Ministru kabineta noteikumi Nr. 736

Rīgā 2024. gada 26. novembrī (prot. Nr. 50 15. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 927 "Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem"

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un
jūras drošības likuma 11. panta devīto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumos Nr. 927 "Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 160. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka īpašas stabilitātes prasības (1. pielikums) ro-ro pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus (ikvienu personu, izņemot kuģa kapteini, kuģa apkalpes locekļus vai citas personas, kuras ir nodarbinātas vai pieņemtas darbā uz kuģa šā kuģa vajadzībām, un bērnus, kuri nav sasnieguši gada vecumu) un nodrošina regulāru satiksmi starptautiskajos reisos no Latvijas ostām vai uz tām, lai uzlabotu šā tipa kuģu ilgizturību pēc bojājumu gūšanas sadursmē un nodrošinātu augstu pasažieru un apkalpes drošības līmeni."

2. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk - Latvijas Jūras administrācija) Kuģošanas drošības inspekcija (turpmāk - Kuģošanas drošības inspekcija) vai atzīta kuģu klasifikācijas sabiedrība, ar kuru Latvijas Jūras administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu (turpmāk - klasifikācijas sabiedrība), pārbauda, lai ro-ro pasažieru kuģi (neatkarīgi no to karoga valsts), pirms tos izmanto regulārā satiksmē reisos no Latvijas ostām vai uz tām, pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām."

3. Papildināt ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Noteikumos lietotie termini:
2.¹1. ro-ro pasažieru kuģis - kuģis, kurš pārvadā vairāk nekā 12 pasažierus un uz kura ir ro-ro kravas telpas vai īpašas kategorijas telpas, kā noteikts 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras II-2. nodaļas 3. noteikumā;
2.¹2. esošais ro-ro pasažieru kuģis - ro-ro pasažieru kuģis, kuram liek ķīli vai kurš ir līdzīgā būvēšanas stadijā pirms 2024.gada 5.decembra. Līdzīga būvēšanas stadija ir stadija, kurā:
2.¹2.1. ir sākušies ar konkrēto kuģi saistīti būvniecības darbi; un
2.¹2.2. ir sākta šā kuģa montāža, tā veido vismaz 50 tonnas vai 1 % no paredzētās konstrukciju materiālu masas, atkarībā no tā, kura no šīm vērtībām ir mazāka;
2.¹3. jauns ro-ro pasažieru kuģis - ro-ro pasažieru kuģis, kas nav esošais ro-ro pasažieru kuģis;
2.¹4. SOLAS konvencija - 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un tās spēkā esošie grozījumi;
2.¹5. SOLAS 90 - 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk - IMO) 2001. gada 6. jūnija Rezolūciju MSC.117(74);
2.¹6. SOLAS 2009 - 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar IMO 2006. gada 8. decembra Rezolūciju MSC.216(82);
2.¹7. SOLAS 2020 - 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar IMO 2017. gada 15. jūnija Rezolūciju MSC.421(98);
2.¹8. regulāra satiksme - ro-ro pasažieru kuģu šķērsojumu sērija, veicot pārvadājumu pakalpojumus starp vienām un tām pašām divām vai vairākām ostām, vai arī reisu virkne, kas sākas un beidzas vienā un tajā pašā ostā, nepiestājot citās ostās, ja atkārtotie braucieni notiek vienā no šādiem veidiem:
2.¹8.1. saskaņā ar publicētu satiksmes sarakstu;
2.¹8.2. tik regulāri vai bieži, ka tā veido atpazīstamas sistemātiskas virknes;
2.¹9. ostas valsts - valsts, uz kuras ostu vai no kuras ostas ro-ro pasažieru kuģis veic regulāru satiksmi;
2.¹10. īpašās stabilitātes prasības - šo noteikumu IV nodaļā minētās stabilitātes prasības, ja tās tiek lietotas kā kopīgs termins;
2.¹11. nozīmīgo viļņu augstums (h_S) - noteiktā laikposmā novēroto viļņu augstumu augstākās trešdaļas vidējais augstums;
2.¹12. atlikušais brīvsāns (f_r ) - minimālais attālums starp bojāto ro-ro klāju un galējo ūdenslīniju bojājuma vietā, neņemot vērā uz bojātā ro-ro klāja sakrājušās jūras ūdens radīto papildu iespaidu;
2.¹13. sabiedrība - ro-ro pasažieru kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks vai berbouta fraktētājs, kas no īpašnieka pārņēmusi atbildību par pasažieru kuģa ekspluatāciju."

4. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"II. Nozīmīgo viļņu augstums".

5. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Nozīmīgo viļņu augstumu (h_s) izmanto, lai noteiktu ūdens līmeņa augstumu uz automobiļu klāja, ja ir piemērotas šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā noteiktās īpašās stabilitātes prasības."

6. Izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Attiecīgajam jūras rajonam nosaka tādu nozīmīgo viļņu augstuma vērtību, lai varbūtība to pārsniegt gada laikā nebūtu lielāka par 10 %."

7. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Jūras rajoni, ko šķērso ro-ro pasažieru kuģi, kuri nodrošina regulāru satiksmi uz Latvijas ostām, un šajos rajonos piemērojamās nozīmīgo viļņu augstuma vērtības atbilst 1996. gada 28. februāra Līguma par speciālām stabilitātes prasībām ro-ro tipa pasažieru kuģiem, kas saskaņā ar grafiku veic regulārus reisus starp vai uz, vai no noteiktām ostām ziemeļrietumu Eiropā un Baltijas jūrā (turpmāk - Stokholmas līgums), 1. pielikumam."

8. Izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Ja ostas valsts nav Stokholmas līguma dalībvalsts, jūras rajonus un tajos piemērojamās nozīmīgo viļņu augstuma vērtības nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie starptautiskie līgumi. Ja ro-ro pasažieru kuģis savā maršrutā šķērso vairākus jūras rajonus, tam jāatbilst īpašajām stabilitātes prasībām attiecībā uz augstāko nozīmīgo viļņu augstuma vērtību, kas noteikta šajos rajonos."

9. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Latvijas Jūras administrācija izveido un uztur to jūras rajonu sarakstu, ko šķērso ro-ro pasažieru kuģi, kuri nodrošina regulāru satiksmi uz un no Latvijas ostām, un norāda attiecīgās nozīmīgo viļņu augstumu vērtības šajos rajonos. Informāciju par jūras rajoniem un tajos piemērojamām nozīmīgo viļņu augstuma vērtībām Latvijas Jūras administrācija publicē savā tīmekļvietnē (www.lja.lv), kā arī attiecīgo informāciju, tās publicēšanas vietni un visus atjauninātos sarakstus un šādas atjaunināšanas iemeslus paziņo Eiropas Komisijai."

10. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Jauni ro-ro pasažieru kuģi, kas sertificēti vairāk nekā 1 350 cilvēku pārvadāšanai, atbilst īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas SOLAS 2020 II-1. nodaļas B daļā."

11. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Pēc sabiedrības izvēles jauni ro-ro pasažieru kuģi, kas sertificēti 1 350 vai mazāk cilvēku pārvadāšanai, atbilst:
9.1. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā; vai
9.2. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma B iedaļā."

12. Papildināt ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9.¹ Par katru šo noteikumu 9. punktā minēto kuģi Latvijas Jūras administrācija divu mēnešu laikā no šo noteikumu V nodaļā minētās apliecības izdošanas dienas paziņo Eiropas Komisijai par veikto izvēli un šādam paziņojumam pievieno šo noteikumu 3. pielikumā minēto informāciju."

13. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Piemērojot šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā noteiktās prasības šo noteikumu 8. un 9. punktā minētajiem kuģiem, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība ņem vērā šo noteikumu 2. pielikumā noteiktās vadlīnijas, ciktāl tas ir iespējams un samērojams ar attiecīgā ro-ro pasažieru kuģa konstrukciju."

14. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Pēc sabiedrības izvēles esošie ro-ro pasažieru kuģi, kas sertificēti vairāk nekā 1 350 cilvēku pārvadāšanai un kurus sabiedrība iesaista regulārā satiksmē uz Eiropas Savienības ostu vai no tās pēc 2024.gada 5.decembra, un kas nekad nav bijuši sertificēti saskaņā ar šo noteikumu prasībām, atbilst:
11.1. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas SOLAS 2020 II-1.nodaļas B daļā; vai
11.2. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā, papildus tām prasībām, kuras noteiktas SOLAS 2009 II-1.nodaļas B daļā."

15. Papildināt ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

"11.¹ Saskaņā ar šo noteikumu 11. punktu piemērotās stabilitātes prasības norāda kuģa apliecībā, kas nepieciešama saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu."

16. Papildināt ar 11.² punktu šādā redakcijā:

"11.² Pēc sabiedrības izvēles esošie ro-ro pasažieru kuģi, kas sertificēti 1 350 vai mazāk cilvēku pārvadāšanai un kurus sabiedrība iesaista regulārā satiksmē uz Eiropas Savienības dalībvalsts ostu vai no tās pēc 2024. gada 5. decembra, un kas nekad nav bijuši sertificēti saskaņā ar šo noteikumu prasībām, atbilst:
11.²1. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1.pielikuma A iedaļā; vai
11.²2. īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikuma B iedaļā."

17. Papildināt ar 11.³ punktu šādā redakcijā:

"11.³ Saskaņā ar šo noteikumu 11.² punktu piemērotās stabilitātes prasības norāda kuģa apliecībā, kas nepieciešama saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu."

18. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"V. Apliecības un sertifikāti".

19. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

"12. Visiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu, ir Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegta apliecība, kas apstiprina kuģa atbilstību šo noteikumu IV nodaļā un 1. pielikumā noteiktajām īpašajām stabilitātes prasībām (4. pielikums)."

20. Svītrot 13. punktu.

21. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Šo noteikumu 12. punktā minētajā apliecībā, kurai var būt pievienoti citi saistītie sertifikāti, kas apliecina atbilstību šo noteikumu prasībām, norāda nozīmīgo viļņu augstuma vērtību, līdz kurai kuģis spēj izpildīt īpašās stabilitātes prasības. Attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem, kuri atbilst šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā noteiktajām īpašajām stabilitātes prasībām, apliecībā norāda nozīmīgo viļņu augstumu, līdz kuram kuģis spēj izpildīt īpašās stabilitātes prasības. Apliecība ir derīga, ciktāl ro-ro pasažieru kuģis veic pārvadājumus rajonā ar tādu pašu vai zemāku nozīmīgo viļņu augstuma vērtību."

22. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Latvija, darbojoties ostas valsts statusā, atzīst citu Eiropas Savienības dalībvalstu sertifikātus, kas izsniegti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, ar kuriem pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīva (EK) Nr. 2003/25 par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem, kā arī trešo valstu sertifikātus, kuros norādīts, ka ro-ro pasažieru kuģis atbilst minētajā direktīvā noteiktajām īpašajām stabilitātes prasībām."

23. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Ja sabiedrība, kas nodrošina regulāru satiksmi visu gadu, vēlas uz kādu īsāku laikposmu šīs satiksmes nodrošināšanā iesaistīt papildu ro-ro pasažieru kuģus, tā informē Latvijas Jūras administrāciju un ostas valsts vai valstu kompetentās iestādes ne vēlāk kā mēnesi pirms minēto papildu kuģu iesaistīšanas attiecīgajos reisos."

24. Papildināt ar 16.¹ punktu šādā redakcijā:

"16.¹ Ja neparedzētu apstākļu dēļ ro-ro pasažieru kuģis ir steidzami jāaizstāj, lai nodrošinātu nepārtrauktu satiksmi, šo noteikumu 16. punktā noteiktā paziņošanas pienākuma vietā piemēro normatīvajos aktos par ostas valsts kontroles kārtību noteiktās prasības."

25. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Ja sabiedrība vēlas veikt sezonālu regulāru satiksmi laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus gadā, tā informē Latvijas Jūras administrāciju un ostas valstu kompetentās iestādes ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šādas satiksmes uzsākšanas."

26. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Ja šo noteikumu 16., 16.¹ un 17. punktā ​​​​​​minētos pārvadājumus veic laikā, kad nozīmīgo viļņu augstums ir zemāks nekā šim jūras rajonam noteiktā nozīmīgo viļņu augstuma vērtība, ūdens līmeņa augstuma noteikšanai uz klāja izmanto to nozīmīgo viļņu augstuma vērtību, kas piemērojama šim īsākajam laikposmam, saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem."

27. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Kad ostas valsts kompetentā iestāde ir devusi piekrišanu šo noteikumu 16., 16.¹ un 17. punktā minētajiem pārvadājumiem, uz ro-ro pasažieru kuģa, kas uzsāk šādus pārvadājumus, ir nepieciešama apliecība vai sertifikāts, kas apstiprina kuģa atbilstību šo noteikumu prasībām, kā paredzēts šo noteikumu 12. un 15. punktā, atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem."

28. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Esošie ro-ro pasažieru kuģi, kas veic regulāru satiksmi uz Eiropas Savienības dalībvalsts ostu vai no tās līdz 2024. gada 5. decembrim, turpina atbilst īpašajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šo noteikumu IV nodaļas un 1. pielikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 4. decembrim."

29. Izteikt informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2) Komisijas 2005. gada 18. februāra Direktīvas 2005/12/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/25/EK I un II pielikumu par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem;".

30. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas 2023/946, ar ko Direktīvu 2003/25/EK groza attiecībā uz uzlabotu stabilitātes prasību iekļaušanu un minētās direktīvas saskaņošanu ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas noteiktajām stabilitātes prasībām."

31. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

32. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

33. Papildināt ar 3. pielikumu (3. pielikums).

34. Papildināt ar 4. pielikumu (4. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Satiksmes ministrs K. Briškens

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 26. novembra
noteikumiem Nr. 736

"1. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 5. oktobra
noteikumiem Nr. 927

Īpašās stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem un modeļa testēšanas metode

A iedaļa

Šajā iedaļā atsauces uz SOLAS konvencijas noteikumiem uzskata par atsaucēm uz tiem noteikumiem, kas tika piemēroti saskaņā ar SOLAS 90.

1. Īpašās stabilitātes prasības ro-ro pasažieru kuģiem

1. Papildus SOLAS konvencijas II-1./B/8. noteikuma prasībām attiecībā uz ūdensnecaurlaidīgu sadalījumu un stabilitāti bojātā stāvoklī ir jāievēro šādas šā pielikuma A iedaļas prasības:

1.1. atbilstību SOLAS konvencijas II-I/B/8.2.3 noteikuma prasībām nodrošina, ņemot vērā iespaidu, ko var radīt hipotētisks jūras ūdens daudzums, ja tas pēc kuģa bojājuma krājas uz pirmā klāja virs ro-ro kravas telpas vai īpašās kravas telpas konstruktīvās ūdenslīnijas (SOLAS konvencijas II-2/3 noteikums) (turpmāk - bojātais ro-ro klājs). Pārējās SOLAS konvencijas II-I/B/8 noteikuma prasības, piemērojot šajā pielikumā minētās stabilitātes prasības, nav jāizpilda. Jūras ūdens daudzumu, kas varētu uzkrāties, aprēķina šādi:

1.1.1. ņem vērā ūdens līmeni noteiktā augstumā virs bojātā nodalījuma klāja malas zemākā punkta;

1.1.2. ja bojātā nodalījuma klāja mala ir iegrimusi, aprēķinā izmanto noteiktu augstumu virs mierīga ūdens virsmas līmeņa visos sānsveres un galsveres leņķos:

1.1.2.1. 0,5 m, ja atlikušais brīvsāns (f_r) ir 0,3 m vai mazāks;

1.1.2.2. 0,0 m, ja atlikušais brīvsāns (f_r) ir 2,0 m vai lielāks;

1.1.2.3. starpvērtības, ko nosaka ar lineāro interpolāciju, ja atlikušais brīvsāns (f_r) ir lielāks par 0,3 m, bet mazāks par 2,0 m;

1.2. ja ierīko augstas efektivitātes ūdens novadīšanas sistēmu, Kuģošanas drošības inspekcija var atļaut samazināt ūdens līmeņa augstumu;

1.3. kuģiem, kas veic pārvadājumus ģeogrāfiski noteiktos ierobežotos rajonos, Kuģošanas drošības inspekcija var samazināt saskaņā ar šā pielikuma 1.1.apakšpunktu noteikto ūdens līmeņa augstumu, aizvietojot to ar:

1.3.1. 0,0 m, ja nozīmīgo viļņu augstums (h_s) attiecīgajā rajonā ir 1,5 m vai mazāks;

1.3.2. saskaņā ar šā pielikuma 1.1.apakšpunktā noteikto vērtību, ja nozīmīgo viļņu augstums (h_s) attiecīgajā rajonā ir 4,0 m vai lielāks;

1.3.3. starpvērtību, ko nosaka ar lineāro interpolāciju, ja nozīmīgo viļņu augstums (h_s) attiecīgajā rajonā ir lielāks par 1,5 m, bet mazāks par 4,0 m, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

1.3.3.1. Kuģošanas drošības inspekcija ir pārliecināta, ka attiecīgajā rajonā nozīmīgo viļņu augstuma (h_s) pārsniegšanas varbūtība nav lielāka par 10 %;

1.3.3.2. sertifikātos ir norādīts ekspluatācijas rajons un, ja piemērojams, tā gada daļa, kurai noteikta konkrēta nozīmīgo viļņu augstuma (h_s) vērtība;

1.4. Kuģošanas drošības inspekcija var nepiemērot šā pielikuma 1.1. vai 1.3.apakšpunkta prasības un akceptēt pierādījumus, kas iegūti, testējot kuģa modeli saskaņā ar šā pielikuma 2.nodaļu, un kas liecina, ka kuģis neapgāzīsies, ja tas būs guvis bojājumus SOLAS konvencijas II-1/B/8.4 noteikumā paredzētajā apjomā visnelabvēlīgākajā vietā (1.1.punkts) neregulāras jūras viļņošanās apstākļos;

1.5. kuģa sertifikātos jābūt norādei uz modeļa testēšanas rezultātiem, kas atbilst šā pielikuma 1.1. vai 1.3.apakšpunkta prasībām, un uz modeļa testēšanā izmantoto nozīmīgo viļņu augstumu;

1.6. informāciju, ko sniedz kapteinim saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1/B/8.7.1 un II-1/B/8.7.2 noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību II-1/B/8.2.3 līdz II-1/B/8.2.3.4 noteikumiem, piemēro negrozītu tiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas apstiprināti saskaņā ar šīm prasībām.

2. Lai novērtētu iespaidu, ko varētu radīt uz bojātā ro-ro klāja sakrājies jūras ūdens, ņem vērā šādus nosacījumus:

2.1. šķērsenisko vai garenisko starpsienu uzskata par nebojātu, ja visas tās daļas atrodas kuģa abu bortu vertikālo virsmu iekšpusē tādā attālumā no kuģa korpusa metāla apšuvuma, kas vienāds ar vienu piektdaļu kuģa platuma (B/5), kā noteikts SOLAS konvencijas II-1/2 noteikumā, un mērīts taisnā leņķī no centra līnijas augstākās dalīšanas ūdenslīnijas līmenī;

2.2. ja kuģa korpuss ir konstruktīvi daļēji paplašināts, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma prasībām, palielinājumu vienas piektdaļas kuģa platuma apjomā izmanto visos aprēķinos, bet tas neiespaido esošo starpsienu šķērsojošo elementu, cauruļvadu un citu sistēmu atrašanās vietu, kas bijusi pieņemama arī pirms paplašināšanas;

2.3. šķērsenisko vai garenisko starpsienu necaurlaidība, ko pieņem par efektīvu, lai noturētu bojātā ro-ro klāja attiecīgajā nodalījumā sakrājušos jūras ūdeni, ir samērota ar ūdens novadīšanas sistēmu un iztur hidrostatisko spiedienu saskaņā ar bojājumu aprēķina rezultātiem. Šādām starpsienām jābūt vismaz 4 m augstām, ja ūdens augstums ir mazāks par 0,5 m. Šādos gadījumos šķērssienas augstumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Bh = 8hw, kur

Bh - šķērssienas augstums;

hw - ūdens augstums.

Jebkurā gadījumā šķērssienas augstumam jābūt ne mazākam par 2,2 m. Kuģiem ar piekaramu automobiļu klāju minimālais starpsienas augstums nedrīkst būt mazāks par piekarāmā klāja apakšējo sānmalu augstumu, šiem klājiem atrodoties nolaistā stāvoklī;

2.4. ja kuģim ir īpaša konfigurācija (piemēram, pilna platuma piekaramie klāji un platas sānu šahtas), var akceptēt citu starpsienu augstumu, ņemot vērā detalizētus modeļa testus;

2.5. iespaidu, ko rada iespējamā jūras ūdens uzkrāšanās, neņem vērā attiecībā uz bojātā ro-ro klāja nodalījumiem, ja vien šādiem nodalījumiem katrā klāja pusē ir ūdensvārti, kas ir vienmērīgi izvietoti gar nodalījuma malām un kuri atbilst visiem šiem nosacījumiem:

2.5.1. ūdensvārtu kopējā platība katrā klāja pusē aprēķināta, izmantojot šādu formulu:

A ≥ 0,3 x l , kur

A - ūdensvārtu kopējā platība katrā klāja pusē (m²);

l - nodalījuma garums (m);

2.5.2. ja kuģim ir visbīstamākie bojājumi, tas saglabā vismaz 1,0 m atlikušo brīvsānu, neņemot vērā iespaidu, ko rada iespējamais ūdens daudzums uz bojātā ro-ro klāja;

2.5.3. ūdensvārti atrodas 0,6 m augstumā virs bojātā ro-ro klāja, un to zemākā mala ir 2 cm robežās virs bojātā ro-ro klāja;

2.5.4. ūdensvārti ir aprīkoti ar aizvēršanas iekārtām vai neatgriezeniskajiem vārstiem, lai novērstu ūdens nokļūšanu uz ro-ro klāja, bet ļautu aizplūst ūdenim, kas uz tā varētu sakrāties;

2.6. ja pieņem, ka ir bojāta starpsiena virs ro-ro klāja, tad pieņem, ka arī abi nodalījumi, kas robežojas ar šo starpsienu, ir applūduši līdz tādam pašam ūdens līmenim, kāds aprēķināts saskaņā ar šā pielikuma 1.1. vai 1.3.apakšpunktu.

3. Nozīmīgo viļņu augstumu nosaka saskaņā ar Stokholmas līguma 1.pielikumu atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumu Nr.927 "Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem" III nodaļai. Kuģiem, ko paredzēts izmantot pārvadājumiem tikai īsu laikposmu saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu, nozīmīgo viļņu augstumu nosaka Latvijas Jūras administrācija, vienojoties ar valstīm, kuru ostas ir iekļautas kuģa maršrutā.

2. Modeļa testēšanas metode

2.1. Mērķi

4. Šā pielikuma 1.4.apakšpunktā minētajos stabilitātes testos kuģim jābūt spējīgam izturēt neregulāru jūras viļņošanos saskaņā ar Stokholmas līguma 1.pielikumu, ja tas guvis visbīstamākos bojājumus (kā noteikts SOLAS konvencijas II-1/B/8.2.3.2 noteikumā) visnelabvēlīgākajā vietā iespējami sliktākajā avārijas scenārijā.

2.2. Kuģa modelis

5. Kuģa modelim jāatbilst reālajam kuģim gan ārējās konfigurācijas, gan iekšējā nodalījumu izvietojuma ziņā, jo īpaši attiecībā uz visām bojātajām telpām, kas var iespaidot applūšanas un ūdens aizplūšanas procesu. Testā attēlo visbīstamāko bojājumu gadījumu. Papildu tests ir jāveic attiecībā uz bojājumiem kuģa vidusdaļā uz līdzena ķīļa, ja visbīstamāko bojājumu vieta saskaņā ar SOLAS konvencijas standartu atrodas ārpus ± 10 % L_pp no kuģa vidusdaļas. Šis papildu tests jāveic tikai tad, ja pieņem, ka ir bojātas ro-ro telpas.

6. Kuģa modelis atbilst šādiem parametriem:

6.1. attālums starp perpendikuliem (L_pp) ir vismaz 3 m;

6.2. korpuss ir pietiekami plāns vietās, kur tā biezums var iespaidot testa rezultātus;

6.3. kustības raksturlielumus modelē atbilstoši kuģa kustībai, īpašu uzmanību pievēršot masas inerces rādiusu mērogošanai kuģa zvalstīšanās un galiskās šūpošanās kustībās. Iegrime, galsvere, sānsvere un smaguma centrs ir tāds pats kā kuģim, kas guvis visbīstamākos bojājumus;

6.4. galvenos konstrukcijas elementus (piemēram, ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, ventilācijas lūkas virs un zem starpsienu klāja), kas var radīt asimetrisku applūšanu, modelē iespējami precīzi, lai tie atbilstu reālajam stāvoklim;

6.5. bojājumu radītās atveres forma ir šāda:

6.5.1. četrstūrveida sānu profils SOLAS konvencijas II-1/B/8.4.1 noteikumā noteiktajā platumā un neierobežotā augstumā vertikālā plaknē;

6.5.2. vienādsānu trijstūra veida profils horizontālā plaknē, kura augstums ir vienāds ar B/5 saskaņā ar SOLAS konvencijas II-1/B/8.4.2 noteikumu.

2.3. Izmēģinājumu process

7. Kuģa modeli izmēģina garu jūras viļņu neregulāras viļņošanās apstākļos, ko nosaka ar Jonswap spektru, nodrošinot šā pielikuma 1.3.apakšpunktā noteikto nozīmīgo viļņu augstumu (h_s) un šādu maksimālo pastiprināšanās faktoru (y) un maksimālo periodu (T_p):

7.1. T_p = 4√h_s, γ =3,3;

7.2. T_p vienāds ar zvalstīšanās rezonanses periodu bojātam kuģim, uz kura klāja nav ūdens, noteiktā iekraušanas stāvoklī, bet ne lielāku par 6√h_s, γ = 1.

8. Kuģa modelim ir jāspēj brīvi dreifēt un atrasties jūrā ar šķērseniskiem viļņiem (90° kurss) ar bojājumu radīto atveri pret pretī nākošajiem viļņiem. Kuģa modelim nav jābūt stabilizētam tā, lai tas neapgāztos. Ja kuģa modelis pēc applūšanas ir vertikālā stāvoklī, tas jāsasver bojājuma virzienā par vienu sānsveres grādu.

9. Katram maksimālajam periodam veic vismaz piecus izmēģinājumus. Testēšanas laiks katrā reizē ir tik ilgs, līdz ir sasniegts nekustīgs stāvoklis, bet ne īsāks par 30 reālā laika minūtēm. Katrā testā izmanto atšķirīgu viļņu grupas veidošanu.

10. Ja nevienā no izmēģinājumiem kuģa modelis nesasveras bojājuma virzienā, veic šādus papildu izmēģinājumus, lai iespējami labāk demonstrētu noturību pret apgāšanos abos virzienos:

10.1. papildu izmēģinājumus atkārto pa piecām reizēm abos šā pielikuma 7.1. un 7.2.apakšpunktā minētajos apstākļos;

10.2. modeli sasver papildus par vienu sānsveres leņķi pret bojājumu un papildu izmēģinājumus atkārto pa divām reizēm abos šā pielikuma 7.1. un 7.2.apakšpunktā minētajos apstākļos.

11. Testus veic šādiem bojājumiem:

11.1. visbīstamākajam bojājumam attiecībā uz laukumu zem stabilitātes pleca (GZ) līknes saskaņā ar SOLAS konvenciju;

11.2. visbīstamākajam kuģa vidusdaļas bojājumam attiecībā uz atlikušo brīvsānu kuģa vidusdaļā, ja to paredz šā pielikuma 2.1.apakšpunkts.

2.4. Ilgizturības kritēriji

12. Kuģi uzskata par ilgizturīgu, ja vairākkārtējos secīgos testos tā stāvoklis ir nekustīgs, kā paredzēts šā pielikuma 9.punktā. Vairāk nekā 30° liels zvalstīšanās leņķis pret vertikālo asi, ja tas fiksēts biežāk nekā 20 % zvalstīšanās ciklu, vai pastāvīga sānsvere, kas lielāka par 20°, tiek uzskatīta par apgāšanos, pat ja ir sasniegts nekustīgs stāvoklis.

2.5. Testa apstiprināšana

13. Kuģa modeļu testēšanas programmu priekšlikumus iesniedz Latvijas Jūras administrācijā apstiprināšanai. Ņem vērā, ka iespējami sliktāko avārijas scenāriju var radīt arī mazāki bojājumi.

14. Testa norisi dokumentē ziņojumā un videoierakstā vai izmantojot cita veida vizuālu dokumentēšanu, nodrošinot nepieciešamo informāciju par kuģi un testa rezultātiem.

B iedaļa

Jāievēro SOLAS 2020 II-1. nodaļas B daļas prasības. Tomēr, atkāpjoties no SOLAS 2020 II-1./B/6.2.3. noteikuma, nepieciešamo sadalījuma indeksu (R) nosaka šādi:

Personas uz kuģa (N)	Sadalījuma indekss (R)
N < 1 000	R = 0,000088 x N +0,7488
1 000 ≤ N ≤ 1 350	R = 0,0369 x ln (N + 89,048 ) + 0,579

N - kopējais cilvēku skaits uz kuģa."

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 26. novembra
noteikumiem Nr. 736

"2. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 5. oktobra
noteikumiem Nr. 927

Vadlīnijas īpašo stabilitātes prasību piemērošanā un modeļa testēšanā

1. Piemērošana

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.927 "Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem" (turpmāk - noteikumi), piemērojot šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļā noteiktās īpašās stabilitātes prasības, ciktāl tas ir iespējams un samērojams ar attiecīgā kuģa konstrukciju, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība ievēro šajā pielikumā noteiktās vadlīnijas. Turpmāk lietotā punktu numerācija atbilst šo noteikumu 1. pielikuma A iedaļas punktu numerācijai.

Nr. p. k.	Stabilitātes prasības saskaņā ar noteikumu 1.pielikumu	Stabilitātes prasību piemērošanas vadlīnijas
1.	1.punkts	Visiem ro-ro pasažieru kuģiem ir jāatbilst SOLAS konvencijas prasībām attiecībā uz atlikuma stabilitāti. Tas attiecas uz visiem pasažieru kuģiem, kas uzbūvēti, sākot ar 1990.gada 29.aprīli. Šīs prasības piemērošanas dēļ nosaka atlikušā brīvsāna augstumu (fr), ko izmanto šā pielikuma 2.punktā paredzētajos aprēķinos
2.	1.1.apakšpunkts	2.1. Šis punkts attiecas uz hipotētisku ūdens daudzumu, kas uzkrājies uz starpsienu (ro-ro) klāja. Pieņem, ka ūdens ir ieplūdis uz klāja caur bojājuma radīto atveri. Šis punkts paredz, ka kuģim papildus atbilstībai visām SOLAS konvencijas prasībām ir jāatbilst arī tai SOLAS konvencijas kritēriju daļai, kas ietverta II-1/B/8 noteikuma 2.3 līdz 2.3.4 punktā, aprēķinos ņemot vērā noteiktu ūdens daudzumu uz klāja. Šajā aprēķinā nav jāņem vērā citas II-1/B/8 noteikuma prasības. Piemēram, šajā aprēķinā kuģim nav jāatbilst prasībām par līdzsvara leņķiem vai robežlīnijas neiegrimšanu
		2.2. Uzkrājušos ūdeni pievieno kā šķidru kravu ar vienu kopēju virsmu visu to nodalījumu iekšpusē, kurus pieņem par applūdušiem uz automobiļu klāja. Ūdens līmeņa augstums (hw) uz klāja ir atkarīgs no atlikušā brīvsāna (fr) pēc bojājumu gūšanas, un to mēra bojājuma līmenī (sk. 1.att.). Atlikušais brīvsāns ir minimālais attālums starp bojāto ro-ro klāju un galējo ūdenslīniju (pēc līdzsvarošanas pasākumiem, ja tādi veikti) hipotētisko bojājumu līmenī pēc visu iespējamo bojājumu scenāriju pārbaudes, nosakot atbilstību SOLAS konvencijas prasībām. Aprēķinot (fr), nav jāņem vērā iespaids, ko var radīt hipotētisks ūdens daudzums, kas uzkrājies uz bojātā ro-ro klāja
		2.3. Ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 2,0 m vai lielāks, pieņem, ka uz ro-ro klāja ūdens nav uzkrājies. Ja atlikušais brīvsāns (fr) ir 0,3 m vai mazāks, pieņem, ka ūdens līmeņa augstums ir 0,5 m. Ūdens līmeņa starpvērtības nosaka ar lineāro interpolāciju (sk. 2.att.)
3.	1.2.apakšpunkts	Ūdens novadīšanas līdzekļus var uzskatīt par efektīviem tikai tad, ja šie līdzekļi spēj novērst liela ūdens daudzuma sakrāšanos uz klāja, t.i., spēj novadīt vairākus tūkstošus tonnu ūdens stundā, kas ievērojami pārsniedz jaudas, kuras bija ierīkotas šo noteikumu pieņemšanas laikā. Šādas augstas efektivitātes ūdens novadīšanas sistēmas var izveidot un apstiprināt nākotnē (pamatojoties uz vadlīnijām, ko izstrādā IMO)
4.	1.3.apakšpunkts	4.1. Ūdens daudzumu, kas sakrājies uz klāja, papildus šā pielikuma 2.punktā minētajam samazinājumam var samazināt attiecībā uz pārvadājumiem ģeogrāfiski noteiktos ierobežotos rajonos. Šos rajonus nosaka atbilstoši nozīmīgo viļņu augstumam, kas raksturo minēto rajonu saskaņā ar noteikumu III nodaļu
		4.2. Ja nozīmīgo viļņu augstums (hs) attiecīgajā rajonā ir 1,5 m vai mazāks, pieņem, ka uz bojātā ro-ro klāja nav sakrājies papildu ūdens daudzums. Ja nozīmīgo viļņu augstums ir 4,0 m vai lielāks, tad tā ūdens līmeņa augstums, kas hipotētiski ir sakrājies uz klāja, ir vērtība, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 2.punktu. Starpvērtības nosaka ar lineāro interpolāciju (sk. 3.att.)
		4.3. Ūdens līmenis (hw) saglabājas konstants, tādēļ pievienotā ūdens daudzums ir mainīgais lielums, jo tas ir atkarīgs no sānsveres leņķa un no tā, vai ar kādu noteiktu sānsveres leņķi klāja mala ir iegremdēta vai nav (sk. 4.att.). Jāievēro, ka automobiļu transportēšanas telpu pieņemtā ūdenscaurlaidība ir 90 % (IMO Kuģošanas drošības komitejas (turpmāk - MSC) apkārtraksts Nr.649 (MSC/Circ.649)), bet citu hipotētiski applūdušo telpu caurlaidību nosaka atbilstoši SOLAS konvencijai
		4.4. Ja aprēķini, ko veic, lai pierādītu atbilstību šiem noteikumiem, attiecas uz nozīmīgo viļņu augstumu, kas ir mazāks par 4,0 m, tas jānorāda pasažieru kuģa drošības sertifikātā
5.	1.4. un 1.5.apakšpunkts	Kā alternatīvu atbilstībai jaunajām stabilitātes prasībām, kas noteiktas šā pielikuma 2. vai 4.punktā, Kuģošanas drošības inspekcija vai klasifikācijas sabiedrība var akceptēt atbilstības pierādījumus, kas iegūti modeļu testos. Modeļu testa prasības izklāstītas noteikumu 1.pielikuma II daļā. Vadlīnijas modeļu testu veikšanai ir iekļautas šā pielikuma II daļā
6.	1.6.apakšpunkts	SOLAS konvencijas prasības, kas limitē operatīvās(-o) līknes(-i) (KG vai GM), var nebūt piemērojamas, ja saskaņā ar noteikumiem pieņem, ka uz klāja ir sakrājies ūdens, un var rasties vajadzība noteikt pārskatītu(-as) ierobežojošo(-ās) līkni(-es), kur ņemts vērā pievienotā ūdens iespaids. Tādēļ jāveic aprēķini atbilstoši adekvātam ekspluatācijas iegrimju un galsveru skaitam. Piezīme. Pārskatītās ierobežojošās ekspluatācijas KG/GM līknes var noteikt ar atkārtošanu, kur minimālo pārsnieguma GM, kas noteikta avārijas izturības aprēķinos ar ūdeni uz klāja, pievieno ievades KG (vai atskaita no GM), ko izmanto brīvsānu (fr) noteikšanai pēc bojājumu gūšanas, pēc kuriem nosaka ūdens daudzumu uz klāja, šo procesu atkārtojot, līdz pārsnieguma GM kļūst neievērojama. Ir paredzams, ka operatori varētu sākt šādu atkārtošanu ar maksimālo KG un minimālo GM, kas atbilst pieņemtajiem darbības rādītājiem, un manipulēt ar klāja starpsienu izvietojumu, lai samazinātu pārsnieguma GM, kas iegūta avārijas izturības aprēķinos ar ūdeni uz klāja
7.	2.1.apakšpunkts	Kā noteikts SOLAS konvencijā, starpsienas, kas atrodas iekšpus B/5 līnijas, sadursmē gūtu sānu bojājumu gadījumā uzskata par neskartām
8.	2.2.apakšpunkts	Ja ir ierīkoti konstruktīvi sponsoni, lai nodrošinātu atbilstību II-1/B/8 noteikuma prasībām, un tādēļ ir palielināts kuģa platums (B) un arī kuģa B/5 attālums no kuģa sāniem, šādas modifikācijas dēļ nav jāpārvieto esošās konstrukcijas daļas vai atveres galvenajās ūdensnecaurlaidīgajās šķērssienās zem starpsienu klāja (sk. 5. att.)
9.	2.3.apakšpunkts	9.1. Esošajām šķērseniskajām vai gareniskajām starpsienām/barjerām, kuras ierobežo uz bojātā ro-ro klāja hipotētiski sakrājušās ūdens kustību, nav jābūt pilnīgi ūdensnecaurlaidīgām. Var pieļaut nelielu sūci, ja ūdens novadīšanas nosacījumi ļauj novērst ūdens sakrāšanos otrā starpsienas vai barjeras pusē. Ja, zūdot pozitīvai starpībai starp ūdens līmeņiem, notekas vairs nedarbojas, jānodrošina citi pasīvās ūdens novadīšanas līdzekļi
		9.2. Šķērsenisko un garenisko starpsienu/barjeru augstums (Bh) nedrīkst būt mazāks par 8 × hw metriem, kur hw ir uzkrātā ūdens līmeņa augstums, kas aprēķināts, ņemot vērā atlikušo brīvsānu un nozīmīgo viļņu augstumu (kā minēts šā pielikuma 2. un 4.punktā). Tomēr starpsienas/barjeras augstums nedrīkst būt mazāks par lielāko no šīm vērtībām: a) 2,2 metriem b) augstumu starp starpsienu klāju un starpklāju vai piekārtā automobiļu klāja apakšējās sānmalas zemāko punktu, tam atrodoties nolaistā stāvoklī. Jāņem vērā, ka visas spraugas starp starpsienas augšējo malu un metāla apšuvuma apakšējo malu jānoblīvē šķērseniskā vai gareniskā virzienā (sk. 6.att.). Starpsienas/barjeras, kuru augstums ir mazāks nekā iepriekš noteiktais, var akceptēt, ja modeļa testus veic saskaņā ar šā pielikuma II daļu, lai apstiprinātu, ka alternatīvā konstrukcija nodrošina pienācīgas ilgizturības prasības saskaņā ar SOLAS konvenciju. Nosaka tādu starpsienas/barjeras augstumu, kas ir pietiekams, lai novērstu progresīvu applūšanu noteiktajās stabilitātes robežās. Šīs stabilitātes robežas nedrīkst ietekmēt modeļa testi. Piezīme. Minētās robežas var samazināt līdz 10 grādiem, ja palielina attiecīgo laukumu zem līknes (kā minēts IMO MSC 64/22)
10.	2.5.1.apakšpunkts	Laukums "A" attiecas uz pastāvīgām atverēm. Jāņem vērā, ka ūdensvārtu izvēle nav piemērota kuģiem, kam attiecīgo kritēriju izpildei ir vajadzīga visas virsbūves vai tās daļas peldspēja. Ūdensvārti ir jāaprīko ar slēdzamiem, neatgriezeniskiem vārstiem, kas novērš ūdens iekļūšanu, bet ļauj ūdenim izplūst. Šiem neatgriezeniskajiem vārstiem jādarbojas automātiski, un tie nedrīkst būtiski ierobežot ūdens noplūdi. Ievērojama efektivitātes samazināšanās ir jākompensē, ierīkojot papildu atveres, lai aptvertu vajadzīgo laukumu
11.	2.5.2.apakšpunkts	Lai ūdensvārtus uzskatītu par efektīviem, minimālajam attālumam no ūdensvārtu apakšējās malas līdz ūdenslīnijai pēc bojājumu gūšanas ir jābūt vismaz 1,0 m. Minimālā attāluma aprēķinā neņem vērā iespaidu, ko var radīt papildu ūdens uz klāja (sk. 7.att.)
12.	2.5.3.apakšpunkts	Ūdensvārti jāierīko iespējami zemu sānu margsienā vai korpusa metāla apšuvumā. Ūdensvārtu atveres apakšmala nedrīkst atrasties augstāk par 2 cm virs starpsienu klāja, bet augšējā mala - ne augstāk par 0,6 m (sk. 8.att.). Piezīme. Telpas, uz kurām attiecas noteikumu 1.pielikuma 2.5.apakšpunkts, t.i., telpas, kas aprīkotas ar ūdensvārtiem vai līdzīgām atverēm, nosakot nebojāta un bojāta kuģa stabilitātes līknes, neņem vērā kā neskartas telpas
13.	2.6.apakšpunkts	13.1. Noteikto bojājuma apjomu piemēro visā kuģa garumā. Atkarībā no piemērotajām SOLAS konvencijas prasībām sadalījumam nodalījumos gūtais bojājums var neiespaidot nevienu starpsienu vai var iespaidot tikai starpsienu zem starpsienu klāja vai tikai starpsienu virs starpsienu klāja, vai starpsienas atšķirīgās kombinācijās
		13.2. Visām šķērseniskajām un gareniskajām starpsienām/barjerām, kas aiztur iespējami sakrājušos ūdens daudzumu, ir jābūt nostiprinātām, kad kuģis atrodas jūrā
		13.3. Ja šķērseniskā starpsiena/barjera ir bojāta, uz klāja sakrātajam ūdenim abās bojātās starpsienas/barjeras pusēs jābūt vienā virsmas līmenī augstumā hw (sk. 9.att.)

1.att. SOLAS konvencijā noteiktais bojājumu garums

2.att.

1. Ja atlikušais brīvsāns (f_r) = 2,0 m, ūdens līmeņa augstums uz klāja (h_w) = 0,0 m.

2. Ja atlikušais brīvsāns (f_r) w) = 0,5 m.

3.att.

1. Ja nozīmīgo viļņu augstums (h_s) = 4,0 m, ūdens līmeņa augstumu uz klāja aprēķina, kā norādīts 3.attēlā.

2. Ja nozīmīgo viļņu augstums (h_s) w) = 0,0 m.

Piemērs.

Ja atlikušais brīvsāns (f_r) = 1,15 m un nozīmīgo viļņu augstums (h_s) = 2,75 m, ūdens līmeņa augstums (h_w) = 0,125 m.

4.att.

5.att.

6.att.

1.piemērs. Kuģis bez piekārtiem automobiļu klājiem

Ūdens līmeņa augstums uz klāja = 0,25 m

Vajadzīgais barjeras minimālais augstums = 2,2 m

2.piemērs. Kuģis ar piekārtu klāju (barjeras līmenī)

Ūdens līmeņa augstums uz klāja = 0,25 m

Vajadzīgais barjeras minimālais augstums = x

7.att.

Minimālais attālums starp atlikušo brīvsānu un ūdensvārtiem = 1,0 m

8.att.

Klāja mala nav iegremdēta

Klāja mala ir iegremdēta

9.att.

2. Modeļa testēšana

2.1. Mērķi

1. Šo vadlīniju nolūks ir nodrošināt to paņēmienu vienotību, ko izmanto modeļa būvē un pārbaudē, kā arī modeļu testu veikšanā un rezultātu analīzē. Noteikumu 1.pielikuma 2.1.apakšnodaļai "Mērķi" nav noteiktas vadlīnijas.

2.2. Kuģa modelis

2. Materiāls, no kāda būvē modeli, nav svarīgs, ja vien modelis neskartā un bojātā stāvoklī ir pietiekami stiprs, tā hidrostatiskās īpašības ir tādas pašās kā reālajam kuģim un kuģa korpusa liece viļņos ir niecīga.

3. Ir svarīgi iespējami precīzi atveidot bojātos nodalījumus, lai varētu noteikt ieplūdušā ūdens apjomu.

4. Tā kā ūdens iekļūšana (pat mazos apjomos) modeļa neskartajās daļās iespaido tā uzvedību, jāveic pasākumi, lai novērstu ūdens iekļūšanu.

5. Ir novērots, ka modeļu testēšanā, kas ietver sliktākos SOLAS konvencijā paredzētos bojājumus kuģa priekšgala un pakaļgala tuvumā, progresējošā applūdināšana nav iespējama, jo ūdens sakrājas uz klāja netālu no bojājumu atveres un izplūst ārā. Šādi modeļi ir spējīgi izturēt ļoti sliktus atklātas jūras apstākļus, bet apgāžas, ja ir vieglāki SOLAS konvencijā paredzētie bojājumi, kas novirzīti no priekšgala un pakaļgala. Lai to novērstu, ievieš ± 35 % ierobežojumu.

6. Papildus metacentriskajam augstumam (turpmāk - GM) un brīvsāniem, kas ir svarīgi kritēriji pasažieru kuģu ilgizturībai, nozīmīgs faktors ir arī laukums zem atlikušās stabilitātes līknes. Izvēloties sliktākos SOLAS konvencijā paredzētos bojājumus, lai nodrošinātu atbilstību šā punkta prasībām, par sliktāko bojājumu uzskata to bojājumu, kas atbilst vismaz laukumam zem atlikušās stabilitātes līknes.

7. Tā kā mērogam ir būtiska ietekme modeļa uzvedībā testu laikā, ir svarīgi nodrošināt tā samazināšanu līdz minimumam. Modelim ir jābūt iespējami lielam, lai bojāto nodalījumu detaļas būtu vienkāršāk atveidot. Ieteicamais modeļa garums ir trīs metri vai atbilst mērogam 1 : 40, izvēloties lielāko.

8. Modelim jābūt iespējami plānam hipotētiskā bojājuma līmenī, lai varētu korekti fiksēt ieplūdušā ūdens daudzumu un tā smaguma centru. Korpusa biezums nedrīkst pārsniegt 4 mm. Tā kā ir sarežģīti uzbūvēt modeļa korpusu, kā arī primārā un sekundārā sadalījuma elementus bojājuma līmenī ar pietiekami precīzām detaļām, šo konstrukcijas ierobežojumu dēļ var nebūt iespējams precīzi aprēķināt hipotētisko telpas caurlaidību.

9. Modeļa vertikālais apjoms var iespaidot rezultātus, veicot dinamiskos testus, tādēļ kuģa modeli būvē vismaz trīs virsbūves standarta augstumos virs starpsienas (brīvsānu) klāja, lai lielie viļņi no viļņu virknes modeli nesalauztu.

10. Iegrimes pārbauda neskartā stāvoklī un precīzi nomēra arī bojāta modeļa iegrimes, lai samērotu ar tām, kas iegūtas, aprēķinot stabilitāti pēc bojājumu gūšanas. Pielaidei jābūt + 2 mm katrai apstiprinātajai iegrimei. Pēc bojāta modeļa iegrimes mērījumiem var būt nepieciešams pielāgot bojātā nodalījuma caurlaidību, ieviešot neskartus apjomus vai papildinot svaru. Ir svarīgi precīzi modelēt ieplūdušā ūdens smaguma centru. Šādā gadījumā visi pielāgojumi jāveic, ievērojot pienācīgās drošības prasības saskaņā ar SOLAS konvenciju.

11. Ja modelis jāaprīko ar barjerām uz klāja un šo barjeru augstums ir mazāks par norādīto starpsienas augstumu, modelis ir jāaprīko ar videonovērošanas kameru sistēmu (VNKS), lai varētu novērot jebkādu šļakstīšanos un ūdens uzkrāšanos uz klāja nebojātās daļas. Šajā gadījumā testa protokola daļu veido testa videoieraksts. Šķērsenisko vai garenisko starpsienu necaurlaidībai, ko pieņem par efektīvu, lai noturētu bojātā ro-ro klāja attiecīgajā nodalījumā potenciāli sakrājušos jūras ūdeni, ir jābūt vismaz 4 m augstai, ja ūdens augstums ir mazāks par 0,5 m. Tādos gadījumos šķērssienas augstumu var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

Bh = 8hw, kur

Bh - starpsienas augstums;

hw - ūdens augstums.

Jebkurā gadījumā minimālais šķērssienas augstums nedrīkst būt mazāks par 2,2 m. Kuģiem ar piekaramo automobiļu klāju minimālais starpsienas augstums nedrīkst būt mazāks par piekaramā klāja apakšējo sānmalu augstumu, šiem klājiem atrodoties nolaistā stāvoklī.

12. Lai nodrošinātu, ka modeļa kustības ir tādas pašas kā reālajam kuģim, modeli sasver un zvalsta nebojātā stāvoklī, lai pārbaudītu nebojāta kuģa GM un masas sadalījumu. Reālā kuģa masas inerces rādiusam šķērsvirzienā jābūt no 0,35 B līdz 0,4 B, un masas inerces rādiusam garenvirzienā jābūt no 0,2 L līdz 0,25 L.

Piezīme. Lai gan modeļa sasvēršana un zvalstīšana bojātā stāvoklī var būt pieņemama kā atlikušās stabilitātes līknes pārbaude, šādi testi nevar aizvietot nebojāta modeļa testus.

13. Pieņem, ka ventilatori, kas ierīkoti reālā kuģa bojātajā nodalījumā, ļauj ūdenim netraucēti ieplūst un brīvi kustēties. Mēģinot samazināt reālā kuģa ventilācijas sistēmas mērogu, modelī var radīt nevēlamu mēroga ietekmi. Lai to novērstu, ieteicams ventilācijas sistēmu būvēt atbilstoši lielākam mērogam nekā modeļa mērogs, nodrošinot, ka tas neiespaido ūdens plūsmu uz automobiļu klāja.

14. Tiek uzskatīts, ka raksturīga bojājumu forma atbilst tā kuģa priekšgala šķērsgriezumam, kas radījis bojājumu. 15° šķērsgriezuma leņķis ir pamatots ar šķērsgriezuma pētījumiem B/5 attālumā no priekšgala dažādu tipu un izmēru kuģiem. Prizmatiskas bojājumu formas vienādsānu trijstūrveida profils atbilst kravas ūdenslīnijai. Ja ir ierīkotas sānu šahtas, kuru platums ir mazāks par B/5, lai novērstu iespējamu mēroga ietekmi, bojājuma garums sānu šahtu līmenī nedrīkst būt mazāks par 25 mm.

15. Oriģinālajā modeļa testēšanas metodē, kas tika pieņemta ar 14.rezolūciju 1995.gada SOLAS konvencijas konferencē, sānsveres efekts, ko izraisījusi pasažieru drūzmēšanās, glābšanas līdzekļu nolaišana, vējš un kuģa pagrieziens, netika ņemts vērā, kaut arī šis efekts ir daļa no SOLAS konvencijas. Izpētes rezultāti liecina, ka šis efekts būtu jāievēro, pieņemot minimālo 1° sānsveri uz bojājumu pusi. Pagrieziena sānsvere netiek ņemta vērā.

16. Ja ir starpība starp GM faktiskajos slodzes stāvokļos salīdzinājumā ar SOLAS konvencijā noteikto GM ierobežojošo līkni, Latvijas Jūras administrācija var pieņemt, ka šī starpība rada neprecizitāti modeļa testā. Tādos gadījumos GM ierobežojošo līkni koriģē. Koriģēšanu var veikt, izmantojot šādu formulu:

d = dS - 0,6(dS - dLS), kur

dS - dalījuma iegrime;

dLS - kuģa iegrime bez ieplūdušā ūdens.

Koriģētā līkne ir taisna līnija starp modeļa testā lietoto GM ar dalījuma iegrimi un starp SOLAS konvencijā noteiktās līknes krustošanās punktu ar iegrimi d.

2.3. Izmēģinājumu process

17. Viļņu spektrs:

17.1. izmanto JONSWAP spektru, jo tas raksturo viļņa ieskrējiena un ilguma ierobežotus jūras apstākļus, kas atbilst vairumam apstākļu visā pasaulē. Svarīgi pārbaudīt ne tikai viļņu virknes maksimālo periodu, bet arī to, vai nulles līmeņa šķērsošanas periods ir pareizs;

17.2. katrā testa izmēģinājumā reģistrē un dokumentē viļņu spektru. Mērījumus veic modeļa tiešā tuvumā, vistuvāk viļņu radīšanas ierīcei.

18. Modeli aprīko ar instrumentiem tā, lai tā kustības (zvalstīšanos, vertikālo un garenisko šūpošanos) un tā stāvokli (sānsveri, iegrimes izmaiņas un galsveri) varētu pārraudzīt un reģistrēt visā testa laikā. Tā kā nav iespējams noteikt absolūtos ierobežojumus nozīmīgo viļņu augstumiem, viļņu maksimālajiem periodiem un nulles līmeņa šķērsošanas periodiem, iestrādā pieņemamo robežu.

19. Lai novērstu stiprināšanas iekārtas mijiedarbību ar kuģa dinamiku, vilkšanas iekārtai, kam ir piestiprināta stiprināšanas iekārta, jāseko modelim tā faktiskajā pārvietošanās ātrumā. Ja viļņošanās ir neregulāra, pārvietošanās ātrums nebūs konstants. Konstanta vilkšanas iekārtas ātruma rezultāts būs zema frekvence un liela pārvietošanās svārstību amplitūda, kas var ietekmēt modeļa uzvedību.

20. Lai garantētu statistisko ticamību, ir nepieciešams noteikts testu skaits dažādās viļņu virknēs. Pieņemamu ticamības līmeni nodrošina vismaz 10 mēģinājumi.

2.4. Ilgizturības kritēriji

21. Noteikumu 1.pielikuma 2.4.apakšnodaļai "Ilgizturības kritēriji" vadlīnijas nav noteiktas.

2.5. Testa apstiprināšana

22. Latvijas Jūras administrācijai iesniedzamā ziņojuma daļu veido šādi dokumenti:

22.1. avārijas stabilitātes aprēķini SOLAS konvencijā noteikto kuģa vidusdaļas bojājumu un vissliktāko bojājumu gadījumā (ja tie ir atšķirīgi);

22.2. modeļa vispārējā izvietojuma rasējums ar konstrukcijas un aprīkojuma ar instrumentiem un detaļām;

22.3. sānsveres izmēģinājumu un masas inerces rādiusa mērījumi;

22.4. nominālais un izmērītais viļņu spektrs (trijās dažādās vietās raksturīgai izpratnei un testiem ar modeli no parauga, kas ir vistuvāk viļņu radītājam);

22.5. modeļa uzvedības, izturēšanās un pārvietošanās reprezentatīvs pārskats;

22.6. attiecīgie videoieraksti.

Piezīme. Visus testus apliecina Latvijas Jūras administrācijas pārstāvji."

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 26. novembra
noteikumiem Nr. 736

"3. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 5. oktobra
noteikumiem Nr. 927

Paziņojumā ietveramā informācija

1. Paziņojumā ietver informāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumu Nr. 927 "Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem" (turpmāk - noteikumi) 9. punktu.

2. Vispārīgā informācija:

2.1. piemērojamās stabilitātes prasības - noteikumu 1. pielikuma A vai B iedaļa;

2.2. kuģa identifikācijas numurs (IMO numurs, izsaukuma signāls);

2.3. galvenie raksturlielumi;

2.4. vispārējie plāni;

2.5. cilvēku skaits uz kuģa;

2.6. GT;

2.7. Vai šis ir vienādgalu kuģis (Jā/Nē);

2.8. Vai kuģim ir garas apakšējās kravas telpas (Jā/Nē).

3. Īpašie dati ro-ro pasažieru kuģiem, uz kuriem attiecas SOLAS konvencijā noteiktās varbūtībā balstītās prasības:

3.1. dl, dp, ds;

3.2. R - vajadzīgais indekss;

3.3. apakšnodalījumu izkārtojuma plāns (ūdensnecaurlaidības plāns) ar visām iekšējām un ārējām atverēm, tostarp tām pievienotajiem apakšnodalījumiem, un informācija, ko izmanto telpu mērīšanai, piemēram, vispārējais plāns un tilpnes plāns. Jāiekļauj sadalījuma robežas garenvirzienā, šķērsvirzienā un vertikāli;¹

3.4. iegūtais sadalījuma A indekss ar kopsavilkuma tabulu par ietekmi uz visām bojājumu zonām², atsevišķā ailē norādot iegūstamo sadalījuma indeksu (w * p * v);

3.5. gadījumā, ja ir bojājumi 1. un 2. zonā - to bojājumu gadījumu procentuālais daudzums, kuri netika izmeklēti (t.i., koeficientā neiekļautie gadījumi (w*p*v)), ka s = 0, s = 1 un 0;

3.6. gadījumā, ja ir bojājumi 1. un 2. zonā - to bojājumu gadījumu, kas skar ro-ro telpas, procentuālais daudzums, kuri netika izmeklēti (t.i., faktorā neiekļautie gadījumi (w*p*v)), ka s = 0, s = 1 un 0;

3.7. par katru bojājumu, kas ietekmē iegūto sadalījuma A indeksu - applūdušo telpu identifikācija, ietekmes vērtība un koeficients "s";³

3.8. informācija par neietekmējošiem bojājumiem (s = 0 un p > 0) ro-ro pasažieru kuģiem ar garu apakšējo kravas telpu, ieskaitot pilnīgu informāciju par aprēķinātajiem faktoriem.⁴

4. Īpašie dati ro-ro pasažieru kuģiem, kuriem piemēro noteikumu 1. pielikuma A iedaļu:

4.1. atbilstības nodrošināšanas metode:

4.1.1. modeļa testēšana;

4.1.2. aprēķini;

Norāde, vai ir aprēķins ūdenim uz klāja, piemēram, tādēļ, ka atlikušais brīvsāns jebkurā bojājuma gadījumā ir augstāks par 2,0 m (Jā/Nē);

4.2. nozīmīgo viļņu augstums atbilstoši normatīvajiem aktiem, ar kuriem pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīvas (EK) Nr. 2003/25 par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem prasības.

Paskaidrojumi.

¹ Šī dokumentācija ir jāiesniedz saskaņā ar IMO Rezolūcijas MSC.429 (98) papildinājuma 2.2. punktu.

² Šī dokumentācija ir jāiesniedz saskaņā ar IMO Rezolūcijas MSC.429 (98) papildinājuma 2.3.1. punktu.

³ Šī dokumentācija ir jāiesniedz saskaņā ar IMO Rezolūcijas MSC.429 (98) papildinājuma 2.3.1. punktu.

⁴ Šī dokumentācija ir jāiesniedz saskaņā ar IMO Rezolūcijas MSC.429 (98) papildinājuma 2.3.1. punktu."

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 26. novembra
noteikumiem Nr. 736

"4. pielikums
Ministru kabineta
2010. gada 5. oktobra
noteikumiem Nr. 927

Atbilstības apliecības paraugs

LATVIJAS REPUBLIKA
REPUBLIC  OF  LATVIA

Mazais Latvijas valsts ģerbonis

ATBILSTĪBAS APLIECĪBA
CERTIFICATE OF COMPLIANCE

Latvijas valdības vārdā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" izdevusi šo dokumentu saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. oktobra noteikumiem Nr. 927 "Noteikumi par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem".

Issued under the provisions of the Regulations of Cabinet of Ministers Nr. 927 "Regulations on Specific Stability Requirements for Ro-ro Passenger Ships" of 5th October 2010, under the authority of Government of Latvia by the Maritime Administration of Latvia.

Kuģa vārds				IMO numurs
Name of ship				IMO number
Identifikācijas numurs vai burti				Bruto tilpība
Distinctive number or letters				Gross tonnage
Pieraksta osta
Port of registry

AR ŠO TIEK APSTIPRINĀTS, ka kuģis atbilst 2003. gada 14. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro-ro pasažieru kuģiem ar grozījumiem 6. pantā un 1. pielikuma A iedaļā/1. pielikuma B iedaļā/SOLAS 2009 II-1. nodaļas B daļā/ SOLAS 2020 II-1. nodaļas B daļā¹ noteiktajām īpašajām stabilitātes prasībām.

THIS IS TO CERTIFY THAT the ship complies with the specific stability requirements established in Chapter II 1, Part B of SOLAS 2009 / Part B of SOLAS 2020, Article 6 and Annex I, section A / Annex I, section B¹ of the Directive 2003/25/EC of the European Parliament and of the Council of 14 April 2003 on specific stability requirements for ro-ro passenger ships, as amended.

Novērtējums ir veikts ar aprēķinu/ar modeļa testēšanas metodi¹ ar šādiem nosacījumiem:

The assessment has been made by calculation/model test method¹ under the following additional conditions:

Nozīmīgo viļņu augstums ir			m, un tas ir apliecināts šādos dokumentos:
The allowed significant wave height is				m and it is documented in the following documents:

Kuģim atļauts kuģot jūras rajonos ar attiecīgu nozīmīgo viļņu augstumu.

The ship is allowed to operate in sea areas with corresponding wave height as specified.

Apliecība izsniegta		(vieta)			(datums)
Issued at		(place)	on the		(date)

Z.V.

Seal or stamp

Nr.		Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas vadītājs
No		Head of the Maritime Safety Inspectorate of the Maritime Administration of Latvia

______________________________________

¹ Lieko svītrot.

¹ Delete as appropriate."