Nacionālās elektronisko plašsaziņas
līdzekļu padomes lēmums Nr. 341/1-2
Rīgā 2024. gada 14. novembrī
Par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm
https://km.ru,
https://vesti-kaliningrad.ru
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk -
Padome) šādā sastāvā - Padomes priekšsēdētāja vietniece
Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ieva Kalderauska, Padomes
loceklis Andis Plakans -, izvērtējot Padomes Monitoringa
departamenta 2024.gada 24.oktobra pārbaudes ziņojumu Nr.
P/2024/145/6-4, kā arī kompetentās valsts pārvaldes iestādes
sniegto informāciju,
konstatē:
[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu
nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma
60.pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi tīmekļa vietņu
https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru pārbaudi,
vērtējot tīmekļa vietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un
rakstisko saturu.
[2] 2024.gada 7.novembrī Padome ir saņēmusi vēstuli no citas
kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija
par tīmekļa vietņu https://km.ru,
https://vesti-kaliningrad.ru pārbaudi un tajā konstatēto
informāciju. Kompetentā iestāde norāda, ka informācija, kas tiek
publicēta tīmekļa vietnēs https://km.ru,
https://vesti-kaliningrad.ru atbilst Krievijas agresīvās kara
propagandas vēstījumiem. Šajās tīmekļa vietnēs publicētais saturs
atbalsta un attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu
pievienošanu Krievijai. Informācija, kas tiek publicēta iepriekš
minētajās tīmekļa vietnēs, var radīt maldīgu priekštatu par
Krievijas izvērsto karu Ukrainā, kā arī veicināt Krievijas
īstenoto kara noziegumu attaisnošanu Latvijas sabiedrībā. Turpmāk
lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļa
vietnēs ir izvietota.
[3] Veicot minēto tīmekļa vietņu pārbaudi (pārbaudes
rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada
24.oktobra pārbaudes ziņojumā Nr. P/2024/145/6-4, kā arī
kompetentās iestādes 2024.gada 6.novembra vēstulē Nr.
21/2024/7940-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes
iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļa vietnēs tiek
izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem
Krievijā un pasaulē. No tīmekļa vietnēs https://km.ru,
https://vesti-kaliningrad.ru izvietotās informācijas ir
secināms, ka tajās tiek izvietota Krievijas propagandas
informācija par notikumiem Krievijā un pasaulē, tendenciozi un
vienpusēji atspoguļoti notikumi Ukrainā, konstatējamas ziņas par
"speciālo militāro operāciju" Ukrainā atbilstoši
Krievijas Federācijas īstenotajai propagandai, kā arī publicētā
informācija ir vērsta pret Latvijas Republikas neatkarību,
suverenitāti un teritoriālo integritāti. Šāda informācija
Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par
notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu
līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.
Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās
tīmekļa vietnēs ir izvietota.
[3.1] tīmekļa vietnē https://km.ru cita starpā
izvietota šāda informācija:
[3.1.1] Krievijas Federācijas, Maskavas apgabala interneta
portāls "KM.RU", kurā tiek izvietotas ziņas no dažādiem
citiem interneta resursiem, tajā skaitā, tādiem, kuru satura
izplatīšana ir ierobežota Latvijas teritorijā, piemēram,
https://vz.ru, https://tsargrad.tv un
https://svpressa.ru;
[3.1.2] Tīmekļa vietnē sadaļā "Ukraina" izvietots
raksts "Kā Ukraina krievus taisa par otrās šķiras
tautu" (krievu: "Как Украина делает русских
народом второго сорта")1. Raksta avots ir
Latvijas teritorijā ierobežota tīmekļa vietne
https://vz.ru. Raksta vēstījums parāda, ka Ukrainā tiek
veiktas darbības, kas ir vērstas pret krievu valodu un kultūru,
noniecinot etniskos krievus, kas dzīvo Ukrainā. Tāpat rakstā tiek
norādīts, ka Ukraina, pieņemot likumus ar pretkrievisku raksturu,
pazemo Ukrainā dzīvojošos etniskos krievus un padara tos par
"otrās šķiras tautu". Šāda raksta mērķis ir kurināt
naidu pret Ukrainu un tās tautu, norādot, ka valstī tiek
ierobežotas etnisko krievu tiesības;
[3.1.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Beigas
Ukrainai un Zelenskim? Trīs galvenie kodolieroču vēstījumi, ko
Putins izteica Rietumiem vienā piegājienā" (krievu:
"Конец войне и Зеленскому? Три главных ядерных послания
Путина Западу в одном флаконе")2. Rakstā
vēstīts, ka Putins izteica draudus, ka varētu nākties izmantot
kodolieročus, ja Rietumi un īpaši ASV turpinās apdraudēt
Krievijas suverenitāti, palīdzot Ukrainai. Krievijas prezidents
savu pozīciju pamato ar trīs argumentiem:
1) Kodolvalstij (ASV) palīdzot kādai citai valstij (Ukraina)
uzbrukumā pret Krieviju, var tikt uzskatīta par kopēju uzbrukumu
Krievijai;
2) Krievijas suverenitātes apdraudējums pat ar parastiem
ieročiem var kļūt par pamatu kodolieroču pielietojumam;
3) Agresija pret Baltkrieviju tiks uzskatīta par agresiju pret
Krieviju, kā rezultātā var tikt pielietoti kodolieroči, ja tiks
apdraudēta Baltkrievijas suverenitāte.
Rakstā arī minēts, ka pēdējos gados notikušie dumpji gāzt
Baltkrievijas valdnieku Lukašenko bija Rietumu organizēti. Tāpat
rakstā tiek apspriests, ka Putina draudi skan reālistiski un
tāpēc Rietumi beidzot beigs atbalstīt Ukrainu karā, jo radīsies
bailes no Krievijas kodolieroču pielietojuma.
[3.1.4] No tīmekļa vietnes https://km.ru var
piekļūt tīmekļa vietnes https://25.news-evi.net/
rakstam "Ukrainas bruņotie spēki veica apvērsumu Donbasā.
Kas notika?" (krievu: "ВСУ устроили восстание в
Донбассе: что произошло")3. Rakstā tiek
vēstīts, ka Ukrainas bruņoto spēku 116.brigāde, kas ir izvietota
Donbasa apgabalā, Kurahovas pilsētā, veica apvērsumu, atsakoties
pildīt komandieru pavēles. Tāpat rakstā tiek minēts, ka
informācija ir nākusi no spāņu žurnālistiem, bet avots nav
norādīts. Šāda raksta mērķis ir diskreditēt Ukrainas bruņotos
spēkus.
[3.2] Tīmekļa vietnē
https://vesti-kaliningrad.ru cita starpā izvietota
šāda informācija:
[3.2.1] Tā ir Krievijas Federācijas, Kaļiņingradas apgabalā
izplatītā televīzijas raidījuma "Ziņas. Kaļiņingrada"
(krievu "Вести. Калининград") mājaslapa.
Balstoties uz tīmekļa vietnē pieejamo informāciju, raidījums ir
pieejams skatītājiem televīzijas programmā "Rossija 1"
(krievu: "Россия 1")4;
[3.2.2] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Kaujiniekiem,
kas pašlaik atrodas SMO teritorijā, nosūtīs specializēto
aprīkojumu" (krievu: "Бойцам, которые сейчас
находятся в зоне СВО, отправят специализированное
оборудование")5. Rakstā tiek minēts, ka no
Kaļiningradas apgabala tiks nosūtīts karam paredzētais aprīkojums
kaujiniekiem, kas pašlaik atrodas karošanas teritorijā. Tāpat
rakstā arī tiek norādīts, ka Kaļiņingradas apgabals atbalsta
savus kaujiniekus un dara visu, lai tiem būtu vieglāk karot
Ukrainā. Šāds raksts piesauc lasītāju atbalstīt Krievijas
kaujiniekus, kuri karo pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem;
[3.2.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Pilsoņiem
konfiscētie vai brīvprātīgi nodotie ieroči un munīcija tagad tiek
nodoti SMO zonai" (krievu: "Изъятое у граждан
или сданное добровольно оружие и патроны к нему теперь передаются
в зону проведения СВО")6. Rakstā tiek minēts,
ka Kaļiņingradā tika pieņemts likums, kas nosaka noteiktu ieroču
atsavināšanu no sabiedrības. Tāpat rakstā tiek norādīts, ka
Kaļiņingradas apgabalā atsavinātie ieroči un munīcija tikšot
nogādāta krievu kaujiniekiem, kas karo pret Ukrainu;
[3.2.4] Tīmekļa vietnē izvietots raksts "Gusevas
biškopji savāca medu mūsu puišiem SMO" (krievu:
Гусевские пчеловоды собрали мёд для наших ребят на
СВО)7. Rakstā tiek minēts, ka Kaļiņingradas
apgabala, Gusevas rajona biškopji ir savākuši medu, ko atbalsta
nolūkos nosūtīs krievu kaujiniekiem, kas karo Ukrainā;
Ievērojot konstatēto, Padome
secina:
[5] Padomes 2024.gada 14.novembra sēdes laikā Padome ir
pārliecinājusies par minētajās tīmekļa vietnēs izplatīto saturu.
Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka
"Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei,
izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības
pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas
teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs,
kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko
kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna
vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā
tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts
pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par
piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, ja tajās izplatītais saturs
apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību
un drošību.
Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu
sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu
aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo
drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā
noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto,
mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir
garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un
teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības
perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to,
ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi
prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī
garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās
demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā
telpā - gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un
pakalpojumos, gan interneta vidē - tiek izplatīts tāds saturs,
kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un
sabiedriskajai kārtībai un drošībai.
[6] Padome secina, ka 3.punktā minētās tīmekļa vietnes tiek
izmantotas, lai, piemēram, izplatītu propagandu, kara propagandu,
atbalstītu karu Ukrainā (tostarp dēvējot to par
"specoperāciju" jeb "speciālo militāro
operāciju") un pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju un
rietumvalstīm kopumā vērstu naratīvu. Tīmekļa vietņu, kurās tiek
izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kā arī karu
attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir
nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību
un drošību.
[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto,
kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļa vietnēs
izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī
ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves
liegšana šī lēmuma 3.punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļa
vietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura
nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm
veicinātu apstākļus, ka tīmekļa vietnēs joprojām tiktu izplatīta
tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī
dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā
situācijā tieši pretēji - nepieciešams nodrošināt uzticamas,
kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas
pieejamību.
[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām
tīmekļa vietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par
piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm, jāizvērtē administratīvā
akta lietderības apsvērumi.
[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa
sasniegšanai - Satversmes 100.pants paredz: "Ikvienam
ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt,
paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir
aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz
informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir
demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas
aspektā. Satversmes 116.pants noteic, ka vārda brīvību var
ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā
paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem - citu cilvēku tiesības,
demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un
tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā
daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar
pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām,
nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un
nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts
drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības
intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus,
aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu
vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu
vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un
objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības
ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un
sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība),
demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts
iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās
drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome
uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un
pakalpojumos, kā arī tīmekļa vietnēs internetā ir aizliegts
izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts
drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu
valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts
drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta
resursus, tajā skaitā tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatītas
ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir
atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus
jebkādā veidā - mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku
izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.8 Tomēr Satversmes
tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un
var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu
labā.9 Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē
visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem
starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības
uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības
ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību
tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda
brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus
sabiedrībai.10 Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka
par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar
administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama
valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību
un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust
savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi - ar mērķi
apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt
sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un
konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un
samērīgu.
[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa
sasniegšanai - Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma
vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu
informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt
tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību,
valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav
saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša.
Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt
uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas
ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija
satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var
rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas
idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka
valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi
neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku
drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību
kopumā. Gadījumā, ja tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta
informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā
nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni
mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir
prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks.
Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā
paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai -
tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas
teritorijā pieejamām tīmekļa vietnēm, kurās tiek izplatīts
saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai
sabiedrisko kārtību un drošību - ir uzskatāms par piemērotu
līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.
[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas
mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai
intereses - Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām
tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu
aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības
interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties,
tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļa
vietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā
noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļa vietņu pārstāvju
neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļa vietnēs izplatītā
informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums
par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk.
Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā
informācija par tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes
ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļa vietņu
veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura
vienībām, jo tīmekļa vietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud
valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat
gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei
būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļa vietņu
monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļa vietnēs atkārtoti
netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību
apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu
valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome
secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi,
konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi.
Mērķi - piekļuves ierobežošanu šim saturam - var sasniegt tikai
liedzot piekļuvi tam.
[8.4] administratīvā akta samērīgumu - vai sabiedrības
ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums.
Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku
konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir
apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz
tiesību mērķi - taisnīgumu.11 Uz šādu iestādes
pienākumu norāda arī APL 13.pantā nostiprinātais samērīguma
princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar
ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā
viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski
privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir
attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu."
Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība,
ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību
vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan
Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī
apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes
ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu,
ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija
un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas
dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar
mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti
sagrozīt gan vēstures, gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto
ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt,
ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs
par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā,
sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību
ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļa vietnes,
vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības
un valsts drošību apdraudošs saturs.
[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par
faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļa
vietnēs https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru
tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā
Latvijas nacionālo drošību.
[10] Padome saskaņā ar APL 62.panta trešo daļu un papildu 8.3.
punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie
konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma
adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā
noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana
nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un
jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko
kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu."
Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt
lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā
rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat
jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību
tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka
administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido
lēmuma 3.punktā (izvērstā veidā) un 9.punktā norādīto tīmekļa
vietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir
nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa
uzklausīšana nav nepieciešama.
[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu
izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112. pantā
piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto
informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo
piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās
tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts
drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo
tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP)
adresei."
[12] Lai informētu tīmekļa vietņu iespējamos lietotājus par
iemeslu, kāpēc tīmekļa vietne vairs nav pieejama, nepieciešams
veikt minēto tīmekļa vietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz
Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu:
https://nelegalssaturs.lv.
Ievērojot minēto un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma
112.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 67.pantu,
Padome
nolemj:
1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļa vietnēm
https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru,
liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdiem vai interneta
protokola adresēm.
2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu
https://km.ru, https://vesti-kaliningrad.ru,
dublējošām spoguļlapām.
3. Pieņemto lēmumu paziņot Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijā reģistrētajiem interneta piekļuves
pakalpojumu sniedzošajiem komersantiem.
4. Uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā
reģistrētajiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzošajiem
komersantiem nekavējoties liegt piekļuvi tīmekļa vietnēm un to
domēna vārdiem, novirzot to lietotājus uz informatīvo paziņojumu
https://nelegalssaturs.lv. Interneta piekļuves pakalpojuma
sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem
interneta resursiem gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu
"www", gan bez tā.
5. Iekļaut domēna vārdus Padomes mājaslapā izvietotajā
sarakstā, kurā norādīti tie domēna vārdi, kuru izmantošana ir
tikusi ierobežota.
6. Atbildīga par šī lēmuma izpildes kontroli ir Padomes
priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu
administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā
viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar
Elektronisko sakaru likuma 112.panta septīto daļu šā lēmuma
apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka
administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais
akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu
kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz
adresāts.
1 Pieejams:
https://www.km.ru/world/2023/08/08/situatsiya-na-ukraine/906210-kak-ukraina-delaet-russkikh-narodom-vtorogo-sorta
2 Pieejams:
https://www.km.ru/v-rossii/913068-konets-voine-i-zelenskomu-tri-glavnykh-yadernykh-poslaniya-putina-zapadu-v-odnom-fla
3 Pieejams:
https://25.news-evi.net/vsu-ustroili-vosstanie-v-donbasse-chto-proizoshlo/?utm_source=24smi&utm_medium=referral&utm_term=10589&utm_content=6663496&utm_campaign=16523&utm_referrer=24smi.info
4 Pieejams:
https://vesti-kaliningrad.ru/teleprogramma/
5 Pieejams:
https://vesti-kaliningrad.ru/bojczam-kotorye-sejchas-nahodyatsya-v-zone-svo-otpravyat-speczializirovannoe-oborudovanie/
6 Pieejams:
https://vesti-kaliningrad.ru/izyatoe-u-grazhdan-ili-sdannoe-dobrovolno-oruzhie-i-patrony-k-nemu-teper-peredayutsya-v-zonu-provedeniya-svo/
7 Pieejams:
https://vesti-kaliningrad.ru/gusevskie-pchelovody-sobrali-myod-dlya-nashih-rebyat-na-svo/
8 Satversmes tiesas 2003.gada 5.jūnija spriedums
lietā Nr.2003-02-0106, secinājumu daļas 1.punkts. Kā arī
2003.gada 29.oktobra spriedums lietā Nr.2003-05-01,
21.punkts.
9 Satversmes tiesas 2015.gada 2.jūlija spriedums
lietā Nr.2015-01-01, 13.punkts.
10 Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra
spriedums lietā Nr. 2003-05-01, secinājumu daļas 22.punkts.
11 Satversmes tiesas 2007.gada 28.februāra lēmums
lietā Nr. 2006-41-01, 14.2. punkts.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas
līdzekļu
padomes priekšsēdētāja vietniece A. I. Druviete