Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā

Izdarīt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 174. nr.; 2016, 81. nr.; 2022, 75.A nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

"8.¹ pants. (1) Pēc šā likuma 8. panta otrajā daļā minētā paziņojuma par būvju projektēšanas uzsākšanu nosūtīšanas šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā par labu valstij var tikt nodibināts servitūts uz citai personai piederošo nekustamo īpašumu, ja nekustamais īpašums nepieciešams nacionālo interešu objektu būvdarbu uzsākšanai, veikšanai un šā servitūta ietvaros uzbūvēto būvju uzturēšanai. Servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad īpašuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas uz valsts vārda zemesgrāmatā vai kad Ministru kabinets lemj par tā izbeigšanu.

(2) Ministru kabinets nosaka nacionālo interešu objektu robežas, to teritorijā esošos nekustamos īpašumus vai to daļas un platības, uz kurām tiek nodibināts šā panta pirmajā daļā minētais servitūts. Šā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(3) Lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par šā panta otrajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu par servitūta nodibināšanu, institūcija 30 dienu laikā nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūta paziņojumu kreditoram, ja uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ir reģistrēta hipotēka. Institūcija 30 dienas pirms būvdarbu uzsākšanas teritorijā, uz kuru nodibināts servitūts, par to informē nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot paziņojumu, vai, ja viņa dzīvesvieta nav zināma, publicē paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(4) No būvdarbu uzsākšanas līdz īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsavināto nekustamo īpašumu uz valsts vārda zemesgrāmatā tā īpašniekam maksā atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu.

(5) Zaudējumus, kas radušies nekustamā īpašuma īpašniekam par servitūta tiesību izlietošanu, atlīdzina saskaņā ar Civillikumu.

(6) Jebkurus nacionālo interešu objekta būvdarbus atsavināmā nekustamā īpašuma servitūta teritorijā plāno un veic tādā veidā, lai neradītu šķēršļus atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu noteikšanai. Pirms būvdarbu uzsākšanas institūcija nodrošina īpašuma apsekošanu kopā ar īpašuma vērtētāju, lai konstatētu īpašuma stāvokli taisnīgas atlīdzības un atlīdzības par servitūta tiesību izlietošanu noteikšanai.

(7) Ja nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta nav zināma vai viņš nav sniedzis informāciju par savu maksājumu kontu, atlīdzību ieskaita šim nolūkam atvērtā maksājumu kontā un pēc pieprasījuma izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam vai tā saistību un tiesību pārņēmējiem. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā saistību un tiesību pārņēmēji 10 gadu laikā no atlīdzības noguldīšanas dienas nav lūguši to izmaksāt, atlīdzību par servitūta tiesību izlietošanu ieskaita valsts budžetā.

(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un tā izmaksāšanu nekustamā īpašuma īpašniekam."

2. Papildināt likumu ar 12.³ pantu šādā redakcijā:

"12.³ pants. (1) Ja uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība un sabiedrības vajadzībām nepieciešams atsavināt tā daļu, zemes ierīcības projekta izstrādei un īstenošanai, tostarp atsavināmās nekustamā īpašuma daļas un atlikušās nekustamā īpašuma daļas reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā, nav nepieciešama tās personas piekrišana, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.

(2) Ja nekustamajam īpašumam uzlikts arests kriminālprocesā un sabiedrības vajadzībām nepieciešams atsavināt tā daļu, arests nav šķērslis zemes ierīcības projekta izstrādei un īstenošanai, tostarp atsavināmās nekustamā īpašuma daļas un atlikušās nekustamā īpašuma daļas reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā. Institūcija informē procesa virzītāju, kas pieņēmis lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, par uzsāktu un īstenotu zemes ierīcības procesu."

3. Papildināt 20. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ja uz atsavināmā nekustamā īpašuma neatrodas būves vai mežaudze un šajā daļā noteiktā kārtībā aprēķinātā atlīdzība par atsavināmo nekustamo īpašumu nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, kā arī īpašnieks nav pieteicis zaudējumus, institūcija var vienoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku, ka netiek veikts konkrētā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtības novērtējums. Šādā gadījumā atlīdzība par atsavināmo nekustamo īpašumu tiek noteikta sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja aprēķinātās apvidus vidējās zemes tirgus vērtības apmērā. Ja mēneša laikā no brīža, kad nekustamā īpašuma īpašnieks saņēmis uzaicinājumu (paziņojumu) vienoties par atlīdzības noteikšanu šajā daļā minētajā kārtībā, nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis piekrišanu vai pēc piekrišanas sniegšanas netiek noslēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu, institūcija nosaka atlīdzību šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā."

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Šā likuma 8.¹ pantu nepiemēro Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un ar to saistīto būvju būvniecības projekta, ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves, kā arī militārā poligona "Sēlija" izveides īstenošanā."

Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 13. februārī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 4. martā