumi | ESF+ | N/A | Mazāk attīstīts reģions | 1 643 848 EUR | 182 | Dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju stiprināšana |
Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks
īstenoti 22 pasākumi ES fondu īstenošanā un vadībā
iesaistīto iestāžu un struktūru spēju uzlabošanai.
Īstenoti pasākumi un sasniegti rezultāti saskaņā ar B.7. sadaļā un B.10. sadaļā norādīto informāciju. Detalizētu informāciju skatīt arī 1.pielikumā. |
i.T.P. a | Divu gadu pasākumu kopumi, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B.10. sadaļā norādīto informāciju. | Pasākumu skaits, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B10. sadaļā norādīto informāciju. | Pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām |
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)
| 1. Darbības veida apraksts |
Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks
īstenoti 22 pasākumi ES fondu īstenošanā, vadībā un
kontrolē iesaistīto iestāžu un struktūru spēju uzlabošanai:
I prioritātes "Iestāžu veiktspējas stiprināšana" ietvaros tiks veicināta institūciju darbības kapacitāte, uzlabojot valsts pārvaldes institūciju spēju nodrošināt caurskatāmu, efektīvu un uzticamu kohēzijas politikas īstenošanu; nodrošinot labākas un efektīvākas politikas plānošanas, koordinācijas, procesu un pakalpojumu attīstību; veicinot plānošanas reģionu un pašvaldību resursu stiprināšanu veikt transformējošas pārmaiņas administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas kontekstā; stiprinot nevalstisko organizāciju (turpmāk - NVO) spēju un sniedzot atbalstu pārmaiņu vadības komandām un finanšu saņēmējiem: 1) 1.3. Sabiedrības līdzdalība caurspīdīgā un tiesiskā ES fondu projektu ieviešanas uzraudzībā (domnīcu organizēšana diskusijām par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā; starptautiskās pieredzes izpēte un pārņemšana integritātes paktu ieviešanā; informatīvās kampaņas īstenošana; integritātes paktu standarta izstrāde valsts pārvaldei); 2) 1.4. Stiprināta un attīstīta snieguma vadības prakse, lai atbalstītu datos balstītu rezultātu un ietekmes novērtēšanu (apmācību rezultātā stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem); 3) 3.3. Labās prakses cilvēkresursu vadībā attīstīšana pašvaldībās (vadlīniju izstrāde un mācības pašvaldību darbiniekiem par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi, tādējādi atbalstot pašvaldības cilvēkresursu pārvaldības jautājumos); 4) 4.4. Uzraudzības komitejas un tās locekļu sadarbība un iesaiste (apmācību ietvaros veikta Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO kapacitātes stiprināšana, partnerības principa attīstīšana un sabiedrības līdzdalības nodrošināšana Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos); 5) 4.5. Ar jaunu sadarbības platformu un līdzdalības mehānismu iedzīvināšanu veicināta kvalitatīva nevalstisko organizāciju līdzdalība (jaunu iesaistes metožu izmantošana (hakatoni, domnīcas) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem (NVO, sociālajiem partneriem) Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai); 6) 5.2. Finansējuma saņēmēju spēju stiprināšana (semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai un aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem). II prioritātes "Cilvēkresursu attīstība un profesionalizācija" ietvaros tiks veicināta Kohēzijas politikas ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstība un profesionalizācija, izstrādājot profesionālo kompetenču standartus, uzlabojot publisko iepirkumu normatīvā regulējuma ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā un pārņemot labo praksi Kohēzijas politikas fondu īstenošanā atbilstoši uzraudzības prasībām: 7) 6.2. Projektu vadībā iesaistīto darbinieku profesionalizācija (projekta vadības prasmju standarta izstrāde); 8) 6.3. Projektu vadībā iesaistīto darbinieku profesionalizācija (projektu vadītāju apmācība); 9) 6.6. Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas Datu analīzes rīka lietotāju apmācība (apmācības); 10) 6.7. Iekšējā auditā iesaistīto darbinieku profesionalizācija, lai uzlabotu Kohēzijas politikas pārvaldību un veicinātu projektu efektīvu un lietderīgu ieviešanu (iekšējo auditoru apmācības); 11) 7.1. Veicināta publiskā iepirkuma normatīvā regulējuma ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 12) 7.2. Veicināta publiskā iepirkuma normatīvā regulējuma ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanām (e-kursa izstrāde; finansējuma saņēmēju apmācības); 13) 7.3.a Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kursa izstrāde); 14) 7.3.b Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 15) 7.4. Veicināta valsts atbalsta noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (finansējuma saņēmēju apmācības); 16) 7.5.a Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kursa izstrāde); 17) 7.5.b Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (finansējuma saņēmēju apmācības); 18) 7.6. Efektīvi pasākumi interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanai Kohēzijas politikas īstenošanā (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības); 19) 8.1. Labā prakse Kohēzijas politikas fondu plānošanā, vadībā, īstenošanā, ex-ante un ex-post novērtējumā, rezultātu sasniegšanā un to publicitātē sabiedrībai u.c. (apmācības). III prioritātes "Digitalizācija, dati un informācijas sistēmas" ietvaros tiks radītas informāciju tehnoloģiju sistēmas, rīki un metodes Kohēzijas politikas ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai, nodrošinot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstību; projektu īstenotāju, saņēmēju un iedzīvotāju informētību; pakalpojumu uzlabošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu: 20) 10.5. Veicināta publisko iepirkumu noteikumu ievērošana Kohēzijas politikas īstenošanā (informācijas un labās prakses strukturēšana un atjaunošana Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē); 21) 11.1.a Datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšana (e-kursa izstrāde); 22) 11.1.b Datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšana (vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvju un valsts pārvaldes darbinieku, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, apmācības). |
||
| 2. Konkrētais (-ie) mērķis (-i) | Radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai Kohēzijas politikas fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai. | ||
| 3. Izpildāmie nosacījumi vai sasniedzamie rezultāti |
Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros tiks
īstenoti 22 pasākumi un sasniegti šādi rezultāti:
1) 1.3. noorganizētas 4 domnīcas par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā (domnīcās tiks pārstāvētas visas ieinteresētās puses - valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un to organizāciju pārstāvji); veikts 1 pētījums par starptautisko pieredzi un NVO iesaistes mehānismiem; īstenota 1 informatīvā kampaņa par Integritātes paktu ieviešanas nozīmīgumu; izstrādāts 1 Integritātes paktu ieviešanas standarts; 2) 1.4. apmācību ietvaros stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte 125 valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem; 3) 3.3. izstrādātas 1 vadlīnijas cilvēkresursu pārvaldības jautājumos; apmācīti 120 pašvaldību darbinieki par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi; 4) 4.4. apmācīti 145 Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO dalībnieki partnerības principa attīstīšanai un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos; 5) 4.5. noorganizēti 7 pasākumi (hakatoni, domnīcas, ikgadējās tikšanās ar nozaru ministrijām) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai; 6) 5.2. noorganizēti 15 semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai; veiktas 6 aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem; 7) 6.2. izstrādāts 1 kompetenču ietvars/projektu vadības prasmju standarts; 8) 6.3. apmācīti 650 projektu vadītāji; 9) 6.6. apmācīti 300 Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma Datu analīzes rīka lietotāji; 10) 6.7. apmācīti iestāžu 120 iekšējie auditori; 11) 7.1. apmācīti 400 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, publiskā iepirkumu jomā; 12) 7.2. apmācīti 700 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki publiskā iepirkumu jomā; izstrādāts 1 e-kurss publiskā iepirkumu jomā; 13) 7.3.a izstrādāts 1 e-kurss par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā; 14) 7.3.b apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, valsts atbalsta jomā; 15) 7.4. apmācīti 400 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki valsts atbalsta jomā; 16) 7.5.a izstrādāts 1 e-kurss par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanu Kohēzijas politikas īstenošanā; 17) 7.5.b apmācīti 500 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā; 18) 7.6. apmācīti 500 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā; 19) 8.1. apmācīts 981 mērķgrupas dalībnieks (ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji,, valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, finansējuma saņēmēji) par Kohēzijas politikas fondu plānošanu, vadību, īstenošanu, ex-ante un ex-post novērtējumu, rezultātu sasniegšanu un to publicitātes nodrošināšanu u.c.; 20) 10.5. uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietne (1 tīmekļa vietne); 21) 11.1.a izstrādāts 1 e-kurss datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšanai; 22) 11.1.b - apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par datu analīzi un risku pārvaldību. Finansējums tiek attiecināts par katru pilnībā sasniegto starprezultātu vai rezultātu. Par sasniegto starprezultātu un rezultātu pārbaudi būs atbildīga Valsts kanceleja, kas Latvijā ir atbildīgā iestāde par Administratīvās kapacitātes ceļa karti. |
||
| 4. Nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas termiņš | Pasākumus plānots īstenot saskaņā ar B.7.sadaļā norādīto informāciju. Visu "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte" shēmas starpposma nodevumu gala sasniegšanas termiņš ir 30.06.2029. | ||
| 5. Rādītāja definīcija | Īstenots pasākumu kopums, sasniedzot B.3. sadaļā un pielikumā Nr.1 norādītos rezultātus. | ||
| 6. Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība | Pasākumu skaits, kas īstenoti saskaņā ar B.7. un B10. sadaļā norādīto informāciju. | ||
| 7. Starpposma nodevumi (ja ir), pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, un atlīdzināšanas grafiks | Starpposma nodevumi | Paredzētais datums | Summas (EUR) |
| Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 3.3., 4.4., 4.5., 5.2., 6.2., 6.3., 6.6., 6.7., 7.1., 7.2., 7.3.a, 7.3.b, 7.4., 7.5.a, 7.5.b, 7.6., 8.1., 11.1.a, 11.1.b) | 31.12.2024. | 741 921 | |
| Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 1.4., 3.3., 4.4., 4.5., 5.2., 6.3., 6.7., 7.1., 7.2., 7.3.b, 7.4., 7.5.b, 7.6., 8.1., 10.5., 11.1.b) | 31.12.2026. | 781 153 | |
| Īstenotie pasākumi (Nr.1.3., 1.4., 4.4., 4.5., 6.6., 7.1., 7.2., 7.3.b, 7.4., 7.5.b, 7.6., 8.1.) | 31.12.2028. | 410 865 | |
| 8. Kopsumma (t. sk. Savienības un valsts finansējums) |
1 933 939 EUR, t.sk. ESF+ finansējums 1 643 848 EUR, valsts budžeta līdzfinansējums 290 091 EUR Aprēķina metode: Izstrādājot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6.komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" investīcijas Valsts kanceleja ar Eiropas Komisiju ir saskaņojusi pieeju saistībā ar izmaksām uz vienu apmācāmo (specializēto mācību un tematisko apmācību) un uz e-kursu izstrādes izmaksām (Latvijas Atveseļošanas fonda plāna 2.pielikuma 6.3.1.1.i investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde" un 6.3.1.2.i investīcija "Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana"). Aprēķinu metodē par pamatu ir ņemta Valsts administrācijas skolas un Valsts kancelejas līdzšinējā pieredze, vēsturiskie dati, statistiskie un finansiālie dati, kā arī 2020.gadā veiktajā izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda investīciju efektivitātes un ietekmes izvērtējums valsts pārvaldes attīstībā un nodarbināto profesionālajā pilnveidē" izteiktie priekšlikumi par mācību kvalitātes uzlabošanu. Pielikumā pievienojam Excel failos (Pielikums Nr.2) apkopotos datus, izvilkumus no iepirkumu specifikācijām un līgumus, kas pamato zemāk minētās summas: 1) atbilstoši pieejamajiem datiem viena e-kursa ieviešana izmaksā 40 000 EUR; 2) specializēto mācību izmaksas uz vienu cilvēku 500 EUR; Specializētās mācības tiks organizētas ārvalstu vai citu dārgāku ekspertu vadībā, to ilgums būs vismaz 2 vai 3 dienas, ar vairākām kafijas pauzēm. Tā kā telpu nomas izmaksas Valsts administrācijas skolā un viesnīcās būtiski atšķiras, aprēķiniem tika izmantota vidējā cena. Aprēķini tika veikti gan attiecībā uz mācībām 2 dienu garumā ar dažādu kafijas paužu skaitu katrā no dienām, gan arī uz mācībām 3 dienu garumā ar dažādu kafijas paužu skaitu katrā no dienām, izmantojot vidējo telpu nomas cenu uz 1 dalībnieku. Kā vidējais dalībnieku skaits specializētajās mācībās, ņemot vērā Valsts kancelejas iepriekšējo pieredzi apmācību organizēšanā, tika pieņemts 25 cilvēki. Specializēto mācību izmaksu kalkulācija pievienota Excel failā (Pielikums Nr. 3). 3) tematiskās apmācības, kur vienas vienības apmācību izmaksas sastāda 180 EUR vebināra formātā, bet klātienes formātā 193 EUR (180 EUR apmācības + 6 EUR telpas + 7 EUR kafijas pauzes) aprēķinātā proporcija ir 50% vebinārs un 50% klātiene un apmācīto. Līdzvērtīga pieeja plānota arī Administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros. Papildus ir apzinātas arī tirgus vērtības domnīcām un kompetenču ietvara izstrādei. Ņemot vērā Valsts administrācijas skolas iepriekšējo pieredzi domnīcu organizēšanā, vienas domnīcas noorganizēšanas izmaksas veido no 10 000 EUR līdz 25 000 EUR bez PVN (izmaksas atkarīgas no domnīcā plānoto nodarbību skaita un veida (klātienē, attālināti), ilguma un dalībnieku skaita), administratīvās kapacitātes ceļa kartes ietvaros plānotajām domnīcām izmaksastiek plānotas vidēji 10 000 EUR apmērā, ņemot vērā aptuveni plānoto nodarbību skaitu vienā domnīcā (4 nodarbības). Kompetenču ietvara tirgus cenas sastāda 20 000 - 30 000 EUR par vienību atkarībā no amatu grupu un līmeņu skaita, kas iekļautas konkrētajā kompetenču ietvarā. Izmaksas ir pamatotas ar datiem no Valsts administrācijas skolas veiktiem 2 iepirkumiem (tirgus izpētēm) 2020. un 2021. gadā, kad uzaicinājums pieteikties iepirkumā tika izsūtīts trim pretendentiem, un vienu Valsts kancelejas 2022.gadā noslēgtu līgumu par kompetenču ietvara izstrādi. Rezultātu uzskaite un pierādījumu dokumentācija. CFLA plānotajai ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības aktivitāšu veikšanai izmaksas noteiktas, pamatojoties uz CFLA līdzšinējo pieredzi, noslēgtajiem līgumiem un aktuālajām tirgus izpētēm. SKDS divas aptaujas gadā izmaksā aptuveni 15 000 EUR, bet viens seminārs, kas tiek raidīts tiešsaistes kanālos, izmaksā aptuveni 6667 EUR. IUB tīmekļa vietnes uzlabošanas izmaksas 30 000 EUR apmērā noteiktas, pamatojoties uz aktuālajiem iepirkumu datiem, kas pieejami Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vidēji vienas cilvēkstundas izmaksas par tīmekļvietņu pilnveidošanas pakalpojumiem ir 145 EUR, un laika periodā līdz 2026.gadam IUB plāno veikt tīmekļvietnes uzlabošanu aptuveni 200 stundu apmērā, lai veicinātu publisko iepirkumu noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā. |
||
| 9. Korekcijas(-u) metode |
Kopējās finanšu summas automātiska pārskatīšana nav
plānota, izņemot gadījumus, ja tiek nacionālā līmenī
pārdalīs finansējums, kā rezultātā iespēja novirzīt
papildus līdzekļus uzskaitīto mērķu sasniegšanai.
Pārskatīšana pieļaujama sasniedzamo rezultātu apjomos, par
to iepriekš Valsts kancelejai vienojoties ar Vadošo iestādi
un Eiropas Komisiju, ja ir iestājušies būtiski
apgrūtinājumi sasniegt noteiktos rezultātus un tos ir
iespējams dokumentāli pierādīt. Pārskatīšanas process
notiek pēc analoģijas ar apstiprināšanas procesu.
Grozījumi darbības programmā var tikt ierosināti šādos gadījumos: 1) ņemot vērā izmaiņas normatīvajos un plānošanas dokumentos, piemēram, Ministru kabineta rīkojumā "Par Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plānu 2021.-2027. gadam", Valsts pārvaldes modernizācijas plānā vai citos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos saistībā ar cilvēkresursu attīstību publiskajā pārvaldē, kas var ietekmēt Administratīvās kapacitātes ceļa kartes sasniedzamos mērķus vai ieguldījumu virzienus; 2) ja tiks konstatēts, ka nav iespējams sasniegt pasākumā plānoto rezultātu un novirze no plānotā pārsniedz 20%, piemēram, plānoto mērķgrupas dalībnieku skaitu citu objektīvu iemeslu dēļ vai kāds no pasākumiem zaudējis aktualitāti un tā vietā nepieciešams īstenot citu pasākumu, kas veicinātu Administratīvās kapacitātes ceļa kartes mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā, ka vairāki pasākumi tiek īstenoti vairākus gadus un rezultāti tiek sasniegti vairākos starpposmos, tad gadījumos, kad kādā no starpposma nodevumiem netiek sasniegts plānotais rezultāts, to iespējams sasniegt nākošajā starpposma periodā, bet finansējums tiks attiecināts nākošā starpposma perioda ietvaros. |
||
|
10. Rezultāta sasniegšanas vai nosacījuma (attiecīgā
gadījumā arī starpposma nodevumu) izpildes verifikācija:
- aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu rezultāta sasniegšanu vai nosacījuma (un attiecīgā gadījumā arī katra starpposma nodevuma) izpildi; - aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju laikā (t. sk. uz vietas) un kurš to veiks; - aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtība. |
Pasākumus plānots īstenot saskaņā ar B.7.sadaļā norādīto un
rezultātu verifikācijai plānots izmantot šādas metodes:
1) 1.3. noorganizētas 4 domnīcas par Integritātes paktu ieviešanu Latvijā (domnīcu darba kārtības, dalībnieku saraksti); veikts 1 pētījums par starptautisko pieredzi un NVO iesaistes mehānismiem (pētījums publicēts Valsts kancelejas interneta mājas lapā); īstenota 1 informatīvā kampaņa par Integritātes paktu ieviešanas nozīmīgumu (publikācijas, informatīvo pasākumu materiāli); izstrādāts 1 Integritātes paktu ieviešanas standarts (apstiprināts un publicēts Valsts kancelejas interneta mājas lapā); 2) 1.4. apmācību ietvaros stiprināta izvērtējumu veikšanas kapacitāte 125 valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 3) 3.3. izstrādātas 1 vadlīnijas cilvēkresursu pārvaldības jautājumos (vadlīnijas publicētas Valsts kancelejas interneta mājas lapā); apmācīti 120 pašvaldību darbinieki par personāla politiku izveidi un praktisku cilvēkresursu vadības rīku izstrādi (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 4) 4.4. apmācīti 145 ES fondu Uzraudzības komitejā pārstāvēto NVO dalībnieki partnerības principa attīstīšanai un sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai Kohēzijas politikas fondu vadības un uzraudzības procesos (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 5) 4.5. noorganizēti 7 pasākumi (hakatoni, domnīcas, ikgadējās tikšanās ar nozaru ministrijām) pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Kohēzijas politikas efektīvākai īstenošanai (pasākumu darba kārtības, dalībnieku saraksti); 6) 5.2. noorganizēti 15 semināri finansējuma saņēmēju kapacitātes paaugstināšanai (semināru programmas, dalībnieku saraksti); veiktas 6 aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem (apkopoti veikto aptauju rezultāti); 7) 6.2. izstrādāts 1 kompetenču ietvars/projektu vadības prasmju standarts (apstiprināts kompetenču ietvars, tas publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 8) 6.3. apmācīti 650 projektu vadītāji (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 9) 6.6. apmācīti 300 Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma Datu analīzes rīka lietotāji (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 10) 6.7. apmācīti iestāžu 120 iekšējie auditori (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 11) 7.1. apmācīti 400 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, publiskā iepirkumu jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 12) 7.2. apmācīti 700 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki publiskā iepirkumu jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); izstrādāts 1 e-kurss publiskā iepirkumu jomā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 13) 7.3.a izstrādāts 1 e-kurss par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 14) 7.3.b apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, valsts atbalsta jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 15) 7.4. apmācīti 400 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki valsts atbalsta jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 16) 7.5.a izstrādāts 1 e-kurss par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas novēršanu Kohēzijas politikas īstenošanā (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 17) 7.5.b apmācīti 500 ES fondu finansējuma saņēmēju darbinieki interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 18) 7.6. apmācīti 500 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas jomā (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 19) 8.1. apmācīts 981 mērķgrupas dalībnieks (ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji, valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, finansējuma saņēmēji) par Kohēzijas politikas fondu plānošanu, vadību, īstenošanu, ex-ante un ex-post novērtējumu, rezultātu sasniegšanu un to publicitātes nodrošināšanu u.c. (apmācību programmas, dalībnieku saraksti); 20) 10.5. uzlabota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietne (ekrānšāviņi uzlabotajām, pilnveidotajām, papildinātajām tīmekļvietnes sadaļām un parakstīti darbu pieņemšanas - nodošanas akti); 21) 11.1.a izstrādāts 1 e-kurss datu analīzes un risku pārvaldības spēju stiprināšanai (e-kurss publicēts un pieejams Mācību pārvaldības sistēmā); 22) 11.1.b - apmācīti 300 ES fondu vadības un kontroles sistēmas institūciju pārstāvji un valsts pārvaldes darbinieki, kuri tieši vai netieši iesaistīti Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, par datu analīzi un risku pārvaldību (apmācību programmas, dalībnieku saraksti). Dalībnieku saraksti: klātienes mācībās - apmācību dalībnieku parakstu lapas, attālinātās mācībās - ekrānšāviņi no apmācību norises platformas. Sasniedzamie rezultāti pa starpposma nodevumu periodiem: 1) laika periodā no 2022.gada līdz 2024.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 741 921 EUR: 1.3. - noorganizētas 2 domnīcas (20 000 EUR); 3.3. - izstrādātas vadlīnijas (21 641 EUR); 4.4. - apmācīti 40 mērķgrupas dalībnieki ( 7 460 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR); 5.2. - noorganizēti 10 semināri (66 670 EUR), veiktas 2 aptaujas (15 000 EUR); 6.2. - izstrādāts projekta vadības prasmju standarts (30 000 EUR); 6.3. - apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 6.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 350 EUR); 6.7. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (40 000 EUR); 7.1. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.2. - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR), apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 7.3.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 7.3.b - apmācīti 60 mērķgrupas dalībnieki (11 190 EUR); 7.4. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (14 920 EUR); 7.5.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 7.5.b - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.6. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 8.1. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (100 000 EUR); 11.1.a - izstrādāts 1 e-kurss (40 000 EUR); 11.1.b - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 2) laika periodā no 2025.gada līdz 2026.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 781 153 EUR: 1.3. - noorganizēta 1 domnīca (10 000 EUR), veikts 1 pētījums (50 000 EUR), izstrādāts Integritātes paktu ieviešanas standarts (80 000 EUR); 1.4. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (40 000 EUR) 3.3. - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 4.4. - apmācīti 55 mērķgrupas dalībnieki (10 258 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR); 5.2. - noorganizēti 5 semināri (33 330 EUR), veiktas 4 aptaujas (30 000 EUR); 6.3. - apmācīti 350 mērķgrupas dalībnieki (66 550 EUR); 6.7. - apmācīti 40 mērķgrupas dalībnieki (20 000 EUR); 7.1. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.2. - apmācīti 300 mērķgrupas dalībnieki (55 950 EUR); 7.3.b - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 7.4. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.5.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 7.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 8.1. - apmācīti 391 mērķgrupas dalībnieks (120 000 EUR); 10.5. - uzlabota IUB tīmekļvietne ( 30 000 EUR); 11.1.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 3) laika periodā no 2027.gada līdz 2028.gada beigām tiks īstenoti šādi pasākumi un sasniegti šādi rezultāti par kopējo summu 410 865 EUR: 1.3. - noorganizēta 1 domnīca (10 000 EUR), īstenota 1 informatīvā kampaņa (30 000 EUR); 1.4. - apmācīti 45 mērķgrupas dalībnieki (22 500 EUR); 4.4. - apmācīti 50 mērķgrupas dalībnieki (9 325 EUR); 4.5. - īstenoti 2 pasākumi (20 000 EUR), 1 noslēguma pasākums (20 000 EUR); 6.6. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.1. - apmācīti 80 mērķgrupas dalībnieki (14 920 EUR); 7.2. - apmācīti 100 mērķgrupas dalībnieki (18 650 EUR); 7.3.b - apmācīti 120 mērķgrupas dalībnieki (22 380 EUR); 7.4. - apmācīti 160 mērķgrupas dalībnieki (29 840 EUR); 7.5.b - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 7.6. - apmācīti 200 mērķgrupas dalībnieki (37 300 EUR); 8.1. - apmācīti 390 mērķgrupas dalībnieki (120 000 EUR). Visa informācija un dokumentācija saistībā ar pasākumu veikšanu (aktivitātes plāns, laiks, vieta, dokumentācija, kas apstiprina izpildīto rezultātu, iepirkuma dokumentācija) tiks apkopota un glabāta Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Informāciju apkopos par konkrēto pasākumu atbildīgā iestāde, Valsts kanceleja pārbaudīs konkrētā starpposma nodevumu periodā sasniegtos rezultātus atbilstoši iepriekš uzskaitītajām verifikācijas metodēm, kā arī pārbaudēs uz vietas (iestādēs, kuras atbildīgas par konkrēto pasākumu ieviešanu). Dokumentācija būs pieejama visiem uzraudzībā iesaistītajiem, t. sk. dažāda veida auditiem. Par rezultātu sasniegšanu, datu un dokumentācijas pieejamību Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā atbildīga Valsts kanceleja. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošinās revīzijas izsekojamību tām darbībām, kuras ir tās pārraudzībā (maksājumu veikšana finansējuma saņēmējiem atbilstoši sasniegtajiem rezultātiem). Iepirkumu uzraudzības birojs nodrošinās revīzijas izsekojamības nodrošināšanu par darbībām, kas atrodas tā pārraudzībā (izlases veida iepirkumu pirmspārbaudes, ja attiecināms). Revīzijas iestāde var veikt darbību revīzijas izlases veida pārbaudes, kuru ietvaros var tikt pārbaudīti sasniegtie rezultāti un datu ticamība. Visos Administratīvās kapacitātes ceļa kartes mācību pasākumos mērķa grupā "Finansējuma saņēmēji" var tikt iekļauti arī potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un projektu īstenotāji. |
||
|
11. Dotāciju, ko piešķir ar izmaksām nesaistīta finansējuma
veidā, izmantošana
Vai dotācija, ko dalībvalsts piešķir saņēmējiem, ir dotācija ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā? [JĀ/NĒ] |
JĀ | ||
|
12. Kārtība, ar ko nodrošina revīzijas liecību
Norādiet struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par šīs kārtības īstenošanu. |
Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola, kas ir
Valsts kancelejas pārraudzībā esošā iestāde, īsteno
apmācību politiku valsts pārvaldes profesionālās pilnveides
jomā, lai sagatavotu augsti kvalificētus un profesionālus
darbiniekus, nodrošinās, to atbildībā esošo pasākumu un
darbību izsekojamību.
Valsts kanceleja kopš 2007.gada ir veiksmīgi iesaistīta ES fondu administrēšanā un uzraudzībā un ir viena no ES fondu atbildīgajām iestādēm. Atbildīgās iestādes funkcijas Valsts kancelejā pilda Ārvalstu finanšu instrumentu departaments. Valsts kancelejas nolikumā ir noteiktas funkcijas, kas saistītas ar ārvalstu finanšu instrumentu pārvaldību, savukārt, Ārvalstu finanšu instrumentu departamenta uzdevumi ir noteikti Valsts kancelejas reglamentā, tajā skaitā uzdevums par ārvalstu finanšu instrumentu piesaisti un uzraudzību. Ārvalstu finanšu instrumentu departamentam ir izstrādātas un akreditētas visas nepieciešamās procedūras ES fondu veiksmīgai uzraudzībai, tajā skaitā kārtība, kādā atbildīgā iestāde nodrošina ar Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu jautājumiem saistīto risku pārvaldību, Valsts kancelejas darba kārtības noteikumi, kas ietver nodaļu par ētikas pamatprincipiem interešu konfliktu novēršanā un komunikācijā ar lobētājiem, pretkorupcijas pasākumu plāns, noteikta trauksmes celšanas kārtība. Papildus tam ir izdots rīkojums par funkciju nošķiršanu Valsts kancelejā starp projektu ieviešanu un uzraudzību. Valsts administrācijas skolai ir vairāk kā 20 gadu pieredze dažādu veidu projektu īstenošanā, bet kopš 2015.gada Valsts administrācijas skola veiksmīgi īsteno Eiropas Sociālā fonda projektus, kuru kopējais finansējums pārsniedz 7 miljonus euro. Valsts administrācijas skolai un atbilstoša pieredze, lai pasākumus varētu ieviest augstā kvalitātē, sasniedzot noteiktos rezultātus. |
||
|
Pielikums Nr.1.
|
Pielikums Nr.2
|
Pielikums Nr.3
|
9. pielikums
Plānošanas dokumentam
"Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programmai 2021.-2027. gadam"
Eiropas
Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam
2. papildinājums
Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām (95. pants)
| Priekšlikuma iesniegšanas datums |
A. Galveno elementu kopsavilkums
|
Prioritāte |
Fonds |
Konkrētais mērķis |
Reģiona kategorija |
Summa, kuru sedz no finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām |
Segtās darbības veids(-i) |
Izpildāmie nosacījumi / sasniedzamie rezultāti, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu |
Rādītājs |
Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība |
Paredzētās izdevumu atlīdzināšanas metodes veids, lai atlīdzinātu izdevumus saņēmējam vai saņēmējiem |
||
| Kods | Apraksts | Kods | Apraksts | ||||||||
| Kapacitātes stiprināšanas pasākumi | ERAF | N/A | Mazāk attīstīts | 3 000 000 EUR | 182 | Dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju stiprināšana. |
1) Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas
(KPVIS) formu pārstrāde un jaunu formu izstrāde, kā arī ES
fondu vadības procesu lielāka digitalizācija (KPVIS
attīstības uzdevumi); un
2) KPVIS lietojamības uzlabošana (sistēmas lietojamības attīstības uzdevumi); un 3) Datu analīzes rīka (DAR) uzlabojumi (datu analīzes rīka attīstības uzdevumi). Sasniegti rezultāti saskaņā ar B.7. sadaļā un B.10. sadaļā norādīto informāciju. |
i.T.P.b | Sasniegtie rādītāji, saskaņā ar B.7. un B.10. sadaļā norādīto informāciju. | Izpildīti attīstības uzdevumi, saskaņā ar B.7. un B10. sadaļā norādīto informāciju. | Pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. |
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)
| 1. Darbības veida apraksts |
Uzlabot KPVIS lietojamību un paplašināt ES fondu projektu
pārvaldības procesu digitalizāciju.
KPVIS ir Finanšu ministrijas pakļautībā esošas tiešās pārvaldes iestādes Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) administrēta IT sistēma, kas nodrošina e-kohēzijas pakalpojumu ES fondu ieviešanā, kā arī ES fondu pārvaldībā nepieciešamo datu uzkrāšanu un pieejamību. Pašlaik KPVIS pilnībā darbojas un atbilst 2021. -2027. gada plānošanas perioda normatīvajām prasībām. Tomēr papildus uzlabojumi un jauni risinājums var nodrošināt ievērojami plašāku procesu digitalizāciju un ievērojami uzlabot sistēmas sadaļu lietojamību. Tāpēc šajā projektā ierosinātie KPVIS uzlabojumi ir vērsti uz kopējā administratīvā sloga samazināšanu un procesu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Veiktie jauninājumi veicinās procesu elastību, nodrošinot iespēju pielāgot un aktualizēt sistēmā iestrādātās formas. Integrējot Carbon dizaina elementus, sistēma kļūs lietotājiem draudzīgāka un intuitīvāka, samazinot laiku, kas ir nepieciešams formu aizpildīšanai, kā arī nepieciešamību sistēmas lietotājiem konsultēties ar CFLA par sistēmas funkcionalitāti, tādējādi ar digitalizācijas pasākumiem ievērojami samazinot administratīvo slogu. Turklāt dažādi procesi, kas ES fondu 2014. -2020. gada plānošanas periodā tika pārvaldīti ārpus KPVIS, tiks digitalizēti, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu ES fondu vadības un uzraudzības sistēmas vispārējo efektivitāti. KPVIS un tās moduļu saskarne sastāv no vairākām formām. Forma ir sistēmas sastāvdaļa, kurā ietilpst rediģējamie lauki, atbalsta teksts, darbību pogas un datu ievades kontroles. Formas izstrādes process sastāv no 4 posmiem: analīze, izstrāde, akcept-testēšana un piegāde. CFLA veic akcept-testestēšanu, lai pārliecinātos, ka piegādātā funkcionalitāte atbilst uzdevuma definētajām prasībām. Akcept-testēšanas posmā CFLA testa vidē izveido ierakstus, maina to statusu un veic citas darbības, kuras ir paredzētas konkrētā uzdevuma ietvaros. Pēc nepieciešamības procesā tiek iesaistītas arī ieinteresētās puses (tai skaitā no citām iestādēm), lai pārliecinātos, ka izstrādātais risinājums atbilst biznesa reālajām vajadzībām. Forma tiek uzskatīta par izstrādātu, kad lietojamības izpētes izveidotais prototips ir sekmīgi integrēts sistēmā un piegādāts produkcijas vidē. Atsevišķas sadaļas un formas sistēmā pašlaik neatbilst lietojamības prasībām. Tās nav lietotajiem draudzīgas un balstās un novecojošām tehnoloģijām un bibliotēkām. Šī projekta ietvaros ir paredzēts veikt padziļinātu biznesa vajadzību analīzi un lietojamības izpēti, lai nodrošinātu lietotājiem draudzīgu elektronisko vidi, tai skaitā pārskatāmas un intuitīvas formas ar automātiskiem paziņojumiem un integrētu atbalstu, tādejādi nodrošinot labāko risinājumu izstrādi atbilstoši lietotāju nepieciešamībai, lai sasniegtu mērķi - sistēmas digitalizēšana, t.sk. samazinot administratīvo slogu. Šādi pārstrādātu un izstrādātu formu skaits ir projekta galvenie progresa un sasniedzamo rezultātu rādītājs. Tiks integrēti KPVIS papildus projektu pārvaldības un uzraudzības procesi, jeb nodrošināts, ka darbības, kuras līdz šim tika veiktas ārpus sistēmas (piemēram, līguma par projekta īstenošanu sagatavošana), izmantojot papildus rīkus, tiks pilnībā integrēti KPVIS, kas nodrošinās lielāku datu caurskatāmību un uzlabos kontroli. Procesu integrācija digitālajā vidē palielinās datu pārvaldības attīstības līmeni (maturity level). Tāpat plānotie attīstības pasākumi paredz pakāpenisko KPVIS pāreju no datu izkrāšanas uz projektu pārvaldības sistēmu. KPVIS lietojamības attīstīšanas projekta īstenošanu nodrošinās CFLA kā sistēmas turētājs. Projekta īstenošanai tiks piesaistīta gan CFLA iekšējā kapacitāte, gan ārējie pakalpojuma sniedzēji. Ārpakalpojuma sniedzēju piesaiste tiek nodrošināta, veicot publiskā iepirkuma procedūru atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem. |
|||||||||
| 2 Konkrētais (-ie) mērķis (-i) | Uzlabot KPVIS lietojamību un paplašināt ES fondu projektu pārvaldības procesu digitalizāciju. | |||||||||
| 3 . Izpildāmie nosacījumi vai sasniedzamie rezultāti |
1. Izmaiņas produkcijas vidē attiecībā uz KPVIS esošo
formu pārstrādi un jaunu formu izstrādi
(ņemot vērā biznesa vajadzības un piemērojot labās prakses
risinājumus), kā arī vairāki digitalizēti ES fondu
pārvaldības procesi. Tiks īstenoti ne mazāk kā 45 KPVIS
attīstības uzdevumi ietverot vismaz šādus uzdevumus:
• Pārstrādāta sadaļa "Pārbaudes", nodrošinot informācijas apmaiņu par trūkumu novēršanu starp KPVIS un finansējuma saņēmēju - uzlabota vismaz 1 forma, pārnestas programmatūras izpildkodu patkotne. • Uzlabota risku pārvaldība, integrējot sistēmā "sarkano karodziņu" pārbaudes algoritmus, automatizējot datu pārbaudes un sasaisti ar citiem valsts reģistriem un sistēmām, lai pārbaudītu KPVIS datus ar citu iestāžu rīcībā esošo informāciju - izstrādāta vismaz 1 forma. • Paplašināts datu klāsts, kas izgūts no citiem valsts reģistriem un sistēmām, un izveidota jauna sasaiste, piemēram, ar Lauku atbalsta dienesta sistēmu - nodotas programmatūras izpildkoda pakotne. • Pilnveidots un digitalizēts izdevumu deklarēšanas process Maksājumu pieprasījumiem EK un Kontu slēgumiem, kā arī uzlabots datu apstrādes algoritms. • Uzlabota un papildināta vismaz 1 forma sadaļā "Finanšu instrumenti". • Veikta projektu pieteikumu izveides un administrēšanas, t.sk. vērtēšanas procesa digitalizācija, t.sk. uzlabota valsts atbalsta datu veidlapa un pārstrādāts sadarbības partneru saraksts. • Sadaļā "Projektu iepirkumi" integrētas pārbaudes lapu un pārbaužu plānošanas funkcionalitātes - pilnveidota vismaz 1 forma. • Digitalizēts projekta līguma sagatavošanas un parakstīšanas process, t.sk. integrēta pārbaudes lapas funkcionalitāte - pilnveidota vismaz 1 forma. • Veikti finansējuma saņēmēja informētību un komunikāciju veicinošie uzlabojumi, piemēram: jaunumu sadaļas izveide; uzlabojumi meklētājā, integrētas aptaujas; uzlabotas saziņas un sarakstes sadaļas - izstrādāta vismaz 1 forma. 2. Izmaiņas produkcijas vidē, lai uzlabotu sistēmas lietojamību. Tiks īstenoti ne mazāk kā 12 sistēmas lietojamības attīstības uzdevumi ietverot vismaz šādus uzdevumus: • Intuitīva uz lietotāju uzvedību balstīta dizaina ieviešana vairākos veidos: ○ Projekta iesnieguma veidlapa; ○ Projekta iesnieguma vērtēšana; ○ IepirkumiLīgums un līguma grozījumi ○ Pārbaudes; ○ Vispārīgie uzlabojumi sistēmas lietojamībā, piemēram, sistēmas navigācijā, komunikācijā un tiesību pārvaldīšanā. • 21-27 plānošanas perioda projektu uzraudzības procesi ir integrēti KPVIS Ziņojumu dēlī. 3. Izmaiņas produkcijas vidē saistībā ar DAR uzlabojumiem. Tiks īstenoti ne mazāk kā 42 DAR attīstības uzdevumi ietverot vismaz šādus uzdevumus: • Jaunizveidotie KPVIS lauki ir iestrādāti DAR kā attiecīgās metrikas un atribūti (katras izstrādātās vai uzlabotās formas lauki jāiekļauj DAR kā atribūti un metrikas, lai nodrošinātu pilnīgu datu izgūšanu). • DAR pārskati un datu vizualizācija ir iestrādāti KPVIS, nodrošinot sistēmas lietotājiem piekļuvi datiem. Iepriekš aprakstītie uzdevumi tiks izpildīti atbilstoši B.7. iedaļā norādītajam. |
|||||||||
| 4. Nosacījumu izpildes vai rezultātu sasniegšanas termiņš | Līdz 31.12.2028 tiks sasniegti visi definētie rezultāti. Starpposma sasniedzamos rezultātus skatīt B.7.sadaļā. | |||||||||
| 5. Rādītāja definīcija | Izstrādāto un/vai uzlaboto formu/procesu/rīku skaits (produkcijas vidē) un/vai produkcijas vidē piegādāta programmatūras izpildkodu patkotne. | |||||||||
| 6. Izpildāmo nosacījumu / sasniedzamo rezultātu, pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, mērvienība | Attīstības uzdevumu skaits, saskaņā ar B.7. sadaļā norādīto informāciju. | |||||||||
| 7. Starpposma nodevumi (ja ir), pēc kuru sasniegšanas Komisija veic atlīdzināšanu, un atlīdzināšanas grafiks |
Starpposma rezultāti ir uzskaitīti zemāk tabulā,
pamatojoties uz divu gadu atskaitīšanās perioda
regularitāti. Katra uzdevuma nodevums satur programmatūras
izpildkoda pakotni. Lietojamības attīstības uzdevumi satur
arī saskarnes prototipus. Uzdevumu izpilde tiek
apliecināta, abpusēji parakstot nodošanas pieņemšanas aktu.
Par starpposma nodevumiem tiek uzskatīti nodošanas pieņemšanas akti par produkcijas vidē ieviestām jaunām/ uzlabotām formām/ procesiem/ rīkiem. Paredzēts ik pa diviem gadiem līdz 31. decembrim īstenot uzdevumus par 1 582 370 EUR (ieskaitot PVN), bet pārējo finansējumu 364 672 EUR paredzēts apgūt līdz plānošanas perioda beigām.
|
|||||||||
| 8. Kopsumma (t. sk. Savienības un valsts finansējums) |
3 529 412 EUR, t.sk. ERAF 3 000 000 EUR, valsts budžeta
finansējums 529 412 EUR.
Izmaksu pamatojums: Izstrādes līgumi tiek noslēgti pēc saimnieciski izdevīgākā kritērija, atbilstoši nacionālajam regulējumam publisko iepirkumu jomā. Katra līguma izpildītājs iepirkumā norāda stundas likmi savam pakalpojumam, kas tiek piemērota visiem iepirkuma līgumu darbiem vienādi. Katrs atsevišķs darba uzdevums tiek atsevišķi novērtēts no izstrādātāja ar attiecīgu stundu skaitu, kam piemēro iepirkuma līgumā norādīto stundas likmi. Saskaņojot konkrēto darba uzdevumu novērtējumu CFLA ņem vērā iepriekšējo pieredzi līdzvērtīgu darbu veikšanā, ja nepieciešams lūdz izstrādātājam papildus skaidrojumu vai detalizāciju. Kārtējā līgumā par KPVIS pilnveidošanu un uzturēšanu pakalpojuma stundas likme ir 49,75 EUR bez PVN. (informācijas ir pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja iepirkumu publikāciju vadības sistēmā: (https://pvs.iub.gov.lv/show/676649) Kārtējā līgumā par lietojamības uzlabošanu pakalpojuma stundas likme ir 25,00 EUR bez PVN. (informācijas ir pieejama Iepirkumu uzraudzības biroja iepirkumu publikāciju vadības sistēmā: (https://pvs.iub.gov.lv/show/621698) Kārtējā līguma par DAR izstrādes un uzturēšanas darbiem ir 60,00 EUR bez PVN. (EIS iepirkums ar atlikto grozu). Iepirkumu dokumentācija ir pieejama CFLA. Pieņēmums par ikgadējo izdevumu apjomu ir balstīts uz vēsturisko informāciju un vairāku gadu praktisko CFLA pieredzi. Aprēķins tiek veikts pēc sekojošā principa: 1. KPVIS pilnveidošanas (back-end programmēšana, analīze, testēšana): Vidējais izpildīto uzdevumu skaits gadā: 32 (laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam) Vidējais viena KPVIS pilnveidošanas darba uzdevuma izpildei patērēto stundu skaits: 334 Stundas likme: 49,75 EUR Gada izdevumi: 32*334*49,75= 531 728 EUR. 2. KPVIS lietojamības uzlabošana: Vidējais izpildīto uzdevumu skaits gadā: 8 (laika posmā no 2020.gada līdz 2021.gadam) Vidējais viena KPVIS pilnveidošanas darba uzdevuma izpildei patērēto stundu skaits: 329 Stundas likme: 25,00 EUR Gada izdevumi: 8*329*25= 65 800 EUR. 3. DAR papildināšana: Vidējais izpildīto uzdevumu skaits gadā: 32 (laika posmā no 2018.gada līdz 2021.gadam) Vidējais viena KPVIS pilnveidošanas darba uzdevuma izpildei patērēto stundu skaits: 13. Stundas likme: 60,00 EUR Gada izdevumi: 32*13*60= 24 960 EUR. DAR uzturēšanas kopējie izdevumi gadā ir 10 260
EUR 2021.gads ir pirmais pilnais gads, kad KPVIS attīstībā bija iesaistīti lietojamības specialisti, attiecīgi, tieši 2021. gadā aktīvi tikai īstenoti sarežģīti pilnveidošanas uzdevumi pēc trīspusējā sadarbības modeļa (CFLA un 2 izstrādātāji). Turpmāko KPVIS attīstību ir paredzēts veikt pēc līdzīga modeļa (trīspusējā sadarbība ar pamat-izstrādātājiem un UX specialistiem, piesaistot biznesa inteliģences (BI) specialistus pie DAR risinājuma). Kopējie plānotie izdevumi ik pa diviem gadiem bez PVN ir EUR 1 063 456 + EUR 131 600 + EUR 49 920 + EUR 20 520 + EUR 42 248 = 1 307 744 EUR Kopējie plānotie izdevumi ik pa diviem gadiem, ieskaitot PVN, ir EUR 1 307 744 + EUR 1 307 744 *21 % = 1 582 370 EUR. |
|||||||||
| 9. Korekcijas(-u) metode |
Kopējā finanšu summas automātiska pārskatīšana nav plānota,
izņemot gadījumus, ja tiek nacionālā līmenī pārdalīs
finansējums, kā rezultātā iespēja novirzīt papildus
līdzekļus uzskaitīto mērķu sasniegšanai. Pārskatīšana
pieļaujama sasniedzamo rezultātu apjomos, par to iepriekš
vienojoties ar Vadošo iestādi un Eiropas Komisiju, ja ir
iestājušies būtiski apgrūtinājumi sasniegt noteiktos
rezultātus vai ir mainījušies IT risinājumi pēc būtības un
tos ir iespējams dokumentāli pierādīt. Pārskatīšanas
process notiek pēc analoģijas ar apstiprināšanas procesu.
Ņemot vērā, ka aktivitātes tiek īstenotas vairākus gadus un rezultāti tiek sasniegti vairākos starpposmos, tad gadījumos, kad kādā no starpposma nodevumiem netiek sasniegts plānotais rezultāts, to iespējams sasniegt nākošajā starpposma periodā. |
|||||||||
|
10. Rezultāta sasniegšanas vai nosacījuma (attiecīgā
gadījumā arī starpposma nodevumu) izpildes verifikācija:
- aprakstiet, kādu(-s) dokumentu(-s)/sistēmu izmantos, lai verificētu rezultāta sasniegšanu vai nosacījuma (un attiecīgā gadījumā arī katra starpposma nodevuma) izpildi; - aprakstiet, ko pārbaudīs pārvaldības verifikāciju laikā (t. sk. uz vietas) un kurš to veiks; - aprakstiet, kāda būs attiecīgo datu/dokumentu vākšanas un glabāšanas kārtība. |
Papildus verifikācijai CFLA rīcībā būs sekojoša
dokumentācija:
- Ieraksti CFLA projektu un pieteikumu pārvaldības sistēmā ar izsekojamu darba uzdevuma izpildes plūsmu; - Katra darba uzdevuma detalizētais apraksts; - Saskarnes prototips (InVision vai līdzvērtīgajā platformā (ja attiecināms)); - Aktualizēta sistēmas dokumentācija, tai skaitā: ○ Administratora rokasgrāmata; ○ Lietotāja rokasgrāmata (wiki plaftormā); ○ Programmatūras projektējuma apraksts. Visa informācija par izstrādātājiem pieteiktajiem darba uzdevumiem, tai skaitā darba materiāli, darba apjoma novērtējumi un sasniegtie rezultāti (dizaina prototipi un darba uzdevuma detalizētais apraksts) tiek uzskaitīta CFLA projektu un pieteikumu pārvaldības rīkā. CFLA ar izstrādātāju (atbilstoši līgumam par KPVIS pilnveidošanu un uzturēšanu, līgumam par KPVIS lietojamības uzlabošanu vai līgumam par DAR pilnveidošanu un uzturēšanu) pēc akcepttestu veikšanas paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu, nodevumiem, ko veido interaktīvs saskarnes prototips (InVision vai līdzvērtīgajā platformā), programmatūras izpildkods vai datu analīzes rīka funkcionalitātes papildinājumi produkcijas vidē. Pieņemšanas-nodošanas aktā iekļauj informāciju par konkrēto izstrādāto veidlapu, formu, sadaļu vai analīzes rīkiem, atsaucoties uz CFLA projektu pārvaldības sistēmā piereģistrētajiem pieteikumiem. CFLA funkcijas kā finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes ir skaidri nodalītas gan iekšējās kontroles līmenī, gan metodiku līmenī. CFLA iekšējās kontroles sistēmā funkcijas un atbildības jomas ir nodalītas no KPVIS izstrādes, maksājumu apstrādes un rezultātu novērtēšanas un apstiprināšanas funkcijām - tās pilda dažādas struktūrvienības un darbinieku funkciju nodalīšana ir atrunāta direktora rīkojumā. Attiecīgi uzraugošās funkcijas ietvaros tiks veiktas dažāda veida pārbaudes, lai gūtu pārliecību par iztērēto līdzekļu atbilstību mērķim, t.sk. novēršot dubulto finansējumu. Visa informācija un dokumentācija (darbības plāns, laika periods, dokumentācija, kas apstiprina paveikto, iepirkuma dokumentācija) tiks apkopota un uzglabāta KPVIS. Visa nepieciešamā dokumentācija būs pieejama uzraudzībai un pieejama visiem auditoriem. Nodrošinot funkciju nošķiršanu, CFLA veiks sadarbības iestādes uzraugošās funkcijas šim projektam, t.sk. pārbaudot sasniegtos rezultātus un datu ticamību. Iepirkumu uzraudzības birojs nodrošinās, ka tiek sniegta revīzijas liecība par darbībām, kas ir tā pārraudzībā (iepirkumu pirmspārbaudes, ja attiecināms). Vadošā iestāde deleģēto funkciju pārbaužu ietvaros var veikt pārbaudes CFLA, t.sk arī attiecibā uz funkciju nošķiršanu. Revīzijas iestāde var iekļaut CFLA, t.sk. KPVIS pārbaudes savos auditos. 2022.gadā tika veikts Revīzijas iestādes audits "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā izveidoto Vadības un informācijas sistēmu (IT) Vadošajā iestādē un Sadarbības iestādē", kura ietvaros tika pārbaudīts arī KPVIS attīstības process. Audita rezultātā ir iegūta pietiekama pārliecība, ka KPVIS dati kopumā ir ticami un izmaiņas un uzlabojumi, kas ir veikti informācijas sistēmas KPVIS pārvaldības procesā, atbilst Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī ISO 27001:2013 standartam. Revīzijas iestāde var veikt darbību revīzijas izlases veida pārbaudes, kuru ietvaros var tikt pārbaudīti sasniegtie rezultāti un datu ticamība. Līdzīga prakse un kontroles mehānismi tiks piemēroti arī 21.-27. plānošanas periodā. |
|||||||||
|
11. Dotāciju, ko piešķir ar izmaksām nesaistīta finansējuma
veidā, izmantošana
Vai dotācija, ko dalībvalsts piešķir saņēmējiem, ir dotācija ar izmaksām nesaistīta finansējuma veidā? [JĀ/NĒ] |
JĀ | |||||||||
|
12. Kārtība, ar ko nodrošina revīzijas liecību
Norādiet struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par šīs kārtības īstenošanu. |
CFLA, nodrošinot ieviešanas un uzraudzības funkciju
nošķiršanu, nodrošinās, ka tiek sniegta revīzijas liecība
attiecībā uz darbībām, kas ir tās pārraudzībā.
CFLA ir parakstījusi līgumus ar sistēmas izstrādātājiem: • 2021.gada 17.novembra līgums "Par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas papildināšanu un uzturēšanu" (līguma termiņš - 26.11.2026.). • 2020.gada 24.septembra līgums "Par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas lietojamības uzlabošanu" (līguma termiņš - 23.09.2023.) • 2022.gada 7.marta Vienošanās Nr. 1 pie 2022.gada 18.februāra pirkuma pieprasījuma Nr. CFLA/2022/6 (līguma termiņš - 06.03.2024.) Iepirkumi veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Līgumi ir pieejami CFLA. CFLA vada un uzrauga praktiskā darba procesu un ievēro laika grafiku. CFLA regulāri tiekas ar izstrādātājiem, vienojas par darbu plānu, apjomu. Informācija par pieteiktajiem uzdevumiem ir pieejama CFLA uzturētajā projektu un pieteikumu pārvaldības rīkā (JIRA) kopā ar darba uzdevumiem nepieciešamiem darba materiāliem, tai skaitā izstrādātajiem detalizētajiem darba uzdevumu aprakstiem un izveidotiem prototipiem. CFLA atbildīgais darbinieks paraksta pieņemšanas-nodošanas aktu, kas pēc apstiprināšanas tiek pievienots KPVIS. Tuvojoties esošo līgumu noslēgumam, paredzēts sludināt jaunus iepirkumus atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, tādējādi nodrošinot izstrādes un uzturēšanas darbu nepārtrauktību. Vadošā iestāde var pieprasīt CFLA sniegt informāciju par KPVIS attīstības progresu, paveiktajiem darbiem un plānoto darbu plānu. Šāds virsuzraudzības process notiek arī ES fondu 14-20 plānošanas perioda vadības un kontroles sistēmas ietvaros. |
10. pielikums
Plānošanas dokumentam
"Eiropas Savienības kohēzijas politikas
programma 2021.-2027. gadam"
| 1. Ievads |
(1) Novērtējums sagatavots atbilstoši Ministru kabineta (turpmāk - MK) uzdevumam1 Finanšu ministrijai (turpmāk - FM), veicot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam (turpmāk - Programma) vidusposma novērtējumu, sagatavot priekšlikumus finansējuma novirzīšanai ar valsts drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem, kā arī ievērojot Kopīgo noteikumu regulas2 prasības par vidusposma novērtējuma izstrādi un saturu.
(2) Novērtējuma mērķis ir novērtēt kohēzijas politikas fondu3 (turpmāk - ES fondi) 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieviešanas progresu, to ietekmējošos faktorus un vienlaikus pārskatīt elastības finansējuma izmantošanas mērķus, ņemot vērā valsts un nozaru prioritātes.
(3) Kopš Programmas apstiprināšanas 2022.gadā gan pasaulē, gan Latvijā notikušas būtiskas pārmaiņas, kas ietekmē plānoto investīciju ieviešanu, gan arī iezīmē jaunas prioritātes un vajadzības, kurām nepieciešams rast risinājumus. Būtiski visu investīciju īstenošanu ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, kas radījis nebijušus ģeopolitiskos riskus valstij kopumā un nepieciešamību pārskatīt Latvijas politikas prioritātes fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu. Šāda resursu fokusēšana ir nepieciešama, lai stiprinātu Latvijas drošību, kas ir nepieciešams priekšnoteikums tālākai ekonomikas attīstībai un konverģences procesiem ar Eiropas Savienību (turpmāk- ES).
(4) Drošība kā jaunā pamata prioritāte valstij kopumā atspoguļojas arī Programmas īstenošanā un vidusposma novērtējumā. Ņemot vērā salīdzinoši lēno progresu Programmas pasākumu īstenošanā ir meklēts līdzsvars starp uzsākto specifisko atbalsta mērķu (turpmāk - SAM) pasākumu paātrināšanu un atsevišķu jaunu pasākumu iekļaušanu Programmā.
(5) Ģeopolitisko risku un militārās apdraudētības palielināšanās iezīmē sekojošas aktuālās vajadzības, kur atbalstu var sniegt arī Programmas investīcijās:
1) stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību, atsakoties no elektrotīklu savienojumiem ar Krieviju un sinhronizējoties ar ES tīkliem. Tāpat Latvija 2023.gada 1.janvārī atteicās no Krievijas dabas gāzes importa, kas līdz tam veidoja 100% dabas gāzes importa apjomu. Ņemot vērā augstākminēto būtiski risināt enerģētiskās neatkarības jautājumus un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas.;
2) stiprināt dzelzceļa kā transporta infrastruktūras mugurkaula attīstību ES virzienā, saslēdzoties ar ES dzelzceļa līnijām, ņemot vērā būtisko tranzīta plūsmu kritumu Krievijas virzienā.
3) Nodrošināt nepieciešamās investīcijas aizsardzībai (divejāds pielietojums) un iekšējai drošībai, lai nodrošinātu drošu vidi gan iedzīvotājiem, gan investoriem.
| 2. Sociāli ekonomiskā situācija un galvenie izaicinājumi |
(6) Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2024.-2028.gadam izstrādāts 2024.gada jūnijā, balstoties uz 2024.gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) datiem, kā arī līdz 2024.gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju. Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenāriju, FM ir konsultējusies ar Starptautisko Valūtas fondu (turpmāk - SVF), Eiropas Komisiju (turpmāk - EK) un komercbanku ekspertiem. Tālāk minētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju, kā arī tās 2024.gada 10.jūnijā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
(7) Uzsākot 2026.gada valsts budžeta un Fiskāli strukturālā plāna sagatavošanas procesu, FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2028.gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas IKP 2025.gadā varētu palielināties par 1,2%, bet 2026.gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,1%.
(8) Salīdzinot ar iepriekšējām, 2024.gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2025.gadam ir samazināta par 1,7 procentpunktiem un 2026.gadam - par 0,7 procentpunktiem. Nākamajos divos gados ekonomikas izaugsme kļūs nedaudz straujāka, 2027. un 2028.gadā veidojot 2,2%.
(9) Izaugsmes prognožu pazemināšanu šim gadam nosaka galvenokārt pagājušā gada dinamika, kad saglabājoties zemam pieprasījumam ārējos tirgos un kavējoties investīciju projektiem, Latvijas ekonomikas attīstība gada otrajā pusē bija lēnāka nekā prognozēts. Pēc Finanšu ministrijas novērtējuma, Latvijas ekonomika pērnajā gadā saruka par 0,4%, ko visbūtiskāk ietekmēja eksporta un investīciju kritums, kamēr pozitīvi devumi ekonomikas izaugsmē bija privātā patēriņa un sabiedriskā patēriņa pieaugumam.
(10) Eksporta attīstību 2024.gadā negatīvi ietekmējusi lēnā ekonomikas attīstība ārējos tirgos, tajā skaitā tuvākajās kaimiņvalstīs Baltijā un Ziemeļeiropā, un tirdzniecības sakaru tālāka ierobežošana ar karu uzsākušajām agresorvalstīm. Augstā nenoteiktība un joprojām augstās procentu likmes, kā arī kavēšanās Eiropas Savienības fondu investīciju projektu realizācijā samazinājusi investīciju apjomus, savukārt privātā patēriņa pieaugums pērn sācis atjaunoties, tomēr lēnākos tempos, nekā ļāva sagaidīt joprojām ļoti spēcīgais algu pieaugums un pirktspējas atjaunošanās pirms-energokrīzes līmenī. 2025.gadā paredzams, ka investīcijas stimulēs ES fondu, Atveseļošanās un noturības mehānisma (Atveseļošanas fonds (turpmāk - AF)) finansējums un citu ES investīciju instrumentu finansējums nodrošinot investīciju pieaugumu par 4,5%, bet turpmākajos gados investīcijas palielināsies vidēji par 2% gadā.
(11) 2025.gadā privātā patēriņa pieaugums kļūs spēcīgāks, ņemot vērā gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, gan patērētāju konfidences4 uzlabošanos, taču nenoteiktība joprojām ir augsta un ierobežo gan tālāku patēriņa pieaugumu, gan investīciju lēmumu pieņemšanu. Pēc krituma pērn, šogad sagaidāms gan investīciju, gan eksporta apjomu pieaugums, taču kāpuma tempi joprojām būs salīdzinoši zemi. Straujāka izaugsmes atjaunošanās prognozējama 2026.gadā, būtiskāk uzlabojoties pieprasījumam ārējos tirgos un zemākām procentu likmēm stimulējot kreditēšanas un investīciju aktivitāti, ko vēl papildus veicinās straujāka Eiropas Savienības fondu līdzekļu izmantošana.
(12) Mēneša vidējā darba samaksa pēc iepriekšējo divu gadu straujā kāpuma teju desmit procentu apmērā 2025.gadā palielināsies nedaudz lēnāk, ko noteiks gan kopējā ekonomiskā situācija - salīdzinoši zemā izaugsme un ierobežotais inflācijas līmenis, gan paredzētā algu fonda ierobežošana sabiedriskajā sektorā. FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 5,8%, pārsniedzot 1780 eiro, un tuvu šādam 5-6% tempam turpinās palielināties arī laika posmā līdz 2028.gadam.
(13) Patēriņa cenu pieauguma prognoze 2025.gadam ir nedaudz paaugstināta, ņemot vērā straujāk pieaugušās pārtikas cenas Latvijā un atsevišķu energoresursu cenas pasaules tirgū.
(14) Pēc FM prognozēm, gada vidējā inflācija 2025.gadā būs 2,5%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējās, 2024.gada jūnija prognozēs. 2026.gadā inflācija varētu būt nedaudz zemāka, 2,2% līmenī, bet pēc tam, laikā līdz 2028.gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.
(15) Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim nav būtiski ietekmējis darba tirgus rādītājus un bezdarbu, ko pašlaik nosaka galvenokārt demogrāfiskā situācija un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir nenozīmīgi pieaudzis, bet 2025.gadā atkal prognozējama bezdarba samazināšanās līdz 6,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Nākamajos gados, straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē bezdarbs varētu pakāpeniski pietuvoties 5% līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies salīdzinoši stabils, 880-870 tūkstošu līmenī, ar nelielu lejupvērstu tendenci.
(16) Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk - CSP) 2023.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas5 rezultātiem 2022.gadā Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam bija pakļauti 25,6 % jeb 476 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2021.gadā, kad šādu iedzīvotāju bija 26,0 % jeb 482 tūkstoši. Kaut arī kopš 2014.gada nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies par 4,4 procentpunktiem, Latvija joprojām ir starp ES dalībvalstīm, kur šis rādītājs ir viens no augstākajiem. Jaunākie pieejamie dati liecina, ka starp visām ES dalībvalstīm Latvijā bija piektais augstākais nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars (26,0 % 2021.gadā un 25,6 % 2022.gadā6).
(17) Cits nabadzības līmeni raksturojošais rādītājs ir iedzīvotāju materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītājs. Atbilstoši CSP veiktās EU-SILC aptaujas7 (2022.gada apsekojums) rezultātiem pēdējo gadu laikā materiālā un sociālā nenodrošinātība Latvijā pakāpeniski mazinājās, viszemākos rādītājus (11,1 %) sasniedzot 2021.gadā. Tomēr jau nākamajā gadā (2022.gadā) rādītājs palielinājās par 3 procentpunktiem, sasniedzot 14,1 %. Tas visticamāk izskaidrojams ar 2022.gadā notikušu strauju energoresursu cenu pieaugumu, sekojošu augstu inflāciju, īpaši pārtikai, kā rezultātā pazeminājās iedzīvotāju pirktspēja. 2023. gadā materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars saglabājās bez būtiskām izmaiņām - tas samazinājās vien par 0,6 procentpunktiem.8
(18) Būvniecība: Būvniecības nozare 2023.gadā uzrādīja ievērojamu pieaugumu (+18,9%), galvenokārt pateicoties dzīvojamo ēku un rūpniecisko ēku būvniecības apjomu kāpumam. Daudzdzīvokļu māju būvniecība pieauga par 27,8%, un rūpniecības ēku un noliktavu būvniecība palielinājās par 59,8%. Augsto izaugsmi veicināja arī straujais būvniecības aktivitātes pieaugums pēc 2022.gada krituma, ko izraisīja augstās būvniecības izmaksas9.
(19) PRODUKTIVITĀTE. Produktivitātes dinamika Latvijā pēdējās desmitgadēs ir bijusi visai strauja un pārsniegusi attīstīto valstu vidējos pieauguma tempus. Tomēr, salīdzinot ar augsti attīstītajām valstīm, joprojām saglabājas būtiska Latvijas produktivitātes līmeņa atpalicība, kas galvenokārt ir skaidrojama ar zemo kopējo faktoru produktivitāti, būtiskām atšķirībām ražošanas resursu (cilvēku un kapitāla) kvalitātē. Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas produktivitāte uz vienu nodarbināto ir 43 000 EUR, kas ir uz pusi mazāk nekā ES vidēji (79 000 EUR)10. Latvija 2023.gadā ir 24.vietā starp ES dalībvalstīm. Lai definētu produktivitātes un tautsaimniecības konkurētspējas attīstības rīcības virzienus Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) 2024.gadā izstrādāja un MK apstiprināja Tautsaimniecības attīstības informatīvo ziņojumu11, kura ietvaros secināts, ka lai panāktu, ka tuvāko 10 gadu laikā Latvijas IKP apmērs dubultotos ir jāsasniedz 4-5 % vidējie ekonomikas pieauguma tempi ik gadu, nepieciešams nodrošināt darbaspēka resursus - vismaz 900 000. Nodarbināto, jāpanāk eksporta īpatsvara pieaugums vismaz līdz 80% no IKP, kā arī jānodrošina ikgadējs investīciju apjoms vismaz 25 % apmērā no IKP.
(20) KIBERDROŠĪBA. Ģeopolitiskie un ideoloģiskie konflikti turpina būt spēcīgs kiberuzbrukumu virzītājspēks. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kiberapdraudējumu līmenis Latvijā ir būtiski pieaudzis. Latvijas atbalsts Ukrainai un Krievijas agresijas turpināšanās uztur augstu kiberapdraudējumu dinamiku, kas uzsver nepieciešamību pēc pastāvīgas modrības un uzlabotiem aizsardzības risinājumiem.
(21) Latvijas kiberdrošības situācijas analīze liecina par strauju kiberincidentu pieaugumu valsts kopējā kiberdrošības segmentā. 2022.gadā CERT.LV12 reģistrēto un apstrādāto incidentu skaits pieauga par 40%. Valsts pārvaldes sektorā IKT sistēmu ievainojamību meklēšana augusi 7 reizes, bet kopējais uzbrukumu apjoms ir četrkāršojies.
(22) CERT.LV darbības pārskatā par 2024.gada 3.ceturksni13 fiksēts vēsturiski augstākais kiberapdraudējumu līmenis - 405 955 apdraudētas unikālas IP adreses ir līdz šim augstākais rādītājs, kas liecina par ievērojamu kiberapdraudējumu pieaugumu un aktivitāti. 2024.gada 3.ceturksnī reģistrēto ziņojumu skaits ir pieaudzis par 4,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un par 21% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.
(23) Salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, lielākais pieaugums ir šādos apdraudējuma veidos: kompromitētas iekārtas (+267%); krāpšana (+183%); pakalpojuma pieejamība (+158%); ļaundabīgs kods (+73%). Tomēr situācija Latvijas kibertelpā turpina saglabāties stabila. Kopumā fiksētie kiberuzbrukumi nav radījuši būtisku ietekmi uz sabiedrību, tās drošību un svarīgajiem pakalpojumiem, kas norāda uz efektīvu aizsardzības pasākumu esamību.
(24) Latvijā reģistrēti komersanti ir mazāk sagatavoti kiberdrošības uzbrukumiem salīdzinot ar uzņēmumiem citās ES valstīs, jo tikai 9,1 % Latvijā reģistrēti komersanti ziņoja, ka ir apdrošināti pret IKT drošības incidentiem (ES vidējais rādītājs ir 25 %), un 82,7 % komersanti ziņoja, ka izmanto IKT drošības pasākumus (ES vidējais rādītājs ir 91,8 %).14
(25) Ņemot vērā kiberapdraudējumu plašo spektru un nepārtraukto attīstību, efektīvākais veids to identificēšanai, novēršanai un seku mazināšanai ir labi koordinēta publiskā un privātā sektora sadarbība un proaktīva kibernoturības stiprināšana.
(26) DZELZCEĻA INFRASTRUKTŪRA. Ņemot vērā, ka transporta nozares, tajā skaitā dzelzceļa īpatsvars ekonomikā Latvijā vēsturiski bijis starp augstākajiem ES, ko pamatā noteicis ģeogrāfiskais stāvoklis - tranzītkoridors starp austrumiem un rietumiem (Krieviju un Eiropu), šobrīd īpaši vitāli svarīgi ir stiprināt dzelzceļa kā transporta infrastruktūras mugurkaula attīstību ES virzienā.
(27) Jau kopš pagājušā gadsimta 90.gadu vidus Krievija attīsta savus Baltijas jūras ostu projektus, kas vērsti uz ogļu un naftas tranzīta pārvirzīšanu prom no Baltijas valstu ostām, slēdz naftas un naftas produktu cauruļvadus Baltijas virzienā. Īpaši krass kravu apjomu kritums tranzītā, tajā skaitā dzelzceļā bijis kopš 2019.gada un kara sākums 2022.gadā un tam sekojušie tirdzniecības ierobežojumi to tikai pastiprinājuši. Pašlaik jau var uzskatīt, ka Krievijas naftas un ogļu tranzīts caur Latviju praktiski ir beidzies, saglabājusies salīdzinoši nelieli graudaugu tranzīta apjomi. Dzelzceļa transporta īpatsvars visos kravu pārvadājumos Latvijā krasi krities.
(28) Būtiskāka loma dzelzceļam saglabājas pasažieru pārvadājumos, kur tas tiek attīstīts kā pasažieru pārvadājumu sistēmas mugurkauls. Pasažieru pārvadājumiem arī pamatā nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras saglabāšana un uzturēšana, kamēr kravu pārvadājumos dzelzceļam zaudēto lomu atgūt nebūs iespējams, Latvijas iekšzemes kravu pārvadājumu apjomi ir nenozīmīgi un aizstājami ar autotransportu.
(29) Transporta nozares īpatsvars ekonomikā Baltijas valstīs vēsturiski ir bijis visaugstākais ES un būtiski pārsniedzis ES vidējo, ko lielā mērā noteikusi Krievijas tranzīta apkalpošana, tajā skaitā dzelzceļa pārvadājumos. Krītoties tranzīta apjomiem un nozari īslaicīgi ietekmējot arī Covid-19 pandēmijai, Latvijas transporta nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā pēdējo gadu laikā ir samazinājies no 9,8% 2018.gadā līdz 7,4% 2023.gadā. Lietuvas transporta nozares straujais kāpums kopš 2010.gada bijis saistīts pamatā ar starptautisko autopārvadājumu biznesa straujo attīstību. Bet arī pārējās Baltijas valstīs transporta nozares pēdējos gados ir zaudējušas iepriekš sasniegtos līmeņus, gan pandēmijas, gan kara un lēnākas Eiropas ekonomikas izaugsmes rezultātā.
(30) ENERĢĒTISKĀ NEATKARĪBA. Lai gan uzstādītās jaudas Latvijā ir pilnīgi pietiekošas nacionālā patēriņa nosegšanai, Latvija ir elektroenerģijas importētājvalsts. Vēsturisku apstākļu dēļ, Latvijas enerģētikas sektors līdz pat Krievijas brutālajam karam Ukrainā, bija cieši saistīts ar Krievijas enerģētikas sektoru. Līdz 2022.gadam vairāk par 95% dabasgāzes, kā arī būtiska daļa no elektroenerģijas, tika importēti no Krievijas. Kopš 2022.gada Baltijas valstis pieņēmušas būtiskus un nozīmīgus lēmumus, kas ļauj nākotnes enerģētikas sektoru veidot balstoties uz pašpietiekamību, rūpēm par dabu un cilvēku. Jau 2022.gadā izbeigta elektroenerģijas tirdzniecība ar Krieviju, savukārt no 2023.gada aizliegts no Krievijas ievest dabasgāzi.15
(31) Latvijā ir attīstītas lopkopības un putnkopības nozares, kuras raksturo liels skaits ar salīdzinoši nelielām saimniecībām. Sadrumstalotais nozares raksturojums, nav ļāvis līdz šim efektīvi izmantot lopkopības un putnkopības blakusproduktus (atlikum-produktus) biometāna ražošanai. Aplēsts, ka izmantojot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, iespējams pilnībā nodrošināt visu mājsaimniecību patēriņu. Saskaņā ar EK norādījumiem Latvijai ir iespēja aptuveni 15% no pašreizējā importētā dabasgāzes apjoma aizstāt ar biometānu.16
(32) Labi attīstīts dabasgāzes pārvades un sadales tīkls dod priekšrocības ievadīt tīklā biometānu, un viens no galvenajiem priekšnosacījumiem efektīvai biometāna ievadei ir biometāna ražojošo iekārtu optimāls tuvums dabasgāzes tīklam un ievades punktam. Ņemot vērā minēto, Latvijas plānotās investīcijas biometāna ievades punkta būvniecībā ir loģisks risinājums efektīvas no AER ražotas gāzes ievadei kopējā dabasgāzes sistēmā.17
(33) NACIONĀLĀ DROŠĪBA. Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras Latvijas valdība ir apņēmusies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027.gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026.gadam. Kopumā minētā mērķa sasniegšanai Valdības deklarācija paredz 15 pasākumu kopumu īstenošanu, t.sk. stiprināt Nacionālo bruņoto spēku struktūru, veikt pasākumus pretgaisa un pretkuģu aizsardzības sistēmu iegādi, stiprināt Zemessardzi, palielināt Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu, stiprināt nepieciešamo profesionālo personālu un attīstīt infrastruktūru.18
(34) Nacionālās drošības koncepcijā19 norādīts, ka Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas, un iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana. Koncepcijā noteiktas prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai, un viena no tām ir civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana, attiecībā uz kuru norādīts, ka nepieciešams īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus.
(35) CIVILĀ AIZSARDZĪBA. 2024.gada 1.janvārī Latvijas valsts iedzīvotāju skaits bija 1,873 miljoni cilvēku. Pieņemot, ka militāra apdraudējuma gadījumā vajadzētu nodrošināt patvērumu iespējami lielākam skaitam iedzīvotāju un, ka vidēji patvertnes ietilpība būtu 200 cilvēki, vietas, kur patverties, ietilpība būtu 100 cilvēki, indikatīvi būtu nepieciešams attiecīgi pielāgot un aprīkot apmēram 15 610 ēku pazemes stāvus vai pagrabtelpas. Minētais ēku skaits var mainīties, ņemot vērā patvertņu vai vietu, kur patverties, izveidošanai izmantojamo pagrabu un pazemes stāvu platību (aprēķinos tiek paredzēti 0,75 m2 uz vienu personu20).
(36) Latvijas teritorijā Padomju Savienības pastāvēšanas laikā tika izbūvētas civilās aizsardzības aizsargbūves (patvertnes).Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) 2008.gadā apzināja situāciju saistībā ar patvertnēm un bija noskaidrojis, ka valstī ir 311 patvertnes, no kurām 24% aizsargbūvju ir uzkrājies ūdens, 25% - konstatēti nesošo konstrukciju bojājumi, 36% - drenāžas sistēmas bojājumi, 35% - demontēti hermētiskie aizsargslēģi, 28% - demontētas durvis, 37% - demontēta apkures sistēma, 44% - demontēta ventilācijas sistēma, 38% - demontēta kanalizācijas sistēma, 40% - demontēta elektroapgādes sistēma, 100% - nav nomainīti filtrācijas - ventilācijas iekārtu absorbcijas filtri. Minētajās patvertnēs, ņemot vērā to ietilpību, varētu patverties mazāk kā 5% Latvijas iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka savulaik patvertnes tika būvētas galvenokārt republikas pilsētās ar attīstītu ražošanu un ievērojamu iedzīvotāju skaitu, turklāt tās bija paredzētas lielo uzņēmumu strādājošo lielākās maiņas un svarīgu iestāžu nodarbināto aizsardzībai21.
(37) 2018. gadā Iekšlietu ministrija (turpmāk - IeM) spēra pirmos soļus katastrofu pārvaldības sistēmas īstenošanai. Šim mērķim tika piesaistīts Strukturālo reformu atbalsta programmas projekts "Iekšlietu nozares iestāžu efektivitātes paaugstināšana", kura ietvaros izvērtēšana norisinājās 3 posmos no 2018.gada līdz 2021.gadam. Tika analizēta IeM padotības iestāžu darba un sniegto pakalpojumu kvalitāte un tika sniegtas rekomendācijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu valsts pārvaldes modeļa ieviešanu iekšlietu nozarē un uzlabotu vispārējo drošības līmeni valstī un iedzīvotāju drošības sajūtu.
(38) Kā būtiskākie risināmie jautājumi tika virzīta VUGD spēju stiprināšana un infrastruktūras attīstība un modernizācija. Ņemot vērā, ka civilā aizsardzība un katastrofu pārvaldīšana ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas pamatdarbības virzieniem, kas veido visaptverošās valsts aizsardzības ietvaru, VUGD infrastruktūras uzlabošana veicinās visas valsts noturīgumu krīzes situācijās un stiprinās spēju pārvaldīt un pārvarēt katastrofas un citus apdraudējumus. Līdz ar to, MK 2020. gada 26. augustā apstiprinātajā Valsts civilās aizsardzības plānā ir paredzēts būvēt, atjaunot un rekonstruēt esošo VUGD struktūrvienību tīklu, tostarp ņemot vērā ilgtspējīgas un zaļas attīstības principus.
(39) VUGD kontekstā infrastruktūras izbūve un uzlabošana ir īpaši aktuāla, jo šobrīd tā ir neefektīva, novecojusi un sadrumstalota, no kopējā 93 IeM īpašumā esošo VUGD depo objektu, vairāk kā 80% būvēti laika periodā no 1890.gada līdz 1960.gadam. Vienlaikus saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 16.pantu un Valsts Civilās aizsardzības plānu, VUGD ir tā institūcija, kas atbild par Civilās aizsardzības plāna izstrādi, tajā ieļaujot galveno risku aprakstu, katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, kā arī izstrādā katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas. Līdz ar to, katastrofu riska pārvaldības sistēma ir tiešā veidā atkarīga no VUGD profesionalitātes un kapacitātes.
(40) Ģeopolitiskā situācija un militārie konflikti pēdējo gadu laikā, it īpaši ņemot vērā Krievijas izraisīto karu Ukrainā, prasa pievērst papildu vērību jautājumiem, kas saistīti ar civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu kara vai militāra iebrukuma gadījumā, tostarp jautājumiem par patvertņu izveidošanu esošo ēku pagrabstāvos vai pazemes stāvos, kā arī jaunu patvertņu būvēšanu.
(41) Līdz ar to 2023.gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.689 "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumos Nr.658 "Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju"", kas noteic, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības plāni jāpapildina ar sadaļu par rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, tai skaitā ar informāciju par pašvaldības teritorijā esošajām patvertnēm un citām ēkām, kas atbilst patvertnes prasībām.
(42) Patvertnes var tikt izmantotas kā divējādas lietošanas būves vai tās daļa, kuras ikdienas apstākļos tās var izmantot objekta īpašnieka vajadzībām, piemēram, kā pazemes auto stāvvietas vai citas telpas, kuras atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Tajā pašā laikā šīs telpas ir paredzētas, lai nodrošinātu aizsardzību iedzīvotājiem kara vai katastrofas gadījumos, veicot nepieciešamos pasākumus telpu piemērošanai aizsardzības vajadzībām saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
(43) NOZĪMĪGU INFRASTRUKTŪRAS OBJEKTU AIZSARDZĪBA. Rīgas lidosta ir valsts līmeņa svarīga kritiskā infrastruktūra (B kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras ietekmēšana, iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtina valsts funkciju īstenošanu, kā arī apdraud sabiedrības un valsts drošību. Bezpilota lidaparāti rada arvien nopietnāku apdraudējumu Rīgas lidostas drošībai un drošumam. Strauji mainīgās tehnoloģijas prasa nekavējošu rīcību izstrādāt efektīvus un visaptverošus risinājumus, kas mazina apdraudējumu pasažieriem, civilai aviācijai un kritiskās infrastruktūras objektiem. Tādēļ ir nepieciešams uzlabot Rīgas lidostas spējas uztvert, identificēt, izsekot un pretdarboties bezpilota lidaparātiem, kas veic neatļautus lidojumus gaisa satiksmes kritiskajās zonās un Rīgas lidlauka teritorijā. Minēto problēmu aktualizēja 2025.gada 13.janvāra bezpilota lidaparātu incidents Rīgas lidostā, saistībā ar ko šis jautājums tika izskatīts 2025.gada 3.februāra Nacionālas aviācijas drošības komisijas ārkārtas sēdē, panākot vienotu izpratni par turpmāko nepieciešamo rīcību.
(44) Starptautiskas nozīmes ostas ir nozīmīgs aizsardzības infrastruktūras elements militārās mobilitātes t.sk. militāro kravu piegādes, nodrošināšanai. Prāmju līniju savienojumi un RO-RO22 tipa prāmju apkalpošanas infrastruktūra ir uzskatāma par militārās aizsardzības spējām nozīmīgu komponenti, un vienlaikus prāmju līniju savienojumi ir arī nozīmīgi aizsardzības infrastruktūras elementi militārās mobilitātes t.sk. militāro kravu piegādes, nodrošināšanai. Attīstot ostu infrastruktūru - izbūvējot tajā RO-RO rampas un izveidojot vai pielāgot drošības prasībām atbilstošas piestātnes, ostām būs iespējams uzņemt un apkalpot/ izkraut arī militāros kuģus, kuri pārvadā dažādu militāro kravu tai skaitā militāro tehniku.
(45) Dzelzceļa nozares attīstībai ES un arī nacionālajā līmenī ir augsta prioritāte, ilgtermiņa plānošanas dokumentos galvenie identificētie transporta sistēmas attīstības virzieni ir siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšana un multimodālas transporta sistēmas izveide.23
(46) Ņemot vērā ES un Latvijas Republikas normatīvajos un ilgtermiņa plānošanas dokumentos noteiktos mērķus, pasažieru pārvadājumos dzelzceļa transportam ir jākļūst par sistēmas mugurkaulu, bet kravu pārvadājumos prioritāte tiks piešķirta dzelzceļa transportam, kā energoefektīvākajam un videi draudzīgākajam tālsatiksmes transporta veidam un multimodālas infrastruktūras sastāvdaļai, kas nodrošina ekonomiskus kravu pārvadājumus.
(47) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam24 uzsver līdzsvarotu teritoriju attīstību kā vienu no galvenajiem darbības virzieniem. Viens no veidiem, kā to sasniegt, ir transporta infrastruktūras nodrošināšana, reģionu nomales iekļaujot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru ekonomikas ietekmes zonās. Lai to būtu iespējams paveikt, plānots atjaunojot sliktā stāvoklī esošos autoceļu tīklu posmus un uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti, palielināt maksimālo iespējamo ātrumu un uzlabot reģionu savstarpējos infrastruktūras savienojumus. Plānojot reģionu attīstību un ņemot vērā reģionālās un sociālekonomiskās izmaiņas, ir paredzēts noteikt prioritāti dzelzceļam, padarot to par sabiedriskā transporta "mugurkaulu" un izveidojot hierarhisku transporta infrastruktūras un mobilitātes sistēmu.
(48) Ņemot vērā dzelzceļa nozīmi Nacionālo bruņoto spēku un to Latvijas teritorijā izvietoto sabiedroto spēku militārās apgādes vajadzībām, kā arī pieaugošos centienus veicināt Latvijas transporta infrastruktūras savienojamību ar Rietumeiropu un tās materiāltehnisko līdzekļu piegādes ķēdēm, militārās mobilitātes veicināšana ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas dzelzceļa tīkla attīstības jomā. Ir sagaidāms, ka šie faktori palielinās vajadzību attīstīt civilmilitārās sadarbības saikni, lai apmierinātu turpmāko aizsardzības infrastruktūras attīstību Latvijā. Sevišķi jāņem vērā aizsardzības resora vajadzību savienot vairākus militāros objektus, kā piemēram topošo militāro poligonu "Sēlija" un militāros objektus citviet Latvijā, ar kopējo dzelzceļa infrastruktūras tīklu.
(49) Ņemot vērā 2019.-2024.gada periodā Latvijai adresētas ES Padomes rekomendācijas dalībvalstīm un ES kopīgas prioritātes, Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025.-2028.gadam25 strukturālās sadaļas pasākumu, reformu un investīciju īstenošana noteikti pasākumi šādos politikas virzienos:
1) nodokļu politika;
2) sociālā aizsardzība un drošība;
3) veselības aprūpe;
4) izglītība un prasmes (kvalitatīva izglītība; zaļo prasmju attīstība; digitālo prasmju attīstība);
5) nodarbinātības politika;
6) uzņēmējdarbības vide;
7) investīciju veicināšana;
8) enerģētika un energoefektivitāte;
9) mājokļu pieejamība;
10) transporta ilgtspēja;
11) digitālā infrastruktūra;
12) pāreja uz aprites ekonomiku;
13) publiskās pārvaldes efektivitāte;
14) citas reformas un investīcijas, kas vērstas uz ES kopīgu prioritāšu īstenošanu (taisnīga zaļā un digitālā pārkārtošanās; sociālā un ekonomikas noturība, t.sk. Eiropas Sociālo tiesību pīlārs; enerģētikas drošība; aizsardzības spēju veidošana).
| 3. Reģionālā attīstība |
(50) Latvijas reģionālās politikas ietvaros ir noteikts uzdevums mainīt nelabvēlīgās tendences, proti, mazināt būtiskās atšķirības starp Latvijas reģioniem un nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus, t.sk. pieeju pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīvesvietas, maksimāli efektīvi izmantojot/ aktivizējot teritoriju izaugsmes resursus/ potenciālu. Saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam26 (turpmāk - RPP) reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai27.
(51) RPP izvirza ilgtermiņa mērķi sasniegt reģionālās atšķirības 75%28 apmērā no Latvijas vidējā iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP). Tam būtu nepieciešams 7 994 milj. EUR IKP pieaugums plānošanas reģionos. Kā vidēja termiņa mērķis tiek izvirzīts samazināt IKP starpību starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem, panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu - mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016.gadā - 47%), kas prasītu plānošanas reģionos papildu 1 657 milj. EUR IKP pieaugumu. Nosakot reģionālās politikas mērķa rādītāju, tika ņemta vērā arī Rīgas plānošanas reģiona izaugsme.29
(52) Nozīmīgs faktors, kas ietekmē reģionālo attīstību, ir tas, cik lielā mērā teritorijām ir iespēja izvirzīt savu attīstības stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu. Šādu iespēju pašvaldībām sniedz atbalsta pasākumi, kas tiek ieviesti saskaņā ar teritoriālo pieeju (angl. place-based approach), t.i., kurās ieguldījumi tiek balstīti uz teritoriju prioritātēm un teritoriju plānošanas dokumentiem, konkrētas teritorijas attīstību aplūkojot kompleksi. Pielietojot teritoriālo pieeju, nozaru politikas tiek veidotas un īstenotas savstarpēji koordinēti un saskaņoti ar teritoriju attīstības prioritātēm. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) dokumentiem30 teritoriālā pieeja ir pretstats "telpiski aklajai" pieejai, ko raksturo no augšas uz leju vērstas subsīdiju veida intervences. Turpretī teritoriālās pieejas mērķis ir stimulēt katra reģiona iekšējo (angl. endogenous) izaugsmes potenciālu. Politikas, kas veidotas, balstoties uz teritoriālo pieeju, ir vērstas uz reģionu specifiskajām priekšrocībām un attīstības prioritātēm kā daļas no plaša politiku kopuma. Plānojot ieguldījumus, balstoties uz teritoriālo pieeju, primārā atbildība par vietējās attīstības plānošanu, finansēšanu un vadīšanu ir teritoriālajām (reģionu un pašvaldību) iestādēm.31 2023.gadā attiecībā uz teritoriālās pieejas piemērošanu praksē tika sagatavots un 2023.gada 17.oktobrī MK apstiprināts (protokols Nr.52 27.§) informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai".32
(53) Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, uzņēmējdarbības attīstības finansējumu vairākos Programmas pasākumos plānots sadalīt pēc IKP - plānošanas reģionam ar mazāko IKP uz vienu iedzīvotāju piešķirot lielāko finansējumu. Tas ir nepieciešams, lai virzītos uz RPP izvirzīto mērķu33 sasniegšanu. Lai to paveiktu, plānošanas reģionos jānodrošina papildu darba algu pieaugums 729 milj. EUR apmērā un papildus jāpiesaista privātās investīcijas 486 milj. EUR apmērā.34
(54) Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumos būtiski nodrošināt ciešāku sinerģiju starp pašvaldību ieguldījumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (t.sk. no dažādiem publiskā finansējuma avotiem) un komersantu ieguldījumiem savas darbības attīstībai. Pašvaldībai veicot komersanta vajadzībās balstītas investīcijas publiskajā infrastruktūrā, piemēram, ēku (telpu) izbūvei un rekonstrukcijai, pievedceļu un dzelzceļa izbūvei, ūdensapgādes, kanalizācijas, lietus notekūdeņu, elektroapgādes, kā arī siltumapgādes infrastruktūras attīstībai, komersantam tiek sniegta iespēja privātās investīcijas novirzīt iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādei, produktīvu darbavietu veicināšanai un prasmju uzlabošanai. Rezultātā tiktu paātrināts komersanta investīciju atpelnīšanas periods, rastos iespēja ieguldīt resursus produktu un pakalpojumu attīstībā, veicinot privāto investīciju piesaisti un radot jaunas darbavietas vai palielinot darbinieku algu fondu. Lai gan līdz 2023.gadam pabeigto uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras projektu rādītāju sasniegšana vēl turpinās, kopumā jau ir radītas 4 939 jaunas darbavietas un piesaistītas komersantu nefinanšu investīcijas 373,82 milj. EUR apmērā35.
(55) 2020.gada 23.jūnijā stājās spēkā jauns Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, saskaņā ar kuru kopš 2021.gada 1.jūlija Latvijā iepriekšējo 119 pašvaldību vietā ir 43 pašvaldības - 36 novadu pašvaldības un 7 valstspilsētu pašvaldības. Reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
(56) Reformas ieviešanu atbalstīja AF plānu Latvijai, kurā kā prioritāte izvirzīta reģionu attīstības veicināšana. Plāns paredzēja atbalstu reformas īstenošanai, kā arī būtiskas investīcijas ir apredzētas, lai reģionos ārpus Rīgas risinātu pieejamu mājokļu pieejamību, atbalstītu biznesa attīstību un kvalitatīvu darba vietu radīšanu, stiprinātu pašvaldību kapacitāti, kā arī finansējums reģionu ceļiem, lai nodrošinātu mobilitāti un pieejamību attīstības centriem (izglītība, sociālie, veselības pakalpojumi un darba vietas).
(57) Atbilstoši izmaiņām administratīvajās teritorijās ir precizētas arī plānošanas reģionu teritorijas, kas noteiktas MK 2021.gada 22.jūnija noteikumos Nr.418 "Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām"36.
(58) 2023. gads ir noslēdzošais Kohēzijas politikas ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, kad projektu īstenotājiem ir jāveic pēdējie maksājumi projektos, lai pretendētu uz ES fondu līdzfinansējumu. Līdz 2023.gada 10.maijam ir pabeigti 66% no 2 368 projektiem un veikti maksājumi par vairāk nekā 4,7 miljardiem EUR, no tiem 3,6 miljardi EUR ES fondu finansējums, kas ir aptuveni 83% no kopējā Latvijai pieejamā Kohēzijas politikas finansējuma ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Lielākie ieguldījumi Latvijas administratīvajās teritorijās ir veikti transporta, izglītības, energoefektivitātes, vides aizsardzības, pētniecības un attīstības jomās.37
(59) Salīdzinot izmaksāto ES fondu finansējumu plānošanas reģionu dalījumā, jāsecina, ka Rīgas reģionā kopējie ieguldījumi ir 2-3 reizes lielāki nekā citos reģionos (1 167,3 milj. EUR), taču jāņem vērā Rīgas reģiona (īpaši Rīgas pilsētas) nozīme Latvijas tautsaimniecības attīstībā, kā arī to, ka reģions veido lielāko daļu no kopējā IKP apjoma valstī (skat. attēlu zemāk). Savukārt 35% no faktiski veiktajiem kopējiem ieguldījumiem ir veikti tādu projektu ietvaros, kuru īstenošanas vieta Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā (turpmāk -KPVIS) ir norādīta "Visa Latvija", kas nozīmē, ka projekts tiek īstenots vairākos vai visos Latvijas reģionos.
Attēls Nr.1. Izmaksātais ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējums plānošanas reģionu dalījumā, milj. EUR38
(60) Vismazāk kopējo ieguldījumu ir veikts Zemgales plānošanas reģionā (379,9 milj. EUR, t.sk. 274 milj. EUR ES fondu finansējums), bet pārējos reģionos veiktie kopējie ieguldījumi sadalās līdzīgi - Kurzemes reģionā kopā ieguldīti 566,8 milj. EUR, bet Latgales un Vidzemes reģionā kopējie ieguldījumi attiecīgi 496,6 milj. un 495,1 milj. EUR. ES fondu finansējuma apmērs no kopējiem ieguldījumiem visos reģionos veido aptuveni 72 - 78%.
(61) Analizējot ES fondu finansējumu uz vienu iedzīvotāju, kas sniedz priekšstatu par fondu ieguldījumu relatīvo lielumu, var novērot, ka ES fondu finansējums Latvijas reģionos pārsniedz 1 200 EUR uz vienu iedzīvotāju, izņemot Rīgas reģionu, kurā tas ir vismazākais - 995 EUR uz vienu iedzīvotāju. Vislielākais ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju ir Latgales un Kurzemes reģionos - attiecīgi 1 590 EUR un 1 579 EUR uz vienu iedzīvotāju (skat. attēlu zemāk).39
Attēls Nr.2. ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju Latvijas administratīvajās teritorijās ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā, EUR/iedz.40
(62) Austrumu pierobežas mērķteritorijā41 kopā ieguldīti 459,4 milj. EUR, no tiem 356,2 milj. EUR ir ES fondu finansējums jeb 78% no kopējo ieguldījumu apjoma. Visvairāk Austrumu pierobežā ieguldījumi veikti vides aizsardzības jomā - 122 milj. EUR, tai skaitā 100 milj. eiro jeb 82% no kopējo ieguldījumu apjoma īstenoti 5.6.2. SAM "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" ietvaros degradēto teritoriju sakārtošanā un uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstībā. Vēl par vairāk nekā 100 milj. EUR Austrumu pierobežas pašvaldību teritorijās ir veikti ieguldījumi transporta jomā - 107,1 milj. EUR (t.sk. 89,7 milj. EUR ES fondu finansējums) un energoefektivitātes jomā - 109 milj. EUR (t.sk. 84,1 milj. EUR ES fondu finansējums).
(63) Latgales reģions un Alūksnes novada pašvaldība ir arī ES un NATO42 ārējā robeža. Līdz ar to šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā. Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam43 (turpmāk - Austrumu pierobežas plāns) izstrādāts, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju ES Austrumu pierobežā pēc Krievijas sāktā pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu un Austrumu pierobežas sociālekonomiskos izaicinājumus.
(64) Būtiskākie izaicinājumi, ko nepieciešams risināt Austrumu pierobežā Krievijas pilna apmēra agresijas kara pret Ukrainu ietekmē, kas kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā:
1) pastiprināta jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus;
2) negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību;
3) negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.
(65) Ar mērķi Austrumu pierobežā tuvināt reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, Austrumu pierobežas plānā iekļautie pasākumi vērsti uz:
1) drošības stiprināšanu;
2) ekonomisko attīstību;
3) cilvēkresursu attīstību.44
(66) Austrumu pierobežas plānā ir ietverti pasākumi un aktivitātes, kas papildina/ paplašina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kas tiek īstenotas vai nu tikai austrumu pierobežā vai Latgalē, vai cita starpā arī Austrumu pierobežā vai Latgalē, kuriem ir piešķirts finansējums vai tie tiks īstenoti esošo resursu ietvaros, vai arī finansējums tiks rasts atbildīgās nozares ministrijas budžeta ietvaros 59 pasākumi45, no kuriem 58 pasākumu kopējais piešķirtais finansējums ir 644,6 milj. EUR. Detalizētāka informācija par Austrumu pierobežas plānā paredzētajiem pasākumiem, kuru īstenošana tiek piedāvāta caur Programmas grozījumiem iekļauta šī pielikuma sadaļā "Priekšlikumi Programmas grozījumiem".
(67) Investīciju prioritātes Austrumu pierobežā:
(1) atbalsts ekonomiskās attīstības veicināšanai, pakalpojumu pieejamībai un drošības situācijas uzlabošanai, stiprinot noturību un veicinot iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti;
(2) atbalsts divējādā lietojuma infrastruktūrai, krīzes vadības pasākumiem;
(3) ES pārrobežu sadarbības programmu paplašināšana, dodot iespēju slēgto sadarbības virzienu vietā sadarboties, piemēram, ar Polijas vai Somijas reģioniem;
(4) rīcības reģionālo un vietējo institūciju kapacitātes stiprināšanai.
(68) Vienlaikus ir jāņem vērā ģeopolitiskās situācijas ietekmes ilgtermiņa raksturs. Investoru aptaujās ģeopolitiskā situācija ir galvenais interesi mazinošais faktors, kas divkārt pārsniedz citus norādītos aspektus. Plānojot un veicot investīcijas jāņem vērā, ka papildus nepieciešama arī ekonomikas struktūras maiņa, lai pilnībā pārorientētos no tirdzniecības ar Krieviju un Baltkrieviju ar citiem partneriem. Budžeta 2025.-2028. gada periodā kā vienīgā prioritāte, kas paredz papildus līdzekļus jomām, kas saistīta ar aizsardzības un valsts drošības stiprināšanu. Papildu ir jāņem vērā demogrāfijas izaicinājumi - Latvijā, īpaši pierobežā, dramatiski saruks iedzīvotāju skaits darbaspēka vecumā, kas radīs būtisku ietekmi uz reģiona tautsaimniecību, pakalpojumu pieejamību, infrastruktūras uzturēšanu un konverģenci kopumā.
(69) Programmas ietvaros tiek īstenoti vairāki pasākumi, kuros tiek piemēroti teritoriālie kritēriji finansējuma sadalei, kas tika noteikti informatīvajā ziņojumā par teritoriālo pieeju46. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka piecos plānošanas reģionos pašvaldībām orientējoši tiktu piešķirti 496 028 930 EUR atbilstoši teritoriālajai pieejai, tai skaitā:
• Rīgas reģionam 32 611 895 EUR;
• Kurzemes reģionam 84 460 589 EUR;
• Zemgales reģionam 86 104 807 EUR;
• Vidzemes reģionam 87 983 914 EUR;
• Latgales reģionam 102 312 099 EUR.
(70) Jo īpaši, ir vairāki pasākumi, kas tiek īstenoti, izmantojot apgriezto reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju - sniedzot vislielāko atbalstu reģionam ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju (Latgales reģions, kas ir Austrumu pierobežas reģions):
• 5.1.1.3. pasākums "Publiskās ārtelpas attīstība"
• 6.1.1.6.pasākums "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās"
• 6.1.1.3. pasākums "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku"
• 5.1.1.1. pasākums "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam"
(71) Detalizēta kohēzijas politikas fondu reģionālās apguves analīze tiks veikta arī, izstrādājot Latvijas reģionālās politikas stratēģijas dokumenta Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam47 starpposma izvērtējumu, kas jau ir uzsākts un ko plānots pabeigt līdz 2025.gada beigām.
(72) Atbilstoši Pamatnostādnēm par vienotajiem ES Kohēzijas politikas fondu investīciju uzraudzības principiem 2021.-2027.gadam48, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ne retāk kā reizi divos gados sagatavo un publicē teritoriālo investīciju uzraudzības un izvērtēšanas ziņojumu. Pirmais ziņojums tiks sagatavots 2025.gada gada otrajā pusē.
(73) Ņemot vērā aizkavējušos ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju uzsākšanu (skat. sīkāk sadaļā "Sociāli ekonomiskā situācija un galvenie izaicinājumi") un salīdzinoši nelielo ieviešanas progresu (skat. sīkāk sadaļā "Programmā noteikto rādītāju sasniegšanas progress") arī uzņemto saistību - noslēgto līgumu par ES fondu līdzfinansētu projektu īstenošanu apjoms ir salīdzinoši neliels.
Attēls Nr.3. Uzņemto saistību apjoms ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektu ietvaros, milj. EUR49
(74) Lielākais uzņemtos saistību Austrumu pierobežas reģionos īstenoto ES fondu projektos īpatsvars līdz šim ir 3.politikas mērķa "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" un 4.politikas mērķa "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" ietvaros, kas skaidrojam ar kopumā straujāku ieviešanas progresu 4.politikas mērķa ietvaros, ņemot vērā mazāka apjoma "soft" investīcijas, savukārt 3.politikas mērķa ietvaros finansiāli apjomīgāku investīciju ieviešanas uzsākšanu.
Attēls Nr.4. Uzņemto saistību apjoms ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektu ietvaros dalījumā pa politikas mērķiem, milj. EUR50
(75) Apskatot uzņemto saistību apjomu Austrumu pierobežas novados, uz Vidusposma novērtējuma sagatavošanas brīdi vislielākais piesaistīto ES fondu investīciju apjoms ir Ludzas novadā - vairāk kā 24 milj. EUR.
Attēls Nr.5. Uzņemto saistību apjoms ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Austrumu pierobežas reģionu novadu projektu ietvaros, milj. EUR51
| 4. Eiropas Padomes rekomendācijas Latvijai |
(76) Atzīmējams, ka ikgadējo ziņojumu par Latviju un Eiropas Semestra52 ietvaros ir vērtētas rekomendāciju ieviešanas progress jau no 2019.gada. 2024.gada maijā 84% no rekomendācijām Latvijai, kas vērstas uz strukturāliem jautājumiem, ir saņēmušas vērtējumu vismaz "daļējs progress" (some progress), savukārt 9% atzīmēti ar "ierobežots progress" (limited progress).
(77) Eiropas Padomes rekomendācijās Latvijai 2023.gadam53 rosināts stiprināt enerģētisko neatkarību: "samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu, jo īpaši sauszemes un atkrastes vēja enerģijas, kā arī saules enerģijas izmantošanu, un stiprinot energoefektivitātes pasākumus, piemēram, izmantojot jaunus finansēšanas un atbalsta pasākumus, lai sasniegtu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas mērķrādītājus; nodrošināt pietiekamu starpsavienojumu jaudu, lai palielinātu piegādes drošību un turpinātu sinhronizāciju ar ES elektrotīklu; pastiprināt politikas centienus, kuru mērķis ir nodrošināt un apgūt zaļās pārkārtošanās procesam vajadzīgās prasmes".
(78) Lai nodrošinātu minētās rekomendācijas ieviešanu Latvija mērķtiecīgi fokusējas uz Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, tai skaitā veicot Programmas investīciju pārskatīšanu54 viens no fokusiem ir enerģētiskās neatkarības stiprināšana, tai skaitā, Programmā jau iekļautas STEP55 investīcijas Rīgas Brīvostas Kundziņsalas NetZero infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai, sagatavojot infrastruktūru atjaunojamo energoresursu ražotāju piesaistei.
(79) 2024.gada 19.jūnijā tika publicēts EK dienestu ikgadējais ziņojums par Latviju56, kurā iezīmēts līdzšinējo rekomendāciju ieviešanas progress, kā arī iezīmēti aktuālie izaicinājumi, uz kuriem balstītas jaunās rekomendācijas. Eiropas Padomes rekomendācijas Latvijai 2024.gadam57 kopā paredz 4 rekomendācijas 2024. un 2025.gadam.
(80) Viena no 2024.gada rekomendācijām tieši vērsta uz vidusposma novērtējumu: "Turpināt ātru un efektīvu atveseļošanas un noturības plāna, arī REPowerEU nodaļas, īstenošanu, nodrošinot reformu un investīciju pabeigšanu līdz 2026.gada augustam. Paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu. Saistībā ar vidusposma novērtējuma izstrādi turpināt koncentrēties uz saskaņotajām prioritātēm, rīkojoties, lai sekmīgāk novērstu iesakņojušās reģionālās atšķirības un nevienlīdzību, vienlaikus ņemot vērā Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas piedāvātās iespējas uzlabot konkurētspēju."
(81) Iepriekšējie Programmas grozījumi (Nr.2) sagatavoti, reaģējot uz nepietiekamo progresu līdzšinējā investīciju ieviešanā, veicot investīciju portfeļu pārskatīšanu, un, tādēļ piedāvājot atsevišķas finansējuma pārdales ātrākai un efektīvākai ES fondu investīciju ieviešanai, kā arī paredzot STEP investīciju iekļaušanu Programmā.
(82) Vērtējot līdzšinējo ieviešanas progresu un aktuālās valsts un nozaru prioritātes kopumā, Programmas vidusposma novērtējuma elastības finansējuma pārskatīšanas priekšlikums paredz pārvirzīt nelielu daļu (~20%) no plānotā elastības finansējuma, fokusējoties pamatā uz drošības prioritātēm, tai skaitā, enerģētikas un kiberdrošības jomā (skat. sīkāk sadaļā "Priekšlikumi Programmas grozījumiem"), bet pamatā to saglabājot sākotnēji noteiktajās Programmas prioritātēs atbilstoši 2024.gada rekomendācijā noteiktajam.
(83) Programmas ietvaros plānotās investīcijas sniegs ieguldījumu arī citu Latvijai noteikto 2024.gada rekomendāciju ieviešanu. 2024.gada rekomendācijā iekļauts "Novērst darbaspēka trūkumu un prasmju deficītu, īpaši STEM jomā un citās specialitātēs, kas nepieciešamas zaļās un digitālās pārkārtošanās norisei, kā arī sociālās aprūpes un veselības aprūpes jomā, tostarp ar mērķorientētas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas, kā arī ar labāku darba apstākļu palīdzību".
(84) Lai risinātu cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, 4.1.2.5.pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" ietvaros Veselības ministrija (turpmāk - VM) īsteno projektu, kura mērķis ir piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros. Plānots, ka šī projekta īstenošanas rezultātā līdz 2029.gada 31.decembrim darbam valsts apmaksātajā veselības aprūpē tiks piesaistītas 458 ārstniecības personas. Projekta ietvaros ārstniecības personas var pretendēt uz kompensācijām par piesaisti darbam veselības aprūpes sistēmā, t.sk. kompensāciju var saņemt pensijas vecuma ģimenes ārsts par prakses un specifisko zināšanu nodošanu jaunajam ģimenes ārstam. Attiecīgi pēc atbalsta saņemšanas ārstniecības personām ir pienākums vismaz 3 gadus strādāt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Paredzētais finansējums šim mērķim ir 6 690 300 EUR58. Iepriekšējā plānošanas periodā tika īstenots līdzīgs projekts 21 969 242 EUR apmērā, kura ietvaros tika kopumā valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanā piesaistītas 2 099 personas.
(85) VM īsteno arī projektu 4.1.2.6.pasākuma "Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību" ietvaros, kura īstenošanas rezultātā tiks uzlabota ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju, klīnisko psihologu un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas. Projekta ietvaros tiks nodrošinātas ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un klīnisko psihologu apmācības, kā arī sociālā jomā strādājošo speciālistu apmācības darbam integrētajā veselības aprūpē. Vienlaicīgi ar šī atbalsta palīdzību ārstniecības personām tiek dota bezmaksas iespēja apmācībās iegūt noteiktus kredītpunktus, kas savukārt ļauj gan saglabāt, gan atjaunot ārstniecības personu sertifikātus, tādējādi veicinot nodarbinātību veselības jomā. Šī projekta īstenošanas rezultātā līdz 2029.gada 31.decembrim plānots atbalstīt 9 273 dalībniekus. Paredzētais finansējums šim mērķim ir 16 605 938 EUR59. Iepriekšējā plānošanas periodā tika īstenots līdzīgs projekts 13 651 801 EUR apmērā, kura ietvaros tika apmācīti 44 977 dalībnieki.
(86) 2024.gada decembrī tika apstiprināta Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025.gada līdz 2029.gadam60, kas ir visaptverošs politikas plānošanas dokuments, kurā definēti 3 apakšmērķi:
- Optimizēt esošo veselības darbaspēku, veidojot un pārdalot pienākumus, kas veicina progresu pakalpojumu sniegšanā;
- Veidot veselības aprūpes darbaspēka daudzveidību, pieejamību un kapacitāti, līdz 2030.gadam novēršot kritisko trūkumu;
- Stiprināt veselības un aprūpes darbinieku aizsardzību un veiktspēju, lai nodrošinātu veselību visiem un reaģētu uz ārkārtas situācijām veselības jomā.
(87) Pēc VM pasūtījuma īstenots Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta atbalstīts projekts Nr. REFORM/SC2021/09 "Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā" (2024.gadā noslēdzies), kura ietvaros izstrādāts cilvēkresursu plānošanas modelis un kartējums, kā arī ilgtspējīgas ārstniecības personu tālākizglītības modelis. Šobrīd (uz 2025.gada 28.martu) turpinās darbs pie šī modeļa aprobēšanas un pilnveidošanas.
(88) Papildus īstenotie pasākumi:
1) palielinātas valsts budžeta vietas rezidentūrā (salīdzinoši 2019.gadā - 222 rezidentūras vietas; 2024.gadā - 289 vietas) un veiktas izmaiņas rezidentūras uzņemšanas nosacījumos, sasaistot rezidentūras vietas ar noteiktu ārstniecības iestādi (77% vietas slimnīcās, 18% primārajā veselības aprūpē, 5% privātajās ambulatorajās iestādēs);
2) lai paplašinātu māsu iesaisti veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā pacientiem gan ambulatori, gan stacionāros, izveidota paplašinātās kompetences māsas profesija (uzņemšana studiju programmā plānota 2025.gadā);
3) māsām un vecmātēm piešķirtas tiesības izrakstīt medikamentus, pie tam, vecmātēm dotas tiesības izsniegt darbnespējas lapu saistībā ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu;
4) lai nodrošinātu savlaicīgu un drošu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāju apmācībai, kas paredzēta asistēšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā pirmsslimnīcas etapā, no 2025.gada un turpmāk ik gadu novirzīts finansējums 112 224 EUR.
(89) Lai sniegtu ieguldījumu minētās rekomendācijas izpildē nevienlīdzības mazināšanai, 2024.gadā Labklājības ministrija (turpmāk - LM) uzsāka 4.3.4.specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk - SAM) "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" (turpmāk - 4.3.4.SAM) 4.3.4.1.pasākuma "Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana" (turpmāk - 4.3.4.1.pasākums) īstenošana, kura mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju, īstenojot informatīvus, izglītojošus un metodiskā atbalsta pasākumus politikas plānotājiem un īstenotājiem un darba devējiem. Kopumā līdz 2029.gada beigām dažādos atbalstāmajos pasākumos iesaistīsies 211 nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes, 259 biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kā arī savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā pilnveidos 2236 personas (publiskā un privātā sektora darbinieki). Pasākuma kopējais finansējums veido 2 000 000 EUR, tostarp ESF+ finansējums - 1 700 000 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums - 300 000 EUR.
(90) 2024.gadā tika uzsākta Programmas 4.3.4. SAM 4.3.4.2.pasākuma "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās" īstenošana. Pasākuma mērķis ir īstenot atbalsta pasākumus diskriminācijas risku novēršanai, kā arī vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai, lai sekmētu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. 2024.gadā atklātas atlases rezultātā sākās 31 nevalstisko organizāciju projekta īstenošana dažādām atbalstāmām mērķa grupām. Līdz 2029.gada beigām ir plānots piešķirt atbalstu 82 biedrībām un nodibinājumiem, ka arī tiek sagaidīts, ka pasākuma ieviešanas rezultātā 12 300 diskriminācijas riskam pakļautām personām mazināsies diskriminācijas risks un tiks veicināta to iekļaušanās sabiedrībā. Pasākuma kopējais finansējums veido 3 577 961 EUR, tostarp ESF+ finansējums - 3 041 267 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums - 536 694 EUR.
(91) Papildus minētajam LM 2025.gadā ir uzsākusi, vai plāno uzsākt virkni papildus darbību, kas sniegs ieguldījumu minētās rekomendācijas ieviešanā:
a. 2025.gada pirmajā pusgadā tiks veidots izvērtējums par minimālo ienākumu reformas ieviešanu saskaņā ar Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam61.
b. Atbilstoši Plānam sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju un tiesību veicināšanai 2024.-2027.gadam62 un Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam63 tiks īstenota virkne pasākumu diskusiju veicināšanai ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai jauniešu vidū, kā arī ar dzimumu saistītu stereotipu mazināšanai.
c. 2025.gadā notiks darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/238164 prasību par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem pārņemšanas Latvijā, kā arī priekšlikumu sagatavošana par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.
d. Aktīvi tiek turpināta horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" integrācija ES fondu pasākumos.
e. 2025.gadā notiks bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara izpēte un priekšlikumu izvirzīšana specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.
f. Labklājības ministrija turpina līdzdarboties ar IeM un padotības iestādēm atbalsta pasākumu sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā un veic sniegto atbalsta pasākumu efektivitātes novērtēšanu.
(92) Lai sniegtu ieguldījumu rekomendācijas "Novērst darbaspēka trūkumu un prasmju deficītu, īpaši STEM jomā un citās specialitātēs, kas nepieciešamas zaļās un digitālās pārkārtošanās norisei, kā arī sociālās aprūpes un veselības aprūpes jomā, tostarp ar mērķorientētas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas, kā arī ar labāku darba apstākļu palīdzību" izpildē, 2023.gada otrajā pusē tika uzsākta Programmas 4.3.3. SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.2.pasākuma "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana" īstenošanas, kura mērķis ir veicināt bezdarbnieku, nodarbināto personu ar invaliditāti un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā, iekārtošanos pastāvīgā darbā vai noturēšanos esošajā darba vietā. Pasākuma ietvaros dažādos atbalsta pasākumos piedalīsies 7846 bezdarbnieki. Pasākuma kopējais finansējums veido 65 220 765 EUR, tostarp ESF+ finansējums - 55 437 650 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums - 9 783 115 EUR.
(93) Papildus minētajam 2024.gada beigās tika uzsākta ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.3.3. SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.5.pasākuma "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" īstenošana, kura mērķis ir uzlabot nodarbināto, jo īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko nodarbināto personu, darba vidi un darba apstākļus, veicināt to iesaisti veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai un veselības veicināšanas pārvaldībai. Kopumā 2025.-2028.gadā dažādos atbalstāmajos pasākumos ir plānots iesaistīt 2 477 nodarbinātas personas, tai skaitā īstenot 1 320 informatīvās un izglītojošās aktivitātes darba devējiem un sabiedrībai kopumā. Pasākuma kopējais finansējums veido 12 852 385 EUR, tostarp ESF+ finansējums - 10 924 527 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums - 1 927 858 EUR.
(94) 2026.-2029. gadā ir plānots īstenot 4.3.3.1.pasākuma "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana", kura mērķis ir veicināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un iekļaušanos darba tirgū. Pasākuma ietvaros dažādos mācību pasākumos piedalīsies 34 312 bezdarbnieki. Pasākuma kopējais finansējums veido 47 850 000 EUR, tai skaitā ESF+ finansējums - 40 672 500 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums - 7 177 500 EUR.
(95) Papildus minētajam LM 2025.gadā ir uzsākusi, vai plāno uzsākt virkni papildus darbību, kas sniegs ieguldījumu minētās rekomendācijas ieviešanā:
a. Sākot ar 2025.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga tika paaugstināta no 700 EUR uz 740 EUR. Minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat tas veicina algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo ES valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.
b. Šobrīd (uz 2025.gada 28.martu) LM strādā pie jaunāko ES direktīvu darba tiesību un darba aizsardzības jomā ieviešanas nacionālajā likumdošanā. Īpaši tiek ieviests praksē Direktīvas (ES) 2023/97065 princips "vienāds atalgojums par vienādu darbu vai vienādas vērtības darbu vīriešiem un sievietēm" un tā stiprināšana caur atalgojuma caurskatāmību un izpildes mehānismiem, kā arī Direktīvas (ES) 2023/266866 ieviešana. Pēdējā groza Direktīvu 2009/148/EK67 attiecībā uz darbinieku aizsardzību pret risku, ko rada azbesta iedarbība darba vietā. 2024.gada 26.martā tika grozīti MK 2007.gada 15.maija noteikumi Nr.325 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās". Tāpat tika grozīti MK 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr 803 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnajām vielām darba vietās". Šīs izmaiņas nodrošina atbilstību Kancerogēno un mutagēno vielu direktīvas (5. grozījuma) un Ķīmisko aģentu direktīvas prasībām. 2025.gada janvārī tika sagatavots Rīcības plāns koplīgumu sarunu veicināšanai, kas tika iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.
(96) 4.3.5. SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.4.pasākuma "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība" ietvaros līdz 2024.gada 31.decembrim uzsākts īstenot virkni profesionālās kompetences pilnveides pasākumu sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs nodarbinātajiem speciālistiem, lai paaugstinātu sociālā darba efektivitāti un sociālajā jomā strādājošo speciālistu prasmes un profesionalitāti, kā arī veicinātu vienotu praksi sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs. Profesionālās kompetences pilnveides pasākumos (profesionālās pilnveides izglītības programmās, neformālajās mācību programmās un supervīzijās) kopumā iesaistījušies 2036 (unikālo personu skaits) sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs nodarbinātie. Izstrādātas un licencētas 3 profesionālās pilnveides izglītības programmas sociālajiem darbiniekiem, kurās savu profesionālo kompetenci pilnveidojuši 19 sociālie darbinieki, kā arī 33 sociālie darbinieki turpina mācības (kopumā šajās programmās līdz 2026.gada septembrim plānots mācības nodrošināt 200 sociālajiem darbiniekiem). Izstrādātas un licencētas 2 profesionālās pilnveides izglītības programmas aprūpētājiem, kurās savu profesionālo kompetenci līdz 2024.gada 31.decembrim pilnveidojis 291 aprūpētājs un 180 aprūpētāji turpina mācības (kopumā šajās programmās līdz 2026.gada jūnijam plānots mācības nodrošināt līdz 440 aprūpētājiem). Sociālā darba metodiku darbam ar dažādām mērķa grupām neformālajās mācībās iesaistījušies 59 sociālie darbinieki (kopumā mācības plānotas 10 jau iepriekš izstrādātu metodiku sociālajam darbam ar dažādām mērķa grupām apguvei un 4 jaunu metodiku apguvei). 2024.gada 3 ceturkšņos supervīzijas pakalpojumu saņēmuši 1653 sociālā darba speciālisti. Papildus īstenoti 13 informatīvi izglītojošie pasākumi, kuros kopumā klātienes pasākumos piedalījās 590 dalībnieki - sociālā darba speciālisti un citi ar sociālo jomu saistītie speciālisti. Pasākuma kopējais finansējums veido 12 470 000 EUR, tostarp ESF+ finansējums - 10 599 500 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums - 1 870 500 EUR.
(97) Pastarpinātā veidā ieguldījumu rekomendācijas īstenošanā sniedz arī 4.3.6. SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1.pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" īstenošana, kura mērķis ir to speciālistu profesionālās kompetences stiprināšana un darba efektivitātes paaugstināšana, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu, kā arī bērnu likumisko pārstāvju un audžuģimeņu līdzdalības un atbildības veicināšana bērnu tiesību aizsardzībā. Minētā pasākuma ietvaros tiek izstrādātas un pilnveidotas profesionālās kompetences pilnveides programmas un to mācību metodikas speciālistiem, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (izstrādāta viena jauna un pilnveidotas 12 programmas dažādu jomu/nozaru speciālistiem nu viena programma vēl izstrādes procesā). Pasākuma kopējais finansējums veido 7 920 140 EUR, tostarp ESF+ finansējums - 6 732 119 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums - 1 188 021 EUR.
(98) Rekomendācijas izpildē par nevienlīdzības mazināšanu nozīmīga ir rosinātā ESF+ finansējuma pārdale Programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021. 2027.gadam. Ņemot vērā augstus nabadzības rādītājus Latvijā, kā arī sociālā atbalsta sadrumstalotību pašvaldībās (atkarībā no pašvaldības rocības), svarīgi nepieļaut vistrūcīgāko Latvijas iedzīvotāju situācijas pasliktināšanos, īpaši ievērojot augstu inflāciju pārtikas produktiem. Tādēļ, ievērojot to, ka 2021.-2027.gada plānošanas periodā Programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027.gadam nav bijis iespējams ieplānot pietiekamus finanšu līdzekļus materiālās nenodrošinātības mazināšanai, svarīgi veikt finansējuma pārdali Programmai materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027.gadam, lai līdz plānošanas perioda beigām varētu turpināt sniegt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību vistrūcīgākajai iedzīvotāju daļai. Šādam atbalstam ir nozīmīga loma trūcīgo ģimeņu pārtikas groza papildināšanā un mājsaimniecības budžeta līdzekļu taupīšanā. Tas atvieglo mājsaimniecību situāciju un palīdz apmierināt citas pamatvajadzības, tādējādi neļaujot tām nonākt vēl lielākā nabadzībā. Atbalsts tiek mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām - personām ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušām mājsaimniecībām.
(99) Saistībā ar 2024.gada rekomendāciju "Paātrināt vēja un saules enerģijas izmantošanu, uzlabojot atļauju piešķiršanas procedūras un sekmējot pieprasījuma puses elastību" Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - KEM) informē, ka Eiropas Komisijas plāns "REPowerEU Plan" un direktīva par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu68 paredz vienkāršotu administratīvo saskaņošanas procesu atjaunīgās enerģijas projektu ieviesējiem un informācijas pieejamību vienuviet, izmantojot vienotos kontaktpunktus. Ievērojot minēto, ar 2024.gada 13.jūnija grozījumiem Enerģētikas likumā69 noteikts, ka atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ieviesējs var izmantot vienoto kontaktpunktu, lai centralizēti saņemtu visu nepieciešamo informāciju par enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ekspluatācijas uzsākšanai nepieciešamajām atļaujām un tehniskajām prasībām. Sākot ar 2025.gada 1 februāri Enerģētikas un vides aģentūra ir vienotais kontaktpunkts atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviesējiem. 2025.gadā vienotā kontaktpunkta funkciju izpildes pilnveidošanai tiks īstenoti divi attīstības virzieni:
a. jauna informācijas portāla "Enerģētikas kontaktpunkts" (turpmāk - Kontaktpunkts) izveide. Kontaktpunkts sniegs informāciju gan atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstītājiem, gan arī plašāku informāciju par aktualitātēm enerģētikas un energoefektivitātes nozarē, pienākumu izpildē un uzraudzībā;
b. atļauju pieprasīšanas un administrēšanas procesa digitalizācija.
(100) Sagatavoti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (apstiprināti MK 2024.gada 12.novembra sēdē, Saeimā apstiprināti otrajā lasījumā 2025.gada 6.februārī, iespējamais likumprojekta galīgais apstiprinājums 2025.gada marts), kuros atjaunīgās elektroenerģijas apguves paātrināšanai ir noteikts, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai vairāku elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtu kopuma ieviešana ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai, kā arī, kādā viedā atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamība un vides aizsardzības intereses tiek līdzsvarotas. Minētajā likumprojektā ir ietverts arī regulējums, kura mērķis ir veicināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas pieaugumu un efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu izmantošanu - paredzēts, ka papildus esošajam konstantajam pārvades sistēmas pakalpojumam, elektroenerģijas ražotāji var saņemt elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, kad elektroenerģijas ražotāja darbība var tikt ierobežota 10% stundu gadā. Elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ieviešanas mērķis ir izmantot dažādu atjaunīgo energoresursu veidu elektroenerģijas ražošanas iekārtu paralēlās darbības vai aizstāšanas iespēju, vienlaikus ievērojot, ka labvēlīgi laika apstākļi elektroenerģijas ražošanai var būt vienlaicīgi visiem elektroenerģijas ražošanas iekārtu veidiem, un šādā gadījumā var tik radīta sistēmas pārslodze, kuras novēršanai pārvades sistēmas operators noteiks elektroenerģijas ražošanas ierobežojumus.
(101) Tāpat, lai veicinātu virzību uz rekomendācijas ieviešanu, KEM ir izstrādājusi regulējumu elektroenerģijas uzkrātuvju operatoru darbībai elektroenerģijas tirgū, kas varētu tikt pieņemts Saeimā līdz 2025.gada pirmā ceturkšņa beigām. Papildinoši 2024.gada decembrī ir apstipirnāts energokopienu reģistrēšanas un darbības regulējums70, kas cita starpā ļauj energokopienām brīvi piedalīties arī pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniegšanā. Papildus ir uzsākts darbs pie agregatoru regulējuma izvērtējuma, kā rezulktātā tiks secināts, kādi uzlabojumi ir veicami esošajā regulējumā, lai sekmētu agregaotru darbību elektroenerģijas tirgū Latvijā.
| 5. Galvenie secinājumi no veiktajiem ex-post izvērtējumiem par ES fondu investīcijām 2014.-2020.gada plānošanas periodā71 |
(102) 1.prioritārā virziena "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" ietvaros veiktā ex-post izvērtējuma pētniecības un attīstības jomā apkopots, ka ES fondu ieguldījumi pētniecībā un attīstībā veikti 424,2 milj. EUR apmērā jeb 36,3 % no Latvijas ieguldījumiem šajā jomā. Kopējais finansējums, ieskaitot privāto līdzfinansējumu, bija 623,5 milj. EUR jeb 53,4 % no Latvijas ieguldījumiem pētniecībai un attīstībai. Laika posmā no 2014.gada līdz 2022.gadam zinātnes un pētniecības izdevumi no IKP pakāpeniski pieauga no 0,69 % līdz 0,7672 %.
(103) Ieguldījumu rezultātā pilna laika ekvivalenta (PLE) pētniekiem jeb 63,7 % no visiem PLE pētniekiem uzlabotas kompetences vai nodrošinātas iespējas strādāt ar jaunām pētnieciskām iekārtām.
(104) 420,3 milj. EUR jeb 67,5 % no kopējā investīciju apjoma norādīta viedās specializācijas joma. Vislielākās investīcijas veiktas tādās jomās kā "Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas" - 150 milj. EUR jeb 35,7 % no RIS373 investīcijām, "Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas" - 100,99 milj. EUR jeb 23,8 % no RIS3 investīcijām, "Zināšanu ietilpīga bioekonomika" - 64,6 milj. EUR jeb 17 % no RIS3 investīcijām.
(105) Izvērtējumu rezultātā secināts, ka: jāturpina atbalstīt stratēģiskas pētnieciskās infrastruktūras iegādi augstākās izglītības iestādēm un zinātniskajām institūcijām, kā arī privātajā sektorā, jo tas ir viens no galvenajiem atbalsta instrumentiem infrastruktūras iegādei. Ar ES fondu investīciju grantu palīdzību atbalstīt uzņēmumu pētniecības inovāciju motivācijas un eksporta veicināšanas aktivitātes, bet uzņēmumu jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešanu, piemēram, tehnoloģiju iegādi, atbalstīt, izmantojot ES fondu finanšu instrumentus.
(106) 2.prioritārā virziena "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" ex-post izvērtējumā par IKT74 jomu apkopots, ka ES fondu finansējums uz 2023.gada oktobri: ir 218,0 milj. EUR. 472 digitāli transformēti procesi, no kuriem 75% ir pilnveidoti esoši procesi un 25% izveidoti no jauna, t.i. katrs ceturtais no digitalizētiem procesiem ieviesis pilnīgi jaunu lietu kārtību valsts funkciju īstenošanā; 78% ir starpiestāžu, 61% ir pārnozaru un 18% ir pārrobežu procesi, liecinot par pilnveidoto procesu plašu ietekmi ne tikai uz finansējuma saņēmēja procesiem, bet arī vismaz uz vienas citas iestādes procesiem; 42% procesu tiek nodrošināti dati pašvaldībām un 22% procesu tiek nodrošināta datu apmaiņa ar pašvaldību informācijas sistēmu75; 37% ar iedzīvotājiem saistītajiem procesiem tika nodrošināta pilnīga procesa digitalizācija, 60% ar uzņēmējiem saistītiem procesiem tika nodrošināta procesa digitalizācija vismaz 90% apmērā.
(107) 429 digitāli transformēti pakalpojumi (63% - publiskie pakalpojumi, 16% - koplietošanas funkcionalitāte, 21% - IKT koplietošanas pakalpojumi), no kuriem: 58% ir pilnveidoti esošie pakalpojumi un 42% jaunizveidoti; 42% no pilnveidoto pakalpojumu gadījumu skaits gadā pārsniedz 20 000; 42% ir domāti iedzīvotājiem, 54% - uzņēmējiem; 48% - citām valsts pārvaldes iestādēm; 80% pilnveidoto pakalpojumu ir sasnieguši 4. vai 5. pakalpojumu elektronizācijas līmeni76.
(108) Platjoslu interneta infrastruktūras attīstībai izbūvēta optisko šķiedru kabeļu infrastruktūra 1963 km garumā, kā arī izbūvētas 1752 pazemes kameras un 36 pazemes akas ar optiskā tīkla infrastruktūru. Izbūvēti 282 piekļuves punkti (uzstādīti sadales paneļi un skapji), kur katram piekļuves punktam ir nodrošinātas vismaz 24 optiskās dzīslas, kuri atrodas 176 unikālās baltās teritorijās (izbūvētie piekļuves punkti 172 gab.; pieslēgtas 18 izglītības iestādes; izbūvēti pievadi 92 torņiem (Bite 32 torņi, Tele2 15 torņi, LMT 45 torņi); pieslēgti 36 interešu punkti.
(109) Izvērtējuma rezultātā secināts, ka būtu jāveicina komersantu iespējas izmantot digitālās ekonomikas priekšrocības (izvērtēt iespēju nodrošināt atbalsta programmu 4G vai 5G tīkla pastiprinošo iekārtu iegādei un izvietošanai mazapdzīvotās lauku teritorijās tūrisma vai citu komercobjektu tuvumā). Jāturpina sekmēt augstas veiktspējas interneta pieejamību mazapdzīvotās teritorijās (izvērtēt iespēju piesaistīt ES fondu vai citu ārvalstu finansējumu, lai turpinātu izbūvēt vidējās jūdzes savienojumus ar mobilo operatoru bāzes stacijām vai sniegtu atbalstu mobilo bāzes staciju torņu izbūvei teritorijās, kurās gala lietotājiem šobrīd nav nodrošināts atbilstošs interneta ātrums un kurās pieļaujams valsts atbalsts).
(110) 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ex-post izvētrtējuma ietvaros par veiktajiem ES fondu ieguldījumiem mazo un vidējo komersantu konkurētspējā secināts, ka kopumā atbalstu saņēmuši 4680 komersanti, kas ir 4,3% no aktīvo uzņēmumu skaita Latvijā 2021.gadā, lielākoties atbalstot eksporta veicināšanas un uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivitātes.
(111) Atbalstīti 1780 jaundibināti MVK77, un izvērtējumā secināts, ka to dzīvotspēja ir salīdzinoši augstāka nekā uzņēmumiem caurmērā, tomēr tas nav bijis pietiekoši kopējās uzņēmējdarbības vides aktivizēšanai.
(112) ES fondu atbalstītie jaundibinātie uzņēmumi demonstrē ievērojami lielāku dzīvotspēju nekā pārējie Latvijas uzņēmumi visos to pastāvēšanas gados - 90,6% jaundibinātie ES fondu atbalstu saņēmušie uzņēmumi izdzīvojuši līdz desmitajam dzīves gadam, kamēr pārējo uzņēmumu grupā tikai 71,9%.
(113) Finanšu instrumentu sviras sniegums Latvijā, salīdzinot ar ES fondu finanšu instrumentu svirām vidēji ES, aizdevumu instrumentu gadījumā ir salīdzinoši augstāka (1,68) nekā vidēji ES (1,3), taču garantiju instrumenta svira (1,68) būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja (5,3), arī riska kapitāla instrumentu gadījumā tā ir tuvu (1,86), bet nesasniedz ES vidējo rādītāju (1,9).
(114) Kontrafaktuālās analīzes rezultāti rāda, ka vidējā termiņā novērojama pozitīva intervences ietekme uz uzņēmumu nomaksāto nodokļu apjomu, atbalstītajiem komersantiem ir straujāks eksporta pieaugums, salīdzinot ar atbalstu nesaņēmušajiem.
(115) 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk - SAM) "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" ieguldījumu analīze rāda, ka atbalstīto uzņēmumu atalgojuma līmenis zem privātā sektora vidējā līmeņa ir vērā ņemams faktors, kas ir tikai daļēji izskaidrojams ar uzņēmumu izvietošanos reģionos un piederību rūpniecības nozarei. Turklāt tikai Vidzemes un Zemgales reģionos atbalstīto uzņēmumu vidējā bruto darba samaksa pārsniedz vai par mazāk nekā 5% atpaliek no reģiona vidējā rādītāja, citos reģionos atpalicībai esot lielākai. Tas var raksturot ierobežotās pašvaldību spējas ieinteresēt salīdzinoši produktīvākus uzņēmumus sadarbībai un atbalstam ES fondu projektu ietvaros.
(116) Izvērtējuma rezultātā rosināts veicināt augstas un vidēji augstu zināšanu ietilpīgu nozaru komersantu atbalstīšanu ES fondu ietvaros, veidojot tiem mērķēta atbalsta piešķiršanas nosacījumus, sekmējot uz tirgus vajadzībām atbilstošu valsts atbalsta pieejamību, pārskatot atbalsta sliekšņus, nozaru ierobežojumus un nosacījumus. ES fondu finansējumam vienlīdz prioritāri kā jaunu uzņēmumu radīšanu izvirzīt mērķi par ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita noturēšanu vai palielināšanu. Tāpat vienlīdz svarīgi ir veicināt investīcijas uzņēmumu mērogojamībai un produktivitātes kāpināšanai, nodrošinot atbilstošus finanšu instrumentus.
(117) Izvērtējuma rezultātā rosināts veicināt augstas un vidēji augstas zināšanu ietilpības nozaru komersantu atbalstīšanu ES fondu ietvaros, veidojot tiem pozitīvi diskriminējošus atbalsta piešķiršanas nosacījumus. ES fondu finansējumam vienlīdz prioritāri kā jaunu uzņēmumu radīšanu izvirzīt mērķi par ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita noturēšanu vai palielināšanu.
(118) 4.prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" ex-post ietvaros apkopots, ka kopējais ieguldītais finansējums uz 2022.gada sākumu ir 1 047 milj. EUR, t.sk. ap 700 milj. EUR ERAF un KF finansējums. Izvērtējuma veikšanas brīdī tikai puse projektu bija pabeigti un to apliecina arī galvenie rezultāta rādītāju vērtības uz 2022.gada sākumu. Uz 2022.gada sākuma AER78 plānotā īpatsvara ģenerācijas jaudu palielinājumā nebija nav pietiekams nacionālo rādītāju sasniegšanā.
(119) Vislielākie ieguvēji ir iedzīvotāji energoefektivitātes paaugstināšanas daudzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) projektos. Finansējums tika nodrošināts grantu veidā un garantiju un aizdevumu veidā. Kopā apstiprināti 824 daudzīvokļu māju energoefektivitātes projekti, tai skaitā lielākā finansējuma saņēmēju grupa ir dzīvokļu īpašnieku biedrības (53%). Izveidots nacionālā līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīkls, uzstādot jaunas 139 uzlādes stacijas. Būtiska ietekme AER izmantošanas veicināšanā ir tiešās valsts pārvaldes iestādēs vai tās padotības iestādēs (838 ēkas kopā). Finansējumu energoresursu ilgtspējīgā izmantošanā saņēma vairāk nekā 10 000 apstrādes uzņēmumu, tādēļ īstenoto projektu ietekme ir būtiska finansējuma saņēmējiem, bet diemžēl ietekme uz ražošanu kopumā Latvijā ir nebūtiska. Ņemot vērā lielo enerģijas patēriņu apstrādes un citos ražošanas uzņēmumos, svarīgi ir turpināt iesāktās iniciatīvas krietni plašākā apjomā. Centralizētajā siltumapgādē darbojošos uzņēmumos īstenoti 97 projekti. ES fondu finansējumam bija būtiska nozīme siltumapgādes uzlabošanā. Virknē gadījumu renovācijas darbus nebūtu iespējams veikt vispār vai arī pāreja uz AER nenotiktu.
(120) Izvērtējuma ietvaros secināts, ka ir nepieciešams sabalansēt plānoto projektu mērķus un pieejamo finansējumu starp ekonomiska un sociālā rakstura izaicinājumu risināšanu. Projekti plānojami dažādās jomās, lai nodrošinātu sabalansētu pieeju sektoros, teritorijās un dažādām iedzīvotāju grupām. Plānojot sasniedzamos projektu rezultātus, ņemt vērā ES un nacionālos mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām, piemēram, patērētās enerģijas samazinājums, SEG79 emisiju ietaupījums, AER ražošana un izmantošana. Projektu iznākuma rādītājus arī sasaistīt ar nacionālajiem mērķiem, lai ne tikai izvērtētu projektu ietekmi uz nacionālo mērķu sasniegšanu, bet, lai plānotu projektus, kas dos vislielāko ieguldījumu nacionālo mērķu sasniegšanā.
(121) 5.prioritārā virziena "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" ex-post izvērtējuma ietvaros apkopots, ka šī prioritārā virziena ietvaros faktiskais finansējums uz 2024. gada vidu ir 1,14 mljrd. EUR, t.sk. ES fondu finansējums 0,66 mljrd. EUR (58%). Investīciju lielākie labuma guvēji ir pašvaldības, iedzīvotāji un komersanti. Investīciju faktisko ietekmi veido: samazināti ūdensplūdu draudi nekustamajam īpašumam un citai infrastruktūrai; samazināti riski, kas ir saistīti ar nepietiekami attīrītu notekūdeņu novadīšanu apkārtējā vidē un pilnveidotas, sakārtotas un sociālekonomiskajā apritē atgrieztas iepriekš degradētas vai neefektīvi izmantotas dabas teritorijas. Projektu lietderība no vides aspekta ir būtiska, savukārt attiecībā uz ieguvumiem vietējai tūrisma nozares ekonomikai (kur attiecināms) - nav pieejami visaptveroši dati, kas ļautu izdarīt secinājumus par faktiskās ietekmes apmēru.
(122) Atjaunotas 32 būves, kuru skaitā rekonstruētas 19 hidrobūves, atjaunotas valsts nozīmes ūdensnotekas nepilnu 223 km garumā, no plūdiem pasargāti 12,1 tūkst. iedzīvotāju un vairāk nekā 65,7 tūkst. ha teritoriju. Projektu rezultātā šķiroto atkritumu gada apjoms palielinājies vidēji līdz 2 442 tonnām, atkritumu pārstrādes jaudas ar visu projektu noslēgumu būs pieaugušas līdz 191 tūkst. tonnām gadā. Atkritumu saimniecībā katrs ieguldītais eiro ir devis vismaz 1,9 EUR atdevi.
(123) Šī prioritārā virziena projektu savlaicīgu īstenošanu ietekmēja Covid-19 un Krievijas karš Ukrainā, kas būtiski ietekmēja būvmateriālu, būvdarbu, pakalpojumu un energoresursu cenu sadārdzinājumu, kā arī veicināja aizkavēšanos ar piegādēm.
(124) Izvērtējuma rezultātā secināts, ka efektīvāk būtu plānojot investīcijas, atbalstu prioritāri paredzēt esošu vides objektu un infrastruktūras attīstībai un papildināšanai (jaunu darbību attīstīšanai esošos objektos), nevis jaunu objektu un infrastruktūras izveidei (taku, skatu torņu u.tml.). Plānojot ieguldījumus un atbalstāmās darbības, ir jāvadās no ES definētajiem mērķiem un to sasniegšanas termiņiem, ievērojot savlaicīguma un secīguma principu, kā arī vērtējot, vai mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi neietver kompleksu savstarpēji papildinošu pasākumu kopumu.
(125) 6.prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" ex-post izvērtējumā transporta sektorā apkopots, ka labuma guvēji ir satiksmes dalībnieki, uzņēmēji un iedzīvotāji jeb sabiedrība kopumā. Un investīciju faktiskā ietekme uz labuma guvējiem ir brauciena laika un dīkstāves samazinājums, ietaupītas degvielas izmaksas, ietaupītas cilvēkstundas, mazāki izdevumi transportlīdzekļu remontam pateicoties uzlabotajai ceļu kvalitātei, trokšņa un vibrāciju samazinājums, gaisa piesārņojuma un SEG emisiju samazinājums, ceļu satiksmes negadījumu samazinājums. Nozīmīgākā ir izmaksu ekonomija (56% no visa ieguvumu kvantificētā apmēra).
(126) Joprojām transporta jomas ieguldījumiem izaicinājums ir saistīts ar administratīviem procesiem, piemēram, zemju atsavināšana un īpašumtiesību nostiprināšana, izmaksu attiecināmības pierādīšana, būvprojektu saskaņošana. Nozīmīgākie faktori, kas negatīvi ietekmēja projektu tiešo realizāciju ir Covid-19 pandēmija un tās radītie ierobežojumi, kā arī karš Ukrainā, kā rezultātā tika sarautas loģistikas ķēdes, sadārdzinājās būvniecības materiāli, tika apgrūtināta materiālu un darbaspēka pieejamība, kā arī pieauga energoresursu cenas. Ģeopolitiskā situācija 2022.gadā atstāja fundamentālas sekas uz transporta nozares ilgtermiņa attīstību, pieprasot pārskatīt / aktualizēt nozares mērķus un sasniedzamos rezultātus.
(127) Ieguldījumi pārliecinoši demonstrē realizēto projektu ekonomisko efektivitāti - katrs ieguldītais eiro vidēji sniedz vismaz divkārt lielāku sociāli-ekonomisko atdevi. Uz projektu sagatavošanas brīdi faktiski visu projektu izmaksu un ieguvumu analīze demonstrē to, ka sociāli-ekonomiskie ieguvumi pārsniedz sociāli-ekonomiskās izmaksas un projekti ir lietderīgi sabiedrībai kopumā. Visu SAM kopējie novērtēto sociāli-ekonomisko ieguvumu diskontētā vērtība ir 3,6 miljardi EUR, bet visu SAM projektu kopējā ekonomiskā neto tagadnes vērtība (NPV) ir novērtēta 2,5 miljardu EUR apmērā.
(128) Izvērtējumā konstatēta nepieciešamība turpināt ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un mobilitātes punktos, veicinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, mazinot SEG emisijas un ceļu satiksmes negadījumu riskus. Jāturpina autoceļu un ielu tīklu attīstība, kas nodrošinātu TEN-T80 Regulas81 nosacījumiem par pamattīkla atbilstību ātrgaitas autoceļiem, kā arī pārbūvējot valsts galvenos autoceļus un valsts reģionālos autoceļus, lielāks fokuss liekams uz tehniskajiem un/vai operacionālajiem risinājumiem, kas samazina ceļu satiksmes negadījumu riskus.
(129) 7.prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" ex-post izvērtējumā apkopots, ka kopējais ieguldītais finansējums ir 182 milj. EUR, t.sk. 130 milj. EUR ES fondu finansējums. Atbalsts kopumā sniegts 95 242 bezdarbniekiem, tajā skaitā 33 045 bezdarbniekiem, kas vecāki par 50 gadiem. Būtiski, ka 26 492 dalībnieku tūlīt pēc dalības apmācībās ir ieguvuši kvalifikāciju, savukārt pasākuma dalībnieku skaits, kas sešus mēnešus pēc pasākuma beigām ir nodarbināti, ir 36 062 personas. Jauniešu iesaistē darba tirgū pozitīva ietekme uz darbā iekārtojušos vai pašnodarbinātību uzsākušo īpatsvaru 12 mēnešus pēc dalības fiksēta gandrīz visās pasākuma aktivitātēs.
(130) Analizējot dalību apmācībā un ietekmi uz dalībnieka situāciju darba tirgū, secināts, ka 1) dalībai profesionālā apmācībā ir augstāka efektivitāte un ilgstošāka ietekme nekā neformālajai izglītībai; 2) neformālās izglītības programmas datorprasmēs un valodu apmācībā zemākos sarežģītības līmeņos efektu uz nodarbinātību dod īstermiņā. Atbalstam bija būtiska pozitīva ietekme uz iespējām atkal iesaistīties nodarbinātībā Covid-19 ierobežojumu apstākļos. Visaugstākā efektivitāte ir apmācībām pie darba devēja, taču tās ir arī izmaksu ziņā dārgāks pasākums. Atbalstīto nodarbināto dalībnieku aptauja izvērtējumā parāda, ka 32% aptaujāto situācija attiecībā uz darbu ir uzlabojusies.
(131) Izvērtējuma rezultātā ieteikts, ka nepieciešams pilnveidot bezdarbnieku profilēšanu NVA filiālēs, kopā ar bezdarbnieku izvēloties tādu apmācības veidu, kam ir augstākais potenciāls rezultēties darba atrašanā.
(132) Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, nepieciešams turpināt darbu pie bezdarbnieku apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzības un mācību procesa kvalitātes kontroles. Uzraudzību un kontroli būtu nepieciešams nodrošināt vismaz līdzšinējā apmērā, paredzot arī papildu finansējumu apmācību programmu ekspertīzei (īpaši datorprasmju programmās), ko varētu veikt uz līguma pamata piesaistīti nozares eksperti.
(133) Ņemot vērā apmācību pie darba devēja programmas augstos rezultātus nodarbinātības veicināšanā, nepieciešams aktīvāk sekmēt darba devēju iesaisti šajā programmā, kā arī noteiktu bezdarbnieku grupu iesaisti tajā.
(134) 8.prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ex-post izvērtējuma ietvaros apkopots, ka kopējais ieguldītais finansējums ir 873 milj. EUR, t.sk. 510 milj. EUR ES fondu finansējums. Augstākās izglītības infrastruktūrā ieguldīti 60 milj. EUR, atbalstu saņēma 14 augstskolas, 9 koledžas. 73% STEM programmu modernizētas, izstrādātas 95 jaunas studiju programmas, optimizēts studiju programmu skaits un sniegts atbalsts akadēmiskā personālam. EQAR82 prasības ieviestas 12 augstskolās. Mūžizglītības pasākumos piedalījās aptuveni 70 tūkst. pieaugušo, kāpinot strādājošo profesionālo kompetenci. Profesionālās izglītības iestāžu modernizācijā ieguldīts 108 milj. EUR, būtiski atbalsts sniegts darba vidē balstītām mācībām (3 950 audzēkņi) un mācību praksēs (13 165 audzēkņi). Kvalifikācija paaugstināta 12 516 personām profesionālās izglītības jomas pārvaldē. Modernizētas vispārējās izglītības iestādes (395 milj. EUR, 17% no kopējā iestāžu skaita), pilnveidota iestāžu materiāltehniskā bāze un dabaszinātņu kabineti. Kopumā panākts būtiski uzlabojumi profesionālās izglītības kvalitātē, efektīvāka sadarbība ar dažādu ekonomikas nozaru asociācijām. Jāatzīmē, ka būtiski paplašinājies arī pieaugušo izglītības piedāvājums un izglītības iestādes sākušas pieaugušos uztvert par nozīmīgu mērķauditoriju.
(135) Izvērtējuma ietvaros secināts, ka nepieciešams turpināt iesākto darbu profesionālās izglītības programmu aprobēšanai, pilnveidošanai un modernizācijai, kā arī eksāmenu pilnveidei, turpmākai standartu un programmu atjaunošanai un izstrādāšanai, kā arī regulārai standartu, programmu un eksāmenu aktualizēšanai. Šo pasākumu veiksmīgai īstenošanai jāparedz atbalsta finansējums turpmākai profesionālo izglītības iestāžu sadarbībai ar Nozares ekspertu padomēm, kā arī ar sadarbības uzņēmumiem. Jāturpina īstenot tādas aktuālas iniciatīvas profesionālajā izglītībā, kā, piemēram, talantu attīstīšana, jāturpina infrastruktūras renovācija, modernizācija un digitalizācija.
(136) 9.prioritārā virziena "Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana" ex-post izvērtējuma ietvaros apkopots, ka kopējais ieguldītais finansējums ir 830 milj. EUR, t.sk. 575 milj. EUR ES fondu finansējums. Šie ieguldījumi kopumā ir sekmējuši darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropa 202083 izvirzīto mērķu sasniegšanu - veicinot nodarbinātības līmeņa pieaugumu līdz 77,4% vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem un par 124 000 samazinot nabadzības riskam pakļauto un/ vai zemas darba intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaitu. Kontrfaktuālās analīzes rezultāti liecina, ka iesaistei nodarbinātībā ilgstošajiem bezdarbniekiem intervences grupā ir bijis gandrīz visās analīzē iekļautajās sociāli demogrāfiskajās faktoru grupās.
(137) Vislielākais īpatsvars intervences grupā ir ilgstošajiem bezdarbniekiem Rīgā un personām ar augstāko izglītību. Infrastruktūras attīstības ietvaros ir izveidotas vai labiekārtotas vairāk nekā 100 vietas bērnu aprūpei ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanai un vairāk nekā 900 vietas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tas ir ļāvis līdz 32,3% palielināt pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvaru, kuras dzīvo ārpus ilgstošās sociālās aprūpes centriem un kurām ir pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Vienlaikus ir identificēts trūkums saistībā ar nepietiekamā atbalsta sniegšanu bāriņtiesām. Bērnu tiesību aizsardzības jomā bāriņtiesas ir viens no būtiskiem sadarbības partneriem, kas ES fondu 2014-2020 plānošanas periodā nav saņēmis atbalstu - attīstība ir notikusi sociālā darba jomā, bet mazāks ieguldījums ir bijis vērsts uz bāriņtiesām. Veselības veicināšanas pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi, tajos piedalījušos vismaz 55 tūkst. iedzīvotāju.
(138) Ieguldījumi bijušo ieslodzīto integrācijai sabiedrībā ir bijuši efektīvi un lietderīgi. Ieslodzījumu vietās ir īstenoti jauni atbalsta veidi, piemēram, ģimenes dienas, brīvprātīgo darbs, kas līdz Eiropas Sociālā Fonda (turpmāk - ESF) pasākumu ieviešanai nebija tikuši īstenoti. Ir izveidojusies laba sadarbība ar NVA speciālistiem, kas nodrošina pēc iespējas piemērotāku un mērķētāku atbalstu ieslodzītajiem, lai pēc soda izciešanas veicinātu viņu iespējas iekļauties nodarbinātībā. Intervences efektivitāti pozitīvi ietekmējusi arī sinerģija ar Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu instrumentu84, tā ietvaros attīstīta infrastruktūra, būvējot mācību centru, un ESF ietvaros nodrošināta saturiskā pilnveide, izstrādājot mācību programmas darbiniekiem.
(139) Izvērtējuma ietvaros secināts, ka nepieciešams plānojot SAM, to ieviešanas mehānismu, ievērot sistēmisku pieeju tām atbalsta programmām, kas vērstas uz kādas jomas speciālistu un iestāžu kapacitātes stiprināšanu (t.sk. speciālistu mācības, metodisko materiālu izveide un aktualizācija, jaunu speciālistu piesaiste), lai izvairītos no riska, ka, specificējot atbalstu tikai kādai atsevišķai speciālistu grupai, kas darbojas starpinstitucionālā sistēmā, rodas disproporcionāla attīstība un ietekme uz gala mērķa grupu (sabiedrības locekļiem).
(140) Ilgtspējīga finanšu modeļa izveide un plānošana attiecībā uz tām atbalsta programmām, kurās secināts, ka finansējuma pieejamības pārtraukšanas gadījumā var tikt zaudēti ES fondu ieguldījumu rezultātā sasniegtie ieguvumi, kā arī mērķa grupām var palielināties risks sociālajai atstumtībai vai nabadzībai. Kā īpaši būtiskas ir izceļamas programmas, kas attiecas uz subsidēto darba vietu nodrošināšanu, speciālistu piesaistes aktivitātēm reģionos, kā arī sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu.
(141) React-EU85 ieguldījumu ex-post izvērtējumā apkopots, ka REACT-EU finansējums 220 milj. EUR apmērā ieguldīts kopumā 15 pasākumos, būtiski samazinot pandēmijas ietekmi uz vairākām tautsaimniecības jomām.
(142) Covid-19 seku mazināšanai tika īstenoti veselības nozares projekti (60 milj. EUR apmērā), uzlabojot 8 ārstniecības iestāžu infrastruktūru, nodrošinot gultas Covid-19 pacientiem un atbalstot medicīnas darbiniekus.
(143) Pasākumi izglītības jomā (9,2 milj. EUR) veicināja izglītības sistēmu digitalizāciju. 524 izglītības iestādēm tika nodrošināta IKT - portatīvā datortehnika (25 687 portatīvie datori), lai paaugstinātu mācību efektivitāti un mazinātu nevienlīdzību. Pasākums būtiski palielinājis izglītības pieejamību, īpaši reģionos, ļaujot mērķa grupas dalībniekiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas apgūt digitālās prasmes, kā arī iesaistīties mācībās attālinātā režīmā.
(144) Pasākums NEET jauniešu atbalstam (1,07 milj. EUR) sniedza iespēju jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, saņemt individualizētu atbalstu, kura ietvaros bija iespēja saņemt mentora atbalstu, attīstīt nepieciešamās prasmes, piedalīties pasākumos, kas veicina iespējas iesaistīties izglītībā, nodarbinātībā vai amata apguvē, kā arī nevalstisko organizāciju un jauniešu centru darbībā. Pasākumā kopumā iesaistījās 796 NEET jaunieši, no kuriem savu individuālo pasākumu programmu sekmīgi, iesaistoties izglītībā, mācībās vai nodarbinātībā, pabeidza 552 jaunieši
(145) Pasākumi nodarbinātības jomā (12,6 milj. EUR) nodrošināja papildus apmācības programmas, kas palīdzēja iedzīvotājiem turpināt attīstīt darba tirgū nepieciešamās prasmes un zināšanas (26 235 personas saņēma atbalstu). Atbalsta mērķgrupām tika nodrošināta individualizēta pieeja, kurā ņemtas vērā katras personas unikālās vajadzības.
(146) Pasākumi uzņēmējdarbības jomā ar kopējo finansējumu vairāk nekā 60 milj. EUR nodrošināja uzņēmumiem aizdevumus, dotācijas un nefinansiālu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai. Citi atbalsta pasākumi ietvēra apmācību darbinieku prasmju uzlabošanai, eksporta veicināšanas pasākumus, tostarp jaunu sadarbības partneru piesaistīšanu un jaunu tirdzniecības tīklu izveidi.
(147) Visi 2014-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ex-post izvērtējumi pieejami ES fondu mājas lapā sadaļā Izvērtēšana: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/izvertesana/izvertejumi/2014-2020-gada-perioda-izvertejumi.
| 6. Nacionālā klimata un enerģētikas plāna ieviešanas progress |
(148) Zaļā un digitālā transformācija ir starp Latvijas valdības galvenajiem mērķiem. Viens no galvenajiem politikas plānošanas dokumentiem, kurā ir atspoguļoti mērķi un pasākumi zaļās transformācijas veicināšanai ir Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam86 (turpmāk - NEKP).
(149) Lai veicinātu NEKP izvirzīto mērķu sasniegšanu AER īpatsvara palielināšanā un izmantošanā, ir būtiski veicināt AER izmantošanas jaudas palielināšanu, t.sk. centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot un attīstot nepieciešamo infrastruktūru un to jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu un aukstumsūkņu jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, vienlaikus veicinot arī siltuma zudumu samazināšanu.
(150) Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina siltumapgādes sistēmu energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem - siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām (īpaši neemisiju AER tehnoloģijām). Latvijas klimatiskajos apstākļos siltumapgāde ir nozīmīga enerģētikas nozares sastāvdaļa, un tā tiek nodrošināta, izmantojot individuālo siltumapgādi, lokālo siltumapgādi un centralizēto siltumapgādi. Vienlaikus tieši centralizētā siltumapgāde ir no resursu izmantošanas un vides aizsardzības viedokļa efektīvs risinājums.87
(151) Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas NEKP mērķim - līdz 2025.gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 47,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no augstākajiem ES: 2023.gadā tas bija 43,2 % (ES - vidēji 24,6 %)88.
(152) NEKP 3.1.3.18.pasākums paredz ikgadēju atjaunīgās enerģijas (AE) īpatsvara pienākumu (piejaukumu) dabasgāzei. Pienākums attieksies uz dabasgāzes tirgotājiem, kas dabasgāzi piegādā ēkām vai centralizētās siltumapgādes sistēmās (turpmāk - CSAS), nosakot pienākumu ikgadēji nodrošināt vismaz 3% AE īpatsvaru, kur dabasgāzes tirgotāji to varēs izpildīt, izmantojot piemēram, biometānu vai ūdeņradi, kas tiktu ievadīts kopējā dabasgāzes tīklā vai tiktu piegādāts, neizmantojot dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu. Minētā darbība būs izpildāma arī ar biometāna izcelsmes apliecinājumiem, ja tiek izmantota dabasgāzes pārvades vai sadales sistēma, līdz ar to dabasgāzes tirgotāji, piemēram, biometānu, varēs iegādāties no Latvijas biometāna ražotājiem vai no citu ES dalībvalstu, ar kuriem Latvija ir sasaistīta vienotā dabasgāzes tīklā, biometāna ražotājiem. Saskaņā ar CSP datiem 2023.g. Latvijā tika saražots 1,8 PJ89 biogāzes, kas atbilst 6,4% 2023.gada kopējam dabasgāzes patēriņam (28 PJ) un 16% dabasgāzes galapatēriņam (11,3 PJ). Atbilstoši EK novērtējumam un nozares vērtējumam, Latvijai ir potenciāls aizvietot līdz 15% no dabasgāzes patēriņa ar biometānu90.
(153) Latvijas atjaunojamās enerģijas īpatsvars 2023. gadā bija 43,2%, kur visās energobilances nozarēs (izņemot transportu) - elektroenerģijas ražošanā, centralizētajā siltumapgādes, rūpniecības un ēku sektorā, atjaunojamo energoresursu īpatsvars pārsniedz 50-55%. Faktiskais atjaunojamo energoresursu īpatsvars Latvijā saražotajā elektroenerģijas apjomā 2023.gadā pārsniedza 77%. 2022.-2023.gadā vērojams straujš uzstādītās saules elektrostaciju (PV; photovoltics) jaudas pieaugums, kad uzstādītā jauda ir pieaugusi no 7MW 2021.gada beigās līdz 43mw 2022.gadā un 319 MW 2023.gadā. Straujš vēja enerģijas jaudas pieaugums plānots ap 2025.-2026.gadu, jo vairāki vēja parku attīstītāji ir saņēmuši galīgās atļaujas un ir gatavi uzstādīt tehnoloģijas, taču pasaulē pēc šīm tehnoloģijām ir liels pieprasījums un arī grūtības tehnoloģiju ražošanas ķēdēs Latvijā. Vēja parku attīstītāju investīcijas ietekmē arī globālās ražošanas situācija. Vienlaikus uzstādīto vēja elektrostaciju kopējā jauda ir palielinājusies no 77MW 2022.gadā uz 128 MW 2023.gadā. Ģeopolitiskās situācijas dēļ reģionā un, neskatoties uz degvielas cenu kāpumu, ir pieaudzis iekšzemē ražotās (no valsts izejvielām) cietās biomasas kurināmā apjoms.
(154) Latvija pārsniedza 2020.gada energoietaupījumu mērķi par vairāk nekā 5% un 2021.-2030.gadā Latvija ir izpildījusi 31% no Latvijai noteiktā kumulatīvā energoietaupījumu mērķa 2021.-2030.gadā. Lai gan primārās un gala enerģijas patēriņš 2020.-2021. gadā palielinājās, ekonomikai atgūstoties no Covid-19 pandēmijas ietekmes, primārās enerģijas patēriņš 2022.-2023.gadā ir samazinājies par gandrīz 1,5%.91
(155) Latvijas enerģētiskās atkarības rādītāji92 ir zemāki - 32,8% nekā ES (58,3% 2023. gadā.) AER ražošanas un izmantošanas (īpaši, atjaunīgās elektroenerģijas un siltumenerģijas) pieauguma, pašražošanas attīstības un biomasas kurināmo izmantošanas dēļ. Latvijas AER apjoms tiek nodrošināts galvenokārt ar iekšzemes atjaunojamo energoresursu, piemēram, hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanu.
(156) Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot AER. Līdz 2024.gada pirmā ceturkšņa beigām elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori un sadales sistēmu operatori ir izsnieguši tehniskās prasības jaunu pieslēgumu ierīkošanai vēja elektrostaciju un saules elektrostaciju, un mikroģenerāciju iekārtu pieslēgšanai ar kopējo jaudu 6,1 TW. Sadales sistēmai pieslēgto SES93 skaits 2023.gada nogalē bija ap 700, bet kopējā jauda pārsniedza 140 MW, no tā ap 500 SES ar kopējo jaudu ~130 MW pieslēgtas 2023.gadā.94
(157) NEKP ietvaros noteikto AER īpatsvara mērķu sasniegšanā būtisks ieguldījums ir plānotajām ES fondu investīcijām centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšanai komersantos un pašvaldībās, kā arī biometāna ražošanas infrastruktūras attīstībai. Savukārt, NEKP ietvaros noteikto mērķu sasniegšanā SEG emisiju samazināšanā būtisks ieguldījums ir plānotajām ES fondu investīcijām dzelzceļa infrastruktūras zaļināšanai un modernizēšanai (t.sk. esošo elektrificēto līniju modernizācija, jaunu elektrovilcienu un jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde, sabiedriskā transporta elektrifikācija), mikromobilitātes infrastruktūras attīstībai, bezemisiju transportlīdzekļu, kā arī energoefektivitātes pasākumu īstenošanai dzīvojamās, valsts, izglītības iestāžu, pašvaldību un komersantu ēkās. Tāpat SEG emisiju samazināšanu sekmēs plānotie ES fondu ieguldījumi atkritumu šķirošanas efektivizēšanai un notekūdeņu, to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstībā. ES fondu finansējuma pārdales un pasākumu veiksmīga īstenošana ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu nepieciešamās infrastruktūras attīstību un pieejamību, kas nepieciešama, kad nacionālā līmenī tiek pieņemti stratēģiski lēmumi par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu un izmantošanu nozarēs. Tādējādi, veiksmīga visu saistošo apstākļu īstenošana ir nozīmīga, lai veicinātu virzību uz NEKP izvirzīto mērķu un rādītāju sasniegšanu. Šādi priekšnosacījumi attiecas arī uz energoefektivitātes, enerģētiskās apgādes drošības un enerģijas tirgus jautājumiem. Vienlaikus gan ES fondu investīciju, gan citu atbalsta instrumentu pienesums NEKP mērķu un rādītāju sasniegšanā būs vērtējams pakāpeniski, noslēdzoties investīciju sekmīgai īstenošanai.
(158) Lai virzītos uz Eiropas klimata mērķu sasniegšanu Latvija ir Partnerības līgumā Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodam apņēmusies Programmas investīciju ietvaros nodrošināt Kopīgo noteikumu regulas 6.pantā noteikto par 30% ERAF un 37% KF investīciju novirzīšanu klimata mērķu sasniegšanai.
(159) Tā, piemēram, Programmas 2.politikas mērķa "Zaļāka Eiropa"95 ietvaros pilnīgi visos SAM pasākumos investīcijas ir plānotas tādos intervences laukumu kodos, kas sniedz 100% vai 40% ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu. Atzīmējams arī, ka lielākā daļa - 93,8% no TPF investīcijām ir plānotas intervences laukuma kodos, kas ir vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus arī daļai ESF investīciju ir plānoti ieguldījumi klimata mērķos. Attiecīgi Programmas kopējās pienesums Eiropas Zaļā kursa96 iniciatīvai ir plānots plašā kā apjomā, nekā to paredz Kopīgo noteikumu regulas prasības.
(160) Līdz 2024.gada 31.decembri EK deklarēto izdevumu apjoms klimata kodos ir 26,1% (44,5 milj. EUR), tai skaitā ERAF 9,3% (11,3 milj. EUR), KF 100% (32,8 milj. EUR), TPF 15,0% 90,4 milj. EUR)97.
| 7. Eiropas Sociālā pīlāra tiesību ievērošanas progress |
(161) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plāna ietvaros ir noteikti jauni, ilgtermiņa nabadzības un sociālās atstumtības mērķi. Rīcības plāns ir EK ieguldījums sociālā pīlāra principu īstenošanā un tas izvirza trīs mērķus, kas sasniedzami līdz 2030.gadam un ir saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas (turpmāk - ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķiem un EK aicinājusi ES dalībvalstis noteikt savus valsts mērķrādītājus kā ieguldījumu šajos kopīgajos centienos.
(162) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plānā noteikto trīs pamatmērķu sasniegšanai Latvija, izpildot Portu sociālajā samitā pausto apņemšanos, ir definējusi šādus, līdz 2030. gadam sasniedzamus nacionālos mērķus:
─ vismaz 80% no pieaugušajiem (20-64 gadu vecumā) ir nodarbināti;
─ vismaz 60% no pieaugušajiem katru gadu piedalās mācībās;
─ par 95 tūkstošiem vai par 5 procentpunktiem samazināts personu skaits, kas ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam (bāzes gads - 2019.gads).98
(163) Daļu no EK uzstādītajiem mērķiem Latvijā paredzēts īstenot saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam - līdz 2027. gadam paaugstināt nodarbinātību pieaugušajiem līdz 78%, kā arī samazināt nabadzības riska indeksu pēc sociālo transfertu saņemšanas līdz 21,5%. Šo mērķu sasniegšanu atbalsta Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.99
(164) Latvija ir gandrīz sasniegusi Eiropas Sociālo tiesību pīlāra Rīcības plāna nodarbinātības mērķi - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā 2023.gadā bija nodarbināti 77,5% personu vecumā no 20 līdz 64 gadiem100, kas salīdzinājumā ar 2021.gada datiem pieauga par 2,2% (2021.gads - 75,3%).
(165) Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022.gadā Latvijā ievērojami augusi pieaugušo dalība izglītībā. Iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 25 līdz 64 gadiem, kuri pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas piedalījušies izglītībā, ir pieaudzis no 6,6% 2020. gadā līdz 9,7% 2022. gadā, sasniedzot augstāko līdzdalības līmeni kopš uzskaites sākuma. Iepriekšējā gadā par 12,6 procentpunktiem pieaudzis arī nodarbināto pieaugušo īpatsvars, kuri piedalījās izglītības procesā apmaksāto darba stundu laikā - no 34,9% 2020.gadā līdz 47,9% 2022.gadā. Statistikas dati liecina, ka gan darba devēji, gan privātpersonas aktīvi izmantojušas publiski piedāvātās prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.101
(166) Eurostat Pieaugušo izglītības aptaujas102 dati liecina, ka "Dalības līmenis izglītībā un apmācībās pēc vecuma (pēdējie 12 mēneši)" Latvijā ir pietuvojies Rīcības plānā noteiktam un 2022.gadā tas sasniedza 52,2%, kas ir augstāks salīdzinājumā ar EU27 vidējo - 46,6%.103
(167) Attiecībā uz nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanu Latvijā 2023. gadā bija sestais augstākais iedzīvotāju īpatsvars ES, kas pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam - 25,6% (476 tūkst. personas), savukārt 2019.gadā tas sastādīja 26,7% (506 tūkst. personas)104, kas rada izaicinājumu nabadzības un sociālās atstumtības riska samazināšanas mērķa (30 tūkstoši no 95 tūkstošu mērķa) sasniegšanā. Tomēr Minimālo ienākumu līmeņa reforma105, kas stājās spēkā no 2024.gada, kalpos kā nozīmīgs solis, virzoties uz noteikto mērķi.
(168) ES fondu pasākumiem ir būtiska nozīme Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanā, jo tie nodrošina nepieciešamo atbalstu, lai sekmētu sociālo iekļaušanu, taisnīgus darba apstākļus un vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem. Ar ES fondu ieguldījumiem tiek mazinātas reģionālās atšķirības un stiprināta sociālā kohēzija.
(169) Nozīmīgi Eiropas Sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanai ir ESF+ ieguldījumi, finansējot iniciatīvas nodarbinātības veicināšanai, izglītības uzlabošanai, sociālās iekļaušanas veicināšanai un cīņai pret nabadzību. ESF+ investīcijas veicina darba tirgus pieejamību neaizsargātām sabiedrības grupām, piemēram, ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti u.c..
(170) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība" īstenošanai ieguldījumu sniedz ESF+ 4.3.3.2.pasākums "Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana", 4.3.3.3.pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai", 4.3.3.5.pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana" un 4.3.3.6.pasākums "Nodarbinātības valsts aģentūras veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana", kuru ietvaros tiek veicināta bezdarbnieku, darba meklētāju, bezdarba riskam pakļauto (nodarbināto) personu un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās sabiedrībā, iekārtošanās pastāvīgā darbā vai noturēšanās esošajā darba vietā, sniegts atbalsts sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, lai uzlabotu sabiedrības dzīves kvalitāti, palielinātu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātības iespējas, tiek uzlabota darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko nodarbināto personu darba vide un darba apstākļi, tai skaitā veicināta šo personu iesaiste veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī tiek modernizēti Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) pakalpojumi, lai atvieglotu pieteikšanās, dalību un nodrošinātu rezultātu novērtējumu NVA īstenotajiem atbalsta pasākumiem. Pasākumu kopējais finansējums veido 98 073 150 EUR, t.sk. ESF+ finansējums - 83 362 177 EUR un valsts budžeta līdzfinansējums - 14 710 973 EUR.
(171) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība" īstenošanai ieguldījumu sniedz arī 4.3.4.1.pasākums, kas tiek īstenots ar mērķi veicināt vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju, īstenojot informatīvus, izglītojošus un metodiskā atbalsta pasākumus politikas plānotājiem un īstenotājiem un darba devējiem un 4.3.4.2.pasākums "Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās", kur ietvaros tiek īstenoti atbalsta pasākumi diskriminācijas risku novēršanai, kā arī vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai, lai sekmētu sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu iekļaušanos sabiedrībā un darba tirgū. Abu minēto pasākumu ESF+ finansējums veido 4 741 267 EUR.
(172) Atbilstoši Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskajiem virzieniem, iekļaušanos darba tirgū sekmē arī pasākumi saistībā ar bērnu uzraudzības pakalpojumiem (4.2.1.7.pasākums "Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība" (turpmāk - 4.2.1.7.pasākums) un 4.3.6.6.pasākums "Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi" (turpmāk - 4.3.6.6.pasākums)). Pasākumu ietvaros atklātas projektu iesniegumu atlases jau ir noslēgušās, nodrošināta 20 iesniegto projektu iesniegumu vērtēšana un uzsākta projektu īstenošana. Lai gan vienošanās par projektu īstenošanu slēgšana vēl turpinās, jau ir noslēgtas vienošanās par 18 projektu īstenošanu ar kopējo ES fondu finansējumu 52 milj. EUR apmērā, kuru ietvaros paredzēts nodrošināt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību, kopumā sniedzot atbalstu 3 308 bērniem, tādējādi radot vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās.
(173) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Taisnīgi darba apstākļi" īstenošanai ieguldījumu sniedz ESF+ 4.3.3.7.pasākums "Valsts darba inspekcijas veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu modernizēšana", kas tiek īstenots ar mērķi stiprināt Valsts darba inspekcijas institucionālo veiktspēju, kā arī veikt sniegto pakalpojumu modernizācija un kvalitātes paaugstināšana, attīstot mūsdienīgas, uz informācijas tehnoloģiju risinājumiem balstītas darba metodes. Projekts paredz pilnveidot Valsts darba inspekcijas nodarbināto profesionālās spējas, stiprināt darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības sistēmu nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros, pilnveidot integrētās informācijas sistēmu, kā arī īstenot sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumus darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā. Pasākuma ESF+ finansējums - 4 249 999 EUR.
(174) Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" īstenošanai ieguldījumu sniedz virkne ESF+ līdzfinansētie dažādu jomu pasākumi, tā piemēram, no labklājības jomas pasākumiem būtu izceļami:
(175) ESF+ 4.3.4.3.pasākuma "Pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai" projekts "Izvērtējumi pierādījumos balstītas sociālās politikas pilnveidei". Pasākumā tiks vērsta uzmanība uz ģimenes un darba dzīves saskaņošanu un cilvēkkapitāla attīstību, veicot vismaz 15 izvērtējumus, kas saistīti ar dažādiem darba un ģimenes dzīves saskaņošanas, kā arī dzīves kvalitātes uzlabošanas aspektiem šādās jomās: darba tirgus, darba tiesības un darba aizsardzība, sociālais darbs un sociālie pakalpojumi, bērnu un ģimenes tiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un vides un informācijas piekļūstamība, dzimumu līdztiesība un sociālā iekļaušana. Papildus pasākums paredz sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošanu sabiedrībai kopumā. Pasākuma ESF+ finansējums finansējums veido - 4 513 381 EUR .
(176) Lai veicinātu ilgtspējīgas ilgtermiņa aprūpes attīstību, kas nodrošinātu labāku piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, ir veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka visām pašvaldībām neatkarīgi no to lieluma un iedzīvotāju skaita būs pienākums nodrošināt vienādu minimālo sociālo pakalpojumu grozu. ESF+ 4.3.5.1.pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" paredz atbalstu, lai izveidotu un sniegtu tādus minimālajā sociālo pakalpojumu grozā iekļautos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus kā specializētās darbnīcas un grupu mājas personām ar garīga rakstura traucējumiem un dienas aprūpes centrus personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas vecuma personām. Tāpat ir paredzēts atbalsts sociālās rehabilitācijas un atelpas brīža pakalpojumu sniegšanai. Pasākuma ESF+ finansējums - 59 543 369 EUR atbalstīs jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidi, esošo paplašināšanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu jaunizveidotā vai citā infrastruktūrā, kas netiek pilnībā noslogota.
(177) Pastarpinātā veidā ieguldījumu tematiskajā virzienā "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" sniedz arī ESF+ 4.3.5.3.pasākums "Sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšana", kura ietvaros tiks pilnveidota sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēma, t.sk. izstrādāti vienoti sociālo pakalpojumu kvalitātes standarti, kvalitātes uzraudzības indikatoru kopumi un metodikas uzraudzības veikšanai gan valsts mērogā, gan sociālo pakalpojumu sniedzēju līmenī, kā arī izveidota valsts finansēto un līdzfinansēto sociālo pakalpojumu efektivitātes novērtēšanas sistēma. Pasākuma ESF+ finansējums - 6 120 000 EUR.
(178) Tiešā veidā Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" īstenošanai ieguldījumu sniedz arī ESF+ 4.3.5.4.pasākums "Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība", kura ietvaros tiek īstenota virkne profesionālās kompetences pilnveides pasākumu sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs nodarbinātajiem speciālistiem, lai paaugstinātu sociālā darba efektivitāti un sociālajā jomā strādājošo speciālistu prasmes un profesionalitāti, kā arī veicinātu vienotu praksi sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs. Sociālā darba jomā un sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs nodarbināto speciālistu profesionālās kompetences stiprināšana veicina efektīvāku un kvalitatīvāku sociālo pakalpojumu un sociālā darba atbalsta sniegšanu sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un citiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešami sociālie pakalpojumi un atbalsts sociālajai funkcionēšanai, kā arī mazina sociālo pakalpojumu jomā nodarbināto profesionālās "izdegšanas" riskus. Pasākuma ESF+ finansējums - 10 599 500 EUR.
(179) ESF+ 4.3.6.1.pasākums "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros", kura ietvaros tiek nodrošināta profesionālās kompetences stiprināšana un darba efektivitātes paaugstināšana speciālistiem, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu arī sniedz ieguldījumu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana īstenošanā". Pasākuma ietvaros tiek izstrādātas un pilnveidotas profesionālās kompetences pilnveides programmas un to mācību metodikas speciālistiem, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Pasākuma ietvaros plānots pārveidot bāriņtiesu par iestādi ar sistēmisku un holistisku pieeju jautājumu, kas skar vai var skart bērnu, izskatīšanā un risināšanā, kā arī veikt pētījumu par prasībām bāriņtiesas amatpersonu profesionālās darbības novērtēšanai, lai ieviestu vienotu bāriņtiesas amatpersonu novērtēšanas sistēmu. Pasākuma ESF+ finansējums - 6 732 119 EUR.
(180) Ieguldījumu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" īstenošanai pastarpinātā veidā sniedz arī 4.3.6.2.pasākums "Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei", kura mērķis ir paaugstināt personu ar invaliditāti vai funkcionēšanas ierobežojumiem apkalpošanas efektivitāti un kvalitāti, kā arī paaugstināt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā nodarbināto profesionālās spējas. Pasākuma ESF+ finansējums veido 850 000 EUR.
(181) Arī ESF+ 4.3.6.3.pasākuma "Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem" īstenošana ir būtiska Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" mērķu sasniegšanai. Pasākums tiek īstenots, lai izveidotu mehānismu psihosociālā atbalsta sniegšanai bērniem, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, ar smagu slimību, funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem (bērna likumiskie pārstāvji, audžuģimene vai personas, ar ko bērns dzīvo vienā mājsaimniecībā). Pasākuma ESF+ finansējums veido 3 697 500 EUR.
(182) Ieguldījumu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" īstenošanai sniedz arī ESF+ 4.3.6.4.pasākums "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai". Pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzēti atbalsta pasākumi vardarbības pret bērniem riska mazināšanai, kas ietver izglītojošu programmu bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm un speciālistiem izstrādi un ieviešanu, kas sniegs iespēju pilnveidot vecāku prasmes, attīstot nevardarbīgu bērnu audzināšanas praksi. Savukārt pasākuma otrās kārtas ietvaros tiks izstrādāti un īstenoti jauni vai pilnveidoti esošie atbalsta pakalpojumi personu grupām, kuras ir cietušas no vardarbības: personām ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības vai kuras ir pakļautas augstam vardarbības riskam, kā arī bērniem, kuri ir cietuši no savstarpējās vardarbības un bērniem ar kaitējošu seksuālu uzvedību. Pasākuma ESF+ finansējums - 9 316 000 EUR.
(183) Tāpat arī ieguldījumu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" īstenošanai sniedz ESF+ pasākums 4.3.6.5 "Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm", kura ietvaros paredzēts nodrošināt atbalsta pakalpojumu kataloga izstrādi atbalsta pakalpojumiem bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām, vai to attīstības risku un viņu ģimenēm. Tāpat paredzēts izveidot bērna atbalsta speciālistu tīklu un nodrošināt psihoemocionālā atbalsta pasākumus bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm. Plānota arī multidisciplināra atbalsta pakalpojuma izstrāde un ieviešana divos līmeņos atkarībā no bērna individuālām vajadzībām: starpdisciplināra atbalsta pakalpojumu paredz izveidot starpnozaru atbalsta pakalpojumu kopumu, kas ļautu saņemt atbalstu un pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai; individuālās intervences programmas paredzēta bērniem, kuriem starpdisciplinārais pakalpojums nav palīdzējis efektīvi risināt viņu uzvedības vai atkarību problēmas un bērna labākajās interesēs ir nepieciešams mainīt viņa ierasto vidi. Pasākuma. ESF+ finansējums veido 11 092 500 EUR.
(184) Nedaudz no cita, papildinoša aspekta, ieguldījumu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" īstenošanai sniedz arī ESF+ 4.4.1.1.pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā", kas paredz sekmēt sociālo inovāciju attīstību sociālo pakalpojumu jomā, lai nodrošinātu mūsdienīgu, cilvēka vajadzībām atbilstošu un aktuālu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību. Tiks atbalstīta inovatīvu pakalpojumu izstrāde tādām mērķa grupām kā personas ar invaliditāti, bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas, ielu bērni un jaunieši, personas, kas atkarīgas no atkarību izraisošām vielām un procesiem, ilgstošie bezdarbnieki u.c. Pasākuma ESF+ finansējums veido 12 750 000 EUR.
(185) Arī labklājības jomas ERAF ieguldījumi sniedz nozīmīgu ieguldījumu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematiskā virziena "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" īstenošanā, sekmējot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem. ERAF 4.3.1.2.pasākuma "Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem" ietvaros plānots paaugstināt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot pakalpojumu pieejamību valsts sociālās aprūpes centros, izveidojot ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma infrastruktūru, tādējādi sekmējot bērnu un jauniešu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu. Savukārt 4.3.1.5.pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība" ietvaros tiek īstenota sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide un attīstība pašvaldībās personām ar ļoti smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem, sekmējot personu ar smagiem garīga rakstura un multipliem traucējumiem dzīves kvalitātes uzlabošanu. Abu minēto pasākumu k ERAF finansējums veido 32 180 513 EUR.
(186) Noslēdzot labklājības jomas pasākumu sarakstu, jāatzīmē ESF+ 4.3.5.2.pasākums "Atbalsts paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošanai", kas sniedz ieguldījumu vienlaikus divu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematisko virzienu "Vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība" un "Sociālā aizsardzība un iekļaušana" īstenošanā. Pasākuma ietvaros plānots izveidot starpnozaru atbalsta sistēmu paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem, nodrošinot savlaicīgi pieejamu, individuālām un specifiskām aprūpes vajadzībām atbilstošu aprūpi un atbalstu pēc iespējas tuvāk cilvēka dzīves vietai. Tiks sniegts psihosociāls atbalsts paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu tuviniekiem, īstenoti profesionālās pilnveides pasākumi sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī īstenoti psihosociālā atbalsta pakalpojuma, atelpas brīža pakalpojuma un īslaicīgās aprūpes pakalpojuma izmēģinājumprojekti. Pasākuma ESF+ finansējums veido 5 950 000 EUR.
(187) Kultūras jomā atbilstoši Eiropas Sociālo tiesību pīlārā noteiktajam tematiskajam virzienam "Sociālā aizsardzība un iekļaušana", ieguldījumu sniedz šādi 4.politikas mērķa "Sociālāka Eiropa"106 SAM un pasākumi (4.3.2.SAM "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (turpmāk - 4.3.2.SAM) un 4.3.4.8.pasākums "Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju" (turpmāk - 4.3.4.8.pasākums), 4.3.4.9.pasākums "Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas" (turpmāk - 4.3.4.9.pasākums) un 4.2.3.3. pasākums "Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu pieejamības veicināšana" (turpmāk - 4.2.3.3.pasākums) paredz atbalstu mazākaizsargāto mērķa grupu līdzdalības stiprināšanai sabiedriskajos procesos.
(188) 2024.gadā tika uzsākta 4.3.4.8.pasākuma projekta īstenošana, pielāgota un individuāla sociālekonomiskā iekļaušanās mentora un sociālā darbinieka pakalpojuma nodrošināšanai patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, tai skaitā paredzot praktisku atbalstu darba vietas atrašanā. Savukārt 2025.gada 4.ceturksnī paredzēts uzsākt 4.3.4.9.pasākuma īstenošanu, kas paredz praktiskas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu īstenošanu vietējo kopienu noturības prasmju veidošanai un pašorganizācijas, sadarbības un līdzdarbības prasmju attīstībai, īpaši vēršot uzmanību tādu risinājumu attīstībai, kas veicina mazaizsargātu vai sociālās atstumtības riskam pakļautu iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanai. Tāpat 2025.gada 4.ceturksnī paredzēts uzsākt projekta īstenošanu pasākumos (4.3.2.SAM un 4.2.3.3.pasākums), kas vērsti uz kultūras lomas stiprināšanu sabiedrības iekļaušanas jautājumu risināšanā, 4.3.2.SAM ietvaros paredzot atbalstu sociālo iekļaušanu orientētu kultūras piedāvājuma veidošanai un vides piekļūstamības nodrošināšanai mazākaizsargātām grupām, tai skaitā paredzot, ka ar kultūras pakalpojumu starpniecību tiks attīstītas mērķa grupas sociālās prasmes un līdzdalība sabiedriskajos procesos. Savukārt 4.2.3.3.pasākuma ietvaros paredzēts attīstīt kompetenci izmantot kultūras norises pilsoniskās līdzdalības veicināšanai bērnu un jauniešu auditorijai, nodrošinot vienlīdzīgu profesionālās mākslas un kultūras norišu piekļūstamību pasākuma mērķa grupai neatkarīgi no dzīves vietas un ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa.
(189) Vienlaikus, attiecībā uz tieslietu nozari, ieguldījumu Eiropas Sociālo tiesību pīlāra tematisko virzienu īstenošanā nodrošinājuši šādi pasākumi:
(190) 4.3.4.6.pasākumā "Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai", saskaņā ar pēdējo apstiprināto maksājuma pieprasījumu, bija iesaistīti 686 probācijas klienti (iznākuma rādītājs i.4.3.4.d.), kas guva atbalstu, tādējādi sekmējot probācijas klientu aktīvāku iesaistīšanos legālā nodarbinātībā; veicinot aktīvāku dzīvesveidu, līdzdalību sociālajos procesos, tādējādi radot priekšnoteikumus nodarbināmībai un sekmējot Eiropas Sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanu (vienlīdzīgas iespējas un pieeja darba tirgum, godīgi darba apstākļi, sociālā aizsardzība un iekļaušana), vienlaikus nodrošinot iznākuma rādītāja i.4.3.4.d. 2024.gadā noteiktā mērķa "525 atbalstu saņēmušie probācijas klienti" izpildi.
(191) 4.3.4.7.pasākumā "Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem, pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību", saskaņā ar pēdējo apstiprināto maksājuma pieprasījumu, tika iesaistīti 580 ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas (iznākuma rādītājs i.4.3.4.e), kas guva atbalstu, tādējādi tika radīti priekšnoteikumi, lai ieslodzītais aktīvāk iesaistītos legālā nodarbinātībā, vadītu aktīvāku (tai skaitā legālu) dzīvesveidu un piedalītos sociālajos procesos pēc atgriešanās sabiedrībā, radot apstākļus viņu nodarbināmībai, tādējādi sekmējot Eiropas Sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanu (EQUAL iespējas un pieeja darba tirgum, godīgi darba apstākļi, sociālā aizsardzība un iekļaušana), vienlaikus nodrošinot 4.3.4.7.pasākumā noteiktā iznākuma rādītāja i.4.3.4.e "Ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas" sasniedzamās starpvērtības uz 2024.gada 31.decembri "300 atbalstu saņēmušās personas: ieslodzītie, viņu ģimenes locekļu un atbalsta personas" izpildi.
(192) Savukārt 4.3.5.5.pasākumā "Pieeja tiesiskumam", saskaņā ar pēdējo apstiprināto maksājuma pieprasījumu, tika iesaistītas 60 personas (iznākuma rādītājs EECO05), tai skaitā no valsts finansētās juridiskās palīdzības sistēmas, Tiesu administrācijas, nevalstiskajām organizācijām. Projekta "Pieeja tiesiskumam" darbībā, izmantojot apmācību pasākumu "programmas izstrāde un īstenošana, lai apmācītu personālu, kas iesaistīts juridiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanā neaizsargātām grupām", tika uzlabota spēja sniegt juridisko atbalstu neaizsargātām grupām, tādējādi uzlabojot to piekļuvi tiesai un veicinot sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Šī pieeja radīja apstākļus neaizsargāto grupu sekmīgai integrācijai sabiedrībā un darba tirgū, atbalstot Eiropas Sociālo tiesību pīlāra trešo principu (sociālā aizsardzība un integrācija), vienlaikus nodrošinot iznākuma rādītāja EECO05 2024.gadā noteiktā mērķa "50 nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas" izpildi.
(193) Savukārt, veselības jomas investīciju ietvaros papildus nosacījumiem, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu, ES fondu atbalsts tiek fokusēts ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, kā arī veicināt nodarbinātību piesaistot ārstniecības personas darbam ārstniecības iestādēs, īstenot tālākizglītības pasākumus ārstniecības personām un stiprināt veselības aprūpes infrastruktūru, tādejādi dodot pienesumu arī pienesumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā.
(194) Izglītības jomā 4.2.1. SAM "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā" ietvaros tiek īstenoti vai plānoti pasākumi, kas kopumā veicina vispārējās izglītības pieejamību, kā arī veicina izglītojamo iekļaušanu mācību procesā. Piemēram, 2024.gadā ir uzsākta MK nosacījumu izstrāde, lai nodrošinātu izglītojamos ar asistīvajām tehnoloģijām izglītības programmu apguvei. Tehnoloģiju pieejamību plānots nodrošināt sākot no 2026.gada. Papildu minētajam, uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūru, atbilstošas pašvaldības kā finansējumi saņēmēji varēs paredzēt specifiskās darbības, lai veicinātu iekļaujošas izglītības balstītas pieejas īstenošanu. Projektu īstenošana tiks uzsākta 2025.gada beigās. 4.2.2.SAM "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālās apmācības sistēmu un māceklības ieviešanu" un 4.2.3.SAM "Sekmēt to, lai - jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām - būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" ietvaros tiek īstenoti pasākumi izglītojamajiem un pedagogiem, kas sekmē vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos un prasmju pilnveidošanai veicinot iekļaujošu pieeju izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un sociālā atstumtības riska grupās.
(195) Kopumā ES fondu pasākumi ir neaizstājams instruments, kas palīdz nodrošināt, ka tiek īstenoti Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principi - vienlīdzīgas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba apstākļi, sociālā aizsardzība un iekļaušana, veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.
| 8. Administratīvās ceļakartes ieviešanas progress |
(196) Administratīvās kapacitātes ceļa kartes 2021-2027 mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai Kohēzijas politikas fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai.
(197) Tās ietvaros Valsts kanceleja (turpmāk - VK) kopā ar sadarbības partneriem (Valsts administrācijas skolu, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Iepirkumu uzraudzības biroju) līdz 2024.gada beigām īstenoja mācību pasākumus par publisko iepirkumu normatīvā regulējuma ievērošanu, valsts atbalsta noteikumu ievērošanu, interešu konfliktu, krāpšanas un korupcijas novēršanu ES kohēzijas politikas īstenošanā, vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošanu, horizontālo principu ieviešanu, datu analīzi un pasniegšanu, risku pārvaldību, kā arī KPVIS Datu analīzes rīka lietotāju iekšējo auditoru, projektu vadītāju apmācības u.c. pasākumus ES fondu vadībā un kontrolē iesaistīto institūciju pārstāvju un finansējuma saņēmēju spēju stiprināšanai.
(198) Mācību pasākumos tika iesaistīti vairāk kā 1500 mērķa grupas dalībnieki. Papildus tam ir izstrādāti četri e-mācību kursi, projektu vadītāju kompetenču ietvars, vadlīnijas pašvaldībām cilvēkresursu pārvaldības jautājumos un veiktas aptaujas ES fondu projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju apmierinātības noteikšanai par informācijas pieejamību un īstenotajiem atbalsta procesiem.
(199) Viens no būtiskākajiem Administratīvās kapacitātes ceļa kartes 2021-2027 pasākumiem ir integritātes paktu ieviešana Latvijā. Viena no īstenoto pasākumu ietvaros ir veikta iepirkuma procedūra un noslēgts līgums par starptautiskās pieredzes izpēti, plānots izstrādāt integritātes paktu ieviešanas standartu Latvijā, kā arī īstenoti izglītojoši pasākumi. Papildus tam ir izveidota darba grupa, iesaistot publiskās pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, un norisinājušās domnīcas par Latvijas un citu valstu pieredzi integritātes paktu ieviešanā.
| 9. Programmā noteikto rādītāju sasniegšanas progress |
(200) ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā Latvija būs spējusi saņemt no EK visu ES fondu piešķīrumu 4,6 mljrd. EUR, pabeidzot investīciju īstenošanu Latvijā, pēdējā dokumentācija EK iesniedzama līdz 2026.gada 15.februārim. Vairākiem projektiem tika dota iespēja tos pabeigt vēlāk pēc 2023.gada beigām izmantojot 2021.-2027.gada plānošanas perioda līdzfinansējumu vai par īstenotāju pašu līdzekļiem.
(201) Noslēdzoties ilgstošam saskaņošanas procesam 2025.gada 23.janvārī apstiprināti Programmas grozījumi Nr.2, kas paredzēja finansējuma pārdales investīciju optimizēšanas pasākumiem.
(202) Šis vidusposma novērtējums aptver informāciju par jauniem Programmas grozījumiem (Nr.3) saistībā ar elastības finansējuma izmantošanas iespēju pārskatīšanu.
(203) Kopumā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā dažādu nozaru projektiem pieejams ES fondu finansējums 3,6 mljrd. EUR (bez elastības finansējuma). Līdz 2025.gada janvārim apstiprināti MK noteikumi par SAM pasākumu īstenošanu 2,78 mljrd. EUR apjomā un ir pabeigtas vai izsludinātas projektu atlases kopā par 1,95 mljrd. EUR, piemēram, izglītības, klimata pārmaiņu mazināšanas, notekūdeņu apsaimniekošanas un ilgtspējīgas mobilitātes jomās107.
(204) Projekti īstenošanā ir par 1,2 mljrd. EUR, tai skaitā atbalstam uzņēmējdarbībai, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas, veselības veicināšanas, pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšanas jomās, veikti maksājumi īstenotājiem par 175 milj. EUR, tai skaitā uzņēmējdarbības atbalstam finanšu instrumentu veidā, dzelzceļa un Rīgas transporta infrastruktūras attīstībai, vides aizsardzības un plūdu mazināšanai, kā arī veselības veicināšanai108.
(205) ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2025. gada 1. janvārim ES fondu UK ir apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji109 investīcijām par 3,2 mljrd. EUR jeb 88 %110 no nozaru investīciju īstenošanai kopā pieejamā ES fondu finansējuma 3,6 mljrd. EUR. Apstiprinātie kritēriji ir dažādās jomās, tādās kā pētniecība un inovācijas, uzņēmējdarbība, digitalizācija, klimata pārmaiņas un vides aizsardzība, ilgtspējīga transporta attīstība, veselības veicināšana, izglītības attīstība, nodarbinātība un sociālā iekļaušana, reģionu līdzsvarota attīstība, pāreja uz klimatneitralitāti u. c111.
(206) Līdz 2025. gada 1. janvārim pabeigtas vai izsludinātas jaunas 124 projektu atlases par kopā 1,95 mljrd. EUR ES fondu atbalstu (54 % no ES fondu piešķīruma investīcijām nozarēs), t. sk. par finanšu instrumentiem, noslēgti 640 līgumi par projekta īstenošanu - ar ES fondu atbalstu 1,20 mljrd. EUR (33 % no ES fondu piešķīruma investīcijām nozarēs), savukārt no tiem pabeigti ir 202112 projekti par 18,8 milj. EUR, Tāpat veikti 175 milj. EUR maksājumi projektu īstenotājiem (skatīt attēlu zemāk)113.
Attēls Nr.6 Infografika par Programmas ieviešanas progresu dalījumā pa politikas mērķiem114;115
(207) Ņemot vērā iepriekšējās sadaļās aprakstītos apsvērumus par kavējumiem Programmas investīciju uzsākšanā un īstenošanā, Programmā iekļauto sasniedzamo rādītāju progress ir salīdzinoši neliels. Reaģējot uz aktuālo sociāli ekonomisko situāciju (skat. šī pielikuma sadaļā "Sociāli ekonomiskā situācija un galvenie izaicinājumi" ir sagatavoti Programmas grozījumi atbilstoši aktuālajām vajadzībām un nacionālajām prioritātēm (skat. šī pielikuma sadaļā "Priekšlikumi Programmas grozījumiem"), attiecīgi Programmas grozījumi paredz arī izmaiņas rādītāju sasniedzamajās vērtībās un iekļauj jaunus sasniedzamos rādītājus atbilstoši jaunajām plānotajām investīcijām.
(208) Vidējā rādītāju izpilde līdz 2024.gada 31.decembrim ir 4% no Programmā paredzētajām 2029. gada mērķa vērtībām. ESF+ ar 9% izpildi kopumā uzrāda labāko rādītāju sniegumu starp fondiem (skat. attēlu zemāk). Šajā sadaļā sniegta informācija vērtējot Programmas rādītāju progresu pret Programmas sākotnējo versiju116, kā arī ievērojot to, ka rādītāju sasniegšanas progress ir ziņojams EK SAM līmenī117.
Attēls Nr.7 Programmas rādītāju vidējā izpilde pret 2029.gada sasniedzamajām vērtībām dalījumā pa fondiem118.
(209) Lielākais progress starp Programmā noteiktajam prioritārajiem virzieniem (jomām) ar 11% vidējo izpildi ir veselības veicināšanas un aprūpes jomā, tam seko nodarbinātība un sociālā iekļaušana ar 8% izpildi un atbalsts uzņēmējdarbībai ar 7% izpildi (skat. attēlu zemāk).
Attēls Nr.8 Projektu līgumos plānotās un sasniegtās iznākuma un rezultāta rādītāju vērtības, % no Programmā noteiktā sasniedzamā apjoma, pa prioritātēm119
(210) Aplūkojot progresu konkrētu rādītāju griezumā atzīmējams 4.1.2. SAM ietvaros sasniedzamais rādītājs EECO10 "Personas ar vidējo izglītību" ir sasniedzis programmā noteikto mērķa vērtību 36% apmērā. 4.1.2.6.pasākuma "Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību" ietvaros 567 ārstniecības personas ar vidējo izglītību, no 1549 personām, ir uzlabojušas savas zināšanas veselības jomā. Tā pat 4.1.2.5.pasākuma "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" ietvaros 12 personas ar vidējo izglītību, no plānotajām 45 personām, ir piesaistītas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā.
(211) Būtiskākais progress starp SAM ar vidējo rādītāju sasniegto vērtību 17% no Programmas 2029.gada mērķa vērtības ir 4.3.1. SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" (turpmāk - 4.3.1.SAM), tam seko 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" (turpmāk - 4.3.4.SAM) ar 16 % izpildītiem rādītājiem un 1.2.3. SAM "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" (turpmāk - 1.2.3.SAM) ar 14% izpildi.
(212) Aplūkojot progresu konkrētu rādītāju griezumā atzīmējams 4.3.1. SAM rādītājs i.4.3.1.b (izvēlētas un saskaņotas vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei) ir sasniedzis programmā noteikto mērķa vērtību 100% apmērā. Tāpat pie rādītājiem ar augstu izpildes līmeni, būtu atzīmējams arī 4.3.5. SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" rādītājs r.4.3.5.b (personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci), kura faktiskā izpilde ir 1585, kas ir 61% no programmas mērķa vērtības.
(213) Uzņēmējdarbības atbalsta jomā ir izceļami 1.2.3. SAM iznākuma rādītāji RCO01 (Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)), RCO02 (Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi), RCO03 (Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi), RCO05 (Atbalstītie jaunie uzņēmumi), kam visiem ne tikai sasniegtas, bet pat pārsniegtas sākotnēji plānotās starpposma vērtības (2024), tāpat tiem 1.2.3.SAM rādītājiem, kam faktiskā izpilde vēl neparādās, tomēr projektu līgumos plānotais norāda, ka šo rādītāju sasniegšana ir procesā. Īpaši izceļams komersantiem sniegtais atbalsts finanšu instrumentu veidā, ko atspoguļo rādītāja RCO 03 faktiski sasniegtā vērtība - 216, kas par 2.54 reizēm pārsniedz starpposmā plānoto vērtību -85 atbalstītie uzņēmumu, tādējādi nodrošinot 38% no programmā noteiktās mērķa vērtības 2029.gadam.
(214) Attiecībā uz 1.2.2. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" rādītājiem skaidrojam, ka, tā kā no SAM svītrots finanšu instrumentu atbalsta sākotnēji plānotais pasākums (digitalizācijas garantijas), kā arī konceptuāli pārskatīts atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā pasākums, attiecīgi ar programmas grozījumiem būtiski pārskatītas 1.2.2.SAM rādītāju vērtības, kā arī svītroti rādītāji- RCO04 (nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi) un RCO03 (ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi), attiecīgi rādītāju progresa informācijas tiem netiek norādīta.
(215) Atgriežoties pie 4.politikas mērķa "Sociālāka Eiropa"120 rādītāju analīzes, īpaši izceļams būtu viens no rādītājiem, kas raksturo sociālās uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā un kura sniegums pārsniedz rezultātu, ko bija plānots sasniegt līdz 2024.gada beigām, proti, 4.3.3.SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" rādītāja EECO19 "Mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi (t.sk. kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi) izpilde liecina, ka 2024.gadā atbalsts ir nodrošināts 25 sociālajiem uzņēmumiem, lai gan bija plānots atbalstīt tikai 22 sociālos uzņēmumus, ņemot vērā, ka pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības grantu atbalstam tika uzsākta kopš 2024.gada jūlija. Tādējādi, ja vērtējam pret Programmas ietvaros plānoto kopējo šī rādītāja sniegumu, tas šobrīd (2025.gada janvārī) izpilda 17% no Programmā noteiktās mērķa vērtības 2029.gadam. Granti paredzēti sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa projektu īstenošanai, darbības sākšanai vai paplašināšanai.
(216) Runājot par pasākumiem, kas vērsti uz sabiedrības aktīvu iekļaušanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādām sabiebrības grupām, atzīmējams būtu 4.3.4.SAM 4.3.4.8.pasākuma "Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju" rādītājs r.4.3.4.e (patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana), kura ietvaros līdz 2024.gada beigām atbalstu saņēmušas 729 personas, kas veido 64% no programmas 2029.gada mērķa.
(217) Ņemot vērā Programmā iekļauto investīciju struktūru nacionālā līmenī, proti, katra politikas mērķa ietvaros investīcijas sadalītas pa prioritātēm, savukārt katras prioritātes ietvaros iekļauti viens vai vairāki SAM, kas tālāk sadalās pasākumos un projektu iesniegumu atlases kārtās, arī Programmā noteikto rādītāju SAM līmenī sasniegšana tiek nodrošināta gan konkrētu pasākumu, atlases kārtu un projektu dažādās kombinācijās. Attiecīgi apskatot rādītāju sasniegšanas progresu var būt gadījumi, kad vienas prioritātes ietvaros kādam no rādītājiem ir ievērojams progress, kamēr citam progress pagaidām ir neliels, vai tā nav uz 2024.gada beigām projektu ietvaros pabeigto darbību ietvaros, tādēļ tālāk tekstā iekļauta informācija par šādiem gadījumiem.
(218) 4.1.prioritātes "Veselības veicināšana un aprūpe" ietvaros iekļautie veselības jomas rādītāji tiek stingri uzraudzīti, īpaši pievēršot uzmanību tiem rādītājiem, kuriem ir noteiktas starpposma vērtības un, līdz ar to, visiem 4.1.prioritātes rādītājiem ir vērtējams pietiekams progress. Papildus skaidrojam, ka arī tiem rādītājiem, uz kuriem nav attiecināmas starpposma vērtības - RCO 69 "Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte" un RCR 72 "Personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus, gadā" rādītājs, vai arī dati tiek iegūti ar regularitāti vienu reizi divos gados - r.4.1.2.a rādītājs "Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF rīkoto pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus", izpilde jau notiek ar pozitīvu tendenci. Rādītāju RCO 69 un RCR 72 izpildi apliecina i.4.1.1.a rādītāja izpilde - noslēgto līgumu īpatsvars ar ārstniecības iestādēm, uz kurām ir ar attiecināmi abi minētie rādītāji, starpposma vērtība ir pat 35% no obligātajiem 10%. Savukārt, rādītājs r.4.1.2.a ir attiecināms uz vairākiem 4.1.2.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" pasākumiem, kur visi ir īstenošanas statusā, un dati par šo rādītāju tiks iegūti no Latvijas pieaugušo iedzīvotāju un Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma, ko veic Slimību un profilakses kontroles centrs vienu reizi divos gados.
(219) Aplūkojot rādītāju sasniegšanas progresu 4.3.prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" ietvaros izpildes progresa trūkuma gadījumiem 4.3. prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" labklājības nozares SAM pasākumu ietvaros kā galvenie iemesli rādītāju izpildes progresa nobīdei minami kļūdaini pieņēmumi par faktisko investīciju uzsākšanas laiku. Neizpildoties sākotnējiem pieņēmumiem par plānoto projektu atlases uzsākšanas un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas laiku neizpildās arī sākotnējie pieņēmumi par rādītāju starpposma un attiecīgi gala vērtību sasniegšanu. Investīciju uzsākšanas laika kavēšanos ietekmējuši tādi faktori kā nacionālā normatīvā regulējuma izmaiņas, pasākumu īstenošanas pieejas maiņa (piemēram, mainot mācību formātu klātiene/ tiešsaiste 4.3.4.1.pasākuma gadījumā), politikas uzlabošanas iniciatīvas un politikas plānošanas dokumentu izmaiņas, kuru rezultātā bijis nepieciešams veikt paredzēto darbību veida un mērķa precizēšanu, kas, savukārt ietekmēja investīcijas īstenošanas nosacījumu izstrādi un attiecīgi savlaicīgu projektu atlases uzsākšanu (piemēram, 4.3.6.4.pasākuma gadījumā), kā arī nav izpildījušies pieņēmumi par projektu iesniedzēju aktivitāti projektu iesniegumu sagatavošanā un iesniegšanā (piemēram, 4.3.5.1.pasākuma gadījumā) u.c. Minētie faktori ietekmējuši rādītāju starpposma vērtību un gala vērtību izpildes progresu. Jāmin, ka investīciju plānošanas un rādītāju definēšanas brīdī šos faktorus nebija iespējams iepriekš paredzēt un preventīvi novērst.
(220) Vienlaikus jāmin, ka uz šo brīdi (uz 2025.gada 24.martu) saskaņā ar apstiprinātajiem maksājumu pieprasījumiem 4.3.prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" labklājības nozares SAM pasākumu ietvaros atsevišķu rādītāju izpildē jau ir panākts ievērojams progress. Piemēram, attiecībā uz 4.3.3.2.pasākuma iznākuma rādītāja EECO05 "Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas" faktiskā izpilde pret 2029. gada mērķi veido 23%, 4.3.5.4.pasākuma iznākuma rādītāja EECO05 "Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas" faktiskā izpilde pret 2029.gada mērķi veido 51%, savukārt 4.3.5.3.pasākuma iznākuma rādītāja EECO18 "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu" faktiskā izpilde pret 2029.gada mērķi veido 100%. Pakāpeniski turpina uzlaboties arī citu SAM pasākumu uzraudzības rādītāju izpildes progress.
(221) Savukārt kultūras nozares rādītāju sasniegšanas progresu 4.3.prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" ietvaros rādītāja Nr. EECO18 "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu" sasniegšana tiek veikta 4.3.4. SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" 4.3.4.9. pasākuma ietvaros, kura īstenošanas uzsākšanai 2024.gadā Kultūras ministrija (turpmāk - KM) īstenoja sarunas ar 4.3.4.9.pasākuma projekta īstenotājiem un sadarbības partneriem, lai panāktu konceptuālu vienošanos par 4.3.4.9.pasākuma īstenošanas modeli un būtiskākajām tēmām, kas ietveramas projekta saturā sabiedrības noturības spēju stiprināšanai, kas skar valsts drošību un civilo aizsardzību. Tikai gada nogalē, 2024.gada 10.decembrī tika apstiprināti MK noteikumi par 4.3.4.9.pasākuma īstenošanu un 2025.gada 23.februārī tika iesniegts vērtēšanai projekta iesniegums, līdz ar to rādītāja EECO18 "Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaitu, kas saņēmuši atbalstu" plānotā starpposma vērtība - 5 tiks sasniegta 2025.gada IV ceturksnī. Savukārt rādītāja i.4.3.2.a "Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma vietās" sasniegšanai MK noteikumi par 4.3.2.SAM īstenošanu tika apstiprināti 2024.gada 17.decembrī, vienlaikus KM piesaistīja kultūras jomas ekspertu ar mērķi precīzāk definēt kritērijus, ka izmērīt uz sociālo iekļaušanu orientēta kultūras piedāvājuma sociālekonomiskos ieguvumus. Atbilstoši kultūras jomas eksperta sniegtajiem priekšlikumiem 2025.gada martā ir uzsākta 4.3.2.SAM kritēriju grozījumu izskatīšana ES fondu Uzraudzības komitejā un precizēti attiecīgie metodiskie materiāli. Projekta iesniegumu atlasi plānots izsludināt 2025.gada maijā, līdz ar to rādītāja i.4.3.2.a "Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma vietās" plānotā starpposma vērtība - 10%, tiks sasniegta 2025.gada IV ceturksnī.
(222) 4.2.prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros pasākumi saistībā ar pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pasākumu (4.2.1.7. un 4.3.6.6.pasākums) atklātas projektu iesniegumu atlases jau ir noslēgušās, nodrošināta 20 iesniegto projektu iesniegumu vērtēšana un uzsākta projektu īstenošana. Lai gan vienošanās par projektu īstenošanu slēgšana vēl turpinās, jau ir noslēgtas vienošanās par 18 projektu īstenošanu ar kopējo ES fondu finansējumu 52 milj. EUR apmērā, kuru ietvaros paredzēts nodrošināt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību, kopumā sniedzot atbalstu 3 308 bērniem, tādējādi radot vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās.
(223) Kavējumu rādītāju sasniegšanā ietekmējis tas, ka MK noteikumu projekts par 4.2.4.3.pasākuma "Digitālo prasmju pilnveide" īstenošanu 2024.gada 28.augustā tika iesniegts Valsts kancelejā apstiprināšanai MK, bet tā izskatīšana tika atlikta, lai vērtētu iespēju paplašināt 4.2.4.3.pasākuma mērķa grupu, ņemot vērā, ka saskaņā ar tobrīd aktuālāko Digitālās dekādes ziņojumu par 2023.gadu Latvijas iedzīvotāju digitālo pamatprasmju līmenis bija samazinājies no 51% 2022.gadā uz 45,3% 2023.gadā, būtiski atpaliekot gan no ES vidējā rādītāja (55,6%), gan no Eiropas Komisijas politikas programmā "Digitālās desmitgades ceļš" noteiktā mērķrādītāja - 80%, kas jāsasniedz līdz 2030.gadam. Rezultātā, VARAM ir ierosinājusi attiecīgus grozījumus Programmā, paredzot apmācīt ne tikai nodarbinātās personas, kas ir valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, bet arī iedzīvotājus bez digitālajām prasmēm vai ar zemu digitālo prasmju līmeni, lai tiem būtu nodrošinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes, tādējādi veicinot digitālo prasmju pieejamību plašākai sabiedrībai un paaugstinot sabiedrības digitālo pamatprasmju līmeni, un precizējusi MK noteikumu projektu, kas apstiprināts MK 2025.gada 15.aprīlī. Pasākuma īstenošanu plānots uzsākt secīgi pēc Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzēto darbību digitālo prasmju uzlabošanai pabeigšanas 2026.gadā, līdz ar to pasākuma īstenošana norit atbilstoši plānotajam laika grafikam.
(224) Taisnīgas pārkārtošanas investīciju 6.1.prioritātes "Pāreja uz klimatneitralitāti" ietvaros 6.1.1.3.pasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" īstenošana notiek atbilstoši laika grafikam, šobrīd (uz 2025.gada 28.martu) ir noslēgti 17 līgumi par projektu īstenošanu par vairāk kā pusi no pasākumam pieejamā finansējuma, kā arī tiek veikta pēdējā atlasē iesniegto projektu iesniegumu vērtēšana. Esošo 17 līgumu ietvaros plānoti šādi sasniedzamie rādītāji: rādītājs "Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras" 108 komersanti, rādītājs "Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas" 309 darba vietas, rādītājs "Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos" 24,2 milj. EUR. 6.1.1.6.pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" īstenošana notiek atbilstoši laika grafikam, šobrīd (uz 2025.gada 28.martu) noslēgti visi 12 līgumi par projektu īstenošanu, kuros plānots iegādāties 34 bezemisiju transportlīdzekļus un to darbības nodrošināšanai nepieciešāmās uzlādes infrastruktūras attīstīšana pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei.
Attēls Nr.9 Programmas ieviešanas progresa sasniegumu piemēri121
(225) Detalizēta informāciju par katra Programmā iekļautā rādītāja sasniegšanas progresu SAM līmenī iekļauta šī pielikuma beigās (skat. pielikumu "Rādītāju progress").
(226) Savukārt vērtējot iznākuma rādītāju progresu pret Programmā noteiktajām sasniedzamajām starpposma vērtībām 2024.gadam, redzama līdzīga tendence - vislielākais progress 4.politikas mērķa "Sociālāka Eiropa" prioritāšu ietvaros (skat. attēlu zemāk). Detalizēti progress pret 2024.gada starpposma vērtībām šajā novērtējumā nav iekļauts, ņemot vērā iepriekšējās sadaļās izklāstītos apsvērumus, projektu īstenošanas stadiju un mazo fizisko progresu īstenošanā esošajos projektos.
Attēls Nr.10 Programmas iznākuma rādītāju progress pret 2024.gada sasniedzamajām vērtībām122
| 10. Elastības finansējums un tā pārskatīšana |
(227) Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas nosacījumiem123, Programmas katras prioritātes ietvaros dalījumā pa ES fondiem ir nosakāms elastības finansējums124. Kopīgo noteikumu regula paredz, ka elastības finansējums ir 50% no piešķirtā 2026.gada un 2027.gada ES fondu finansējuma125, kas vidēji sastāda 15,8% no kopējā ES fondu finansējuma jeb 654 944 591 EUR.
(228) Ņemot vērā, ka Latvijai ES fondu finansējums ir piešķirts ar Komisijas īstenošanas lēmumu126 dalījumā pa gadiem un katram gadam un fondam % īpatsvars ir atšķirīgs:
• ESF+ - 0,1577751088 jeb 104 439 560 EUR
• ERAF - 0,1577253160 jeb 390 959 453 EUR
• KF - 0,1580495650 jeb 147 444 903 EUR
• TPF - 0,0656798229127 jeb 12 100 675 EUR
(229) Būtiski atzīmēt, ka elastības finansējums nav pieejams ES fondu projektu atlasēm līdz tiks saņemts pozitīvs EK lēmums par Latvijas iesniegto vidusposma novērtējuma rezultātiem128. FM kā ES fondu vadošajai iestādei ir nepieciešams sagatavot un līdz 2025.gada 31.martam iesniegt EK vidusposma novērtējuma rezultātus par Programmas īstenošanu un EK izvērtēs Programmas ieviešanas progresu un sniegs viedokli129, t.sk. par piedāvāto elastības finansējuma izmantošanas / pārplānošanas priekšlikumiem. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, investīciju pārskatīšana ir ieilgusi un vidusposma novērtējums EK tiks iesniegts pēc atbilstošu Programmas grozījumu nacionālas saskaņošanas noslēgšanas.
Tabula Nr.1. Elastības finansējums dalījumā pa Programmas prioritātēm un fondiem130
|
Prioritātes Nr. |
Prioritātes nosaukums |
Fonds |
ES fondu elastības finansējums |
| 1.Politikas mērķis "Viedāka Eiropa"131 |
Kopā: |
126 694 657 |
|
|
1.1. |
Pētniecība un prasmes |
ERAF |
39 803 989 |
|
1.2. |
Atbalsts uzņēmējdarbībai |
ERAF |
61 540 970 |
|
1.3. |
Digitalizācija |
ERAF |
23 600 130 |
|
1.4. |
Digitālā savienojamība |
ERAF |
1 749 568 |
| 2.Politikas mērķis "Zaļāka Eiropa" |
Kopā: |
171 054 452 |
|
|
2.1. |
Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām |
ERAF |
86 038 226 |
|
2.1. |
Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām |
KF |
2 883 803 |
|
2.2. |
Vides aizsardzība un attīstība |
ERAF |
22 309 635 |
|
2.2. |
Vides aizsardzība un attīstība |
KF |
16 149 296 |
|
2.3. |
Ilgtspējīga mobilitāte |
ERAF |
16 495 869 |
|
2.4. |
Ilgtspējīga mobilitāte |
KF |
18 520 945 |
|
2.5. |
Enerģētiskās neatkarības un atjaunīgās enerģijas kapacitātes celšana |
ERAF |
8 656 678 |
| 3.Politikas mērķis "Savienotāka Eiropa"132 |
Kopā: |
109 890 859 |
|
|
3.1. |
Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra |
KF |
109 890 859 |
| 4.Politikas mērķis "Sociālāka Eiropa" |
Kopā: |
199 215 586 |
|
|
4.1. |
Veselības veicināšana un aprūpe |
ERAF |
43 048 602 |
|
4.1. |
Veselības veicināšana un aprūpe |
ESF |
8 015 551 |
|
4.2. |
Izglītība, prasmes un mūžizglītība |
ERAF |
33 126 913 |
|
4.2. |
Izglītība, prasmes un mūžizglītība |
ESF |
39 286 079 |
|
4.3. |
Nodarbinātība un sociālā iekļaušana |
ERAF |
18 859 870 |
|
4.3. |
Nodarbinātība un sociālā iekļaušana |
ESF |
54 330 502 |
|
4.4. |
Sociālās inovācijas |
ESF |
2 548 069 |
| 5.Politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa"133 |
Kopā: |
35 254 987 |
|
|
5.1. |
Reģionu līdzsvarota attīstība |
ERAF |
35 254 987 |
| 6.Politikas mērķis "Taisnīgās pārkārtošanās fonda investīcijas"134 |
Kopā: |
12 100 675 |
|
|
6.1. |
Pāreja uz klimatneitralitāti |
TPF |
12 100 675 |
| Kapacitātes stiprināšanas pasākumi (TP 37.pants) |
Kopā: |
733 375 |
|
|
7.1. |
Administratīvās kapacitātes ceļakarte |
ESF |
259 359 |
|
7.1. |
Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas (KPVIS) attīstība |
ERAF |
474 016 |
|
Pavisam kopā: |
654 944 591 |
(230) MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdē pieņemts lēmums135 par atsevišķām drošības prioritātēm, kas finansējamas no ES fondu finansējuma, proti, Aizsardzības ministrijas prioritārais pasākums "Militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošana un Vienības tilta Daugavpilī pārbūve mobilitātes uzlabošanai", kā arī horizontālais prioritārais pasākums kiberdrošības stiprināšanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.
(231) 2024.gada 31.oktobra ES fondu tematiskajā komitejā konceptuāli atbalstīts FM priekšlikums pārskatīt daļu no elastības finansējuma apjoma, lai novirzītu to nacionālajai prioritātei - drošībai un noturībai - inovāciju un produktivitātes jomā - kiberdrošībai, enerģētikas jomā - enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, reģionālās attīstības jomā - infrastruktūras attīstībai uzņēmumiem, nevienlīdzības mazināšanas jomā - atbalstam vistrūcīgākajiem ("pārtikas pakas") un pārējo elastības finansējumu saglabājot sākotnēji plānotajām prioritātēm.
| 11. Priekšlikumi Programmas grozījumiem |
(232) Programmas grozījumos iekļautie elastības finansējuma pārdaļu priekšlikumi vērsti uz nacionālās prioritātes - drošības stiprināšanu. Atzīmējams, ka liela daļa no elastības finansējuma pārdalēm ne tikai sekmēs drošības stiprināšanu, bet arī kopā ar valsts budžeta ieguldījumiem, nodrošinās nacionālo un nozaru prioritāšu īstenošanu lielākā apmērā (detalizēta informācija par elastības finansējuma pārdalēm un to avotiem iekļauta Tabulā Nr.2). Ar tālāk minētajiem investīciju priekšlikumiem plānots pamatā risināt ģeopolitiskās situācijas un ar Krievijas kara Ukrainā saistītos izaicinājumus.
(233) 1.politikas mērķa "Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" ietvaros tiks īstenoti kiberdrošības pasākumi (39 182 735 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 33 305 324 EUR ES fondu finansējums) ar mērķi stiprināt valsts pārvaldes iestāžu drošību un noturību pret ārējiem uzbrukumiem. Atbalstāmo pasākumu ietvaros paredzēta sistēmu drošības auditu veikšana, datu aizsardzības rīku izveide un pilnveidošana, informācijas sistēmu testi, darbinieku apmācības, datortehnikas un programmatūras atjaunošana, specifisks aprīkojums vēstniecību vajadzībām.
(234) Kā atzīmēts sociāli ekonomiskās situācijas aprakstā, Latvijas iestādes turpina piedzīvot arvien pieaugošus kiberuzbrukumus, tādēļ vitāli svarīgi ir turpināt stiprināt kiberdrošību, t.sk. veicot ieguldījumus IKT jomas pakalpojumu un infrastruktūras attīstībā. Īpaši svarīga esošo sistēmu noturības pārbaudei ir to testēšana veicot sistēmu drošības auditus un nodrošinot, ka lietotās sistēmas un pakalpojumi darbojas uz atjaunotas programmatūras.
(235) Arī EK izstrādātajā Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam ir uzsvērta nepieciešamība attīstīt IKT jomas risinājumus, it sevišķi e-pakalpojumus ir jāveic vienlaicīgi stiprinot kiberdrošību, veicot arī ieguldījumus publisko datu drošībai un publisko e-pakalpojumu noturībai un aizsardzībai.136
(236) 2025.gada 13.janvāra bezpilota lidaparātu incidents Rīgas lidostā, aktualizēja nepieciešamību izstrādāt efektīvus un visaptverošus risinājumus, kas mazina apdraudējumu pasažieriem, civilai aviācijai un kritiskās infrastruktūras objektiem.
(237) Lai nodrošinātu valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" un tās lietotāju drošību, tiks īstenots jauns pasākums STRATĒĢISKĀS PUBLISKĀS INFRASTRUKTŪRAS AIZSARDZĪBAI - bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana (2 299 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 1 954 863 EUR).
(238) Konsultējoties ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un tām padoto iestāžu ekspertiem, ir secināts, ka nesankcionētu bezpilota lidaparātu identificēšanas, izsekošanas un pretdarbības risinājumu arhitektūrai jābūt atvērtai tādā veidā, lai valsts līmenī ļautu kombinēt dažādus sensoru un programatūras risinājumus. Atbilstoši ekspertu norādītajam ietvaram valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem ir izstrādājusi bezpilota lidaparātu uztveršanas un pretdarbības risinājuma tehnisko specifikāciju Rīgas lidostai.
(239) Lai nodrošinātu visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu, kā arī ieviestu Eiropas Savienības Padomes 2024.gada rekomendāciju attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, ir jānodrošina piekļuvi finansējumam, kas vērsts uz stratēģiski nozīmīgu investīciju veikšanu, eksporta apjoma palielināšanu un produktivitātes kāpināšanu, paredzot konkurētspējīgu atalgojumu visos Latvijas reģionos, turklāt nodrošinot finansējumu tādu investīciju projektu īstenošanai, kuri vērsti uz kritisku tehnoloģiju izstrādi (saistīts ar kritiski svarīgu digitālās tehnoloģijas, biotehnoloģiju, tīro un resursefektīvas tehnoloģiju) un ražošanu duāla vai militāra lietojuma jomā, t.sk., jaunu rūpnīcu celšanu, kā arī to infrastruktūrai nepieciešamās infrastruktūras attīstīšanu, kas veicina ES stratēģisko neatkarības samazināšanu vai iekšējā tirgū ienes inovatīvu, jaunu un progresīvu elementu ar ievērojamu ekonomisko potenciālu. Finansiālā atbalsta izmantošanu plānots veikt ciešā sasaistē ar STEP iniciatīvu un nodrošinot STEP mērķu sasniegšanu. Plānots grozījumu ietvaros izstrādāt atbalsta programmu mērogojamu investīciju projektu īstenošanai Latvijā 150 milj. EUR apmērā finanšu instrumentu (aizdevumu ar kapitāla atlaidi un garantiju) veidā - Investīciju fonds uzņēmējdarbības attīstībai. Šādas programma izveidei Programmas grozījumi paredz INVESTĪCIJU FONDA UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI izveidi novirzot ES fondu finansējumu (40 000 000 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 34 000 000 EUR).
(240) 2.politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" ietvaros tiks īstenoti papildus pasākumi enerģētiskās neatkarības stiprināšanai (41 176 471 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 35 000 000 EUR).
(241) Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam uzsvērta nepieciešamība stiprināt enerģētisko drošību, kombinējot gan pašmāju AER ražošanu, gan nodrošinot drošas piegādes kopumā virzoties uz CO2 izmešu137 samazināšanu.138
(242) Enerģētiskās neatkarības stiprināšana ir bijusi iekļauta kā Padomes rekomendācija Latvijai 2023.gadā. Arī NEKP atzīmēts, ka nepieciešams turpināt uzlabot Latvijas enerģētiskās atkarības rādītājus.
(243) Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot AE izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā, nepieciešama atbilstošas infrastruktūras attīstība.
(244) Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas NEKP mērķim - līdz 2025.gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 47,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā ir viens no augstākajiem ES: 2023.gadā tas bija 43,2 % (ES - vidēji 24,6 %)139.
(245) Plānoti ieguldījumi elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai, ģeneratoru iegādei darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas remontu un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai un biometāna publisko ievades punktu būvniecībai.
(246) Papildus finansējums KATASTROFU PĀRVALDĪBAS CENTRU attīstībai 29 022 839 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 24 669 413 EUR prioritāro augstas gatavības centru izbūves pabeigšanai. Atzīmējams, ka minētais finansējums papildinās no valsts budžeta finansētās investīcijas kopumā 10 jaunu katastrofu pārvaldības centru izbūvei un aprīkošanai. Minētās investīcijas būs papildinošas no AF jau uzsāktajām investīcijām un kopumā nodrošinās kompleksu fizisku infrastruktūru, kas nodrošinās efektīvu un ātru reaģēšanu uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām.
(247) Nacionālās drošības koncepcijā140 uzsvērta nepieciešamība īstenot katastrofu pārvaldības sistēmas reformu, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju, izveidojot katastrofu pārvaldības centrus, tādējādi arī uzlabojot atbildīgajās institūcijās nodarbināto darba apstākļus un darba drošību.
(248) Katastrofu pārvaldības sistēmas funkcionēšanas būtisks priekšnosacījums esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir katastrofu pārvaldības centru būvniecība un to funkcionēšana atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijā noteiktajām prioritātēm141. AF ietvaros paredzēts īstenot daļu no gandrīz nulles enerģijas patēriņa katastrofu pārvaldības centru būvniecības visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzlabojot katastrofu pārvaldību. Minētais plānots investīcijas 1.3.1.1.i. "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija" ietvaros, tai skaitā uzbūvēt 8 līdz 10 katastrofu pārvaldības centrus dažādos Latvijas reģionos. Lai nodrošinātu vienmērīgu katastrofu pārvaldības centru pārklājumu Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, plānotas papildus ES fondu investīcijas Programmas ietvaros papildus centru izbūvei saskaņā ar Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam plānotajiem pasākumiem.142
(249) 3.politikas mērķa "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" ietvaros tiks īstenots pasākums militārās mobilitātes stiprināšanai - Daugavpils Vienības tilta pārbūve (5 086 620 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 4 323 627 EUR).
(250) Ex-post izvērtējumā transporta jomā secināts, ka jāturpina autoceļu un ielu tīklu attīstība, lielāks fokuss liekams uz tehniskajiem un/vai operacionālajiem risinājumiem. Vienlaikus Daugavpils Vienības tilta pārbūve valdībā apstiprināta, kā viena no Aizsardzības ministrijas prioritātēm. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība līdz šim jau vairākkārt ir vērsusi Satiksmes ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un FM uzmanību uz nepieciešamajām investīcijām Vienības tilta pārbūvei.
(251) Plānotie ieguldījumi infrastruktūrā uzlabos civilās un militārās mobilitātes savienojumu efektivitāti un drošību Daugavpils valstspilsētā un Latgales reģionā, pārbūvējot Vienības tiltu un tā pievedceļus. Plānotie ieguldījumi transporta infrastruktūrā arī uzlabos savienojamību ar valsts autoceļu tīklu un Eiropas transporta tīklu (TEN-T - Trans-European Transport Network), samazinās sastrēgumus, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī paaugstinās kopējo satiksmes drošību un infrastruktūras kvalitāti.
(252) Vienības tiltam ir būtiska nozīme pilsētas transporta infrastruktūrā, novadu savstarpējai savienojamībai. Daugavpils valstspilsētas transporta infrastruktūra ir saistīta gan ar valsts galveno autoceļu A6, gan valsts galvenajiem autoceļiem A13 un A14. Pilsētas teritoriju divās daļās sadala upe Daugava, Vienības tilts ir vienīgā transporta būve, ko var izmantot upes šķērsošanai. Tilta tehniskais stāvoklis ir slikts. Kopš 1989.gada, kad tika veikta tilta rekonstrukcija, līdz šim brīdim tam nav veikti vērienīgi uzlabošanas darbi, līdz ar to ir nepieciešami apjomīgi ieguldījumi tilta atjaunošanā.
(253) Vienības tilta pārbūvei saņemts Aizsardzības ministrijas atzinums par to, ka tā pārbūves projekts atbilst Nacionālo Bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas noteiktajām militārā transporta infrastruktūras, kā arī militārās mobilitātes attīstības prioritātēm. Tāpat saņemts arī Latgales plānošanas reģiona atbalsta vēstule par Vienības tilta pārbūves nepieciešamības atbilstību Latgales plānošanas reģiona stratēģiskajiem mērķiem un tā reģionālo nozīmi.
(254) Vienības tilta infrastruktūras modernizācija nodrošinās visiem satiksmes dalībniekiem kvalitatīvu un ērtu pārvietošanos, kā arī uzlabos Daugavas upes kreisā krasta iedzīvotāju drošību iespējama apdraudējuma gadījumā. Tilta pārbūve ievērojami uzlabotu mobilitātes iespējas pilsētas robežās, nodrošinot savienojamību ar Augšdaugavas novadu, tādējādi uzlabojot gan darbaspēka migrāciju, gan publisko pakalpojumu pieejamību abu pašvaldību iedzīvotājiem. Daugavas upes kreisajā krastā dzīvo gan ievērojama daļa novada iedzīvotāju, gan vairāk kā 7000 pilsētas iedzīvotāju, kas darba gaitās dodas uz pilsētas apkaimēm, kas izvietotas upes labajā krastā, kā arī nepieciešamos publiskos, t.sk. izglītības, veselības aprūpes u.c. pakalpojumus, šie iedzīvotāju var saņemt galvenokārt šķērsojot upi.
(255) Ņemot vērā Latvijas lielo ostu pārvalžu iniciatīvas vēstules par augstas gatavības investīciju projektiem, kas sekmētu drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanu, militārās loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu un efektīvāku multimodālo transporta savienojumu (dzelzceļš, autotransports, jūras transports, aviotransports, RO - RO satiksme) izmantošanu, kā arī kravu un pasažieru prāmju apkalpošanas infrastruktūras attīstību, kas ir būtiska Latvijas tautsaimniecības un ražošanas uzņēmumu darbībai, Programmas grozījumi paredz papildus finansējuma novirzīšanu LATVIJAS LIELO OSTU (Rīgas, Liepājas, Ventspils) DIVĒJĀDAS LIETOJUMA INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAI, DROŠĪBAS STIPRINĀŠANAI UN PRĀMJU SATIKSMES ATTĪSTĪBAI (37 632 515 EUR, t.sk. ES fondu finansējumu 31 987 637 EUR apmērā).
(256) Lai STIPRINĀTU DZELZCEĻU kā transporta tīkla mugurkaulu (t.sk. atbilstoši ex-post novērtējuma rekomendācijām) un attīstītu reģionālo savienojamību Programmas grozījumu priekšlikumi paredz Bateriju elektrovilcienu iegādi un to uzlādes infrastruktūras izveidi (123 068 896 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 104 608 561 EUR).
(257) Bateriju elektrovilcieni (turpmāk - BEMU) ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības - nav nepieciešamas lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums. Atzīmējams, ka bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam vilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes "stacijas". Tāpat bateriju uzlāde notiek, vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos neelektrificētos maršrutos ir jāizveido elektrificētas zonas, lai veiktu visu maršruta ceļu.
(258) BEMU primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem - maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv ievērojama pasažieru plūsma, kā arī dzelzceļa stacijās ir nodrošinātas peronu paaugstinātās platformas, kuru izbūvi plānots turpināt līdz 2029.gadam.
(259) Lai nodrošinātu vilcienu satiksmi šajos maršrutos, ir ticis pārskatīts arī vilcienu uzlādes tehniskais risinājums, šobrīd dodot priekšroku vienkāršākam un ekonomiskākam risinājumam - atsevišķām uzlādes stacijām, kas paredz vilcienu uzlādi to stāvēšanas laikā stacijās pie pasažieru platformas. Izvēlētais BEMU uzlādes infrastruktūras izveides tehniskais risinājums paredz iespēju vienlaikus uzlādēt vienu vilciena sastāvu.
(260) Ņemot vērā augstākminēto, indikatīvi būtu nepieciešamas četras uzlādes stacijas. Maršrutā "Rīga-Cēsis" būtu nepieciešamas uzlādes stacijas Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā "Rīga-Daugavpils" - Līvānos un Daugavpilī. Jāatzīmē, ka līdzvērtīgs risinājums šobrīd tiek ieviests Lietuvā, proti, maršrutā "Vilnius - Marcinkonys" ar uzlādes staciju pieturā Varėna.
(261) Primāri bateriju elektrovilcieni tiktu uzlādēti maršruta galapunktā Cēsīs un Daugavpilī, taču brauciena laikā būtu nepieciešama arī daļēja uzlāde Siguldā un Līvānos. Visās četrās identificētajās uzlādes staciju vietās ir pieejama vismaz 2,5 MVA jauda (AS "Sadales tīkls").
(262) 5.politikas mērķa "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību" ietvaros tiks stiprināta reģionālā un militārā infrastruktūra - ar Sēlijas poligona izbūvi saistītā ceļu infrastruktūra un uzņēmējdarbības veicināšana reģionos (16 250 000 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 13 812 500 EUR).
(263) Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai"143, šobrīd, uz Programmas grozījumu sagatavošanas brīdi, pieejamo investīciju pasākumu atbalstāmās darbības neparedz specifisku atbalstu divējāda lietojuma infrastruktūras attīstīšanai, lai gan ģeopolitiskā situācija visā pasaulē, īpaši notikumi Ukrainā, aktualizē šādas infrastruktūras izveides nozīmīgumu iedzīvotāju drošības nodrošināšanai. Pašvaldībām pieejamie atbalsta instrumenti ir ierobežotā apjomā, līdz ar to pieejamās ES fondu un AF investīcijas nav pietiekamas, lai nosegtu pašvaldībām aktuālās infrastruktūras attīstības vajadzības. Papildu līdzekļu paredzēšana pašvaldībām nozīmīgo infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai veicinātu investīciju saņemšanu un izmantošanu teritoriju drošības nodrošināšanai.
(264) Pretmobilitātes risinājumu integrācija ir kritiski svarīga gan Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) gan ceļu tīkla kontekstā, jo tīkla pienesums militārās mobilitātes veicināšanā ikdienā var tikt izmantots pret nacionālajām interesēm krīzes apstākļos. Lai novērstu šādas sliktākā scenārija situācijas, pretmobilitātes mehānismu integrēšana gan TEN-T, gan kopējā ceļu tīkla transporta infrastruktūras objektos Latvijas teritorijā ir kritiski svarīga.
(265) Nodrošinot kvalitatīvu un drošu transporta infrastruktūru Latvijā, uzlabojas iespēja savienoties ar citām ES valstīm, tādējādi veicinot arī tautsaimniecību. Divējāda lietojuma infrastruktūra ir paredzēta arī lielizmēra militāro vienību kustībai, kas nozīmē, ka krīzes apstākļos tiks nodrošināta efektīva Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku pārvietošanās spēja.
(266) Pasliktinoties drošības videi, kam pamatā ir Krievijas agresija pret Ukrainu, ir jāpalielina spēja aizsargāt Latvijas pilsoņus un infrastruktūru. Lai nodrošinātu ilgtspējīgus risinājumus, nepieciešama infrastruktūras attīstība, kura ir divējādi lietojama - militārām vajadzībām mobilitātei un pretmobilitātei; civilajām vajadzībām reģionālajai attīstībai, vienlaikus ievērojot nepieciešamību pielāgoties un mazināt klimata pārmaiņas.
(267) Ievērojot Rīcības plānā Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam iekļauto144, objektu divējāda lietojuma pielietojums ir paredzēts kā galvenais risināmais jautājums, jo tas objektu padara vienlīdz piemērotu civilajām, kā arī nepieciešamības gadījumos militārām vai civilās aizsardzības vajadzībām, turklāt paredzot iespējami ātru objekta transformāciju no civilā pielietojuma uz militāru vai ar civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanu saistītu pielietojumu.
(268) Saskaņā ar 2024.gada 17. un 18.oktobra Baltijas Asamblejas145 43.sesijas rezolūcijā146 norādīto, attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, tiek aicināts sekmēt ES finansējuma palielināšanu militārās mobilitātes projektiem.
(269) Reģionālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam147 (turpmāk - RPP) mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju. Mobilitāte reģionu ietvaros ir būtisks priekšnoteikumus reģionā esošo dabas un cilvēkresursu efektīvai izmantošanai tautsaimniecībai (šo resursu sasniedzamībai, izmantošanai un savstarpējai apritei), kas var nodrošināt priekšnoteikumus reģionu attīstībai. Mobilitāte reģionos un ceļu atjaunošana un pārbūve ir daļa no pasākumu kopuma reģionu konkurētspējas celšanai un reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai. Tāpat ceļu tīkla izmantošanas kvalitāte ir svarīga, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot novadu labāku sasniedzamību, sekmējot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām.
(270) Lai nodrošinātu labi savienotu, spējīgu un drošu militārās mobilitātes tīklu, nepieciešams atbalsts divējāda lietojuma transporta infrastruktūras projektu īstenošanai.
(271) "Militārā poligona "Sēlija" piekļuves ceļa uzlabošana un Vienības tilta Daugavpilī pārbūve mobilitātes uzlabošanai" atbalstīta kā Aizsardzības ministrijas valsts budžeta prioritāte, kas atbalstīta ar MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu148. Militāro poligonu, t.sk. Sēlijas poligona infrastruktūras attīstība noteikta kā veicamais pasākums arī nacionālajos plānošanas dokumentos - Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānā 2025.-2036.gadam un Valsts aizsardzības koncepcijā.
(272) Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spēku vienību pastāvīgu un netraucētu piekļuvi poligonam "Sēlija", ir nepieciešams organizēt autoceļa V956 pārbūvi Daudzeva-Viesīte-Apsarde posmā Daudzeva - Sunākste (km 1,14-17,61), paredzot divvirzienu plūsmu un ceļa noslodzes izturību ne mazāku kā 120 t. Autoceļam nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai nodrošinātu militāro vajadzību izpildi 365 dienas gadā.
(273) Ņemot vērā, ka poligonu piekļuves ceļu uzlabošana un sakārtošana uzlabos transporta kustību arī pašā Aizkraukles novadā, tas uzlabos reģionālo mobilitāti, kā arī pilnvērtīga divvirzienu plūsmas iespējamība mazinās ceļā pavadīto laiku un uzlabos satiksmes drošību.
(274) Vienlaikus plānoti arī ieguldījumi PATVERTŅU, VIETU, KUR PATVERTIES izveidošanai 26 113 520 EUR, t.sk. ES fondu finansējums 22 196 492 EUR apmērā, ar mērķi pārbūvēt, atjaunot un aprīkot 500 objektus civilās aizsardzības patvertņu izveidei.
(275) Ņemot vērā notiekošo Krievijas uzsākto karu Ukrainā, lai stiprinātu sabiedrības drošības sajūtu un ieviestu civilās aizsardzības pasākumus visā Latvijas teritorijā, nepieciešamas investīcijas patvertņu ierīkošanai. VUGD ir izstrādājis vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām149 un IeM aktīvi strādā pie finansējuma avotu piesaistes patvertņu izveidei, kā arī plāno aktīvu sadarbību ar pašvaldībām to motivācijai patvertņu izveidei150.
(276) 4.politikas mērķa "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" ietvaros tiks pārskatīti esošie atbalsta pasākumi, lai rastu iespēju sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, to piekļuvei izglītībai un veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem, ar nodarbinātības veicināšanu saistīti atbalsta pasākumi, valodas apmācības, kultūrorientācijas un citi integrācijas pasākumi. Vienlaikus tiks veikta Programmas finansējuma pārdale (ES fondu finansējums 27 356 004 EUR151) uz Labklājības ministrijas administrēto ESF+ programmu materiālās nenodrošinātības mazināšanai, lai turpinātu "pārtikas paku" atbalsta sniegšanu līdz 2027.gada beigām.
(277) Padomes rekomendācijās 2024.gadam Latvijai ieteikts sekmīgāk novērst iesakņojušās reģionālās atšķirības un nevienlīdzību. Savukārt veiktā ex-post izvērtējuma ietvaros konstatēta nepieciešamība nodrošināt nepārtrauktu finansējuma pieejamību uzsāktajiem ES fondu ieguldījumiem, lai nezaudētu līdz šim sasniegtos ieguvums, kā arī nepasliktināt mērķa grupu situāciju un nepalielināt sociālās atstumtības un nabadzības riskus. Attiecīgi materiālās nenodrošinātības mazināšanas programmas turpināšana ir svarīga iesākto investīciju sekmīgai turpināšanai un sociālās situācijas uzlabošanai.
(278) Labklājības ministrija (turpmāk - LM) ir secinājusi, ka zemu ienākumu mājsaimniecībās pārtikas atbalsts un pamata materiālā palīdzība ir augstu novērtēta, atbalsts izmantots mājsaimniecību vajadzībām un tam ir pozitīva ietekme uz to situāciju. Detalizētākā informācija par ikgadējām atbalsta saņēmēju aptaujām un to rezultātiem ir iekļauta LM ziņojumos, tie skatāmi LM tīmekļvietnē https://www.lm.gov.lv/lv/fonda-novertesanas-zinojumi.
(279) Pārtikas atbalsta sniegšanas pasākumu ietvaros atsevišķu produktu cenu pieaugums ir pārsniedzis pat 100 %. Kopumā viena pārtikas preču komplekta izmaksas palielinājās par 61 % (2021.gadā komplekta cena bija 16,43 EUR, bet 2023.gadā tāds pats komplekts maksāja jau 26,47 EUR). Atzīmējams, ka pārtikas atbalsta iegādes izmaksas ir 80 % no visa ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanas programmas finansējuma. Līdz ar to ievērojamam pārtikas cenu pieaugumam ir būtiska ietekme uz kopējo minētās programmas finansējuma izlietojuma intensitāti.152
(280) Programmas konsolidētajā versijā iekļauti iepriekš minētie (un tabulā Nr.2 attēlotie) pārdaļu priekšlikumi un ar tiem saistītie citi grozījumi Programmas redakcijās.
Tabula Nr.2. Elastības finansējuma pārdaļu priekšlikumi un to avoti153
|
KIBERDROŠĪBAS STIPRINĀŠANA |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| VARAM154 | 1.3.1.3. IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana |
39 182 735 |
33 305 324 |
5 877 411 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
|
39 182 735 |
33 305 324 |
5 877 411 |
||
| VARAM | 1.3.1.1. IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram |
16 399 220 |
13 939 337 |
2 459 883 |
| EM155 |
11 391 758 |
9 682 994 |
1 708 764 |
|
| 1.2.1.4. Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai |
1 241 774 |
1 055 508 |
186 266 |
|
| 1.2.2.1. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā |
4 355 305 |
3 702 009 |
653 296 |
|
| 1.2.1.1. Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai 2.kārta |
1 831 372 |
1 556 666 |
274 706 |
|
| 1.2.1.1. Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai 3.kārta |
2 636 249 |
2 240 812 |
395 437 |
|
| 1.2.3.6. Tūrisma produktu attīstības programma 1. un 2.kārta |
1 015 725 |
863 366 |
152 359 |
|
| 1.2.1.3. Uzņēmuma atbalsts dalībai kapitāla tirgos |
311 333 |
264 633 |
46 700 |
|
| IZM156 | 1.1.2.1. RIS3 industriālās prasmes |
11 391 756 |
9 682 993 |
1 708 763 |
|
DROŠĪBAS STIPRINĀŠANA- SĒLIJAS POLIGONS |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| VARAM | 5.1.1.8. Divējāda lietojuma infrastruktūras attīstība |
16 250 000 |
13 812 500 |
2 437 500 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM157 | 3.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība |
16 250 000 |
13 812 500 |
2 437 500 |
|
DROSĪBAS STIPRINĀŠANA - DAUGAVPILS TILTS |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM | 3.2.1.SAM Attīstīt un izvērst ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku un intermodālu mobilitāti valsts, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp uzlabotu piekļuvi TEN-T un pārrobežu mobilitāti |
5 086 620 |
4 323 627 |
762 993 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM | 3.1.1.5. Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība |
5 086 620 |
4 323 627 |
762 993 |
|
REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| VARAM | 5.1.1.1. Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam 3.kārta |
4 694 694 |
3 990 490 |
704 204 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| FM158 | 3.1.1.8. Robežšķērsošanas punktu attīstība |
4 694 694 |
3 990 490 |
704 204 |
|
ENERĢĒTISKĀ DROŠĪBA |
||||
|
Ministrija |
Plānotās investīcijas |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| KEM159 |
41 176 470 |
35 000 000 |
6 176 470 |
|
| 2.1.4. Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) |
36 470 588 |
31 000 000 |
5 470 588 |
|
| 2.1.2. Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns |
4 705 882 |
4 000 000 |
705 882 |
|
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
|
41 176 471 |
35 000 000 |
6 176 471 |
||
| EM | 2.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos |
29 411 765 |
25 000 000 |
4 411 765 |
| KEM | 2.2.2.4. Aprites ekonomikas principu ieviešana |
11 764 706 |
10 000 000 |
1 764 706 |
|
ATBALSTS MATERIĀLI NENODROŠINĀTAJIEM |
||||
|
Ministrija |
Plānotās investīcijas |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| LM160 | Pārvedums uz ESF+ programmu materiālās nenodrošinābības mazināšanai |
30 395 560 |
27 356 004 |
3 039 556 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
|
32 183 534 |
27 356 004 |
4 827 530 |
||
| LM |
15 825 360 |
13 451 556 |
2 373 804 |
|
| 4.3.4.2. Atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām personām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās 2.kārta |
2 004 039 |
1 703 433 |
300 606 |
|
| 4.4.1.1. Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā |
2 997 728 |
2 548 069 |
449 659 |
|
| 4.4.1.2. Starpdisciplināra atbalsta izveide nemotivētām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem |
4 000 000 |
3 400 000 |
600 000 |
|
| 4.3.5.1. Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana 4.kārta |
6 823 593 |
5 800 054 |
1 023 539 |
|
| EM | 4.2.4.1. Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai 1.kārta |
2 315 836 |
1 968 461 |
347 375 |
| IZM | 4.2.2.10. Akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešana |
5 420 686 |
4 607 583 |
813 103 |
| KM |
180 319 |
153 271 |
27 048 |
|
| 4.2.3.3. Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu pieejamības veicināšana |
41 618 |
35 375 |
6 243 |
|
| 4.3.4.8. Sabiedrības saliedēšana, veicinot jauniebraucēju iekļaušanos vietējā sabiedrībā un sekmējot starpkultūru komunikāciju |
52 013 |
44 211 |
7 802 |
|
| 4.3.4.9. Sabiedrības saliedēšana, veicinot sabiedrības pašorganizēšanos un paplašinot sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas |
86 688 |
73 685 |
13 003 |
|
| Ministrija | Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| VK |
1 292 351 |
1 098 498 |
193 853 |
|
| 4.3.4.4. Sociālā dialoga attīstība, stiprinot sociālo partneru veiktspēju līdzdarboties likumdošanas, nacionālo reformu un koplīgumu slēgšanas pārrunu procesā |
35 632 |
30 287 |
5 345 |
|
| 4.3.6.7. Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai 1.kārta |
460 336 |
391 286 |
69 050 |
|
| 4.3.6.7. Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveide bērnu veselīgais attīstībai un sekmīgai pašrealizācijai 2.kārta |
395 532 |
336 202 |
59 330 |
|
| 4.3.6.8. IKT sistēmu modernizācija bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai |
89 078 |
75 716 |
13 362 |
|
| 4.3.6.9. Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai 1.kārta |
204 176 |
173 550 |
30 626 |
|
| 4.3.6.9. Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana un intervences psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai 2.kārta |
107 596 |
91 457 |
16 139 |
|
| TM161 |
160 373 |
136 317 |
24 056 |
|
| 4.3.4.6. Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai |
67 133 |
57 063 |
10 070 |
|
| 4.3.4.7. Nodarbināmības priekšnosacījumu nodrošināšana ieslodzītajiem, pilnveidojot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību |
67 133 |
57 063 |
10 070 |
|
| Ministrija | Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| 4.3.5.5. Pieeja tiesiskumam |
26 107 |
22 191 |
3 916 |
|
| VARAM | 4.3.6.6. Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi |
5 797 516 |
4 927 889 |
869 627 |
| VM |
1 191 093 |
1 012 429 |
178 664 |
|
| 4.1.2.1. Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi |
397 031 |
337 476 |
59 555 |
|
| 4.1.2.6. Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību |
794 062 |
674 953 |
119 109 |
|
Papildus pieteiktās pārdales.
|
PATVERTNES |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| IeM | 5.1.1.9. Objektu (patvertņu) pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem |
26 113 520 |
22 196 492 |
3 917 028 |
|
KATASTROFU PĀRVALDĪBAS CENTRI |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| IeM | 2.1.3.3. 4.k. Katastrofu risku mazināšanas pasākumi |
29 022 839 |
24 669 413 |
4 353 426 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
|
55 136 359 |
46 865 905 |
8 270 454 |
||
|
IeM |
2.1.3.3. 2. un 3.k Katastrofu risku mazināšanas pasākumi |
5 000 000 |
4 250 000 |
750 000 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
|
SM |
25 000 000 |
21 250 000 |
3 750 000 |
|
| 2.3.1.1. Satiksmes plūsmas viedās tehnoloģijas |
2 050 161 |
1 742 637 |
307 524 |
|
| 2.3.1.5. Risinājuma modelējums ES Zaļā kursa jomā |
3 529 412 |
3 000 000 |
529 412 |
|
| 2.4.1.1. Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes punkti |
18 941 176 |
16 100 000 |
2 841 176 |
|
| 3.1.1.7. Iekšzemes intermodālo termināļu ("sauso ostu") attīstības projekti |
479 251 |
407 363 |
71 888 |
|
|
IZM |
12 948 800 |
11 006 480 |
1 942 320 |
|
| 4.2.1.6. 2.k. Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei |
1 372 211 |
1 166 379 |
205 832 |
|
| 4.2.2.9. 3.k. Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai |
5 500 000 |
4 675 000 |
825 000 |
|
| 4.2.1.4. Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pirmsskolas izglītības pakāpē |
2 572 582 |
2 186 695 |
385 887 |
|
| 4.2.3.2. 1.k. Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām |
1 620 000 |
1 377 000 |
243 000 |
|
| 4.2.3.2. 2.k. Interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem izglītojamajiem un bērniem ar speciālām vajadzībām |
1 884 007 |
1 601 406 |
282 601 |
|
|
VARAM |
4.2.1.7. Pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstība |
6 101 894 |
5 186 610 |
915 284 |
|
EM |
2.1.1.2. AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos |
5 957 839 |
5 064 163 |
893 676 |
|
KM |
4.2.3.3. Pilsonisko līdzdalību veicinošu kultūras pakalpojumu pieejamības veicināšana |
127 826 |
108 652 |
19 174 |
|
PRETDRONU SISTĒMA |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM | 1.3.1.4. Bezpilota lidaparātu uztveršanas, identifikācijas, izsekošanas un pretdarbības risinājuma ieviešana |
2 299 839 |
1 954 863 |
344 976 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM | 2.3.1.1. Satiksmes plūsmas viedās tehnoloģijas |
2 299 839 |
1 954 863 |
344 976 |
|
BEZEMISIJU (BATERIJU) VILCIENI |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM | 2.4.1.3. Bezemisiju (bateriju) vilcieni un to uzlādes infrastruktūra |
123 068 896 |
104 608 561 |
18 460 335 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM | 3.1.1.1. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos |
110 684 506 |
94 081 830 |
16 602 676 |
| SM | 3.1.1.2. Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā |
12 384 389 |
10 526 731 |
1 857 658 |
|
Papildus finansējums OSTU INFRASTRUKTŪRAS DROŠĪBAI |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM | 3.1.1.6. Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība |
37 632 515 |
31 987 637 |
5 644 878 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| SM | 1.4.1.1. Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze) |
8 700 000 |
7 395 000 |
1 305 000 |
| SM | 2.4.1.1. Elektrotransportlīdzekļiem paredzēti lieljaudas uzlādes punkti |
18 823 529 |
16 000 000 |
2 823 529 |
| SM | 3.1.1.7. Iekšzemes intermodālo termināļu ("sauso ostu") attīstības projekti |
10 108 985 |
8 592 637 |
1 516 348 |
|
INVESTĪCIJU FONDS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI |
||||
|
Ministrija |
Plānotā investīcija |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| EM | 1.5.1. Ieguldījumi uzņēmējdarbībā, kas atbalsta STEP mērķu sasniegšanu |
40 000 000 |
34 000 000 |
6 000 000 |
|
Ministrija |
Avoti (pasākumi/ kārtas) |
Kopā |
ES fondi |
Nac.līdzf. |
| EM | 1.2.1.2. Produktivitātes aizdevumi (t.sk., ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei |
40 000 000 |
34 000 000 |
6 000 000 |
Pielikums Nr.1 Rādītāju progress
(rādītāju progress162 % norādīts pret Programmas sākotnējo versiju163;164)
Tabula Nr.3 Programmas rādītāju sasniegšanas progress uz 2024.gada 31.decembri165
|
Prioritāte |
SAM |
Rādītāja veids |
Rādītāja Nr. |
Fonds |
Rādītājs |
Mērvienība |
Starpposma vērtība (2024) (iznākuma rādītājiem) |
Plānotā vērtība 2029 |
Projektu līgumos plānotās vērtības |
Projektu līgumos plānotais %166 |
Faktiski sasniegtās vērtības projektos |
Faktiskā izpilde pret 2029.g. mērķi % |
| 1.1. | 1.1.1. | IZNĀKUMA | i.1.1.1.a | ERAF | Iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei augstākajā izglītībā un pētniecībā | Iestāžu skaits, kuras saņēmušas finansējumu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei pētniecībā un augstākajā izglītībā | 1 |
1 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 1.1.1. | REZULTĀTA | r.1.1.1.a | ERAF | Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji | Iestāžu skaits | N/A |
22 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 06 | ERAF | Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki | Pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) | 136 |
265 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 07 | ERAF | Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektos | Pētniecības institūciju skaits | 10 |
20 |
10 |
50% |
0 |
0% |
|
| 1.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 08 | ERAF | Pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtība | euro | 0 |
48375000 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 10 | ERAF | Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām | Uzņēmumu skaits | 10 |
32 |
13 |
41% |
0 |
0% |
|
| 1.1.1. | REZULTĀTA | RCR 02 | ERAF | Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) | euro | N/A |
14036640 |
628142 |
4% |
0 |
0% |
|
| 1.1.1. | REZULTĀTA | RCR 102 | ERAF | Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietas | Pētniecības darbavietu skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) | N/A |
107 |
41 |
38% |
0 |
0% |
|
| 1.1. | 1.1.2. | IZNĀKUMA | i.1.1.2.a | ERAF | Uzņēmumi, kas nav MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai | Saimnieciskās darbības veicēju skaits | 0 |
75 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 1.1.2. | IZNĀKUMA | RCO 101 | ERAF | MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanai | Saimnieciskās darbības veicēju skaits | 0 |
1690 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.1.2. | REZULTĀTA | RCR 02 | ERAF | Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) | euro | N/A |
3780000 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.1.2. | REZULTĀTA | RCR 98 | ERAF | MVU darbinieki, kuri iziet apmācību prasmju pilnveidei pārdomātas specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā (pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības, zaļās un citas prasmes) | MVU darbinieku skaits | N/A |
1539 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.2. | 1.2.1. | IZNĀKUMA | RCO 01 | ERAF | Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) | Uzņēmumu skaits | 19 |
540 |
250 |
46% |
0 |
0% |
| 1.2.1. | IZNĀKUMA | RCO 02 | ERAF | Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 19 |
313 |
190 |
61% |
0 |
0% |
|
| 1.2.1. | IZNĀKUMA | RCO 03 | ERAF | Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 6 |
60 |
60 |
100% |
0 |
0% |
|
| 1.2.1. | IZNĀKUMA | RCO 04 | ERAF | Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 53 |
167 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.2.1. | IZNĀKUMA | RCO 10 | ERAF | Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām | Uzņēmumu skaits | 0 |
38 |
38 |
100% |
0 |
0% |
|
| 1.2.1. | REZULTĀTA | RCR 02 | ERAF | Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) | euro | N/A |
118724634 |
61428571 |
52% |
0 |
0% |
|
| 1.2. | 1.2.2. | IZNĀKUMA | RCO 01 | ERAF | Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) | Uzņēmumu skaits | 102 |
1810 |
60 |
3% |
1 |
0% |
| 1.2.2. | IZNĀKUMA | RCO 03 | ERAF | Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 15 |
60 |
60 |
100% |
1 |
2% |
|
| 1.2.2. | IZNĀKUMA | RCO 04 | ERAF | Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 87 |
1750 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.2.2. | REZULTĀTA | RCR 02 | ERAF | Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) | euro | N/A |
20000000 |
20000000 |
100% |
224000 |
1% |
|
| 1.2.2. | REZULTĀTA | RCR 13 | ERAF | Uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitāti | Uzņēmumu skaits | N/A |
1750 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.2. | 1.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 01 | ERAF | Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) | Uzņēmumu skaits | 188 |
1392 |
710 |
51% |
231 |
17% |
| 1.2. | 1.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 02 | ERAF | Ar grantiem atbalstītie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 40 |
405 |
464 |
100% |
123 |
30% |
| 1.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 03 | ERAF | Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 85 |
565 |
565 |
100% |
216 |
38% |
|
| 1.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 04 | ERAF | Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 63 |
422 |
591 |
100% |
28 |
7% |
|
| 1.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 05 | ERAF | Atbalstītie jaunie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 57 |
327 |
344 |
100% |
67 |
20% |
|
| 1.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 15 | ERAF | Radītā inkubācijas kapacitāte | Inkubatorā uzņemto dalībnieku skaits (kumulatīvi pirmsinkubācija un inkubācija) | 48 |
384 |
488 |
100% |
0 |
0% |
|
| 1.2.3. | REZULTĀTA | RCR 01 | ERAF | Jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos, pilnslodzes ekvivalents | Jauno darba vietu skaits | N/A |
1000 |
1000 |
100% |
0 |
0% |
|
| 1.2.3. | REZULTĀTA | RCR 02 | ERAF | Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) | euro | N/A |
161931842 |
161866008,7 |
100% |
27069317,68 |
17% |
|
| 1.2.3. | REZULTĀTA | RCR 17 | ERAF | Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgū | Uzņēmumu skaits | N/A |
192 |
209 |
100% |
0 |
0% |
|
| 1.3. | 1.3.1. | IZNĀKUMA | RCO 13 | ERAF | Uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība | euro | 0 |
88095934 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 1.3.1. | IZNĀKUMA | RCO 14 | ERAF | Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei | Iestāžu skaits | 0 |
20 |
20 |
100% |
0 |
0% |
|
| 1.3.1. | REZULTĀTA | RCR 11 | ERAF | Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji | Lietotāju (saimnieciskās darbības veicēju) skaits, kuri ir transformējuši savus procesus. | N/A |
914 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.4. | 1.4.1. | IZNĀKUMA | i.1.4.1.a | ERAF | Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 1.4.1. SAM ES fondu finansējuma | % | 30 |
100 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 1.4.1. | IZNĀKUMA | RCO 41 | ERAF | Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam | Mājsaimniecību skaits | 0 |
16000 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.4.1. | IZNĀKUMA | RCO 42 | ERAF | Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklam | Uzņēmumu skaits | 0 |
5000 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.4.1. | REZULTĀTA | RCR 53 | ERAF | Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam | Mājsaimniecību skaits | N/A |
8000 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 1.4.1. | REZULTĀTA | RCR 54 | ERAF | Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklam | Uzņēmumu skaits | N/A |
2500 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.1. | 2.1.1. | IZNĀKUMA | i.2.1.1.a | ERAF | Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas | Mājokļi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas | 100 |
2017 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 2.1. | 2.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 18 | ERAF | Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti | Mājokļi | 2000 |
13450 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 2.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 19 | ERAF | Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitāti | m2 | 50000 |
625060 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.1.1. | REZULTĀTA | RCR 26 | ERAF | Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi) | MWh/gadā | N/A |
474599 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.1. | 2.1.2. | REZULTĀTA | r.2.1.2.a | KF | Atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā | % | N/A |
46,5 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 2.1.2. | IZNĀKUMA | RCO 22 | KF | Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (biometāns) | megavati | 1 |
16 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.1. | 2.1.3. | IZNĀKUMA | RCO 24 | ERAF | Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām | euro | 51 744 197 |
64 986 326 |
3225000 |
5% |
0 |
0% |
| 2.1.3. | IZNĀKUMA | RCO 25 | ERAF | Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem | km | 0 |
15 |
6,4 |
43% |
0 |
0% |
|
| 2.1.3. | IZNĀKUMA | RCO 26 | ERAF | Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām | ha | 0 |
91 |
7,88 |
9% |
0 |
0% |
|
| 2.1.3. | IZNĀKUMA | RCO 27 | ERAF | Nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām | Stratēģijas | 0 |
15 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.1.3. | REZULTĀTA | RCR 11 | ERAF | Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji | Lietotāju (juridiskas personas) skaits | N/A |
1411729 |
1411679 |
100% |
0 |
0% |
|
| 2.1.3. | REZULTĀTA | RCR 29 | ERAF | Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas | CO2 tonnas/gadā | N/A |
1,395 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.1.3. | REZULTĀTA | RCR 35 | ERAF | Iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiem | Iedzīvotāju skaits | N/A |
20272 |
4000 |
20% |
0 |
0% |
|
| 2.1.3. | REZULTĀTA | RCR 95 | ERAF | Iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai "zaļā" infrastruktūra | Iedzīvotāju skaits (2 km rādiusā) | N/A |
20006 |
4000 |
20% |
0 |
0% |
|
| 2.1. | 2.1.4. | IZNĀKUMA | RCO 22 | ERAF | Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (saules enerģija u.c. AER elektroenerģija) | megavati | 1 |
13 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 2.1.4. | REZULTĀTA | RCR 31 | ERAF | Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija) | MWh/gadā | N/A |
13100 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.2. | 2.2.1. | REZULTĀTA | r.2.2.1.a | ERAF | Iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte | Iedzīvotāju skaits | N/A |
713510 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 2.2.1. | IZNĀKUMA | RCO 01 | ERAF | Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) | Uzņēmumu skaits | 0 |
16 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.2. | 2.2.2. | IZNĀKUMA | i.2.2.2.a | KF | Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) | Uzņēmumu skaits | 3 |
25 |
3 |
12% |
0 |
0% |
| 2.2.2. | IZNĀKUMA | RCO 34 | KF | Papildu jauda atkritumu pārstrādei | Tonnas/gadā | 0 |
80000 |
22660 |
28% |
0 |
0% |
|
| 2.2.2. | REZULTĀTA | RCR 103 | KF | Šķiroti savākti atkritumi | Tonnas/gadā | N/A |
10000 |
4736,464 |
47% |
0 |
0% |
|
| 2.2.2. | REZULTĀTA | RCR 47 | KF | Pārstrādāto atkritumu apjoms | Tonnas/gadā | N/A |
273000 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.2. | 2.2.3. | IZNĀKUMA | i.2.2.3.a | ERAF | Objektu skaits, kuriem samazināti vai novērsti piesārņojuma izplatības riski | skaits | 0 |
1 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 2.2.3. | REZULTĀTA | r.2.2.3.a | ERAF | Atjaunotas degradētas ekosistēmas | ha | N/A |
8515 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.2.3. | REZULTĀTA | r.2.2.3.b | ERAF | Nodrošinātais klimata un vides monitorings | Vietu skaits | N/A |
242 |
430 |
100% |
0 |
0% |
|
| 2.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 24 | ERAF | Investīcijas jaunā vai modernizētā katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām | euro | 1087550 |
11819308 |
10875000 |
92% |
0 |
0% |
|
| 2.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 37 | ERAF | Natura 2000 teritoriju platība, uz kurām attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumi | ha | 0 |
43754 |
58259,77 |
100% |
0 |
0% |
|
| 2.2. | 2.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 39 | ERAF | Teritorija, kurā atrodas uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas | Gaisa kvalitātes zonas | 0 |
2 |
2 |
100% |
0 |
0% |
| 2.2.3. | IZNĀKUMA | RCO 77 | ERAF | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits | Skaits | 0 |
4 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.2.3. | REZULTĀTA | RCR 50 | ERAF | Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiem | Iedzīvotāju skaits | N/A |
129219 |
109250 |
85% |
622 |
0% |
|
| 2.2.3. | REZULTĀTA | RCR 77 | ERAF | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāji | Apmeklētāji/ gadā | N/A |
201000 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.3. | 2.3.1. | IZNĀKUMA | i.2.3.1.a | ERAF | Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 2.3.1. SAM ES fondu finansējuma | % | 20 |
100 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 2.3.1. | IZNĀKUMA | RCO 57 | ERAF | Tāda videi draudzīga ritošā sastāva jauda, ko izmanto kolektīvajā sabiedriskajā transportā | pasažieri | 0 |
360 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.3.1. | IZNĀKUMA | RCO 58 | ERAF | Atbalstītā atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra | km | 0 |
60 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.3.1. | IZNĀKUMA | RCO 60 | ERAF | Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētvides transporta sistēmām | Pilsētu skaits | 0 |
1 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.3.1. | REZULTĀTA | RCR 64 | ERAF | Atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadā | Lietotāji | N/A |
5820 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 2.4. | 2.4.1. | REZULTĀTA | r.2.4.1.a | KF | Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā | % | N/A |
2 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 2.4.1. | IZNĀKUMA | RCO 59 | KF | Alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/ uzlādes punkti) | Skaits | 0 |
14 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 3.1. | 3.1.1. | IZNĀKUMA | i.3.1.1.a | KF | Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstībā, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā | Ostu skaits | 0 |
3 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 3.1.1. | IZNĀKUMA | i.3.1.1.b | KF | Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no 3.1.1. SAM ES fondu finansējuma dzelzceļa, valsts galveno autoceļu, lielo ostu un pilsētu transporta infrastruktūrai | % | 15 |
100 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 3.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 43 | KF | Jaunu vai modernizētu autoceļu garums - TEN-T | km | 0 |
40 |
3,5 |
9% |
0 |
0% |
|
| 3.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 47 | KF | Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums - TEN-T | km | 0 |
130 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 3.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 53 | KF | Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturas | Staciju/pieturu skaits | 0 |
40 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 3.1.1. | REZULTĀTA | RCR 101 | KF | Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūras | Dienas/ gadā | N/A |
5 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 3.1.1. | REZULTĀTA | RCR 56 | KF | Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūras | Dienas/ gadā | N/A |
6 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.1. | 4.1.1. | IZNĀKUMA | i.4.1.1.a | ERAF | Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos | % | 10 |
100 |
0 |
N/A |
35,45 |
35% |
| 4.1. | 4.1.1. | IZNĀKUMA | i.4.1.1.b | ERAF | Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošana izveidojot brigāžu atbalsta centrus tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionos | Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbalsta centru skaits | 0 |
3 |
3 |
100% |
0 |
0% |
| 4.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 69 | ERAF | Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte | Personas/ gadā | 3 878 460 |
4266306 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.1.1. | REZULTĀTA | RCR 72 | ERAF | Personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus, gadā | Lietotāji/ gadā | N/A |
667686 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.1.1. | REZULTĀTA | RCR 73 | ERAF | Personu skaits, kas izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus, gadā | Lietotāji/ gadā | N/A |
3878460 |
2011037 |
52% |
0 |
0% |
|
| 4.1. | 4.1.2. | IZNĀKUMA | EECO10 | ESF | Personas ar vidējo izglītību | Dalībnieku skaits | 31 |
1594 |
1594 |
100% |
0 |
0% |
| 4.1.2. | IZNĀKUMA | EECO11 | ESF | Personas ar augstāko izglītību | Dalībnieku skaits | 280 |
14426 |
14426 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.1.2. | IZNĀKUMA | EECO18 | ESF | Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu | Iestāžu skaits | 47 |
47 |
3 |
6% |
27 |
57% |
|
| 4.1.2. | REZULTĀTA | EECR03 | ESF | Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ieguvuši kvalifikāciju | Dalībnieku skaits | N/A |
15562 |
15562 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.1.2. | IZNĀKUMA | i.4.1.2.a | ESF | Piesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpē | Personu skaits | 50 |
458 |
458 |
100% |
29 |
6% |
|
| 4.1. | 4.1.2. | REZULTĀTA | r.4.1.2.a | ESF | Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF rīkoto pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus | Iedzīvotāju skaits | N/A |
50000 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 4.1.2. | REZULTĀTA | r.4.1.2.b | ESF | Veikto narkotiku profilakses pasākumu īpatsvars, kas ir pielāgoti narkotiku profilakses kvalitātes standartiem (EDPQS, PVO/UNODC vai valsts standartiem) | Pasākumu īpatsvars (%) | N/A |
40 |
40 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.2. | 4.2.1. | IZNĀKUMA | RCO 66 | ERAF | Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu mācību telpu ietilpība | Personu skaits | 0 |
1070 |
1794 |
100% |
0 |
0% |
| 4.2.1. | IZNĀKUMA | RCO 67 | ERAF | Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība | Personu skaits | 386 |
15492 |
4612 |
30% |
0 |
0% |
|
| 4.2.1. | REZULTĀTA | RCR 70 | ERAF | Jauno vai modernizēto bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu lietotāju skaits gadā | Lietotāji/ gadā | N/A |
1016 |
1773 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.2.1. | REZULTĀTA | RCR 71 | ERAF | Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā | Lietotāji/ gadā | N/A |
20116 |
9766 |
49% |
0 |
0% |
|
| 4.2. | 4.2.2. | IZNĀKUMA | EECO18 | ESF | Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu | Iestāžu skaits | 99 |
111 |
6 |
5% |
5 |
5% |
| 4.2.2. | REZULTĀTA | r.4.2.2.a | ESF | Iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum | Iestāžu skaits | N/A |
111 |
6 |
5% |
0 |
0% |
|
| 4.2. | 4.2.3. | IZNĀKUMA | EECO18 | ESF | Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu | Iestāžu skaits | 38 |
38 |
1 |
3% |
0 |
0% |
| 4.2.3. | REZULTĀTA | EECR02 | ESF | Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas iesaistījušies izglītībā vai mācībās | Dalībnieku skaits | N/A |
405 |
340 |
84% |
0 |
0% |
|
| 4.2.3. | IZNĀKUMA | i.4.2.3.a | ESF | NEET jaunieši, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvaros | Dalībnieku skaits | 450 |
2250 |
1895 |
84% |
185 |
8% |
|
| 4.2.3. | REZULTĀTA | r.4.2.3.a | ESF | Iestādes, kas veicinājušas vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai pašvaldībās, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem | Iestāžu skaits | N/A |
38 |
1 |
3% |
0 |
0% |
|
| 4.2. | 4.2.4. | IZNĀKUMA | EECO05 | ESF | Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas | Personu skaits | 8513 |
48088 |
23582 |
49% |
0 |
0% |
| 4.2.4. | REZULTĀTA | EECR03 | ESF | Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju | Dalībnieku skaits | N/A |
37912 |
20313 |
54% |
0 |
0% |
|
| 4.2.4. | REZULTĀTA | EECR06 | ESF | Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā | Dalībnieku skaits | N/A |
9216 |
4717 |
51% |
0 |
0% |
|
| 4.3. | 4.3.1. | IZNĀKUMA | i.4.3.1.a | ERAF | Jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot sociālo mājokļu) kapacitāte | Personas/ gadā | 0 |
174 |
174 |
100% |
0 |
0% |
| 4.3.1. | IZNĀKUMA | i.4.3.1.b | ERAF | Izvēlētas un saskaņotas vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei | Pakalpojuma sniegšanas vietas | 10 |
10 |
10 |
100% |
10 |
100% |
|
| 4.3. | 4.3.1. | REZULTĀTA | r.4.3.1.a | ERAF | Vides pieejamības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās izbūvējot liftu | Ēku (kāpņutelpu) skaits | N/A |
85 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 4.3.1. | REZULTĀTA | r.4.3.1.b | ERAF | Personu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadā | Lietotāji/ gadā | N/A |
174 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.3.1. | IZNĀKUMA | RCO 65 | ERAF | Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitāte | Personu skaits | 200 |
1865 |
906 |
49% |
0 |
0% |
|
| 4.3.1. | REZULTĀTA | RCR 67 | ERAF | Ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaits | Personu skaits | N/A |
1865 |
906 |
49% |
0 |
0% |
|
| 4.3. | 4.3.2. | IZNĀKUMA | i.4.3.2.a | ERAF | Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma vietās | % | 10 |
100 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 4.3.2. | IZNĀKUMA | RCO 77 | ERAF | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits | Skaits | 0 |
29 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.3.2. | REZULTĀTA | RCR 77 | ERAF | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāju skaits | Apmeklētāji/ gadā | N/A |
25500 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.3. | 4.3.3. | IZNĀKUMA | EECO02 | ESF | Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki | Personu skaits | 628 |
42158 |
6161 |
15% |
1087 |
3% |
| 4.3.3. | IZNĀKUMA | EECO05 | ESF | Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas | Personu skaits | 0 |
5977 |
2870 |
48% |
0 |
0% |
|
| 4.3.3. | IZNĀKUMA | EECO18 | ESF | Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu | Iestāžu skaits | 3 |
3 |
3 |
100% |
2 |
67% |
|
| 4.3.3. | IZNĀKUMA | EECO19 | ESF | Mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi (t.sk. kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi), kas saņēmuši atbalstu | Uzņēmumu skaits | 22 |
148 |
148 |
100% |
25 |
17% |
|
| 4.3. | 4.3.3. | REZULTĀTA | EECR03 | ESF | Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju | Dalībnieku skaits | N/A |
3064 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 4.3.3. | REZULTĀTA | EECR04 | ESF | Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie | Dalībnieku skaits | N/A |
6010 |
1318 |
22% |
0 |
0% |
|
| 4.3. | 4.3.4. | IZNĀKUMA | EECO06 | ESF | Bērni vecumā līdz 18 gadiem | Dalībnieku skaits | 2952 |
10332 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 4.3.4. | IZNĀKUMA | EECO18 | ESF | Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu | Iestāžu skaits | 45 |
221 |
215 |
97% |
4 |
2% |
|
| 4.3.4. | IZNĀKUMA | i.4.3.4.a | ESF | Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu | Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits | 83 |
500 |
500 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.3.4. | IZNĀKUMA | i.4.3.4.b | ESF | Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu | Biedrību un nodibinājumu skaits | 91 |
374 |
269 |
72% |
147 |
39% |
|
| 4.3.4. | IZNĀKUMA | i.4.3.4.c | ESF | Sociālo partneru skaits, kas saņēmuši atbalstu | Organizāciju skaits | 2 |
2 |
2 |
100% |
1 |
50% |
|
| 4.3.4. | IZNĀKUMA | i.4.3.4.d | ESF | Probācijas klienti | Personu skaits | 525 |
2655 |
2655 |
100% |
449 |
17% |
|
| 4.3.4. | IZNĀKUMA | i.4.3.4.e | ESF | Ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas | Personu skaits | 300 |
3000 |
3000 |
100% |
61 |
2% |
|
| 4.3.4. | IZNĀKUMA | i.4.3.4.f | ESF | Īstenotie izvērtējumi | Izvērtējumu skaits | 3 |
15 |
15 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.3.4. | REZULTĀTA | r.4.3.4.a | ESF | NVO skaits, kas sniegušas atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem (6 mēnešu laikā pēc iesaistes projekta darbībās) | NVO skaits | N/A |
50 |
50 |
100% |
18 |
36% |
|
| 4.3.4. | REZULTĀTA | r.4.3.4.b | ESF | Atbalstīto sociālo partneru skaits, kas sniedz atzinumus/priekšlikums likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvaros | Organizāciju skaits | N/A |
2 |
2 |
100% |
1 |
50% |
|
| 4.3. | 4.3.4. | REZULTĀTA | r.4.3.4.c | ESF | Personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā | Personu skaits | N/A |
2700 |
2700 |
100% |
0 |
0% |
| 4.3.4. | REZULTĀTA | r.4.3.4.d | ESF | Diskriminācijas riskam pakļautas personas, kurām mazināts diskriminācijas risks un veicināta iekļaušanās sabiedrībā | Personu skaits | N/A |
18600 |
7249 |
39% |
0 |
0% |
|
| 4.3.4. | REZULTĀTA | r.4.3.4.e | ESF | Patvēruma meklētāji un starptautiskās aizsardzības saņēmēji, kuriem veicināta sociālekonomiskā iekļaušana | Personu skaits | N/A |
1140 |
1140 |
100% |
729 |
64% |
|
| 4.3.4. | REZULTĀTA | r.4.3.4.f | ESF | NVO skaits, kurām ir stiprinātas sadarbības un līdzdarbības prasmes un iespējas, lai veicinātu NVO darbības paplašināšanu un iespēju veicināšanu | NVO skaits | N/A |
360 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.3.4. | REZULTĀTA | r.4.3.4.g | ESF | Probācijas klienti, kuriem veicināta nodarbināmība | Personu skaits | N/A |
2124 |
2124 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.3.4. | REZULTĀTA | r.4.3.4.h | ESF | Ieslodzītie, kuriem veicināta nodarbināmība | Personu skaits | N/A |
1680 |
1680 |
100% |
24 |
1% |
|
| 4.3. | 4.3.5. | IZNĀKUMA | EECO05 | ESF | Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas | Personu skaits | 724 |
3599 |
3599 |
100% |
0 |
0% |
| 4.3.5. | IZNĀKUMA | EECO18 | ESF | Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu | Iestāžu skaits | 1 |
2 |
2 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.3.5. | IZNĀKUMA | i.4.3.5.a | ESF | Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits | Izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits | 0 |
540 |
120 |
22% |
0 |
0% |
|
| 4.3. | 4.3.5. | IZNĀKUMA | i.4.3.5.b | ESF | Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus | Personu skaits | 0 |
1065 |
120 |
11% |
0 |
0% |
| 4.3.5. | REZULTĀTA | r.4.3.5.a | ESF | Izsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanā | Sertifikātu skaits | N/A |
350 |
350 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.3.5. | REZULTĀTA | r.4.3.5.b | ESF | Personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci | Personu skaits | N/A |
2603 |
2603 |
100% |
1585 |
61% |
|
| 4.3.5. | REZULTĀTA | r.4.3.5.c | ESF | Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības pieaugums | Pieaugums, procentos | N/A |
20% |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.3. | 4.3.6. | IZNĀKUMA | EECO06 | ESF | Bērni vecumā līdz 18 gadiem | Dalībnieku skaits | 5930 |
28439 |
21366 |
75% |
1119 |
4% |
| 4.3.6. | IZNĀKUMA | EECO18 | ESF | Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu | Iestāžu skaits | 282 |
845 |
846 |
100% |
65 |
8% |
|
| 4.3.6. | IZNĀKUMA | i.4.3.6.a | ESF | Biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu | Biedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits | 10 |
13 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 4.3.6. | IZNĀKUMA | i.4.3.6.b | ESF | Speciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaits | Personu skaits | 976 |
5988 |
5988 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.3.6. | IZNĀKUMA | i.4.3.6.c | ESF | Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas | Personu skaits | 400 |
3750 |
3750 |
100% |
50 |
1% |
|
| 4.3.6. | REZULTĀTA | r.4.3.6.a | ESF | Bērni, kas saņēmuši pirmsskolas izglītības pakalpojumus vismaz 1-3 gadus | Bērnu skaits | N/A |
1177 |
1022 |
87% |
0 |
0% |
|
| 4.3.6. | REZULTĀTA | r.4.3.6.b | ESF | Invaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājums | Dienu skaits | N/A |
22,92 |
22,92 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.3. | 4.3.6. | REZULTĀTA | r.4.3.6.c | ESF | Bērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācija | Bērnu skaits | N/A |
22650 |
15750 |
70% |
0 |
0% |
| 4.3.6. | REZULTĀTA | r.4.3.6.d | ESF | Iestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību noteikšanai | Iestāžu skaits | N/A |
1090 |
1090 |
100% |
0 |
0% |
|
| 4.4. | 4.4.1. | IZNĀKUMA | EECO18 | ESF | Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu | Iestāžu skaits | 0 |
15 |
12 |
80% |
0 |
0% |
| 4.4.1. | IZNĀKUMA | i.4.4.1.a | ESF | Biedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstu | Biedrību un nodibinājumu skaits | 0 |
15 |
12 |
80% |
0 |
0% |
|
| 4.4.1. | REZULTĀTA | r.4.4.1.a | ESF | Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu skaita pieaugums | Pakalpojumu skaits | N/A |
30 |
24 |
80% |
0 |
0% |
|
| 5.1. | 5.1.1. | IZNĀKUMA | i.5.1.1.a | ERAF | Noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos | % | 10 |
100 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 5.1.1. | REZULTĀTA | r.5.1.1.a | ERAF | Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras | Uzņēmumu skaits | N/A |
45 |
24 |
53% |
0 |
0% |
|
| 5.1.1. | REZULTĀTA | r.5.1.1.b | ERAF | Darba algu fonda pieaugums privātajos uzņēmumos | euro | N/A |
66555000 |
10062564,96 |
15% |
0 |
0% |
|
| 5.1.1. | REZULTĀTA | r.5.1.1.c | ERAF | Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos | euro | N/A |
88740000 |
19404499,7 |
22% |
0 |
0% |
|
| 5.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 114 | ERAF | Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskas teritorijas) pilsētvidē | m2 | 0 |
117666 |
736102,18 |
100% |
0 |
0% |
|
| 5.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 75 | ERAF | Atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas | Skaits | 0 |
5 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 5.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 77 | ERAF | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits | Skaits | 0 |
26 |
5 |
19% |
1 |
4% |
|
| 5.1. | 5.1.1. | REZULTĀTA | RCR 77 | ERAF | Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji | Apmeklētāji/ gadā | N/A |
902000 |
885000 |
98% |
0 |
0% |
| 6.1. | 6.1.1. | IZNĀKUMA | EECO05 | TPF | Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas | Personu skaits | 0 |
3950 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 6.1.1. | IZNĀKUMA | i.6.1.1.a | TPF | Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras | Uzņēmumu skaits | 0 |
25 |
108 |
100% |
7 |
28% |
|
| 6.1.1. | IZNĀKUMA | i.6.1.1.b | TPF | Īstenotas reģionāla mēroga mācību programmas pašvaldību un reģionu speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai un / vai pārkvalifikācijai | Programmu skaits | 0 |
4 |
4 |
100% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | IZNĀKUMA | i.6.1.1.c | TPF | Bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai | Bezemisiju transportlīdzeku skaits | 0 |
38 |
29 |
76% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | IZNĀKUMA | i.6.1.1.d | TPF | Sākotnējā profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits | Personu skaits | 0 |
1609 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.a | TPF | Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas | CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā | N/A |
-42398 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.b | TPF | Aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums | CO2 emisijas ekvivalenta tonnas gadā | N/A |
3480 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.c | TPF | Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā | Procenti | N/A |
40% |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.d | TPF | Atjaunotas degradētas ekosistēmas | ha | N/A |
4046 |
4046 |
100% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.e | TPF | Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts (zinātnisko rakstu skaits) | Zinātnisko rakstu skaits | N/A |
50 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1. | 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.f | TPF | Pētniecības pieteikumu sagatavošana un iesniegšana pētnieciskajos konkursos | Pētniecības pieteikumu skaits | N/A |
3 |
0 |
0% |
0 |
0% |
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.g | TPF | Privātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos | euro | N/A |
32853186 |
24212596,45 |
74% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.h | TPF | Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas | Pilnas slodzes ekvivalenti/ gadā | N/A |
422 |
309 |
73% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.i | TPF | Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie | % | N/A |
80% |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | r.6.1.1.j | TPF | Pašvaldību un reģionu speciālisti ar pilnveidotām zināšanām un prasmēm klimatneitrālas ekonomikas un ar klimata pārmaiņām saistīto sociālekonomisko seku mazināšanas jautājumos | Personu skaits | N/A |
190 |
190 |
100% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 03 | TPF | Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumi | Uzņēmumu skaits | 28 |
102 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 10 | TPF | Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām | Uzņēmumu skaits | 0 |
5 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | IZNĀKUMA | RCO 38 | TPF | Atbalstītās sanētās zemes platība | ha | 0 |
13600 |
1500 |
11% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | RCR 02 | TPF | Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) | euro | N/A |
41726032 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1.1. | REZULTĀTA | RCR 31 | TPF | Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģija) | MWh/gadā | N/A |
7047 |
0 |
0% |
0 |
0% |
|
| 6.1. | 6.1.1. | REZULTĀTA | RCR 62 | TPF | Jaunā vai modernizētā publiskā transporta lietotāju skaits gadā | Lietotāji/ gadā | N/A |
323000 |
125733 |
39% |
0 |
0% |
1 Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokols Nr.38 2. § "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam"" 5.punkts "Finanšu ministrijai, veicot Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda programmas vidusposma novērtējumu, sagatavot priekšlikumus finansējuma novirzīšanai ar valsts drošības stiprināšanu saistītiem pasākumiem un līdz 2025. gada 15. martam iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgus programmas grozījumus." (uzdevums Nr. 24-UZ-581)
2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 18. un 86.pants
3 Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds
4 Iedzīvotāju konfidence (patērētāju konfidences rādītājs CCI) balstās uz aptauju datiem par konkrētiem jautājumiem, kas saistīti ar ekonomisko situāciju un respondentu iespējām: https://economy-finance.ec.europa.eu/document/download/1b0bc404-b4c2-4369-b3ed-a43e02cbbded_en?filename=questionnaires_lv_cons_lv.pdf
5 Aptaujas rezultāti pamatojoties uz datiem, kas iegūti ikgadējā ES statistikas apsekojumā par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC 2023. gada apsekojums). https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-21?themeCode=NN
6 Latvijas dati attiecas uz 2023. gada apsekojuma provizoriskajiem rezultātiem, pārējo ES dalībvalstu dati - uz 2022. gada apsekojuma rezultātiem
7 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-18
8 https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2024-03/Nr_06_Materiala_nenodrosinatiba_Latvija_2023_gada_%2824_00%29_LV.pdf
9 Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028.gadam; https://www.fm.gov.lv/lv/media/19383/download?attachment
10 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__IK__IKL/IKL010/
11 30.04.2024. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/3ee763e4-6022-41f5-a3d9-3055fdf261cb
12 Kiberincidentu novēršanas institūcija ir Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienība, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pakļautībā
13 https://cert.lv/lv/2024/11/cert-lv-darbibas-parskats-par-2024-gada-3-ceturksni
14 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam starpposma izvērtējums" (saskaņošanā Tiesību aktu portālā 25-TA-247)
15 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main
16 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main
17 Klimata un enerģētikas ministrijas informācija. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna papildinājums 2023.-2026.gadam: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/atveselosanas-fonds-main
18 Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību; pieejama: https://www.mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-evikas-silinas-valdibas-deklaracija
19 Nacionālā drošības koncepcija 2023, apstiprināta Saeimā 2023.gada 28.septembrī; https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
20 Saskaņā ar vadlīnijām par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai. Pieejamas: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam
21 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" (23-TA-687), izskatīts MK 2024.gada 9.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/71e28c04-a5b1-4f5c-9b15-0dee700aaa71
22 RO - RO (angliski roll on, roll off) ir kravas horizontālas iekraušanas risinājums, kas, izmantojot ar riteņiem aprīkotus transporta līdzekļus vai kravas platformas, nodrošina maksimāli ātru aprīkojuma pārvietošanu un minimālu kravas iekraušanas un izkraušanas operācijām nepieciešamo laika patēriņu, neizmantojot papildus piestātnēs uzstādītu kravu apstrādes aprīkojumu, t.sk. celtņus.
23 Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023.g.-2027. gadam (saskaņošanā 23-TA-1542)
24 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam; https://www.mk.gov.lv/lv/latvijas-nacionalais-attistibas-plans
25 Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025.-2028.gadam; https://www.fm.gov.lv/lv/media/19383/download?attachment
26 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr. 587; pieejamas: https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
27 Pamatnostādnes aptver gan pilsētas, gan lauku teritorijas, sniedzot uzstādījumus visas valsts teritorijas attīstībai. Lauku teritoriju attīstības kontekstā nozīmīgus papildus uzstādījumus definē Eiropas Komisijas paziņojums "Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši" (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021DC0345&from=LV) un tajā uzstādītie mērķi, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un risinātu lauku kopienu vajadzības. Tāpat nozīmīga ir Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūcija par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem - virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam (2021/2254(INI)) (pieejama: https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0436_LV.pdf).
28 Mērķis - 75% no Latvijas vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju - noteikts līdzīgi kā Eiropas Savienības Kohēzijas politikā tiek iedalīti NUTS 2 reģioni (visa Latvija ir viens NUTS 2 reģions), nosakot tiem pieejamo atbalsta intensitāti - virs un zem 75% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju.
29 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (pieņemts MK 2023.gada 17.oktobrī; MK prot. Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e)
30 OECD. Recommendation on Regional Development Policy. 47th session of the Regional Development Policy Committee, 1-2 December 2022.
31 What is the Territorial Approach to Local Development? Pieejams: https://europa.eu/capacity4dev/articles/what-territorial-approach-local-development.
32 Teritoriālās pieejas pielietošanas rezultātā šajā ziņojumā plānošanas reģioniem tiek iezīmēts piešķiramais finansējuma apjoms ES fondu atbalsta pasākumu ietvaros (reģions kā teritorija, kurā tiek veikti ieguldījumi). Ziņojumā noteikts, ka vienlaikus turpmāk VARAM nodrošinās šo plānoto ieguldījumu reģionos izpildes uzraudzību, t.sk. sniedzot nozaru ministrijām priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai. VARAM šo uzraudzību veic t.sk. ES fondu apakškomitejas darba ietvaros. Ziņojumā attiecībā uz teritoriālās pieejas piemērošanu ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos tiek paredzēti trīs veidu teritoriālie rīki, ko iespējams arī kombinēt. Ziņojumā arī konkrēti atspoguļota teritoriālās pieejas piemērošana ES fondu specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos jeb specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu saraksts, kuru ieviešanas nosacījumos vai kvalitātes kritērijos ir ievērtēti teritoriālās pieejas principi vai tie ir jāievērtē to izstrādes/saskaņošanas procesā. Viens no būtiskiem kritērijiem ir ieguldījumu atbilstība pašvaldības attīstības programmai.
33 Vidēja termiņa mērķis - samazināt IKP starpību starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem, panākot reģionālā IKP starpības samazinājumu - mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret augstāk attīstīto plānošanas reģionu veido 55% (bāzes vērtība 2016. gadā - 47%).
34 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai" (pieņemts MK 2023.gada 17.oktobrī; MK prot. Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e)
35 Informācija no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas uz 2025.gada 5.februāri
36 Līdz ar to pieejama veiktā analīze par situāciju attiecībā uz veiktajiem ES fondu ieguldījumiem jaunajās administratīvajās teritorijās 43 pašvaldību dalījumā un jaunajās plānošanas reģionu robežās.
37 Ņemot vērā, ka jaunais ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periods uz pēdējā Analītiskā ziņojuma par ES fondu ieguldījumiem un uzraudzības rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās par 2023.gadu ir ieviešanas sākumstadijā, detalizēta informācija pieejama tikai ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumus, kas atbilstoši Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmā (KPVIS) pieejamajai informācijai ir veikti Latvijas administratīvajās teritorijās no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 10. maijam. Iepriekšējie analītiskie ziņojumi par ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda ieguldījumiem ir pieejami www.raim.gov.lv sadaļā "Tematiskā analīze"; https://raim.gov.lv/thematic-analysis/Par-ES-fondu-(2014.-2020.)-ieguldijumiem
38 Avots: Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas veidots. Iedzīvotāju skaits - CSP dati uz 2023.gada 1.janvāri
39 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums "Analītiskais ziņojums par Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ieguldījumiem un uzraudzības rādītājiem Latvijas administratīvajās teritorijās" par 2023.gadu
40 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas veidots. KPVIS dati uz 2023.gada 10.maiju
41 Austrumu pierobežas mērķteritorijā ietvertas Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novada pašvaldība.
42 Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organisation - NATO)
43 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam; Apstiprināts ar MK 2025.gada 14.janvāra sēdē Nr. 2; https://likumi.lv/ta/id/358105-par-ricibas-planu-latvijas-austrumu-pierobezas-ekonomiskajai-izaugsmei-un-drosibas-stiprinasanai-20252027gadam
44 Plānā detalizēti ietverti tikai tādi pasākumi, kuriem rādītāju un/vai finansējuma sadaļā var izdalīt Austrumu pierobežas vai Latgales daļu.
45 No tiem tikai Austrumu pierobežā īstenojamie pasākumi 17, Latvijas mērogā īstenojamie pasākumi, t.sk. Austrumu pierobežā - 42.
46 Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ieguldījumiem reģionos atbilstoši teritoriālajai pieejai"; izskatīts MK 2023.gada 17.oktobrī Nr. 52/27.§; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/875b72b9-f070-476a-b1ea-d3d0f94c5a6e
47 Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojums Nr. 587 "Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
48 Finanšu ministrijas vadlīnijas Nr. 1.5. "Vadlīnijas, kas nosaka Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu investīciju uzraudzības sistēmas vienotus pamatprincipus 2021.-2027. gada plānošanas periodā"; https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2021-2027-planosanas-periods/vadlinijas-kas-nosaka-eiropas-savienibas-kohezijas-politikas-fondu-investiciju-uzraudzibas-sistemas-vienotus-pamatprincipus-2021-2027-gada-planosanas-perioda
49 Datu avots - Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma; dati izgūti 2025.gada 15.maijā; Austrumu pierobežas reģioni aprēķinā - novadi, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju: Ludzas novads, Krāslavas novads, Daugavpils, Alūksnes novads, Balvu novads, Augšdaugavas novads; uzņemtās saistības - noslēgtie līgumi/ vienošanās par ES fondu projektu īstenošanu statusā Līgums/ Pabeigts.
50 Datu avots - Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma; dati izgūti 2025.gada 15.maijā; Austrumu pierobežas reģioni aprēķinā - novadi, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju: Ludzas novads, Krāslavas novads, Daugavpils, Alūksnes novads, Balvu novads, Augšdaugavas novads; uzņemtās saistības - noslēgtie līgumi/ vienošanās par ES fondu projektu īstenošanu statusā Līgums/ Pabeigts.
51 Datu avots - Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma; dati izgūti 2025.gada 15.maijā; Austrumu pierobežas reģioni aprēķinā - novadi, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju: Ludzas novads, Krāslavas novads, Daugavpils, Alūksnes novads, Balvu novads, Augšdaugavas novads; uzņemtās saistības - noslēgtie līgumi/ vienošanās par ES fondu projektu īstenošanu statusā Līgums/ Pabeigts.
52 Eiropas Semestra mērķis ir izvērtēt ekonomisko situāciju ES kopumā un nodrošina ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaru; detalizētāka informācija Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/eiropas-semestris
53 Eiropas Padomes rekomendācijas 2023.gadam "PADOMES IETEIKUMS par Latvijas 2023.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas stabilitātes programmu"; Brisele, 24.05.2023. COM(2023) 614); pieejams https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=COM:2023:614:FIN
54 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam grozījumi (Nr.2) apstiprināti ES fondu uzraudzības komitejā 2021.-2027.gadam un Ministru kabinetā un apstiprināšanai Eiropas Komisijā 2025.gada 23.janvārī
55 Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (Strategic Technologies for Europa Platform) https://strategic-technologies.europa.eu/index_en
56 Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments 2024.gada ziņojums par valsti - Latvija (pavaddokuments dokumentam "ieteikums Padomes ieteikumam par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku"; Briselē, 19.06.2024. SWE(2024) 614); pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/9bf9ff11-2ee7-11ef-a61b-01aa75ed71a1/language-lv
57 Eiropas Padomes rekomendācijas 2024.gadam "PADOMES IETEIKUMS par Latvijas ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku"; Brisele, 19.06.2024. COM(2024) 614); pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52024DC0614
58 Kopējais finansējums ieskaitot ES fondu finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu
59 Kopējais finansējums ieskaitot ES fondu finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu
60 Ministru kabineta 2024.gada 18.decembra rīkojums Nr. 1194 "Par plānu "Veselības darbaspēka attīstības stratēģija no 2025. gada līdz 2029. gadam""; pieejams: https://www.vestnesis.lv/op/2024/250.27
61 Ministru kabineta 2021.gada 17.septembra rīkojums Nr. 657 "Par Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024. gadam"
62 Ministru kabineta 2024.gada 18.jūnija rīkojums Nr.500 "Par Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanas plānu 2024.-2027. gadam"
63 Ministru kabineta 2021.gada 1.septembra rīkojums Nr. 616 "Par Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam"
64 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022.gada 23.novembra Direktīva (ES) Nr. 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem
65 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 10.maija Direktīva (ES) Nr. 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu
66 Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gad 22.novembra Direktīva (ES) Nr. 2023/2668, ar ko groza Direktīvu 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā
67 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra Direktīva Nr. 2009/148/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā
68 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīva (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu
69 Grozījumi Enerģētikas likumā; pieņemti Saeimā 2024.gada 13.jūnijā; https://likumi.lv/ta/id/353127-grozijumi-energetikas-likuma
70 Ministru kabineta 2024.gada 10.decembra noteikumi Nr. 808 "Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi"; https://likumi.lv/ta/id/357125-energokopienu-registresanas-un-darbibas-noteikumi
71 Informācija no veiktajiem ex-post izvērtējumiem atbilstoši izvērtējumu saskaņotajām versijām un parakstītajiem pieņemšanas- nodošanas aktiem, t.sk. informācija par ieviešanas un rādītāju progresu uz ex-post izvērtējumu veikšanas un izstrādes brīdi; https://www.esfondi.lv/profesionaliem/izvertesana/izvertejumi/2014-2020-gada-perioda-izvertejumi
72 CSP dati
73 Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
74 Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
75 Informācijas sistēma
76 4.līmenis - (divvirzienu mijiedarbība) - pakalpojumu var pieprasīt un pakalpojuma rezultātu ir iespējams saņemt elektroniski; 5.līmenis - (pilnībā elektronizēts process) - pakalpojuma saņemšana notiek bez personas pieprasījuma, pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos datus bez personas līdzdalības iegūst pati iestāde
77 Mazie un vidējie komersanti (saimnieciskās darbības veicēji)
78 Atjaunīgie energoresursi (AER) ir dabas resursi jeb enerģijas avoti, kas pieejami nosacīti bezgalīgā apjomā un atjaunojas dabisku procesu rezultātā. Tie tiek izmantoti elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielas iegūšanai. Plašāk izmantotie atjaunīgo energoresursu veidi ir saules starojums, vējš, ūdens un biomasa.
79 Siltumnīcefekta gāze
80 Eiropas transporta tīkls (TEN-T) - Eiropas Savienības (ES) dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, auto, jūras, gaisa un multimodālā transporta infrastruktūras vienots tīkls.
81 Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada Regula (ES) Nr. 2024/1679 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko groza Regulas (ES) 2021/1153 un (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (ES) Nr. 1315/2013
82 Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (European Quality Assurance Register for higher Education - EQAR)
83 Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei; pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/LSU/?uri=celex:52010DC2020#:~:text=Strat%C4%93%C4%A3ijai%20%E2%80%9CEiropa%202020%E2%80%9D%20ir%20j%C4%81pal%C4%ABdz%20ES%20pan%C4%81kt%20izaugsmi%2C,ir%20pastiprin%C4%81t%20nodarbin%C4%81t%C4%ABbu%20un%20soci%C4%81lo%20un%20teritori%C4%81lo%20koh%C4%93ziju.
84 Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis), baltoties uz 2010. gada 28. jūlijā parakstīto līgumu starp donorvalstīm un Eiropas Savienību par grantu ieviešanai paredzētā finansējuma piešķiršanu jaunajā 2014.-2021. gada periodā.
85 REACT-EU jeb Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020.gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi
86 Pieejams Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapā: https://www.kem.gov.lv/lv/nacionalais-energetikas-un-klimata-plans-2021-2030-gadam; aktualizēts ar Ministru kabineta 2024.gada 12.jūlija rīkojumu Nr.573 "Aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam"
87 Lai veicinātu energoefektivitāti, virzību uz AER izmantošanas palielināšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - SEG) samazināšanu, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021. - 2027. gadam paredzēta 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.3. pasākuma "AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē" (turpmāk - 2.1.1.3. pasākums) otrās kārtas īstenošana. Ņemot vērā, ka lokālās un individuālās siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūras attīstībai un modernizācijai ir pieejams pietiekami plašs un visaptverošs atbalsts dažādu citu investīciju atbalsta ietvaros, 2.1.1.3. pasākumā plānotais atbalsta tvērums ir fokusēts uz centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi.
88 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_ind_ren/default/table?lang=en
89 1 PJ (petadžouls) jeb 277 GWh (gigavati)
90 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB060. https://energy.ec.europa.eu/publications/2023-biomethane-country-fiches_en
91 Nacionālā enerģētikas un klimata plāna progresa ziņojums https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__EN__ENB/ENB060
92 enerģētiskā atkarība parāda, cik lielā mērā valsts ir atkarīga no energoresursu importa, lai apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības. Šis indikators tiek aprēķināts, atņemot no energoresursu importa rādītāja eksporta apjomu un dalot ar kopējo energoresursu patēriņu. Šādu indikatoru iespējams aprēķināt jebkuram energoresursu produktam.
93 Saules elektrostacijas un mikroģenerācijas iekārtas
94 Informācija no aktualizētā Latvijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam; Rīga, 2024.gads; pieejams: https://www.kem.gov.lv/sites/kem/files/media_file/kemplans_nekp_08072024.pdf
95 2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"
96 https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv
97 Finanšu ministrijas dati, izgūti no Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmas 2025.gada 4.februārī, maksājumiem klimata kodos ar 40% īpatsvaru aprēķināti 40% no deklarētā izdevumu apjoma, maksājumiem klimata kodos ar 100% īpatsvaru iekļauts viss deklarētais izdevumu apjoms; klimata kodu īpatsvars atbilstoši Kopīgo noteikumu regulas I pielikumam.
98 Informācija no Latvijas nacionālās reformu programmas 2023.gada progresa ziņojuma; Rīga, 2023.gads: pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-04/Latvia_NRP_2023_LV.pdf
99 Informatīvais ziņojums "Par 2021. gada neformālo Eiropadomi 7. - 8. maija Porto samita ietvaros"; Rīga, 2021.gads: pieejams: https://tap.mk.gov.lv/doc/2021_04/AMzino_230421.964.docx
100 Centrālās statistikas pārvaldes dati, atskaite NBL030 - Nodarbinātības līmenis pa vecuma grupām, pēc tautības un dzimuma (procentos) 1996 - 2023; pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLB/NBL030/table/tableViewLayout1/
101 Informācija no Latvijas nacionālās reformu programmas 2023.gada progresa ziņojuma; Rīga, 2023.gads: pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-04/Latvia_NRP_2023_LV.pdf
102 Adult Education Survey (AES): pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/web/microdata/adult-education-survey
103 Dalības līmenis izglītībā un apmācībās pēc vecuma; Eurostat dati: pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/trng_aes_101/default/table?lang=en&category=educ.educ_part.trng.trng_aes_12m.trng_aes_12m0
104 Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas - ES 2030 mērķis; Eurostat dati; pieejams: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ilc_pecs01__custom_14166201/default/table?lang=en
105 Labklājības ministrijas pārziņā esošā minimālo ienākumu līmeņa reforma: pieejams: https://www.lm.gov.lv/lv/minimalo-ienakumu-limena-reforma
106 4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"
107 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)
108 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)
109 Kā sinonīms tiek saukti arī par "projektu atlases kritērijiem".
110 Ieskaitot posmotos projektus, ierobežotu projektu iesniegumu atlašu izņēmumus, kas tika pieņemti ar ES fondu UK lēmumu 2024. gada 23. aprīlī, un finanšu instrumentus.
111 Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)
112 Pabeigti divi posmotie projekti ar ES fondu atbalstu 12,8 milj. EUR, viens projekts kultūras mantojuma un tūrisma veicināšanas jomā ar ES fondu atbalstu 4,2 milj. EUR un 199 projekti mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu uzlabošanai ar ES fondu atbalstu 1,8 milj. EUR.
113 Finanšu ministrijas informācija, dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)
114 Finanšu ministrijas informācija, dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)
115 Infografikā norādīts pieejamais ES fondu finansējums (bez elastības finansējuma).
116 Eiropas Komisijas lēmums par Programmas apstiprināšanu 2022.gada 25.novembrī. Rādītāju progress sniedzams par sasniegto līdz 2024.gada beigām, dati iegūti un apstrādāti ziņošanai Eiropas Komisijai 2025.gada janvārī, savukārt Programmas grozītā versija apstiprināta 2025.gada 23.janvārī
117 SAM īstenošana nacionāli notiek caur pasākumu un atlases kārtu īstenošanu. Atsevišķi SAM līmeņa rādītāji var tik sasniegti vairāku pasākumu un atlases kārtu ietvaros.
118 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī
119 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī
120 4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"
121Finanšu ministrijas informācija, dati par no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS)
122 Finanšu ministrijas dati, izgūti un apkopoti no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) 2025.gada 20.janvārī
123 Kopīgo noteikumu regulas 22.pants "Programmu saturs" 6.punkts "Attiecībā uz ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un TPF programmām 3. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.-2027. gadam paredzētās summas, tostarp elastīguma summu"
124 Skat. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējuma tabulas; pieejama: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/planosana/planosanas-dokumenti/2021-2027-gada
125 Kopīgo noteikumu regulas 86.panta "Budžeta saistības" 1.punkts "Lēmums, ar ko apstiprina programmu saskaņā ar 23. pantu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta 1. punkta nozīmē, un tā paziņošana attiecīgajai dalībvalstij ir juridiskas saistības. Minētajā lēmumā norāda kopējo Savienības ieguldījumu pa fondiem un pa gadiem. Tomēr programmām saskaņā ar mērķi "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" attiecībā uz katru programmu katrā dalībvalstī saglabā summu, kas atbilst 50 % no 2026. un 2027. gadam paredzētā ieguldījuma ("elastīguma summa"), un to galīgi piešķir programmai tikai pēc Komisijas lēmuma, kas pieņemts pēc tam, kad saskaņā ar 18. pantu veikts vidusposma pārskats."
126 Komisijas 2021.gada 5.jūlja Īstenošanas lēmums (ES) Nr. 2021/1131, ar ko nosaka kopējo resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam Plus un Kohēzijas fondam mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim, ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm katrā reģionu kategorijā, to resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm, kuri piešķirti papildu finansējumam tālākajiem reģioniem, summas, kas no Kohēzijas fonda piešķīruma katrai dalībvalstij pārvietojamas uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas pilsētiniciatīvai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu transnacionālai sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu starpreģionālajām investīcijām inovācijā, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu sadarbības sadaļai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa transnacionālās sadarbības sadaļai, kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa starpreģionālās sadarbības sadaļai un kopējo resursu ikgadējo sadalījumu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa tālāko reģionu sadarbības sadaļai 2021.-2027. gada periodam (izziņots ar dokumenta numuru C(2021) 5003); pieejams: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/5253ef9b-e050-11eb-895a-01aa75ed71a1
127 TPF elastības finansējums ir mazāks, jo TPF finansējums sastāv no divām daļām 1) ES daudzgadu budžeta finansējuma, 2) ES Next Generation finansējuma, kuram nepiemēro elastības finansējumu.
128 Kopīgo noteikumu regulas 18.panta "Vidusposma pārskats un elastīguma summa" 5.punkts "Līdz brīdim, kad tiks pieņemts Komisijas lēmums, ar ko apstiprina elastīguma summas galīgo piešķīrumu, šī summa nav pieejama darbību atlasei."
129 Kopīgo noteikumu regulas 18.panta "Vidusposma pārskats un elastīguma summa" 2.punkts "Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai katras programmas vidusposma pārskata rezultātu novērtējumu, tostarp priekšlikumu par 86. panta 1. punkta otrajā daļā minētās elastīguma summas galīgo piešķīrumu"
130 ES fondu finansējums bez nacionālā līdzfinansējuma, bez Tehniskās palīdzības flat rate daļas - finansējuma sadalījums atbilstoši Programmas grozījumiem Nr.2
131 1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"
132 3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"
133 5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"
134 6.politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas"
135 MK 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5.punkts
136 Eiropas Komisijas Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam Vispārīgie principi un nozaru pielietojumi (Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications); https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications
137 Oglekļa emisijas
138 Eiropas Komisijas Ekonomiskā novērtējuma rokasgrāmatā 2021.-2027.gadam Vispārīgie principi un nozaru pielietojumi (Economic Appraisal Vademecum 2021-2027 General Principles and Sector Applications); https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications
139 https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/nrg_ind_ren/default/table?lang=en
140 Nacionālā drošības koncepcija 2023, apstiprināta Saeimā 2023.gada 28.septembrī; https://likumi.lv/ta/id/345911-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu
141 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par katastrofu pārvaldības centru Liepājā, Daugavpilī, Madonā, Līvānos, Salacgrīvā, Viļānos, Alsungā, Alūksnē, Talsos un Tukumā būvniecības progresu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu" (24-TA-2084) (atrodas saskaņošanā)
142 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam; apstiprināts Ministru kabinetā 2025.gada 14.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4
143 MK 2023.gada 28.novembra protokols Nr. 59 56.§ "Informatīvais ziņojums "Par atbalstu Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai""; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/76fee60d-3817-45d7-a91f-f85b66bd1a26
144 Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam; apstiprināts Ministru kabinetā 2025.gada 14.janvārī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/93997548-271d-4dfb-b90e-86bb3ab79ee4
145 Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 12-20 deputātu liela nacionālā delegācija. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija; https://www.mfa.gov.lv/lv/baltijas-valstu-sadarbiba?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
146 https://www.baltasam.org/sessions-and-documents/43rd-session
147 Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam apstiprinātas ar MK 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr. 587; https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
148 Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra ārkārtas sēdes protokola Nr. 38 2. § Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam" 5.punkts
149 Vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām: https://www.vugd.gov.lv/lv/vadlinijas-potencialo-patvertnu-minimalajam-tehniskajam-prasibam-0
150 Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Iespējamie risinājumi motivējošiem finanšu mehānismiem
patvertnes vai vietas, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai" (24-TA-1044) (atrodas saskaņošanā); https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/2f798ea4-0d81-446a-947e-d5396c271539
151 Norādīts finansējums bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma daļas (ESF+ 4%, ERAF - 3,5%, KF - 2,5%, TPF - 4%).
152 Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam finansēšanu 2025.-2027. gadā"; izskatīts MK 2024.gada 22.oktobrī; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/cce32401-956e-4018-b991-801c8b5d303f
153 Norādīts finansējums bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma daļas (ESF+ 4%, ERAF - 3,5%, KF - 2,5%, TPF - 4%); Nacionālais līdzfinansējums norādīts 15% apmērā atbilstoši Programmā prioritāšu līmenī plānotajai likmei (85%/15%).
154 Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
155 Ekonomikas ministrija
156 Izglītības un zinātnes ministrija
157 Satiksmes ministrija
158 Finanšu ministrija
159 Klimata un enerģētikas ministrija
160 Labklājības ministrija
161 Tieslietu ministrija
162 Atzīmējams, ka atsevišķiem rādītājiem to sasniegšanas progress aprēķinās no citu rādītāju sasniegto vērtību summas atbilstoši EK norādēm par rādītāju aprēķinu un ziņošanu (Commission Staff working document Performance, monitoring and evaluation of the European Regional Development Fund, Cohesion Fund and The Just Transition Fun in 2021-2027; https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/evaluations-guidance-documents/2021/performance-monitoring-and-evaluation-of-the-european-regional-development-fund-the-cohesion-fund-and-the-just-transition-fund-in-2021-2027) un Eiropas Komisijas Atu atbalsta centra darba dokumenta Kopoējo rādītāju rīkkopai par 2021.-2027.gada plānošanas perioda Eiropas kohēzijas politikas uzraudzību un izvērtēšanu Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) sadaļai, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa; https://sfc.ec.europa.eu/en/2021/esf-common-indicators-toolbox-0
163 Eiropas Komisijas lēmums par Programmas apstiprināšanu 2022.gada 25.novembrī. Rādītāju progress sniedzams par sasniegto līdz 2024.gada beigām, dati iegūti un apstrādāti ziņošanai Eiropas Komisijai 2025.gada janvārī, savukārt Programmas grozītā versija apstiprināta 2025.gada 23.janvārī
164 Atzīmējams, ka daļa no tabulā iekļautajiem rādītājiem netiks sasniegti, jo ir veikti grozījumi Programmā (apstiprināti ar EK 2025.gada 23.janvāra lēmumu), kā arī ar Programmas vidusposma grozījumiem ir paredzēta investīciju pārskatīšana un attiecīgi vairāki rādītāji no Programmas ir svītroti
165 Finanšu ministrijas dati no Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS); projekta līmeņa un pasākuma līmeņa dati izgūti 2025.gada 9.janvārī; pasākumu kārtu dati izgūti 2025.gada 15.janvārī, finanšu instrumentu dati izgūti 2025.gada 16.janvārī, dati apkopoti 2025.gada 20.janvārī un atsevišķas nesakritības saskaņotas ar atbildīgajām iestādēm līdz 2025.gada 31.janvārim. Dati ziņoti Eiropas Komisijas SFC2021 sistēmā 2025.gada 31.janvārī.
166 Atsevišķos gadījumos sasniedzamā vērtībā neparādās pie iesniegtā projektu iesnieguma, ja a) rādītāja ievades līmenis Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) ir noteikts virsprojekta līmenī un tā aktuālo vērtību (par pabeigtām darbībām) ziņos atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde; b) rādītāja specifika paredz, ka rādītājs ir ziņojams tikai kopā ar maksājuma pieprasījumu (neparādās projekta iesniegumā).
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes Piekļūstamība |
|
Eiropas Reģionālās attīstības
fonds
