1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.8. pasākumu "Energoefektivitāti veicinoši pasākumi kultūras infrastruktūrā" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējam un projekta sadarbības partnerim (ja attiecināms);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir veikt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunīgiem energoresursiem valsts īpašumā vai lietošanā esošajās ēkās (turpmāk – valsts ēkas), kurās tiek nodrošināta kultūras vai kultūrizglītības funkcija, sasniedzot ēku primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām.

3. Pasākuma mērķa grupa ir valsts ēku īpašnieki un lietotāji.

4. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

5. Pasākuma ietvaros plānotais atbalsta veids ir grants.

6. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 34 800 000 euro (no tā elastības finansējums – 5 488 840 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 29 580 000 euro (no tā elastības finansējums – 4 665 514​​​​​​ euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 5 220 000 euro (no tā elastības finansējums – 823 326 euro).

7. Pasākumam pieejamais finansējums ir līdz 29 311 160 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 24 914 486 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 396 674 euro.

8. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu no 2026. gada 1. janvāra var ierosināt palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 6. punktā minētajam plānotajam kopējam finansējumam.

9. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

10. Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to vērtības:

10.1. iznākuma rādītājs – atbalstīto valsts ēku platība ir vismaz 27 134 m²;

10.2. rezultāta rādītājs – primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums ir vismaz 1432 MWh/gadā;

10.3. nacionālais rādītājs:

10.3.1. vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījums no projekta kopējās primārās enerģijas patēriņa pirms projekta uzsākšanas;

10.3.2. kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

11. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Ekonomikas ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

12. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

13. Projektam, kam atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 27. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un šo noteikumu 29. punktā ​​​​minētajām netiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Šo noteikumu ietvaros pamatdarbības peļņas definīcija atbilst regulas Nr. 651/2014 2. panta 39. punktam.

14. Projekta iesniedzējs ir tiešās pārvaldes iestāde, privāto tiesību juridiska persona, atvasināta publiska persona vai biedrība, kas pārvalda un apsaimnieko vai veic valsts deleģētus uzdevumus valsts vai pašvaldību nekustamajos īpašumos vai ēkās (ēku grupās), kurās tiek nodrošināta kultūras vai kultūrizglītības funkcija. Pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu projekta iesniedzējs kļūst par finansējuma saņēmēju (​pielikums).

15. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka netiek pārsniegts tam aprēķinātais publiskais finansējums.

16. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā var iesaistīt projekta sadarbības partneri, kas ir privāto tiesību juridiska persona vai atvasināta publiska persona, kura pārvalda un apsaimnieko valsts vai pašvaldības nekustamos īpašumus, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē noslēdz sadarbības līgumu ar projekta sadarbības partneri (ja attiecināms);

16.2. projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta ieviešanā tiek iesaistīti darbinieki, kuriem ir pieredze energoefektivitātes paaugstināšanas projektu plānošanā, izstrādē, ieviešanā vai uzraudzībā, lai veiktu šo noteikumu 20. punktā minētās darbības;

16.3. projekta sadarbības partneris nodrošina, ka ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiks nodoti tālāk citai personai, tai skaitā noslēdzot pakalpojuma līgumu;

16.4. ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav noslēgts sadarbības līgums, projekta iesniegumam pievieno projekta iesniedzēja un projekta sadarbības partnera nodomu protokolu ar informāciju par:

16.4.1. projekta iesniedzēja un projekta sadarbības partnera apņemšanos sadarboties projekta ietvaros, tai skaitā noslēgt sadarbības līgumu, ja projekts tiks apstiprināts;

16.4.2. projekta iesniedzēja un projekta sadarbības partnera veicamajiem pienākumiem projekta īstenošanā.

17. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim projekta ietvaros pieejamo publiskā finansējuma apmēru nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. ja projektam atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, publiskais finansējums nepārsniedz 100 %;

17.2. ja projektam atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 13. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

18. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

18.1. ja atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

18.2. ja atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 13. punktā aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

19. Ja atbalsts kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs nedrīkst saņemt finansējumu un sadarbības partneris nevar tikt iesaistīts projekta īstenošanā, ja uz atbalsta piešķiršanas brīdi projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minēto definīciju, vērtējot uzņēmuma grupas līmenī.

20. Projekta sadarbības partneris var īstenot šādas darbības:

20.1. projekta iesnieguma sagatavošana, tai skaitā projekta darbību noteikšana un laika grafika izstrāde;

20.2. projekta vadības nodrošināšana saskaņā ar šiem noteikumiem un civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu;

20.3. projekta organizatoriskās shēmas un grāmatvedības organizācijas apraksta izstrāde;

20.4. plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafika sastādīšana un aktualizēšana;

20.5. iepirkuma plāna izstrāde un aktualizēšana, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procedūru veikšana;

20.6. projekta finanšu plānošana un budžeta sastādīšana, budžeta izlietojuma kontrole;

20.7. projekta grozījumu pamatojuma sagatavošana;

20.8. projekta kvalitātes un risku vadība;

20.9. projekta ietvaros noslēgto līgumu izpildes kontrole un izmaksas attaisnojošās dokumentācijas pārbaude;

20.10. progresa pārskatu un maksājuma pieprasījumu sagatavošana;

20.11. projekta dokumentācijas uzglabāšana;

20.12. projekta iesniegumā plānoto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu veikšana;

20.13. komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošana;

20.14. finansējuma saņēmēja interešu pārstāvēšana citās institūcijās saskaņā ar deleģējumu.

21. Šo noteikumu 14. punktā minētais projekta iesniedzējs var veikt plānotos ieguldījumus, ja ēka (ēku grupa) ir projekta iesniedzēja īpašumā vai ilgtermiņa nomā uz vismaz 10 gadiem no projekta īstenošanas sākuma brīža vai projekta iesniedzējam ir apbūves tiesība visā projekta dzīves ciklā, vai ēka (ēku grupa) ir nodota projekta iesniedzēja pārvaldīšanā, ko apliecina attiecīgs līgums, vai valdījumā. Īpašumtiesības, lietošanas tiesības vai apbūves tiesību apliecina ieraksts zemesgrāmatā, kas izdarīts līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai.

22. Par katru ēku (ēku grupu), kas atrodas vienā adresē, vai ēku grupu, kas atrodas dažādās adresēs, ja tās ir funkcionāli saistītas, projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu.

23. Projekta iesniedzējs saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikumu sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu, atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

24. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmi tādi ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, ko pārskatā par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem paredzējis neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā. Minēto pārskatu izstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes aprēķina jomā.

25. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

25.1. būvdarbu veikšana ēku norobežojošajās konstrukcijās, ēku inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu) atjaunošana, pārbūve vai izveide;

25.2. atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegāde un ierīkošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei, ievērojot, ka vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;

25.3. būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta sagatavošana un ar to saistītā normatīvajos aktos būvniecības jomā paredzētā būvekspertīze;

25.4. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to daļu, kas tiek skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

25.5. ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, attiecas tikai uz to daļu, kas tiek skarta);

25.6. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;

25.7. komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi par projekta īstenošanu;

25.8. pieslēguma izveidošana centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide, tai skaitā karstā ūdens apgādes sistēmas izbūve un pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

25.9. ēku inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu) atjaunošana, ja to esošais stāvoklis neatbilst būvniecības vai energoefektivitātes jomas normatīvo aktu prasībām un atjaunošana nepieciešama ēku energoefektivitātes rādītāju uzlabošanai;

25.10. atbilstoša ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēma, ja paredzēts ierīkot, pārbūvēt vai atjaunot ēku inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā apkures, ūdensapgādes, ventilācijas un dzesēšanas sistēmu);

25.11. citi pasākumi, ja tie ir nepieciešami ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai vienlaikus ar šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.8. apakšpunktā minētajām atbalstāmajām darbībām.

26. Pasākuma ietvaros plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas, kas sekmē šo noteikumu 2. punktā minētā mērķa un šo noteikumu 10. punktā minēto rādītāju sasniegšanu.

27. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

27.1. energosertifikācijas, tehniskās apsekošanas (periodiskās tehniskās apsekošanas atbilstoši būvnormatīvam būvju tehniskās apsekošanas jomā), būvniecības izmaksu tāmes, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta izstrādāšanas, būvprojekta minimālā sastāvā, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas;

27.2. kultūrvēsturiskās, arheoloģiskās un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

27.3. projekta personāla izmaksas šo noteikumu 25.6. apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma līguma) pamata:

27.3.1. Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai – līdz 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 % no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām (neieskaitot tiešās personāla izmaksas) un summu reizinot ar projekta plānoto īstenošanas ilgumu gados, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot). Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, attiecīgā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;

27.3.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai – līdz 84 787 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas pārsniedz 5 000 000 euro. Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, attiecīgā gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam;

27.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

27.5. būvdarbu izmaksas ēkas energosertifikātā norādīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai:

27.5.1. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās (tai skaitā pārseguma pilna vai daļēja nomaiņa vai pastiprināšana, kas saistīta ar ēku konstruktīvo stiprību);

27.5.2. pazemes stāva griestu un ēkas augstākā stāva pārseguma vai jumta siltināšana (tai skaitā seguma pilna vai daļēja nomaiņa, ja nepieciešams);

27.5.3. logu un ārdurvju nomaiņa vai restaurācija;

27.5.4. vēdināšanas sistēmas iekārtu iegāde un uzstādīšana;

27.5.5. apgaismojums, tai skaitā skatuves apgaismojums, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes uzlabošanu;

27.5.6. ēkas inženiertehnisko sistēmu (tai skaitā elektroinstalācijas, apkures sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai izveide;

27.5.7. ēkas restaurācijas un iekšējās apdares darbi (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas iekšējā apdare, attiecas tikai uz to ēkas daļu, kas tiek tieši skarta), lai nodrošinātu ēkas sākotnējo arhitektonisko un iekšējās apdares detaļu vizuālo un tehnisko stāvokli;

27.6. ēkas konstrukciju atjaunošanas un restaurācijas darbu izmaksas vides piekļūstamības prasību nodrošināšanai (ja, īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tiek skarta ēkas konstrukcija, attiecas tikai uz to ēkas konstrukcijas daļu, kas tiek tieši skarta);

27.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

27.8. izmaksas, kas saistītas ar atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādi un ierīkošanu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai un aukstuma apgādei (paredzēta ēkas energosertifikāta pielikumā);

27.9. izmaksas, kas saistītas ar ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu ierīkošanu (paredzēta ēkas energosertifikātā), kas nodrošina sistēmu pareizu un efektīvu darbību, kā arī enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu;

27.10. pieslēguma izveidošanas centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveides izmaksas;

27.11. ar projekta darbībām tieši saistīto komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas izmaksas šo noteikumu 25.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/106 ), 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Ja projektam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu, komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas izmaksas var būt attiecināmas projekta ietvaros, nepiemērojot komercdarbības atbalsta regulējumu;

27.12. neparedzētie izdevumi, kuri nepārsniedz 5 % no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām un kurus var izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. To izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu;

27.13. pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā;

27.14. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes un pārrēķina (ja attiecināms) veikšanas izmaksas;

27.15. projekta rezultātu nodrošināšanai nepieciešamo elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāju uzstādīšanas izmaksas;

27.16. demontāžas izmaksas saskaņā ar šo noteikumu 25.11. apakšpunktu.

28. Šo noteikumu 27. un 29. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, vai nemateriālajos aktīvos, kā noteikts regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un veido pamatlīdzekļa vērtību, izņemot šo noteikumu 27.11. apakšpunktā minētās izmaksas, ja projektam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu.

29. Projekta ietvaros ir attiecināmas netiešās attiecināmās izmaksas 7 % apmērā no šo noteikumu 27. punktā minētajām projekta tiešajām attiecināmām izmaksām. Ja projekta īstenošanā tiek iesaistīts projekta sadarbības partneris, netiešo attiecināmo izmaksu sadalījums starp projekta iesniedzēju un projekta sadarbības partneri tiek noteikts sadarbības līgumā.

30. Šo noteikumu 27.1., 27.2. un 27.4. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu kopsumma nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

31. Šo noteikumu 27.5.7. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 30 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

32. Šo noteikumu 27.11. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 1 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

33. Šo noteikumu 27.1. (izņemot būvniecības procesa laikā radušos nepieciešamo izmaiņu projektēšanas un ekspertīzes izmaksas) un šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētās izmaksas nav attiecināmas uz šo noteikumu ​pielikumā minētajiem projekta iesniedzējiem – Mākslu izglītības kompetences centru "Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola" (projekta īstenošanas adrese – Baznīcas iela 34A, Rēzekne) un Mākslu izglītības kompetences centru "Nacionālā Mākslu vidusskola" (projekta īstenošanas adrese – Kalnciema iela 10, k-2, Meža iela 15, Rīga).

34. Izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, ir radušās ne agrāk par 2024. gada 1. janvāri, ir tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas un pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem, kā arī ir ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām un objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā.

35. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

36. Projektā plānotais kopējās primārās enerģijas ietaupījums tiek noteikts saskaņā ar ēkas energosertifikātu, kas izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem par ēku energoefektivitātes aprēķina metodēm un ēku energosertifikāciju. Projektā norāda primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinā izmantotā Latvijas valsts standarta numuru un redakciju. Minēto Latvijas valsts standarta redakciju izmanto primārās enerģijas ietaupījuma aprēķinam līdz projekta dzīves cikla beigām.

37. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

37.1. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un īsteno vismaz vienu vispārīgo darbību;

37.2. ievēro principus "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Klimatdrošināšana", kā arī principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", kas atbilst ​Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, 18. pantam un normatīvajiem aktiem vides jomā. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā izveidotā infrastruktūra būs noturīga pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot investīciju projekta īstenotāja skaidrojumu vai novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu;

37.3. ne retāk kā reizi pusgadā ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda ir izveidota) aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

37.4. nodrošina ar projekta īstenošanu saistītā finansējuma uzskaiti;

37.5. no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu un citas papildu izmaksas;

37.6. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos, tostarp to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

37.7. un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina, ka būvkomersants, autoruzraugs, būvuzraugs un citi piegādātāji atbilst normatīvajiem aktiem būvniecības jomā, un iepirkumus, kas nepieciešami projekta īstenošanai, veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru, un nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu;

37.8. uzkrāj datus par projektā plānotajiem un sasniegtajiem šo noteikumu 10.1., 10.2. un 10.3. apakšpunktā minētajiem rādītājiem;

37.9. projekta rezultātā nodrošina, ka ēkā ir uzstādīti un darbojas elektroenerģijas un siltumenerģijas skaitītāji, nodrošinot precīzu saražotās un patērētās enerģijas datu uzskaiti. 

38. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris pirms projekta īstenošanas paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību, kā arī projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām.

39. Finansējuma saņēmējs pēc projekta īstenošanas projekta dzīves ciklā nodrošina:

39.1. finansējumu projektā sasniegto rezultātu uzturēšanai;

39.2. valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu kultūras vai kultūrizglītības jomā īstenošanu ēkā (ēku grupā);

39.3. komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu;

39.4. projektā veikto investīciju un radīto pamatlīdzekļu izmantošanu projektā paredzētajam mērķim;

39.5. pārskata par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu) iesniegšanu sadarbības iestādei. Pārskata iesniegšanas termiņš ir pieci gadi pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

39.6. vismaz 80 % no gadā saražotās enerģijas izmantošanu pašpatēriņam. 

40. Šo noteikumu 39.6. apakšpunktā minētā nosacījuma pārbaudei sadarbības iestāde reizi gadā līdz kārtējā kalendāra gada 15. janvārim pieprasa elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram 10 darbdienu laikā vai citā samērīgā termiņā iesniegt informāciju par objektos elektroenerģijas sadales sistēmā nodoto un no elektroenerģijas sadales sistēmas saņemto elektroenerģijas apjomu kilovatstundās par iepriekšējo kalendāra gadu.

41. Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja atbalsta sniegšana pasākuma ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

42. Ja finansējuma saņēmēja projektā izveidojies finansējuma pārpalikums, Kultūras ministrija pēc attiecīgā finansējuma saņēmēja pieprasījuma var rosināt mainīt šo noteikumu ​pielikumā norādīto finansējuma apmēru projekta iesniedzējiem, rakstiski informējot Ekonomikas ministriju un sadarbības iestādi un iekļaujot pamatojumu finansējuma sadalījumam starp projektiem, ja finansējuma pārpalikums var tikt novirzīts uz projektu, kura īstenošanai nepieciešams papildu finansējums.

43. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. 

44. Projekta ietvaros atbalsts siltumenerģijas ražošanas avotu iegādei, uzstādīšanai un nomaiņai tiek sniegts atbilstoši šādai prioritārajai kārtībai:

44.1. pieslēguma izveidošana efektīvai centralizētajai siltumapgādes sistēmai un siltummezgla izveide;

44.2. efektīvas bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas.

45. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 3. pantu kā ieguldījumu atbalstu. 

46. Projektam netiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos: 

46.1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā vai funkcionāli saistītajās ēkās nepārsniedz 50 % no kultūras vai kultūrizglītības jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā vai funkcionāli saistītajās ēkās projekta pārskata periodā; 

46.2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā vai funkcionāli saistītajās ēkās pārsniedz 50 % no kultūras vai kultūrizglītības jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem: 

46.2.1. no visiem kultūras vai kultūrizglītības jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem vai atbalstītā objekta vai funkcionāli saistīto ēku apmeklētājiem gadā 85 % vai vairāk ir Latvijas iedzīvotāji;

46.2.2. īstenotie kultūras pasākumi atbalstītajā kultūras vai kultūrizglītības infrastruktūrā pārsvarā notiek latviešu valodā;

46.2.3. objekts vai funkcionāli saistītās ēkas netiek plaši reklamētas ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā. 

47. Projekta pārskata periodā finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē informāciju, ja finansējuma saņēmējs konstatē, ka kultūras vai kultūrizglītības infrastruktūras projekts neatbilst šo noteikumu 46. punktā minētajiem nosacījumiem.

48. Komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam piešķir saskaņā ar regulu Nr. 651/2014, ja ir ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:

48.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a", "b" vai "e" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 3. punktā un 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi, pēdējo nosacījumu vērtējot uzņēmuma grupas līmenī; 

48.2. attiecībā uz komercdarbības atbalstu, kurš tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a", "b" vai "e" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievērots nosacījums, ka atbalstu nesniedz regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm; 

48.3. ir ievēroti regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana tādējādi, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014; 

48.4. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta iesniegumam ir pievienojis apliecinājumu, kas apliecina atbilstību regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta "c" apakšpunkta nosacījumiem;

48.5. vismaz 80 % no infrastruktūras gada jaudas, laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim, šo nosacījumu piemērojot tikai regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a" apakšpunktā minētajam kultūras mērķim.

49. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktā un 59. pantā noteiktajam termiņam.

50. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. 

51. Atbalstītajā objektā vai funkcionāli saistītajās ēkās šo noteikumu 46.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

52. Komercdarbības atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 13. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

53. Sadarbības iestāde nodrošina:

53.1. regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības; 

53.2. regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi.

54. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu, sākot no dienas, kad tam piešķirts individuālais komercdarbības atbalsts saskaņā ar šiem noteikumiem.

55. Ja komercdarbības atbalstu sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda beigās veic šo noteikumu 23. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un atmaksā sadarbības iestādei starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības. Samērīgā peļņa tiek noteikta saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 2. panta 142. punktā iekļauto definīciju.

56. Ja projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts komercdarbības atbalsts, tiek piemēroti regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 58. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas.

57. Ja sadarbības iestāde atbalstītajā objektā vai funkcionāli saistītajās ēkās konstatē komercdarbības atbalstu, tā par to informē finansējuma saņēmēju. Finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā no informācijas pieprasījuma nosūtīšanas brīža sniedz sadarbības iestādei informāciju, norādot, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots piešķirt atbalstu, vai, ja tas jau ir piešķirts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

58. Ja ir pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības vai ir konstatēts, ka projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā neatbilst šo noteikumu 39.6. vai 46.1. apakšpunktā minētajam gadījumam un tam nav iespējams piemērot regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

59. Finansējuma saņēmējs un projekta sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "z" apakšpunktā noteiktās robežvērtības ievērošanu.