Ministru kabineta noteikumi Nr. 45

Rīgā 2025. gada 21. janvārī (prot. Nr. 3 9. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1164 "Ostas valsts kontroles kārtība"

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes
un jūras drošības likuma
15. panta trešo daļu
un 41.¹ panta trešo daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 205. nr.; 2011, 178. nr.; 2013, 208. nr.; 2014, 213. nr.; 2017, 133. nr.; 2018, 251. nr.; 2020, 6. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 15. panta trešo daļu un 41.¹ panta trešo daļu".

2. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka ostas valsts kontroles kārtību un kārtību, kādā notiek ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistīto formalitāšu kārtošana."

3. Izteikt 2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.3. IMO dalībvalsts audits - audits, kas noteikts Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) Asamblejas 2013. gada 4. decembra rezolūcijā A.1067(28) "IMO dalībvalsts audita struktūra un procedūras" un tās turpmākajos grozījumos;".

4. Izteikt 2.10. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.10. Kuģošanas drošības inspekcija - valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcija;".

5. Svītrot 2.27. apakšpunktu.

6. Papildināt ar 32.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"32.3. inspicēšanai var izvēlēties kuģus, kas nav ne pirmās, ne otrās prioritātes kuģi, bet kuri trīs mēnešus vai ilgāk, neatstājot ostu vai enkurvietu, tiek ekspluatēti vai tos plānots ekspluatēt Latvijas ostā vai enkurvietā. Inspekciju šiem kuģiem veic saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. Turpmākās inspekcijas šiem kuģiem tiek veiktas reizi gadā."

7. Izteikt 32.¹ punktu šādā redakcijā:

"32.¹ Ja kuģis, kurš izvēlēts inspekcijai, nav gatavs uzņemt ostas valsts kontroles inspektorus inspekcijas veikšanai (piemēram, uz kuģa notiek remonts, kuģis ir dīkstāvē, kuģa operācijas ievērojami ierobežo inspekcijas veikšanas iespēju), inspekcijas veikšana tiek atlikta un Kuģošanas drošības inspekcija Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) izdara atzīmi par aizliegumu kuģim iziet no ostas pirms inspekcijas veikšanas. Šādā gadījumā kuģa kapteinis vai aģents nodrošina inspekcijas veikšanu pirms paredzētās kuģa iziešanas no ostas (piemēram, inspektoru nokļūšanu uz kuģa, inspekcijas veikšanai nepieciešamo laiku), saskaņojot laiku ar Kuģošanas drošības inspekciju. Pēc inspekcijas veikšanas, ja nav konstatēti iemesli kuģa aizturēšanai vai konstatētie kuģa aizturēšanas iemesli ir novērsti, Kuģošanas drošības inspekcija Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) noņem atzīmi par aizliegumu kuģim iziet no ostas. Ostas kapteiņa dienests dod atļauju kuģim iziet no ostas, ja Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) nav aktīvas Kuģošanas drošības inspekcijas atzīmes par aizliegumu kuģim iziet no ostas."

8. Izteikt 37. punktu šādā redakcijā:

"37. Ja pēc šo noteikumu 34. punktā minētās inspekcijas ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģa aizsardzības sistēma neatbilst aizsardzības plānam vai aizsardzības prasībām, ostas valsts kontroles inspektors par to nekavējoties informē valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģu un ostu aizsardzības inspekciju, kas veic attiecīgā kuģa padziļināto aizsardzības pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību."

9. Izteikt 55.⁶ punktu šādā redakcijā:

"55.⁶ Ja Kuģošanas drošības inspekcija divas vai vairākas reizes pēc kārtas konstatē, ka uz kuģa nav derīga atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu Nr. 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk - Regula Nr. 2015/757), Kuģošanas drošības inspekcija atbilstoši Regulas Nr. 2015/757 20. panta 3. punktam var pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas. Par pieņemto lēmumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA), Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij."

10. Papildināt ar XII³ nodaļu šādā redakcijā:

"XII³. Kuģa izraidīšana un ienākšanas aizliegums par Regulas Nr. 2023/1805 prasību neievērošanu

55.¹¹ Ja Kuģošanas drošības inspekcija konstatē, ka uz kuģa nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu Nr. 2023/1805 par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk - Regula Nr. 2023/1805), Kuģošanas drošības inspekcija nekavējoties informē Valsts vides dienestu.

55.¹² Ja Valsts vides dienests konstatē, ka divus vai vairākus ziņošanas laikposmus pēc kārtas uz kuģa nav derīga FuelEU atbilstības dokumenta, kas izsniegts saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1805, Valsts vides dienests atbilstoši Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 3. punktam var pieņemt lēmumu par attiecīgā kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas, nekavējoties paziņojot to kuģošanas sabiedrībai, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Kuģošanas drošības inspekcijai, kā arī vienas darbdienas laikā no lēmuma pieņemšanas, izmantojot FuelEU datubāzi, par minēto lēmumu paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij.

55.¹³ Lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas izpilda un kuģa aizturēšanu nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu kontroles, pārbaudes un aizturēšanas kārtību Latvijas ūdeņos.

55.¹⁴ Šo noteikumu 55.¹² un 55.¹³ punktā minētais kuģa ienākšanas aizliegums ir spēkā līdz brīdim, kamēr tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

55.¹⁴1. kuģošanas sabiedrība sniedz Valsts vides dienestam pietiekamus pierādījumus, ka uz kuģa ir derīgs FuelEU atbilstības dokuments, kas apliecina kuģa atbilstību Regulas Nr. 2023/1805 prasībām. Šādā gadījumā Valsts vides dienests pieņem lēmumu par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu un par pieņemto lēmumu nekavējoties paziņo kuģošanas sabiedrībai, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestam un Kuģošanas drošības inspekcijai, kā arī par pieņemto lēmumu vienas darbdienas laikā informē Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības dalībvalstis un attiecīgā kuģa karoga valsti saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1805 25. panta 5. punktu;

55.¹⁴2. ir saņemta informācija FuelEU datubāzē par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu. Šādā gadījumā Valsts vides dienests par kuģa ienākšanas aizlieguma atcelšanu nekavējoties informē Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienestu."

11. Izteikt 79. punktu šādā redakcijā:

"79. Ja lēmums par kuģa nosūtīšanu uz remonta rūpnīcu ir pieņemts tāpēc, ka dokumentācijas nepilnību vai kuģa konstrukcijas trūkumu dēļ kuģis neatbilst IMO Asamblejas 2011. gada 30. novembra rezolūcijā A.1049(27) "Starptautiskais kodekss par uzlaboto inspekciju programmu beramkuģu un naftas tankkuģu inspekciju laikā, 2011 (2011 ESP CODE)" un tās turpmākajos grozījumos noteiktajām prasībām, Kuģošanas drošības inspekcija var pieprasīt, lai pirms iziešanas jūrā aizturēšanas ostā tiktu veikti nepieciešamie kuģa korpusa vai citu konstrukciju biezuma mērījumi."

12. Izteikt 98. punktu šādā redakcijā:

"98. Kuģa faktiskais ienākšanas un iziešanas laiks kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek paziņots Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) saskaņā ar ​normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm vai izmantojot automātiskās identifikācijas sistēmas Latvijas moduli. Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) nodrošina, ka dati par kuģa faktisko ienākšanas un iziešanas laiku kopā ar attiecīgās ostas identificētāju tiek automātiski nosūtīti uz inspekciju datubāzi, izmantojot Eiropas Savienības sistēmu apmaiņai ar kuģošanas informāciju."

13. Svītrot 99. punktu.

14. Svītrot 100. punktu.

15. Izteikt 104. punktu šādā redakcijā:

"104. Kuģošanas drošības inspekcija sniedz Eiropas Komisijai šo noteikumu 14. pielikumā minēto informāciju tajā noteiktajos termiņos. Kuģošanas drošības inspekcija šo noteikumu 14. pielikuma 1.2. un 2.1. apakšpunktā noteikto informāciju nesniedz, ja uz inspekciju datubāzi ir nosūtīta informācija saskaņā ar šo noteikumu 98. punktu."

16. Papildināt ar 113. punktu šādā redakcijā:

"113. Grozījumi šo noteikumu ​32.¹ punktā stājas spēkā līdz ar atbilstošas funkcionalitātes izstrādi Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), bet ne vēlāk kā 2026. gada 1. jūlijā. Tiklīdz ir zināms minētās funkcionalitātes izstrādes konkrēts datums, Satiksmes ministrija nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"."

17. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

18. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

19. Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Satiksmes ministrs K. Briškens

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 21. janvāra
noteikumiem Nr. 45

"1. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. decembra
noteikumiem Nr. 1164

Ostas valsts kontroles sistēmas elementi

1. Kuģa riska profils

1.1. Vispārīgie rādītāji

1.1.1. Kuģa tips

1. Pasažieru kuģus, naftas un ķīmiskos tankkuģus, gāzvedējus un beramkravu kuģus uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

1.1.2. Kuģa vecums

2. Uzskata, ka kuģi, kas vecāki par 12 gadiem, rada lielāku risku.

1.1.3. Karoga valsts darbība

3. Kuģis, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģiem Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā ir augsts aizturēšanas īpatsvars, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

4. Kuģus, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kuras kuģiem Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā ir zems aizturēšanas īpatsvars, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

5. Kuģus, kas kuģo ar tādas valsts karogu, kam pabeigts brīvprātīgais IMO dalībvalsts audits un kas ir iesniegusi korektīvo darbības plānu (ja nepieciešams), uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

1.1.4. Atzītas organizācijas

6. Kuģus, kam apliecības izdevušas atzītas organizācijas, kuru darbības līmenis saistībā ar kuģu aizturēšanas īpatsvaru Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā ir zems vai ļoti zems, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

7. Kuģus, kam apliecības izdevušas atzītas organizācijas, kuru darbības līmenis saistībā ar kuģu aizturēšanas īpatsvaru Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā ir augsts, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

8. Kuģus, kam apliecības izdevušas organizācijas, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

1.1.5. Kuģošanas sabiedrības darbība

9. Tādu kuģošanas sabiedrību kuģus, kuru darbības līmenis ir zems vai ļoti zems, ņemot vērā to kuģu trūkumus un aizturēšanas īpatsvaru Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

10. Tādu kuģošanas sabiedrību kuģus, kuru darbības līmenis ir augsts, vadoties pēc to kuģu trūkumu un aizturēšanas īpatsvara Eiropas Savienībā un Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

1.2. Iepriekšējās darbības rādītāji

11. Kuģus, kas aizturēti vairāk nekā vienu reizi, uzskata par tādiem, kas rada lielāku risku.

12. Kuģus, kuriem Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumu Nr. 1164 "Ostas valsts kontroles kārtība" (turpmāk - noteikumi) 5. pielikuma 6. punktā minētajā laikposmā inspekcijā reģistrēto trūkumu skaits ir mazāks par šo noteikumu 5. pielikuma 6. punktā minēto trūkumu skaitu, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

13. Kuģus, kas noteikumu 2. pielikumā minētajā periodā nav aizturēti, uzskata par tādiem, kas rada mazāku risku.

1.3. Kuģa riska profila noteikšana

14. Šā pielikuma 1.1. un 1.2. apakšnodaļā minētos riska rādītājus kombinē, izsverot katra rādītāja relatīvo ietekmi uz kopējo kuģa risku, lai noteiktu šādus kuģa riska profilus:

14.1. augsts risks;

14.2. standarta risks;

14.3. zems risks.

15. Nosakot kuģa riska profilu, lielāka ietekme ir kuģa tipa, karoga valsts darbības, atzītu organizāciju un kuģošanas sabiedrību darbības rādītājiem.

2. Kuģu inspekcijas

2.1. Periodiskās inspekcijas

16. Periodiskās inspekcijas veic iepriekš noteiktos laika intervālos. To biežumu nosaka atkarībā no kuģa riska profila. Starplaiks starp augsta riska kuģu periodiskajām inspekcijām nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Starplaiku starp cita riska profila kuģu periodiskajām inspekcijām palielina, riskam attiecīgi samazinoties.

17. Ostas valsts kontroles inspektori veic periodisko inspekciju:

17.1. jebkuram augsta riska kuģim, kas pēdējo sešu mēnešu laikā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā vai enkurvietā nav inspicēts. Augsta riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no piektā mēneša kopš pēdējās inspekcijas;

17.2. jebkuram standarta riska kuģim, kas pēdējo 12 mēnešu laikā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā vai enkurvietā nav inspicēts. Standarta riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no desmitā mēneša kopš pēdējās inspekcijas;

17.3. jebkuram zema riska kuģim, kas pēdējo 36 mēnešu laikā Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas ostā vai enkurvietā nav inspicēts. Zema riska kuģi var tikt pakļauti inspekcijai, sākot no divdesmit ceturtā mēneša kopš pēdējās inspekcijas.

2.2. Papildu inspekcijas

18. Kuģi, uz kuriem attiecas šā pielikuma 19. punktā minētie īpaši svarīgie apstākļi vai šā pielikuma 20. punktā minētie neparedzētie apstākļi, ir pakļauti inspekcijai neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas. Par nepieciešamību veikt papildu inspekciju neparedzētu apstākļu dēļ izlemj ostas valsts kontroles inspektors, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu.

19. Kuģus, uz kuriem attiecas šādi īpaši svarīgi apstākļi, inspicē neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas:

19.1. kuģim drošības apsvērumu dēļ uz laiku apturēta klase vai kuģis izslēgts no tās kopš pēdējās inspekcijas Eiropas Savienībā vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā;

19.2. kāda cita Eiropas Savienības vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijas dalībvalsts sniegusi ziņojumu vai paziņojumu par attiecīgo kuģi;

19.3. kuģis nav atrodams inspekciju datubāzē;

19.4. kuģis:

19.4.1. ceļā uz ostu bijis iesaistīts sadursmē, uzskrējis uz sēkļa vai izmests krastā;

19.4.2. tiek apsūdzēts par to, ka, atbrīvojoties no kaitīgām vielām vai notekūdeņiem, pārkāpis attiecīgos noteikumus;

19.4.3. izdarījis nekontrolētus vai nedrošus manevrus, kuru laikā nav ievēroti IMO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai drošas kuģošanas prakse un procedūras.

20. Kuģus, uz kuriem attiecas šādi neparedzēti apstākļi, var inspicēt neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējās periodiskās inspekcijas:

20.1. kuģis nav ievērojis spēkā esošās IMO rekomendācijas attiecībā uz navigāciju Baltijas jūras ieejās;

20.2. kuģim sertifikātus izdevusi organizācija, kura bijusi atzīta, bet kuras atzīšana atsaukta kopš pēdējās inspekcijas Eiropas Savienībā vai Parīzes Saprašanās memoranda teritorijā;

20.3. loči vai valsts vai ostas pārvaldes amatpersonas saskaņā ar noteikumu XIX nodaļu ziņojuši, ka kuģim ir acīmredzamas nepilnības, kas rada draudus kuģošanas drošībai vai apkārtējai videi;

20.4. kuģis nav izpildījis šādas ziņošanas formalitātes:

20.4.1. paziņošana saskaņā ar noteikumu V nodaļu;

20.4.2. paziņošana par kuģa ienākšanu ostā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā;

20.4.3. ziņošana par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām;

20.4.4. ziņošana par kuģa radītajiem atkritumiem un kravas pārpalikumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu pieņemšanu un apsaimniekošanu;

20.4.5. aizsardzības informācijas ziņošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu;

20.5. par kuģi saņemts ziņojums vai sūdzība (arī krastā iesniegta sūdzība) no kuģa kapteiņa, kāda apkalpes locekļa vai jebkuras citas personas vai organizācijas, kurai ir likumīgas intereses attiecībā uz kuģa drošu ekspluatāciju, dzīves un darba apstākļiem uz kuģa vai piesārņojuma novēršanu, ja vien attiecīgā dalībvalsts šādu paziņojumu vai sūdzību neuzskata par acīmredzami nepamatotu;

20.6. kuģis iepriekšējo reizi ticis aizturēts vairāk nekā pirms trim mēnešiem;

20.7. par kuģi saņemts ziņojums, ka tam ir būtiski trūkumi, izņemot tos kuģus, kuru trūkumi jāizlabo 14 dienu laikā vai kuru trūkumi jāizlabo pirms iziešanas no ostas;

20.8. par kuģi saņemts ziņojums, ka tam ir problēmas ar kravu, jo īpaši kaitīgu un bīstamu kravu;

20.9. kuģis izdarījis kādas citas darbības, kuras apdraudējušas cilvēkus, īpašumu vai apkārtējo vidi;

20.10. par kuģi no drošiem avotiem kļuvis zināms, ka tā riska rādītāji atšķiras no reģistrētajiem, un tādējādi tā riska līmenis ir paaugstināts;

20.11. kuģi, attiecībā uz kuriem ir panākta vienošanās par šo noteikumu 64.¹ punktā minēto rīcības plānu trūkumu novēršanai, bet attiecīgā plāna īstenošanu nav pārbaudījis ostas valsts kontroles inspektors.

3. Atlases shēma

21. Pirmās prioritātes kuģiem veic šādas inspekcijas:

21.1. paplašināto inspekciju veic:

21.1.1. jebkuram kuģim ar augstu riska profilu, kurš nav inspicēts pēdējos sešos mēnešos;

21.1.2. jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim ar standarta riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 12 mēnešos;

21.2. sākotnējo vai detalizēto inspekciju veic jebkuram kuģim ar standarta riska profilu, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 12 mēnešos;

21.3. šā pielikuma 19. punktā noteikto īpaši svarīgo apstākļu gadījumā:

21.3.1. detalizēto vai paplašināto inspekciju saskaņā ar ostas valsts kontroles inspektora profesionālo vērtējumu veic jebkuram kuģim ar augstu riska profilu un jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim, ja tas ir vecāks par 12 gadiem;

21.3.2. detalizēto inspekciju veic jebkuram kuģim, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis, ja tas ir vecāks par 12 gadiem.

22. Otrās prioritātes kuģiem veic šādas inspekcijas (ja Kuģošanas drošības inspekcija nolemj inspicēt otrās prioritātes kuģi):

22.1. paplašināto inspekciju veic:

22.1.1. jebkuram kuģim ar augstu riska profilu, kurš nav inspicēts pēdējos piecos mēnešos;

22.1.2. jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim ar standarta riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 10 mēnešos;

22.1.3. jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim ar zemu riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 24 mēnešos;

22.2. sākotnējo vai detalizēto inspekciju veic:

22.2.1. jebkuram kuģim, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis ar standarta riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 10 mēnešos;

22.2.2. jebkuram kuģim, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis ar zemu riska profilu, ja tas ir vecāks par 12 gadiem un nav inspicēts pēdējos 24 mēnešos;

22.3. šā pielikuma 20. punktā noteikto neparedzēto apstākļu gadījumā:

22.3.1. detalizēto vai paplašināto inspekciju saskaņā ar ostas valsts kontroles inspektora profesionālo vērtējumu veic jebkuram kuģim ar augstu riska profilu un jebkuram pasažieru kuģim, naftas tankkuģim, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģim vai beramkravu kuģim, ja tas ir vecāks par 12 gadiem;

22.3.2. detalizēto inspekciju veic jebkuram kuģim, kas nav pasažieru kuģis, naftas tankkuģis, gāzes vai ķīmisku vielu tankkuģis vai beramkravu kuģis, ja tas ir vecāks par 12 gadiem."

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 21. janvāra
noteikumiem Nr. 45

"5. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. decembra
noteikumiem Nr. 1164

Kuģu riska profils

Vispārīgie rādītāji				Augsta riska kuģis		Standarta riska kuģis	Zema riska kuģis
				kritēriji	salīdzinošo rādītāju punkti	kritēriji	kritēriji
1.	Kuģa tips			Ķīmisku vielu tankkuģis, gāzvedējs, naftas tankkuģis, beramkravu kuģis, pasažieru kuģis	2	Nav ne augsta, ne zema riska kuģis	Visu veidu
2.	Kuģa vecums			Visu veidu > 12 g.	1		Visu vecumu
3.a	Karogs	"Melnais" saraksts, "pelēkais" saraksts un "baltais" saraksts		"Melns" - ļoti augsta riska, augsta riska, no vidēja riska līdz augstam riskam	2		"Balts"
				"Pelēks" - vidēja riska	1
3.b		IMO dalībvalsts audits		-	-		Ir
4.a	Atzīta organizācija	Darbība	Augsts	-	-		Augsts
			Vidējs	-	-		-
			Zems	Zems	1		-
			Ļoti zems	Ļoti zems			-
4.b		ES atzīta		-	-		Jā
5.	Sabiedrība	Darbība	Augsts	-	-		Augsts
			Vidējs	-	-		-
			Zems	Zems	2		-
			Ļoti zems	Ļoti zems			-
Iepriekšējās darbības rādītāji
6.	Pēdējos 36 mēnešos katrā inspekcijā reģistrēto trūkumu skaits		Trūkumi	Nav piemērots	-		≤ 5 (un pēdējos 36 mēnešos ir veikta vismaz viena inspekcija)
7.	Cik reižu aizturēts pēdējos 36 mēnešos		Aizturēts	Aizturēts ≥ 2 reizes	1		Nav aizturēts
Augsta riska kuģi ir kuģi, kas atbilst pieciem vai vairāk salīdzinošo rādītāju punktiem. Zema riska kuģi ir kuģi, kas atbilst visiem zema riska rādītājiem. Standarta riska kuģi ir kuģi, kas nav ne augsta riska, ne zema riska kuģi.

"

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 21. janvāra
noteikumiem Nr. 45

"6. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 21. decembra
noteikumiem Nr. 1164

Apliecību un citu dokumentu saraksts

1. Starptautiskā tilpības apliecība.

2. Kuģa drošības apliecības:

2.1. pasažieru kuģa drošības apliecība;

2.2. kravas kuģa konstrukcijas drošības apliecība;

2.3. kravas kuģa aprīkojuma drošības apliecība;

2.4. kravas kuģa radiodrošības apliecība;

2.5. izņēmuma apliecība, ja nepieciešams - kravu saraksts;

2.6. kravas kuģa drošības apliecība.

3. Starptautiskā kuģa aizsardzības apliecība.

4. Kuģa vēstures pieraksti.

5. Apliecības par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai:

5.1. starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai;

5.2. apliecība par kuģa piemērotību sašķidrinātas gāzes pārvadāšanai.

6. Apliecības par kuģa piemērotību bīstamu ķīmisku lejamkravu pārvadāšanai:

6.1. starptautiskā apliecība par kuģa piemērotību bīstamu ķīmisku lejamkravu pārvadāšanai;

6.2. apliecība par kuģa piemērotību bīstamu ķīmisku lejamkravu pārvadāšanai.

7. Starptautiskā naftas piesārņojuma profilakses apliecība.

8. Starptautiskā apliecība par piesārņojuma novēršanu, pārvadājot kaitīgas lejamkravas tilpnēs.

9. Kravas zīmes apliecības:

9.1. starptautiskā kravas zīmes apliecība;

9.2. starptautiskā kravas zīmes izņēmuma apliecība.

10. Naftas operāciju žurnāla I un II daļa.

11. Kravas operāciju žurnāls.

12. Apliecība par kuģa apkalpes minimālo sastāvu.

13. Apliecības vai citi dokumenti saskaņā ar STCW konvenciju.

14. Medicīnas apliecības saskaņā ar MLC konvenciju.

15. Darba laika organizācijas tabula saskaņā ar MLC konvenciju un STCW konvenciju.

16. Jūrnieku darba un atpūtas stundu reģistrs saskaņā ar MLC konvenciju.

17. Noturības informācija.

18. Kuģošanas sabiedrības atbilstības dokumenta noraksts un kuģa drošas vadības apliecība, kas izdoti saskaņā ar ISM kodeksu.

19. Apliecības par kuģa korpusa izturību (stiprību) un mehānismiem, kuras izsniegusi attiecīgā klasifikācijas sabiedrība (šos dokumentus inspektors pārbauda tikai tad, ja kuģis saglabā klasifikācijas sabiedrības noteikto kuģa klasi).

20. Dokuments par atbilstību īpašām prasībām, ko piemēro kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas.

21. Ātrgaitas kuģa drošības apliecība un atļauja izmantot ātrgaitas kuģi.

22. Bīstamo kravu īpašais saraksts vai deklarācija (manifests), vai detalizēts kravas plāns.

23. Kuģa žurnāls ar ierakstiem par mācībām un mācību trauksmēm, tai skaitā aizsardzības mācību trauksmēm, un žurnāls ar ierakstiem par glābšanas līdzekļu un iekārtu pārbaudēm un apkopi, kā arī ugunsdzēsības līdzekļu un iekārtu pārbaudēm un apkopi.

24. Speciāla lietojuma kuģu drošības apliecība.

25. Mobilo urbšanas platformu drošības apliecība.

26. Naftas tankkuģiem - naftas atsūknēšanas uzraudzības un kontroles sistēmu pieraksti par pēdējo reisu balastā.

27. Trauksmju saraksti, ugunsdrošības plāns, pasažieru kuģiem - kuģa bojājumu novēršanas plāns.

28. Ārkārtas situāciju plāns rīcībai gadījumos, ja no kuģa noplūdusi nafta vai tās produkti.

29. Ziņojumi par pārbaudēm (beramkravu kuģiem un naftas tankkuģiem).

30. Ziņojumi par iepriekš veiktajām ostas valsts kontroles inspekcijām.

31. Ro-ro pasažieru kuģiem - informācija par A/A maksimālo attiecību.

32. Dokuments, ar kuru atļauta graudu pārvadāšana.

33. Kravas nostiprināšanas rokasgrāmata.

34. Atkritumu apsaimniekošanas plāns un atkritumu uzskaites žurnāls.

35. Palīdzības sistēma lēmumu pieņemšanai - pasažieru kuģu kapteiņiem.

36. Meklēšanas un glābšanas dienestu sadarbības plāni ar pasažieru kuģiem, kuri kursē pastāvīgos maršrutos.

37. Ekspluatācijas ierobežojumu saraksts uz pasažieru kuģiem.

38. Beramkravu kuģa grāmata.

39. Beramkravu iekraušanas un izkraušanas plāni.

40. Dokuments, kas apliecina apdrošināšanu vai jebkādu citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma izraisītiem zaudējumiem atbilstoši CLC konvencijai.

41. Dokuments, kas apliecina kuģa īpašnieka apdrošināšanu attiecībā uz jūras prasībām atbilstoši LLMC konvencijai.

42. Apliecība, kas vajadzīga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras.

43. Starptautiskā gaisa piesārņojuma novēršanas apliecība.

44. Starptautiskā notekūdeņu piesārņošanas novēršanas apliecība.

45. Jūras darbaspēka sertifikāts.

46. Paziņojums par jūras darbaspēka atbilstību MLC konvencijai (I un II daļa).

47. Pretapaugšanas sistēmu starptautiskais sertifikāts.

48. Dokuments, kas apliecina apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par bunkera degvielas piesārņojuma radītu kaitējumu.

49. Saskaņā ar Regulu Nr. 2015/757 izsniegts atbilstības dokuments.

50. Bīstamo materiālu uzskaitījuma sertifikāts vai attiecīgā gadījumā paziņojums par atbilstību, kas piemērojams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regulu Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK.

51. Saskaņā ar Regulu Nr. 2023/1805 izsniegts FuelEU atbilstības dokuments."