Ministru kabineta rīkojums Nr. 114
Rīgā 2025. gada 25. februārī (prot. Nr. 8 23.
§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2023. gada 28. februāra rīkojumā Nr. 118
"Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Līdzdalības
budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas
attīstība un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna
apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 28. februāra rīkojumā Nr.
118 "Par 2.1.2.1.i. investīcijas projekta "Līdzdalības
budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas
attīstība un ieviešana" pases un centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu"
(Latvijas Vēstnesis, 2023, 45. nr.; 2024, 99. nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrijai kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
pārvaldības organizācijai uzaicināt finansējuma saņēmēju - Viedās
administrācijas un reģionālās attīstības ministriju kā vadošo
valsts pārvaldības iestādi reģionālās attīstības jomā - iesniegt
projekta iesniegumu 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros."
2. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
"4. Noteikt Valsts digitālās attīstības aģentūru un
Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādi "Ventspils
Digitālais centrs" par sadarbības partneriem un
līdzatbildīgajām institūcijām projekta īstenošanā un projekta
pasē plānoto darbību veikšanā."
3. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu
uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 74
907 euro gadā, un Viedās administrācijas un
reģionālās attīstības ministrijai papildu finansējumu pieprasīt
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."
4. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1.
pielikums).
5. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2.
pielikums).
Ministru prezidentes pienākumu
izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Viedās administrācijas
un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa
1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 25. februāra
rīkojumam Nr. 114
"1. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 28. februāra
rīkojumam Nr. 118
2.1.2.1.i.
investīcijas projekta "Līdzdalības budžeta pārvaldību
nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un
ieviešana" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu
1.1. Finansējuma
saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) |
Viedās administrācijas un
reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) |
1.2. Projekta īstenošanas
partneri |
Valsts digitālās attīstības aģentūra (turpmāk - VDAA)
Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde
"Ventspils Digitālais centrs" (turpmāk -
VDC)
|
2. Saistīto projektu
programma
2.1. Programmas
nosaukums |
Pašvaldību koplietošanas
platformu programma |
2.2. Saistība ar citiem
projektiem |
Ņemot vērā, ka šobrīd
Pašvaldību koplietošanas platformu programmas projekti nav
precīzi definēti, nav iespējams precīzi noteikt saistību ar
citiem programmas projektiem |
3. Projekta mērķis un
galvenie ieguvumi
3.1. Projekta mērķis un
galvenais saturs |
Projekta
virsmērķis ir nodrošināt pašvaldībām iespēju īstenot
līdzdalības budžetu atbilstoši Pašvaldību likumam (turpmāk
- likums). Lai sasniegtu projekta virsmērķi, ir
nepieciešams izveidot informācijas sistēmu, kas pašvaldībām
sniegs iespēju organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju
konkursus, bet iedzīvotājiem - piedalīties šajos
konkursos |
3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma) |
Lai sistēmas
funkcionalitāte atbilstu likuma nosacījumiem par
līdzdalības budžeta īstenošanu pašvaldībās, tiks
pilnveidota jau šobrīd pašvaldību rīcībā esošā Teritorijas
attīstības plānošanas informācijas sistēma (turpmāk -
TAPIS), tās ietvaros izveidojot jaunu moduli - līdzdalības
budžeta informācijas sistēmas moduli (turpmāk - TAPIS LBIS
modulis), tādējādi sniedzot pašvaldību attīstības
plānošanas speciālistiem iespēju teritorijas attīstības
plānošanas procesus īstenot vienuviet. Savukārt TAPIS LBIS
moduļa publisko daļu plānots izvietot portālā GeoLatvija.lv
(turpmāk - Ģeoportāls), izveidojot atsevišķu sadaļu
"Līdzdalības budžets", kas iedzīvotājiem sniegs
iespēju gan aplūkot līdzdalības budžeta konkursos
iesniegtos teritorijas attīstības projektus, gan
piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā, balsojot par
projektiem vai iesniedzot projektu pieteikumus |
3.3. Projekta
ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai
verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2
|
Pašreizējā vērtība
|
Vērtība
|
Sasniegšanas laiks
(gads)
|
3.3.1. Pašvaldības, kas ir
ieviesušas līdzdalības budžetu atbilstoši likumam |
Pašvaldību skaits, kuras lieto
līdzdalības budžeta informācijas sistēmu |
0
|
43
|
2026.
|
3.3.2. Veicināta
iedzīvotāju iesaiste teritorijas attīstībā |
Līdzdalības budžeta projektu
ideju konkursos iesniegto projektu skaits informācijas
sistēmā, gadā |
0
|
129
|
2026.
|
4. Nepieciešamā finansējuma
apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu
sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
4.1. Atveseļošanas fonda
plāna finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks
pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja
plānots to pieprasīt4 |
Pamatojoties uz Ministru
kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu
Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi
Nr. 435) 4. pielikumu, projektam paredzēts
Atveseļošanas fonda plāna finansējums 630 000
euro apmērā |
119 070
euro
|
Avansa maksājuma apmērs, ja tiks pieprasīts |
|
Projekta ietvaros veicamo
darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs
apzīmējums
|
Izmaksu apmērs
(indikatīvi)
|
Maksimālais
apmērs5,6
|
Darbības iznākums
|
4.3. Projektēšana,
specificēšana un autoruzraudzība |
141 844 euro
(bez PVN)
|
163 121 euro
(bez PVN)
|
Nodrošināta projekta
projektēšana, specificēšana un autoruzraudzība, tai skaitā
analīze un testēšana |
4.4. IKT risinājumu izstrāde
un ieviešana |
410 225 euro
(bez PVN)
|
471 759 euro
(bez PVN)
|
Nodrošināta projekta IKT
risinājumu izstrāde un ieviešana, tai skaitā pakalpju
nodošana, integrācijas risinājumi, datu saņemšanas un
nodošanas tehnoloģiskā nodrošināšana un TAPIS
pilnveidošana |
4.5. Apmācības un
publicitāte |
14 931 euro
(bez PVN)
|
17 170 euro
(bez PVN)
|
Nodrošinātas pašvaldību
speciālistu un valsts un pašvaldību vienoto klientu
apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) darbinieku
praktiskās un informatīvās apmācības, organizēti pieredzes
apmaiņas pasākumi, īstenotas komunikācijas aktivitātes, tai
skaitā procesa un video instrukcijas lietotājiem |
4.6. Projekta administrēšanas
un ieviešanas personāla izmaksas |
63 000 euro
|
63 000 euro
|
Nodrošināta projekta
administratīvā vadība un īstenošana, projektā iesaistītajam
personālam (projekta vadītājs, IKT risinājuma vadītājs,
vecākais konsultants) nodrošinot piemaksu no ANM
līdzekļiem |
5. Projekta ieguldījums
reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes
procesu IKT risinājumi
Skaits
|
IKT risinājuma
nosaukums
|
Īss
apraksts7
|
Valsts mākonī
(jā/nē)
|
Termiņš IKT risinājumu
attīstības saskaņošanai8 (gads,
ceturksnis)
|
Termiņš ieviešanai
produkcijā (gads, ceturksnis)
|
Risinājuma lietotāji
(skaits)
|
|
Līdzdalības budžeta
informācijas sistēmas izveide TAPIS ietvaros |
Informācijas sistēma (TAPIS
LBIS modulis) tiks veidota VDAA pārvaldāmā infrastruktūrā.
TAPIS sastāvā tiks izveidots līdzdalības budžeta
informācijas sistēmas centrālais modulis (administratora
vide). Centrālā moduļa ietvaros pašvaldību speciālistiem
tiks radīta iespēja organizēt līdzdalības budžeta projektu
ideju konkursus. Vienlaikus TAPIS datubāzē tiks saglabāta
informācija par teritorijas attīstības projektiem, kura
tālāk tiks publicēta Latvijas Atvērto datu portālā un
Ģeoportālā. TAPIS LBIS moduļa publisko daļu plānots
izvietot Ģeoportālā, izveidojot atsevišķu sadaļu
"Līdzdalības budžets", kurā iedzīvotājiem būs
iespēja aplūkot pašvaldību organizētos līdzdalības budžeta
konkursus, autorizēties, iesniegt projektus attiecīgās
pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, kā arī balsot par
iesniegtajiem projektiem atbilstoši normatīvajam
regulējumam |
jā
|
2022. gada 18. maijā
saņemts VARAM saskaņojums Nr. 11-1/3629
|
2024. gada IV cet.
|
43 pašvaldības (gadā)
43 000 iedzīvotāji
(gadā)
|
5.2. Centralizētās funkcijas
vai koplietošanas pakalpojumi
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu
grupa)
|
Koplietošanas pakalpojumu
lietotāji (institūcijas)
|
Norāde uz Ministru kabineta
lēmumu par attīstības plānu9
|
Termiņš ieviešanai (gads,
ceturksnis)
|
|
5.2.1. Līdzdalības
budžeta projektu ideju konkursu organizēšana un
īstenošana |
Pašvaldības |
Koplietošanas pakalpojumu
attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru
kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu |
2024. gada IV cet.
|
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
Skaits
|
Saturu raksturojošs
nosaukums
|
Termiņš piekļuves
nodrošināšanai (gads, ceturksnis)
|
1
|
Strukturēta datu kopa ar
informāciju par teritorijas attīstības projektiem |
2026. gada I cet.
|
6. Projekta pārvaldības un
īstenošanas kapacitāte10
VARAM ir atbildīgā institūcija par projekta un tā darbību
īstenošanu iznākumu sasniegšanai (projekta īstenotājs).
VDAA ir līdzatbildīgā institūcija projekta īstenošanā,
kas:
• nodrošina dalību projekta uzraudzības padomē,
projekta vadības grupā un projekta darba grupās;
• nodrošina VARAM sagatavoto izmaiņu pieprasījumu
pasūtīšanu;
• nodrošina iepirkuma procedūru veikšanu TAPIS LBIS
moduļa izstrādei un uzturēšanai (tai skaitā iepirkuma
dokumentācijas sagatavošanu, iepirkumu veikšanu un
iepirkuma līgumos (arī esošajos) ar trešajām personām
ietverto nosacījumu izpildi), kā arī drošības audita
veikšanai;
• organizē izmaiņu vadības padomes sēdes, kurās tiek
skatīti izmaiņu pieprasījumi, kas attiecas uz TAPIS LBIS
moduļa izstrādi;
• nodrošina TAPIS LBIS moduļa administratora pienākumu
izpildi (tai skaitā uzrauga TAPIS LBIS moduļa darbību,
veic piegāžu uzstādīšanu, administrē TAPIS LBIS moduli u.
c.);
• nodrošina TAPIS LBIS moduļa drošības pārvaldību;
• nodrošina informatīvā plakāta izvietošanu VDAA
telpās sabiedrībai redzamā vietā visā projekta
īstenošanas periodā, kā arī aktuālās informācijas par
projekta īstenošanu publicēšanu VDAA tīmekļvietnē
(atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada
12. februāra Regulas Nr. 2021/241, ar ko
izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu,
34. panta 2. punktā un 2022. gada 28.
novembra vadlīnijās "ES fondu 2021.-2027. gada un
Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina
vadlīnijas" noteiktajām prasībām);
• nodrošina projekta rezultātu auditam vai revīzijai
nepieciešamās informācijas sniegšanu.
VDC11 ir līdzatbildīgā institūcija projekta
īstenošanā, kas:
• nodrošina dalību projekta uzraudzības padomē,
projekta vadības grupā un projekta darba grupās, sniedzot
viedokli par TAPIS LBIS moduļa izstrādes tehniskajām
specifikācijām un attīstības izmaiņu pieprasījumiem;
• nodrošina VPVKAC pakalpojumu pielāgošanu TAPIS LBIS
modulim, tai skaitā jauna pakalpojumu bloka izveidi
VPVKAC informācijas sistēmā;
• nodrošina atbalstu VPVKAC darbinieku apmācībās;
• nodrošina informatīvā plakāta izvietošanu VDC telpās
sabiedrībai redzamā vietā visā projekta īstenošanas
periodā, kā arī aktuālās informācijas par projekta
īstenošanu publicēšanu VDC tīmekļvietnē (atbilstoši
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada
12. februāra Regulas Nr. 2021/241, ar ko
izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu,
34. panta 2. punktā un 2022. gada 28.
novembra vadlīnijās "ES fondu 2021.-2027. gada un
Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina
vadlīnijas" noteiktajām prasībām).
Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas un uzraudzības
iekšējās kontroles sistēmas apraksts apstiprināts ar
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
2021. gada 14. decembra rīkojumu Nr. 1-2/164 "Par
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanas un
uzraudzības Iekšējās kontroles sistēmas apraksta
apstiprināšanu"
|
7. Izmaksu/ieguvumu analīze,
tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
• Informācijas sistēmas izveide sniegs iespēju projektu
iesniegšanas un balsošanas pakalpojumus saņemt
tiešsaistē, tādējādi informācijas sistēmas lietotājiem
ietaupot izmaksas, kas tiem būtu radušās, pakalpojumus
saņemot klātienē. Informācijas sistēmas lietotāju
ieguvumu ekvivalents naudas izteiksmē noteikts
250 000 euro apmērā, pieņemot, ka:
1) vidēji gadā pakalpojumus izmantos ap 43 000
unikālo lietotāju;
2) minimālā darba alga stundā ir 2,50 euro
(neto);
3) balsojuma veikšana vai projekta iesniegšana
klātienē pašvaldības administrācijā vai VPVKAC aizņemtu
aptuveni vienu stundu (ieskaitot ceļā patērēto
laiku).
Aprēķins:
43 000 (unikālo lietotāju skaits) × 2,50 (minimālā
darba alga stundā (neto)) × 1 (stundu skaits) =
107 500 euro
• Informācijas sistēmas izveide sniegs iespēju
projektu iesniegšanas un balsošanas pakalpojumus sniegt
automatizēti tiešsaistē, tādējādi pašvaldībām nebūtu
nepieciešams papildu finansējums personāla algošanai
pakalpojumu sniegšanai klātienē. Pašvaldību ieguvumu
minimālais ekvivalents naudas izteiksmē noteikts
41 666,67 euro apmērā, pieņemot, ka:
1) vidēji gadā pakalpojumus izmantos ap 43 000
unikālo klientu;
2) klienta viena pakalpojuma apstrādei un sniegšanai
tiek izmantotas aptuveni 10 minūtes;
3) klientu apkalpošanas speciālists pašvaldības
institūcijā vai VPVKAC saņem darba algu vismaz 2,50
euro (neto) stundā.
Aprēķins:
43 000 (unikālo klientu skaits) / 6 (apkalpoto
klientu skaits stundā) × 2,5 (minimālā darba alga stundā
(neto)) = 17 916,67 euro
• Ņemot vērā, ka likums paredz līdzdalības budžeta
obligātu ieviešanu pašvaldībās no 2025. gada, kopīgas
informācijas sistēmas izveide ļautu ietaupīt pašvaldību
resursus, izvairoties no nepieciešamības pašvaldībām
izstrādāt individuālas informācijas sistēmas. Indikatīvās
izmaksas šādas sistēmas izveidei, atsaucoties uz veikto
tirgus izpēti, ir 500 000 euro. Rīgas
valstspilsētas pašvaldībai un Gulbenes novada pašvaldībai
izmaksas būtu mazākas, jo abām pašvaldībām ir izstrādāts
savs līdzdalības budžeta tehnoloģiskais risinājums, taču
abi risinājumi būtu jāpilnveido atbilstoši normatīvajam
regulējumam. Ieguvumu ekvivalents naudas izteiksmē
noteikts 20 500 000 euro, pieņemot,
ka:
1) indikatīvās izmaksas šādas sistēmas izveidei,
atsaucoties uz veikto tirgus izpēti, ir 500 000
euro;
2) 41 pašvaldībai būtu nepieciešama jaunas
informācijas sistēmas izveide.
Aprēķins: 500 000 (izmaksas vienas sistēmas
izveidei) × 41 (pašvaldību skaits) = 20 500 000
euro
Kopējo sociālekonomisko ieguvumu aprēķins 10 gadu
laikā:
10 × (107 500 + 17 916,67) +
20 500 000 = 21 754 166,70
euro
Indikatīvais ieguvumu un izmaksu aprēķins 10 gadu
laikā:
(21 754 166,70 - 749 070) =
21 005 096,70 euro
|
8. Cita būtiska
informācija
Projekts Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un
pārvaldības platforma (DAGR)": pilnveidota TAPIS
funkcionalitāte, īstenojot četras apjomīgas procesu
pilnveides aktivitātes:
1) pašvaldību sadarbība informācijas apmaiņā ar
teritorijas plānošanā iesaistītajām institūcijām,
izmantojot TAPIS vidi. Aktivitātes īstenošanas rezultātā
attiecīgajā plānošanas dokumenta izstrādes solī sistēma
automatizēti sagatavos un nosūtīs iesaistītajām
institūcijām standartizētus pieprasījumus sniegt
nosacījumus vai atzinumu;
2) lokālplānojuma datu struktūras un izstrādes procesa
TAPIS vidē pilnveidošana. Aktivitātes rezultātā uzlabota
savstarpējā mijiedarbība starp datu konsolidēšanas
procesiem, pilnveidots lokālplānojumu izstrādes un datu
konsolidācijas process, izveidots jauns projekta veids -
lokālplānojums konkrēta plānošanas uzdevuma
risināšanai;
3) teritorijas attīstības plānošanas dokumentu
izstrādes procesa pilnveidošana, tai skaitā Teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumu ģenerēšana. Ģenerēšanas
procesa pilnveidošana izziņai par zemes vienības
teritorijas atļauto izmantošanu;
4) universāla risinājuma izstrāde, kas nodrošinātu
pašvaldībai iespēju novadīt pilnu publiskās apspriešanas
procesu par risinājumu ar telpisku piesaisti
(informācijas publicēšana, paziņojumu izsūtīšana,
priekšlikumu iesniegšana un apstrāde, lēmumu pieņemšana
u. c.).
Projekta "Līdzdalības budžeta pārvaldību
nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un
ieviešana" aktivitātes nedublē projekta "Datu
izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)"
procesu pilnveides aktivitātes, un projektu mērķi
atšķiras. Abu projektu īstenošanas rezultātā veiktie
funkcionalitātes pilnveidojumi uzlabos TAPIS kopējo
lietojamību.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā
transformācija" 2.1. reformu un investīciju
virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību,
digitālā transformācija"
2.1.2.1.i. investīcijas VDAA projekts
"Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas
centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem
e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)": saistītās
darbības - e-pakalpojumu izstrādes un publicēšanas
pašapkalpošanās koplietošanas vides (platformas) izveide
un integrācija pakalpojumu izpildes platformā, kuras
ietvaros tiks īstenotas šādas aktivitātes:
• e-pakalpojumu pašapkalpošanās intuitīvas grafiskās
saskarnes izstrāde, kas e-pakalpojuma turētājam un
izstrādātājam nodrošina iespēju autonomi pārvaldīt,
izstrādāt, piegādāt un publicēt e-pakalpojumus portālā
Latvija.lv un citos pakalpojumu portālos, tādējādi
vienkāršojot jauno e-pakalpojumu ieviešanas un esošo
e-pakalpojumu attīstības procesu;
• e-pakalpojumu ietvara būtiska papildināšana
atbilstoši to izmantotāju vajadzībām un prasībām;
• kartes/atrašanās vietas noteikšanas un datu
attēlošanas funkcionalitātes ieviešana e-pakalpojumu
ietvarā;
• e-pakalpojumu auditpierakstu pārvaldības vides
izveide e-pakalpojumu darbības uzraudzībai un
pieejamības, incidentu un kļūdu analīzei;
• e-formu veidošanas risinājuma integrēšana
e-pakalpojumu izstrādes un publicēšanas pašapkalpošanās
platformā.
Ir aicinājums projektā "Nacionālā digitālo
pakalpojumu koplietošanas centrālā platforma
klientcentrētiem un proaktīviem e-pakalpojumiem
sabiedrībai (Latvija.lv)" iekļaut arī aktivitāti
"Līdzdalības budžeta publiskās daļas lietotāja
saskarnes front-end izstrāde kā Latvija.lv sadaļa
(atrādāmā informācija tiks nodrošināta, izmantojot TAPIS
API vārteju)", lai nodrošinātu valsts informācijas
un komunikācijas resursu organizatoriskās struktūras un
tehnoloģiskās arhitektūras vienotību, - šāda apakšdarbība
nodrošinās pārliecību, ka projektā paredzētā ģeotelpiskās
informācijas produktu iekļaušana portālā Latvija.lv būs
iespējama turpmākajiem sadarbības partneriem, kuriem tas
būs nepieciešams.
Projekta "Līdzdalības budžeta pārvaldību
nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un
ieviešana" aktivitātes nedublē projekta
"Nacionālā digitālo pakalpojumu koplietošanas
centrālā platforma klientcentrētiem un proaktīviem
e-pakalpojumiem sabiedrībai (Latvija.lv)"
aktivitātes, un projektu mērķi atšķiras.
Projekta īstenošanas laikā tiks ievērota VARAM kā
nozares ministrijas izstrādātā iekšējās kontroles sistēma
(tai skaitā finanšu pārvaldības iekšējās kontroles
sistēma) un tiks nodrošinātas vismaz šādas kontroles
darbības:
- interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas
nepieļaušana projekta ietvaros;
- dubultfinansējuma nepieļaušana projekta ietvaros un
sasaistē ar pārrobežu un daudzvalstu projektiem, kur
attiecināms;
- komercdarbības atbalsta nepieļaušana projekta
ietvaros
|
Lietotie saīsinājumi:
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrija"
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens
(vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek
sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā
sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav
jānorāda iznākumi - ieguldījumi
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā,
ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad
mērījums varētu būt, piemēram,
tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto,
vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas
laiks - 2026. gads.
3 PVN netiek attiecināts projektu
īstenotājiem, kas to var attiecināt
patstāvīgi. Pārējie projektu
īstenotāji var pieprasīt to attiecināt,
norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu
ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz
projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās
pārvaldes institūcijas. Jānorāda
apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo
izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu
ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt,
nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja
ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav
attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 4.1. apakšpunktā norādīts
Atveseļošanas fonda plāna finansējums 630 000
euro apmērā, savukārt 4.3., 4.4.,
4.5. un 4.6. apakšpunktā norādītas
divas vērtības atbilstoši Ministru kabineta noteikumu
Nr. 435 4. pielikumā apstiprinātajai pases
formai. 4.3., 4.4., 4.5. un 4.6. apakšpunktā
norādīts:
1) ailē "Izmaksu apmērs
(indikatīvi)" - finansējums atbilstoši
4.1. apakšpunktam - 630 000 euro;
2) ailē "Maksimālais apmērs" -
paredzamā maksimālā summa katrā no
pozīcijām (4.3., 4.4., 4.5. un 4.6.). Šajā
ailē norādīts katras pozīcijas apmērs,
ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot
grozījumus Ministru kabinetā.
Ailē "Izmaksu apmērs (indikatīvi)"
norādīts indikatīvais katras izmaksu
pozīcijas apmērs. Indikatīvais izmaksu
apmērs projekta īstenošanas laikā var
atšķirties no faktiskā. Lai katru reizi
šādā gadījumā negrozītu Ministru
kabineta rīkojumu, projekta pasē paredzēta aile
"Maksimālais apmērs". Ja atsevišķas
pozīcijas izmaksas ir lielākas par indikatīvi
noteiktajām izmaksām, bet projekta kopējais
budžets nemainās, tad konkrētajā
pozīcijā ir pieļaujamas izmaksas tādā
apmērā, kāds norādīts ailē
"Maksimālais apmērs", bez saskaņošanas
Ministru kabinetā. Kopējā projekta summa
630 000 euro nemainās, un projekta
kopējais finansējums netiks pārsniegts, jo, ja
vienā no pozīcijām rodas
sadārdzinājums, tad citā jārod
ietaupījums.
7 Informācija, kas norādīta
Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 368
"Informācijas sistēmu un to darbībai
nepieciešamo informācijas un komunikācijas
tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības
aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības
kārtība" 2. pielikuma "Attīstības
aktivitātes apraksts" 3. punktā.
8 Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.
gada 4. jūlija noteikumiem Nr. 368 "Informācijas
sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu
attīstības aktivitāšu un likvidēšanas
uzraudzības kārtība" saņemtā
VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš,
kad tas tiks saņemts.
9 Ja koplietošanas pakalpojuma
attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar
Ministru kabineta rīkojumu par projekta pasi, par to
pievieno norādi.
10 Kapitālsabiedrības un
pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti
atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
11 Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu
Nr. 435 13.9.3. apakšpunktam komercdarbības atbalsts
projekta ietvaros VDC netiks sniegts.
2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 25. februāra
rīkojumam Nr. 114
"2. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 28. februāra
rīkojumam Nr. 118
Centralizētās
funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai
koplietošanas pakalpojums (turpmāk - pakalpojums)
Koplietošanas pakalpojums "Līdzdalības budžeta
projektu ideju konkursu organizēšana un īstenošana"
(turpmāk - pakalpojums).
Pašvaldību likums (turpmāk - likums) paredz vairāku
iedzīvotāju līdzdalības instrumentu ieviešanu
pašvaldībās, tai skaitā līdzdalības budžeta ieviešanu no
2025. gada 1. janvāra. Lai pašvaldības līdzdalības
budžeta iniciatīvu varētu pilnvērtīgi īstenot,
nepieciešams izveidot līdzdalības budžeta informācijas
sistēmu (turpmāk - LBIS), kas pašvaldībām sniegs iespēju
organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus,
bet iedzīvotājiem - piedalīties šajos konkursos
atbilstoši likumā noteiktajam regulējumam
|
2. Pakalpojuma sniedzējs
LBIS pārzinis - Viedās administrācijas un reģionālās
attīstības ministrija,
LBIS uzturētājs - Valsts digitālās attīstības aģentūra
(turpmāk - VDAA)
|
3. Pakalpojuma rādītāji
(pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) līmeņi)
Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursu organizēšana
un īstenošana
Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar tiem
saistītās informācijas uzkrāšana, apstrāde un publiska
pieejamība
Pieejamība
|
Pieļaujamā
dīkstāve
|
Kopējais ilgums gadā
(min)
|
Kopējais ilgums gadā
(h min)
|
Kopīgais ilgums
mēnesī (h min)
|
99,50 %
|
0,5 %
|
2629,80
|
1 d 19 h
49,80
|
3 h 39 min
|
|
4. Pakalpojuma saņēmēju loks
Tiks nodrošināta iespēja ieviest
līdzdalības budžetu 43 Latvijas pašvaldībās, attīstot
informācijas sistēmu projektu ideju konkursu
organizēšanai |
5. Pakalpojuma sniegšanu
nodrošinošais IKT risinājums
Lai LBIS funkcionalitāte atbilstu likuma
nosacījumiem par līdzdalības budžeta īstenošanu
pašvaldībās, tiks pilnveidota jau šobrīd pašvaldību rīcībā
esošā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas
sistēma (TAPIS), tās ietvaros izveidojot jaunu moduli -
LBIS moduli (turpmāk - TAPIS LBIS modulis), tādējādi
sniedzot pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem
iespēju teritorijas attīstības plānošanas procesus īstenot
vienuviet. Savukārt TAPIS LBIS moduļa publisko daļu plānots
izvietot portālā GeoLatvija.lv, izveidojot atsevišķu sadaļu
"Līdzdalības budžets", kas iedzīvotājiem sniegs
iespēju gan aplūkot līdzdalības budžeta konkursos
iesniegtos teritorijas attīstības projektus, gan
piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā, balsojot par
projektiem vai iesniedzot projektu pieteikumus |
6. Pakalpojuma sniegšanas un
saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas
stratēģija
• Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr.
55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par
Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
īstenošanai" 19.6. uzdevuma "Īstenosim
vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī
privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un
ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām" pasākums
"Izveidots digitālais risinājums (platforma)
līdzdalības budžeta procesa atbalstam"
• Ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra
rīkojumu Nr. 587 "Par Reģionālās politikas
pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" atbalstītajās
Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam
iekļautais B.3.6. uzdevums "Plašākas sabiedrības
iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā"
• Konceptuālais ziņojums "Par līdzdalības budžeta
ieviešanu Latvijā" (atbalstīts ar Ministru kabineta
2020. gada 14. maija rīkojumu Nr. 268)
• Pašvaldību likuma 59., 60., 61., 62. pants
• Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 28.
aprīļa rīkojumu Nr. 292) iekļautais pasākums
"Digitālu sabiedrības līdzdalības pakalpojumu
ieviešana pašvaldībās, tai skaitā pašvaldību līdzdalības
budžeta pārvaldīšana" (545. rindkopa)
• Reģionālās attīstības likuma 14. panta 2. punkts
• Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija
noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības
Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes
"Digitālā transformācija" 2.1. reformu un
investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā
pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas
noteikumi" 4. pielikumā iekļautais projekts
"Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas
koplietošanas platformas attīstība un ieviešana"
|
7. Pakalpojuma finansēšanas
pieeja1
Pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās informācijas
sistēmas izveide un tās darbības nodrošināšanas metodiskā
vadība tiks finansēta no Eiropas Atveseļošanas fonda.
Pievienotās vērtības nodokli iecerēts segt no budžeta
resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes
procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas
"Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības
politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu
īstenošanai".
Pašvaldības sedz ar pakalpojuma īstenošanu saistītās
izmaksas (atbilstoši likumā norādītajam līdzdalības
budžeta konkursam atvēlētajam minimālajam apmēram un
pašvaldības nolikumos noteiktajam apmēram), kā arī
administratīvās izmaksas konkursu organizēšanai un
uzraudzībai. TAPIS LBIS moduļa uzturēšanas izmaksas tiks
pieprasītas Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajā
kārtībā, pašvaldību līdzfinansējums informācijas sistēmas
uzturēšanai nav plānots
|
8. Pakalpojuma sniegšanas
uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta
finansējuma apmērs un tā pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus
un izmaksas2
Pēc projekta pabeigšanas nepieciešamais papildu
finansējums no valsts budžeta ir 74 907 euro
gadā jeb 6242,25 euro mēnesī, un tas ir paredzēts
pakalpojuma darbības nodrošināšanai, informācijas
sistēmas uzlabojumiem un tās uzturēšanai. Ņemot vērā, ka
projekta rezultātā tiks attīstīts centralizēts
pakalpojums, kura pieejamību nodrošinās valsts
informācijas sistēma, uzturēšanas finansējumu paredzēts
pieprasīt Valsts informācijas sistēmu likumā noteiktajā
kārtībā.
Informācijas sistēmas izveide sniegs iespēju projektu
iesniegšanas un balsošanas pakalpojumus sniegt
automatizēti tiešsaistē, tādējādi pašvaldībām nebūs
nepieciešams papildu finansējums personāla algošanai
pakalpojumu sniegšanai klātienē
|
Lietotie saīsinājumi:
SLA - (angl. - Service Level Agreement),
pakalpojuma līmeņa vienošanās
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Piezīmes.
1. Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par valsts
pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un
finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022.
gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām
centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu
finansēšanas pieejām.
2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas
pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs
nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir
nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem
(citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu
valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā."
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Politikas plānošanas dokumenti
-
Citi saistītie dokumenti
|