LATVIJAS REPUBLIKAS UN ANDORAS
  FIRSTISTES
  KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA
  UN KAPITĀLA NODOKĻIEM, ĻAUNPRĀTĪGAS IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻU
  MAKSĀŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU
  Latvijas Republika un Andoras Firstiste,
  apliecinādamas vēlēšanos turpmāk attīstīt to ekonomiskās
  attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jautājumos,
  nolūkā noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas
  novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, bez
  nodokļu neuzlikšanas vai nodokļu samazināšanas iespēju radīšanas,
  izmantojot ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai
  nodokļu nemaksāšanu (tai skaitā nodokļu konvenciju ar
  labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu ar mērķi iegūt šajā
  konvencijā paredzētos atvieglojumus trešo valstu rezidentu
  netiešam labumam),
  ir vienojušās par turpmāko:
  1. pants
  PERSONAS, UZ KURĀM ATTIECAS KONVENCIJA
  1. Šī konvencija attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu
  Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
  2. Šajā konvencijā ienākums, ko gūst saimnieciska vienība vai
  juridisks veidojums, kas tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji
  fiskāli caurskatāmu saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas
  Valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, vai kas gūts, izmantojot
  šādu vienību vai veidojumu, tiek uzskatīts par Līgumslēdzējas
  Valsts rezidenta ienākumu, bet tikai tādā apmērā, kādā šis
  ienākums tiek uzskatīts par šīs valsts rezidenta ienākumu šīs
  valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Šajā daļā, termins
  "fiskāli caurskatāms" nozīmē situācijas, kurās saskaņā
  ar Līgumslēdzējas Valsts nodokļu normatīvajiem aktiem
  saimnieciskas vienības vai juridiska veidojuma ienākumam vai tā
  daļai uzliek nodokli nevis saimnieciskās vienības vai juridiskā
  veidojuma līmenī, bet personu, kam ir līdzdalība šajā
  saimnieciskajā vienībā vai juridiskajā veidojumā, līmenī, it kā
  šo ienākumu vai tā daļu šīs personas būtu tieši guvušas laikā,
  kad šāds ienākums vai tā daļa ir saņemta neatkarīgi no tā, vai šī
  saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums ir vai nav
  izmaksājis šo ienākumu vai tā daļu šādām personām.
  2. pants
  NODOKĻI, UZ KURIEM ATTIECAS KONVENCIJA
  1. Šī konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem,
  ko piemēro Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvo
  vienību vai pašvaldību vārdā, neatkarīgi no šo nodokļu uzlikšanas
  veida.
  2. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem uzskata visus nodokļus,
  ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapitālam vai ienākuma vai
  kapitāla daļai, tostarp nodokļus, ko uzliek kapitāla pieaugumam
  no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļus
  par kapitāla vērtības pieaugumu.
  3. Spēkā esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī konvencija, ir
  jo īpaši:
  a) Andorā:
  (i) uzņēmumu ienākuma nodoklis (impost sobre societats);
  (ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (impost sobre la renda de
  les persones fisiques);
  (iii) nodokļu nerezidentu ienākuma nodoklis (impost sobre la
  renda dels no-residents fiscals);
  (turpmāk tekstā "Andoras nodokļi");
  b) Latvijā:
  (i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;
  (ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
  (iii) nekustamā īpašuma nodoklis;
  (turpmāk tekstā "Latvijas nodokļi").
  4. Konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc
  būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos
  nodokļus, tiek ieviesti pēc konvencijas parakstīšanas datuma.
  Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē
  viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo
  valstu nodokļu normatīvajos aktos.
  3. pants
  VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS
  1. Šajā konvencijā, ja vien no konteksta neizriet citādi:
  a) termins "Andora" nozīmē Andoras Firstisti un,
  lietots ģeogrāfiskā nozīmē, nozīmē Andoras Firstistes
  teritoriju;
  b) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku un,
  lietots ģeogrāfiskā nozīmē, nozīmē Latvijas Republikas teritoriju
  un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem
  piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem
  aktiem un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, var tikt
  īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur
  esošajiem dabas resursiem;
  c) termins "persona" ietver fizisku personu,
  sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
  d) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu
  apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas vajadzībām
  tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;
  e) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un
  "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē
  uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu,
  ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
  f) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkuru
  pārvadājumu ar kuģi vai gaisa kuģi, izņemot tos gadījumus, kad
  kuģis vai gaisa kuģis tiek ekspluatēts vienīgi Līgumslēdzējas
  Valsts iekšienē, un uzņēmums, kas ekspluatē kuģi vai gaisa kuģi,
  nav šīs valsts uzņēmums;
  g) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:
  (i) Andorā, par finansēm atbildīgo ministru vai tā pilnvaroto
  pārstāvi;
  (ii) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto
  pārstāvi;
  h) termins "valstspiederīgais" nozīmē:
  (i) ikvienu fizisku personu, kurai ir šīs Līgumslēdzējas
  Valsts piederība;
  (ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai
  apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no šajā Līgumslēdzējā
  Valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
  i) termins valsts "atzīts pensiju fonds" nozīmē
  vienību vai veidojumu, kas nodibināts šajā valstī, kuru uzskata
  par atsevišķu personu saskaņā ar šīs valsts nodokļu normatīvajiem
  aktiem, un:
  (i) kas ir nodibināts un kuru izmanto vienīgi vai gandrīz
  vienīgi, lai administrētu vai nodrošinātu pensiju pabalstus un
  papildu vai negadījumu pabalstus fiziskajām personām, un kuru kā
  tādu regulē šī valsts vai viena no tās politiski
  administratīvajām vienībām vai pašvaldībām; vai
  (ii) kas ir nodibināts un kuru izmanto vienīgi vai gandrīz
  vienīgi, lai ieguldītu līdzekļus (i) apakšpunktā minēto vienību
  vai veidojumu labā;
  j) termins "uzņēmums" piemērojams jebkuras
  uzņēmējdarbības veikšanai;
  k) termins "uzņēmējdarbība" ietver profesionālu
  pakalpojumu un cita veida neatkarīga rakstura darbību
  veikšanu.
  2. Attiecībā uz konvencijas piemērošanu, ko jebkurā laikā veic
  Līgumslēdzēja Valsts, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir
  tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir šīs valsts normatīvajos
  aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas konvencija, ja
  vien no konteksta nav izsecināms citādi vai kompetentās iestādes
  nav vienojušās par citu nozīmi saskaņā ar 24. pantu, turklāt
  šīs valsts piemērojamajos nodokļu normatīvajos aktos noteiktā
  nozīme prevalē pār nozīmi, kas attiecīgajam terminam piešķirta
  citos šīs valsts normatīvajos aktos.
  4. pants
  REZIDENTS
  1. Šajā konvencijā termins "Līgumslēdzējas Valsts
  rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs
  valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās
  pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības vietu, reģistrācijas
  vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver arī šo valsti
  un jebkuru tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību,
  kā arī šīs valsts atzītu pensiju fondu. Tomēr, šis termins
  neietver tās personas, kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti
  vienīgi attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem
  avotiem vai kapitāla.
  2. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu
  Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:
  a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu,
  kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama; ja
  tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama, ir abās valstīs,
  šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru
  tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo
  interešu centrs);
  b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir
  vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas,
  kas tai ir pieejama, nevienā valstī, šī persona tiek uzskatīta
  tikai par tās valsts rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme
  (uzturēšanās vieta);
  c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abās valstīs vai nav
  nevienā no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu,
  kuras valstspiederīgais ir šī persona;
  d) ja šī persona ir abu valstu valstspiederīgais vai nav
  nevienas no tām, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir
  šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
  3. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā
  persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju
  Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties,
  noteikt Līgumslēdzēju Valsti, par kuras rezidentu tiks uzskatīta
  šī persona konvencijas piemērošanas mērķiem, ņemot vērā tās
  efektīvās vadības atrašanās vietu, vietu, kur tā reģistrēta vai
  citādi izveidota, un jebkurus citus atbilstošos faktus. Ja šāda
  vienošanās nepastāv, šī persona nav tiesīga saņemt nevienu šajā
  konvencijā paredzēto nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu,
  izņemot tādā apmērā un veidā, par ko var vienoties Līgumslēdzēju
  Valstu kompetentās iestādes.
  5. pants
  PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA
  1. Šajā konvencijā termins "pastāvīgā
  pārstāvniecība" nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kur
  uzņēmums pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību.
  2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība", galvenokārt,
  ietver:
  a) vadības atrašanās vietu;
  b) filiāli;
  c) biroju;
  d) fabriku;
  e) darbnīcu;
  f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai
  jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu; un
  g) lauksaimniecību, ganību izmantošanu vai mežsaimniecību.
  3. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver
  arī:
  a) būvlaukumu vai celtniecības vai instalācijas projektu
  tikai, ja tas turpinās ilgāk par divpadsmit mēnešiem;
  b) būvlaukumu vai celtniecības vai instalācijas projektu, kas
  uzsākts desmit gadu periodā tūlīt pēc šīs konvencijas spēkā
  stāšanās datuma tikai, ja tas turpinās ilgāk par deviņiem
  mēnešiem. Beidzoties šo desmit gadu periodam, piemēro a) punkta
  noteikumus;
  c) darbības, kas veiktas Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā
  saistībā ar jūras un zemes dzīļu un šajā valstī esošo dabas
  resursu izpēti vai izmantošanu, ja šādas darbības tiek veiktas
  periodā vai periodos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā
  divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā
  taksācijas periodā.
  4. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem jēdziens
  "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
  a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai uzņēmumam piederošo preču
  vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādei;
  b) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumu, kas
  paredzēti tikai uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādei,
  uzturēšanu;
  c) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumu, kas
  paredzēti tikai pārstrādei, ko veic cits uzņēmums,
  uzturēšanu;
  d) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta
  tikai preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas
  vākšanai uzņēmuma vajadzībām;
  e) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta
  tikai, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru darbību, kurai ir
  sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs;
  f) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta
  tikai, lai veiktu a) līdz e) punktos minētās darbības jebkādā to
  kombinācijā, ja noteiktas uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam,
  kas rodas no šīs kombinācijas, ir sagatavošanas vai palīgdarbības
  raksturs.
  5. Neatkarīgi no 1. un 2. daļas noteikumiem, bet saskaņā ar 6.
  daļas noteikumiem, ja persona Līgumslēdzējā Valstī rīkojas
  uzņēmuma vārdā un, to darot, pastāvīgi slēdz līgumus vai
  pastāvīgi tai ir galvenā loma līgumu noslēgšanā, kas tiek
  regulāri slēgti bez būtiskiem uzņēmuma veiktiem grozījumiem, un
  šie līgumi tiek slēgti:
  a) uzņēmuma vārdā, vai
  b) par īpašumtiesību pāreju vai par lietošanas tiesību
  piešķiršanu attiecībā uz šim uzņēmumam piederošu īpašumu vai
  attiecībā uz īpašumu, kura lietošanas tiesības ir šim uzņēmumam,
  vai
  c) par šī uzņēmuma pakalpojumu sniegšanu,
  tiek uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība
  šajā valstī attiecībā uz jebkurām darbībām, ko šī persona veic
  uzņēmuma vārdā, ja vien šādas personas darbības neaprobežojas ar
  4. daļā minētajām darbībām, kas, ja tiek veiktas, izmantojot
  noteiktu uzņēmējdarbības vietu, nepadara šo noteikto
  uzņēmējdarbības vietu par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šīs
  daļas noteikumiem.
  6. Neuzskata, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība
  Līgumslēdzējā Valstī tikai tāpēc, ka tas veic uzņēmējdarbību šajā
  valstī ar brokera, vispārējā komisijas aģenta vai jebkāda cita
  neatkarīga statusa aģenta starpniecību, ja šādas personas
  darbojas savas ierastās uzņēmējdarbības ietvaros.
  7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents -
  kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts
  rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī
  (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai
  kuru kontrolē šāda sabiedrība, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no
  šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā
  pārstāvniecība.
  6. pants
  IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
  1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no
  nekustamā īpašuma (tostarp ienākumu no lauksaimniecības vai
  mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var
  uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
  2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme,
  kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā
  atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā termins ietver
  mantu, kas ir piederīga nekustamajam īpašumam, mājlopus un
  iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības,
  uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību aktu vispārīgie
  noteikumi, jebkuras izvēles tiesības vai līdzīgas tiesības iegūt
  nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz
  mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo
  izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu
  vai tiesībām tos izmantot, tiesības uz īpašumu, ko rada veicot
  jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu izpēti vai
  izmantošanu, tai skaitā tiesības uz līdzdalību šādā īpašumā vai
  peļņā, kuru var radīt šis īpašums; kuģi un gaisa kuģi netiek
  uzskatīti par nekustamo īpašumu.
  3. 1. daļas noteikumi tiek piemēroti ienākumam, kas gūts no
  nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai
  izmantošanas jebkādā citā veidā.
  4. 1. un 3. daļas noteikumi tiek piemēroti arī ienākumam no
  uzņēmuma nekustamā īpašuma.
  7. pants
  UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA
  1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi
  tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā
  Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo
  pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā,
  uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī, bet tikai
  tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo
  pārstāvniecību.
  2. Saskaņā ar 3. daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts
  uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,
  izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā
  Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms
  tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un
  atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību
  tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu
  darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
  3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu Līgumslēdzējā
  Valstī, tiek atļauts atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās
  pārstāvniecības vajadzībām valstī, kurā tā atrodas, vai citur,
  tajā skaitā operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus.
  Izdevumi, ko var atļaut atskaitīt Līgumslēdzēja Valsts, ietver
  tikai izdevumus, kas ir atskaitāmi saskaņā ar šīs valsts
  nacionālajiem normatīvajiem aktiem.
  4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai
  tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus
  uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.
  5. Iepriekšējo daļu noteikumu piemērošanai, peļņu, kas
  attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar
  vienu un to pašu metodi, izņemot, ja ir labs un pietiekams
  iemesls rīkoties citādi.
  6. Ja peļņā ir ietverti citos šīs konvencijas pantos atsevišķi
  aplūkotie ienākuma veidi, šā panta noteikumi neietekmē šo citu
  pantu noteikumus.
  8. pants
  STARPTAUTISKĀ KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS
  1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa
  kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai
  šajā valstī.
  2. 1. daļas noteikumus piemēro arī peļņai no piedalīšanās
  pūlā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes
  transporta aģentūrā.
  9. pants
  SAISTĪTIE UZŅĒMUMI
  1. Ja
  a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās
  otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam
  pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai
  b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās
  Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts
  uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu
  kapitāla,
  un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai
  finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem,
  kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem
  neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no
  uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var
  tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt
  nodokļus.
  2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā
  un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā
  valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis,
  un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās valsts
  uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas
  tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad
  otra valsts veic atbilstošas korekcijas attiecībā uz nodokļa
  lielumu, kāds tiek uzlikts šai peļņai otrā valstī. Nosakot šīs
  korekcijas, ņem vērā citus šīs konvencijas noteikumus un, ja
  nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu
  konsultācijas.
  10. pants
  DIVIDENDES
  1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts
  rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var
  uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
  2. Tomēr, dividendēm, ko izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas
  Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus arī šajā valstī saskaņā ar
  šīs valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja dividenžu patiesais
  labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis
  nepārsniedz:
  a) 0 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesais
  labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība);
  b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos
  gadījumos.
  Šīs daļas noteikumi neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības
  peļņai, no kuras izmaksā dividendes.
  3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē
  ienākumu no akcijām, no "jouissance" akcijām vai
  "jouissance" tiesībām, kalnrūpniecības uzņēmumu
  akcijām, dibinātāju akcijām vai citām tādām tiesībām piedalīties
  peļņas sadalē, kuras nav parādprasības, kā arī ienākumu no citām
  tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras
  rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds
  pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.
  4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu
  patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
  uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir
  dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo
  pārstāvniecību, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
  dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību.
  Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.
  5. Ja sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst
  peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts
  nedrīkst ne uzlikt nekādus nodokļus sabiedrības izmaksātajām
  dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas šīs otras
  valsts rezidentam vai ciktāl līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
  dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību šajā
  otrā valstī, ne arī uzlikt nodokli sabiedrības nesadalītajai
  peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa
  pilnīgi vai daļēji sastāv no šajā otrā valstī gūtās peļņas vai
  ienākuma.
  11. pants
  PROCENTI
  1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek
  izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt
  nodokļus šajā otrā valstī.
  2. Tomēr, procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, var
  uzlikt nodokļus arī šajā valstī saskaņā ar šīs valsts
  normatīvajiem aktiem, bet, ja procentu patiesais labuma guvējs ir
  otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis
  nepārsniedz:
  a) 0 procentus no procentu kopapjoma, ja procentus izmaksā
  sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents - sabiedrībai (kas
  nav personālsabiedrība) - otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam,
  kas ir procentu patiesais labuma guvējs;
  b) 10 procentus no procentu kopapjoma visos pārējos
  gadījumos.
  3. Neatkarīgi no 2. daļas b) punkta noteikumiem,
  procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, ko gūst un kuru
  patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts valdība,
  tostarp tās pašvaldības, centrālā banka vai jebkura finanšu
  iestāde, kas pilnībā pieder šai valdībai, vai procentus, kas
  saņemti par šīs valdības garantētiem aizdevumiem, atbrīvo no
  nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī.
  4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no
  jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai
  nav nodrošinātas ar hipotēku, un it īpaši ienākumu no valdības
  vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā
  skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem,
  obligācijām vai parādzīmēm. Termins "procenti" neietver
  jebkādu ienākumu, kuru saskaņā ar 10.panta noteikumiem uzskata
  par dividendēm. Šajā pantā par procentiem neuzskata soda naudas
  par nokavētiem maksājumiem.
  5. 1., 2. un 3. daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu
  patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
  veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā procenti
  rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un parāda
  prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski
  saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro
  7. panta noteikumus.
  6. Ja procentu maksātājs ir šīs valsts rezidents, tiek
  uzskatīts, ka procenti rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr, ja
  persona, kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona
  ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā
  Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību, sakarā ar ko radušās
  parādu saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un ja šos
  procentus maksā pastāvīgā pārstāvniecība, tiek uzskatīts, ka šie
  procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā
  pārstāvniecība.
  7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu
  maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem
  abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz
  parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu,
  par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu
  patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo
  attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā
  uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas
  pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras
  Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs
  konvencijas pārējos noteikumus.
  12. pants
  AUTORATLĪDZĪBA
  1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek
  izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt
  nodokļus šajā otrā valstī.
  2. Tomēr, autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, var
  uzlikt nodokļus arī šajā valstī saskaņā ar šīs valsts
  normatīvajiem aktiem, bet, ja autoratlīdzības patiesais labuma
  guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, šāds nodoklis
  nepārsniedz 5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma.
  3. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē
  jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura
  literāra, mākslas vai zinātniska darba, tostarp kinofilmu,
  jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai
  slepenas formulas vai procesa autortiesību izmantošanu vai
  izmantošanas tiesībām, vai par informāciju saistībā ar
  rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.
  4. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro, ja
  autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas
  Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,
  kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo
  pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta
  autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo
  pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.
  5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir šīs valsts rezidents,
  uzskata, ka autoratlīdzība rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī.
  Tomēr, ja personai, kura izmaksā autoratlīdzību, neatkarīgi no
  tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav,
  Līgumslēdzējā Valstī ir pastāvīgā pārstāvniecība, saistībā ar
  kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un ja šādu
  autoratlīdzību maksā šāda pastāvīgā pārstāvniecība, uzskata, ka
  šāda autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā
  pārstāvniecība.
  6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un
  patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu
  personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu,
  tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz
  summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais
  labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad
  šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo
  minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo
  summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas
  Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs konvencijas pārējos
  noteikumus.
  13. pants
  KAPITĀLA PIEAUGUMS
  1. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents
  gūst, atsavinot 6. pantā minēto nekustamo īpašumu, kurš
  atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā
  valstī.
  2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu,
  kurš ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās
  pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā
  Valstī, tostarp kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās
  pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar visu
  uzņēmumu), var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
  3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas
  izmanto kuģus vai gaisa kuģus starptautiskajā satiksmē, gūst,
  atsavinot šādus kuģus vai gaisa kuģus, vai šādu kuģu vai gaisa
  kuģu ekspluatācijai piederīgu kustamu īpašumu, tiek uzlikti
  nodokļi tikai šajā valstī.
  4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents
  gūst, atsavinot akcijas vai tādu pielīdzināmu līdzdalību kā
  līdzdalību personālsabiedrībā vai trastā, var uzlikt nodokļus
  otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja 365 dienu laikā pirms atsavināšanas
  šīs akcijas vai pielīdzināma līdzdalība vairāk nekā
  50 procentus no savas vērtības tieši vai netieši guvusi no
  šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma kā
  noteikts 6. pantā.
  5. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas,
  kas nav 1., 2., 3. un 4. daļā minētais īpašums, tiek uzlikti
  nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šā
  īpašuma atsavinātājs.
  14. pants
  IENĀKUMS PAR ALGOTU DARBU
  1. Saskaņā ar 15., 17. un 18. panta noteikumiem darba algai,
  samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas
  Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi
  tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā
  Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā
  Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt
  nodokļus šajā otrā valstī.
  2. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko
  Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek
  veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai
  pirmajā minētajā valstī, ja:
  a) atlīdzības saņēmējs atrodas otrā valstī laika posmu vai
  laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā
  divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā
  fiskālajā gadā, un
  b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts
  rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un
  c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība, kas darba
  devējam ir otrā valstī.
  3. Neatkarīgi no šā panta iepriekšējiem noteikumiem,
  atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz kuģa
  vai gaisa kuģa, ko starptautiskajā satiksmē izmanto
  Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, var uzlikt nodokļus šajā
  valstī.
  15. pants
  DIREKTORU ATALGOJUMS
  Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko
  saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai
  līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras
  Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā
  valstī.
  16. pants
  IZPILDĪTĀJMĀKSLINIEKI UN SPORTISTI
  1. Neatkarīgi no 14. panta noteikumiem, ienākumam, ko
  Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst kā izpildītājmākslinieks,
  piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai
  mūziķis, vai arī kā sportists par šī rezidenta individuālo
  darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā
  valstī.
  2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa
  individuālo darbību savā statusā uzkrājas nevis
  izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet gan citai personai,
  šādam ienākumam, neatkarīgi no 14. panta noteikumiem, var uzlikt
  nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta
  izpildītājmākslinieka vai sportista darbības.
  3. 1. un 2. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam, ko
  izpildītājmākslinieks vai sportists gūst, veicot darbības
  Līgumslēdzējā Valstī, ja šīs valsts apmeklējums pilnībā vai
  galvenokārt tiek finansēts no otras Līgumslēdzējas Valsts vai tās
  politiski administratīvo vienību vai pašvaldību līdzekļiem. Šādā
  gadījumā ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā
  Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai
  sportists.
  17. pants
  PENSIJAS
  1. Saskaņā ar 18. panta 2. daļas noteikumiem,
  pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas
  Valsts rezidents par iepriekš veiktu algoto darbu, tiek uzlikti
  nodokļi tikai šajā valstī.
  2. Neatkarīgi no šā panta 1. daļas un 18. panta
  2. daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai,
  kas izmaksāta saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem
  aktiem sociālās apdrošināšanas jomā, tiek uzlikti nodokļi tikai
  šajā valstī.
  18. pants
  VALSTS DIENESTS
  1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko
  fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski
  administratīvā vienība vai pašvaldība par šai valstij vai tās
  politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem
  pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
  b) Tomēr, šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai
  atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī,
  ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī un fiziskā persona ir šīs
  valsts rezidents, kas:
  (i)  ir šīs valsts valstspiederīgais; vai
  (ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai, lai sniegtu
  šos pakalpojumus.
  2. a) Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, pensijai un
  citai līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskai personai izmaksā
  Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai
  pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem
  par pakalpojumiem, kurus šī persona sniegusi šai valstij vai tās
  politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai, tiek
  uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
  b) Tomēr, šādai pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek
  uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā
  persona ir šīs valsts rezidents un valstspiederīgais.
  3. 14., 15., 16. un 17. panta noteikumus piemēro darba
  algai, samaksai, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko
  izmaksā par pakalpojumiem, kuri sniegti saistībā ar
  Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības
  vai pašvaldības veiktu uzņēmējdarbību.
  19. pants
  STUDENTI
  Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām
  saņem students, uzņēmējdarbības māceklis vai stažieris, kurš ir
  vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras
  Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī
  atrodas vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek
  uzlikti nodokļi, ja šādi maksājumi veikti no avotiem, kas
  neatrodas šajā valstī.
  20. pants
  CITS IENĀKUMS
  1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu veidiem, kuri nav
  atrunāti šīs konvencijas iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to
  rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
  2. 1. daļas noteikumus nepiemēro ienākumam, kas nav ienākums
  no 6. panta 2. daļā minētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma
  saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
  uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo
  pastāvīgo pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek
  saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo
  pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.
  21. pants
  KAPITĀLS
  1. Kapitālam, ko veido 6. pantā minētais nekustamais īpašums,
  kas pieder Līgumslēdzējas Valsts rezidentam un atrodas otrā
  Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
  2. Kapitālam, ko veido kustamais īpašums, kas ir daļa no
  Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības
  uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt
  nodokļus šajā otrā valstī.
  3. Kapitālam, ko veido kuģi un gaisa kuģi, kurus
  Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto starptautiskajā satiksmē,
  kā arī kustamais īpašums, kas piederīgs šo kuģu vai gaisa kuģu
  izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
  4. Visiem pārējiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla
  elementiem tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
  22. pants
  NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA
  1. Andorā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:
  Saskaņā ar Andoras normatīvo aktu noteikumiem par nodokļu
  dubultās uzlikšanas novēršanu, kas neietekmē to vispārīgo
  principu, nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:
  a) Ja Andoras rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls,
  kam saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var uzlikt nodokļus
  Latvijā, Andora atļauj samazināt šā rezidenta nodokli par summu,
  kas vienāda ar Latvijā samaksāto nodokli.
  Šāds samazinājums tomēr nepārsniedz to Andoras nodokļa daļu,
  kas aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, un kas
  attiecināma uz gūto ienākumu vai piederošo kapitālu Latvijā.
  b) Ja Andoras rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls,
  kam saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem ir atbrīvojums no
  Andoras nodokļa, Andora, lai aprēķinātu rezidenta atlikušā
  ienākuma vai kapitāla nodokļa summu, var ņemt vērā ienākumu vai
  kapitālu, kam piemērots atbrīvojums.
  2. Latvijā nodokļu dubulto uzlikšanu novērš šādi:
  Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu vai tam pieder kapitāls,
  kam saskaņā ar šo konvenciju var uzlikt nodokļus Andorā, tad, ja
  vien valsts normatīvajos aktos nav paredzēti labvēlīgāki
  noteikumi, Latvija atļauj:
  a) samazināt šā rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas
  vienāda ar Andorā samaksāto ienākuma nodokli;
  b) samazināt šā rezidenta kapitāla nodokli par summu, kas
  vienāda ar Andorā samaksāto kapitāla nodokli.
  Šāds samazinājums tomēr nevienā gadījumā nepārsniedz to
  ienākuma nodokļa vai kapitāla nodokļa daļu Latvijā, kas ir
  aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas, un kas atkarībā no
  apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu vai kapitālu, kam var
  uzlikt nodokļus Andorā.
  23. pants
  DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA
  1. Uz Līgumslēdzējas Valsts valstspiederīgajiem otrā
  Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta jebkura nodokļu uzlikšana
  vai ar to saistītas jebkuras prasības, kas ir citādākas vai
  apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās
  prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar
  rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras valsts
  valstspiederīgajiem. Šis noteikums, neatkarīgi no 1. panta
  noteikumiem, attiecas arī uz personām, kuras nav vienas vai abu
  Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
  2. Uz bezvalstniekiem, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti,
  vienā vai otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta nekāda
  nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkādas prasības, kas ir
  citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to
  saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar
  rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz attiecīgās
  valsts piederīgajiem.
  3. Nodokļu uzlikšana pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas
  Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir otrā Līgumslēdzējā Valstī,
  šajā otrā valstī nevar būt nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana
  šīs otras valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šis
  noteikums nav interpretējams kā tāds, kas uzliek Līgumslēdzējai
  Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts
  rezidentiem jebkurus personiskos atvieglojumus, atbrīvojumus un
  samazinājumus nodokļu uzlikšanas mērķiem, ko tā piešķir saviem
  rezidentiem, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības.
  4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. daļas,
  11. panta 7. daļas vai 12. panta 6. daļas noteikumi, procenti,
  autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts
  uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot
  šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir atskaitāmi pēc tādiem
  pašiem noteikumiem, it kā tie būtu izmaksāti pirmās minētās
  valsts rezidentam. Līdzīgi, jebkuri Līgumslēdzējas Valsts
  uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot
  šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo kapitālu, ir atskaitāmi pēc
  tādiem pašiem noteikumiem, it kā tie būtu parādi pirmās minētās
  valsts rezidentam.
  5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnībā vai
  daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras
  Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji,
  tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā
  valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar
  to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar
  to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi
  pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par
  tām.
  6. Šā panta noteikumi, neatkarīgi no 2. panta noteikumiem,
  attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.
  24. pants
  SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA
  1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu
  rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu
  uzlikšanu, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona
  var, neatkarīgi no šo valstu normatīvajos aktos paredzētajiem
  tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai
  vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajā iestādē.
  Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā pēc pirmā
  paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šīs konvencijas
  noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.
  2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu, un tā
  pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas lietu
  atrisināt, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts
  kompetento iestādi, lai novērstu šai konvencijai neatbilstošu
  nodokļu uzlikšanu. Jebkuru panākto vienošanos īsteno neatkarīgi
  no jebkādiem Līgumslēdzēju Valstu normatīvajos aktos noteiktiem
  termiņiem.
  3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas,
  savstarpēji vienojoties, atrisināt jebkurus sarežģījumus vai
  novērst jebkuras šaubas, kas var rasties, interpretējot vai
  piemērojot šo konvenciju. Tās var arī savstarpēji apspriesties,
  lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā konvencijā
  neparedzētos gadījumos.
  4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var sazināties
  tieši viena ar otru, tostarp izmantojot apvienotu komisiju, kas
  sastāv no tām vai to pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos
  iepriekšējās daļās minētajos jautājumos.
  25. pants
  INFORMĀCIJAS APMAIŅA
  1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes apmainās ar tādu
  informāciju, kas ir paredzami svarīga šīs konvencijas noteikumu
  piemērošanai vai valstu normatīvo aktu administrēšanai vai
  izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas
  uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo
  vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav
  pretrunā ar konvenciju. 1. un 2. pants neierobežo
  informācijas apmaiņu.
  2. Jebkuru informāciju, ko Līgumslēdzēja Valsts saņem saskaņā
  ar 1. daļu, uzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas
  tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un to
  izpauž tikai tām personām vai iestādēm (tostarp tiesām un
  administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1. daļā
  minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu
  piemērošanā vai lietu ierosināšanā, vai apelāciju izskatīšanā,
  vai iepriekšminētā pārraudzībā. Šādas personas vai iestādes šo
  informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var
  izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas
  nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, Līgumslēdzēja Valsts
  saņemto informāciju var izmantot citām vajadzībām, ja šādu
  informāciju var izmantot šādām citām vajadzībām saskaņā ar abu
  valstu normatīvajiem aktiem, un informācijas sniedzējas valsts
  kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.
  3. Nekādā gadījumā 1. un 2. daļa nav interpretējama tā,
  ka tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:
  a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst šīs valsts
  vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un
  administratīvajai praksei;
  b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar šīs valsts
  vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasto
  administratīvo praksi;
  c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,
  uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo
  noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras
  izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre
  public).
  4. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa informāciju saskaņā ar šo
  pantu, otra Līgumslēdzēja Valsts izmanto tās informācijas
  apkopošanas pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja
  pieprasītā informācija šai otrai valstij, iespējams, nav
  nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā
  noteikto pienākumu attiecas 3. daļas ierobežojumi, taču
  nekādā gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tā, ka tie
  ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt informāciju
  vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālas intereses attiecībā uz šo
  informāciju.
  5. Nekādā gadījumā 3. daļas noteikumi nav interpretējami
  tā, ka tie ļautu Līgumslēdzējai Valstij atteikties sniegt
  informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka,
  cita finanšu iestāde, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz
  pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tā saistīta ar
  īpašumtiesībām kādā personā.
  26. pants
  DIPLOMĀTISKO MISIJU UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU PERSONĀLS
  Šīs konvencijas noteikumi neietekmē diplomātisko misiju vai
  konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras
  tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem
  noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.
  27. pants
  TIESĪBAS UZ ATVIEGLOJUMIEM
  Neatkarīgi no citiem šīs konvencijas noteikumiem, šīs
  konvencijas priekšrocības netiek piešķirtas attiecībā uz ienākuma
  vai kapitāla veidu, ja ir pamatoti secināt, ņemot vērā visus
  būtiskos faktus un apstākļus, ka minētās priekšrocības iegūšana
  bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma galvenajiem
  mērķiem, kā rezultātā šāda priekšrocība tika tieši vai netieši
  iegūta, ja vien netiek konstatēts, ka minētās priekšrocības
  piešķiršana šajos apstākļos būtu saskaņā ar šīs konvencijas
  attiecīgo noteikumu mērķi un nolūku. Pirms Līgumslēdzējas Valsts
  rezidentam šādi atvieglojumi tiek atteikti otrā Līgumslēdzējā
  Valstī, pamatojoties uz iepriekšējo teikumu, Līgumslēdzēju Valstu
  kompetentās iestādes var konsultēties viena ar otru.
  28. pants
  STĀŠANĀS SPĒKĀ
  1. Līgumslēdzējas Valstis pa diplomātiskiem kanāliem rakstiski
  informē viena otru par to, kad ir izpildītas to konstitucionālās
  prasības, lai šī konvencija stātos spēkā.
  2. Konvencija stājas spēkā ar 1. daļā minētā pēdējā
  paziņojuma datumu, un tās noteikumi abās Līgumslēdzējās Valstīs
  tiek piemēroti:
  a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī,
  no ienākuma, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās,
  kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā konvencija stājas
  spēkā;
  b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem -
  nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas periodu, kas
  sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas
  seko gadam, kurā konvencija stājas spēkā.
  29. pants
  DARBĪBAS IZBEIGŠANA
  Šī konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja
  Valsts izbeidz tā darbību. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt
  konvencijas darbību, pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedzot
  rakstisku paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms
  jebkura kalendārā gada beigām, kas sākas pēc piecu gadu perioda
  beigām, kurā tās noteikumi stājas spēkā. Šajā gadījumā konvencija
  zaudē spēku abās Līgumslēdzējās Valstīs:
  a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī,
  no ienākuma, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās,
  kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts
  paziņojums;
  b) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem -
  nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas periodu, kas
  sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, kalendārajā gadā, kas
  seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums.
  To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo konvenciju ir
  parakstījuši.
  Parakstīts Ņujorkā 2024. gada 21. septembrī divos
  eksemplāros latviešu, katalāņu un angļu valodā, turklāt visi
  teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas
  gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
  
    
      | Latvijas Republikas
        vārdāBaiba Braže
 | Andoras Firstistes
        vārdāImma Tora Faus
 | 
  
   
  PROTOKOLS
  Šodien, parakstot Latvijas Republikas un Andoras Firstistes
  konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma
  un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu
  maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu apakšā
  parakstījušies vienojas par šādiem noteikumiem, kas ir šīs
  konvencijas neatņemama sastāvdaļa:
  1. Attiecībā uz 3. panta (Vispārīgās definīcijas)
  1. daļas i) punktu:
  Tiek saprasts, ka termins "atzīts pensiju fonds"
  ietver arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, kas pārvalda valsts
  fondēto pensiju shēmu ieguldījumu plānu līdzekļus, tai skaitā
  līdzekļus, ko iegulda šādas sabiedrības, ņemot vērā minētā punkta
  (i) un (ii) apakšpunktos noteiktās prasības.
  2. Attiecībā uz 6. panta (Ienākums no nekustamā īpašuma) 2.
  daļu:
  Tiek saprasts, ka termins "izvēles tiesības" ietver
  līgumus, saskaņā ar kuriem tiek piešķirtas tiesības, neuzliekot
  nekādu pienākumu, iegādāties vai pārdot nekustamo īpašumu par
  noteiktu cenu noteiktā laika periodā.
  3. Attiecībā uz 6. panta (Ienākums no nekustamā īpašuma) 3.
  daļu un 13. panta (Kapitāla pieaugums) 1. daļu:
  Tiek saprasts, ka visam ienākumam un kapitāla pieaugumam no
  6. pantā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanas un kas
  atrodas Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā valstī
  saskaņā ar 13. panta noteikumiem.
  4. Attiecībā uz 10. panta (Dividendes) 2. daļu un
  11. panta (Procenti) 2. daļu:
  Tiek saprasts, ka 10. panta 2. daļas a) punkta un
  11. panta 2. daļas a) punkta noteikumi attiecas arī uz dividendēm
  un procentiem, ko izmaksā atzītam pensiju fondam.
  5. Attiecībā uz 24. pantu (Savstarpējās saskaņošanas
  procedūra):
  Gadījumā, ja līgumā vai konvencijā par nodokļu dubultās
  uzlikšanas novēršanu, kas tiks parakstīta pēc šīs konvencijas
  spēkā stāšanās datuma, tiek iekļauts arbitrāžas noteikums,
  Latvijas un Andoras kompetentās iestādes konsultēsies par
  iespējām sākt sarunas, lai iekļautu arbitrāžas noteikumu šajā
  konvencijā.
  6. Attiecībā uz 25. pantu (Informācijas apmaiņa):
  Neatkarīgi no konvencijas spēkā stāšanās, informācijas
  pieprasījumi var tikt veikti:
  a) attiecībā uz nodokļu lietām, tai skaitā tīšu darbību, par
  kuru paredzēta apsūdzības celšana saskaņā ar pieprasītājas Puses
  krimināltiesību normām, par taksācijas periodiem, kas sākas
  2013. gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, vai, ja
  taksācijas perioda nav, par visiem nodokļiem, kas rodas
  2013. gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās; un
  b) attiecībā uz citiem gadījumiem, par taksācijas periodiem,
  kas sākas 2017. gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās, vai,
  ja taksācijas perioda nav, par visiem nodokļiem, kas rodas
  2017. gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās.
  To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir
  parakstījuši.
  Parakstīts Ņujorkā 2024. gada 21. septembrī divos
  eksemplāros latviešu, katalāņu un angļu valodā, turklāt visi
  teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas
  gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.
  
    
      | Latvijas Republikas
        vārdāBaiba Braže
 | Andoras Firstistes
        vārdāImma Tora Faus
 |