Ministru kabineta noteikumi Nr.212

Rīgā 1995.gada 18.jūlijā (prot. nr.38, 5.§)

Komercbanku noteikumi

Izdoti Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā

 

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1.pants. Šie noteikumi nosaka komercbanku tiesisko statusu, kā arī reglamentē to darbību un uzraudzību.

 

2.pants. Jautājumos, kas nav regulēti šajos noteikumos, komercbankām jāievēro tām saistošie likumi.

 

3.pants. Noteikumos lietotie termini

 

Komercbanka - uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai publiski pieņemtu noguldījumus un veiktu citas banku operācijas.

 

Komercbankas nodaļa jeb filiāle - komercbankas struktūrvienība, kas veic banku operācijas komercbankas vārdā un teritoriāli ir izvietota ārpus komercbankas juridiskās adreses, bet kas nav juridiska persona.

 

Pārstāvniecība - komercbankas struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv komercbankas intereses, bet neveic banku operācijas.

 

Banku operācijas:

1) fizisko un juridisko personu noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;

2) kreditēšana;

3) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana citu fizisku un juridisku personu uzdevumā;

4) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana;

5) tirdzniecība par pašas bankas vai klienta līdzekļiem:

a) ar naudas tirgus instrumentiem;

b) ar valūtu;

c) ar valūtu kontraktiem;

d) ar kotētiem vērtspapīriem;

6) trasta operāciju veikšana, līzings, faktorings;

7) vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana;

8) garantiju un galvojumu izsniegšana;

9) citi darījumi, kas pēc būtības līdzīgi minētajiem un saskaņoti ar Latvijas Banku.

 

Kredīts - naudas aizdevums vai cits pakalpojums, ko sniedz komercbanka un kas dod iespēju fiziskām un juridiskām personām izmantot naudas līdzekļus vai rīkoties ar materiālajām vērtībām, un kas uzliek saistības atdot saņemtos naudas līdzekļus vai materiālās vērtības ar vai bez procentiem.

 

Noguldījums - naudas līdzekļu glabāšana komercbankas kontā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, ar vai bez procentiem.

 

Pašu kapitāls - komercbankas kapitāls, ko veido apmaksātais pamatkapitāls, akciju emisijas uzcenojums, rezerves kapitāls, nesadalītā peļņa (ar nosacījumu, ka ir auditora slēdziens par tās esamību) un kas samazināts par komercbankas īpašumā esošajām pašas akcijām, nemateriāliem aktīviem, komercbankas bilancē uzrādītajiem iepriekšējo gadu un kārtējā gada zaudējumiem un līdzdalību citās komercbankās atbilstīgi Latvijas Bankas norādījumiem.

 

Klients - juridiska vai fiziska persona, kuru ar komercbanku saista banku operāciju darījumi.

 

Mātes uzņēmums - uzņēmums, kam citā uzņēmumā pieder vairāk nekā 50 procenti balsstiesīgo akciju kapitāla vai kuru tas spēj tieši vai netieši kontrolēt.

 

Meitas uzņēmums - uzņēmums, kurā citai uzņēmējsabiedrībai - mātes uzņēmumam - pieder vairāk nekā 50 procenti balsstiesīgo akciju vai kuru mātes uzņēmums spēj tieši vai netieši kontrolēt.

 

Trasts - attiecības starp darījuma divām pusēm, kas balstās uz savstarpēju uzticēšanos un kuru rezultātā viena puse uzņemas atbildību par īpašuma pārvaldīšanu otras puses labā.

 

Būtiska līdzdalība - tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība ar desmit un vairāk procentiem komercbankas pamatkapitāla vai balsstiesību.

 

Auditors - šo noteikumu izpratnē ir Latvijā licencēts zvērināts revidents vai cita persona, kurai Latvijas Banka piešķīrusi tiesības veikt komercbanku gada pārskatu pārbaudi.

 

4.pants. Apzīmējumus "banka", "komercbanka" vai apzīmējumu, kurā ietverti šie vārdi, drīkst lietot kā oficiāli reģistrētu nosaukumu vai kā papildinājumu oficiāli reģistrētam nosaukumam tikai tās komercbankas, kurām ir Latvijas Bankas izsniegta licence.

 

5.pants. Procentu likmes lielumu un procentu samaksas kārtību nosaka līgumā, komercbankai ar aizņēmēju vai aizdevēju savstarpēji vienojoties.

 

6.pants. Ja līgumā nav citas vienošanās:

1) par procentu aprēķināšanas laikposmu tiek pieņemts izsniegtā kredīta vai noguldījuma kalendāra dienu skaits. Šo aprēķinu pamatā - gads, kurā ir 365 dienas; ja procentu likmes aprēķina laikā ir 29.februāris, pamatā - gads, kurā ir 366 dienas;

2) procenti maksājami katru gadu 31.decembrī, kā arī pilnīgi atmaksājot kredītu vai noguldījumu.

 

7.pants. Komercbankai saistības rada tikai tie dokumenti, ko parakstījušas Latvijas Bankas apstiprinātas amatpersonas, kuras saskaņā ar likumu un statūtiem ir tiesīgas veikt attiecīgos darījumus un pārstāvēt komercbanku juridiskas personas statusā. Dokumentiem, kas nav parakstīti atbilstīgi likumiem un statūtiem, nav juridiska spēka.

Latvijas Banka apstiprina komercbankas amatpersonas un informē par to Uzņēmumu reģistru.

 

8.pants. Komercbanka atbild par savām saistībām ar visiem saviem aktīviem.

 

9.pants. Papildus banku operācijām komercbanka var veikt citus darījumus, kas ir tieši saistīti ar tās kā uzņēmējsabiedrības darbības uzturēšanu.

 

II nodaļa. Komercbanku dibināšana un licencēšana

10.pants. Komercbankas dibinātāji un akcionāri, kas vēlas iegūt būtisku līdzdalību, drīkst būt:

1) fiziskas personas, kuras ir pilngadīgas un rīcībspējīgas;

2) juridiskas personas, kuras reģistrētas Latvijas Republikā vai citā valstī un kuru darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem;

3) viena ārvalsts banka, kuras darbības laiks nav mazāks par trim finansu gadiem vai valsts.

Šajā pantā minētajām personām jābūt ar nevainojamu reputāciju un stabilu finansu stāvokli.

 

11.pants. Komercbankas dibinātājs un akcionārs nevar būt uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas reģistrēts tā, ka nav pieejamas ziņas par tā dibinātājiem un akcionāriem vai netiek sniegtas ziņas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) kapitāla izcelsmes likumību.

 

12.pants. Komercbankas dibināšanas minimālais pamatkapitāls ir 2 (divi) miljoni latu. Komercbankas minimālais reģistrētais pamatkapitāls ir 3 (trīs) miljoni latu, kas jāsasniedz piecu gadu laikā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā.

 

13.pants. Fiziskai vai juridiskai personai, kura tieši vai netieši vēlas iegūt būtisku līdzdalību un kurai līdz šim tādas līdzdalības nav bijis, jāsaņem Latvijas Bankas iepriekšējs akcepts.

Ja persona, kurai komercbankā pieder būtiska līdzdalība, to palielina, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33, 50 un vairāk procentu no komercbankas balsstiesīgā kapitāla, tai jāsaņem Latvijas Bankas akcepts.

Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai spriestu par to finansiālo stāvokli un reputāciju.

 

14.pants. Ja persona neatbilst šo noteikumu prasībām, Latvijas Bankai mēneša laikā pēc paziņojuma par būtisku līdzdalību saņemšanas ir tiesības atteikt plānoto ieguldījumu.

 

15.pants. Komercbankai nekavējoties jāinformē Latvijas Banka par pamatkapitāla un balsstiesību sadalījuma maiņu, kas saistīta ar būtisku līdzdalību. Ne retāk kā reizi gadā komercbankai jāiesniedz Latvijas Bankā visu to personu saraksts, kurām ir būtiska līdzdalība, norādot šīs līdzdalības apmēru.

 

16.pants. Komercbankas, kā arī to nodaļas un pārstāvniecības savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc licences saņemšanas Latvijas Bankā un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

 

17.pants. Latvijas Republikas komercbankām ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja nodaļas vai pārstāvniecības atvēršanai citās valstīs.

 

18.pants. Latvijas Banka nosaka licenču (atļauju) izsniegšanas kārtību, kā arī ar komercbanku darbību saistītos ierobežojumus.

 

19.pants. Latvijas Bankai iesniegums par licences piešķiršanu jāizskata triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Latvijas Bankai ir tiesības neizsniegt licenci jaundibināmai komercbankai vai ārvalsts bankas nodaļai, ja tās dibināšanā nav ievēroti likumi un Latvijas Bankas norādījumi un komercbankas vai ārvalsts bankas nodaļas plānotā darbība neatbilst Latvijas valsts interesēm.

 

20.pants. Komercbankas valdes priekšsēdētājam un valdes priekšsēdētāja vietniekam jābūt personām:

1) kuras pastāvīgi dzīvo Latvijā;

2) kuras ir kompetentas finansu lietu vadības jautājumos;

3) kurām ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā;

4) kuras nav bijušas notiesātas, tiesājamas, apsūdzētas vai aizdomās turētas krimināllietā par tīšu noziegumu izdarīšanu; pret kurām nav bijusi ierosināta krimināllieta par tīšu noziegumu izdarīšanu un tā nav izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem noziegumiem nav dzēsta vai noņemta un kuras nav atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

5) kurām ir arī citā ziņā nevainojama reputācija;

6) kuras nav darbojušās uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārvaldes un revīzijas institūcijā tā, ka viņu darbības dēļ uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ticis novests līdz ļaunprātīgam bankrotam;

7) kurām nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

 

21.pants. Ārvalsts bankas nodaļas vadītājam jābūt personai, kas atbilst šo noteikumu 20.panta 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punkta prasībām.

 

22.pants. Komercbankas padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļiem jābūt personām, kas atbilst šo noteikumu 20.panta 4. un 7.punkta prasībām.

 

23.pants. Komercbankām un ārvalstu komercbanku nodaļām ir jāsaņem Latvijas Bankas atļauja šādos gadījumos:

1) ja paredzēts palielināt vai samazināt pamatkapitālu;

2) ja tiek mainīts valdes priekšsēdētājs vai ārvalsts komercbankas nodaļas vadītājs, tā pirmais vietnieks vai galvenais grāmatvedis;

3) ja tiek mainīta juridiskā adrese;

4) ja tiek mainīts komercbankas nosaukums;

5) ja komercbanka tiek reorganizēta.

 

III nodaļa. Komercbanku darbību regulējošās prasības

24.pants. Lai nodrošinātu stabilu darbību, komercbankām pastāvīgi jāievēro šādi Latvijas Bankas norādījumi:

1) pašu kapitāla minimālais lielums;

2) kapitāla pietiekamība;

3) likviditāte;

4) riska darījumu koncentrācija;

5) ieguldījumu ierobežojumi;

6) ierobežojumi ārzemju valūtas atklātai pozīcijai.

 

25.pants. Komercbankas pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas kapitālu. Ja pašu kapitāls kļūst mazāks par noteikto minimālo dibināšanas kapitālu par 50 procentiem, jāpiemēro Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumu nr.211 "Par komercbanku sanāciju un bankrotu" normas.

 

26.pants. Komercbankas pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par desmit procentiem.

 

27.pants. Komercbankai savi aktīvi jāizvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatoto prasību apmierināšana. Likviditātes nodrošināšanas normatīvās prasības nosaka Latvijas Banka.

 

28.pants. Komercbankas rezerves tās kontā Latvijas Bankā un skaidrā naudā komercbankas kasē nedrīkst būt mazākas par Latvijas Bankas padomes apstiprināto normu procentos no kopējā komercbankas piesaistīto līdzekļu apmēra.

Rezervju prasības Latvijas Banka izmanto naudas piedāvājuma regulēšanai.

 

29.pants. Personas, kuras saistītas ar komercbanku, ir:

1) komercbankas akcionāri, kuru kapitāla daļa pamatkapitālā ir desmit procentu vai vairāk;

2) komercbankas mātes vai meitas uzņēmumi, kā arī mātes uzņēmuma citi meitas uzņēmumi;

3) komercbankas valdes, padomes un iekšējā revīzijas dienesta locekļi;

4) šī panta 1.punktā minēto komercbankas akcionāru - fizisko personu -, komercbankas valdes, padomes un iekšējā revīzijas dienesta locekļu laulātie, radinieki un svaiņi, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei;

5) uzņēmējsabiedrības, kurās komercbankas akcionāriem, padomes vai valdes locekļiem pieder vairāk nekā desmit procenti pamatkapitāla.

 

30.pants. Par savstarpēji saistītu personu grupu uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras komercbankai veido vienu kopīgu risku, viena no tām tieši vai netieši (ar meitas uzņēmumu palīdzību) kontrolē otru vai vairākas personas.

Novērtējot šādas saistības esamību, jāņem vērā tādi faktori kā kopēji īpašumi, vadība, savstarpēji galvojumi un tieša atkarība biznesa darījumos.

 

31.pants. Komercbankas darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz desmit procentus no komercbankas pašu kapitāla.

 

32.pants. Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt komercbankas pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

 

33.pants. Par kredītu, kas pārsniedz 100 000 (viens simts tūkstoši) latu, komercbankai nedēļas laikā pēc tā piešķiršanas jāinformē Latvijas Banka.

 

34.pants. Riska darījumu apmērs ar vienu personu (savstarpēji saistītu personu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no komercbankas pašu kapitāla.

 

35.pants. Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar komercbanku, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15 procentus no komercbankas pašu kapitāla.

 

36.pants. Komercbankas līdzdalība citas uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā, kura nav komercbanka, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no komercbankas pašu kapitāla.

 

37.pants. Komercbankas kopējā līdzdalība to uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā, kuras nav komercbankas, nedrīkst pārsniegt 60 procentus no komercbankas pašu kapitāla.

 

38.pants. Komercbankas ieguldījumi nekustamajā un kustamajā īpašumā, kā arī līdzdalība citu uzņēmējsabiedrību (izņemot komercbankas) pamatkapitālā kopsummā nedrīkst pārsniegt komercbankas pašu kapitālu.

 

39.pants. Komercbanka nedrīkst tieši vai netieši izsniegt kredītu pašas izlaisto vai tās mātes vai meitas uzņēmējsabiedrības izlaisto akciju iegādei, kā arī pieņemt par kredītu nodrošinājumu pašas akcijas.

 

40. pants. Komercbankas atklātā pozīcija nedrīkst pārsniegt:

1) nevienā atsevišķā ārvalstu valūtā - 10 procentus no pašu kapitāla;

2) kopsummā visās ārvalstu valūtās - 20 procentus no pašu kapitāla.

 

41. pants. Ekonomisko normatīvu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

 

42. pants. Nosacījumi, kas minēti šo noteikumu 38.pantā, neattiecas:

1) uz īpašumiem un līdzdalību, ko komercbanka pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu uz laiku līdz diviem gadiem no pārņemšanas brīža;

2) uz kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami komercbankai, lai veiktu tās licencē paredzētās banku operācijas.

 

43. pants. Kredīti, kas izsniegti personām, kuras saistītas ar komercbanku, piešķirami tikai ar vienbalsīgi pieņemtu komercbankas valdes lēmumu, kura kopija nedēļas laikā jāiesniedz Latvijas Bankā.

Komercbanku darbinieki un personas, kuras saistītas ar komercbanku, drīkst saņemt kredītus uz tādiem pašiem noteikumiem kā pārējie komercbankas klienti.

 

44.pants. Komercbankai jāveic kreditēšana saskaņā ar tās izstrādātu un padomē apstiprinātu kredītpolitiku, kurā noteikta kredītu piešķiršanas un atmaksas kārtība, izsniegto kredītu uzraudzības kārtība un kredītportfeļa kvalitātes novērtēšanas kritēriji.

 

45.pants. Komercbankai pirms un pēc kredīta izsniegšanas jāpārbauda kredīta ņēmēja maksātspēja, regulāri pieprasot dokumentus, kas apliecina kredītņēmēja saimnieciskās darbības finansiālo stabilitāti, spēju atmaksāt kredītu un tā procentus.

 

46.pants. Kredīta ņēmējam kredīts nodrošināms ar kādu no šādiem nodrošinājuma veidiem:

1) ar kustamu mantu;

2) ar nekustamu īpašumu (hipotēkas);

3) ar apdrošināšanas polises cedēšanu uz komercbankas vārda, polisi uzglabājot komercbankā;

4) ar galvojumiem;

5) ar vērtspapīriem;

6) ar citu nodrošinājuma veidu, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem.

 

47.pants. Komercbanka, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta ņēmēja saimnieciskās darbības mērķi, kredīta summu, tā izsniegšanas un atmaksas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.

Kopējā kredīta summa, kas tiek izsniegta bez šo noteikumu 46.pantā minētajiem nodrošinājumiem, nedrīkst pārsniegt 15 procentus no komercbankas pašu kapitāla.

 

48.pants. Komercbankai regulāri jāveic savu aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšana sakaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem.

 

49.pants. Komercbankai visi tās izsniegtie galvojumi jāreģistrē Latvijas Bankā. Galvojumi, kas nav reģistrēti Latvijas Bankā, uzskatāmi par spēkā neesošiem.

 

50. pants. Ja komercbanka sadalās divās vai vairākās komercbankās, jaundibināto komercbanku pamatkapitāls un pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

 

51.pants. Pēc komercbanku apvienošanās izveidojušās komercbankas pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par atsevišķo komercbanku pašu kapitālu summu pirms apvienošanās un par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu.

 

IV nodaļa. Komercbanku un klientu attiecības

52.pants. Komercbankas un klienta attiecības regulē likumi un noslēgtie līgumi.

 

53.pants. Komercbankai jāgarantē savu klientu un korespondentu kontu, noguldījumu un operāciju noslēpums. Lai novērstu krāpniecību no klientu puses, komercbankām ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas struktūrvienības starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par klientu aizdevumu kontiem, bet nav tiesību sniegt šādas ziņas citām personām.

 

54.pants. Ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajām operācijām sniedzamas pašām juridiskajām personām un to augstākajām institūcijām, Latvijas Bankai, tiesai, prokuratūrai, valsts policijas iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts kontrolei, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai, Banku aģentūrai un Valsts sociālās apdrošināšanas fondam likumos paredzētajos gadījumos, kā arī šo noteikumu 74.pantā paredzētajā gadījumā.

 

55.pants. Ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajām operācijām sniedzamas pašiem klientiem un viņu likumīgajiem pārstāvjiem, kā arī:

1) Latvijas Bankas pilnvarotām personām komercbanku uzraudzības nolūkā;

2) tiesai, prokuratūrai un valsts policijas iestādēm, ja šīs ziņas nepieciešamas krimināllietās vai lietās, kurās likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju;

3) tiesai, prokuratūrai un valsts policijas iestādēm, ja šīs ziņas nepieciešamas krimināllietā; civillietā, ar kuru apmierināta civilprasība, kas radusies no krimināllietas; civillietā par alimentu piedziņu (ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru var vērst piedziņu); civillietā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīpašums; civillietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu;

4) tiesai un ārvalstu konsulārajām iestādēm, ja šīs ziņas nepieciešamas mantojuma lietās par kontiem un noguldījumiem noguldītāja nāves gadījumā;

5) Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu un nodevu nesamaksas gadījumos;

6) Valsts kontrolei likumos paredzētajos gadījumos;

7) Valsts sociālās apdrošināšanas fondam sociālā nodokļa nesamaksas gadījumā;

8) šo noteikumu 74.pantā paredzētajā gadījumā.

 

56.pants. Personām, kuras ieguvušas ziņas šo noteikumu 54. un 55.pantā minētajos gadījumos, aizliegts tās izpaust.

 

57.pants. Juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām, kas atrodas komercbankās, var uzlikt arestu tikai ar tiesas lēmumu vai prokurora sankciju, bet to norēķinu operāciju daļēja vai pilnīga apturēšana veicama pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestādes, kā arī pēc Valsts sociālās apdrošināšanas fonda iestādes pieprasījuma.

Piedziņu uz juridisko personu naudas līdzekļiem un citām vērtībām var vērst tikai saskaņā ar tiesas izpildrakstiem vai pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestādes, kā arī pēc Valsts sociālās apdrošināšanas fonda iestādes pieprasījuma likumos paredzētajos gadījumos.

 

58.pants. Fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām, kas atrodas komercbankās, var uzlikt arestu tikai ar prokurora sankciju vai tiesas lēmumu.

 

59.pants. Piedziņu uz fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām var vērst saskaņā ar tiesas izpildrakstu.

 

60.pants. Noguldītājs zaudē prasību pret komercbanku, ja sešdesmit gadu laikā nav notikušas nekādas banku operācijas ar šo noguldījumu.

Prasības noilguma termiņa tecējums sākas:

1) termiņnoguldījumam uz noteiktu laiku - ar noguldījuma izmaksas pēdējo dienu.

2) pieprasījuma noguldījumam un termiņnoguldījumam uz nenoteiktu laiku - ar dienu, kad izdarīta pēdējā bankas operācija ar šo noguldījumu.

 

61.pants. Noguldījumi, kuriem iestājies noilgums, ieskaitāmi komercbankas ienākumos.

 

62.pants. Pieprasot kredītu vai stājoties citās līgumattiecībās ar komercbanku, kā arī sniedzot pārskatu par saistību izpildes gaitu, klientam pēc komercbankas pieprasījuma jāsniedz tai pilna un patiesa informācija par savu finansiālo stāvokli un visu īpašumu, arī par visiem īpašuma apgrūtinājumiem, kā arī rakstiski jāinformē komercbanka, vai klients saskaņā ar šo noteikumu 29.pantu nav saistīts ar komercbanku vai saskaņā ar šo noteikumu 30.pantu neveido savstarpēji saistītu personu grupu.

 

V nodaļa. Grāmatvedība un gada pārskats

63.pants. Komercbankai jāveic grāmatvedības uzskaite saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 44.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 149.nr.) un Latvijas Bankas norādījumiem.

 

64.pants. Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no komercbankas un ar to saistītām uzņēmējsabiedrībām konsolidētus pārskatus, kuru sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Latvijas Banka.

 

65.pants. Komercbankām par katru pārskata gadu jāsagatavo pārskats, kurā jābūt ietvertai bilancei, peļņas vai zaudējumu aprēķinam un pielikumiem, kā arī ziņojumam.

 

66.pants. Pārskata gadam jāsakrīt ar kalendāra gadu. Pirmais pārskata periods var būt īsāks par kalendāra gadu, bet ne garāks par 12 mēnešiem.

 

67.pants. Gada pārskats jāsagatavo atbilstīgi šiem noteikumiem un Latvijas Bankas norādījumiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par komercbankas aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

 

68. pants. Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par komercbanku saskaņā ar šo noteikumu 67.panta prasībām, gada pārskatā jāietver attiecīga papildu informācija.

 

69. pants. Gada pārskata posteņi jānovērtē pēc šādiem vispārīgiem principiem:

1) jāpieņem, ka komercbanka darbosies arī turpmāk;

2) jāsaglabā tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;

3) novērtēšana visos gadījumos jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances dienai iegūtā peļņa;

b) jāņem vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kas kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances un gada pārskata sagatavošanas dienu;

c) jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) pārskatā jāatspoguļo visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma;

5) aktīva un pasīva posteņi jānovērtē atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci.

 

70.pants. Izņēmuma gadījumos drīkst atkāpties no šo noteikumu 69.pantā minētajiem vispārīgajiem novērtēšanas principiem, pamatojot atkāpšanos ar pielikumu, kurā norāda, kāda ir atkāpšanās ietekme uz komercbankas aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

 

71.pants. Ziņojumā jāietver pārskats par komercbankas finansu apstākļu un tās darbības attīstību. Ja gada pārskatu ir būtiski ietekmējuši kādi īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevarētu uzskatīt par pietiekamu, informācija par šiem apstākļiem jāsniedz atsevišķā ziņojuma punktā.

Ziņojumā ir jāsniedz arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par paredzamo komercbankas attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

 

72.pants. Ziņojumā vai pārskatā saistībā ar peļņas un zaudējumu aprēķinu vai bilanci jāsniedz priekšlikumi par komercbankas peļņas sadali, arī par dividenžu lielumu vai zaudējumu segšanu.

 

73.pants. Komercbankas gada pārskats ir jāpārbauda Latvijas Bankas apstiprinātiem auditoriem. Ja šāda pārbaude nav veikta, komercbankas akcionāru pilnsapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

 

74.pants. Veicot gada pārskata pārbaudi, auditoriem ir tiesības iepazīties ar komercbankas aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Komercbankas valdei, rīkotājdirektoriem un darbiniekiem jāsniedz auditoriem visa nepieciešamā informācija.

 

75.pants. Komercbankai jāinformē Latvijas Banka par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt komercbankas turpmāko darbību.

 

76.pants. Bilances, ārpusbilances, peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu, pielikumu un ziņojuma konkrēto saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku nosaka Latvijas Banka.

 

77.pants. Gada pārskats jāiesniedz Latvijas Bankā desmit dienas pēc tā apstiprināšanas komercbankas akcionāru pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

 

78.pants. Gada pārskats publicējams Latvijas Bankas noteiktajā kārtībā.

 

79.pants. Katrā komercbankā jādarbojas iekšējam revīzijas dienestam, kas ir komercbankas struktūrvienība un komercbankas iekšējās uzraudzības sistēmas elements.

 

80.pants. Komercbankas iekšējā revīzijas dienesta uzdevums ir atklāt trūkumus un kļūdas komercbankas darbinieku rīcībā, kā arī uzdevumu nepildīšanas, darba noteikumu neievērošanas un pilnvarojuma pārsniegšanas gadījumus.

 

81.pants. Iekšējam revīzijas dienestam ir tiesības iepazīties ar visiem komercbankas dokumentiem un uzraudzīt komercbankas darbu jebkurā tās darbības jomā, kā arī pieprasīt rakstiskus paskaidrojumus no komercbankas darbiniekiem par trūkumiem un kļūdām, kas radušies viņu darbības rezultātā.

 

82.pants. Komercbankas iesniedz Latvijas Bankā savas darbības pārskatus saskaņā ar Latvijas Bankas noteiktajām veidlapām, termiņiem un norādījumiem.

VI nodaļa. Komercbanku darbības uzraudzība un kontrole

83.pants. Lai sekmētu Latvijas banku sistēmas drošumu, stabilitāti un attīstību, Latvijas Banka veic komercbanku uzraudzību un kontroli.

 

84.pants. Komercbanku uzraudzību un kontroli Latvijas Banka veic saskaņā ar likumiem un šiem noteikumiem.

 

85.pants. Latvijas Banka uzraudzības procesā nosaka uzraudzības kārtību saskaņā ar likumiem un šiem noteikumiem.

 

86.pants. Parastā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

1) komercbankas pašu kapitāls ir lielāks vai vienāds ar apmaksāto akciju kapitālu;

2) kapitāla pietiekamība nav mazāka par desmit procentiem;

3) Latvijas Bankas saistošajos norādījumos paredzētie nosacījumi tiek ievēroti.

 

87.pants. Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

1) komercbankas pašu kapitāls ir mazāks nekā apmaksātais pamatkapitāls, bet samazinājums nepārsniedz vienu trešo daļu no apmaksātās summas;

2) kapitāla pietiekamība ir 9 -5 procenti;

3) Latvijas Bankas saistošajos norādījumos paredzētie nosacījumi netiek ievēroti vai arī komercbankas pārvaldes institūcijas nespēj nodrošināt efektīvu komercbankas darbību.

 

88.pants. Ja tiek piemērota pastiprinātā uzraudzības kārtība, Latvijas Banka ir tiesīga pēc Banku aģentūras informēšanas veikt šādas darbības:

1) brīdināt komercbanku;

2) apturēt Latvijas Bankas kredītu izsniegšanu komercbankai;

3) pārtraukt valūtas operāciju pakalpojumu sniegšanu komercbankai;

4) aizliegt komercbankai ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos;

5) ierobežot vai aizliegt komercbankai piesaistīt noguldījumus;

6) ierobežot vai aizliegt komercbankai izsniegt kredītus;

7) ierosināt komercbankas akcionāriem mainīt komercbankas vadību;

8) apturēt komercbankas norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondējošie konti;

9) daļēji apturēt citas banku operācijas.

 

89.pants. Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtības prasību izpildi, Latvijas Banka ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku.

 

90.pants. Latvijas Banka izdod saistošus norādījumus komercbankām.

 

91.pants. Komercbankām Latvijas Bankas noteiktajos termiņos jāsniedz tai visa informācija, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.

 

92. pants. Latvijas Bankas pilnvarota persona ne retāk kā reizi gadā pārbauda komercbankas darbību.

 

93.pants. Par pārbaudes rezultātiem komercbankas vadībai iesniedzams rakstisks ziņojums, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem komercbankas turpmākajā darbībā un kredītpolitikā.

Ja komercbanka nepiekrīt pārbaudes atzinumam, tā var iesniegt sūdzību Latvijas Bankas padomei, kura ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai arī lemt par grozījumu izdarīšanu iepriekš sniegtajos norādījumos.

Ja komercbanku neapmierina Latvijas Bankas padomes lēmums pārbaudes lietā, tā ir tiesīga prasīt padomes lēmuma izskatīšanu tiesā.

 

94.pants. Latvijas Banka var pieprasīt komercbankas pilnsapulces vai padomes sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Latvijas Bankas pilnvarotajiem darbiniekiem ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs.

 

95.pants. Komercbankai aizliegts izplatīt reklāmu, kas sniedz nepatiesu informāciju par tās darbību.

 

Pārejas jautājumi

1. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos likums "Par bankām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22./23., 44./45.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 60.nr.) ir spēkā tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

2. Šo noteikumu 34., 35. un 40.pants stājas spēkā ar 1996.gada 1.septembri.

Ministru prezidents M.Gailis

Finansu ministre I.Sāmīte