Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 431/1-2

Rīgā 2025. gada 22. maijā

Par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm kanevskadm.ru, контракт23.рф, korvesti.ru, vostokmedia.com, spasskmr.ru, dalnegorsk-mo.ru, www.infpol.ru, www.ks87.ru, ulanmedia.ru

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Kalderauska, Padomes locekle Ilva Milzarāja -, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 23. aprīļa pārbaudes ziņojumu Nr. P/2025/131/6-4 un no kompetentās valsts pārvaldes iestādes saņemto informāciju,

konstatē:

[1] Padome, izpildot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma (turpmāk ̶ EPLL) 60. pantā noteiktās funkcijas, veica Latvijas Republikas informatīvās telpas monitoringu, vērtējot tīmekļvietnēs kanevskadm.ru, контракт23.рф, korvesti.ru, vostokmedia.com, spasskmr.ru, dalnegorsk-mo.ru, www.infpol.ru, www.ks87.ru, ulanmedia.ru izvietoto audio, audiovizuālo un rakstveida saturu.

[2] 2025. gada 14. maijā Padome saņēma citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes 2025. gada 13. maija vēstuli, kurā sniegta informācija par tīmekļvietņu kanevskadm.ru, контракт23.рф, korvesti.ru, vostokmedia.com, spasskmr.ru, dalnegorsk-mo.ru, www.infpol.ru, www.ks87.ru, ulanmedia.ru satura pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka tīmekļvietnēs izplatītais saturs ir pretrunā Latvijas informatīvās telpas drošības un nacionālās drošības interesēm. Kompetentā iestāde norāda, ka tīmekļvietnēs kanevskadm.ru, korvesti.ru, vostokmedia.com, spasskmr.ru, dalnegorsk-mo.ru, www.infpol.ru, www.ks87.ru, ulanmedia.ru kopumā tiek izplatīts saturs, kas vērsts uz Krievijas kara Ukrainā un Krievijas pastrādāto kara noziegumu attaisnošanu un atbalstīšanu. Tāpat norādāms, ka minētajās tīmekļa vietnēs pastiprināta uzmanība tiek pievērsta Krievijas veidotās vēstures izpratnes par Otro pasaules karu nostiprināšanai, koncentrējoties uz padomju armijas karavīru ieguldījumu cīņā pret nacismu un fašismu, padomju armijas militāro sasniegumu izcelšanu un padomju armijas karavīru piemiņas glorificēšanu. Šajā kontekstā sevišķa uzmanība ir veltīta 80. gadadienas kopš Otrā pasaules kara atzīmēšanai šā gada 9. maijā. Savukārt tīmekļa vietnes www.контракт23.рф izvērtējums liecina, ka tā kalpo kā speciāla platforma karavīru rekrutēšanai Krasnodaras novadā (Krievijā) dalībai Krievijas uzsāktajā karadarbībā Ukrainā. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļvietnēs ir izvietota.

[3] Veicot minēto tīmekļvietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2025. gada 23. aprīļa pārbaudes ziņojumā Nr. P/2025/131/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2025. gada 13. maija vēstulē Nr. 21/2025/3460-IP, Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējušas, ka minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta sagrozīta un tendencioza informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē. No tīmekļvietnēs kanevskadm.ru, контракт23.рф, korvesti.ru, vostokmedia.com, spasskmr.ru, dalnegorsk-mo.ru, www.infpol.ru, www.ks87.ru, ulanmedia.ru izvietotās informācijas ir secināms, ka tajās tiek izvietota Krievijas veidotā un izplatītā propagandas informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, konstatējamas ziņas par "speciālo militāro operāciju" Ukrainā atbilstoši Krievijas Federācijas īstenotajai propagandai, kā arī publicētā informācija ir vērsta pret Latvijas Republikas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti, tāpat Krievijas veidotās vēstures izpratnes par Otro pasaules karu nostiprināšanai, koncentrējoties uz padomju armijas karavīru ieguldījumu cīņā pret nacismu un fašismu, padomju armijas militāro sasniegumu izcelšanu un padomju armijas karavīru piemiņas glorificēšanu. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.

[3.1] Tīmekļvietnē kanevskadm.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju (turpmāk arī ‒ SMO), kā arī informācija par tās dalībniekiem piedāvātajām sociālajām garantijām, rehabilitāciju un sociālajām atbalsta programmām, kā arī izplatīta informācija par rekrutēšanās iespējam dalībai SMO.

[3.1.1] Tīmekļvietnes galvenajā lapā tiek izplatīta reklāma, ar aicinājumu rekrutēties Krievijas armijā, lai varētu piedalīties SMO un par to saņemt dažādas sociālās garantijas un bonusus.¹ Uzspiežot uz rekrutēšanas reklāmas lietotājs tiek novirzīts uz tīmekļvietni контракт23.рф, kur norādīti rekrutēšanas nosacījumi un sociālās garantijas, iesniedzamie dokumenti, kontakti, t.sk. Krievijas sociālajos tīklos.²

[3.1.2] Tīmekļvietnē ir publicēts raksts "SMO dalībnieki no Krasnodaras apgabala var iegūt zemes gabalu bez maksas", kurā Krasnodaras novada administrācija jau 2024. gada 24. aprīlī informē sabiedrību, ka SMO dalībnieki un viņu ģimenes locekļi bez maksas var saņemt īpašumā nekustamo īpašumu ̶ zemi apbūvei.³

[3.1.3.] Tīmekļvietnes sadaļā "Ziņas" jau 2023. gada 6. aprīlī publicēta informācija par SMO dalībniekiem pieejamajām atbalsta un rehabilitācijas programmām. Visa minētā informācija joprojām ir aktuāla.⁴

[3.2] Tīmekļvietnē контракт23.рф tiek izplatīta informācija par SMO dalībniekiem piedāvātajām sociālajām garantijām un naudas izmaksām noslēdzot līgumu dalībai SMO, kā arī norādīta kontaktinformācija līguma noslēgšanai un iesniedzamie dokumenti.⁵

[3.3] Tīmekļvietnē korvesti.ru tiek izplatīta informācija, kas satur slavinošu informāciju par Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu, slavinot gan karavīrus, gan brīvprātīgos, kas piedalās SMO, kā arī aicinot sabiedrību ar ziedojumiem atbalstīt Krievijas kaujinieku vienības un armiju.

[3.3.1] 2025. gada 12. aprīļa rakstā "Par Sašu, par Puškinu" tiek izplatīta slavinoša informācija par SMO kritušo Aleksandru Dunajevski: "(..) 2023. gada jūnijā Saša brīvprātīgi pieteicās SVO zonai. Frontē viņam tika dots signālvārds "Puškins", ar kuru viņš lepojās, jo Puškins bija viņa mīļākais dzejnieks. 04.03.2024., kaujā netālu no Novomihailovkas Aleksandrs varonīgi gāja bojā un... iegāja mūžībā. Karā nav nejaušu varoņdarbu.(..)".⁶

[3.3.2] 2025. gada 10. februāra rakstā "SVO ietvaros Kubaņas kazaku armijas vienībām pievienota ceturtā vienība BARS-20", publicēta informācija: "Kopumā speciālās militārās operācijas zonā kaujas misijas, ņemot vērā rotāciju, veic vairāk nekā 9 tūkstoši Kubaņas kazaku armijas brīvprātīgo karavīru (..). Kazaku brīvprātīgo vienību pārstāvji ir pierādījuši sevi kā drosmīgus karotājus, ko apliecina gan valsts (Krievijas) apbalvojumu saņēmušo kaujinieku skaits, gan ģenerāļu un vienību komandieru atsauksmes dažādās frontes daļās.(..)."⁷

[3.4] Tīmekļvietnē vostokmedia.com tiek izplatīta informācija par sociālā atbalsta veidiem SMO dalībniekiem un to nodarbinātības jautājumiem pēc atgriešanās no SMO darbības zonas Ukrainā.

[3.4.1] 2025. gada 22. aprīļa rakstā "Palīdzēt un aizsargāt: Maksims Ivanovs (Primorskas reģiona deputāts) par darbu reģionālās nedēļas laikā" cita starpā tiek izplatīta informācija: "[..] Nav nejaušība, ka mēs ieradāmies šajā konferencē kopā ar reģionālās domes Vienotās Krievijas frakcijas vadītāju. Galu galā darba tiesību un interešu aizsardzība ir viena no mūsu partijas "Tautas programmas" prioritātēm. (..) Īpašu uzmanību pievērsu palīdzības sniegšanai darba jautājumos īpašās militārās operācijas dalībniekiem. Mūsdienās ir daudz darīts, lai nodrošinātu viņiem darbu un mierīgu dzīvi. Es uzskatu, ka arī arodbiedrībām vajadzētu būt galvenajai lomai, lai nodrošinātu, ka veterānu adaptācijas process civilajā dzīvē norit pēc iespējas labvēlīgāk, komentēja Maksims Ivanovs."⁸

[3.4.2] 2025. gada 11. marta rakstā ""Vīrieši vienmēr paliks vīrieši": Vjačeslavs Kvons par SMO dalībnieku atbalstīšanu" tiek izplatīta informācija: "Preses konferencē Artemovskas pilsētas rajona vadītājs Vjačeslavs Kvons runāja par SMO dalībnieku atbalstu. Mērs sacīja, ka administrācija uztur kontaktus ar katru dienesta karavīru un viņu ģimenēm. "Kas attiecas uz Artjomu, šodien mums ir aptuveni 800 cilvēku, kas atrodas īpašo militāro operāciju zonā," atzīmēja Vjačeslavs Kvons. Pēc mēra teiktā, pilsētā ir izveidots tēvzemes aizstāvju fonds, un tur strādā sociālais koordinators, kurš tieši mijiedarbojas ar SMO dalībniekiem. Artjoma vadītājs arī ziņoja, ka administrācija uztur ciešas attiecības ar mirušo karavīru ģimenēm. Tāpat īpašu uzmanību jāpievērš no SMO atgriezušos dalībnieku nodarbinātības jautājumam.(..)."⁹

[3.5] Tīmekļvietnē spasskmr.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju jeb SMO, kā arī vietnē ir atsevišķa sadaļa, kurā izvietota informācija, kas veltīta SMO dalībnieku un viņu ģimenes locekļu atbalstam, kā arī reklāmas un sludinājumi ar aicinājumu rekrutēties Krievijas armijā.

[3.5.1] Minētās tīmekļvietnes sadaļā "Mobilizācija un SMO" cita starpā tiek izplatīta informācija: "Cienījamie Spaskas pašvaldības rajona iedzīvotāji! Šobrīd Spaskas pašvaldības rajona administrācija ir izveidojusi štābu, lai palīdzētu mobilizēto personu ģimenēm (gados vecākiem ģimenes locekļiem, apgādnieka neesamībai ģimenē mobilizācijas dēļ, citai informācijai). Visu jautājumu gadījumā, lūdzu, sazinieties ar Spaskas pašvaldības rajona administrāciju (..),"¹⁰

[3.5.2] Minētās tīmekļvietnes sadaļā "Mobilizācija ir izvietota virkne paziņojumu par SMO dalībniekiem, to atbalsta programmām, sociālo palīdzību u.tml.¹¹ Publikācijā "SMO dalībnieku bērni var saņemt bezmaksas maltītes Primorjes skolās. Atbalsta pasākumi, ziņojumi www.primorsky.ru" ir norādīts: "(..) Primorjē īpašajā militārajā operācijā iesaistītajiem dalībniekiem un viņu ģimenes locekļiem ir paredzēts vesels atbalsta pasākumu klāsts. Viens no pasākumiem ir vienreizējas bezmaksas ēdienreizes skolās SMO dalībnieku bērniem.(..)."¹²

[3.6] Tīmekļvietnē dalnegorsk-mo.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, tiek tiešā veidā tā netiek dēvēta, bet vietnē ir izveidota atsevišķa sadaļa, kurā izvietota informācija, kas veltīta SMO dalībnieku un viņu ģimenes locekļu atbalstam, kā arī reklāmas un sludinājumi ar aicinājumu rekrutēties Krievijas armijā ar vēlāku pārdislokāciju uz Zaporižjes un Hersonas rajoniem Ukrainā.

[3.6.1] Minētās tīmekļvietnes galvenajā lapā tiek izplatīti sludinājumi un reklāma ar aicinājumu rekrutēties Krievijas armijā un par to saņemt vienreizējas un regulāras naudas izmaksas. Katra sludinājuma apakšsadaļa satur detalizētu sociālo labumu (medicīniskā palīdzība, bezmaksas dzīvesvieta u.tml.) aprakstu.¹³

[3.7] Tīmekļvietnē www.infpol.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju jeb SMO, kā arī tiek slavināti SMO dalībnieki.

[3.7.1] 2025. gada 22. aprīļa rakstā "Vjačeslavs Dondokovs: "Darbs frontes līnijās notiek 24/7" ir norādīts: "Vjačeslavs Dondokovs pirmo reizi ieradās SMO zonā 2022. gadā daļējas mobilizācijas ietvaros. Gan cīnītājiem, gan mediķiem nebija viegli pielāgoties. Kā atzīst ārsts, tolaik cilvēki pilnībā neizprata, kādi uzdevumi viņiem būs jāveic - viņiem trūka spēju veikt kaujas operācijas un taktisko zināšanu. Tagad situācija frontē ir pavisam citāda. Pati atmosfēra karavīru rindās ir mainījusies. Puiši iemācījās cīnīties un pielāgojās apstākļiem. Atceros, kad 2022. gadā iebraucām Mariupolē, pilsēta bija pilnībā izpostīta - nebija ne cilvēku, ne automašīnu. Tagad viss ir citādi, dzīve pilsētā atgriežas. (..)."¹⁴

[3.7.2] 2025. gada 18. aprīļa rakstā "SMO veterāns no Burjatijas pēc trim ievainojumiem atgriezās dzimtenē un izveidoja savu saimniecību" ir norādīts: "(..) Kādu dienu Dorži Dagbajevs Soledarā atklāja pamestu Ukrainas bruņoto spēku tanku. Kad viņš un mehāniķis uzkāpa uz kaujas transportlīdzekļa jumta, viņus pārlidoja ienaidnieka raķete. Dorži deva komandu "uz priekšu", un karavīri aizbēga no ienaidnieka ienaidnieka tankā. (..) Viņš stāstīja arī par savu cīņu biedru. Veicot vienu no uzdevumiem, viņš saņēma pavēli: veikt mīnmetēja uzbrukumu. Divas stundas karavīri apšaudīja ienaidnieku (ukraiņus). Diemžēl pēc nākamā sprādziena visi gāja bojā. (..) Pēc tam visa vienība rakstīja ziņojumus, lai mirušajam komandierim piešķirtu augstāko Krievijas Varoņa titulu. Dorži pārdzīvojis trīs ievainojumus atgriezās mājās (..)."¹⁵

[3.8] Tīmekļvietnē www.ks87.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju jeb SMO, slavināti SMO dalībnieki un vietnē ir izveidota atsevišķa sadaļa, kurā izvietota informācija, kas veltīta SMO dalībnieku un viņu ģimenes locekļu atbalstam, kā arī reklāmas un sludinājumi ar aicinājumu rekrutēties Krievijas armijā.

[3.8.1] 2025. gada 28. marta rakstā "Militārā un karjeras izaugsme" ir norādīts: "Tālo Austrumu un Arktikas attīstības korporācijas meitas uzņēmumu Čukotkas autonomajā apgabalā vada speciālo militāro operāciju veterāns Pāvels Bakuļins, kurš nesen atgriezās no frontes līnijas, kur kopš 2023. gada augusta brīvprātīgi veica misijas dažādās kaujas vienībās, gūstot vērtīgu pieredzi. Šajā amatā viņš nomainīja citu SMO veterānu Sergeju Koļadko, kurš, kā ziņo KS, tika apstiprināts Čukotkas autonomā apgabala galvenā federālā inspektora amatam.(..). Kad sākās īpašā militārā operācija, Pāvels Bakulins, lieliski izprotot tās iemeslus un nepieciešamību to veikt, nepalika malā un 2023. gada augustā brīvprātīgi devās uz kaujas zonu. Pēc apmācības viņš tika nosūtīts Avdejevkas virzienā, kur kopā ar biedriem piedalījās savā pirmajā īpašās militārās operācijas kaujā."¹⁶

[3.8.2] 2025. gada 11. aprīļa rakstā "Aizsardzība aizstāvjiem" ir norādīts: "Čukotkas autonomajā apgabalā ir izveidots atbalsta pasākumu kopums speciālās militārās operācijas dalībniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kas aptver dažādas dzīves jomas. Karavīri un viņu tuvinieki var izmantot šo palīdzību izglītības iegūšanai, veselības uzlabošanai, rehabilitācijai, nodarbinātībai un daudz kam citam. (..)Turklāt speciālās militārās operācijas dalībnieki ir atbrīvoti no transporta nodokļa maksāšanas. Militārpersonu ērtībām tiek organizēta bezmaksas mājdzīvnieku turēšana specializētās patversmēs viņu prombūtnes laikā. Mobilizētās personas, brīvprātīgie un SMO dalībnieku pilsoņu ģimenes locekļi var bez maksas apmeklēt maksas pasākumus rajona Tautas mākslas namā, muzeja centrā "Čukotkas mantojums", kā arī rajona sporta skolas papildu izglītības sporta nodaļās un sporta zālē. Turklāt SVO dalībnieku nepilngadīgie ģimenes locekļi var bez maksas mācīties rajona sporta skolas sporta nodaļu, vispārējās izglītības un sporta programmās. (..)."¹⁷

[3.8.3] 2025. gada 18. aprīļa rakstā "Čukotkas iedzīvotāji, kas parakstījuši līgumu par dalību SVO, tagad no rajona saņems 1,7 miljonus rubļu." ir norādīts: "Čukotkas iedzīvotāji, kuri parakstīja līgumu par dalību īpašā militārā operācijā, tagad no rajona saņems 1,7 miljonus rubļu. Gubernators Vladislavs Kuzņecovs ierosināja vienreizējā reģionālā maksājuma palielināšanu par 400 tūkstošiem rubļu. Iepriekš tā bija 1,3 miljoni rubļu. Tādējādi kopā ar federālo maksājumu 400 tūkstošu rubļu apmērā kopējā summa būs 2,1 miljons rubļu. Šīs izmaiņas attiecas uz tiem, kas paraksta līgumu uz vienu gadu, sākot ar 2025. gada 1. aprīli. Kopumā Čukotkā ir pieņemti vairāk nekā 40 atbalsta pasākumi īpašās militārās operācijas dalībniekiem, viņu ģimenēm un draugiem. Šādi atbalsta pasākumi ietver pabalstus mājokļa un komunālo pakalpojumu jomā, atbrīvojumu no bērnudārza maksas, transporta nodokļa, kompensāciju par bērnu apmaksātas augstākās izglītības iegūšanas izmaksām, kuponu iegādi nometnēm un citus. Tāpat SVO veterāniem tika uzsākta izglītības programma "Čukotkas varoņi" - federālā projekta "Varoņu laiks" turpinājums."¹⁸

[3.9] Tīmekļvietnē ulanmedia.ru tiek izplatīta informācija, kas saistīta ar karu Ukrainā, kas tiek dēvēta par speciālo militāro operāciju jeb SMO, kā arī tiek slavināti SMO dalībnieki.

[3.9.1] 2025. gada 22. aprīļa rakstā "Sapierim SVO nav tiesību kļūdīties" ir norādīts: "(Ukrainā) Doņeckas dienvidu virzienā, kur turpinās intensīvas militārās operācijas, spēku grupas "Austrumi" inženiertehniskās vienības veic vienu no bīstamākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem. Šie speciālisti katru dienu nodrošina mūsu (Krievijas) karaspēka drošu virzību uz priekšu, attīrot teritoriju no mīnām un bruģējot ceļu uzbrukuma grupām. Viņu darbības bieži paliek nepamanītas, taču no viņiem ir atkarīga ofensīvu operāciju veiksme un karavīru dzīvību saglabāšana. (..) "Vostok" grupas inženiertehniskie karaspēki turpina savu bīstamo, bet ļoti nepieciešamo darbu Doņeckas dienvidu virzienā. Pateicoties viņu profesionalitātei un drosmei, triecienvienības var virzīties uz priekšu, un iedzīvotāji var mierīgi atjaunot mierīgu dzīvi. Katrs no mīnām atbrīvotais zemes gabals ir ieguldījums Donbasa atbrīvošanas kopīgajā lietā. Un kamēr vien tādi speciālisti kā "Urāls" veiks savu darbu, jūs varat būt droši, ka ceļš uz uzvaru būs drošs."¹⁹

[3.9.2] 2025. gada 18. aprīļa rakstā "Ebreju autonomajā apgabalā notiekošajā Media Summit konferencē notika diskusija "Mēs nepametam savējos: Tālo Austrumu varoņi"" ir norādīts: "(..) Starp apspriestajām tēmām bija sociālais un psiholoģiskais atbalsts specvienības varoņiem, tostarp pēc atgriešanās civilā dzīvē, viņu izglītība un nodarbinātība, iesaistīšanās jaunatnes patriotiskajā audzināšanā un brīvprātīgo iniciatīvas, kuru mērķis ir saglabāt vēsturisko atmiņu. Platformu "Mēs nepametam savējos: Tālo Austrumu varoņi" atklāja Ebreju autonomā apgabala gubernatora pienākumu izpildītāja Marija Kostjuka. (..) Andrejs Novikovs, Dialoga reģionu darba departamenta vadītājs Tālo Austrumu federālajā apgabalā, izvirzīja svarīgu jautājumu par palīdzības sniegšanu īpašās militārās operācijas veterāniem, norādot, ka reģionālais vadības centrs palīdz strādāt ar galvenajām tēmām. Kā satikt veterānus, noteikt, kāda veida palīdzība viņiem nepieciešama, kā pareizi organizēt šo palīdzību. SMO dalībniekiem vajadzētu būt iespējai iegūt darbu, realizēt sevi. Kad runā ar varoni, tas tevi atskurbina. Viss kļūst godīgāk. Pat ja tu pats nebiji "tur", tu sāc saprast, ko šie cilvēki pārdzīvoja un kas tur patiesībā notiek,"²⁰

[4] Kopumā minētajās tīmekļvietnēs tiek izplatīta Krievijas propagandas radīta informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, attaisnota Krievijas agresija, propagandēta Krievijas militārā varenība, bet Rietumeiropas valstu vadītāji dēvēti par pilnīgi nespējīgiem pieņemt atbildīgus lēmumus attiecībā uz miera nodrošināšanu. Šādas informācijas izplatīšana, apzināti maldinot sabiedrību par Krievijas Federācijas patiesajiem mērķiem Ukrainā, tādējādi noskaņojot sabiedrību pret Ukrainas valsti un tautu, negatīvi ietekmē dažādu sabiedrības locekļu un grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu, tajā skaitā arī Latvijā, kā arī turpina Krievijas Federācijas veiktās dezinformācijas izplatīšanas operācijas Latvijā un Eiropā, kā arī rada riskus provokācijām starp dažādām sabiedrības grupām, kas nepārprotami rada būtisku apdraudējumu Latvijas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

Ievērojot konstatēto, Padome

secina:

[5] Padome 2025. gada 22. maija sēdē ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļvietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā ir noteikts: "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1. pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3. punktā minētās tīmekļvietnes tiek izmantotas, lai izplatītu Krievijas propagandu, kas vērsta pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un rietumvalstīm kopumā. Tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija un karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļvietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3. punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļvietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļvietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļvietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud Latvijas valsts informatīvās telpas drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļvietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai - Satversmes 100. pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116. pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība, tajā skaitā informatīvās telpas drošība, un demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļvietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīti apzināti maldinoši materiāli, tajā skaitā sagrozītas un faktiskajai situācijai neatbilstošas ziņas un dažādi informatīvi materiāli ar mērķi destabilizēt situāciju. Šķelt sabiedrību un vairot sabiedrībā šaubas par notikumiem pasaulē. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u. tml.²¹ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.²² Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.²³ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu. Turklāt šāds vārda brīvības ierobežojums ir noteikts ar likumu, to paredz Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmā daļa.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai - attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības i nteresēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša, kara propagandu saturoša, karu attaisnojoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt neuzticību valstij vai uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt dažādas sabiedrības grupas. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta tajā skaitā radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļvietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību vai būtiski apdraud sabiedrisko kārtību un drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu ievērojami mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai - tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļvietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļvietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļvietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļvietnēs izplatītā informācija apdraud vai var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļvietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļvietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļvietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļvietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļvietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts un sabiedrības drošību apdraudošais saturs, kā arī jāvērtē cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi - valsts un sabiedrības drošību apdraudoša satura izplatīšanas ierobežošanu un piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgums - vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. APL 13. pantā nostiprinātais samērīguma princips nosaka: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija, kara propaganda un karu attaisnojoša informācija, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikumā. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievijas Federācija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures, gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļvietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļvietnēs kanevskadm.ru, контракт23.рф, korvesti.ru, vostokmedia.com, spasskmr.ru, dalnegorsk-mo.ru, www.infpol.ru, www.ks87.ru, ulanmedia.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk ̶ APL) 62. panta trešo daļu un papildus šā lēmuma 8.3. punktā norādītajam, norāda apsvērumus, kāpēc uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62. panta otrās daļas 1. punktu "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmuma pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3. punktā un 9. punktā norādītās tīmekļvietnes, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmajā daļā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļvietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļvietnes vairs nav pieejamas, nepieciešams veikt minēto tīmekļvietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67. pantu, Padome

nolemj:

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamajām tīmekļvietnēm kanevskadm.ru, контракт23.рф, korvesti.ru, vostokmedia.com, spasskmr.ru, dalnegorsk-mo.ru, www.infpol.ru, www.ks87.ru, ulanmedia.ru liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdam vai interneta protokola adresei.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu kanevskadm.ru, контракт23.рф, korvesti.ru, vostokmedia.com, spasskmr.ru, dalnegorsk-mo.ru, www.infpol.ru, www.ks87.ru, ulanmedia.ru dublējošajām spoguļlapām, kas pastāv jau lēmuma pieņemšanas brīdī vai izveidotas pēc tā pieņemšanas nolūkā apiet noteikto ierobežojumu.

3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.

4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļvietnēm un to domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu "www", gan bez tā.

5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir tikusi ierobežota.

6. Atbildīgs par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112. panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš