Ministru kabineta noteikumi Nr. 294

Rīgā 2025. gada 20. maijā (prot. Nr. 20 10. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 889 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" īstenošanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 889 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" īstenošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 248. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu, pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt avansu finansējuma saņēmējam, kas nav valsts pārvaldes iestāde. Finansējuma saņēmējs - pašvaldība - avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ja tas paredzēts projektā, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma atvasinātai publiskai personai, pašvaldībai, pašvaldības iestādei, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībai vai citai privāto tiesību juridiskai personai nepārsniedz 90 procentus, bet biedrībai un nodibinājumam - 95 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma kopsummas."

2. Izteikt 21.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"21.1. biedrība, nodibinājums un cita privāto tiesību juridiska persona, valsts iestāde, atvasināta publiska persona, valsts kapitālsabiedrība vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē;".

3. Izteikt 21.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"21.2. pašvaldība, kas projekta īstenošanai piesaista sadarbības partneri, kura pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, ja pašvaldība nav izveidojusi iestādi, kas darbojas kultūras vai radošajā nozarē."

4. Svītrot 21.3. apakšpunktu.

5. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri:
22.1. biedrību, nodibinājumu vai citu privāto tiesību juridisku personu, valsts iestādi, atvasinātu publisku personu, valsts kapitālsabiedrību vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē;
22.2. valsts iestādi, atvasinātu publisku personu, valsts kapitālsabiedrību vai pašvaldības kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, lietošanā vai valdījumā atrodas objekts, kurā plānotas investīcijas."

6. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Īpašuma, turējuma, lietošanas vai valdījuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem objektiem nemaina un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma, turējuma, lietošanas vai valdījuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes - projekta iesniedzēja - pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā). Ja īpašuma, turējuma, lietošanas vai valdījuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā līdz projekta iesnieguma iesniegšanas dienai, tās nostiprina zemesgrāmatā līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai."

7. Izteikt 33.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"33.3. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par horizontālā principa rādītāju "Objektu skaits, kuros ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība" un citiem rādītājiem (ja attiecināms);".

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Kultūras ministre A. Lāce